Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.48.0-wmf.3 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 44 4548050 4542858 2026-11-11T01:50:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548050 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = भारत गणराज्य<br />''Republic of India'' | pilnais_valsts_nosaukums = Indijas Republika | valsts_nosaukums = India | karoga_attēls = Flag of India.svg | karoga_nosaukums = Indijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of India.svg | ģerboņa_nosaukums = Indijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 | valsts_moto = ''[[Satyameva Jayate]]'' | valsts_himna = ''[[Indijas himna|Jana Gana Mana]]'' | kartes_attēls = India (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Ņūdeli]] | lielākā_pilsēta = [[Mumbaja]] | valsts_valodas = [[hindi|hindu]] un [[angļu valoda]] | valsts_iekārta = [[Federatīva republika]]<br />[[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Indijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Drovpodi Murmu]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Indijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Narēndra Modi]] | neatkarības_iegūšana = [[Indijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1947|08|15}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{Dat|1950|01|26}} | platība_km2 = 3 287 263 | platība_rangs = 7. | procenti_ūdens = 9,56 | iedzīvotāju_skaits = 1 412 824 000 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 1. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 421,2 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | GDP_nominal = $2,611 [[triljoni]]<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: India |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=15 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = 7. | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $1982<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = 139. | IKP_PPP = $9,459 triljoni<ref name=imf2/> | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 3. | IKP_PPP_per_capita = $6542<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 128. | HDI = {{palielinājās}} 0,645<ref name="UN HDI">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|title=Human Development Report 2016 Summary|publisher=The United Nations|accessdate=15 June 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170322153238/http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|archivedate=22 March 2017}}</ref> | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = {{font|color=#ffcc00|text=vidējs}} | HDI_rangs = 131. | Gini = 36,8 | Gini_gads = 2004 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Indijas rūpija]] (₹) ([[INR]]) | laika_zona = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | laika_zona_DST = netiek mainīts | utc_offset_DST = +5:30 | domēns = [[.in]] | tālsarunu_kods = 91 | iso_kods_num = 356 | iso_kods_alfa2 = IN | iso_kods_alfa3 = IND }} '''Indija''' ({{val|hi|भारत}}, ''Bhārat'', {{val|en|India}}), oficiāli '''Indijas Republika''' ({{val|hi|भारत गणराज्य}}, ''Bhārat Gaṇarājya'', {{val|en|Republic of India}}), ir [[valsts]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Pēc platības tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|septītā lielākā]] valsts pasaulē, bet [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|vislielākā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita, tādējādi vislielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pasaulē. Indijā dzīvo vairāk nekā 1,4 miljardi cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās [[valoda|valodās]]. Indiju dienvidos apskalo [[Indijas okeāns]], rietumos [[Arābijas jūra]], bet austrumos [[Bengālijas līcis]]. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km.<ref name=sanilkumar>{{Laikraksta atsauce|last=Kumar|first=V. Sanil|coauthors=K. C. Pathak, P. Pednekar, N. S. N. Raju|title=Coastal processes along the Indian coastline|journal=Current Science|volume=91|issue=4|year=2006|pages=530—536|format=PDF|url=http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|accessdate={{dat|2009|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090908141613/http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|archivedate={{dat|2009|09|08||bez}}}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], ziemeļos ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]], bet austrumos ar [[Bangladeša|Bangladešu]] un [[Mjanma|Mjanmu]]. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar [[Šrilanka|Šrilanku]], [[Maldīvija|Maldīviju]] un [[Indonēzija|Indonēziju]]. Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta [[Indas ielejas civilizācija]]i, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas [[impērija]]s.<ref>Oldenburg, Phillip. 2007. "India: History," [http://encarta.msn.com/ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091031074236/http://encarta.msn.com/ |date={{dat|2009|10|31||bez}} }}© 1997—2007 Microsoft Corporation.</ref> Šeit ir radušās četras no pasaules pamata [[reliģija|reliģijām]] — [[hinduisms]], [[budisms]], [[džainisms]] un [[sikhisms]]. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties [[zoroastrisms|zoroastrismam]], [[jūdaisms|jūdaismam]], [[kristietība]]i un [[islāms|islāmam]], izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma [[Britu Austrumindijas kompānija]]s pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja [[Apvienotā Karaliste]]. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc [[Britu Indija]]s sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā. Indija ir [[parlamentārisms|parlamentārās demokrātijas]] sistēmas [[republika]], kas sastāv no 29 štatiem un septiņām savienības teritorijām. Tai ir pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|piektā lielākā tautsaimniecība pasaulē]] pēc [[IKP]] (aiz ASV, Ķīnas, Japānas un Vācijas) un ceturtā lielākā pēc [[pirktspējas paritāte]]s. 1991. gadā uzsāktās ekonomiskās reformas to ir pārvērtušas par vienu no visātrāk augošajām saimniecībām,<ref name="ERS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|title=India is the second fastest growing economy|accessdate=2007-08-05|work=Economic Research Service (ERS)|publisher=United States Department of Agriculture (USDA)|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110520002800/http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|archivedate=2011-05-20}}</ref> tomēr te vēl joprojām ir augsts [[nabadzība]]s,<ref name = "gov.in-prmar07PDF">[http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf Poverty estimates for 2004-05] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080914014726/http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf |date={{dat|2008|09|14||bez}} }}, Planning commission, Government of India, March 2007. Accessed: ''25 August 2007''.</ref> [[analfabētisms|analfabētisma]] un [[nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] līmenis. <!-- Indija ar savu plurālistisko, daudzvalodīgo un daudzetnisko sabiedrību ir arī dabiskā vide daudzveidīgiem aizsargājamiem [[dzīvā daba|dzīvās dabas]] pārstāvjiem. --> [[BRICS]] dibinātājvalsts. 2026. gada 27. janvārī parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Indiju un [[Eiropas Savienība]]s valstīm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.01.2026-eiropas-savieniba-un-indija-vienojas-par-brivas-tirdzniecibas-ligumu.a631660/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības līgumu] lsm.lv 2026. gada 27. janvārī</ref> == Etimoloģija == Nosaukums Indija ir atvasināts no [[Inda]]s upes nosaukuma, kas, savukārt, ir cēlies no [[senpersiešu valoda]]s vārda ''Hindu'', [[sanskrits|sanskrita]] ''Sindhu'', kā vietējie iedzīvotāji vēsturiski dēvēja šo upi.<ref>"India", ''Oxford English Dictionary'', second edition, 2100a.d. Oxford University Press.</ref> [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] indiešus sauca par ''Indoi'' (Ινδοί), kas nozīmē "Indas cilvēki".<ref name="basham">{{Grāmatas atsauce |first=A. L. |last=Basham |title=The Wonder That Was India |publisher=South Asia Books |year=2000 |isbn=0283992573}}</ref> [[Indijas Konstitūcija|Indijas Konstitūcijā]] un dažās Indijas valodās kā oficiāls nosaukums ar līdzvērtīgu statusu tiek lietots vārds ''Bhārat'' (<small>[[IPA]]:</small> {{Unicode|/bʰɑːrət̪/}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Official name of the Union|url= http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|work= Courts Informatics Division, National Informatics Centre, Ministry of Comm. and Information Tech|quote= Name and territory of the Union- India, that is Bharat, shall be a Union of States.|accessdate= 2007-08-08|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070927204017/http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|archivedate= 2007-09-27}}</ref> Indostāna jeb Hindustāna, kas ir persiešu apzīmējums "Hindu zemei" un vēsturiski attiecas uz [[Ziemeļindija|Ziemeļindiju]], arī laiku pa laikam tiek lietots kā [[sinonīms]] visai Indijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Hindustan|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/266465/Hindustan|accessdate=2007-06-18|publisher=[[Encyclopædia Britannica]], Inc.|year=2007}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Indijas vēsture}} [[Attēls:Ashoka pillar at Vaishali, Bihar, India.jpg|thumb|left|200px|Vaišali senpilsētas drupas [[Bihāra]]s štatā (3. gadsimts p.m.ē.)]] Pirmās [[arheoloģija|arheoloģiskās]] liecības par [[cilvēks|moderno cilvēku]] klātbūtni [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] ir kopš 30 000 gadu senas pagātnes.<ref>Petraglia, Michael D.; Allchin, Bridget (2007), "Human evolution and culture change in the Indian subcontinent", in Michael Petraglia, Bridget Allchin, The Evolution and History of Human Populations in South Asia: Inter-disciplinary Studies in Archaeology, Biological Anthropology, Linguistics and Genetics, Springer</ref> Aptuveni 7000 gadus p.m.ē. ļaudis šajā teritorijā ir sākuši [[lauksaimniecība|apsaimniekot zemi]] un [[lopkopība|audzēt mājlopus]]. Arheoloģiskie izrakumi daudzās vietās, īpaši [[Mohendžodaro]] un [[Harapa|Harapā]] (abas vietas mūsdienās atrodas [[Pakistāna|Pakistānā]]), liecina, ka aptuveni no 2600. līdz 2000. gadam p.m.ē. uzplauka [[Indas ielejas civilizācija]] ar attīstītām pilsētām un tehnoloģijām. Jau tajā laikā pilsētā bija izbūvētas akas, vannas, [[drenāža]]s sistēmas, kā arī amatnieki prata izgatavot rotaslietas, dažādus mājsaimniecības priekšmetus un no [[varš|vara]] kaltus ieročus.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/indija/teksts.htm | title= Indijas tradicionālā kultūra | publisher= LU MII AILab | accessdate= 2010-04-04}}</ref> [[2. tūkstošgade p.m.ē.|2. gadu tūkstotī p.m.ē.]] šajā teritorijā ienāca [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājošās [[rigvēdu ciltis]]. No šo cilšu reliģijām vēlāk attīstījās [[hinduisms]]. Svētie raksti [[Vēdas]] kļuva par svarīgu reliģijas sastāvdaļu. [[Rigvēda|Rigvēdā]] ir minētas četras lielas sociālās grupas, pazīstamas kā [[varna (hinduisms)|varnas]], kas norāda uz to, ka sociālā sistēma, kurā cilvēki tiek grupēti [[kasta|kastās]], ir bijusi jau pirms tūkstošiem gadu. Rigvēdu ciltis apdzīvoja subkontinenta ziemeļrietumu, ziemeļu centrālo daļu un [[Ganga]]s ieleju. [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]] uz dienvidiem no [[Himalaji]]em bija izveidojušās 16 par [[mahadžanapadas|mahadžanapadām]] sauktas atsevišķas valstiņas. 326. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņš [[Aleksandrs Lielais]] pēc [[Ahemenīdu impērija]]s sagrāves iebruka Ziemeļindijā un iekaroja tagadējās [[Pendžāba]]s teritoriju, tomēr neuzdrošinājās karot ar [[Nanda impērija|Nanda impēriju]] un devās atpakaļ uz rietumiem.<ref>Fuller, J.F.C. (2004). "Alexander's Great Battles". The Generalship of Alexander the Great (Reprint ed.). New York: Da Capo Press. pp. 188—199.</ref> [[Attēls:Maurya Dynasty in 265 BCE.jpg|thumbnail|200px|Maurjas impērija ap 265. gadu p.m.ē.]] 321. gadā p.m.ē. [[Čandragupta Maurja]] dibināja lielu un centralizētu [[Maurju impērija|Maurju impēriju]], kas pastāvēja līdz 185. gadam p.m.ē. Čandraguptas mazdēls [[Ašoka]] pakļāva gandrīz pilnīgi visu Indijas subkontinentu, vienīgi neliela teritorija pašos Indijas dienvidos palika neiekarota. Ašoka pieņēma tajā laikā tikai nelielas [[sekta]]s līmenī esošo [[budisms|budismu]]. Viņa valdīšanas laikā tika uzcelts tūkstošiem budistu svētnīcu, veicinātas misijas ārpus impērijas teritorijas, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu. Ap 320. gadu m.ē. [[Guptas dinastija]] dibināja plašu impēriju, kas Ziemeļu un Centrālajā Indijā pastāvēja līdz 6. gadsimta vidum. Guptas periodā uzplauka [[sanskrits|sanskrita]] literatūra, kur izceļamas ir [[Kālidāsa]]s lugas un dzejoļi. Šajā laikā uzplauka arī [[tēlniecība]] un [[sienas gleznojums|sienas gleznojumu]] kultūra. Strauji attīstījās [[astronomija]] un [[matemātika]]. Pēc tam vairākus gadsimtus Indijas teritorijā regulāri iebruka ciltis no [[Centrālāzija]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. 8. gadsimtā sirojumus Indijas teritorijā uzsāka [[arābi]], [[tjurki]] un [[persieši]]. Tjurku musulmaņi vēlāk iekaroja lielāko daļu no Ziemeļindijas un dibināja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]], kas pastāvēja no 13. gadsimta sākuma līdz 16. gadsimtam. 13. gadsimta beigās [[mongoļi|mongoļu]] armija [[Čingishans|Čingishana]] vadībā rīkoja sirojumus uz [[Pendžāba|Pendžābu]]. 1398. gadā [[Timurs|Tamerlana]] armija iekaroja [[Deli]], samazinot sultanāta varenību. [[Attēls:Mughal1700.png|thumbnail|200px|left|[[Mogulu impērija]] ap 1700. gadu]] 1526. gadā [[Bāburs]], kas bija gan Čingishana, gan Tamerlana pēcnācējs, ienāca Indijas ziemeļrietumus no [[Afganistāna]]s un sagrāva Deli sultanātu, dibinot [[Mogulu impērija|Mogolu impēriju]]. Šī musulmaņu valsts savu varenību saglabāja līdz pat 18. gadsimtam. Indijas dienvidi nekad pilnībā netika iekaroti, bet ziemeļos esoša impērija [[Akbars Lielais|Akbara]] un [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laikā bija viena no varenākajām Āzijas vēsturē. [[Aurangzebs|Aurangzeba]], pēdējā mogolu valdnieka, valdīšanas laikā no 1658. līdz 1708. gadam [[Dekāna|Dekānā]] dzīvojošie [[marati]] sāka vājināt impēriju. Tikmēr starp [[Eiropa]]s lielvarām sākās cīņa par dominanci tirdzniecībā ar Indiju. 1498. gadā [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] atklāja jūrasceļu uz Indiju, apbraucot apkārt [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragam]] Āfrikas dienvidos. Portugāļi drīz vien pakļāva [[Goa|Goā]] teritoriju Indijas rietumu krastā un tur izveidoja [[garšviela|garšvielu]] tirdzniecības bāzi. 17. gadsimta sākumā [[Nīderlande|nīderlandieši]], [[Apvienotā Karaliste|briti]] un [[Francija|franči]] sāka apstrīdēt portugāļu monopolu tirdzniecībā ar indiešiem. 1600. gadā tika izveidota [[Britu Austrumindijas kompānija]], un tā gadsimta laikā dibināja vairākus tirdzniecības posteņus vietās, kur mūsdienās atrodas [[Čennai]], [[Mumbaja]] un [[Kolkata]]. Kolkata, kas tajā laikā tika saukta par Kalkutu, bija [[Britu Indija]]s galvaspilsēta no 1772. līdz 1912. gadam. 1740. gados sākās Francijas un Lielbritānijas sāncensība kontroles iegūšanā pār tirdzniecību ar Indiju. Lai vieglāk to būtu panākt, abas lielvaras veidoja alianses ar daudziem dažādiem indiešu valdniekiem. Franči izveidoja lokālo karaspēku, un, izmantojot [[Dienvidindija]]s valdnieku savstarpējās cīņas, pakļāva lielu daļu no [[Dekāna]]s. [[Attēls:Lord Clive meeting with Mir Jafar after the Battle of Plassey.jpg|thumbnail|200px|Roberts Klaivs kļuva par pirmo britu Bengālijas gubernatoru]] 1751. gadā briti [[Roberts Klaivs|Roberta Klaiva]] vadībā iekaroja [[Arkota|Arkotu]], kuru pēc tam veiksmīgi arī nosargāja no franču uzbrukumiem, bet 1757. gadā Klaiva uzvara pie [[Palaši]] iezīmēja franču kundzības ēras beigas. Britu Austrumindijas kompānija bija ieguvusi kontroli pār plašām teritorijām. Vēlāk tirdzniecības kontrole pārauga arī politiskā kontrolē. Interesanti, ka Britu Austrumindijas kompānija, kas bija privāts uzņēmums, galvenokārt izmantoja vietējos karavīrus ([[sipaji|sipajus]]), kas bija dzimuši un auguši Indijā. 1774. gadā [[Vorens Heistingss]] kļuva par pirmo Britu Austrumindijas kompānijas ģenerālgubernatoru. 1839. gadā britu karaspēks [[Pirmais angļu-afgāņu karš|iebruka Afganistānā]], bet līdz 1842. gadam spēja pakļaut vienīgi puštunu apdzīvotās teritorijas austrumu daļu. Līdz 1849. gadam kompānija, gūstot uzvaras un noslēdzot līgumus, valdīja teju vai visā [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]]. Dažas valdonīgas metodes, ko izmantoja britu kompānija, piemēram, britu [[misionārs|misionāru]] mēģinājumi [[hinduisti|hinduistus]] pievērst [[kristietība]]i un eiropiešu [[muita]]s ieviešana tradicionālo indiešu uzņēmumu izdevumiem, izraisīja lielu nemieru vilni. 1857. gadā sabiedrībā izplatījās baumas, ka angļu karavīri savu šaujamieroču patronas iesmērējot ar govju un cūku taukiem. Govis ir hinduisma svētie dzīvnieki, savukārt cūkas [[islāms|islāmā]] ir nešķīsti dzīvnieki. Tādēļ izcēlās [[Sipaju sacelšanās|Indiešu nemieri]], kas bija plaša un bruņota sipaju sacelšanās pret britiem. Šie nemieri turpinājās līdz 1858. gadam, kad asiņainā sacelšanās tika apspiesta. Tas iezīmēja Britu Austrumindijas kompānijas varas norieta sākumu. 1858. gadā Indijas pārvalde tika nodota [[Apvienotās Karalistes karaļu uzskaitījums|Britu karaļnamam]]. 1876. gadā [[Lielbritānijas parlaments]] nolēma, ka Indija ir daļa no [[Britu impērija]]s. Nākamajā gadā par Indijas imperatori tika kronēta [[Viktorija (karaliene)|karaliene Viktorija]]. 1878. gadā Britu impērijas karaspēks atkal iebruka Afganistānā, sākot [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otro angļu-afgāņu karu]] un Afganistānas emirāts kļuva par Britu impērijas vasaļvalsti. Indijas vicekaralis, kuru iecēla britu karalis vai karaliene, valdīja tikai tieši [[Britu Indija]]s provincēs. Hindu un musulmaņu prinči turpināja valdīt gandrīz 600 atsevišķās valstīs. Šīs valstis nomināli bija [[autonomija|autonomas]], un tām tika aizliegts karot savā starpā. Indijas vicekaralis turēja pa vienam pārstāvim katrā galmā, un viņa uzdevums bija sniegt konsultācijas valdniekam. [[Attēls:British Indian Empire 1909 Imperial Gazetteer of India.jpg|thumbnail|left|200px|Britu Indijas impērijas politiskais iedalījums 1909. gadā. Tieši Indijas vicekaralim pakļautās teritorijas iezīmētas sarkanā krāsā, bet indiešu prinču pārvaldītās teritorijas dzeltenā krāsā]] Britu valdīšanas laikā tika nodrošināta iekšēja saskaņa starp Indijas teritorijā dzīvojošajām tautām, kā arī attīstījās dažas no tautsaimniecības nozarēm. Briti modernizēja pilsētas, izbūvēja ceļus un [[Indijas dzelzceļa transports|dzelzceļu]], kanālus, veica apūdeņošanas darbus, kā arī uzbūvēja dzirnavas, rūpnīcas un skolas. Viņi ieviesa [[Rietumu pasaule]]s likumus un [[policija]]s sistēmu. Šajā laikā ļoti maz indiešu tika iecelti kādā no valdības krēsliem. Indijas intelektuāļi, no kuriem daudzi bija izglītojušies [[Anglija|Anglijā]], sāka sapņot par brīvu Indiju. 1885. gadā viņi dibināja politisko partiju, kura bija pazīstama kā [[Indijas Nacionālais kongress]]. Sākotnēji tā bija viduvēja reformu partija, kuras mērķis bija indiešu ievēlēšana viņu pašu valdībā; vēlāk tā aicināja iegūt neatkarību no Lielbritānijas. 1906. gadā tika izveidota [[Musulmaņu līga]], lai aizsargātu Indijas musulmaņu minoritātes politiskās tiesības. Dažus gadus vēlāk tā pievienojās Kongresa partijai cīņā par Indijas neatkarību. Turpmākās desmitgades šī apvienība veicināja hindu un musulmaņu vienotību, lai gan abām grupām bieži vien bija lielas atšķirības. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Indijas bruņotie spēki]] cīnījās [[Antante|Sabiedroto]] pusē, bet pēc kara pieauga nacionālistu saviļņojums. 1919. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma reformu aktu, kas paredzēja katrai Indijas provincei savu padomi, kam bija neliela kontrole [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], izglītībā un [[veselības aizsardzība|veselības aizsardzībā]]; ieceltās britu amatpersonas saglabāja kontroli pār pārējām jomām. Tajā pašā gada briti arī iedeva valdībai represīvas pilnvaras, lai apspiestu pretošanos pret tās varu, piemēram, politiskos aktīvistus ieslodzīja bez tiesas sprieduma. 1919. gadā sākās [[Trešais angļu-afgāņu karš]], kas beidzās ar [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]], kurā Britu impērija atzina Afganistānas neatkarību. [[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumbnail|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātma Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā]] [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] no Kongresa partijas vadīja kustību pret britu varu tikai ar nevardarbīgiem veidiem.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://tolerance.dialogi.lv/article.php?id=17&la=2 | title= Mohandas (Mahatma) Gandijs | publisher= iecietība.lv | accessdate= 2010-04-06 | archive-date= 2023-09-29 | archive-url= https://web.archive.org/web/20230929135640/http://tolerance.dialogi.lv/article.php?id=17&la=2 }}</ref> Piemēram, viņš aicināja boikotēt britu ražotos produktus un britu institūcijas. Vairāki simti tūkstoši pievienojās viņa nevardarbīgajai kampaņai, un daudzi no viņiem, tai skaitā, arī Gandijs, tika ieslodzīti. Kongresa partija ātri vien ieguva popularitāti. 1929. gadā par partijas prezidentu tika ievēlēts [[Džavāharlāls Nehru]]. Tāpat kā Gandijs, arī Nehru veltīja visu savu laiku Indijas neatkarības iegūšanai. Pēc vairākus gadus ilgstošām sarunām par to, kā reformēt [[Indijas Konstitūcija|Indijas Konstitūciju]], britu parlaments 1935. gadā pieņēma aktu, kas provincēs paredzēja vēlētus likumdevējus. Tomēr īpašuma un izglītības prasības ievērojami ierobežoja vēlētāju skaitu. Lai aizsargātu minoritāšu intereses, balsošana notika pēc sabiedriskajām grupām, tas ir, musulmaņi, sikhi, kristieši un citi balsoja par kandidātiem, kas pārstāvēja viņu pašu grupu. Šāda sistēma izraisīja reliģiskas nesaskaņas. Jau tā saspringtās attiecības starp Indijā dzīvojošajiem [[hinduisti]]em un [[musulmaņi]]em pasliktinājās pēc 1937. gada vēlēšanām, kurās veiksmīgi startēja hindu [[Nacionālā Kongresa partija|Kongresa partija]]. Kongresa partija neiekļāva nevienu no [[Musulmaņu līga]]s biedriem savās provinču valdībās. Kad 1939. gadā sākās [[Otrais pasaules karš]], Kongresa partija pieprasīja britiem, lai tā pēc kara dod Indijai brīvību kā atlīdzību par Indijas aktīvu līdzdalību karā. Briti nebija gatavi dot šādu solījumu, tādēļ Kongresa partija iebilda pret Britu Indijas karaspēka iesaistīšanos karā. 1940. gadā Musulmaņu līga pieprasīja nošķirt musulmaņu apdzīvotās provinces no Indijas, lai izveidotu neatkarīgu valsti, kuru sauktu par [[Pakistāna|Pakistānu]]. Turklāt vairāki indiešu valdnieki vēlējās atjaunot savu valstu neatkarību, tomēr Indijas Kongresa partija uzstāja par vienotu Indiju. 1942. gadā britu politiķi piedāvāja plānu, pēc kura Indijai pēc kara būtu [[domīnija]]s statuss, bet arī šim piedāvājumam Indijas līderi nepiekrita. Kad 1944. gada pavasarī agrāk Indijas sastāvā esošajā [[Mjanma|Birmā]] iebruka [[Japānas Impērija]]s karaspēks, Indijas karaspēks tomēr iesaistījās karā, izveidojot brīvprātīgo armiju, kuru veidoja aptuveni 2,5 miljoni karavīru. Šajā laikā ļoti strauji attīstījās [[rūpniecība]], jo kara vajadzībām radās nepieciešamība pēc dažāda veida precēm. Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā un tika sadalīta [[Indijas Domīnija]]s un [[Pakistānas Domīnija]]s daļās formālā Apvienotās Karalistes karaļa pakļautībā. Pandžābas un Bengālijas provinču sadalīšana radīja asiņainus nemierus starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem. 1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku. [[Džavāharlāls Nehru]] kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Nehru valdības laikā notika karš ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Indija kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība]]s dibinātājvalstīm. Nehru ekonomiskajā politikā bija jūtama sociālistiska ievirze. Pēc Nehru nāves 1964. gadā viņa vadītā [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālais kongresa]] partija saglabāja lielu ietekmi un, ar nelieliem pārtraukumiem, veidoja Indijas valdību līdz 1996. gadam.<ref>India After Gandhi, Ramachandra Guha, {{ISBN|978-0-06-095858-9}}</ref> Indijas premjerministri šajā laikā bija Nehru meita [[Indira Gandija]] un viņas dēls [[Rādžīvs Gandijs]]. Šajā laikā notika [[1965. gada Indijas un Pakistānas karš]] par [[Kašmīra]]s provinci un [[Bangladešas atbrīvošanas karš|1971. gada Indijas un Pakistānas karš]], kura rezultātā no Pakistānas austrumdaļas izveidojās neatkarīgā [[Bangladeša]]s valsts. Lai cīnītos pret saviem politiskajiem pretiniekiem, 1975.—1977. gadā premjerministre Indira Gandija izsludināja ārkārtas stāvokli. 1984. gadā Indiru Gandiju nogalināja viņas miesassargi, kas bija saistīti ar [[sikhi|sikhu]] separātistu grupu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Indija 1990. gadu sākumā sāka atkāpties no sociālistiskās ekonomiskās politikas un pastiprinājās hindu nacionālisms. 1992. gada decembrī hindu nemiernieki izpostīja ''Babri Masjid'' mošeju, kam sekoja sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem visā Indijā. 1990. gadu beigās pie varas nāca nacionālistiskā [[Indijas Tautas partija]] (BJP). Tās vadībā Indija veica kodolizmēģinājumus, 1998. gadā uzspridzinot 5 atombumbas. 2004. gada vēlēšanās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress, bet 2014. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja BJP. == Ģeogrāfija == [[Attēls:India Geographic Map.jpg|thumb|200px|Indijas topogrāfiskā karte]] Indija, [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] galvenā daļa, atrodas uz [[Indijas tektoniskā plātne|Indijas tektoniskās plātnes]], kas ir [[Indo-Austrālijas plātne]]s mazāka daļa.<ref name=ali>{{Laikraksta atsauce|last=Ali |first=Jason R. |coauthors=Jonathan C. Aitchison |title=Greater India |url=https://archive.org/details/sim_earth-science-reviews_2005-10_72_3-4/page/170 |journal=Earth-Science Reviews |volume=72 |issue=3-4 |year=2005 |pages=170—173 |doi=10.1016/j.earscirev.2005.07.005 |ref=ali| issn=0012-8252}}</ref> Indija robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Bangladeša|Bangladešu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]]. Uz dienvidiem no Indijas atrodas [[Indijas okeāns]]. Indiju veidojošie ģeoloģiskie procesi sākās pirms septiņdesmit pieciem miljoniem gadu, kad [[Indijas subkontinents]], daļa no dienvidu superkontinenta [[Gondvana]]s, uzsāka [[plātņu tektonika|dreifēšanu]] ziemeļaustrumu virzienā; tā ilga piecdesmit miljonus gadu — pāri tad vēl neizveidojušajamies [[Indijas okeāns|Indijas okeānam]].<ref name=ali/> Subkontinenta sekojošā sadursme un [[subdukcija]] ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas plātni]] izraisīja [[Himalaji|Himalaju]], planētas augstāko [[kalns|kalnu]], pacelšanos un tie šobrīd norobežo Indiju ziemeļos un ziemeļaustrumos.<ref name=ali/> Dienvidos, tieši pie Himalajiem, bijušajā jūras dibenā plātne pārvietojoties radīja milzīgu ieplaku, kas, pakāpeniski piepildoties ar upju nogulsnēm,<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 7.</ref> izveidoja tagadējo [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumu]].<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Prakash |first=B. |coauthors=Sudhir Kumar, M. Someshwar Rao, S. C. Giri |title=Holocene tectonic movements and stress field in the western Gangetic plains |journal=Current Science |volume=79 |issue=4 |year=2000 |pages=438—449 |url=http://www.ias.ac.in/currsci/aug252000/prakash.pdf |format=PDF}}</ref> Uz rietumiem no šī līdzenuma atdalīts ar [[Arāvalli grēda|Arāvalli kalnu grēdu]], atrodas [[Tara tuksnesis]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 11.</ref> Sākotnējā Indijas plātne šobrīd veido [[Indostāna|Indostānas pussalu]], vecāko un ģeoloģiski visstabilāko Indijas daļu, kas uz ziemeļiem izplešas līdz pat [[Sātpuras grēda|Sātpuras]] un [[Vindhjas grēda|Vindhjas kalnu grēdām]] centrālajā Indijā. Šīs paralēlās grēdas stiepjas no [[Arābijas jūra]]s krasta [[Gudžarāta|Gudžarātā]] rietumos uz ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]] bagāto [[Nāgpuras plato]] [[Džhārkhanda]]s austrumos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 8.</ref> Indostānas pussalas dienvidu daļā atrodas [[Dekāna|Dekānas plato]], ko no jūras piekrastes norobežo piekrastes grēdas [[Rietumgati]] un [[Austrumgati]];<ref name=britan-weghats>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 9.—10.</ref> Dekānas plato sastāv no vecākajiem [[ieži]]em Indijā; daži no tiem ir pat vairāk nekā miljardu gadu veci. Indija atrodas uz ziemeļiem no ekvatora starp ziemeļu platuma 6°44' un 35°30' un austrumu garuma 68°7' un 97°25'.<ref name="yearbook">{{Harv|Government of India|2007|p=1.}}</ref> [[Attēls:Tso Kiagar Lake Ladakh.jpg|thumb|left|200px|Ezers [[Ladakha|Ladakhā]], [[Himalaji|Himalajos]]]] Indijas [[krasta līnija]] ir 7517 [[kilometrs|kilometrus]] gara; no tiem 5423 kilometri pieder Indostānas pussalai, bet atlikušie 2094 kilometri Andamanu, Nikobaru un Lakšadvīpu salām.<ref name=sanilkumar/> Saskaņā ar Indijas flotes hidrogrāfiskajām kartēm, cietzemes krasts ir šāda sastāva: 43% smilšu pludmales, 11% akmeņains krasts, ieskaitot klintis, bet 46% ir purvaini krasti.<ref name=sanilkumar/> Starp nozīmīgākajām upēm, kuru [[upes izteka|izteka]] ir [[Himalaji|Himalajos]] un kas lielāko daļu plūst cauri Indijai, ir [[Ganga]] un [[Brahmaputra]], abas ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 15.</ref> Nozīmīgas Gangas pietekas ir [[Jamuna]] un [[Kosī]], kuru ārkārtīgi zemais slīpums ir cēlonis ikgadējiem postošiem [[plūdi]]em. Galvenās pussalas upes, kuru kraujuma slīpums pasargā to ūdeņus no pārplūšanas, ir [[Godāvari]], [[Mahanadi]], [[Kaveri]] un [[Krišnu (upe)|Krišnu]], kas visas arī ietek Bengālijas līcī;<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 16.</ref> kā arī [[Narmada]] un [[Tāpi]], kas ietek Arābijas jūrā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 17.</ref> Nozīmīgas Indijas piekrastes iezīmes ir purvainā [[Kačha]] Rietumindijā un sanesu [[Sundarbani]] delta, ko Indija dala ar [[Bangladeša|Bangladešu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 12.</ref> Indijai ir divi arhipelāgi: [[Lakšadvīpa]] — [[atols|koraļļu atoli]] netālu no Indijas dienvidrietumu piekrastes, un [[Andamanu un Nikobaru Salas]] — vulkāniska salu virkne [[Andamanu jūra|Andamanu jūrā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 13.</ref> === Klimats === Indijas [[klimats|klimatu]] spēcīgi ietekmē [[Himalaji]] un [[Tara tuksnesis]], kas regulē [[musons|musonus]]. Himalaji aizkavē auksto [[Centrālāzija]]s nolaides vēju ienākšanu, tādējādi lielākajā daļā no Indijas subkontinenta ir siltāks nekā vairumā vietu līdzīgos platuma grādos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Posey |first=C.A |year=1994 |title=The Living Earth Book of Wind and Weather |url=https://archive.org/details/livingearthbooko00pose |publisher=Reader's Digest Association |isbn=0-8957-7625-1}} lpp. 118.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Wolpert |first=Stanley |authorlink=Stanley Wolpert |year=2003 |title=A New History of India |publisher=Oxford University Press |location=[[Oksforda|Oxford]] and New York |page=544 |isbn=0195166787 |url= http://www.amazon.com/New-History-India-Stanley-Wolpert/dp/0195166787/}} lpp.4.</ref> Tara tuksnesim ir izšķiroša loma mitro dienvidrietumu vasaras musonu vēju piesaistē, starp jūniju un oktobri nodrošinot Indijas nokrišņu daudzuma lielāko daļu. Indijā klimats pārsvarā atbilst četrām galvenajām grupām, tas ir tropiski mitrs, tropiski sauss, subtropu mitrs vai kalnu klimats.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Heitzman |first=J. |author2=R.L. Worden |year=1996 |title=India: A Country Study |url=https://archive.org/details/indiacountrystud0000unse |publisher=Library of Congress (Area Handbook Series) |isbn=0-8444-0833-6}} lpp.97.</ref> Indijā ir 3 atšķirīgi [[gadalaiks|gadalaiki]]: [[ziema]], [[vasara]] un [[musons|musonu]] gadalaiks. Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras (dienā no 12—18 °C Deli līdz 30 °C Indijas dienvidos, naktī no 2—6 °C Deli līdz 20 °C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz 40 °C. Jūnijā vasaru nomaina [[musons|musonu]] vēji, kas atnes spēcīgas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Indijas štati un teritorijas}} Indija sastāv no divdesmit deviņiem štatiem un deviņām savienības teritorijām. Vēlētas likumdevējas vara un pārvalde, kas veidota pēc Vestminsteras modeļa ir visiem štatiem un divām no savienības teritorijām — [[Pudučerri]] un [[Deli|Deli Valsts galvaspilsētas teritorijai]]. Pārējo piecu savienības teritoriju tiešo pārvaldību veic Centra iecelti administratori. Pēc Štatu Reorganizācijas likuma pieņemšanas 1956. gadā štatus veidoja uz valodu pamata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|title=States Reorganisation Act, 1956|work=Constitution of India|publisher=Commonwealth Legal Information Institute|accessdate=2007-10-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516123014/http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|archivedate=2008-05-16}}</ref> Kopš tā laika šī struktūra kopumā ir palikusi nemainīta. Katrs štats vai savienības teritorija ir sadalīti administratīvajos iecirkņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://districts.gov.in/|title=Districts of India|accessdate=2007-11-25|publisher=[[National Informatics Centre|National Informatics Centre (NIC)]]|work=Government of India|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011005759/http://districts.gov.in/|archivedate=2007-10-11}}</ref> Iecirkņi, savukārt, ir tālāk iedalīti tehsilos un, visbeidzot — ciematos. {{Indijas štatu un teritoriju karte}} '''Štati''': {| | valign="top" | # [[Arunāčala Pradēša]] # [[Asama]] # [[Āndhra Pradēša]] # [[Bihāra]] # [[Čhatīsgarha]] # [[Džhārkhanda]] # [[Goa]] # [[Gudžarāta]] # [[Harjāna]] # [[Himāčala Pradēša]] # [[Karnātaka]] # [[Kerala]] # [[Madhja Pradēša]] # [[Mahārāštra]] | <ol start=16> <li>[[Manipura]]</li> <li>[[Meghālaja]]</li> <li>[[Mizorāma]]</li> <li>[[Nāgālenda]]</li> <li>[[Orisa]]</li> <li>[[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]]</li> <li>[[Rādžastāna]]</li> <li>[[Rietumbengāle]]</li> <li>[[Sikima]]</li> <li>[[Tamilnāda]]</li> <li>[[Telangāna]]</li> <li>[[Tripura]]</li> <li>[[Utarakhanda]]</li> <li>[[Utarpradēša]]</li> |} '''Teritorijas:''' # [[Andamanu un Nikobaru Salas]] # [[Čandīgarha]] # [[Deli]] # [[Damāna un Diu]] # [[Džammu un Kašmīra]] # [[Dādra un Nagarhaveli]] # [[Ladākha]] # [[Lakšadvīpa]] # [[Pudučerri]] === Flora un fauna === [[Attēls:Panthera tigris tigris.jpg|thumb|200px|[[Bengālijas tīģeris]]]] Indijai, atrodoties [[Indomalajas ekozona|Indomalajas ekozonā]], piemīt nozīmīga bioloģiskā daudzveidība. Kā viena no astoņpadsmit valstīm ar milzīgu daudzveidību, tā ir mājvieta līdz 7,6% no visiem [[zīdītāji]]em, 12,6% no visiem [[putni]]em, 6,2% no visiem [[rāpuļi]]em, 4,4% no visiem [[abinieki]]em, 11,7% no visām [[zivis|zivīm]] un 6,0% no visām [[segsēkļi|ziedošajām augu]] sugām.<ref name="Biodiversity Profile of India">{{Tīmekļa atsauce |title = Biodiversity Profile of India (Text Only) |url = http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |author = Dr S.K.Puri |accessdate = 2007-06-20 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20111121153614/http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |archivedate = 2011-11-21 }}</ref> Indija ir mājvieta vairāk nekā 200 miljoniem govju.{{nepieciešama atsauce}} Daudziem ekoreģioniem, kā, piemēram, ''sholas'' mežiem, ir ārkārtīgi augsts [[endēms|endēmisma]] rādītājs (t.i., tie ir sastopami tikai šajā reģionā); kopumā 33% no Indijas augu sugām ir endēmiskas.<ref>Botanical Survey of India. 1983. ''Flora and Vegetation of India — An Outline''. Botanical Survey of India, Howrah. p. 24.</ref><ref>Valmik Thapar, ''Land of the Tiger: A Natural History of the Indian Subcontinent'', 1997. {{ISBN|978-0-520-21470-5}}.</ref> Indiju meža sastāvs variējas no [[Andamanu salas|Andamanu salu]], [[Rietumgati|Rietumugatu]] un [[Ziemeļaustrumindija]]s tropu lietus mežiem līdz Himalaju [[skujkoku klase|skuju koku]] mežiem. Starp šīm galējībām Austrumindijā ir mitrie [[lapu koki|lapu koku]], galvenokārt [[šals|šalu]], meži; centrālajā un [[Dienvidindija|Dienvidindijā]] ir sausie lapu koku, galvenokārt [[lielais tīkkoks|tīkkoka]], meži, bet centrālajā [[Dekāna|Dekānā]] un rietumu [[Ganga]]s līdzenumā ir dzeloņaugu, pārsvarā dažādu [[akācijas|akāciju]] veidu, meži.<ref name="tritsch">Tritsch, M.E. 2001. ''Wildlife of India'' Harper Collins, London. 192 pages. {{ISBN|0-00-711062-6}}.</ref> Starp nozīmīgākajiem Indijas kokiem ir ārstnieciskais [[nīms|nīma]] koks, kas plaši tiek izmantots Indijas tautas ārstnieciskajos līdzekļos. Pīpala [[vīģeskoks]], redzams uz [[Mohendžodaro]] zīmogiem, sniedza ēnu [[Sidhārta Gautama|Budam Gautamam]], kad viņš meklēja apgaismību. [[Attēls:200407 Elephant 9.JPG|thumb|left|200px|[[Āzijas zilonis]]]] Daudzas Indijas sugas ir cēlušies no kopējām pirmsugām (''taxa''), kas nākušas no [[Gondvana]]s, kam sākotnēji piederēja Indija. Indijas pussalas sekojošā virzīšanās uz [[Laurāzija]]s zemes masīvu un sadursme ar to uzsāka sugu masveida apmaiņu. Tomēr [[vulkāns|vulkānu darbība]] un klimata izmaiņas pirms 20 miljoniem gadu bija iemesls daudzu Indijas endēmisko varietāšu (formu) izmiršanai.<ref>K. Praveen Karanth. (2006). [http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf Out-of-India Gondwanan origin of some tropical Asian biota] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190411223533/http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf |date={{dat|2019|04|11||bez}} }}.</ref> Pēc tam no Āzijas pa diviem zooģeogrāfiskajiem ceļiem gar abām Himalaju malām Indijā ieradās zīdītāji.<ref name=tritsch/> Tā rezultātā tikai 12,6% no Indijas zīdītāju un 4,5% no putnu sugām ir endēmiskas, pretstatā rāpuļu 45,8% un abinieku 55,8%.<ref name="Biodiversity Profile of India"/> Ievērojami endēmiski ir [[Nilgiri lapu pērtiķis]] (''Trachypithecus johnii'') un brūnais un karmīnsarkanais [[Beddoma krupis]] (''Bufo beddomii'') no Rietumgati. Indijā ir 172 jeb 2,9% no [[Vispasaules Dabas aizsardzības organizācija]]s noteiktajām apdraudētajām sugām.<ref>Groombridge, B. (ed). 1993. ''The 1994 IUCN Red List of Threatened Animals'' [[IUCN]], Gland, Switzerland and Cambridge, UK. lvi + 286 pp.</ref> Tajās ietilpst [[Āzijas lauva]], [[Bengālijas tīģeris]], kurš ir arī Indijas [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]],<ref>Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.</ref> un [[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis''), kuru apdraud drīza izzušana, saistīta ar tā barībā izmantoto [[liellops|liellopu]] maitām, kas apstrādātas ar [[diklofenaks|diklofenaku]]. Pēdējās desmitgadēs tika secināts, ka cilvēku iejaukšanās ir apdraudējums Indijas savvaļas dabai; kā reakcija tika būtiski attīstīta [[nacionālais parks|nacionālo parku]] un aizsargājamo teritoriju sistēma, kas pirmo reizi tika ieviesta 1935. gadā. 1972. gadā Indija ieviesa [[Dživās dabas aizdardzības likums|Dzīvās dabas aizsardzības likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Wildlife Protection Act, 1972 |url = http://www.helplinelaw.com/docs/wildlife/index.php |publisher = Helplinelaw.com |accessdate = 2007-06-16 |year = 2000 |archive-date = 2011-08-11 |archive-url = https://web.archive.org/web/20110811080052/http://www.helplinelaw.com/docs/wildlife/index.php }}</ref> un [[projekts "Tīgēris"|projektu "Tīģeris"]], lai garantētu kritisko dzīves vietu; papildus tam 1980. gadā tika ieviests [[Mežu saglabāšanas likums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Forest Conservation Act, 1980 |url = http://www.advocatekhoj.com/library/bareacts/forestconservation/index.php?Title=Forest(Conservation)Act,1980 |publisher = AdvocateKhoj.com |accessdate = 2007-11-29 |year= 2007}}</ref> Līdz ar vairāk kā piecsimt dzīvās dabas [[rezervāts|rezervātiem]], Indijā ir arī trīspadsmit [[biosfēras liegums|biosfēras liegumi]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Biosphere Reserves of India |url = http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm |accessdate = 2007-06-17 |archive-date = 2011-08-21 |archive-url = https://www.webcitation.org/6174UGghb?url=http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm }}</ref> no kuriem četri ietilpst Pasaules Biosfēras liegumu tīklā; divdesmit piecas pārmitrās zemes ir reģistrētas [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras konvencijā]].<ref name="Indian Ramsar Sites">{{Tīmekļa atsauce |title = The List of Wetlands of International Importance |url = http://www.ramsar.org/sitelist.pdf |accessdate = 2007-06-20 |date = ''4 June 2007'' |publisher = The Secretariat of the Convention of on Wetlands |pages = p. 18 |format = PDF}}</ref> == Valdība == [[Attēls:PratibhaIndia.jpg|thumb|150px|Pirmā Indijas prezidente sieviete — [[Pratibha Patila]]]] [[Indijas Konstitūcija]], kas stājās spēkā {{dat|1950|1|26}}, ir garākā un izsmeļošākā kādas valsts [[konstitūcija]] pasaulē.<ref name="Pylee2004">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title= Constitutional Government in India|year=2004 |publisher=S. Chand |page=4|chapter=The Longest Constitutional Document |url= http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA4&dq=India+longest+constitution&as_brr=0&sig=ZpqDCkfUoglOQx0XQ8HBpRWkRAk#PPA4,M1 |accessdate=2007-10-31|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> Konstitūcijas preambulā ir noteikts, ka Indija ir [[suverenitāte|suverēna]], [[sociālisms|sociālistiska]], laicīga un [[demokrātija|demokrātiska]] [[republika]].<ref name="Dutt1998">{{Laikraksta atsauce |last=Dutt |first=Sagarika |year=1998 |title=Identities and the Indian state: An overview |url=https://archive.org/details/sim_third-world-quarterly_1998_19_3/page/411 | journal = Third World Quarterly |volume=19 |issue=3 |pages=411—434 |doi=10.1080/01436599814325}} at p. 421.</ref> Indijai ir divpalātu [[parlaments]], kas darbojas atbilstoši [[Apvienotās Karalistes parlaments|Vestminsteras stila parlamentārajai sistēmai]]. Tās valsts pārvaldes modeli parasti apzīmē kā "kvazi federālu" — ar spēcīgu centru un vājākiem štatiem,<ref name="Wheare1964">{{Grāmatas atsauce |last=Wheare |first=K.C. |title=Federal Government|url=https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7 | edition=4th| year=1964 |publisher=[[Oxford University Press]] |page=[https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7/page/28 28]}}</ref> bet kopš 1990. gadu beigām politisko, saimniecisko un sociālo pārmaiņu rezultātā tas ir kļuvis arvien vairāk federāls.<ref name="dencentralisation">{{Atsauce | last=Echeverri-Gent | first=John | contribution=Politics in India's Decentred Polity | editor1-last=Ayres | editor1-first=Alyssa | editor2-last=Oldenburg | editor2-first=Philip | title=Quickening the Pace of Change | series=India Briefing | place=London | publisher=M.E. Sharpe | year=2002 | isbn=076560812X | pp=19-53.}} at pp. 19—20; {{Atsauce | last=Sinha | first=Aseema | title=The Changing Political Economy of Federalism in India | journal=India Review | volume=3 | issue=1 | year=2004 | pp=25-63 | doi=10.1080/14736480490443085 | page=25}} at pp. 25—33.</ref> [[Valsts galva]] ir [[Indijas prezidents]],<ref name="Sharma1950">{{Laikraksta atsauce |last=Sharma |first=Ram |year=1950 |title=Cabinet Government in India |url=https://archive.org/details/sim_parliamentary-affairs_winter-1950_4_1/page/116 |journal=Parliamentary Affairs |volume=4 |issue=1 |pages=116—126}}</ref> kuru uz pieciem gadiem netiešās [[vēlēšanas|vēlešanās]] ievēl [[vēlēšanu kolēģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05054.html|title=Election of President|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall be elected by the members of an electoral college.}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/112 112]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html|title=Tenure of President's office|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall hold office for a term of five years from the date on which he enters upon his office.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174Vx3Hi?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html}}</ref> Savukārt [[valdības galva]] ir [[Indijas premjerministrs]], kuram pieder lielākā daļa no [[izpildvara]]s.<ref name="Sharma1950"/> Pastāv vienošanās, ka prezidents par premjerministru ieceļ tās [[politiskā partija|partijas]] vai [[politiskā savienība|politiskās savienības]] pārstāvi, ko atbalsta Indijas parlamenta apakšpalātas vairākums.<ref name="Sharma1950"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html|title=Appointment of Prime Minister and Council of Ministers|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The Prime Minister shall be appointed by the President and the other Ministers shall be appointed by the President on the advice of the Prime Minister.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174WN6a5?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html}}</ref> Izpildvara sastāv no prezidenta, viceprezidenta un no [[Indijas Ministru padome]]s, kuru vada premjerministrs. Katram ministram ar portfeli ir jābūt ievēlētam vienā no parlamenta palātām. Indijas parlamentārajā sistēmā izpildvara ir pakļauta [[likumdošanas vara|likumdevējai varai]], un premjerministrs un viņa padome ir tieši atbildīgi parlamenta apakšpalātai.<ref name="manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=[[Malayala Manorama]] |isbn=8190046187|page=524}}</ref> [[Attēls:NorthBlock.jpg|thumb|200px|left|Sekretariāta ēka [[Ņūdeli]], kur atrodas svarīgākie valdības ofisi]] Indijas likumdevēja varu veido divpalātu parlaments, kas sastāv no augšpalātas, kas tiek saukta par ''Rajya Sabha'' (Štatu palātu) un no apakšpalātas, kas tiek saukta par ''Lok Sabha'' (Tautas palātu).<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/127 127]}}</ref> Štatu palātā ir 245 pastāvīgie locekļi, kas strādā sešu gadus.<ref name="Parliament">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.india.gov.in/outerwin.htm?id=http://parliamentofindia.gov.in/ |title = ''Our Parliament'' A brief description of the Indian Parliament |accessdate = 2007-06-16 |publisher = www.parliamentofindia.gov.in}}</ref> Vairumu netieši ievēl štata un teritoriālās likumdevējas iestādes proporcionāli štata iedzīvotāju skaitam.<ref name="Parliament"/> 543 no 545 Tautas palātas locekļiem tiek ievēlēti ar tiešu tautas balsošanu un pārstāv atsevišķus vēlēšanu apgabalus piecu gadu garumā.<ref name="Parliament"/> Ja prezidents uzskata, ka angloindiešu kopiena nav pienācīgi pārstāvēta, tad atlikušos divus locekļus viņš ieceļ no kopienas vidus.<ref name="Parliament"/> Indijas tiesu vara ir centralizēta un tai ir trīs līmeņi — [[Indijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], ko vada [[Indijas Galvenais tiesnesis]], divdesmit viena Augstākā tiesa un liels skaits iztiesāšanas tiesu.<ref name="Neuborne2003">{{Laikraksta atsauce |last=Neuborne |first=Burt |year=2003 |title=The Supreme Court of India |journal=International Journal of Constitutional Law |volume=1 |issue=1 |pages=476—510 |doi=10.1093/icon/1.3.476}} at p. 478.</ref> Augstākā tiesa ir primāri kompetenta lietās, kas skar pamattiesības un nesaskaņās starp štatiem un Centru, un tai ir apelācijas jurisdikcija pār Augstajām tiesām.<ref name="SCjurisdiction">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |title=Jurisdiction of the Supreme Court |accessdate=2007-10-21 |author=Supreme Court of India |publisher=National Informatics Centre |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090409214446/http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |archivedate=2009-04-09 }}</ref> Tā ir juridiski neatkarīga,<ref name="Neuborne2003"/> un tā ir tiesīga izziņot likumus un atcelt Savienības vai štata likumus, kas ir pretrunā ar [[Indijas Konstitūcija|Indijas Konstitūciju]].<ref name="Sripati1998">{{Laikraksta atsauce |last=Sripati |first=Vuayashri |year=1998 |title=Toward Fifty Years of Constitutionalism and Fundamental Rights in India: Looking Back to See Ahead (1950—2000) |journal=American University International Law Review |volume=14 |issue=2 |pages=413—496}} at pp. 423—424.</ref> Viena no vissvarīgākajām Augstākās tiesas funkcijām ir Indijas konstitūcijas galējā interpretācija.<ref name="Pylee2004-2">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title=Constitutional Government in India |year=2004 |publisher=[[S. Chand]] |page=314|chapter=The Union Judiciary: The Supreme Court|url=http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA314&lpg=PA314&dq=indian+supreme+court+is+interpreter+of+constitution&source=web&ots=EC_OWxDg86&sig=gjLfEY1UInjql72jBtO-VOgoeK4&output=html|accessdate=2007-11-02|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> === Partijas un politika === Indija ir pasaulē lielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita.<ref name="largestdem1">{{Ziņu atsauce |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm |title = Country profile: India |accessdate = 2007-03-21 |date = ''9 January 2007'' |publisher = BBC}}</ref><ref name="largestdem2">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.un.org/esa/population/pubsarchive/india/ind1bil.htm |title = World's Largest Democracy to Reach One Billion Persons on Independence Day |accessdate = 2007-12-06 |work = United Nations Department of Economic and Social Affairs |publisher = United Nations: Commission on Population and Development - Population Division}}</ref> Vairumā štatu pēc neatkarības iegūšanas federālo pārvaldi realizēja [[Indijas Nacionālais kongress]] (INC).<ref name="LOC PROFILE"/> Štatu politiku ietekmē vairākas nacionālās partijas, tai skaitā INC, ''[[Indijas Tautas partija|Bhartiya Janata Party]]'' (BJP), [[Indijas Komunistiskā (marksistu) partija]] (CPI(M)) un dažādas reģionālās partijas. INC bija parlamentārais vairākums no 1950. līdz 1990. gadam, izņemot divus īsus laikaposmus. INC nebija pie varas starp 1977. un 1980. gadu, kad vēlēšanās uzvarēja ''[[Janata Party]]'', pateicoties sabiedrības neapmierinātībai ar ārkārtas stāvokli, ko bija deklarējusi premjerministre [[Indira Gandija]]. ''[[Janata Dal]]'' Nacionālās frontes koalīcija savienībā ar Kreisās frontes koalīciju uzvarēja 1989. gada vēlēšanās, bet spēja noturēties pie varas tikai divus gadus.<ref>{{Grāmatas atsauce |last = Bhambhri |first = Chandra Prakash |title = Politics in India 1991-92 |publisher = Shipra Publications |year = 1992 |isbn = 978-8185402178 |pages = 118, 143}}</ref> Tā kā 1991. gada vēlēšanās neviena no politiskajām partijām neieguva vairākumu, INC izveidoja mazākuma valdību premjerministra [[P.V. Narasimha Rao]] vadībā, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref name="PV">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm |title = Narasimha Rao passes away |publisher = The Hindu |accessdate = 2008-11-02 |archive-date = 2004-12-30 |archive-url = https://web.archive.org/web/20041230182813/http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm }}</ref> No 1996. līdz 1998. gadam federālajā valdībā bija nemiera periods ar vairākām īslaicīgām valdošajām apvienībām. 1996. gadā, pēc Apvienotās frontes koalīcijas, kurā neietilpa ne BJP, ne INK, uz īsu laiku valdību izveidoja BJP. 1998. gadā BJP kopā ar vairākām citām partijām izveidoja Nacionālo Demokrātisko aliansi (NDA) un kļuva par pirmo ne Kongresa valdību, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.lse.ac.uk/collections/government/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf|title = The effective space of party competition|author = Patrick Dunleavy, Rekha Diwakar, Christopher Dunleavy|publisher = London School of Economics|accessdate = 2007-10-01|format = PDF|archive-date = 2011-08-21|archive-url = https://www.webcitation.org/6174YIWlu?url=http://www2.lse.ac.uk/government/research/resgroups/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf}}</ref> 2004. gada Indijas vēlēšanās lielāko skaitu no Lok Sabha vietām ieguva NIK un izveidoja koalīcijas valdību, kas tika saukta par Apvienoto Progresīvo aliansi (APA) un ko atbalstīja dažādas kreisā novirziena partijas un BJP opozīcijā esošie dalībnieki. Indijas vispārējās vēlēšanās 2009. gadā vēlreiz pie varas nāca APA, lai gan kreiso partiju īpatsvars koalīcijā bija krasi samazinājies.<ref>{{Grāmatas atsauce|last = Hermann|first = Kulke|author2=Dietmar Rothermund|title = A History of India|url = https://archive.org/details/historyindia00kulk|publisher = Routledge|year = 2004|isbn = 978-0415329194|page = [https://archive.org/details/historyindia00kulk/page/384 384]}}</ref> == Ārpolitika == [[Attēls:BRICS leaders in Brazil.jpeg|thumb|200px|Indijas premjers [[Narēndra Modi]] (otrais no kreisās) [[BRICS]] galotņu sanāksmē (2014)]] Kopš neatkarības iegūšanas 1947. gadā Indija ir uzturējusi draudzīgas attiecības ar lielāko daļu valstu. Tā uzņēmās vadošo lomu 1950. gados, aizstāvot Eiropas [[kolonija|koloniju]] neatkarību [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|title=Significance of the Contribution of India to the Struggle Against Apartheid1 by M. Moolla|access-date={{dat|2009|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091011215144/http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|archivedate={{dat|2009|10|11||bez}}}}</ref> Indija bijusi iesaistīta divos īsos militāros iebrukumos kaimiņvalstīs; tie bija Indijas Miera uzturēšanas spēki [[Šrilanka|Šrilankā]] un operācija "Kaktuss" [[Maldīvija|Maldivu salās]]. Indija ir [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts un [[Nepievienošanās kustība]]s dibinātājvalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=History of Non Aligned Movement |url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |accessdate=2007-08-23 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174YxJPe?url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Pēc [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas kara]] un [[1965. gada Indijas-Pakistānas karš|1965. gada Indijas-Pakistānas kara]] Indijai izveidojās draudzīgas attiecības ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un tādas tās palika līdz pat [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. Indija karoja divos karos ar [[Pakistāna|Pakistānu]] pār [[Kašmīras konflikts|Kašmīras konfliktu]]. Trešā Indijas un Pakistānas kara rezultātā radās [[Bangladeša]] (toreiz kā Austrumpakistāna).<ref name="IB">{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Twentieth Century|year=2002|url= http://books.google.com/books?id=jhwY1j8Ao3kC&pg=PA486&lpg=PA486&dq=india+creation+of+bangladesh&source=web&ots=LuQAQJVYik&sig=UA_kWLaz3CnoH4QBioUXU6THqkQ&hl=en&sa=X&oi=book_result&resnum=9&ct=result#PPA487,M1 |pages= 486—87 |author=Martin Gilbert|isbn=006050594X|accessdate=2008-11-03|publisher=HarperCollins|location=London}}</ref> Tāpat [[Siačenas šļūdonis]] ir bijis iemesls atsevišķām sadursmēm starp abām valstīm. 1999. gadā starp Indiju un Pakistānu risinājās nepieteikts karš par [[Kargila|Kargilu]]. Pēdējos gados Indijai ir bijusi nozīmīga loma SAARC ([[Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācija]]) un PTO ([[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]).<ref>[http://library.fes.de/pdf-files/bueros/genf/50205.pdf India's negotiation positions at the WTO.]</ref> Trīsdesmit piecas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] miera uzturēšanas operācijas četros kontinentos Indija ir atbalstījusi gandrīz ar 55000 militārpersonām un policistiem.<ref name="UN">{{Tīmekļa atsauce |title=India and the United Nations |url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |accessdate=2006-04-22 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174Zt7rh?url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Par spīti kritikai un militārajām sankcijām, Indija neatlaidīgi ir atteikusies parakstīt līgumu par vispārējo atomieroču izmēģinājumu aizliegumu un [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|kodolieroču neizplatīšanas līgumu]], tā vietā dodot priekšroku savas [[kodolprogramma]]s suverenitātes saglabāšanai. Jaunākās Indijas valdības iniciatīvas nostiprināja attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]]. Saimniecības jomā Indijai ir tuvas attiecības ar citām jaunattīstības valstīm [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. == Bruņotie spēki == [[Attēls:Aero-Sukhoi1.JPG|thumb|200px|[[Sukhoi-30 MKI]] ir viena no Indijas Gaisa spēku lidmašīnām]] Indija uztur trešos lielākos militāros spēkus pasaulē, kas sastāv no [[Indijas Armija]]s, [[Indijas Flote|Flotes]], [[Indijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]]<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce|title=CIA Factbook: India|work=[[CIA Factbook]]|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html|accessdate=2007-03-10|archive-date=2008-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20080611033144/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html}}</ref> un tādus palīgspēkus kā [[Indijas Paramilitārie spēki|Paramilitārie spēki]], [[Indijas Krasta apsardze|Krasta apsardze]] un [[Indijas Stratēģisko Spēku pavēlniecība|Stratēģisko Spēku pavēlniecība]]. [[Indijas Bruņotie spēki|Indijas Bruņoto spēku]] augstākais komandieris ir [[Indijas prezidents]]. Indija aizsardzībā cieši sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Francija|Franciju]], kas ir tās galvenie [[ierocis|ieroču]] piegādātāji. [[Aizsardzības Pētījumu un Attīstības organizācija]] (APAO) pārrauga vietējo uzlaboto ieroču un militārā aprīkojuma izstrādi, ieskaitot [[ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]], [[iznīcinātājlidmašīna]]s un smagos kaujas [[tanks|tankus]], nolūkā samazināt Indijas atkarību no ārzemju importa. Pēc 1974. gada pirmā [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājuma]] Indijas rīcībā nonāca [[kodolenerģija]], vēlāk tika veikta Operācija "Smaidošais Buda" un 1998. gadā — arī apakšzemes izmēģinājumi. Indija attiecībā pret [[kodolieroči]]em uztur "pirmā neuzbrukšanas" politiku.<ref name="nuclear">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.afsa.org/fsj/oct02/nair.pdf |title=No More Ambiguity: India's Nuclear Policy |accessdate=2007-06-07 |format=PDF |work= |author=Brig. Vijai K. Nair (Indian Army) |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174aJ7Go?url=http://www.afsa.org/ |archivedate=2011-08-21 }}</ref> {{dat|2008|10|10}} tika parakstīts Indijas un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] civilās kodolenerģijas līgums, pirms kura Indija saņēma atteikumus no [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAA) un [[Atompiegādātāju grupa]]s (APG), tādējādi tika izbeigti ierobežojumi kodoltehnoloģiju tirdzniecībā, ar kuriem Indija ''[[de facto]]'' ir kļuvusi par sesto kodolspēku pasaulē.<ref>{{cite|title=India, US seal 123 Agreement |author=Times of India| publisher=Times of India|date=''11 October 2008''}}.</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:India population density map en.svg|thumb|150px|Indijas iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma karte]] Indija ir otra lielākā valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tajā dzīvo 1,17 miljardi iedzīvotāju,<ref name="CIA"/> kas ir 17% no visas pasaules iedzīvotāju skaita,<ref>[http://geography.about.com/od/obtainpopulationdata/a/indiapopulation.htm India Likely to Surpass China in Population by 2030] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131150025/http://geography.about.com/od/obtainpopulationdata/a/indiapopulation.htm |date={{dat|2009|01|31||bez}} }}, Matt Rosenberg.</ref> Lielāka valsts pēc iedzīvotāju skaita ir tikai [[Ķīna]]. Pēdējos 50 gados, attīstoties [[medicīna]]i, ir piedzīvots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un lauksaimniecības ražīguma masveida pieaugums, ko izraisīja [[zaļā revolūcija]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/4994590.stm The end of India's green revolution?], BBC News.</ref><ref>[http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html Food First/Institute for Food and Development Policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090714215036/http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html |date={{dat|2009|07|14||bez}} }}.</ref> Gandrīz 70% indiešu mīt lauku apvidos, lai gan pārcelšanās uz lielākām pilsētām pēdējās desmitgadēs ir novedusi pie dramatiska valsts pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma. Lielākās pilsētas ir [[Mumbaja]] (Bombeja), [[Deli]], [[Bengalūru]], [[Kolkata]] (Kalkuta) un [[Čennai]] (Madrasa).<ref name="LOC PROFILE">{{Tīmekļa atsauce |title = Country Profile: India |url = http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/India.pdf |accessdate = 2007-06-24 |publisher = Library of Congress - Federal Research Division |month= ''December'' | year= 2004 |format = PDF}}</ref> Indija pēc Āfrikas kontinenta ir ģeogrāfiskā vieta ar vislielāko kultūras, valodu un ģenētisko dažādību pasaulē.<ref name="LOC PROFILE"/> Indija ir dzimtene divām galvenajām valodu saimēm: [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu]] (tajā runā apmēram 74% iedzīvotāju) un [[dravīdu valodu saime|dravīdu]] (runā apmēram 24%). Citas valodas, kurās runā Indijā, nāk no austro-aziātiskajām un timetas-birmas valodu saimēm. [[Hindi]], ar vislielāko skaitu runājošo, ir savienības oficiālā valoda. Biznesā un pārvaldē plaši tiek izmantota [[angļu valoda]] un tai ir "papildus oficiālās valodas" statuss;<ref name=autogenerated1>{{Tīmekļa atsauce|title=Notification No. 2/8/60-O.L. (Ministry of Home Affairs), dated 27 April, 1960|url=http://www.rajbhasha.gov.in/preseng.htm|accessdate=''4 July 2007''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091212144120/http://rajbhasha.gov.in/preseng.htm|archivedate={{dat|2009|12|12||bez}}}}</ref> kas ir svarīgi arī [[izglītība|izglītībā]], sevišķi vidējā vai augstākajā. Bez tam, katram štatam un savienības teritorijai ir sava oficiālā valoda un konstitūcijā sevišķi atzīmēta 21 cita valoda, kurā tiek pietiekoši runāts vai arī tām ir klasisko valodu statuss. Lai gan daudzus gadus kā klasiskās valodas ir pētītas [[sanskrits]] un [[tamilu valoda]],<ref>{{Harvard reference|last = Seaver | first = Sanford B. | title = The Dravidian Languages | year = 1998 | publisher = Taylor and Francis. p. 436 |isbn=0415100232 | url = http://books.google.com/books?id=CF5Qo4NDE64C&printsec=frontcover#PPA6,M1}}. Quote: "Tamil... It is therefore one of India's two classical languages, alongside the more widely known Indo-Aryan language Sanskrit." 2. {{Harvard reference|last=Ramanujan |first= A. K.| authorlink = A. K. Ramanujan | title = Poems of Love and War: From the Eight Anthologies and the Ten Long Poems of Classical Tamil | publisher= New York: Columbia University Press. p. 329 | year = 1985 | isbn = 0231051077|url =http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&printsec=frontcover&source=gbs_summary_r&cad=0#PPR9,M1}} Quote: "Tamil, one of the two classical languages of India, is a Dravidian language spoken today by 50 million Indians,..."</ref> Indijas valdība, izmantojot pati savus kritērijus, ir piešķīrusi klasiskās valodas statusu [[kannadu valoda|kannadas]] un [[telugu valoda|telugu valodām]].<ref name="antiquity">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pib.nic.in/release/release.asp?relid=44340|title=Declaration of Telugu and Kannada as classical languages|work=Press Information Bureau|publisher=Ministry of Tourism and Culture, Government of India|accessdate=2008-11-19}}</ref> Indijas [[dialekts|dialektu]] skaits ir 1652.<ref name="Manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=Malayala Manorama |year=2006 |isbn=81-89004-07-7 |page=524}}</ref> Vairāk kā 800 miljoni indiešu (80,5%) ir [[hinduisms|hinduisti]]. Citas reliģiskās grupas ir [[musulmaņi]] (13,4%), [[kristieši]] (2,3%), [[sikhi]] (1,9%), [[budisti]] (0,8%), [[džainisti]] (0,4%), [[ebreji]], [[zoroastrieši]], [[bahāisti]] un citas.<ref name="CensusRel">{{Tīmekļa atsauce |title=Census of India 2001, Data on Religion |work=Census of India |url=http://www.censusindia.gov.in/Census_Data_2001/India_at_glance/religion.aspx |accessdate=''22 November 2007''}}</ref> Ciltīs ietilpst 8.1% no iedzīvotājiem.<ref name="Tribal">{{Tīmekļa atsauce |title=Tribes: Introduction |publisher=Ministry of Tribal Affairs, [[Government of India]] |url=http://tribal.nic.in/introduction.html |accessdate=''12 April 2007'' |work=[[National Informatics Centre]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928091018/http://tribal.nic.in/introduction.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Indijā ir trešais lielākais musulmaņu skaits pasaulē un visvairāk musulmaņu, kas dzīvo ne musulmaniskā valstī. Indijas [[rakstpratība]]s līmenis ir 64,8% (53,7% sievietēm un 75,3% vīriešiem).<ref name="CIA"/> [[Kerala]]s štatā ir visaugstākais rakstpratības rādītājs — 91%, turpretī [[Bihāra|Bihārā]] ir zemākais — 47%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kerala.gov.in/education/|title=Kerala's literacy rate|publisher=[[Government of Kerala]]|accessdate=2007-12-13|work=kerala.gov.in|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030311192337/http://www.kerala.gov.in/education/|archivedate=2003-03-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm Census Statistics of Bihar: Literacy Rates|title=Literacy rate of Bihar|accessdate=2007-12-13|publisher=[[Government of Bihar]]|archive-date=2008-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20080524094302/http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm}}</ref> Dzimumu attiecība valstī ir 944 [[sieviete]]s uz 1000 [[vīrietis|vīriešiem]]. Vidējais vecums Indijā ir 24,9 gadi un iedzīvotāju pieaugums ir 1,38% gadā; uz katriem 1000 cilvēkiem gadā piedzimst 22,01.<ref name="CIA"/> Kā valsts svētki tiek atzīmēti visu trīs lielo reliģiju svētki. {{Indijas lielākās pilsētas}} == Saimniecība == {{Pamatraksts|Indijas saimniecība}} [[Attēls:Bombay Stock Exchange.jpg|thumb|150px|[[Bombejas birža]]]] Visā laika posmā no 1950. līdz 1980. gadiem Indija sekoja [[sociālisms|sociālistu]] iedvesmotai politikai. Saimniecību ierobežoja plaši priekšraksti, [[protekcionisms]] un sabiedriskās īpašumtiesības, kas noveda pie vispārējas [[korupcija]]s izplatības un lēna ekonomiskā pieauguma.<ref name="makar">{{Grāmatas atsauce|title=An American's Guide to Doing Business in India|url=https://archive.org/details/americansguideto0000maka|author=Eugene M. Makar|year=2007}}</ref><ref name="esao"/><ref name="astaire"/><ref name="potential"/> Tika nacionalizēti [[komunikācijas|komunikāciju]], [[aviācija]]s un [[banka|banku]] sektori un ierobežota konkurence daudzos citos sektoros. Sākot ar 1991. gadu valsts sāka virzīties uz [[tirgus ekonomika|tirgus sistēmu]].<ref name="esao">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/17/52/39452196.pdf|title=Economic survey of India 2007: Policy Brief|publisher=[[ESAO]]|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225053357/http://www.oecd.org/economy/surveys/39452196.pdf}}</ref><ref name="astaire">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|title=The India Report|publisher=Astaire Research|access-date={{dat|2009|06|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090824103426/http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|archivedate={{dat|2009|08|24||bez}}}}</ref> Politikas maiņu 1991. gadā radīja akūta maksājumu bilances krīze un kopš tā laika uzsvars tiek likts uz ārējo tirdzniecību un ārējo [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] izmantošanu kā [[Indijas saimniecība]]s neatņemamu sastāvdaļu.<ref name="India's Open-Economy Policy">{{Tīmekļa atsauce |url = http://books.google.com/books?id=A_5ekf5jpgUC |title = India's Open-Economy Policy: Globalism, Rivalry, Continuity |author = Jalal Alamgir |publisher = Routledge}}</ref> Valdība uzsāka ekonomiskās reformas, samazinot ievedmuitas, reformējot finanšu jomu un atbalstot [[konkurence|konkurenci]] un [[brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]]. Reformu dēļ ir strauji augusi ārējā tirdzniecība. Indijas saimniecība ir viena no visātrāk augošajām pasaulē ar 5,8% vidējo ikgadējo [[IKP]] pieaugumu pēdējos divdesmit gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tni.org/detail_page.phtml?page=archives_vanaik_growth|title=The Puzzle of India's Growth|work=[[The Telegraph]]|date=2006-06-26|accessdate=2008-09-15}}</ref> Tai ir pasaulē otrs lielākais [[darbaspēks|darbaspēka]] daudzums — 516,3 miljoni cilvēku. [[Lauksaimniecība]]s sektors saražo 28% no IKP; [[pakalpojums|pakalpojumu]] un [[rūpniecība|rūpnieciskie]] sektori attiecīgi veido 54% un 18% no IKP. Galvenie lauksaimniecības produkti ir [[rīsi]], [[kvieši]], [[augu eļļa]]s, [[kokvilna]], [[džuta]], [[tēja]], [[cukurniedres]], [[kartupeļi]]; [[liellopi]], [[Āzijas bifeļi]], [[aita]]s, [[kaza]]s, [[mājputni]]; [[zivis]].<ref name="LOC PROFILE"/> Galvenās rūpniecības nozares ir [[tekstilrūpniecība]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[pārtikas rūpniecība]], [[tērauda rūpniecība]], [[transporta iekārtu ražošana]], [[cementa rūpniecība]], [[kalnrūpniecība]], [[nafta]], [[mašīnbūve]] un [[programmatūru izstrāde]].<ref name="LOC PROFILE"/> 1985. gadā Indijas tirdzniecība no 6% ir sasniegusi nosacīti mērenu daļu — 2006. gadā tā sastādīja 24% no IKP.<ref name="esao"/> Indijas daļa kopējā pasaules tirdzniecībā ir sasniegusi 1%. Galvenās [[eksports|eksportpreces]] ir [[naftas produkti]], [[tekstilizstrādājumi]], [[dārgakmeņi]] un [[juvelierizstrādājumi]], [[programmatūra]], [[mašīnbūve]]s preces, [[ķimikālija]]s, [[ādas izstrādājumi]].<ref name="LOC PROFILE"/> Savukārt galvenās [[imports|importa]] preces ir [[jēlnafta]], [[iekārta]]s, [[dārgakmeņi]], [[mēslojums]] un ķimikālijas.<ref name="LOC PROFILE"/> [[Attēls:Nano.jpg|thumb|200px|left|Indija lielu vērību pēdējā laikā pievērš arī automašīnu ražošanai. Attēlā redzama [[Tata Nano]] automašīna]] Indijas [[iekšzemes kopprodukts]] ir 1,089 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas to padara par divpadsmito lielāko saimniecību pasaulē<ref name="India's GDP in 2007">{{Tīmekļa atsauce |url = http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |title = "India twelfth wealthiest nation in 2005: World Bank" |publisher = The Economic Times |accessdate = 2006-07-08 |archiveurl = https://www.webcitation.org/659xZnTPa?url=http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |archivedate = 2012-02-02 }}</ref> vai ceturto lielāko pēc atbilstošajiem enerģijas patēriņa tarifiem. Indija ar nominālajiem ienākumiem 977 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju ir 128. vietā pasaulē. 2000. gadu beigās Indijas saimniecības pieaugums tiek rēķināts kā vidēji 7,5% gadā, kas dod dubultus vidējos ienākumus desmitgadē.<ref name="esao"/> Lai gan Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir iespaidīgi pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais [[nabadzība|nabadzīgo iedzīvotāju]] īpatsvars pasaulē un augstākais rādītājs starp citām pasaules valstīm nepietiekošam uzturam bērniem līdz trīs gadu vecumam (46% 2007. gadā).<ref>http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514233650/http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |date={{dat|2009|05|14||bez}} }} ''Retrieved on May 7, 2009''</ref><ref>http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/article1421393.ece {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100525084959/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/article1421393.ece |date={{dat|2010|05|25||bez}} }} ''Retrieved on May 8, 2009''</ref> Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo zem jaunās starptautiski noteiktās nabadzības robežas — 1,08 USD dienā (nominālais pirktspējas līmenis, PSL — 21,6 [[rūpija]]s dienā pilsētu apgabalos un 14,3 rūpijas lauku apvidū 2005. gadā), ir samazinājies no 60% 1981. gadā līdz 42% 2005. gadā — tas trešais augstākais rādītājs Dienvidāzijā pēc [[Nepāla]]s un [[Bangladeša]]s, neskatoties uz kopumā augstākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=New Global Poverty Estimates - What it means for India|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120506043711/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2012|05|06||bez}}}}</ref> 85,7% no iedzīvotājiem 2005. gadā iztika ar mazāk kā 2,50 USD dienā (PSL), salīdzinot ar 80,5% [[Āfrika|Āfrikā]], [[Sahāra|Sahāras tuksneša]] dienvidu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|title=The developing world is poorer than we thought, but no less successful in the fight against poverty|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|03|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090323214139/http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|archivedate={{dat|2009|03|23||bez}}}}</ref> Lai gan Indija pēdējās desmitgadēs ir izvairījusies no [[bads|bada]], pusei no bērniem ir nepietiekams svars, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē un gandrīz divkārt lielāks nekā jau pieminētajā Āfrikas daļā.<ref name="underweight">{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/0,,contentMDK:20916955~pagePK:146736~piPK:146830~theSitePK:223547,00.html|title=India: Undernourished Children: A Call for Reform and Action|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011526/http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/0,,contentMDK:20916955~pagePK:146736~piPK:146830~theSitePK:223547,00.html}}</ref> Iesāktās reformas tiek uzmanīgi vērotas un pasaules saimniecībā Indija varētu kļūt par ietekmīgu valsti. Goldmena Sača (''Goldman Sachs'') ziņojums prognozē, ka "no 2007. līdz 2020. gadam Indijas IKP uz vienu iedzīvotāju četrkāršosies," un ka Indijas saimniecība 2043. gadā pārspēs [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] saimniecību, bet "Indija paliks zemu ienākumu zeme vairākas desmitgades, ar ienākumiem uz vienu iedzīvotāju zemāku kā citiem [[BRIC]] ([[Brazīlija]], [[Krievija]], Indija, [[Ķīna]]) dalībniekiem. Bet, ja tā spēs atbilst savām augšanas iespējām, tā var kļūt par pasaules saimniecības dzinējspēku un būtiskāko veicinātāju izdevumu pieaugumu izraisīšanā."<ref name="potential">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|title=India’s Rising Growth Potential|publisher=Goldman Sachs|year=2007|access-date={{dat|2011|06|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724120152/http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> Lai gan Indijas saimniecība pēdējo divu desmitgažu laikā ir neatlaidīgi augusi, tās pieaugums ir bijis nevienmērīgs, ja salīdzina dažādas sabiedrības grupas, ekonomiskās grupas, ģeogrāfiskos apgabalus un lauku, pilsētu apvidus.<ref name="World bank 2006">{{Tīmekļa atsauce |url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |title="Inclusive Growth and Service delivery: Building on India’s Success" |publisher=[[Pasaules Banka|World Bank]] |year=2006 |accessdate=2007-04-28 |format=PDF |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174g9eFj?url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |archivedate=2011-08-21 }}</ref> [[Pasaules Banka]] ir ieteikusi kā vissvarīgākās prioritātes noteikt sabiedriskā sektora reformu, infrastruktūru, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību, darbaspēka regulējumu atcelšanu, reformas atpalikušajos štatos un [[HIV]]/[[AIDS]].<ref name="wboverview">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=India Country Overview 2008|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522115104/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}}</ref> == Kultūra == [[Attēls:HinduBrideIndia.jpg|thumb|200px|Līgava tradicionālā hindu laulību ceremonijā]] Indijas kultūra ir iezīmīga ar savu augsto [[sinkrētisms|sinkrētisma]] pakāpi<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Das |first=N.K. |coauthors= |year=2006 |month=''July'' |title=Cultural Diversity, Religious Syncretism and People of India: An Anthropological Interpretation|journal=Bangladesh e-Journal of Sociology |volume=3 |issue=2nd |pages= |id=ISSN 1819-8465 |url=http://www.bangladeshsociology.org/Content.htm |accessdate= 2007-09-27 |quote=The pan-Indian, civilizational dimension of cultural pluralism and syncretism encompasses ethnic diversity and admixture, linguistic heterogeneity as well as fusion, and variations as well as synthesis in customs, behavioural patterns, beliefs and rituals}}</ref> un [[kurtulārais plurālisms|kulturālo plurālismu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Baidyanath|first=Saraswati|title=Interface of Cultural Identity Development|edition=1stEdition|url=http://ignca.nic.in/ls_03.htm|accessdate=2007-06-08|isbn=81-246-0054-6|chapter=Cultural Pluralism, National Identity and Development|year=2006|pages=xxi+290 pp|nopp=true|publisher=Indira Gandhi National Centre for the Arts|location=New Delhi|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070702222552/http://ignca.nic.in/ls_03.htm|archivedate=2007-07-02}}</ref> Tas tiek apzināts, lai pasargātu izveidojušās tradīcijas, tomēr tas uzsūc arī jaunas paražas, tradīcijas un idejas no iebrucējiem un imigrantiem un izplata savas kultūras ietekmi uz pārējām Āzijas daļām. Tradicionāli Indijas sabiedrību kontrolē samērā strikta sociālā hierarhija. [[Indijas kastu sistēma]] Indijas subkontinentā nosaka sociālo noslāņošanos un sociālos ierobežojumus, kurā sociālās šķiras nosaka tūkstošiem endogāmu pārmantoto grupu, kas bieži tiek sauktas par ''jātis'' vai par kastām. Tradicionālās ģimenes vērtības Indijā tiek ļoti cienītas un [[patriarhāls|patriarhālās]] ģimenes ar kopā dzīvojošām vairākām paaudzēm ir norma, lai gan pilsētās par izplatītu kļūst kodola ģimene, kas parasti sastāv tikai no laulātajiem un viņu bērniem.<ref name="makar"/> Nomācošo vairākumu indiešu ir apprecinājuši viņu vecāki vai citi godājami ģimenes locekļi, ar līgavas un līgavaiņa piekrišanu.<ref name = Nilufer>{{Grāmatas atsauce|last = Medora| first = Nilufer| title = Mate Selection Across Cultures|url = https://archive.org/details/mateselectionacr0000unse| chapter = Mate selection in contemporary India: Love marriages versus arranged marriages | editor = Hamon, Raeann R. and Ingoldsby, Bron B.|pages=[https://archive.org/details/mateselectionacr0000unse/page/209 209]—230| publisher = SAGE | isbn=0761925929|year = 2003}}</ref> Laulības ir paredzētas uz visu dzīvi,<ref name = Nilufer/> un šķiršanos īpatsvars ir ārkārtīgi mazs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|title=Divorce Rate In India|access-date={{dat|2009|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140412164909/http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|archivedate={{dat|2014|04|12||bez}}}}</ref> Vēl joprojām izplatītas ir [[bērnu laulības]] — puse no Indijas sievietēm ir apprecējušās pirms 18 gadu vecuma, pirms pilngadības sasniegšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/1617759.stm|publisher=BBC News|title=Child marriages targeted in India}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf|title=State of the World’s Children-2009|publisher=UNICEF|year=2009|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2009|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090619111412/http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf}}</ref> [[Indijas virtuve|Indijas virtuvi]] raksturo plaša reģionālo stilu dažādība un izsmalcināts [[garšaugs|garšaugu]] un [[garšviela|garšvielu]] izmantojums. Galvenā pārtika reģionā ir [[rīsi]] (sevišķi dienvidos un austrumos) un [[kvieši]] (vairāk ziemeļos).<ref name = Food>Delphine, Roger, "The History and Culture of Food in Asia", in {{Harvnb| Kiple| Kriemhild| 2000| pp=1140—1151.}}</ref> Garšvielas, kas sākotnēji bija vietējās Indijas subkontinentā, tagad tiek patērētas visā pasaulē — tie ir [[melnie pipari]]; turpretī visā Indijā populāros asos [[čili pipari|čili piparus]] ieviesa portugāļi.<ref>{{Harvnb|Achaya|1994}}, {{Harvnb|Achaya|1997}}</ref> Tradicionālais Indijas apģērbs variējas atšķirībā no reģiona ar krāsām un veidiem un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, ieskaitot klimatiskos. Populāri apģērbu veidi ir drapēti apsegi kā sari sievietēm un dhoti vai lungi vīriešiem; bez tam ir populārs arī šūts apģērbs, kā šarovāri sievietēm un kurta virskrekli un Eiropas stila bikses vīriešiem. Daudziem Indijas svētkiem ir reliģioza izcelsme, lai gan daži no tiem tiek svinēti neatkarīgi no kastas un ticības. Daži populārākie svētki ir Divali, Ganeša čaturtkhi, Ugadi, Thai Pongal, [[Holi]], Onam, Vijayadasami, Durga Puja, [[Dzīru svētki]], Bakr-Id, Ziemassvētki, Buddha Jayanti (Vesaka — Gautamas Budas dzimšanas diena) un Vaisakhi.<ref name="Indobase">{{Tīmekļa atsauce|url=http://festivals.indobase.com/index.html|title=18 Popular India Festivals|accessdate= 2007-12-23}}</ref> Indijā ir trīs valstiskās brīvdienas. Citas brīvdienas, no deviņām līdz divpadsmit, tiek oficiāli ievērotas atsevišķos štatos. Reliģiskās prakses ir ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa un ir ļoti sabiedriska lieta. [[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|thumb|200px|left|[[Tadžmahāls]] Āgrā]] Indijas [[arhitektūra]] ir viena no jomām, kas attēlo Indijas kultūras dažādību. Daudz kas no tās, ieskaitot tādus ievērojamus pieminekļus kā [[Tadžmahāls]] un citus Mogulu arhitektūras piemērus un Dienvidindijas arhitektūru, veido seno un daudzveidīgo vietējo tradīciju sajaukumu no atsevišķām valsts daļām un ārzemēm. Vietējā arhitektūrā redzama arī ievērojama reģionālā dažādība. [[Indijas mūzika]] aptver plašu tradīciju un reģionālo stilu diapazonu. [[Klasiskā mūzika]] galvenokārt ietver divus žanrus — Ziemeļindijas hindustani un Dienvidindijas karnātiskās tradīcijas un to dažādos atvasinājumus reģionālās tautas mūzikas veidā. Populārās mūzikas veidi ir filmu un tautas mūzika; labi pazīstama mūsdienu forma ir baulu sinkrētiskā mūzika. [[Indijas dejas|Indijas dejām]] arī ir atšķirīgas formas — tautas un klasiskā. Starp labi zināmām tautas dejām ir bhangra no Pendžābas, bihu no Assamas, čhau no Rietumbengāles, džarkhanda un sambalpuri no Orisas un ghomara no Radžastānas. Indijas Nacionālās mūzikas, dejas un drāmas akadēmijas kā klasiskās dejas ir apstiprinājusi astoņas dejas formas, daudzas stāstījuma veidā un ar mitoloģiskiem elementiem. Tās ir: bharatanatjama no Karnatakas štata un Tamilnadas, kathaka no Utara Pradešas, kathakali un mohinijatama no Keralas, kučipudi no Andra Pradešas, manipuri no Manipuras, odissi no Orisas un satrija no Asamas.<ref name="all3">'''1.''' [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/556016/South-Asian-arts "South Asian arts: Techniques and Types of Classical Dance"] From: ''Encyclopædia Britannica'' Online. 12 Oct. 2007. '''2.''' [[Sangeet Natak Academi]] (National Academy of Music, Dance, and Drama, New Delhi, India). 2007. [http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition&honours_dance.html Dance Programmes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070724064602/http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition%26honours_dance.html|date={{dat|2007|07|24||bez}}}}. '''3.''' Kothari, Sunil. 2007. [http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html ''Sattriya'' dance of the celibate monks of Assam, India] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091007001551/http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html|date={{dat|2009|10|07||bez}}}}. Royal Holloway College, University of London.</ref> Indijas [[teātris|teātra]] mākslā bieži tiek iekļauta mūzika, deja un improvizēti vai rakstīti dialogi.<ref>{{Harvnb|Lal|1998}}.</ref> Tā bieži ir balstīta indusu mitoloģijā, bet tajā ir arī aizguvumi no viduslaiku romāniem un sociālo un politisko notikumu jaunumi. Indijas teātra māksla ietver bhavai no Gudžaratas štata, jatru no Rietumbengālijas, nautanki un ramlilu no Ziemeļindijas, tamašu no Maharaštras, burrakatu no Andra Pradešas, terukutu no Tamilnadas un jakšaganu no Karnatakas.<ref>{{Harv|Karanth|1997|p=26}}. Quote: "The ''{{IAST|Yakṣagāna}}'' folk-theatre is no isolated theatrical form in India. We have a number of such theatrical traditions all around Karnataka... In far off Assam we have similar plays going on by the name of ''Ankia Nat'', in neighouring Bengal we have the very popular ''Jatra'' plays. Maharashtra has ''Tamasa''. (p. 26.)</ref> Indijas kino industrija ir lielākā pasaulē.<ref name="BBC_1154019">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/country_profiles/1154019.stm|title=Country profile: India|accessdate=2007|publisher=BBC}}</ref> [[Bolivuda]], kas bāzēta Mumbajā, ražo komerciālās filmas hindi valodā un ir visražīgākā kino industrija pasaulē.<ref>{{Harvnb|Dissanayake|Gokulsing|2004}}.</ref> Ir iesakņojušās tradīcijas arī kinematogrāfijai bengāļu, kannadas, malajalamas, marathi, tamilu un telugu valodās.<ref>{{Harvnb|Rajadhyaksha|Willemen (editors)|1999}}.</ref> Indijas literatūras agrīnākie darbi bija mutvārdu formā un tika pierakstīti tikai vēlāk.<ref name = Sanskrit>{{Harvnb| MacDonell| 2004| pp=1-40.}}</ref> Tie bija tādi sanskrita literatūras darbi kā agrīnās [[Vēdas]], episkās poēmas [[Mahābhārata]] un [[Rāmājana]], drāma Abhijñānaśākuntalam (Śakuntalā atzīšana) un [[dzeja]] Mahākāvja<ref>{{Harvnb|Johnson|1998}}, {{Harvnb|MacDonell|2004|pp=1-40}}, and {{Harvnb|Kalidasa|Johnson (editor)|2001}}.</ref> un Sangamas literatūra tamilu valodā.<ref name = Tamil>'''1.''' ''Encyclopaedia Britannica'' (2008), [http://original.britannica.com/eb/article-9071111/Tamil-literature "Tamil Literature."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410060824/http://original.britannica.com/eb/article-9071111/Tamil-literature |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} Quote: "Apart from literature written in classical (Indo-Aryan) Sanskrit, Tamil is the oldest literature in India. Some inscriptions on stone have been dated to the 3rd century BC, but Tamil literature proper begins around the 1st century AD. Much early poetry was religious or epic; an exception was the secular court poetry written by members of the ''sangam'', or literary academy (see Sangam literature)." '''2.''' {{Harvnb|Ramanujan|1985|pp=ix-x.}} [http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&pg=PR9&vq=eight+anthologies&source=gbs_search_r&cad=0_1&sig=ACfU3U3yAk-LoJIs-AdWHCw9nU-OjLUyJA Quote]: "These poems are 'classical,' i.e. early, ancient; they are also 'classics,' i.e. works that have stood the test of time, the founding works of a whole tradition. Not to know them is not to know a unique and major poetic achievement of Indian civilization. Early classical Tamil literature (c. 100 BC—AD 250) consists of the Eight Anthologies (''Eţţuttokai''), the Ten Long Poems (''Pattuppāţţu''), and a grammar called the ''Tolkāppiyam'' or the 'Old Composition.' ... The literature of classical Tamil later came to be known as ''Cankam'' (pronounced ''Sangam'') literature. (pp. ix-x.)"</ref> [[Rabindranats Tagore]], kas 1913. gadā ieguva [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], ir starp mūsu laikmeta rakstniekiem, kas darbojušies indiešu vai angļu valodā. == Sports == [[Attēls:IPL T20 Chennai vs Kolkata.JPG|thumb|200px|Indijas kriketa čempionāta spēle]] Indijas nacionālais sporta veids ir [[lauka hokejs]], ko pārzina un vada [[Indijas Hokeja federācija]]. Indijas lauka hokeja komanda 1975. gadā ir izcīnījusi [[Pasaules kauss lauka hokejā|Pasaules kausu]] vīriešiem un 8 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Tomēr vispopulārākais sporta veids ir [[krikets]]; [[Indijas kriketa izlase]] uzvarēja 1983. gada [[Pasaules kauss kriketā|Pasaules kausa kriketā]] izcīņā un 2007. gadā [[ICC Pasaules Twenty20]] kriketa līgā, bet 2002. gadā dalīja ICC čempionu godalgas ar [[Šrilanka|Šrilanku]]. Kriketu Indijā un vietējās sacensības, ieskaitot Randži balvu, Dulīpas balvu, Deodharas balvu, Irani balvu un Pretendentu sēriju, pārzina Indijas Kriketa uzraudzības padome. Bez tam Indijas kriketa līga un Indijas premjerlīga organizē Twenty20 sacensības. Pateicoties Indijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandai, aizvien populārāks kļūst [[teniss]]. Arī [[futbols]] ir populārs sporta veids Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengālē, Goa un Keralā.<ref name = Soccer>{{Harvnb|Majumdar|Bandyopadhyay|2006|pp=1.—5.}}</ref> [[Indijas futbola izlase]] vairākas reizes ir ieguvusi [[Dienvidāzijas Futbola federācijas kauss|Dienvidāzijas Futbola federācijas kausu]]. [[Šahs]], ko parasti uzskata par radušos Indijā, palielinoties Indijas lielmeistaru skaitam, arī iegūst popularitāti.<ref name="Anand crowned World champion">{{Ziņu atsauce|url=http://www.rediff.com/sports/2008/oct/29anand.htm|title= Anand crowned World champion|date=2008-10-29|publisher=Rediff|accessdate=2008-10-29}}</ref> Tradicionālie sporta veidi valsts mērogā ir [[kabaddi]], [[kho kho]] un [[gilli-danda]]. Indija ir arī seno cīņas mākslu [[kalaripajatu]] un [[varma kalai]] dzimtene. [[Radživa Gandija Khel Ratna]] (tulkojumā no [[hindi]] valodas — 'sporta dārgums') un [[Ardžunas balva]] ir Indijas augstākie apbalvojumi par sasniegumiem sportā, bet [[Dronačarjas balva]] tiek piešķirta par izcilību trenera darbībā. Indija rīkoja vai piedalījās rīkošanā Āzijas spēlēs 1951. un 1982. gadā un Pasaules Kausā kriketā 1996. gadā. Bija plānots arī rīkot 2010. gada Sadraudzības spēles un 2011. gada Pasaules Kausu kriketā. == Skatīt arī == * [[Indijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px">{{atsauces|2}}</div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://goidirectory.nic.in Valdības portāls] * [https://web.archive.org/web/20050513194748/http://www.tourismofindia.com/ Tourism of India] — Tūrisma ministrija * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm Country Profile: India] — no BBC * [http://www.countryguide.com/India/ Tūrisma informācija countryguide.com] * [http://www.diehardindian.com/ diehardindian.com] * [http://countrystudies.us/india ASV Kongresa bibliotēkas informācija] * [https://web.archive.org/web/20190828220503/http://www.expressindia.com/ Indian Express] — ziņas * [http://www.hindustantimes.com Hindustan Times] — laikraksts * [http://www.timesofindia.com Times of India] — laikraksts * [http://www.travel-images.com/india.html Indija — fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20131102104446/http://www.beforethey.com/journey/india Before They Pass Away: India] {{en ikona}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indija| ]] bn1n82plswdmv868sykfx8jw3ma2kty 0 1783 4548067 4370713 2026-11-11T03:16:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548067 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = <span style="line-height:1.33em;">{{ara|جمهورية العراق}}<br />''Jumhūriyat Al-ʿIrāq''<br />{{ara|كۆماری عێراق}}<br />''Komara Iraqê''</span> | pilnais_valsts_nosaukums = Irākas Republika | valsts_nosaukums = Iraq | karoga_attēls = Flag of Iraq.svg | karoga_nosaukums = Irākas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Iraq.svg | ģerboņa_nosaukums = Irākas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = [[Mawtini]] | kartes_attēls = Iraq_(orthographic).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Bagdāde]] | latd=33 | latm=20 | latNS=N | longd=44 | longm=26 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]]<br />[[kurdu valoda]] | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Irākas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Barham Salih]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Irākas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mustafa Al-Kadhimi]] | neatkarības_iegūšana = [[Irākas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_notikums = no [[Osmaņu impērija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1919|10|1}} | neatkarības_notikums2 = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1932|10|3}} | platība_km2 = 438 317 | platība_rangs = 58 | procenti_ūdens = 1,1 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits = 38 270 000 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 39 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 66 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 125 | IKP_PPP = 68,553 miljardi | IKP_PPP_gads = 2009 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 17 196 $ | IKP_PPP_per_capita_rangs = | valūta = [[Irākas dinārs]] | valūtas_kods = IQD | laika_zona = [[UTC]] +3 | utc_offset = | laika_zona_DST = nav [[vasaras laiks]] | utc_offset_DST = | domēns = [[.iq]] | tālsarunu_kods = 964 | iso_kods_num = 368 | iso_kods_alfa2 = IQ | iso_kods_alfa3 = IRQ }} '''Irāka''' ({{val|ar|العراق}} ''Al-ʾIrāq''), oficiāli '''Irākas Republika''' ({{val|ar|جمهورية العراق}} ''Jumhūrīyat Al-ʾIrāq'', {{val|ku|كۆماری عێراق‎}} ''Komara Iraqê''), ir [[valsts]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kas dienvidos robežojas ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] un [[Kuveita|Kuveitu]], ziemeļos ar [[Turcija|Turciju]], ziemeļrietumos ar [[Sīrija|Sīriju]], rietumos ar [[Jordānija|Jordāniju]], bet austrumos ar [[Irāna|Irānu]] ([[Kurdistāna (Irāna)|Kurdistāna]]). Tās galvaspilsēta [[Bagdāde]] ir valsts lielākā pilsēta. Lielākās etniskās grupas Irākā ir [[arābi]] un [[kurdi]]. Aptuveni 95% iedzīvotāju ir [[Šiītu islāms|šiītu]] un [[Sunnītu islāms|sunnītu]] [[musulmaņi]]. Valsts lielākā daļa atrodas [[Mezopotāmija]]s (Divupes) līdzenumā starp [[Tigra]]s un [[Eifrata]]s upēm, kas plūst uz dienvidiem caur Irākas centru, un ietek ''Shatt al-Arab'' upē netālu no Persijas līča. Šīs upes apgādā Irāku ar lielu daudzumu auglīgo zemju. Kalnainajos ziemeļos atrodas [[Zāgross|Zāgrosa]] kalni, bet rietumos Sīrijas tuksnesis.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://georgewbush-whitehouse.archives.gov/news/releases/2007/11/20071126-11.html |title=Declaration of Principles for a Long-Term Relationship of Cooperation and Friendship Between the Republic of Iraq and the United States of America |date=2007-11-26}}</ref> Irākai ir šaura 58 km gara [[Persijas līcis|Persijas līča]] krasta robeža. Auglīgajā līdzenumā starp Tigras un Eifratas upēm ir pastāvējušas pasaules senākās civilizācijas un tika izgudrota rakstīšana. Dažādos vēstures periodos Irāka bija [[Šumera|Šumeru]], [[Akadas valsts|Akadas]], [[Asīrija]]s un [[Babilonija]]s impēriju centrs. Tā arī ir bijusi [[Mīdieši|Mīdijas]], Atūras, [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu]], [[Parta]]s,[[Sasanīdu impērija|Sasanīdu]], [[Romas impērija|Romas]], [[Rašidunas kalifāts|Rašidunas]], [[Umajādu kalifāts|Umajādu]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]], [[Mongoļu impērija|mongoļu]], [[Sefevīdi|Sefevīdu]] un [[Osmaņu impērija|osmaņu]] impēriju sastāvā, un tā ir bijusi britu kontrolē kā [[Tautu Savienība]]s mandāta teritorija.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.livescience.com/history/top10_iraq_battles.html |title=Top 10 Battles for the Control of Iraq |publisher=Livescience.com |accessdate=2009-03-23}}</ref> Irāka ir [[Arābu Līga]]s, [[Islāma sadarbības organizācija]]s, [[Nepievienošanās kustība]]s un [[OPEC]] dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm. == Vēsture == {{pamatraksts|Irākas vēsture}} No 1639. gada mūsdienu Irākas teritorija atradās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā britu karaspēks iebruka Irākas teritorijā un pēc sīvām cīņām 1917. martā ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. Pēc kara Lielbritānija un [[Francija]] nosprauda valstu robežas Tuvajos Austrumos un sadalīja okupētās Osmaņu impērijas provinces atsevišķos [[protektorāts|protektorātos]]. 1920. gada novembrī Irāka kļuva par [[Tautu Savienība]]s mandātteritoriju Lielbritānijas pārvaldē kā [[Britu Irākas mandātteritorija]]. 1932. gada 3. oktobrī beidzās Lielbritānijai deleģētais Tautu Savienības mandāts un Irāka ''de iure'' kļuva suverēna. 1958. gadā notika armijas virsnieku organizēts valsts apvērsums — karalis, reģents un premjerministrs tika nogalināti un Irāku pasludināja par republiku. Pie varas nāca ģenerāļa Abdela Kerima Kasema valdība. 1963. gada februāra valsts apvērsumā Kasema režīms tika gāzts un īslaicīgi pie varas nāca [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija]] (''Baas''). 18. novembrī militāra apvērsuma ceļā ''Baas'' valdība tika gāzta un pie varas nāca ģenerālis Abdels Salams Arefs. 1968. gada 17. jūlijā sacelšanās rezultātā pie varas atgriezās ''Baas'' ar ģenerāli Ahmedu Hasanu al Bekru priekšgalā. Al Bekrs valdīja līdz 1979. gada 11. jūlijam, kad par valsts prezidentu kļuva [[Sadams Huseins]]. 1980. gados Huseina režīms uzsāka [[Irānas—Irākas karš|Irānas—Irākas karu]]. Pēc [[Irāna]]s pretuzbrukuma 1982. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] paziņoja par ASV atbalstu Irākai, jo ASV nevēlējās pieļaut Irānas uzvaru un revolucionārā islāma nostiprināšanos reģionā. Palīdzība tika sniegta gan politiski, gan ekonomiski, gan arī militāri. 80. gadu beigās Irāka pārstāja atbalstīt ASV politiku Tuvajos Austrumos un sāka tuvināties [[Padomju Savienība|PSRS]], kas padarīja līdz tam draudzīgās Bagdādes un [[Vašingtona]]s attiecības naidīgas. 1990. gada 2. augustā Irāka okupēja [[Kuveita|Kuveitu]], savu rīcību pamatojot ar to, ka 20. gadsimta sākumā britu okupācijas spēku nospraustās robežas ir vēsturiski netaisnīgas, bet Kuveitas [[monarhija]] — mākslīgs marionešu režīms. Karam bija arī praktisks iemesls: Kuveita, ignorējot [[OPEC]] kvotas, palielināja savas naftas apjoma iegūšanu un rezultātā naftas cenas pasaulē kritās, ko Irāka uztvēra kā tiešu ekonomisku agresiju, kas vērsta pret ilgstošajā karā jau tā novājināto tās tautsaimniecību. Iebrukums Kuveitā kalpoja kā legāls iemesls [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] sankcionētam [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] koalīcijas uzbrukumam Irākai — tā sauktajam [[Līča karš|Līča karam]] (17.01.-28.02.1991.), kā rezultātā Irākas ekonomika un infrastruktūra tika sagrautas. 1998. gadā ASV kara aviācija sāka gaisa uzlidojumus Irākas pilsētām, bombardējot Bagdādi (operācija "Tuksneša lapsa"). Pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukumiem]] ASV apsūdzēja Irāku starptautiskā [[terorisms|terorisma]] atbalstīšanā un masu iznīcināšanas ieroču ražošanā, ko Irāka noliedza, apsūdzot Vašingtonu agresijas gatavošanā.<ref>Līdz pat 2009. gada jūlijam okupācijas spēki neatrada nekādas masu iznīcināšanas ražotnes vai uzglabāšanas vietas.</ref> [[Attēls:Territoires de l'Etat islamique juin 2015.png|thumb|250px|left|Pilsoņu kara karte Irākā un Sīrijā 2015. gada jūnijā: {{krāsa|#cc829b}} Irākas valdība un tās sabiedrotie militārie grupējumi. {{krāsa|#b4b2ae}} [[Islāma valsts]], {{krāsa|#d7e074}} [[Irākas Kurdistāna]] ([[Pešmerga]])]] 2003. gada 20. martā ASV un tās sabiedroto valstu [[Lielbritānija]]s, [[Austrālija]]s, [[Polija]]s un [[Spānija]]s armijas [[Irākas karš|iebruka Irākā]]. Jau pēc karadarbības uzsākšanas tai tika saņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] sankcija. Spēka pielietojums nebija saņēmis ANO Drošības Padomes pilnvarojumu un tam nebija nekāda cita juridiskā pamata starptautiskajās tiesībās.<ref>Bijušais Lielbritānijas Ārlietu ministrijas galvenais juridiskais padomnieks Maikls Vuds britu valdības izveidotajai Irākas kara izmeklēšanas komisijai 2010. gada 26. janvārī atzina, ka spēka pielietošana pret Irāku 2003. gadā bija pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, savukārt 1441. rezolūcijā, uz kuru atsaucas spēka pielietojuma aizstāvji, ir skaidri pateikts — ANO Drošības padomei, nevis atsevišķām tās dalībvalstīm kā Lielbritānijai, jāpieņem lēmums par to, vai Irākas diktators Sadams Huseins izpilda padomes prasības, bet šāds lēmums nav ticis pieņemts. — [http://www.delfi.lv/news/world/other/bijusais-britu-valdibas-jurists-iebrukums-iraka-bijis-pretlikumigs.d?id=29510855 Bijušais britu valdības jurists: iebrukums Irākā bijis pretlikumīgs. — LETA, 26.01.2010.]</ref><ref>ASV un sabiedrotie uzbruka Irākai bez ANO sankcijas, tādējādi pārkāpjot starptatiskās tiesības. No visām pasaules valstīm to atbalstīja aptuveni 30 valstis, pārējām esot pret šo agresiju. — Ziemele I. Vai starptautiskajām tiesībām ir nozīme? // Diena. 7.06.2003.</ref> 9. aprīlī ASV spēki ieņēma Bagdādi, bet decembrī [[Tikrita]]s pilsētas apkaimē notvēra gāzto prezidentu Huseinu. 2004. gada maijā ASV okupācijas spēkus nomainīja multinacionālie spēki, kuros iekļāva ASV, Lielbritānijas, [[Itālija]]s, [[Ukraina]]s, [[Polija]]s, [[Spānija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Slovākija]]s, [[Igaunija]]s, [[Taizeme]]s, [[Nīderlande]]s, [[Dānija]]s, [[Ungārija]]s, [[Kazahstāna]]s, Latvijas un citu valstu karavīrus. Okupētājvalstis izveidoja jaunu valdību no politiskās opozīcijas un emigrācijas pārstāvjiem, mainīja konstitūciju un demokratizēja valsts iekārtu. 2004. gada jūnijā tika izveidota Irākas pagaidu valdība, kas pārņēma valsts teritorijas civilo pārvaldi. ASV vērsās pie ANO atzīt jaunās Irākas valdības leģitimitāti. Jaunā Irākas valdība uzsāka valsts pārkārtošanu Rietumu [[demokrātija]]s virzienā. 2005. gada janvārī Irākas iedzīvotāji piedalījās demokrātiskās parlamenta vēlēšanās, kas norisa koalīcijas militāro spēku uzraudzībā — tajās lielākos panākums guva šiītu un kurdu partijas. 16. martā jaunievēlētais Irākas parlaments sanāca uz pirmo sēdi. Līdz 2011. gada decembrim ASV un sabiedroto karaspēks no Irākas tika izvests. 2014. gada janvārī sākās jauns [[Irākas pilsoņu karš]], kura gaitā [[sunnītu islāms|sunnītu]] džihādistu grupējums [[Islāma valsts]] ieņēma Irākas rietumu provinces Anbaras lielākās pilsētas un jūnijā ieņēma valsts ziemeļu daļu, tai skaitā valsts trešo lielāko pilsētu [[Mosula|Mosulu]]. 2016. un 2017. gadā Irākas valdības armija un kurdu karaspēks atguva iniciatīvu un atkaroja lielāko daļu džihādistu ieņemto teritoriju. 2017. gada septembrī notika neatkarības referendums, kurā vairākums piedalījušos nobalsoja par [[Irākas Kurdistāna]]s reģiona neatkarību.<ref>[http://www.protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ Vairākums Kurdistānā nobalsojis par reģiona neatkarību. 26.9.2017. Irānā tūkstošiem kurdu demonstrācijās atbalsta Kurdistānas neatkarības referendumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210920173207/https://protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ |date=20.09.2021 }} Igors Lukjanovs protesti.lv 2017. gada 27. septembrī</ref> 2017. gada 9. decembrī Irākas premjerministrs [[Haiders al Abadi]] paziņoja, ka karš pret Islāma valsti ir oficiāli beidzies.<ref>[http://www.delfi.lv/news/arzemes/iraka-pazino-par-uzvaru-kara-ar-daesh.d?id=49531341 Irāka paziņo par uzvaru karā ar 'Daesh'] delfi.lv 2017. gada 9. decembrī</ref> == Valsts iekārta == Saskaņā ar 2005. gadā pieņemto konstitūciju, Irāka ir federatīva parlamentāra republika. Parlaments - Nacionālā asambleja, - sastāv no 2 palātām: 275 deputātu ''Pārstāvju palātas'', kuru ievēlēja 2005. gada 15. decembrī, un ''Savienības palātas'' (deputāti vēl nav ievēlēti). Valdību veido lielākā parlamenta frakcija (šobrīd šiītu ''Apvienotā Irākas alianse'' - 128 deputāti; koalīcijā ar to kurdu partiju alianse - 53 deputāti, bet opozīcijā sunnītu partiju alianse - 55 deputāti), kura izvirza premjerministru kurš, savukārt, izveido Ministru kabinetu. Lai izvairītos no vienas etniski reliģiskas kopienas politiskas dominances valstī, konstitūcijā pēc koalīcijas pārstāvju prasības tika iekļauts noteikums, ka premjerministrs ir šiīts, prezidents - kurds, pet parlamenta priekšsēdētājs - sunnīts. Katram no šīm amatpersonām ir divi vietnieki, kas pārstāv katrs savu etniski reliģisko kopienu. Lai nepieļautu, ka vēlēšanās pilsoņi ievēl parlamentā personas, kuras "pārāk cieši sadarbojušās ar gāztā diktatora režīmu", ir izveidota īpaša uzraudzības iestāde - ''Taisnības un atbildības komisija''. Nacionālās assamblejas 2010. gada marta vēlēšanās komisija liedza balotēties 500 kandidātiem (no kuru vidus tomēr tika pielaisti 28). Noraidīto pretendentu vietā politiskās partijas izvirzīja alternatīvas kandidatūras, tomēr komisija aprīlī ar atpakaļejošu datumu anulēja 52 deputātu mandātus.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/irakas-komisija-ar-atpakalejosu-datumu-noraida-52-velesanu-kandidatus.d?id=31501341 Irākas komisija ar atpakaļejošu datumu noraida 52 vēlēšanu kandidātus. - LETA. 26.04.2010.]</ref> === Administratīvais dalījums === Valsts sadalīta 18 provincēs (''muhafazās''). [[Irākas Kurdistāna]] realizē patstāvīgu iekšpolitiku, tai ir sava valdība un armija. [[Attēls:Iraqi Governorates (numbered).png|thumb|right]] {| align="center" class="standard" |+ ! |Nr ! |province ! |galvaspilsēta ! |platība km² ! |iedzīvotāji (2007) |----- | 1 | Bagdādes muhafaza | [[Bagdāde]] | 734 | 6 073 269 |----- | 2 | Salahedinas muhafaza | [[Tikrita]] | 26 175 | 1 063 878 |----- | 3 | Dijalas muhafaza | [[Bākuba]] | 19 076 | 1 268 558 |----- | 4 | Vasitas muhafaza | [[Elkuta]] | 17 153 | 1 022 461 |----- | 5 | Maisanas Muhafaza | [[Amara]] | 16 072 | 785 068 |----- | 6 | Basras muhafaza | [[Basra]] | 19 070 | 2 565 893 |----- | 7 | Dīkāras muhafaza | [[Nasirija|Nāsirīja]] | 12 900 | 1 437 345 |----- | 8 | Mutahas muhafaza | [[Samava]] | 51 740 | 568 314 |----- | 9 | Kadisijas muhafaza | [[Divanija]] | 8 153 | 949 528 |----- | 10 | Babilas muhafaza | [[Hilla (pilsēta)|Hilla]] | 6 468 | 1 193 838 |----- | 11 | Kerbelas muhafaza | [[Kerbela]] | 5 034 | 710 274 |----- | 12 | Nadžafas muhafaza | [[Nadžafa]] | 28 824 | 959 427 |----- | 13 | Anbaras muhafaza | [[Ramadija]] | 138 501 | 1 205 892 |----- | 14 | Nainavas muhafaza | [[Mosula]] | 35 899 | 2 650 536 |----- | 15 | Dahukas muhafaza | [[Dahuka]] | 6 553 | 522 622 |----- | 16 | Erbīlas muhafaza | [[Erbīla]] | 14 471 | 1 463 843 |----- | 17 | Tamimas muhafaza | [[Kirkūka]] | 10 282 | 890 940 |----- | 18 | Suleimanijas muhafaza | [[Suleimanija]] | 17 023 | 1 830 941 |+ |} ==== Skatīt arī ==== * [[Irākas pilsētu uzskaitījums]] == Iedzīvotāji == Valstī ir 38,27 miljoni iedzīvotāju(2017. gada dati), kas veido trīs lielas etniski—reliģiskās grupas. Lielākā no tām ir [[šiīti|šiītu]] [[arābi]] — aptuveni 55%,<ref>Precīzas statistikas nav.</ref> [[sunnīti|sunnītu]] arābi — aptuveni 18,5% (3 provinces), [[kurdi]] — aptuveni 21% (lielāko tiesu sunnīti, taču ir arī šiīti un [[jazīdi]]). Irāku apdzīvo arī citas etniskās un reliģiskās grupas, piemēram [[asīrieši]] — aptuveni 2,2% ([[Pareizticība|Austrumu kristieši]]), [[Irākas turkmēņi|turkmēņi]] — aptuveni 2% (lielāko tiesu sunnīti, taču ir arī šiīti), [[armēņi]], [[adigi]], šabaki un mandejieši (aptuveni 0,5%).<ref>Gnostiķu [[sekta]], kas par galveno pravieti uzskata [[Svētais Jānis Kristītājs|Jāni Kristītāju]].</ref> Kurdi apdzīvo valsts ziemeļu provinces, šiīti — dienvidu provinces, bet kristieši dzīvo izkliedēti visā valsts teritorijā. === Šiīti === Šiīti apdzīvo valsts dienvidus, reliģiski ļoti cieši saistīti ar Irānu. 55-60% no visiem Irākas iedzīvotājiem - reliģiski un politiski visai saistīti ar ticības brāļiem [[Irāna|Irānā]]. Pārsvarā dzīvo valsts dienvidaustrumos ap Basras pilsētu, minoritāte Bagdādē. Mūsdienās kā skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa dominē valsts pārvaldē, ekonomikā un drošības struktūrās. === Sunnīti === Līdz 2003. gadam izglītībā, kultūrā un valsts pārvaldē dominēja sunnītu mazākums, kas apdzīvo 3 no visām 18 valsts provincēm (t.s. "sunnītu trīsstūris"), veidojot tikai gandrīz 20% no iedzīvotāju skaita. Sunnītu rokās bija valsts centrālie rajoni, turienes politiskā, armijas un administratīvā vadība, arī drošības dienesti (piemēram, no sunnītu Dulaimi klana nāca lielākā daļa režīma drošības struktūru un izlūkdienestu virsnieku). To vidējais izglītības līmenis bija augstāks, nekā citās etniski-reliģiskajās grupās. Pēc okupācijas kā ASV spēku gāztā režīma galvenais balsts atstumti no valsts pārvaldes aparāta. === Purvāju arābi === Purvāju arābi ir galvenokārt musulmaņi-šiīti, kas apdzīvo purvus Tigras un Eifratas deltā dienvidos. Viņu mājas veidotas no niedrēm un viņi pārtiek no liellopu audzēšanas. Ņemot vērā, ka šajās vietās varēja nonākt tikai ar laivu vai helikopteru palīdzību, tur apmetās daudz noziedznieku un nemiernieku, bet centrālā vara šo apvidu nekad pilnībā nekontrolēja. Pēc Līča kara, [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] aicināti, purvāju arābi sacēlās pret Huseina režīmu - sacelšanos apspieda un daudzas apmetnes izpostija. Vēlāk šos rajonus piespiedu kārtā nosusināja. Vismaz 40 000 purvāju arābu Irākā tikuši pārvietoti uz citu dzīvesvietu, vēl ~40 000 aizbēguši uz Irānu. === Kurdi === Aptuveni 20 miljoni kurdu ir seno mēdiešu pēcteči un pasaulē vislielākā tauta, kurai nav sava valstiskuma. Šī etniskā grupa (līdz 20% iedzīvotāju) apdzīvo kalnainos Irākas ziemeļus. Lielāko tiesu viņi ir musulmaņi-sunnīti. 1974. gadā tika izveidots [[Kurdistānas autonomais apgabals]] (KAA) Irākas sastāvā (vienīgā no reģiona valstīm, kurā kurdiem piešķirtas pašpārvaldes tiesības). Pēc Persijas līča kara 1991. gadā Bagdāde zaudēja kontroli pār KAA. ''De facto'' [[Irākas Kurdistāna]] ir suverēna valsts. 90. gados tās attīstību ietekmēja savstarpēji naidīgu kurdu politisko spēku un militāro grupējumu (tajos bija ap 60 000 cīnītāju) cīņas. Militāri konflikti divu vadošo kurdu partiju (Kurdistānas Patriotiskās apvienības un Kurdistānas Demokrātiskās partijas) un tām pakļauto militāro spēku starpā norisinājās līdz pat 1996. gadam, dalot Irākas Kurdistānas pārvaldību divos reģionos. Konflikti ar Vašingtonas iejaukšanos tika pārtraukti 1998. gadā. 2005. gada 30. janvārī notika pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Irākas Kurdistānas atkalapvienošanas. Par Irākas Kurdistānas prezidentu kļuva [[Masuds Barzani]]. 2005. gadā tika atvērta starptautiskā Erbīlas lidosta; kopš 2003. gada reģionā nodibinātas 6 jaunas universitātes, tai skaitā Kurdistānas Universitāte 2006. gadā, kurā mācības notiek tikai angļu valodā. Irākas Kurdistānas reģiona attiecības ar Bagdādes centrālo valdību, Turciju un Irānu pasliktinājās pēc 2017. gada septembra neatkarības referenduma. === Turkmēņi === Skaita ziņā ap 2 500 000 jeb 2% iedzīvotāju. Dzīvo pamatā uz dienvidiem no Irākas Kurdistānas. Bagdāde ilgstoši centusies mainīt šo reģionu demogrāfisko situāciju, pie naftas atradnēm izvietojot arābus no Irākas dienvidiem. Tūkstošiem turkmēņu izklīda pa visu valsti, 20 000 legāli izceļoja uz Eiropu 1990. gados. Turkmēņu komūna sašķelta 2 daļās, no kurām vienu atbalsta kurdi, otru — Turcija, kas cenšas nepieļaut kurdu valsts dibināšanu. === Kristieši u.c. minoritātes === Pirms Persijas līča kara 1991. gadā Irākā bija aptuveni 2 000 000 kristiešu. Lielākā kristiešu kopiena ir asīrieši, kuri ir [[Pareizticība|Austrumu kristieši]] (t.sk. sīriešu pareizticīgie), haldiešu katoļi (kuri pakļaujas [[Romas pāvests|Romas pāvestam]]), sīriešu un grieķu katoļi. Sadama Huseina laikā diezgan daudz kristieši, pateicoties labajai izglītībai un lojalitātei, ieņēma augstus amatus (piemēram, Tariks Azizs, Irākas premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs u.c.). Kristieši bija Sadama Huseina režīma deportāciju programmas centrālais subjekts jau naftas iegulu dēļ to apdzīvotajos rajonos.{{nepieciešama atsauce}} Pēdējā laikā ar valdošo režīmu panākta zināma samierināšanās. ''Kurdu Nacionālajā asamblejā'' ziemeļu kristiešiem rezervētas 5 vietas. Svarīgākais minoritātes politiskais spēks: ''Asīriešu demokrātiskā kustība''. Irākā dzīvo arī neliels skaits [[armēņi|armēņu]], kas arī ir kristieši. Vairums kristiešu dzīvo Irākas ziemeļos, vērā ņemams skaits arī Bagdādē. 2003. gadā kristiešu minoritāte zaudēja īpašo valsts aizsardzības statusu, kas to sargāja no reliģiskās neiecietības izpausmēm.{{nepieciešama atsauce}} Kara un emigrācijas rezultātā kristiešu skaits no 1,8 miljoniem (2003) samazinājies līdz 600 000 (2008). Dzīvo slēgtās kopienās. == Ekonomika == Irākā atrodas trešie lielākie naftas krājumi pasaulē. Uzplaukumu un strauju modernizācija Irākas ekonomikā sākās 70. gadu otrajā pusē, ļaujot tai kļūt par vienu no ekonomiski attīstītākajām valstīm reģionā ar augstu dzīves līmeni. Attīstību apturēja karš ar [[Irāna|Irānu]], pēc tam kari ar ASV. Rūpniecība un tās infrastruktūra 2003. gadā tika praktiski iznīcināta. Šobrīd valsts vienīgais vērā ņemamais ienākumu avots ir dabiskie izrakteņi: [[nafta]] un [[dabasgāze]]. Valsts kompānijām ''North Oil Company'' un ''South Oil Company'' ir monopoltiesības uz atradņu izmantošanu un koncesijas līgumu slēgšanu. [[Iekšzemes kopprodukts]] uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija 5165 USD. Iekšzemes kopprodukts ir 197,7 miljardi USD. Avots: [[Pasaules Banka|Pasaules banka]]. Valsts pamazām atkopjas no 2003. gada iebrukuma sekām, taču Islāma valsts izpostīja ziemeļirākas ekonomiku. == Drošības situācija un cilvēktiesības == Militārās koalīcijas spēku iebrukuma laikā Irākā no 2003. līdz 2006. gadam pāragri miruši 654 965 cilvēki jeb 2,5% valsts iedzīvotāju. Aptuveni 601 000 cilvēku dzīvības zaudējuši vardarbības rezultātā, puse no viņiem nogalināti ar šaujamieročiem. Dzīvības zaudēšanas risks Irākā pēc iebrukuma paaugstinājās par 250%.<ref>LETA 11. oktobris 2006.</ref> Sabiedriskajā aptaujā par drošību no 1000 nejauši izvēlētiem iedzīvotājiem 890 apgalvoja, ka viņi pēdējā laikā ir bijuši aculiecinieki kādam vardarbīgam incidentam. Kopš ASV vadīto spēku iebrukuma Irākā šādu incidentu skaits ir ievērojami palielinājies — laika posmā no Huseina stāšanās amatā 1979. gadā līdz 2003. gadam aptaujātie iedzīvotāji varēja atminēties 3504 vardarbīgus incidentus, savukārt kopš 2003. gada šādu incidentu skaits palielinājies līdz 6463.<ref>http://www.DELFI.lv 6. marts 2006.</ref> 2006. gadā Irākas Iekšlietu ministrija apstiprināja [[Nāves eskadroni|nāves eskadronu]] pastāvēšanu tās drošības spēku paspārnē. Piemēram, šiītu partijai SCIRI piederošo iekšlietu ministrs [[Bajans Džabra Solahs]] izveidojis nelegālu pusmilitāru vienību no viņa partijas zemessardzes, lai slepkavotu sunnītu imamus un politiskos oponentus. Aculiecinieki ir ziņojuši, ka daži no cilvēku nolaupītājiem bijuši tērpti policijas formā.<ref>LETA 14. marts 2006.</ref> Pēc Irākas ziemeļu daļas ieņemšanas Islāma valsts kaujinieki sistemātiski vērsās pret iedzīvotājiem, balstoties uz viņu etnisko vai reliģisko piederību un veica etnisko un reliģisko tīrīšanu ieņemtajās teritorijās. 2014. gada vasarā kaujinieki nogalināja un nolaupīja simtiem [[jazīdi|jazīdu]]. Pēc kāda [[Mosula]]s cietuma ieņemšanas 10. jūnijā džihādisti noslepkavoja vairāk nekā 600 aizturēto.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/ano-cilvektiesibu-komisare-apsudz-islama-valsti-noziegumos-pret-cilveci.d?id=44888614 ANO cilvēktiesību komisāre apsūdzēja 'Islāma valsti' noziegumos pret cilvēci] delfi.lv</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090923193125/http://www.iraqfactsonline.com/ Iraq Facts Online] * [http://middleeast.zoom-maps.com Tuvie Austrumi karte] {{en ikona}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Arābu līga}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irāka| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] l8u3hrz68jtq31rao585hncs91grn19 0 2628 4548119 4535674 2026-11-11T06:38:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548119 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jeruzaleme | official_name = {{ara|יְרוּשָׁלַיִם}}<br />{{ara|القدس}} | settlement_type = pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = {{Multiple image | perrow = 1/2/3/2 | border = infobox | total_width = 290 | caption_align = center | image1 = Dome of the Rock seen from the Mount of Olives (12395649153) (cropped).jpg | image2 = המצודה בלילה.jpg | image3 = הרברט סמואל ירושלים.jpg | image4 = Jerusalem Chords Bridge 5 (cropped).jpg | image5 = Old city walls and mamilla ave. at night - as seen from "Rooftop" restauran - Jerusalem, Israel.jpg | image6 = 16-03-30-Klagemauer Jerusalem RalfR-DSCF7704.jpg | image7 = Billy Rose Art Garden (14755133799).jpg | image8 = East Jerusalem - The Old City - 171 (4261730886).jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Jerusalem.svg | image_seal = | image_shield = Emblem_of_Jerusalem.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 75px | pushpin_map = Izraēla#Tuvie un Vidējie Austrumi#Āzija | pushpin_label_position = bottom | pushpin_mapsize = 200 | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ISR}}<br />{{PSE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Jeruzaleme (apgabals)|Jeruzaleme]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 125.42 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 652 | population_as_of = 2013. gada | population_footnotes = | population_total = 890428 | population_urban = | population_metro = 1029300 | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[IDT]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 31 | latm = 46 | lats = 06 | latNS = N | longd = 35 | longm = 12 | longs = 49 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 754 | website = {{URL|http://www.jerusalem.muni.il}} | footnotes = }} '''Jeruzaleme'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kurš no vietvārda ''Jeruzaleme'' rakstības variantiem ir īstais, jo dažādos avotos tie atšķiras. Grāmatā „Ebreju tradīcija” (Rīga : Šamir, 2006) konsekventi lietota forma ''Jeruzāleme'', bet 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā” lietota forma ''Jeruzaleme''. |year=2010 |format=[[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |url=http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=11 |accessdate=2017. gada 10. maijā |quote=Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu un, ja ievērotu vēl arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura kādā no valodām nebūtu gara. Tā kā rakstība ''Jērūzālēme'' būtu pārāk sarežģīta (un arī grūti izrunājama), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm (vēl par Bībeli runājot: reāli dažādos izdevumos abi varianti – ''Jeruzaleme'' un ''Jeruzāleme'' – 12 atrodami atšķirīgās proporcijās, palaikam pat abi divi vienā un tai pašā grāmatā; varētu teikt, ka viens no izšķirošajiem bija jaunā tulkojuma gatavotāju viedoklis brīdī, kad Rīgā Laboratorijas iela tika pārdēvēta par ''Jeruzalemes'' ielu). Tātad – '''''Jeruzaleme'''''. |archive-date={{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=11 }}</ref> ({{val|he|יְרוּשָׁלַיִם}}, ''Yerushalayim''; {{val|ar|القُدس}}, ''al Quds'') ir sena pilsēta [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kam ir īpaša nozīme [[jūdaisms|jūdaismā]], [[kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islāmā]]. 2013. gadā tajā dzīvoja apmēram 890 tūkstoši cilvēku, kas pārstāv ļoti dažādas tautības un ticības. == Statuss == Pilsētas statuss ir neviennozīmīgs — 1949. gada pamiera līnija starp [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Palestīna]]s Rietumkrastu iet cauri Jeruzalemei. Kopš Izraēlas uzvaras 1967. gada [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] tā kontrolē visu pilsētu un ir pasludinājusi to par savu sastāvdaļu. Izraēlas Jeruzalemes likums pasludina to par Izraēlas galvaspilsētu, kaut arī daudzas valstis to neatzīst un uztur vēstniecības [[Telaviva|Telavivā]]. [[Palestīnieši]] arī uzskata Jeruzalemi (Austrumjeruzalemi) par galvaspilsētu nākotnes [[Palestīnas Valsts|Palestīnai]]. 2017. gada 6. decembrī [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka ASV atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, tādējādi atsakoties no desmitgadēm ilgās politikas šajā jautājumā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-jeruzalemi-atzist-par-izraelas-galvaspilsetu.a260030/ Tramps Jeruzalemi atzīst par Izraēlas galvaspilsētu] lsm.lv 2017. gada 6. decembrī</ref> Savukārt Turcijā notiekošajā [[Islāma sadarbības organizācija]]s ārkārtas samitā vairāk nekā 20 dalībvalstis atzina Austrumjeruzalemi par Palestīnas galvaspilsētu.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/islama-valstis-atzist-austrumjeruzalemi-par-palestinas-galvaspilsetu.a260815/ Islāma valstis atzīst Austrumjeruzalemi par Palestīnas galvaspilsētu] lsm.lv 2017. gada 13. decembrī</ref> 2018. gada 14. maijā [[Amerikas Savienotās Valstis]] oficiāli atklāja savu vēstniecību Jeruzalemē, pārceļot to no [[Telaviva|Telavivas]]. Šis lēmums izraisīja starptautiskas domstarpības, jo Jeruzalemes galīgais statuss joprojām ir viens no galvenajiem [[Izraēlas un Palestīnas konflikts|Izraēlas un Palestīnas konflikta]] jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2017-2021.state.gov/on-the-opening-of-u-s-embassy-jerusalem/|title=On the Opening of U.S. Embassy Jerusalem|website=U.S. Department of State|date=2018-05-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados arī vairākas citas valstis, tostarp [[Gvatemala]], [[Hondurasa]], [[Kosova]] un [[Papua-Jaungvineja]], atvēra vēstniecības Jeruzalemē. 2024. gada decembrī savu vēstniecību pilsētā atkārtoti atvēra [[Paragvaja]]. Tomēr lielākā daļa valstu joprojām uztur savas vēstniecības ārpus Jeruzalemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/ec4249a657d841a1e4ccd3e3b6edd574|title=Paraguay reopens its embassy in Jerusalem, handing Israel a rare diplomatic victory|website=Associated Press|date=2024-12-12|language=en}}</ref> 2024. gada 19. jūlijā [[Starptautiskā tiesa]] konsultatīvajā atzinumā secināja, ka Izraēlas īstenotā politika okupētajās palestīniešu teritorijās, tostarp [[Austrumjeruzaleme|Austrumjeruzalemē]], pārkāpj starptautiskās tiesības. Tiesa norādīja, ka Izraēlas veiktie aneksijas pasākumi ir pretrunā aizliegumam iegūt teritoriju ar spēku un ka valstīm nav jāatzīst par likumīgām vienpusējas izmaiņas pēc 1967. gada okupēto teritoriju statusā. Atzinumam ir konsultatīvs raksturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icj-cij.org/case/186/advisory-opinions|title=Legal Consequences arising from the Policies and Practices of Israel in the Occupied Palestinian Territory, including East Jerusalem|website=International Court of Justice|date=2024-07-19|language=en}}</ref> == Vēsture == === Senākā vēsture === [[Jeruzaleme]] ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka apmetnes tās teritorijā pastāvējušas jau 4. gadu tūkstotī p.m.ē. Senākās apdzīvotās vietas atradās uz dienvidaustrumiem no mūsdienu vecpilsētas, apgabalā, kas pazīstams kā Dāvida pilsēta.<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/place/Jerusalem |title=Jerusalem |website=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Jeruzaleme bija viena no [[Kanaāna]]s pilsētām. Tā pieminēta 14. gadsimta p.m.ē. [[Amarnas vēstules|Amarnas vēstulēs]] ar nosaukumu ''Urusalim''. Šajā laikā pilsēta atradās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] politiskās ietekmes sfērā.<ref name="Britannica"/> === Izraēlas un Jūdejas ķēniņvalstu periods === Saskaņā ar [[Ebreju Bībele|Ebreju Bībeles]] vēstījumu ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]] iekaroja Jeruzalemi un padarīja to par savas valsts galvaspilsētu. Viņa pēctecim [[Zālamans|Zālamanam]] tradicionāli tiek piedēvēta [[Pirmais Jeruzalemes templis|Pirmā Jeruzalemes tempļa]] celtniecība 10. gadsimtā p.m.ē. Šo notikumu vēsturiskās detaļas un agrīnās ķēniņvalsts apmēri joprojām ir zinātnisku diskusiju priekšmets.<ref name="Britannica"/> Pēc tradicionāli datētās vienotās ķēniņvalsts sadalīšanās Jeruzaleme kļuva par [[Jūdejas ķēniņvalsts]] galvaspilsētu. 8. un 7. gadsimtā p.m.ē. pilsēta ievērojami paplašinājās un kļuva par nozīmīgu reģiona reliģisko un politisko centru. 586. vai 587. gadā p.m.ē. Babilonijas valdnieka [[Nebukadnecars II|Nebukadnecara II]] karaspēks ieņēma Jeruzalemi, nopostīja Pirmo templi un aizveda daļu Jūdejas iedzīvotāju trimdā. Šie notikumi kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem ebreju tautas vēsturē.<ref name="Britannica"/> === Persijas un hellēnisma periods === 539. gadā p.m.ē. Babiloniju iekaroja [[Ahemenīdu impērija]]s valdnieks [[Kīrs Lielais|Kīrs II Lielais]]. Persiešu valdīšanas laikā daļai trimdā aizvesto ebreju tika dota iespēja atgriezties Jūdejā. Ap 516. gadu p.m.ē. Jeruzalemē tika pabeigta Otrā tempļa celtniecība.<ref name="Britannica"/> 332. gadā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Maķedonijas Aleksandrs]]. Pēc viņa nāves Jeruzaleme nonāca dažādu hellēnistisko valstu pārvaldībā, tostarp [[Ptolemaju dinastija]]s un [[Seleikīdu impērija]]s kontrolē. 2. gadsimtā p.m.ē. Seleikīdu valdnieka Antioha IV Epifana reliģiskā politika izraisīja Makabeju sacelšanos. 164. gadā p.m.ē. ebreju nemiernieki atguva kontroli pār templi un to no jauna iesvētīja. Šis notikums tiek pieminēts [[Hanuka]]s svētkos. Vēlāk Jeruzaleme kļuva par Hasmoneju dinastijas valsts politisko un reliģisko centru.<ref name="Britannica"/> === Romas impērijas periods === 63. gadā p.m.ē. Jeruzalemi ieņēma romiešu karavadonis [[Pompejs]], un Jūdeja nonāca [[Romas Republika]]s ietekmē. 1. gadsimtā p.m.ē. pilsētā plašus celtniecības darbus īstenoja [[Hērods Lielais]], kurš ievērojami paplašināja Otrā tempļa kompleksu. 66. gadā sākās [[Romiešu-jūdu karš|Pirmais jūdu—romiešu karš]]. 70. gadā romiešu karaspēks [[Tits|Tita]] vadībā ieņēma Jeruzalemi un nopostīja Otro templi. Tempļa iznīcināšana būtiski ietekmēja jūdaisma turpmāko attīstību.<ref name="Britannica"/> 132.—135. gadā notika [[Bar Kohbas sacelšanās]]. Pēc tās apspiešanas imperatora [[Adriāns|Adriāna]] valdīšanas laikā Jeruzaleme tika pārveidota par romiešu koloniju ar nosaukumu ''Aelia Capitolina''. Ebreju piekļuve pilsētai tika stingri ierobežota. === Bizantijas periods === 4. gadsimtā, pēc kristietības legalizācijas Romas impērijā, Jeruzaleme kļuva par nozīmīgu [[kristietība]]s svētceļojumu centru. Imperatora [[Konstantīns I|Konstantīna I]] valdīšanas laikā pilsētā sākās plaša kristīgo svētvietu celtniecība. Ap 335. gadu tika iesvētīta [[Svētā kapa baznīca]], kas saskaņā ar kristīgo tradīciju atrodas vietā, kur notikusi [[Jēzus Kristus]] krustā sišana un apbedīšana. 614. gadā Jeruzalemi ieņēma [[Sasanīdu impērija]]s karaspēks, bet 629. gadā [[Bizantijas impērija]] atjaunoja kontroli pār pilsētu.<ref name="Britannica"/> === Islāma valdīšanas periods === 638. gadā Jeruzaleme nonāca [[Rašidūnu kalifāts|Arābu kalifāta]] kontrolē. Islāma valdīšanas laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu musulmaņu reliģisko centru. 7. gadsimta beigās [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] valdnieka Abd al Malika laikā tika uzcelts [[Klints kupols]], bet 8. gadsimta sākumā attīstījās [[Al Aksas mošeja]]s komplekss. Šīs celtnes atrodas teritorijā, ko musulmaņi pazīst kā ''Al-Haram aš-Šarīf'', bet ebreji — kā [[Tempļa kalns|Tempļa kalnu]].<ref name="UNESCO">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/148/ |title=Old City of Jerusalem and its Walls |website=UNESCO World Heritage Centre |language=en}}</ref> Turpmākajos gadsimtos Jeruzaleme atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]], [[Fātimīdu kalifāts|Fātimīdu]] un citu musulmaņu dinastiju pārvaldībā. === Krusta karu periods === 1099. gadā [[Pirmais krusta karš|Pirmā krusta kara]] laikā kristiešu krustneši ieņēma Jeruzalemi. Pilsētas ieņemšanu pavadīja plaša musulmaņu un ebreju iedzīvotāju nogalināšana. Jeruzaleme kļuva par jaunizveidotās [[Jeruzalemes karaliste]]s galvaspilsētu.<ref name="Britannica"/> 1187. gadā pilsētu atkaroja musulmaņu valdnieks Salāh ed Dīns. 1229. gadā pēc diplomātiskas vienošanās Jeruzaleme uz laiku atkal nonāca kristiešu kontrolē, taču 1244. gadā to ieņēma horezmiešu spēki. 1250. gadā reģionā nostiprinājās [[Mameluki|mameluku]] vara. Viņu valdīšanas laikā Jeruzaleme saglabāja nozīmīga reliģiskā centra statusu. === Osmaņu impērijas periods === 1517. gadā Jeruzaleme nonāca [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. Sultāna [[Suleimans I|Suleimana I]] valdīšanas laikā 16. gadsimta 30. gados tika atjaunoti pilsētas aizsargmūri, kas lielā mērā saglabājušies līdz mūsdienām.<ref name="UNESCO"/> Osmaņu valdīšanas laikā Jeruzaleme bija nozīmīgs ebreju, kristiešu un musulmaņu reliģiskās dzīves centrs. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs un ekonomiskā dzīve laika gaitā mainījās. 19. gadsimta otrajā pusē pilsēta sāka paplašināties ārpus vēsturiskajiem mūriem. Tika veidoti jauni dzīvojamie rajoni, attīstījās tirdzniecība un pieauga Eiropas valstu politiskā un reliģiskā ietekme.<ref name="Britannica"/> === Britu mandāta periods === 1917. gada decembrī [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jeruzalemi ieņēma britu karaspēks ģenerāļa Edmunda Allenbija vadībā, izbeidzot aptuveni četrus gadsimtus ilgo Osmaņu valdīšanu. 1922. gadā [[Tautu Savienība]] apstiprināja [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Britu Palestīnas mandātu]], kura administratīvais centrs atradās Jeruzalemē. Mandāta laikā pieauga gan ebreju, gan arābu nacionālās kustības. Starp kopienām pastiprinājās politiskās un reliģiskās domstarpības, kas vairākkārt pārauga vardarbīgos konfliktos, tostarp 1929. gada nemieros. 1947. gada 29. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma Rezolūciju Nr. 181, kas paredzēja Palestīnas sadalīšanu ebreju un arābu valstīs, bet Jeruzalemei noteica iecerētu īpašu starptautisku statusu (''corpus separatum''). Šis plāns netika īstenots.<ref name="UN181">{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitallibrary.un.org/record/671195 |title=Future government of Palestine: Resolution 181 (II) |website=United Nations Digital Library |language=en}}</ref> === Jeruzaleme pēc 1948. gada === 1948. gada arābu—izraēliešu kara rezultātā Jeruzaleme tika sadalīta. Pilsētas rietumu daļa nonāca [[Izraēla]]s kontrolē, bet austrumu daļu, tostarp vecpilsētu, kontrolēja [[Jordānija]]. 1949. gadā Izraēla pasludināja Jeruzalemi par savu galvaspilsētu un turpmākajos gados pārvietoja uz to galvenās valsts institūcijas. Savukārt Jordānija 1950. gadā formāli anektēja Austrumjeruzalemi kopā ar Rietumkrastu, taču šo aneksiju starptautiski atzina tikai dažas valstis.<ref name="Britannica"/> 1967. gada [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla ieņēma Austrumjeruzalemi. Pēc kara Izraēla paplašināja Jeruzalemes pašvaldības robežas un attiecināja savu administrāciju un likumus uz pilsētas austrumu daļu. 1980. gadā Izraēlas parlaments [[Knesets]] pieņēma pamatlikumu, kurā Jeruzaleme tika pasludināta par vienotu un nedalāmu Izraēlas galvaspilsētu. [[ANO Drošības padome]] Rezolūcijā Nr. 478 šo likumu neatzina un aicināja valstis neatzīt pasākumus, kas maina pilsētas statusu.<ref name="UN478">{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitallibrary.un.org/record/25618 |title=Security Council Resolution 478 (1980) |website=United Nations Digital Library |language=en}}</ref> === Mūsdienu Jeruzaleme === Mūsdienās Jeruzaleme ir Izraēlas valsts institūciju atrašanās vieta un vienlaikus viens no galvenajiem [[Izraēlas un Palestīnas konflikts|Izraēlas un Palestīnas konflikta]] jautājumiem. Izraēla uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu, savukārt palestīnieši vēlas, lai Austrumjeruzaleme kļūtu par nākamās Palestīnas valsts galvaspilsētu. Austrumjeruzalemes aneksiju lielākā daļa starptautiskās sabiedrības neatzīst, un saskaņā ar ANO nostāju tās statuss ir saistīts ar okupētajām palestīniešu teritorijām.<ref name="UNESCO2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/decisions/8705 |title=Decision 47 COM 7A.38: Old City of Jerusalem and its Walls |website=UNESCO World Heritage Centre |year=2025 |language=en}}</ref> 1981. gadā Jeruzalemes vecpilsēta un tās mūri tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], bet 1982. gadā — apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.<ref name="UNESCO"/> Jeruzaleme joprojām ir viena no nozīmīgākajām [[jūdaisms|jūdaisma]], [[kristietība]]s un [[islāms|islāma]] svētajām pilsētām, kuras vēsturiskais un reliģiskais mantojums piesaista svētceļniekus un apmeklētājus no visas pasaules. == Ģeogrāfija == Jeruzaleme atrodas aptuveni 60 km uz austrumiem no [[Telaviva]]s un [[Vidusjūra]]s. Savukārt vēl aptuveni 35 km attālumā uz austrumiem atrodas [[Nāves jūra]]. Aptuveni 10 km uz dienvidiem atrodas [[Bētleme]]. Jeruzalemē pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s valda [[Vidusjūras klimats]] ar karstām un sausām vasarām (''Csa''). Janvāris ir vēsākais mēnesis ar vidējo [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +9,1 °C, bet karstākais mēnesis ir augusts, kad vidējā temperatūra ir +24,5 °C. Vidējais [[nokrišņu daudzums]] gadā ir 62,0 mm, kas galvenokārt nokrīt ziemas mēnešos. == Sports == Populārākie sporta veidi ir [[futbols]] un [[basketbols]]. ''[[Beitar Jerusalem F.C.]]'' ir viens no slavenākajiem Izraēlas futbola klubiem. No basketbola klubiem slavenākais ir ''[[Hapoel Jerusalem B.C.]]''. Kopš 2011. gada ik gadu martā notiek [[Jeruzalemes maratons]]. [[2018. gada Giro d'Italia|2018. gada ''Giro d'Italia'']] sacensības sākās ar posmu Jeruzalemē un vēl diviem Izraēlā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/giro-ditalia-2018-will-begin-with-jerusalem-individual-time-trial|title=Giro d’Italia 2018 will begin with Jerusalem individual time trial - Cyclingnews.com|website=cyclingnews.com|accessdate=18 September 2017}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Izraēla-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jeruzaleme| ]] ezcjkz8vzclis7claddrjjk1zlbi8sl 0 3638 4547950 4546206 2026-11-10T20:05:32Z Tym-lip 102263 /* Polijas Republika (1989—pašlaik) */ 4547950 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Polijas Republikas prezidents<br>Prezydent Rzeczypospolitej Polskie |body = |insignia = Flag of the President of Poland.svg |insigniasize = |insigniacaption = Polijas Prezidenta standarts |image = Karol Nawrocki i Roberta Metsola (2026) (cropped2).jpg |imagesize = 165px |incumbent = [[Karols Navrockis]] |incumbentsince = {{dat|2025|8|6|G|bez}} |appointer = [[Tiešās vēlēšanas]] |residence = [[Prezidenta pils, Varšava|Prezidenta pils]] |termlength = 5 gadi ar iespēju pārvēlēt vēl vienu reizi |formation = 1922. gada 11. decembris |inaugural = [[Gabriels Narutovičs]] |website = https://www.president.pl/ }} Šajā lapā ir uzskaitīti '''[[Polija]]s valsts vadītāji''' kopš [[1918]]. gada, kad tā atguva neatkarību. == Uzskaitījums == === [[Polijas Otrā republika|Otrā Polijas Republika]] (1918—1939) === {{colbegin|3}} {{legend| green | [[Poļu Tautas partija "Piast"]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Jozef Pilsudski1.jpg|80px]] || [[Juzefs Pilsudskis]] <br /> ''Józef Piłsudski'' <br /><small>(1867–1935)</small> || [[1918]]. gada [[14. novembris]] — [[1922]]. gada [[11. decembris]] || Neatkarīgais || kā valsts priekšnieks |- | style="background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Portret Narutowicz (cropped).jpg|80px]] || '''[[Gabriels Narutovičs]]''' <br /> ''Gabriel Narutowicz'' <br /><small>(1865—1922)</small> || [[1922]]. gada [[11. decembris]] — [[16. decembris]] || Neatkarīgais || nogalināts atentātā |- ! colspan="7" | Pagaidu prezidents — [[Macejs Ratajs]] (16. decembris — 22. decembris) |- | style="background: green| || '''2.''' || [[Attēls:Stanislaw Wojciechowski portrait.jpg|80px]] || '''[[Staņislavs Vojcehovskis]]''' <br /> ''Stanisław Wojciechowski'' <br /><small>(1869—1953)</small> || [[1922]]. gada [[22. decembris]] — [[1926]]. gada [[14. maijs]] || [[Poļu Tautas partija "Piast"]] || gāzts [[Maija apvērsums (Polija)|Maija apvērsumā]] |- ! colspan="7" | Pagaidu prezidents — [[Macejs Ratajs]] (14. maijs — 4. jūnijs) |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Ignacy Moscicki.jpg|80px]] || '''[[Ignacijs Moscickis]]''' <br /> ''Ignacy Mościcki'' <br /><small>(1867—1946)</small> || [[1926]]. gada [[4. jūnijs]] — [[1939]]. gada [[30. jūnijs]]|| Sanācija || No 1939. gada [[17. septembris|17. septembra]] līdz [[30. septembris|30. septembrim]] valsts galva trimdā. |} === Polijas prezidents trimdā (1939—1990) === Pēc Polijas sakāves, tika izveidota [[Polijas trimdas valdība]], [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s paspārnē. Trimdas valdību atzina Lielbritānija un [[ASV]] līdz 1946. gada 6. jūlijam, kad Rietumu sabiedrotie akceptēja [[Josifs Staļins|Staļina]] atbalstīto [[komunisms|komunistu]] valdību. Neskatoties uz to, Polijas trimdas valdība turpināja pastāvēt līdz pat 1990. gadam, kad par prezidentu tika ievēlēts [[Lehs Valensa]]. {{colbegin|3}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: #DDDDDD| || 1. || [[Attēls:Władysław Raczkiewicz 1930.jpg|80px]] || [[Vladislavs Račķevičs]] <br /> ''Władysław Raczkiewicz'' <br /><small>(1885–1947)</small> || [[1939]]. gada [[30. septembris]] — [[1947]]. gada [[6. jūnijs]] || Neatkarīgais || miris būdams amatā |- | style="background: #DDDDDD| || 2. || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-11032, August Zaleski.jpg|80px]] || [[Augusts Zaleskis]] <br /> ''August Zaleski'' <br /><small>(1883–1972)</small> || [[1947]]. gada [[9. jūnijs]] — [[1972]]. gada [[7. aprīlis]] || Neatkarīgais || miris būdams amatā |- | style="background: #DDDDDD| || 3. || [[Attēls:Stanislaw Ostrowski.gif|80px]] || [[Staņislavs Ostrovskis]] <br /> ''Stanisław Ostrowski'' <br /><small>(1892–1982)</small> || [[1972]]. gada [[9. aprīlis]] — [[1979]]. gada [[24. marts]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #DDDDDD| || 4. || [[Attēls:Edward Bernard Raczyński.jpg|80px]] || [[Edvards Račiņskis]] <br /> ''Edward Raczyński'' <br /><small>(1891–1993)</small> || [[1979]]. gada [[8. aprīlis]] — [[1986]]. gada [[8. aprīlis]] || Neatkarīgais || |- | style="background: #DDDDDD| || 5. || [[Attēls:Kazimierz Sabbat.jpg|80px]] || [[Kazimiežs Sabats]] <br /> ''Kazimierz Sabbat'' <br /><small>(1913–1989)</small> || [[1986]]. gada [[8. aprīlis]] — [[1989]]. gada [[19. jūlijs]] || Neatkarīgais || miris būdams amatā |- | style="background: #DDDDDD| || 6. || [[Attēls:Ryszard Kaczorowski 2008.JPG|80px]] || [[Rišards Kačorovskis]] <br /> ''Ryszard Kaczorowski'' <br /><small>(1919–2010)</small> || [[1989]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1990]]. gada [[22. decembris]] || Neatkarīgais || 1990. gada 22. decembrī nodeva prezidenta pilnvaras jaunievēlētajam prezidentam [[Lehs Valensa|Leham Valensam]]. |} === [[Polijas Tautas Republika]] (1944—1989) === ==== [[Polijas Tautas Republika|Polijas Republika]] (1944—1952) ==== {{colbegin|3}} {{legend| red | [[Polijas Strādnieku partija]]/[[Polijas Apvienotās Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | rowspan="2" style="background: red| || rowspan="2" | '''1.''' || rowspan="2" | [[Attēls:PL Bolesław Bierut (1892-1956).jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Boleslavs Beruts]]''' <br /> ''Bolesław Bierut'' <br /><small>(1892–1956)</small> || [[1944]]. gada [[31. decembris]] — [[1947]]. gada [[4. februāris]] || [[Polijas Strādnieku partija]] || kā Tautas padomes prezidents |- | [[1947]]. gada [[5. februāris]] — [[1952]]. gada [[20. novembris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] || kā prezidents |} ==== Polijas Tautas Republika (1952—1989) ==== {{colbegin|3}} {{legend| red | [[Polijas Strādnieku partija]]/[[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: red| || '''1.''' || [[Attēls:PL Bolesław Bierut (1892-1956).jpg|80px]] || '''[[Boleslavs Beruts]]''' <br /> ''Bolesław Bierut'' <br /><small>(1892–1956)</small> || [[1948]]. gada [[10. augusts]] — [[1956]]. gada [[12. marts]] || [[Polijas Strādnieku partija]]/[[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] || kā PZPR CK pirmais sekretārs. Miris būdams amatā. |- | style="background: red| || '''2.''' || [[Attēls:Edward Ochab 2.jpg|80px]] || '''[[Edvards Ohabs]]''' <br /> ''Edward Ochab'' <br /><small>(1906–1989)</small> || [[1956]]. gada [[20. marts]] — [[21. oktobris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] || rowspan="5" | kā PZPR CK pirmais sekretārs. |- | style="background: red| || '''3.''' || [[Attēls:Wladyslaw Gomulka 1967.jpg|80px]] || '''[[Vladislavs Gomulka]]''' <br /> ''Władysław Gomułka'' <br /><small>(1905–1985)</small> || [[1956]]. gada [[21. oktobris]] — [[1970]]. gada [[20. decembris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |- | style="background: red| || '''4.''' || [[Attēls:Edward Gierek 1980b.jpg|80px]] || '''[[Edvards Gereks]]''' <br /> ''Edward Gierek'' <br /><small>(1913–2001)</small> || [[1970]]. gada [[20. decembris]] — [[1980]]. gada [[6. septembris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |- | style="background: red| || '''5.''' || [[Attēls:Stanisław Kania -1979-.jpg|80px]] || '''[[Staņislavs Kaņa]]''' <br /> ''Stanisław Kania'' <br /><small>(1927–2020)</small> || [[1980]]. gada [[6. septembris]] — [[1981]]. gada [[18. oktobris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |- | style="background: red| || '''6.''' || [[Attēls:Gen. Wojciech Jaruzelski 13 grudnia 1981.JPG|80px]] || '''[[Vojcehs Jaruzelskis]]''' <br /> ''Wojciech Jaruzelski'' <br /><small>(1923–2014)</small> || [[1981]]. gada [[18. oktobris]] — [[1989]]. gada [[29. jūlijs]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |} === [[Polijas Republika]] (1989—''pašlaik'') === {{colbegin|3}} {{legend| red | [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8333 | [[Solidaritāte (Polijas partija)|Solidaritāte]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D5032B | [[Demokrātiski kreisā aliance]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #000080 | [[Likums un taisnīgums]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FAA14C | [[Pilsoņu platforma]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: red| || '''1.''' || [[Attēls:Gen. Wojciech Jaruzelski 13 grudnia 1981.JPG|80px]] || '''[[Vojcehs Jaruzelskis]]''' <br /> ''Wojciech Jaruzelski'' <br /><small>(1923–2014)</small> || [[1989]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1990]]. gada [[22. decembris]] || [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] || Atkāpies no amata. |- | style="background: #FF8333| || '''2.''' || [[Attēls:Lech Wałęsa prezydent RP.jpg|80px]] || '''[[Lehs Valensa]]''' <br /> ''Lech Wałęsa'' <br /><small>(1943)</small> || [[1990]]. gada [[22. decembris]] — [[1995]]. gada [[22. decembris]] || [[Solidaritāte (Polijas partija)|Solidaritāte]] || Pirmais tautas vēlētais prezidents. |- | style="background: #D5032B| || '''3.''' || [[Attēls:Aleksander kwasniewski konferencja (cropped).jpg|80px]] || '''[[Aleksanders Kvasņevskis]]''' <br /> ''Aleksander Kwaśniewski'' <br /><small>(1943)</small> || [[1995]]. gada [[23. decembris]] — [[2005]]. gada [[23. decembris]] || [[Demokrātiski kreisā aliance]] || |- | style="background: #000080| || '''4.''' || [[Attēls:Lech Kaczyński.jpg|80px]] || '''[[Lehs Kačiņskis]]''' <br /> ''Lech Kaczyński'' <br /><small>(1949—2010)</small> || [[2005]]. gada [[23. decembris]] — [[2010]]. gada [[10. aprīlis]] || [[Likums un taisnīgums]] || gājis bojā aviokatastrofā. |- ! colspan="7" | Pagaidu prezidenti — Broņislavs Komorovskis (2010. gada 8. aprīlis — 8. jūlijs), [[Gžegožs Šetiņa]] (8. jūlijs — 6. augusts) |- | style="background: #FAA14C| || '''5.''' || [[Attēls:Rada Krajowa Platformy Obywatelskiej RP, Warszawa (6.02.2015) (15836909753) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Broņislavs Komorovskis]]''' <br /> ''Bronisław Komorowski'' <br /><small>(1952)</small> || [[2010]]. gada [[6. augusts]] — [[2015]]. gada [[6. augusts]] || [[Pilsoņu platforma]] || |- | style="background: #000080| || '''6.''' || [[Attēls:Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej Andrzej Duda.jpg|80px]] || '''[[Andžejs Duda]]''' <br /> ''Andrzej Duda'' <br /><small>(1972)</small> || [[2015]]. gada [[6. augusts]] — [[2025]]. gada [[6. augusts]] || [[Likums un taisnīgums]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''7.''' || [[Attēls:Karol Nawrocki in 2025.jpg|107x107px]]|| '''[[Karols Navrockis]]''' <br /> ''Karol Nawrocki'' <br /><small>(1983)</small> || [[2025]]. gada [[6. augusts]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais || |} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Polijas prezidenti]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] higg7lmiz25h76z0yxczdeqra3mxa05 0 4964 4547829 4529579 2026-11-10T15:47:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547829 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Gauja (nozīmju atdalīšana)|Gauja}} {{Upes infokaste |nosaukums=Gauja | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Koiva | citvaloda = et | citvaloriģin = Koiva jõgi |attēls=Ergeljuklintis424aug037qg.jpg |paraksts=Gauja pie [[Ērgļu klintis|Ērgļu (Ērģeļu) klintīm]] | karte = Fluss-lv-Gauja.png | kartes_izmērs =288px | kartes_paraksts = |izteka=no [[Alauksts|Alauksta ezera]]<br>vai [[Elkas kalns|Elkas kalnā]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS= | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= |augštece= Gaujiņa |ieteka= [[Rīgas līcis]] | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=30 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=48 | iet_gar_EW=E |baseina_valstis={{LAT}}<br />{{EST}} |garums=452<ref>Ja par Gaujas sākumu uzskata izteku no Alauksta, upes garums ir apmēram 437 km. Skat.: Zaķis, Juris. Pie Gaujas iztekām. Vītola izdevniecība. Gulbene. 2018. {{ISBN|9789934554124}}</ref> |kritums=234 |gada_notece=2,24 |caurtece = 71 |baseins=9800 |liel_pietekas= [[Tirza (upe)|Tirza]], [[Mustjegi]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]], [[Amata]] }} [[Attēls:Koiva jõgi Valgla - Gauja Sateces baseins.svg|thumbnail|right|Gaujas sateces baseins (oranžs)]] '''Gauja''' ({{Val-liv|Koiva}}, {{val|et|Koiva jõgi}})<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95586 |title=Informācija par objektu: Gauja |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livonian.tech/meklesanas-rezultati/|title=Meklēšanas rezultāti: Gauja – livonian.tech|access-date=2026-08-02|language=lv}}</ref> ir [[Latvija]]s garākā [[upe]], kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar [[Igaunija|Igauniju]]. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Elkas kalns|Elkas kalnā]], vai arī no [[Alauksts|Alauksta ezera]]. Ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Carnikava]]s. == Nosaukums == [[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] cēlies no [[līvu valoda]]s ''keùv'' vai {{val|et|kõiv}}, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". [[Vikingi]], vēlāk arī [[vācieši]] Gauju pārdēvēja par ''Aa'', kas nozīmē — "ūdens, upe". Lai atšķirtu no [[Lielupe]]s, [[Vācu valoda|vācu valodā]] iegājās nosaukums ''Livländische Aa'' ([[Vidzeme]]s upe), vai ''Treider Aa'' ([[Turaida (zeme)|Turaida]]s upe). == Izteka un augštece == Par Gaujas izteku pastāv atšķirīgi viedokļi. Vienā versijā Gauja sākas no [[Alauksts|Alauksta ezera]], kaut arī tās izteka '''[[Gaujiņa]]''' Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr tā turpina tecēt. Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no '''Ežupītes''' jeb '''Ārnītes''', kas sākas [[Elkas kalns|Elkas kalna]] pakājē. Gaujas augšteces posms lejpus [[Zobola ezers|Zobola ezera]] tiek dažādos avotos saukts par '''Ārnīti''', '''Mierupīti''', '''Staņaudu upīti''', '''Zobola upīti'''. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot no Laidziņa purva (agrākā Laidza ezera), kur satek Gaujiņa un Mierupīte. Gauja augštecē tek caur [[Lodes muiža|Lodes]]—[[Taurene]]s ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas [[Pīsla]]s. == Vidustece un lejtece == Gauja plašā lokā apliec [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Pie [[Cēsis|Cēsīm]], [[Līgatne]]s un [[Sigulda]]s Gauja tek iespaidīgā [[Gaujas senleja|senlejā]], šeit tās krastos ir krāšņi [[smilšakmens]] atsegumi ar [[Ala|alām]]. Lejtecē Gaujas gultne ir [[Smiltis|smilšaina]], raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti. Gaujas grīva ir [[putnu vērošana]]i piemērota vieta.<ref name="gaujputni">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|title=Sezonas un putni.|publisher=Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150506155827/http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|archivedate={{dat|2015|05|06||bez}}}}</ref> == Kreisā krasta pietekas == {{columns |width=400px |col1= * [[Acupīte]], * [[Pīsla]], * [[Meļļupīte]], * [[Mežmaļupīte]], * [[Maiļupīte (Gaujas pieteka)|Maiļupīte]], * [[Dzērbe]], * [[Dzestrene]], * [[Pērļupīte (Gaujas pieteka)|Pērļupīte]], * [[Ubeja (upe)|Ubeja]], * [[Strumpe (Gaujas pieteka)|Strumpe]], * [[Mostene (upe)|Mostene]], * [[Talupīte]], * [[Latupe]], * [[Tirziņa]], * [[Vidaga (upe)|Vidaga]], * [[Vizla (upe)|Vizla]], * [[Vecpalsa]], * [[Aima]], * [[Stepupe]], * [[Alkšņupīte (Gaujas pieteka)|Alkšņupīte]], * [[Kāršupe]], * [[Kokšu upīte]], * [[Vija (upe)|Vija]] (60 km), * [[Vadžupīte]], * [[Dedums]], * [[Abuls]] (52 km), |col2= * [[Miegupe]], * [[Braslava (upe)|Braslava]], * [[Grīviņupīte]], * [[Renču strauts]], * [[Rauna (upe)|Rauna]] (50 km), * [[Triečupīte]], * [[Siļķupīte]], * [[Cīrulīšu strauts]], * [[Vāļkalnu upīte]], * [[Rakšupe]], * [[Vellupe]], * [[Dzērdupe]], * [[Amata]] (67 km), * [[Podupīte (Gaujas pieteka)|Podupīte]], * [[Skaļupe]], * [[Līgatne (upe)|Līgatne]], * [[Silavēveru strauts]], * [[Vildoga]], * [[Tildurga]], * [[Rāmnieku strauts]], * [[Nurmižupīte]], * [[Dauda]], * [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], * [[Lorupe]], * [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], * [[Skolas upe (Gaujas pieteka)|Skolas upe]], * [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]], * [[Vecgauja]]. }} == Labā krasta pietekas == {{columns |width=400px |col1= * [[Augstupīte]], * [[Gausupīte]], * [[Kaģupīte]], * [[Viļķenupīte]], * [[Tuleja]], * [[Līdece]], * [[Grūžupe]], * [[Pedece]], * [[Virde]], * [[Degļupīte (Gaujas pieteka)|Degļupe]], * [[Lazdupe]], * [[Saliņupīte]], * [[Ureikste]], * [[Koruļupe]], * [[Tirza (upe)|Tirza]] (80 km), * [[Mutulīte (Gaujas pieteka)|Mutulīte]], * [[Iežupe]], * [[Kūžurga]], * [[Pīļupīte]], * [[Damurga]], * [[Dzērve (upe)|Dzērve]], * [[Mieļupīte]], * [[Melderupīte (Gaujas pieteka)|Melderupīte]], * [[Poļaka]], * [[Mustjegi]] (79 km), * [[Laannemetsa]], * [[Pauna]], * [[Kaičupe]], * [[Egļupīte (Gaujas pieteka)|Egļupīte]], * [[Stakļupīte]], * [[Strenčupīte]], |col2= * [[Krāčupe]], * [[Mellupe (Gaujas pieteka)|Mellupe]], * [[Rātsupite]], * [[Ģīmes upīte]], * [[Jumara]], * [[Dziļais grāvis]], * [[Bundes upīte]], * [[Strīķupe (Gaujas pieteka)|Strīķupe]], * [[Lenčupe]], * [[Ķūķupīte]], * [[Platūne]], * [[Sintaka]], * [[Draņķupīte]], * [[Zīles grāvis]], * [[Tilta grāvis]], * [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] (70 km), * [[Zāģeru upīte]], * [[Melnupīte (Gaujas pieteka|Melnupīte]], * [[Cīruļu strauts]], * [[Kalnupīte (Gaujas pieteka|Kalnupīte]], * [[Vikmeste]], * [[Kraukle]], * [[Runtiņš]], * [[Loja (upe)|Loja]], * [[Saulgožu upīte]], * [[Krūmiņupe]], * [[Dzirnupe (Gaujas pieteka|Dzirnupe]]. }} == Dienvidamerikas Gauja == [[Venecuēla]]s [[latvieši|latvietis]] [[Aleksandrs Laime]] par Gauju nosauca [[Kerepa]]s upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā [[Anhela ūdenskritums|Anhela (Eindžela) ūdenskrituma]]. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.<ref>[http://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 Kontrastu paradīze bez izpušķojumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210918163610/https://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 |date={{dat|2021|09|18||bez}} }} "Kurzemes Vārds"</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:BM06059Am.jpg|Gauja ([[Broce]], [[18. gadsimts|18. gadsimta]] zīmējums) Jūlijs Feders - The Gauja Valley - Google Art Project.jpg|[[Jūlijs Feders]] "[[Gaujas leja (glezna)|Gaujas leja]]" (19. gadsimta glezna) Attēls:Gauja pie Gaujienas .jpg|Gauja pie [[Gaujiena]]s Attēls:Gauja_pie_Valmieras.jpg|Gauja pie [[Valmiera]]s Attēls:Gauja_pie_Cēsīm.jpg|Gauja pie [[Cēsis|Cēsīm]] Attēls:Gauja pie Siguldas .jpg|Gauja pie [[Sigulda]]s Attēls:Gaujas ieteka jūrā.jpg|Gaujas ieteka jūrā </gallery> == Skatīt arī == * [[Gaujas nacionālais parks]] * [[Gaujas senleja]] * [[Gaujas—Daugavas ūdensceļš]] * [[Gaujas koridors]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=DCgFHnM_FLc&ab_channel=VoodooGSMcrew filma "Gauja" (1934)] * [http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051219104523/http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm |date={{dat|2005|12|19||bez}} }} Ministru Kabineta noteikumi * [https://web.archive.org/web/20050723031056/http://www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm Gaujas apraksts] Copeslapa.lv {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rīgas līča piekrastes upes}} {{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}} {{Gaujas pietekas|nocat=yes}} [[Kategorija:Gauja]] [[Kategorija:Gaujas baseina upes]] [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada upes]] [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Saulkrastu novada upes]] [[Kategorija:Siguldas novada upes]] [[Kategorija:Smiltenes novada upes]] [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Valmieras upes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Brenguļu pagasts]] 6dvt49chytuxp1dnaqjdf0bme9zy25s 4 5125 4548004 4528309 2026-11-10T21:49:55Z Egg gtgtgtggt 153132 /* */ Пепа 4548004 wikitext text/x-wiki Pepa большой фанат Годзиллы и лубит дбд == Pieprasītās lapas un tēmas == === Latvija === ==== Cilvēki ==== * [[Mārtiņš Mūrnieks]] ([https://timenote.info/lv/Martins-Murnieks] [https://news.lv/Lauku_Avize/2002/11/12/gotinu-eksports-pelna] * [[Zoya Tsopei]] ([https://g.co/kgs/hRZYPH] [https://www.fashionmagazinenyc.com/post/meet-the-singer-actress-zoya-tsopei] [https://g.co/kgs/E82NxG] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/filmotype] [https://open.spotify.com/artist/4AqdwcTvWLcmSezcPWC3Rg] [https://uaetimesnow.com/zoya-tsopei-paves-her-way-towards-a-famous-singer-actress-by-following-her-passion-and-hard-work/] [https://music.apple.com/us/artist/zoya-tsopei/1556115863] [https://www.instagram.com/reels/audio/406106710594776/] [https://chordify.net/chords/bilionera-greek-vision-zoya-tsopei-topic] [https://hypeauditor.com/instagram-category-latvian/] [https://commons.m.wikimedia.org/wiki/File:Zoya_Tsopei.jpg] [https://en.m.wikipedia.org/wiki/Corinna_Tsopei] [https://www.themoviedb.org/person/178765-corinna-tsopei] [https://musicbrainz.org/artist/3b5c8810-4471-4af5-a2a1-e3be53f50f5d] [https://www.last.fm/music/Zoya+Tsopei] [https://tidal.com/browse/artist/22758939] [https://music.amazon.co.uk/artists/B08R6J9L63/zoya-tsopei]) * [[Didzis Dreimanis]] ([https://nra.lv/latvija/regionos/370075-latvija-izveidota-eksotisko-dzivnieku-glabejsilite.htm] [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/stiprie-stasti/didzis-dreimanis-remtes-pagasta-izveidojis-mini-zoodarzu-silavas.a135214/] [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/kas-parliecina-jaunieti-nomainit-pilsetas-ritmu-pret-dzivi-laukos-ar-eksotiskiem-zveriem.a348501/] [http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/remte-atklati-divi-jauni-lauku-turisma-objekti]) * [[Aleksandra Kurusova]] * [[Baiba Ripa]] * [[Gundega Skudriņa]] * [[Indra Salceviča]] * [[Jānis Bukums]] * [[Jānis Deinats]] * [[Jānis Kļaviņš (koncertu producents)]] * [[Karmena Stepanova]] * [[Katrīna Bindere-Čodere]] * [[Kristīne Lindenblate]] * [[Līga Rīdere]] * [[Sintija Jenerte]] * [[Šeila]] * [[Viktors Runtulis]] * [[Žanis Pavlovskis]] * [[Kārlis Rērihs]] ==== Kultūra ==== * {{lapa|liw|Azerbaijani cuisine|Azerbaidžāņu virtuve}} * [[Latviešu folklora]] ===== Kultūras notikumi ===== * [[Bildes (festivāls)]] * [[Pūt, vējiņi (izrāde)]] * [[Rīgai 800]] * [[Valmieras rokfestivāls]] ===== Māksla ===== * [[Reālisms mākslā]] ===== Filmas ===== * [[Avārijas brigāde]] * [[Olu kundze]] <!-- ===== Dziesmas ===== --> ==== Vietas ==== * [[Pauku priedes]] * [[Pūt, vējiņi (estrāde)]] ==== Rīga ==== * [[Sakta (veikals)]] <!-- ==== Valoda ==== --> ==== Vēsture ==== * [[Latvijas statistikas atlass]] [[:d:Q136675956]] * [[Kalps]] * [[Kūts]] * [[Romanovu ģimenes nošaušana]] latviešu literatūras viedoklis, cik un vai vispār nošaušanā piedalījās latviešu [[sarkanie strēlnieki]]; en.wiki ir grāmatas atsauce, ka tur esot bijis viens "Tselms" un ka 3 latvieši esot atteikušies, ''Jukka Rislakki'' raksta, ka neesot bijis neviens latvietis, bet gan viens ungārs ''Imre Nagy''. ==== Mediji ==== ===== Nozīmīgākās interneta lapas latviski ===== ===== Laikraksti ===== * [[Argumenti i Fakti]] ({{val-ru|Аргументы и Факты}}) * [[Biznes i Baltija]] ({{val-ru|Бизнес и Балтия}}) * [[Forums (laikraksts)]] * [[Labrīt (laikraksts)]] (Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne) * [[Literatūra un Māksla Latvijā]] (Literatūra un Māksla, Literatūra. Māksla. Mēs) * [[Panorama (laikraksts)]] ({{val-ru|Панорама}}; agrāk "Панорама Латвии", "Панорама недели") * [[Praktiskais Latvietis]] * [[Telegraf]] ({{val-ru|Телеграф}}) * [[Vakara Ziņas]] * [[Vesti segodņa]] ({{val-ru|Вести сегодня}}; agrāk "СМ сегодня") Skat. arī citus laikrakstus un žurnālus, piemēram, šajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas [http://jzb.lv/index.php?1&40&command=search&title= Retrospektīvajā periodisko izdevumu datu bāzē] ===== Žurnāli ===== * [[Auto (žurnāls)]] * [[Cosmopolitan (žurnāls)]] * [[E-pasaule]] (Datortehnika, Datorpasaule) * [[Elpa (žurnāls)]] * [[Ieva (žurnāls)]] * [[Izglītība un Kultūra]] (Skolotāju Avīze, Izglītība) * [[Klubs (žurnāls)]] * [[Liesma (žurnāls)]] * [[Ļiļit]] ({{val-ru|Лилит}}) * [[Ļubļu]] ({{val-ru|Люблю}}) * [[Mans Mazais]] * [[Nakts (žurnāls)]] * [[Nedēļa (žurnāls)]] * [[Privātā Dzīve]] * [[Santa (žurnāls)]] * [[Sieviete (žurnāls)]] (Padomju Latvijas Sieviete) * [[Studija (žurnāls)]] * [[Veto (žurnāls)]] * [[Za ruļom]] ({{val-ru|За рулём}}) * [[Zeltene (žurnāls)]] (Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks; Kopā; Lauku Dzīve) * [[Zīlīte (žurnāls)]] ===== Radio, TV ===== * [[Baltkom TV]] ==== Nozīmīgi raidījumi ==== * [[Ar dziesmu par dzīvi]] * [[BēBē Brokastis]] * [[Labvakar (raidījums)]] * [[Zvaigznīšu brīdis]] ==== Uzņēmumi ==== * [[Auseklītis (uzņēmums)]] * [[Bioķīmisko preparātu rūpnīca]] * [[Brocēnu šīfera un cementa fabrika]] * [[Drogas]] * [[Dogo]] * [[Elko grupa]] * [[Hanzas maiznīca]] * [[Kaija (uzņēmums)]] * [[Latvijas hipotēku un zemes banka]] * [[Lielbäta]] * [[Lodes drenu cauruļu rūpnīca]] * [[Mangaļu kuģu būvētava]] * [[Ogres kartona fabrika]] * [[Rankas kartona fabrika]] * [[Rīgas Modes (uzņēmums)]] * [[Rīga piena kombināts]] * [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]] * [[Rīgas ķīmiskais kombināts]] * [[Rīgas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Rīgas zvejas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīca]] * [[Sintētiskās šķiedras kombināts]] * [[Somdaris]] * [[Valmieras piens]] * [[Venden]] * {{lapa|liw|Baltijas Džips Ltd.|Baltijas Džips Ltd.|ru}} ({{val-ru|Балтийские джипы}}) ==== Zinātne ==== * [[Georgs Augusts Švainfurts]] <!-- ===== Medicīna ===== --> === Citi === * [[Rendzju]] * [[Kuģa zvans]] * [[Izogramma]] * ''[[AAI RQ-7 Shadow]]'' * ''[[AirDog]]'' * {{lapa|liw|Further-eastern European Time|FET}} * {{lapa|liw|Belarusian Ridge|Baltkrievijas grēda}} === Informātika === * [[Modular Audio Recognition Framework]]/[[MARF]] * [[Kīrans Gultnieks]] (datorspēļu izstrādātājs, Android programmu krātuves [[https://en.wikipedia.org/wiki/F-Droid "F-droid.org"]] dibinātājs, Lielbritānija (latvisks uzvārds?), dz. 1970. g., [[https://en.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks en.wikipedia]]; [[https://es.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks es.wikipedia]], ''Ciaran Eugene Gultnieks'') === Datorspēles === * [[Age of Empires]] ([[:en:Age of Empires (video game)|en]]) * [[Amnesia: The Dark Descent]] ([[:en:Amnesia: The Dark Descent|en]]) * [[Baldur's Gate]] ([[:en:Baldur's Gate|en]]) * [[Call of Duty (spēle)]] ([[:en:Call of Duty (video game)|en]]) * [[F.E.A.R.]] ([[:en:F.E.A.R.|en]]) * [[Fahrenheit (spēle)]] ([[:en:Fahrenheit (2005 video game)|en]]) * [[Fallout (spēle)]] ([[:en:Fallout (video game)|en]]) * [[Gothic (spēle)]] ([[:en:Gothic (video game)|en]]) * [[Guitar Hero (spēle)]] ([[:en:Guitar Hero (video game)|en]]) * [[Heroes of Might and Magic III]] ([[:en:Heroes of Might and Magic III|en]]) * [[Midtown Madness]] ([[:en:Midtown Madness|en]]) * [[Prince of Persia (1989 spēle)]] ([[:en:Prince of Persia (1989 video game)|en]]) * [[Rayman 3: Hoodlum Havoc]] ([[:en:Rayman 3: Hoodlum Havoc|en]]) * [[Red Dead Redemption]] ([[:en:Red Dead Redemption|en]]) * [[S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl]] ([[:en:S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl|en]]) * [[The Witcher]] ([[:en:The Witcher (video game)|en]]) * [[Super Smash Bros. Ultimate]] ([[:en:Super Smash Bros. Ultimate|en]]) ==== Spēļu sērijas ==== * [[Assassin's Creed (sērija]] ([[:en:Assassin's Creed|en]]) * [[Call of Duty]] ([[:en:Call of Duty|en]]) * [[Devil May Cry]] ([[:en:Devil May Cry|en]]) * [[Mass Effect]] ([[:en:Mass Effect|en]]) * [[Rayman]] ([[:en:Rayman|en]]) * [[Worms (sērija)]] ([[:en:Worms (series)|en]]) ==== Datorspēļu uzņēmumi ==== * [[Activision]] ([[:en:Activision|en]]) * [[BioWare]] ([[:en:BioWare|en]]) * [[Blizzard Entertainment]] ([[:en:Blizzard Entertainment|en]]) * [[Ubisoft]] ([[:en:Ubisoft|en]]) === Matemātika, statistika un loģika === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Differential geometry|Diferenciālģeometrija}}''' * '''{{lapa|liw|Fundamental theorem of calculus}}''' * '''{{lapa|liw|Intermediate value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Extreme value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Mean value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's theorem (stationary points)|Fermā teorēma (?)}}''' * '''{{lapa|liw|Rolle's theorem|Rolla teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Chain rule}}''' * '''{{lapa|liw|Taylor's theorem|Teilora teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Newton polygon}}''' * '''{{lapa|liw|Curvature}}''' * '''{{lapa|liw|Converse (logic)}}''' * '''{{lapa|liw|Primitive notion|Nedefinēta koncepcija}}''' * '''{{lapa|liw|Euclid's theorem|Eiklīda teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's principle}}''' * '''{{lapa|liw|Equiareal map}}''' * '''{{lapa|liw|Parametric equation|Parametriskais vienādojums}}''' * '''{{lapa|liw|Conjecture|Hipotēze (matemātika)}}''' * '''{{lapa|liw|Pattern}}''' * '''{{lapa|liw|Toeplitz' conjecture|Teplica hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Collatz conjecture}}''' * '''{{lapa|liw|Relationship between mathematics and physics|Saistība starp matemātiku un fiziku}}''' * {{lapa|liw|Transformation geometry|Transformācijas ģeometrija}} * {{lapa|liw|Prince Rupert's cube}} * {{lapa|liw|Net (polyhedron)}} * {{lapa|liw|Water, gas, and electricity}} * {{lapa|liw|Square-cube law}} * {{lapa|liw|Varignon's theorem}} * {{lapa|liw|Thales' theorem|Talesa teorēma}} * {{lapa|liw|Ramsey theory}} * {{lapa|liw|Theorema Egregium}} * {{lapa|liw|Cavalieri's principle|Kavaljēri princips}} * {{lapa|liw|Method of exhaustion}} * {{lapa|liw|Ancient Greek mathematics}} * {{lapa|liw|Reductio ad absurdum}} * {{lapa|liw|Proof by contrapositive}} * {{lapa|liw|Hairy ball theorem}} * {{lapa|liw|Algebraic topology}} * {{lapa|liw|Geometric topology}} * {{lapa|liw|Abel–Ruffini theorem|Ābela–Rufīni teorēma}} * {{lapa|liw|Modular arithmetic}} * {{lapa|liw|Expected value}} * {{lapa|liw|Geometric probability|Ģeometriskā varbūtība}} * {{lapa|liw|Random walk}} * {{lapa|liw|Geometry of numbers}} * {{lapa|liw|Minkowski space}} * {{lapa|liw|Orthonormal basis}} * {{lapa|liw|Quaternion}} * {{lapa|liw|Fractal dimension}} * {{lapa|liw|Four-dimensional space}} * {{lapa|liw|Tesseract}} * {{lapa|liw|Involute}} * {{lapa|liw|Evolute}} * {{lapa|liw|Pedal curve}} * {{lapa|liw|Symplectic geometry|Simpletiskaja ģeometrija}} * {{lapa|liw|Systolic geometry}} * {{lapa|liw|Brachistochrone curve}} * {{lapa|liw|Areal velocity}} * {{lapa|liw|Catenary}} * {{lapa|liw|Cycloid}} * {{lapa|liw|Reuleaux triangle}} * {{lapa|liw|Tautochrone curve}} * {{lapa|liw|Winding number}} * {{lapa|liw|Partial differential equation}} * {{lapa|liw|Ordinary differential equation}} * {{lapa|liw|Calculus of variations|Variāciju rēķini}} * {{lapa|liw|Complex analysis|Kompleksā analīze}} * {{lapa|liw|Dynamical system|Dinamiska sistēma}} * {{lapa|liw|Scatter plot}} * {{lapa|liw|Gödel's incompleteness theorems}} * {{lapa|liw|Spiral|Spirāle}} * {{lapa|liw|Inscribed figure}} * {{lapa|liw|Rotational symmetry}} * {{lapa|liw|Harmonic mean}} * {{lapa|liw|Geometric mean}} * {{lapa|liw|Arithmetic mean}} * {{lapa|liw|Range (statistics)}} * {{lapa|liw|Variance}} * {{lapa|liw|Copula (probability theory)}} * {{lapa|liw|Kaiser-Meyer-Olkin-Kriterium|Kaizera-Meijera-Olkina tests|de}} * {{lapa|liw|Data analysis|Datu analīze}} * {{lapa|liw|Maximum likelihood}} * {{lapa|liw|Proof without words|Pierādījums bez vārdiem}} * {{lapa|liw|De Gua's theorem|de Guā teorēma}} * {{lapa|liw|Hyperbolic space}} * {{lapa|liw|Gauss circle problem}} * {{lapa|liw|Wallace–Bolyai–Gerwien theorem}} * {{lapa|liw|Steiner inellipse}} * {{lapa|liw|One-seventh area triangle}} * {{lapa|liw|Sylvester–Gallai theorem}} * {{lapa|liw|Erdős–Anning theorem}} * {{lapa|liw|Fermat point}} * {{lapa|liw|Self-avoiding walk}} * {{lapa|liw|Pizza theorem}} * {{lapa|liw|Pythagorean tiling|Pitagora mozaīkas}} * {{lapa|liw|Illumination problem}} * {{lapa|liw|Close-packing of equal spheres}} * {{lapa|liw|Soddy's hexlet}} * {{lapa|liw|Kissing number problem}} * {{lapa|liw|Sphere packing}} * {{lapa|liw|Newton's theorem about ovals}} * {{lapa|liw|Peaucellier–Lipkin linkage}} * {{lapa|liw|Honeycomb conjecture}} * {{lapa|liw|Viviani's theorem}} * {{lapa|liw|Erdős distinct distances problem}} * {{lapa|liw|Napkin ring problem}} * {{lapa|liw|Nearest neighbor graph}} * {{lapa|liw|Cartesian oval}} * {{lapa|liw|Robust statistics}} * {{lapa|liw|Square wheel}} * {{lapa|liw|Small-angle approximation}} * {{lapa|liw|Smooth function}} * {{lapa|liw|Lagrange multiplier}} * {{lapa|liw|Pons asinorum|Pons asinorum}} * {{lapa|liw|Area of a disk}} * {{lapa|liw|Scale (map)}} * {{lapa|liw|Euclidean plane isometry}} * {{lapa|liw|Chirality (mathematics)}} * {{lapa|liw|Euler's rotation theorem}} * {{lapa|liw|Transformation matrix}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|Pappus of Alexandria}} * {{lapa|liw|Adrien-Marie Legendre}} * {{lapa|liw|Andrey Markov}} * {{lapa|liw|Isaac Barrow}} * {{lapa|liw|Dumitru Găleșanu}} * {{lapa|liw|Eudoxus of Cnidus}} * {{lapa|liw|Apollonius of Perga}} * {{lapa|liw|Jakob Steiner}} * {{lapa|liw|Seki Takakazu}} * {{lapa|liw|Niccolò Fontana Tartaglia}} * {{lapa|liw|Jacob Palis}} * {{lapa|liw|Artur Avila}} * {{lapa|liw|Isaak Yaglom}} * {{lapa|liw|Howard Levi}} * {{lapa|liw|Peter Nguyen Van Hung|Nguyễn Văn Hùng}} </div> === Fizika un astronomija === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Inertial frame of reference}}''' * '''{{lapa|liw|Snell's law}}''' * {{lapa|liw|Experimental physics|Eksperimentālā fizika}} * {{lapa|liw|Age of the Universe|Visuma vecums}} * {{lapa|liw|Shape of the Universe|Visuma forma}} * {{lapa|liw|Kolmogorov–Arnold–Moser theorem}} * {{lapa|liw|LSZ reduction formula}} * {{lapa|liw|Gravity of Earth|Zemes pievilkšanas spēks}} * {{lapa|liw|Stability of the Solar System|Saules Sistēmas stabilitāte}} * {{lapa|liw|Angular momentum}} * {{lapa|liw|Moment of inertia}} * {{lapa|liw|Quasi-satellite}} * {{lapa|liw|Lagrangian mechanics}} * {{lapa|liw|Hamiltonian mechanics}} * {{lapa|liw|Chaos theory|Haosa teorija}} * {{lapa|liw|Fluid mechanics}} * {{lapa|liw|Harmonic oscillator}} * {{lapa|liw|Thermodynamic process}} * {{lapa|liw|Astrometry|Astrometrija}} * {{lapa|liw|Thévenin's theorem}} * {{lapa|liw|Norton's theorem}} * {{lapa|liw|Superposition theorem}} * {{lapa|liw|Series and parallel circuits}} * {{lapa|liw|Current source}} * {{lapa|liw|Night vision}} * {{lapa|liw|Y-Δ transform}} * {{lapa|liw|Magnetostatics}} * {{lapa|liw|Permeability (electromagnetism)}} * {{lapa|liw|Electric dipole moment}} * {{lapa|liw|Biot–Savart law}} * {{lapa|liw|Ampère's circuital law}} * {{lapa|liw|Stokes' theorem}} * {{lapa|liw|Divergence theorem}} * {{lapa|liw|Solenoid}} * {{lapa|liw|Hysteresis}} * {{lapa|liw|Diamagnetism}} * {{lapa|liw|Néel temperature}} * {{lapa|liw|Curie temperature}} * {{lapa|liw|Fraunhofer lines}} * {{lapa|liw|Reflection (physics)}} * {{lapa|liw|Huygens–Fresnel principle}} * {{lapa|liw|Circumhorizontal arc}} * {{lapa|liw|Olbers' paradox}} * {{lapa|liw|Hydraulic press}} * {{lapa|liw|Pascal's law|Paskāla likumi}} * {{lapa|liw|Siphon}} * {{lapa|liw|Communicating vessels}} * {{lapa|liw|Bernoulli's principle}} * {{lapa|liw|Radiometer}} * {{lapa|liw|Crookes radiometer}} * {{lapa|liw|Sunshine recorder}} * {{lapa|liw|Campbell–Stokes recorder}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|John Archibald Wheeler}} * {{lapa|liw|Wilhelm Eduard Weber}} * {{lapa|liw|Joseph von Fraunhofer}} * {{lapa|liw|César Lattes}} * {{lapa|liw|Mário Schenberg}} * {{lapa|liw|George Gamow}} </div> === Bioloģija === * [[ACSF3]] ([[:en:ACSF3|en]]) * [[α-ketoglutarāta dehidrogenāzes komplekss]] ([[:en:Α-ketoglutarate dehydrogenase |en]]) * {{lapa|liw|Draco (genus)|Lidojošie drakoni}} ''(latviskais nosaukums jāpārbauda)'' * {{lapa|liw|Recalcitrant seed}} * [[Lielziedu pīpene]] * [[Flokši]] * [[SHC014-CoV]] ([[:en:SHC014-CoV|en]]) * [[Krāšņā sirdspuķe]] * [[Hromosoma 16]] (Cilvēks) ([[:en:Chromosome 16|en]]) * [[Parastā kāršroze]] * [[Piruvāta dehidrogenāzes komplekss]] ([[:en:Pyruvate dehydrogenase complex|en]]) * [[Dienlilijas]] * [[Puķuzirnis]] * [[Rudbekijas]] * [[Lielā krese]] * [[Hostas]] * [[Petūnijas]] * [[Kumelītes]] * [[Ķimene]] * [[Rabarbers]] * [[Filadelfi]] * [[Segliņi]] * {{lapa|liw|Electric eel}} * {{lapa|liw|Biological pest control}} === Ķīmija === * {{lapa|liw|Haber–Bosch process|Hābera—Boša process}} * {{lapa|liw|Lipoic Acid|Liposkābe}} * {{lapa|liw|Marsh test|Mārša tests}} * {{lapa|liw|Kevlar|Kevlars}} * {{lapa|liw|Faraday's laws of electrolysis|Faradeja elektrolīzes likumi}} * {{lapa|liw|Hall–Héroult process|Hola—Ero process}} === Dažādi === <div style="{{column-count|3}}"> * {{lapa|liw|Mango (singer)|Mango (dziedātājs)}} * {{lapa|liw|Frederik Magle|Frederiks Maule}} * {{lapa|liw|Esquel}} * {{lapa|liw|Snow in Brazil}} * {{lapa|liw|Matteo Ricci}} * {{lapa|liw|Gifted education}} * {{lapa|liw|Method of loci}} * {{lapa|liw|World Memory Championships}} * {{lapa|liw|First-move advantage in chess}} * {{lapa|liw|Nimzo-Larsen Attack}} * {{lapa|liw|Textured vegetable protein}} * {{lapa|liw|Vegetarian hot dog}} * {{lapa|liw|IBM and the Holocaust|IBM un holokausts}} * {{lapa|liw|Newton disc}} * {{lapa|liw|Benham's top}} * {{lapa|liw|Surely You're Joking, Mr. Feynman!}} * {{lapa|liw|Vernor Vinge}} * {{lapa|liw|Joaquim Maria Machado de Assis}} * {{lapa|liw|The Posthumous Memoirs of Bras Cubas}} * {{lapa|liw|Missing square puzzle}} * {{lapa|liw|Imaginary friend}} * {{lapa|liw|Heuristic argument}} * {{lapa|liw|Arithmomania|Aritmomānija}} * {{lapa|liw|Hesperilla ornata}} * {{lapa|liw|Wanderer above the Sea of Fog}} * {{lapa|liw|Taccola}} * {{lapa|liw|Seoraksan}} * {{lapa|liw|Sotres}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Age of Kings}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Conquerors}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Forgotten}} * {{lapa|liw|Chrono Trigger}} * {{lapa|liw|Heroes of Might and Magic III}} * {{lapa|liw|The Legend of Zelda: A Link to the Past}} * {{lapa|liw|Lode Runner: The Legend Returns}} * {{lapa|liw|Video game console emulator}} * {{lapa|liw|Blindfold chess}} * {{lapa|liw|Iodised salt}} * {{lapa|liw|Asimov's Biographical Encyclopedia of Science and Technology}} * {{lapa|liw|Horologium Oscillatorium}} * {{lapa|liw|The Method of Mechanical Theorems}} * {{lapa|liw|Toplessness|Topless}} * {{lapa|liw|Sun dog|Parhēlijs}} * {{lapa|liw|Krita}} </div> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] * [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti]] [[Kategorija:Vikipēdija|Pieprasītie raksti]] c4z8zr653m5bmadbt8ahzyi6k21aivu 4548007 4548004 2026-11-10T21:54:38Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Egg gtgtgtggt|Egg gtgtgtggt]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4453919 wikitext text/x-wiki Šajā lapā varat <span class="plainlinks">[{{fullurl:{{FULLPAGENAME}}|action=edit}} pievienot saites]</span> uz tēmām un rakstiem, kuriem būtu jābūt latviešu valodas Vikipēdijā. Tas gan nenozīmē, ka šis raksts nekavējoties (vai vispār) tiks uzrakstīts. == Pieprasītās lapas un tēmas == === Latvija === ==== Cilvēki ==== * [[Mārtiņš Mūrnieks]] ([https://timenote.info/lv/Martins-Murnieks] [https://news.lv/Lauku_Avize/2002/11/12/gotinu-eksports-pelna] * [[Zoya Tsopei]] ([https://g.co/kgs/hRZYPH] [https://www.fashionmagazinenyc.com/post/meet-the-singer-actress-zoya-tsopei] [https://g.co/kgs/E82NxG] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/] [https://m.imdb.com/name/nm13203948/filmotype] [https://open.spotify.com/artist/4AqdwcTvWLcmSezcPWC3Rg] [https://uaetimesnow.com/zoya-tsopei-paves-her-way-towards-a-famous-singer-actress-by-following-her-passion-and-hard-work/] [https://music.apple.com/us/artist/zoya-tsopei/1556115863] [https://www.instagram.com/reels/audio/406106710594776/] [https://chordify.net/chords/bilionera-greek-vision-zoya-tsopei-topic] [https://hypeauditor.com/instagram-category-latvian/] [https://commons.m.wikimedia.org/wiki/File:Zoya_Tsopei.jpg] [https://en.m.wikipedia.org/wiki/Corinna_Tsopei] [https://www.themoviedb.org/person/178765-corinna-tsopei] [https://musicbrainz.org/artist/3b5c8810-4471-4af5-a2a1-e3be53f50f5d] [https://www.last.fm/music/Zoya+Tsopei] [https://tidal.com/browse/artist/22758939] [https://music.amazon.co.uk/artists/B08R6J9L63/zoya-tsopei]) * [[Didzis Dreimanis]] ([https://nra.lv/latvija/regionos/370075-latvija-izveidota-eksotisko-dzivnieku-glabejsilite.htm] [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/stiprie-stasti/didzis-dreimanis-remtes-pagasta-izveidojis-mini-zoodarzu-silavas.a135214/] [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/kas-parliecina-jaunieti-nomainit-pilsetas-ritmu-pret-dzivi-laukos-ar-eksotiskiem-zveriem.a348501/] [http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/remte-atklati-divi-jauni-lauku-turisma-objekti]) * [[Aleksandra Kurusova]] * [[Baiba Ripa]] * [[Gundega Skudriņa]] * [[Indra Salceviča]] * [[Jānis Bukums]] * [[Jānis Deinats]] * [[Jānis Kļaviņš (koncertu producents)]] * [[Karmena Stepanova]] * [[Katrīna Bindere-Čodere]] * [[Kristīne Lindenblate]] * [[Līga Rīdere]] * [[Sintija Jenerte]] * [[Šeila]] * [[Viktors Runtulis]] * [[Žanis Pavlovskis]] * [[Kārlis Rērihs]] ==== Kultūra ==== * {{lapa|liw|Azerbaijani cuisine|Azerbaidžāņu virtuve}} * [[Latviešu folklora]] ===== Kultūras notikumi ===== * [[Bildes (festivāls)]] * [[Pūt, vējiņi (izrāde)]] * [[Rīgai 800]] * [[Valmieras rokfestivāls]] ===== Māksla ===== * [[Reālisms mākslā]] ===== Filmas ===== * [[Avārijas brigāde]] * [[Olu kundze]] <!-- ===== Dziesmas ===== --> ==== Vietas ==== * [[Pauku priedes]] * [[Pūt, vējiņi (estrāde)]] ==== Rīga ==== * [[Sakta (veikals)]] <!-- ==== Valoda ==== --> ==== Vēsture ==== * [[Latvijas statistikas atlass]] [[:d:Q136675956]] * [[Kalps]] * [[Kūts]] * [[Romanovu ģimenes nošaušana]] latviešu literatūras viedoklis, cik un vai vispār nošaušanā piedalījās latviešu [[sarkanie strēlnieki]]; en.wiki ir grāmatas atsauce, ka tur esot bijis viens "Tselms" un ka 3 latvieši esot atteikušies, ''Jukka Rislakki'' raksta, ka neesot bijis neviens latvietis, bet gan viens ungārs ''Imre Nagy''. ==== Mediji ==== ===== Nozīmīgākās interneta lapas latviski ===== ===== Laikraksti ===== * [[Argumenti i Fakti]] ({{val-ru|Аргументы и Факты}}) * [[Biznes i Baltija]] ({{val-ru|Бизнес и Балтия}}) * [[Forums (laikraksts)]] * [[Labrīt (laikraksts)]] (Padomju Jaunatne, Latvijas Jaunatne) * [[Literatūra un Māksla Latvijā]] (Literatūra un Māksla, Literatūra. Māksla. Mēs) * [[Panorama (laikraksts)]] ({{val-ru|Панорама}}; agrāk "Панорама Латвии", "Панорама недели") * [[Praktiskais Latvietis]] * [[Telegraf]] ({{val-ru|Телеграф}}) * [[Vakara Ziņas]] * [[Vesti segodņa]] ({{val-ru|Вести сегодня}}; agrāk "СМ сегодня") Skat. arī citus laikrakstus un žurnālus, piemēram, šajā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas [http://jzb.lv/index.php?1&40&command=search&title= Retrospektīvajā periodisko izdevumu datu bāzē] ===== Žurnāli ===== * [[Auto (žurnāls)]] * [[Cosmopolitan (žurnāls)]] * [[E-pasaule]] (Datortehnika, Datorpasaule) * [[Elpa (žurnāls)]] * [[Ieva (žurnāls)]] * [[Izglītība un Kultūra]] (Skolotāju Avīze, Izglītība) * [[Klubs (žurnāls)]] * [[Liesma (žurnāls)]] * [[Ļiļit]] ({{val-ru|Лилит}}) * [[Ļubļu]] ({{val-ru|Люблю}}) * [[Mans Mazais]] * [[Nakts (žurnāls)]] * [[Nedēļa (žurnāls)]] * [[Privātā Dzīve]] * [[Santa (žurnāls)]] * [[Sieviete (žurnāls)]] (Padomju Latvijas Sieviete) * [[Studija (žurnāls)]] * [[Veto (žurnāls)]] * [[Za ruļom]] ({{val-ru|За рулём}}) * [[Zeltene (žurnāls)]] (Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks; Kopā; Lauku Dzīve) * [[Zīlīte (žurnāls)]] ===== Radio, TV ===== * [[Baltkom TV]] ==== Nozīmīgi raidījumi ==== * [[Ar dziesmu par dzīvi]] * [[BēBē Brokastis]] * [[Labvakar (raidījums)]] * [[Zvaigznīšu brīdis]] ==== Uzņēmumi ==== * [[Auseklītis (uzņēmums)]] * [[Bioķīmisko preparātu rūpnīca]] * [[Brocēnu šīfera un cementa fabrika]] * [[Drogas]] * [[Dogo]] * [[Elko grupa]] * [[Hanzas maiznīca]] * [[Kaija (uzņēmums)]] * [[Latvijas hipotēku un zemes banka]] * [[Lielbäta]] * [[Lodes drenu cauruļu rūpnīca]] * [[Mangaļu kuģu būvētava]] * [[Ogres kartona fabrika]] * [[Rankas kartona fabrika]] * [[Rīgas Modes (uzņēmums)]] * [[Rīga piena kombināts]] * [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]] * [[Rīgas ķīmiskais kombināts]] * [[Rīgas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Rīgas zvejas kuģu remonta rūpnīca]] * [[Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīca]] * [[Sintētiskās šķiedras kombināts]] * [[Somdaris]] * [[Valmieras piens]] * [[Venden]] * {{lapa|liw|Baltijas Džips Ltd.|Baltijas Džips Ltd.|ru}} ({{val-ru|Балтийские джипы}}) ==== Zinātne ==== * [[Georgs Augusts Švainfurts]] <!-- ===== Medicīna ===== --> === Citi === * [[Rendzju]] * [[Kuģa zvans]] * [[Izogramma]] * ''[[AAI RQ-7 Shadow]]'' * ''[[AirDog]]'' * {{lapa|liw|Further-eastern European Time|FET}} * {{lapa|liw|Belarusian Ridge|Baltkrievijas grēda}} === Informātika === * [[Modular Audio Recognition Framework]]/[[MARF]] * [[Kīrans Gultnieks]] (datorspēļu izstrādātājs, Android programmu krātuves [[https://en.wikipedia.org/wiki/F-Droid "F-droid.org"]] dibinātājs, Lielbritānija (latvisks uzvārds?), dz. 1970. g., [[https://en.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks en.wikipedia]]; [[https://es.wikipedia.org/wiki/Ciaran_Gultnieks es.wikipedia]], ''Ciaran Eugene Gultnieks'') === Datorspēles === * [[Age of Empires]] ([[:en:Age of Empires (video game)|en]]) * [[Amnesia: The Dark Descent]] ([[:en:Amnesia: The Dark Descent|en]]) * [[Baldur's Gate]] ([[:en:Baldur's Gate|en]]) * [[Call of Duty (spēle)]] ([[:en:Call of Duty (video game)|en]]) * [[F.E.A.R.]] ([[:en:F.E.A.R.|en]]) * [[Fahrenheit (spēle)]] ([[:en:Fahrenheit (2005 video game)|en]]) * [[Fallout (spēle)]] ([[:en:Fallout (video game)|en]]) * [[Gothic (spēle)]] ([[:en:Gothic (video game)|en]]) * [[Guitar Hero (spēle)]] ([[:en:Guitar Hero (video game)|en]]) * [[Heroes of Might and Magic III]] ([[:en:Heroes of Might and Magic III|en]]) * [[Midtown Madness]] ([[:en:Midtown Madness|en]]) * [[Prince of Persia (1989 spēle)]] ([[:en:Prince of Persia (1989 video game)|en]]) * [[Rayman 3: Hoodlum Havoc]] ([[:en:Rayman 3: Hoodlum Havoc|en]]) * [[Red Dead Redemption]] ([[:en:Red Dead Redemption|en]]) * [[S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl]] ([[:en:S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl|en]]) * [[The Witcher]] ([[:en:The Witcher (video game)|en]]) * [[Super Smash Bros. Ultimate]] ([[:en:Super Smash Bros. Ultimate|en]]) ==== Spēļu sērijas ==== * [[Assassin's Creed (sērija]] ([[:en:Assassin's Creed|en]]) * [[Call of Duty]] ([[:en:Call of Duty|en]]) * [[Devil May Cry]] ([[:en:Devil May Cry|en]]) * [[Mass Effect]] ([[:en:Mass Effect|en]]) * [[Rayman]] ([[:en:Rayman|en]]) * [[Worms (sērija)]] ([[:en:Worms (series)|en]]) ==== Datorspēļu uzņēmumi ==== * [[Activision]] ([[:en:Activision|en]]) * [[BioWare]] ([[:en:BioWare|en]]) * [[Blizzard Entertainment]] ([[:en:Blizzard Entertainment|en]]) * [[Ubisoft]] ([[:en:Ubisoft|en]]) === Matemātika, statistika un loģika === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Differential geometry|Diferenciālģeometrija}}''' * '''{{lapa|liw|Fundamental theorem of calculus}}''' * '''{{lapa|liw|Intermediate value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Extreme value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Mean value theorem}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's theorem (stationary points)|Fermā teorēma (?)}}''' * '''{{lapa|liw|Rolle's theorem|Rolla teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Chain rule}}''' * '''{{lapa|liw|Taylor's theorem|Teilora teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Newton polygon}}''' * '''{{lapa|liw|Curvature}}''' * '''{{lapa|liw|Converse (logic)}}''' * '''{{lapa|liw|Primitive notion|Nedefinēta koncepcija}}''' * '''{{lapa|liw|Euclid's theorem|Eiklīda teorēma}}''' * '''{{lapa|liw|Fermat's principle}}''' * '''{{lapa|liw|Equiareal map}}''' * '''{{lapa|liw|Parametric equation|Parametriskais vienādojums}}''' * '''{{lapa|liw|Conjecture|Hipotēze (matemātika)}}''' * '''{{lapa|liw|Pattern}}''' * '''{{lapa|liw|Toeplitz' conjecture|Teplica hipotēze}}''' * '''{{lapa|liw|Collatz conjecture}}''' * '''{{lapa|liw|Relationship between mathematics and physics|Saistība starp matemātiku un fiziku}}''' * {{lapa|liw|Transformation geometry|Transformācijas ģeometrija}} * {{lapa|liw|Prince Rupert's cube}} * {{lapa|liw|Net (polyhedron)}} * {{lapa|liw|Water, gas, and electricity}} * {{lapa|liw|Square-cube law}} * {{lapa|liw|Varignon's theorem}} * {{lapa|liw|Thales' theorem|Talesa teorēma}} * {{lapa|liw|Ramsey theory}} * {{lapa|liw|Theorema Egregium}} * {{lapa|liw|Cavalieri's principle|Kavaljēri princips}} * {{lapa|liw|Method of exhaustion}} * {{lapa|liw|Ancient Greek mathematics}} * {{lapa|liw|Reductio ad absurdum}} * {{lapa|liw|Proof by contrapositive}} * {{lapa|liw|Hairy ball theorem}} * {{lapa|liw|Algebraic topology}} * {{lapa|liw|Geometric topology}} * {{lapa|liw|Abel–Ruffini theorem|Ābela–Rufīni teorēma}} * {{lapa|liw|Modular arithmetic}} * {{lapa|liw|Expected value}} * {{lapa|liw|Geometric probability|Ģeometriskā varbūtība}} * {{lapa|liw|Random walk}} * {{lapa|liw|Geometry of numbers}} * {{lapa|liw|Minkowski space}} * {{lapa|liw|Orthonormal basis}} * {{lapa|liw|Quaternion}} * {{lapa|liw|Fractal dimension}} * {{lapa|liw|Four-dimensional space}} * {{lapa|liw|Tesseract}} * {{lapa|liw|Involute}} * {{lapa|liw|Evolute}} * {{lapa|liw|Pedal curve}} * {{lapa|liw|Symplectic geometry|Simpletiskaja ģeometrija}} * {{lapa|liw|Systolic geometry}} * {{lapa|liw|Brachistochrone curve}} * {{lapa|liw|Areal velocity}} * {{lapa|liw|Catenary}} * {{lapa|liw|Cycloid}} * {{lapa|liw|Reuleaux triangle}} * {{lapa|liw|Tautochrone curve}} * {{lapa|liw|Winding number}} * {{lapa|liw|Partial differential equation}} * {{lapa|liw|Ordinary differential equation}} * {{lapa|liw|Calculus of variations|Variāciju rēķini}} * {{lapa|liw|Complex analysis|Kompleksā analīze}} * {{lapa|liw|Dynamical system|Dinamiska sistēma}} * {{lapa|liw|Scatter plot}} * {{lapa|liw|Gödel's incompleteness theorems}} * {{lapa|liw|Spiral|Spirāle}} * {{lapa|liw|Inscribed figure}} * {{lapa|liw|Rotational symmetry}} * {{lapa|liw|Harmonic mean}} * {{lapa|liw|Geometric mean}} * {{lapa|liw|Arithmetic mean}} * {{lapa|liw|Range (statistics)}} * {{lapa|liw|Variance}} * {{lapa|liw|Copula (probability theory)}} * {{lapa|liw|Kaiser-Meyer-Olkin-Kriterium|Kaizera-Meijera-Olkina tests|de}} * {{lapa|liw|Data analysis|Datu analīze}} * {{lapa|liw|Maximum likelihood}} * {{lapa|liw|Proof without words|Pierādījums bez vārdiem}} * {{lapa|liw|De Gua's theorem|de Guā teorēma}} * {{lapa|liw|Hyperbolic space}} * {{lapa|liw|Gauss circle problem}} * {{lapa|liw|Wallace–Bolyai–Gerwien theorem}} * {{lapa|liw|Steiner inellipse}} * {{lapa|liw|One-seventh area triangle}} * {{lapa|liw|Sylvester–Gallai theorem}} * {{lapa|liw|Erdős–Anning theorem}} * {{lapa|liw|Fermat point}} * {{lapa|liw|Self-avoiding walk}} * {{lapa|liw|Pizza theorem}} * {{lapa|liw|Pythagorean tiling|Pitagora mozaīkas}} * {{lapa|liw|Illumination problem}} * {{lapa|liw|Close-packing of equal spheres}} * {{lapa|liw|Soddy's hexlet}} * {{lapa|liw|Kissing number problem}} * {{lapa|liw|Sphere packing}} * {{lapa|liw|Newton's theorem about ovals}} * {{lapa|liw|Peaucellier–Lipkin linkage}} * {{lapa|liw|Honeycomb conjecture}} * {{lapa|liw|Viviani's theorem}} * {{lapa|liw|Erdős distinct distances problem}} * {{lapa|liw|Napkin ring problem}} * {{lapa|liw|Nearest neighbor graph}} * {{lapa|liw|Cartesian oval}} * {{lapa|liw|Robust statistics}} * {{lapa|liw|Square wheel}} * {{lapa|liw|Small-angle approximation}} * {{lapa|liw|Smooth function}} * {{lapa|liw|Lagrange multiplier}} * {{lapa|liw|Pons asinorum|Pons asinorum}} * {{lapa|liw|Area of a disk}} * {{lapa|liw|Scale (map)}} * {{lapa|liw|Euclidean plane isometry}} * {{lapa|liw|Chirality (mathematics)}} * {{lapa|liw|Euler's rotation theorem}} * {{lapa|liw|Transformation matrix}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|Pappus of Alexandria}} * {{lapa|liw|Adrien-Marie Legendre}} * {{lapa|liw|Andrey Markov}} * {{lapa|liw|Isaac Barrow}} * {{lapa|liw|Dumitru Găleșanu}} * {{lapa|liw|Eudoxus of Cnidus}} * {{lapa|liw|Apollonius of Perga}} * {{lapa|liw|Jakob Steiner}} * {{lapa|liw|Seki Takakazu}} * {{lapa|liw|Niccolò Fontana Tartaglia}} * {{lapa|liw|Jacob Palis}} * {{lapa|liw|Artur Avila}} * {{lapa|liw|Isaak Yaglom}} * {{lapa|liw|Howard Levi}} * {{lapa|liw|Peter Nguyen Van Hung|Nguyễn Văn Hùng}} </div> === Fizika un astronomija === ==== Koncepcijas ==== <div style="{{column-count|3}}"> * '''{{lapa|liw|Inertial frame of reference}}''' * '''{{lapa|liw|Snell's law}}''' * {{lapa|liw|Experimental physics|Eksperimentālā fizika}} * {{lapa|liw|Age of the Universe|Visuma vecums}} * {{lapa|liw|Shape of the Universe|Visuma forma}} * {{lapa|liw|Kolmogorov–Arnold–Moser theorem}} * {{lapa|liw|LSZ reduction formula}} * {{lapa|liw|Gravity of Earth|Zemes pievilkšanas spēks}} * {{lapa|liw|Stability of the Solar System|Saules Sistēmas stabilitāte}} * {{lapa|liw|Angular momentum}} * {{lapa|liw|Moment of inertia}} * {{lapa|liw|Quasi-satellite}} * {{lapa|liw|Lagrangian mechanics}} * {{lapa|liw|Hamiltonian mechanics}} * {{lapa|liw|Chaos theory|Haosa teorija}} * {{lapa|liw|Fluid mechanics}} * {{lapa|liw|Harmonic oscillator}} * {{lapa|liw|Thermodynamic process}} * {{lapa|liw|Astrometry|Astrometrija}} * {{lapa|liw|Thévenin's theorem}} * {{lapa|liw|Norton's theorem}} * {{lapa|liw|Superposition theorem}} * {{lapa|liw|Series and parallel circuits}} * {{lapa|liw|Current source}} * {{lapa|liw|Night vision}} * {{lapa|liw|Y-Δ transform}} * {{lapa|liw|Magnetostatics}} * {{lapa|liw|Permeability (electromagnetism)}} * {{lapa|liw|Electric dipole moment}} * {{lapa|liw|Biot–Savart law}} * {{lapa|liw|Ampère's circuital law}} * {{lapa|liw|Stokes' theorem}} * {{lapa|liw|Divergence theorem}} * {{lapa|liw|Solenoid}} * {{lapa|liw|Hysteresis}} * {{lapa|liw|Diamagnetism}} * {{lapa|liw|Néel temperature}} * {{lapa|liw|Curie temperature}} * {{lapa|liw|Fraunhofer lines}} * {{lapa|liw|Reflection (physics)}} * {{lapa|liw|Huygens–Fresnel principle}} * {{lapa|liw|Circumhorizontal arc}} * {{lapa|liw|Olbers' paradox}} * {{lapa|liw|Hydraulic press}} * {{lapa|liw|Pascal's law|Paskāla likumi}} * {{lapa|liw|Siphon}} * {{lapa|liw|Communicating vessels}} * {{lapa|liw|Bernoulli's principle}} * {{lapa|liw|Radiometer}} * {{lapa|liw|Crookes radiometer}} * {{lapa|liw|Sunshine recorder}} * {{lapa|liw|Campbell–Stokes recorder}} </div> ==== Biogrāfijas ==== <div style="{{column-count|2}}"> * {{lapa|liw|John Archibald Wheeler}} * {{lapa|liw|Wilhelm Eduard Weber}} * {{lapa|liw|Joseph von Fraunhofer}} * {{lapa|liw|César Lattes}} * {{lapa|liw|Mário Schenberg}} * {{lapa|liw|George Gamow}} </div> === Bioloģija === * [[ACSF3]] ([[:en:ACSF3|en]]) * [[α-ketoglutarāta dehidrogenāzes komplekss]] ([[:en:Α-ketoglutarate dehydrogenase |en]]) * {{lapa|liw|Draco (genus)|Lidojošie drakoni}} ''(latviskais nosaukums jāpārbauda)'' * {{lapa|liw|Recalcitrant seed}} * [[Lielziedu pīpene]] * [[Flokši]] * [[SHC014-CoV]] ([[:en:SHC014-CoV|en]]) * [[Krāšņā sirdspuķe]] * [[Hromosoma 16]] (Cilvēks) ([[:en:Chromosome 16|en]]) * [[Parastā kāršroze]] * [[Piruvāta dehidrogenāzes komplekss]] ([[:en:Pyruvate dehydrogenase complex|en]]) * [[Dienlilijas]] * [[Puķuzirnis]] * [[Rudbekijas]] * [[Lielā krese]] * [[Hostas]] * [[Petūnijas]] * [[Kumelītes]] * [[Ķimene]] * [[Rabarbers]] * [[Filadelfi]] * [[Segliņi]] * {{lapa|liw|Electric eel}} * {{lapa|liw|Biological pest control}} === Ķīmija === * {{lapa|liw|Haber–Bosch process|Hābera—Boša process}} * {{lapa|liw|Lipoic Acid|Liposkābe}} * {{lapa|liw|Marsh test|Mārša tests}} * {{lapa|liw|Kevlar|Kevlars}} * {{lapa|liw|Faraday's laws of electrolysis|Faradeja elektrolīzes likumi}} * {{lapa|liw|Hall–Héroult process|Hola—Ero process}} === Dažādi === <div style="{{column-count|3}}"> * {{lapa|liw|Mango (singer)|Mango (dziedātājs)}} * {{lapa|liw|Frederik Magle|Frederiks Maule}} * {{lapa|liw|Esquel}} * {{lapa|liw|Snow in Brazil}} * {{lapa|liw|Matteo Ricci}} * {{lapa|liw|Gifted education}} * {{lapa|liw|Method of loci}} * {{lapa|liw|World Memory Championships}} * {{lapa|liw|First-move advantage in chess}} * {{lapa|liw|Nimzo-Larsen Attack}} * {{lapa|liw|Textured vegetable protein}} * {{lapa|liw|Vegetarian hot dog}} * {{lapa|liw|IBM and the Holocaust|IBM un holokausts}} * {{lapa|liw|Newton disc}} * {{lapa|liw|Benham's top}} * {{lapa|liw|Surely You're Joking, Mr. Feynman!}} * {{lapa|liw|Vernor Vinge}} * {{lapa|liw|Joaquim Maria Machado de Assis}} * {{lapa|liw|The Posthumous Memoirs of Bras Cubas}} * {{lapa|liw|Missing square puzzle}} * {{lapa|liw|Imaginary friend}} * {{lapa|liw|Heuristic argument}} * {{lapa|liw|Arithmomania|Aritmomānija}} * {{lapa|liw|Hesperilla ornata}} * {{lapa|liw|Wanderer above the Sea of Fog}} * {{lapa|liw|Taccola}} * {{lapa|liw|Seoraksan}} * {{lapa|liw|Sotres}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Age of Kings}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Conquerors}} * {{lapa|liw|Age of Empires II: The Forgotten}} * {{lapa|liw|Chrono Trigger}} * {{lapa|liw|Heroes of Might and Magic III}} * {{lapa|liw|The Legend of Zelda: A Link to the Past}} * {{lapa|liw|Lode Runner: The Legend Returns}} * {{lapa|liw|Video game console emulator}} * {{lapa|liw|Blindfold chess}} * {{lapa|liw|Iodised salt}} * {{lapa|liw|Asimov's Biographical Encyclopedia of Science and Technology}} * {{lapa|liw|Horologium Oscillatorium}} * {{lapa|liw|The Method of Mechanical Theorems}} * {{lapa|liw|Toplessness|Topless}} * {{lapa|liw|Sun dog|Parhēlijs}} * {{lapa|liw|Krita}} </div> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Raksti, kuriem vajadzētu būt visu valodu Vikipēdijās]] * [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti]] [[Kategorija:Vikipēdija|Pieprasītie raksti]] h3ve89idu78gimib6ypscyrqya2w7ve 0 5313 4547881 4435899 2026-11-10T18:10:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547881 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|ciemu|Grobiņa (ciems)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grobiņa | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Grobiņas pilsdrupas, 2018. gada vasara.jpg |caption1 = [[Grobiņas pils|Grobiņas pilsdrupas]] |image2 = Grobiņas luterāņu baznīca 2018 - 1.jpg |caption2 = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] |image3 = Grobiņas stacija 05.jpg |caption3 = Bijusī dzelzceļa stacija |image4 = Lielā iela Grobiņā.jpg |caption4 = Lielā iela |image5 = Grobiņas pilsētas dome 2000-06-11.jpg |caption5 = Grobiņas dome }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Grobiņa.png | flag_link = Grobiņas karogs | image_shield = Grobina_COA.svg | shield_link = Grobiņas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 32 | lats = 06 | latNS = N | longd = 21 | longm = 09 | longs = 58 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1695]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Grobiņas pilsētas pārvaldes vadītājs | leader_name = Juris Dabars | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Grobin}}<br />{{val|sv|Söborg}} | area_total_km2 = 5.12 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Grobiņa}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 20 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3430 | website = {{URL|www.grobina.lv}} | footnotes = }} '''Grobiņa''' ir sena pilsēta [[Kurzeme]]s rietumos [[Ālande]]s upes krastos, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] centrs. Atrodas 12 km uz austrumiem no [[Liepāja]]s un 211 km attālumā no [[Rīga]]s. Pilsēta aizņem 512,6 ha lielu teritoriju, to šķērso autoceļi [[A9]], [[Autoceļš P111|P111]] un [[P113]]. Netālu uz dienvidiem no pilsētas iet [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīgas—Liepājas dzelzceļš]] (tuvākā stacija [[Tore]], tuvākā aktīvā pasažieru stacija [[Liepāja (stacija)|Liepāja]]). Grobiņa (no {{val|xcu|gruobīns}} — ‘[[Eiropas skābardis|skābaržu]] mežs’) ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā; kā '''Zēburga''' (''Seeburg'') tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā [[Rimberts|Rimberta]] hronikā. 2011. gadā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija pieņēma lēmumu iekļaut nomināciju «Grobiņas arheoloģiskais ansamblis» [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā]].<ref>[http://www.grobina.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=342:grobias-arheoloiskais-ansamblis-soli-tuvk-unesco&catid=42:jaunumi&Itemid=126 Grobiņas arheoloģiskais ansamblis — soli tuvāk UNESCO]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5608/ Viking Monuments and Sites/Grobiņa archaeological complex] (angliski)</ref> 2017. gada 22. maijā [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] iesniedza oficiālu pieteikumu Pasaules mantojuma centram. == Vēsture == {{Pamatraksts|Grobiņas vēsture}} Ap 650.—800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela [[skandināvi|skandināvu]] apmetne, pa [[Ālande]]s upi un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]] toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Ap 800. gadu [[vikingi|vikingu]] apmetni ieņēma [[kurši]]. 854. gada notikumu sakarā [[Hamburga]]s un [[Brēmene]]s arhibīskaps [[Rimberts]] ap 875. gadu savā vēsturiskajā apcerējumā par Ziemeļeiropu “[[Svētā Anskara dzīve]]” (''Vita sancti Ansgari'') vēstīja par [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu [[ķēniņvalsts]] pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("Ezerpils kauja"). Pēc sakāves [[kurši]] apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. 1230. gada līgumā, ko ar pāvesta legātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] noslēdza [[kuršu ķēniņš]] [[Lamekins]], Grobiņas apvidus pieminēts ar nosaukumu ''Esestua'', ko skaidro ar kuršu vārdu "Ezertuve".<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=2&varianten=ein&anmerkungen=ein Kopie im Regiter Papst Gregors IX von Transsumpt von 1232 Feb 11]{{Novecojusi saite}} (vāciski, latīniski)</ref> Pirmo reizi ar nosaukumu Grobiņa (''Grobin'') jeb "skābaržu vieta" [[Piemare]]s zemē tā pieminēta 1253. gada [[Kursa (valsts)|Kursas]] dalīšanas līgumā starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]]. Ap 1263. gadu Kuršu sacelšanās laikā pēc [[Durbes kauja]]s [[Livonijas ordenis]] mestra Vernera fon Breithūzena vadībā uzbruka Grobiņas kuršu pilskalnam un pēc pils ieņemšanas to nodedzināja. 14. gadsimtā blakus kuršu pilskalnam uzcēla mūra cietoksni, kura drupas redzamas vēl tagad kā [[Grobiņas pilsdrupas]]. Lai iegūtu līdzekļus aizsardzībai pret Krieviju, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā Livonijas ordenis ieķīlāja Grobiņas komtureju [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]]. 1660. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Grobiņas pils uz brīdi kļuva par [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rezidenci, jo Jelgavas pils kara laikā bija pārāk izpostīta. 1695. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Kazimirs]] Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības. 1920. gadā Grobiņas apriņķi pārdēvēja par [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķi]]. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā apšaudes laikā pilsētas rietumdaļā nodega 10 namu, kā arī [[Grobiņas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. == Arheoloģija == {{pamatraksts|Grobiņas arheoloģiskais ansamblis}} [[Attēls:Valsgarde_svardfaste.jpg|thumb|left|Zviedrijā atrasta zobena [[spals]] (550.-800. gadi). Līdzīgi zobeni tika atrasti arī Grobiņas apmetnē]] [[Attēls:Dīķis uz Ālandes.jpg|thumb|250px|[[Ālande]]s ūdenskrātuve pie Grobiņas pilsdrupām]] Grobiņas arheoloģiskais komplekss sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/209540 |title=Vikingu vietas Grobiņā pretendē uz vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |access-date={{dat|2011|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100729115439/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/209540 |archivedate={{dat|2010|07|29||bez}} }}</ref> kas kompakti izvietoti pilsētas apkaimē: * Gotlandiešu līdzenie senkapi pie Smukumu (tagad Rudzukalnu) mājām; * Zviedru uzkalnu kapulauks Priedienā (literatūrā minēti kā Priediens II, Priedulājs, Pastorāts vai Mācītājmuiža); * Zviedru uzkalnu kapulauks pie Porānu (Pūrānu) mājām; * Kuršu senkapi Priedienā (Priediens I); * Kuršu Atkalnu senkapi; * Kuršu pilskalns (Skābārža kalns) ar apmetni.<ref name=":3">[https://www.yumpu.com/en/document/view/23984060/baltica17-klaipados-universitetas/34 I.Virse, R.Ritums. The Grobina complex of dwelling locations and burial sites, and related questions (angliski)]</ref> Arheoloģiskā izpēte skandināvu kapulaukos tika uzsākta 19. gadsimta beigās,<ref name=":4">B.Nermans. Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde. 1958.</ref> taču pirmie plaša apjoma pētījumi izdarīti 1929.—1930. gadā, kad profesora Franča Baloža un zviedru arheologu [[Birgers Nermans|Birgera Nermana]], Karla-Alfreda Gustavsona (''Karl-Alfred Gustawsson'') un Hansa Hansona (''Hans Hansson'') vadībā veikti izrakumi Grobiņas pilskalna apkaimē un trīs [[senkapi|senkapos]]. Izrakumos iegūtais materiāls ir identisks līdzīgiem atradumiem vikingu apmetnēs Ziemeļeiropā. Pie tagadējā izjādes laukuma Priedienā atrakti skandināvu senkapi, kuros atrastas daudzas senlietas, ieskaitot 22 zobenus, 21 šķēpu, vairogu apkalumus, 3 bronzas saktas, 6 gredzenus. Arheoloģiskos izrakumus 1942. gadā turpināja latviešu arheologi [[Eduards Šturms|Eduarda Šturma]] vadībā. 1951. gadā [[Pēteris Stepiņš]] izpētīja vairāk kā 30 uzkalniņu kapu, bet 1957. gadā [[Jolanta Daiga]] vēl 11 uzkalniņus. Diemžēl šo izrakumu dati nav apkopoti un publicēti.<ref>[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/LiepajasRaj/Grobina/PriedulajuSkandinKapi.htm Priediena (Priedulāju) skandināvu uzkalniņu senkapi]</ref> 1984.—1988. gadā Grobiņas arheoloģiskā kompleksa izrakumus veica Apvienotā Kurzemes ekspedīcija, kurā piedalījās Latvijas Vēstures institūta arheologi Ingrīdas Ozeres vadībā kopā ar PSRS Arheoloģijas institūta [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] nodaļas līdzstrādniekiem Valērija Petrenko vadībā,<ref>[http://fornvannen.se/pdf/1990talet/1991_001.pdf Petrenko V. P. A Picture Stone from Grobin (Latvia). Fornvannen 86, Stockholm, 1991.]</ref><ref>Petrenko V. P., Urtāns J. The archaeological monuments of Grobiņa. Riga — Stockholm, 1995.</ref> kas pirms tam bija veicis izrakumus [[Staraja Ladoga]]s vikingu apmetnē. Tika izpētīti vairāk kā 35 uzkalniņi, daļa no ekspedīcijas atradumiem atrodas [[Liepājas Vēstures un mākslas muzejs|Liepājas Vēstures un mākslas muzejā]], bet daļa vēl arvien [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] arhīvos. Kopējais skandināvu apbedījumu skaits pie Grobiņas varētu sasniegt 3000, un tie datējami laika posmā no 650.—850. gadam. Saskaņā ar paleodemogrāfes Gunitas Zariņas aprēķiniem, apbedījumu skaits norāda uz iespējamu vietējo populāciju, kurā bija ap 300—500 cilvēku.<ref name=":5">G.Zariņa. Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija. 2009</ref> Tajā pašā pētījumā G.Zariņa min iespējamo kuršu populāciju 7. gadsimtā ap 70—90 cilvēku.<ref name=":5" /> Tā kā līdzenie senkapi tiek datēti ar 2.—8. gadsimtu, bet uzkalnu senkapi no 7.—9. gadsimtu, Grobiņas apkaimē vērojama pāreja starp vietējām kuršu un skandināvu bēru paražām. Apbedījumi datēti pēc tajos atrasto senlietu tipoloģijas. To analīze liecina, ka Priediena senkapos tikuši apglabāti gan kurši, gan skandināvi.<ref>[http://www.menntamalaraduneyti.is/media/samningar/2012/Viking_Age_Sites_LowR.pdf Viking Age Sites in Northern Europe. A Transnational Serial Nomination to UNESCO's World Heritage List. 2012] {{Novecojusi saite}} (angliski)</ref> Lielais skandināvu apbedījumu skaits un to datējums norāda uz ilgstošu cilvēku migrāciju no Gotlandes un Zviedrijas vidienes uz Baltijas jūras austrumu piekrasti. Pašreizējie pētījumi liecina, ka Kurzeme Baltijas jūras piekrastē 7. gadsimtā bija mazapdzīvota, kas veicināja skandināvu ieplūdumu.<ref name=":3" /> Kuršu un skandināvu savstarpējie sakari kļuva ciešāki 9. gadsimta otrajā pusē, taču drīz pēc tam skandināvu kolonisti Grobiņu pametuši. Arheoloģiskie atradumi Jāču senkapos liecina, ka nelielas skandināvu (viduszviedru) kopienas saglabājušās Grobiņas apkaimē kādu laiku pēc tam.<ref>M.Lūsēns. Arheoloģiskie pētījumi Jāču uzkalniņu kapulaukā. APL. 2003</ref> === Kuršu pilskalns (Skābaržu kalns) === Grobiņas pilskalns ierīkots Ālandes upes uzstādinājuma pussalā. Pilskalna izlīdzinātais plakums ir līdz 80 m garš, 40—45 plats, nodalīts ar ap 30 m platu un 2 m augstu valni. Uz austrumiem no pilskalna ap 3 ha platībā atrodas senpilsētas vieta. Senvietas kultūrslānis tiek datēts ar 9.—12. gadsimtu.<ref>[http://www.grobina.lv/index.php%3Foption%3Dcom_content%26view%3Darticle%26id%3D940%253Aunesco-nomincija-grobias-arheoloiskais-ansamblis%26catid%3D215%253Ajaunumi%26Itemid%3D65+&cd=10&hl=en&ct=clnk&gl=uk UNESCO nominācija Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.]{{Novecojusi saite}}</ref> === Smukumu (Rudzukalnu) senkapi === Smukumu līdzenie senkapi ar gotlandiešu apbedījumiem atrodas pilsētas dienvidrietumu malā, Ālandes upes kreisajā krastā, kur senāk atradies uzkalns. Sākot izrakumus 1929. gadā, B.Nermans konstatēja, ka lielākā senkapu daļa ir iznīcināta grants ieguves rezultātā. 18. gadsimtā šeit atradušās kazarmas.<ref name=":4" /> Arheoloģiskai izpētei piemērotās teritorijas atradās uzkalna dienvidu un ziemeļu galos, un attālums starp tām sasniedza 600 m. B.Nermans novēroja, ka neskartajā daļā apbedījumi saglabājušies ļoti blīvi, tādējādi aprēķinot, ka sākotnēji senkapos bijuši līdz pat 1000 apbedījumu<ref name=":4" /> Vairākās vietās tika uzieti ķieģeļu gabali, kā arī divas 19. gadsimta sākuma monētas un viena 17. gadsimta monēta. 1929. gadā izpētīti 42 apbedījumi, savukārt 1930. gadā — 57. Izrakumos tika atklāts, ka mirušie tika sadedzināti citviet, un viņu pelni apbedīti kopā ar kapā līdzi dotajiem priekšmetiem, kas arī sadedzināti un sabojāti. Mirušie un to piederumi apbedīti 0,1—0,35 m dziļās bedrēs, kas veidotas apaļas vai ovālas.<ref name=":4" /> Dažādu izrakumu gaitā atrasti vismaz 117 apbedījumi. Mūsdienās 1929.—1930. gada izrakumos pētītā teritorija ir apbūvēta. Pastāv iespēja, ka daži apbedījumi saglabājušies kapulauka austrumos, ko apliecina V.Petrenko veiktā izpēte<ref>V.Petrenko. Izrakumi Grobiņā. 1990.</ref> === Priediena uzkalnu senkapi un kuršu senkapi === Priediena senkapi (Priediens II) ir lielākais skandināvu kapulauks Grobiņā, uz austrumiem no pilsētas. Tā platība ir 5 ha, un tajā apglabāti galvenokārt ieceļotāji no Zviedrijas vidienes. B.Nermans saskaitīja ap 430 uzkalnu, kuri bija dažāda izmēra, tomēr parasti 7–10 m diametrā un aptuveni 0,5m augstumā.<ref name=":4" /> Izrakumos atklāts, ka šie apbedījumi ir ugunskapi, kur mirušie un to pelni kopā ar līdzi dotajiem priekšmetiem apbedīti uzkalna centrālajā daļā. Nermana vadībā 1930. gada augustā izpētīti 27 uzkalni. V.Petrenko šeit veica izrakumus plašā teritorijā, atklājot arī tos apbedījumus, kuru uzkalni nav saglabājušies. Saskaņā ar Petrenko, Priediena kapulaukā varēja būt līdz pat 2000 uzkalnu.<ref>V.Petrenko, J.Urtāns. The Archeological Monuments in Grobina. 1995., 11.lpp. (angliski)</ref> Uz ziemeļiem no uzkalnu senkapiem atrodas kuršu kapulauks (Priediens I). Šeit apbedījumi veikti no 2. līdz 13. gadsimtam. Saskaņā ar arheologa Pētera Stepiņa pētījumiem, kuršu senkapu teritorija ir ap 2 ha, no kuriem līdz šim izpētīta tikai desmitā daļa.<ref name=":3" /> Arheoloģiskajos izrakumos Priedienā atrasts liela daudzums skandināvu un kuršu senlietu, to skaitā unikāla akmens kapu stēla. Mūsdienās daļa no nekropoles saglabājusies, daļa apbūvēta. === Porānu (Pūrānu) senkapi === Pūrānu uzkalnu senkapi atrodas 1,5 km uz ziemeļiem no Grobiņas. Tāpat kā Priediena uzkalnu kapulaukā, arī šeit apglabāti ieceļotāji no Zviedrijas vidienes. B.Nermans šeit saskaitījis ap 50 uzkalnu, no kuriem viņš izpētījis sešus. Kapulauks stipri cietis Otrā pasaules kara laikā, kā arī vēlāk grants ieguves dēļ. === Atkalnu senkapi === Atkalnu senkapi ir līdzenie apbedījumi, kas atrodas uz lēzena zemes paaugstinājuma. Šie senkapi izmantoti apbedījumiem divos laika posmos. Pirmajos arheoloģiskajos izrakumos atklāti septiņi apbedījumi, kas saturēja senlietas datējamas ar 10.—13. gadsimtu. Vēlāk atklātie apbedījumi ir no 5.—7. gadsimtam. 1988. gadā zem 5.—13. gadsimta apbedījumiem arheologs V.Petrenko atradis senāko līdz šim zināmo apbedījumu Kurzemē. Tas ir 20—25 gadu vecas sievietes apbedījums ar tai līdzi dotajiem akmens darbarīkiem, kas datējams ar 2.—1. gadu tūkstoti p.m.ē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://liepajasmuzejs.lv/lv/lm/162-ekspoziciju-apraksts/n35/#ad-image-0 |title=Liepājas muzejs. Liepājas novada senvēsture. |access-date={{dat|2014|09|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305001337/http://liepajasmuzejs.lv/lv/lm/162-ekspoziciju-apraksts/n35/#ad-image-0 }}</ref> == Demogrāfija == Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās statistikas pārvaldes]] datiem uz 2009. gada 1. janvāri Grobiņā dzīvoja 4244 iedzīvotāji. Etniskais sastāvs 2005. gadā bija: 89,4% [[latvieši]], 3,5% [[krievi]], 2,4% [[lietuvieši]], 1,2% [[ukraiņi]], 0,7% [[baltkrievi]], 2,8% citas tautības. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētā:<ref name=":7">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_003_lzpo1889s01n029|article:DIVL178|query:Grobiner%20Grobiner|issueType:P Libausche Zeitung, Nr.29, 1889] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_003_lzpo1889s01n029{{!}}article:DIVL178{{!}}query:Grobiner%20Grobiner{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }} (vāciski)</ref><ref name=":6">Statistisches Jahrbuch für das gouvernement Kurland für 1869, Jelgava, 1869 </ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_03.pdf |title=1930. gada Tautas skaitīšanas dati, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131112100532/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_03.pdf |archivedate={{dat|2013|11|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1930_tautas_skaitisana.pdf |title=1930. gada Tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150224135253/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1930_tautas_skaitisana.pdf |archivedate={{dat|2015|02|24||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |title=1935. gada Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114152539/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1970_tautas_skaitisana_lpsr.pdf |title=1970. gada Latvijas PSR Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114153749/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1970_tautas_skaitisana_lpsr.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1989_tautas_skaitisana.pdf |title=1989. gada PSRS Vissavienības Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140701014628/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1989_tautas_skaitisana.pdf |archivedate={{dat|2014|07|01||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/2006/04.pdf |title=PMLP statistika, 2007.g. 1. jūlijs., CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150329114316/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/2006/04.pdf }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/|title=Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, novados, pilsētās, pagastos, ciemos (atbilstoši robežām 2026. gada sākumā), apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika) 2000 - 2025|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2026-02-14|language=lv}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom | 1797|625 | 1809|625 | 1841|1165 | 1852|975 | 1863|1618 | 1881|1594 | 1897|1490 | 1914|1400 | 1920|1394 | 1925|1288 | 1930|1129 | 1935|1074 | 1939|1100 | 1959|2222 | 1970|3333 | 1973|3477 | 1979|3604 | 1989|4583 |2000|4327 | 2005|4313 | 2007|4249 | 2014|4101}} == Transports == Pilsētas galvenie autoceļi ir [[A9]] Rīga-Liepāja, [[Autoceļš P111|P111]] Grobiņa-Ventspils, [[P106]] Grobiņa-Ezere un [[P113]] Grobiņa-Rucava. Pilsētas vietējie autoceļi [[V1226]] Grobiņa-Tadaiķi un [[V1222]] Grobiņa-Nīca. Netālu no pilsētas iet [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Rīga-Liepāja]], 1900.-1964. gadā Grobiņā darbojās [[Grobiņa (stacija)|stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja-Aizpute]]. == Sports == Grobiņā bāzējas [[Latvijas futbola 1. līga]]s klubs [[Grobiņas SC]]. [[2016. gads|2016. gadā]] viņi uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas futbola 2. līgā]]. == Attēli == <gallery> Grobiņas vējdzirnavas - windmill - panoramio.jpg|Vējdzirnavas Grobiņa castle ruins (2).jpg|Pilsdrupas Grobiņas stacija 03.jpg|Grobiņas bijusī stacija Vēja ģeneratoru parks Grobiņā - panoramio.jpg|Vēja ģeneratoru parks Grobiņas pilskalns. Skabārža kalns 04.jpg|Grobiņas pilskalns, Skābaržu kalns Grobiņas pilsētas dome 2000-06-11.jpg|Pilsētas dome </gallery> == Ievērojami novadnieki == * [[Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics]] (1773—1832), luterāņu mācītājs, rakstnieks * [[Eduards Šmits fon der Launics]] (1796—1869), tēlnieks * [[Kārlis fon Šternbergs]] (1834—1911), [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieks]], [[Krievijas Impērija]]s Valsts kontroles vadītājs * [[Teodors Šīmanis]] ([[:de:Theodor Schiemann|de]]) (1847—1921), vēsturnieks, arhivārs un Austrumeiropas vēstures profesors Berlīnē * [[Frīdrihs Vilhelms Lengniks]] ([[:ru:Ленгник, Фридрих Вильгельмович|ru]]) (1873—1936), politiķis, profesionālās izglītības sistēmas organizētājs Krievijā * [[Arhibalds fon Keizerlings]] (1882—1951), kara flotes virsnieks, admirālis * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978), rakstniece, filozofe, bērnībā dzīvojusi Grobiņas doktorātā * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958), gleznotājs * [[Andrejs Freimanis]] (1914—1994), Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieku krusta]] kavalieris. * [[Ilgvars Grieziņš]] (1937—1991), viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem. == Literatūra == * Nerman, Birger, ''Smärre meddelanden. Fynden från Grobin i Lettland''. Fornvännen 1930, 114—116. (zviedriski) * Nerman, Birger, ''Grobin-Seeburg, Ausgrabungen und Funde''. Stockholm 1958. (vāciski) * Egils Jucevičs, "Laiks. Cilvēki. Grobiņa" (latviski) == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://fornvannen.se/pdf/1990talet/1991_001.pdf Raksts par Grobiņas arheoloģiju ar 1987. gadā atraktā akmens attēlu] * [http://www.kurzemes-vards.lv/print.php?doc=31343 Raksts laikrakstā "Kurzemes Vārds" "Grobiņa nostāstu un patiesību plīvurā" 2005. gada 31. marts]{{Novecojusi saite}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Grobiņas novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{Vikingu pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Grobiņa| ]] busyily16e3cqlkhzmrpvvh9wb1hwe7 0 5334 4548202 4521836 2026-11-11T11:54:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548202 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (2).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Krustpils pils priekšdārzs.jpg |caption2 = [[Krustpils pils]] |image3 = Jēkabpils lynx - panoramio.jpg |caption3 = Vecpilsētas laukums |image4 = Monastery of the Holy Spirit in Jekabpils, Latvia.jpg |caption4 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] |image5 = Krustpils luter baznica.JPG |caption5 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | image_caption = | image_flag = Jēkabpils flag.svg | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | image_blank_emblem = Logo of Jēkabpils.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|lv|Jēkabmiests}}<br />{{val|de|Jakobstadt}}<br />{{val|pl|Jakubów}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 10 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = | official_name = Jēkabpils valstspilsēta }} '''Jēkabpils''' ({{IPA2|jæːkabpils}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], ietilpst [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies [[Daugava]]s abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Iedzīvotāju skaita ziņā [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|10. lielākā pilsēta Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu '''Jēkabmiests''' ({{val|de|Jakobstadt}}). Šo vārdu pilsēta saglabāja līdz 1924. gadam, kad tā ieguva pašreizējo nosaukumu.<ref>https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:816426|article:DIVL98 Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 44, 1929</ref> Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zoodārzā]] mītošo lūšu aizbildne.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> == Ģeogrāfija == Jēkabpils pilsēta tās administratīvajās robežās aizņem 25,53 km² lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no [[Rīga]]s, 101 km attālumā no [[Rēzekne]]s, 89 km attālumā no [[Daugavpils]] un 49 km attālumā no [[Lietuva]]s robežas. Jēkabpils robežojas ar [[Krustpils pagasts|Krustpils]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastu]] ziemeļos, [[Kūku pagasts|Kūku pagastu]] austrumos, [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastu]] dienvidos un [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastu]] rietumos. Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — [[Krustpils vēsturiskais centrs|Krustpilī]] un Jēkabpilī — sadala [[Daugava]]. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp [[Daugavsala]] un [[Krustpils saliņa|Krustpils (Ādamsona) saliņa]], ko no labā krasta atdala tās sānteka — [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — [[Lagzde]], [[Donaviņa]] un [[Pelīte]]. Augšpus Jēkabpils atrodas [[Ābeļu salas]], bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — [[Sakas sala]], ko no kreisā krasta atdala [[Saka (atteka)|Saka]]. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas [[dolomīts|dolomīti]], kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta [[krāce|krāci]], bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/|title=Daugavas krāces|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207030634/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/}}</ref> Hidroloģiskie apstākļi [[pali|palu]] laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu tilta]] novērojami [[vižņi|vižņu]] sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti [[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931]]., 1937., 1981., 1983., 1998. un [[2023. gada plūdi Jēkabpilī|2023. gadā]]. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa [[pazemes ūdeņi|gruntsūdeņos]] ieplūst Daugavas ūdeņi, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā. Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dzirnezers]] un [[Radžu ūdenskrātuve]], kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes vaļņa]] rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. [[Gardaunis]] un [[Baļotes ezers]], kā arī [[Laukezera dabas parks]], kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti [[Baltiņu ezers (Kūku pagasts)|Baltiņu]], [[Ildzenieku ezers|Ildzenieku]] un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Daugava]]s labajā krastā pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], kur pamatiežu virsmu veido [[augšdevons|augšdevona]] [[Daugavas svīta]]s dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem [[morēna]]s un limnoglaciālajiem [[kvartārs|kvartāra]] perioda nogulumiem — [[māls|mālu]]. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m [[paugurs|pauguros]]. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu [[Daugava]]s virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu. Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]], kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]] un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama [[Karsta process|karsta]] [[karsta kritene|kriteņu]] veidošanās.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grupa93.lv/wp-content/uploads/projekti/Teritorijas_planojumi/Jekabpils/Vides_parskata_projekts_2018.pdf|title=Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām ([[Jēkabpils vēsturiskais centrs]], [[Krustpils]] ar [[Krustpils vēsturiskais centrs|vēsturisko centru]], Madonas ielas rajons, [[Veseļi]], [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] un [[Zvanītāji]] jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, [[Bebru rajons|Bebri]], Brodi, Celtnieki, [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajons]], Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons). === Klimats === Meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti Zīlānu novērojumu stacijā, kas darbojas kopš 1943. gada 1. augusta. Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +34,7 ºC, kas novērota 2006. gada 9. jūlijā. Turpretim viszemākā gaisa temperatūra -36,7 ºC reģistrēta 1956. gada 1. februārī. Gada vidējais vēja ātrums ir 2,6 m/s. Vislielāko vēja ātrumu novēro janvārī, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 3,2 m/s. Maksimālais novērotais vēja ātrums Jēkabpils novadā ir 28 m/s. Veģetācijas perioda ilgums ir 195 dienas. Gada vidējais sniega segas biezums ir 5,4 cm. Kopumā Jēkabpils klimats ir salīdzinoši vēsāks, sausāks un ar mazāku vēja ātrumu nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.—2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.—1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jēkabpils novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 17 mm. Paredzams, ka [[globālā sasilšana|klimata pārmaiņu]] rezultātā šīs tendences saglabāsies nemainīgas. Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/jekabpils_novads/|title=Jēkabpils novada klimata profils|access-date=2023-11-4|language=lv}}</ref> {{JekabpilsMeteoData}} == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils vēsturiskos attēlos | image1 = Krustpils 1792.JPG | caption1 = Krustpils pils 1792. gadā | image2 = Jēkabpils plāns 1797.jpg | caption2 = 1797. gada pilsētas plāns | image3 = Lielā iela Jēkabmiests.jpg | caption3 = Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā }} {{pamatraksts|Jēkabpils vēsture}} Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Frīdrihštati (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās [[banka]], apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, [[Sērkociņš|sērkociņu]] [[fabrika]], tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, [[tipogrāfija]] u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās [[Kara fronte|piefrontes]] zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1924. gadā izveidoja jaunu [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]] ar centru Jēkabpilī. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], bet 1936. gadā tika uzcelts [[Jēkabpils Aizsargu nams]] un [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pār Daugavu]], ko uzspridzināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un vairs neatjaunoja (saglabājies vien zemtilta tunelis). Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, pēc Jēkabpils apriņķa likvidācijas Jēkabpili iekļāva [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]. Mūsdienu Jēkabpils kā vienota pilsēta izveidojusies tikai 1962. gada 17. aprīlī pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, administratīvi apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā (1949.—1962. g. atradās [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]], starpkaru Latvijā — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]]) un Jēkabpili kreisajā krastā. 2009. gada 1. jūlijā Jēkabpils rajonu likvidēja, Jēkabpilij kļūstot par republikas nozīmes valstspilsētu ar savu pašvaldību. Jēkabpils kalpoja arī kā blakus esošā, pirmā [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novada]] centrs. 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots jauns, paplašināts [[Jēkabpils novads]], par kura centru kļuva Jēkabpils [[valstspilsēta]], kura vairs nebija atsevišķa pirmā līmeņa administratīvā vienība. === Piederība vēsturiskajām zemēm === Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo [[Latgale|Latgali]] ir atradusies [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem [[Vidzeme]]i. Tā [[1856]]. gada 16. augustā un atkārtoti [[1857]]. gada oktobrī [[Krustpils pils|Krustpils muižas]] īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu [[Vidzemes guberņa]]s vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo [[ebreji|ebreju]] skaitu Krustpils muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7171|title=Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127194708/https://latgalesdati.du.lv/notikums/7171}}</ref> Šai pašidentifikācijai par pamatu bija [[konfesija|konfesionālā piederība]] — vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un [[Kurzeme|Kurzemē]], bija pamatā [[luterāņi]], kamēr citviet Latgalē dominēja [[Romas katoļi]]. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (krustpilieši runāja [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē — nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.<ref name="Krustpils draudzes vēsture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61|title=Krustpils draudzes vēsture|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127194707/http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61}}</ref><ref name = "Jēkabpils – reģionu krustcelēs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=Lj4K4nzskbc&ab_channel=VDTVsizeti|title=Jēkabpils – reģionu krustcelēs|language=lv}}</ref> Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|slāvu migrācijas procesiem]] nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.<ref name = "Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|language=lv}}</ref> Apvienojoties trim Latvijas daļām — Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga [[Zemgale]]s identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskais novads]], kuram piederēja arī [[Jēkabpils apriņķis]]. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]] un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr ģeogrāfiski visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt [[Sēlija]]i, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc [[Latviešu vēsturisko zemju likums|latviešu vēsturisko zemju likuma]] pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu.a409308/ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu] lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] mazākā [[Latvijas administratīvais iedalījums#Valstspilsētas|valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 |2021|23138 }} === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Kad [[hercogs Jēkabs]] 1670. gadā [[slāvi|slāvu]] izcelsmes [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu [[sloboda|brīvciemam]] − Jēkabmiestam − piešķīra [[Magdeburgas tiesības]], ar mērķi veicināt tirdzniecību pa [[Daugava]]s ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties [[latvieši]]em, [[vācbaltieši]]em un [[ebreji]]em. Tomēr ir zināms, ka jau 18. gadsimta sākumā Jēkabpilī bija apmetusies ebreju kopiena, jo 1739. gadā izdeva īpašu rīkojumu par ebreju izraidīšanu no pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Pēc izraidīšanas viņi apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.<ref name="ebreji"/> Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un [[Latgale]]s atļāva apmesties tikai 1796. gadā,<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> taču latviešu īpatsvars ievērojami pieauga tikai pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē]] 1817. gadā. Līdzīgi citām [[Sēlija]]s un [[Latgale]]s pilsētām līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā [[Latvijas ebreji|ebreju kopiena]] sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm]] neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/sites/default/files/publication/Vecas%20statistikas%20gramatas/1935%20Tautas%20skaitisana/1935_TSK-4dala.pdf|title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR]] periodā masveida imigrācijas rezultātā [[krievi|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/1989_tautas_skaitisana.pdf|title=1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s latviešu īpatsvars pieauga lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Tautība, Teritoriālā vienība, Mērvienība un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 3. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13443 : Latvieši : green | slice 2 = 4995 : Krievi : red | slice 3 = 600 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 522 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 517 : Poļi : aqua | slice 6 = 180 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 168 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 23 : Ebreji : white | slice 9 = 9 : Igauņi : brown | slice 10 = 693 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 150 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,6% | style="text-align:center;" | 13 443 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,6% | style="text-align:center;" | 4 995 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 600 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 522 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,4% | style="text-align:center;" | 517 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,9% | style="text-align:center;" | 180 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 168 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 9 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,3% | style="text-align:center;" | 693 |} Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Jēkabpilī bija piereģistrēti 20 817 Latvijas pilsoņi (86,4% no kopējā skaita), 2904 [[Latvijas nepilsoņi]] (12,1%) un 281 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,2%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 18 929 Latvijas pilsoņi (90,1%), 1661 Latvijas nepilsoņi (7,9%) un 225 Krievijas pilsoņi (1,1%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>20 817</small><br />(86,4%) | <small>20 505</small><br /> | <small>20 041</small><br /> | <small>19 966</small><br /> | <small>19 742</small><br /> | <small>19 469</small><br /> | <small>19 524</small><br /> | <small>19 527</small><br /> | <small>19 447</small><br /> | <small>19 329</small><br /> | <small>19 208</small><br /> | <small>19 274</small><br /> | <small>19 099</small><br /> | <small>18 929</small><br />(90,1%) | | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2904</small><br />(12,1%) | <small>2786</small><br /> | <small>2598</small><br /> | <small>2482</small><br /> | <small>2352</small><br /> | <small>2256</small><br /> | <small>2160</small><br /> | <small>2060</small><br /> | <small>1982</small><br /> | <small>1917</small><br /> | <small>1823</small><br /> | <small>1746</small><br /> | <small>1696</small><br /> | <small>1661</small><br />(7,9%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>281</small><br />(1,2%) | <small>268</small><br /> | <small>292</small><br /> | <small>302</small><br /> | <small>299</small><br /> | <small>304</small><br /> | <small>301</small><br /> | <small>295</small><br /> | <small>290</small><br /> | <small>285</small><br /> | <small>280</small><br /> | <small>250</small><br /> | <small>243</small><br /> | <small>225</small><br />(1,1%) | | | |} == Izglītība == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils skolas | image1 = Jēkabpils apriņķa skola1.jpg | caption1 = [[1820]]. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta [[klasicisms|klasicisma]] stilā celtā apriņķa skolas ēka | image2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola.jpg | caption2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi | image3 = Jēkabpils ģimnāzija1.jpg | caption3 = Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija) }} === Jēkabpils skolu vēsture === Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}</ref> [[Jēkabmiesta apriņķa skola]] tika atvērta 1805. gadā,<ref>Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}</ref> taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī [[Jēkabmiesta Marijas skola|skola meitenēm]]. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa [[Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola|pamatskola ebrejiem]]. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}</ref> Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], viņa vadībā tika dibināta [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref name="Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei"/> Tad 1906. gadā tika dibināta [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skola sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> [[Pirmais pasaules karš]] pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.<ref name="Ebreju skolas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |title=Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706095226/http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Kā pirmā 1919. gadā tika izveidota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabmiesta Valsts vidusskola]], kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums|Jēkabpils komercskola]]. Vēl 1920. gadā tika atvērta [[Jēkabpils 2. vidusskola|Jēkabpils krievu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture|title=Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130223331/https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture}}</ref> un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola". 1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta [[Jēkabpils vakara vidusskola]]. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils 1. vidusskolai]] (agrākajai ģimnāzijai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jvg.edu.lv/info-par-skolu/skolas-v%C4%93sture.aspx|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka [[Jaunā iela (Jēkabpils)|Jaunajā ielā]] 44, kur tā atrodas joprojām. === Krustpils skolu vēsture === {{Vairāki attēli | align = left | direction = vertical | width = 250 | footer = Krustpils skolas | image1 = Krustpils pamatskola1.jpg | caption1 = Krustpils lielās tautas skolas ēka Madonas ielā 21, 2011. gads. | image2 = Jēkabpils pamatskola.jpg | caption2 = 1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads }} Pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtzemnieku brīvlaišanas]] 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu draudzē]] dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.<ref name="Krustpils draudzes vēsture"/> 1868. gadā atklāja [[Krustpils pamatskola|Krustpils lielo tautas skolu]],<ref>"Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".</ref> bet 1904. gadā līdz ar [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijas]] darbības uzsākšanu izveidoja Zīlānu dzelzceļa skolu (vēlāk — pamatskolu).<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4347|title=Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231703/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4347}}</ref> Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām. 1909. gadā atvēra [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils-3vidusskola.lv/skolas-vestures-pirmsakumi/|title=Skolas vēstures pirmsākumi|access-date=2023-1-28|language=lv}}</ref> kurai 1933. gadā uzcēla jaunu ēku Rīgas ielā 192, kas zināma arī kā "Baltā skola". Krustpilī pastāvēja arī [[Krustpils pilsētas ebreju pamatskola|ebreju pamatskola]],<ref name="Ebreju skolas"/> bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem.<ref>"Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"</ref> Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitā tā savu darbību pārtrauca. Okupācijas perioda [[pārkrievošana]]s politikas ietvaros 1948. gadā izveidoja Krustpils 2. septiņgadīgo (krievu) skolu. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskolu pārcēla uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku [[Slimnīcas iela (Jēkabpils)|Slimnīcas ielā]] 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām. === Apvienotās pilsētas skolas === Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta [[Jēkabpils pamatskola|Jēkabpils (latviešu) sākumskola]], kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta [[Jēkabpils Poļu pamatskola]]. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5460844/likvide-jekabpils-polu-pamatskolu|title=Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/ka-saglabat-dzimto-valodu-un-tautas-tradicijas|title=Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā [[Jēkabpils 2. vidusskola]]i tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/jekabpils-vakara-vidusskolu-pievienos-jekabpils-2-vidusskolai?id=17267|title=Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pienem-lemumu-par-jekabpils-pamatskolas-pievienosanu-2-vidusskolai|title=Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas: * [[Krustpils pamatskola]] * [[Jēkabpils 2. vidusskola]] * [[Jēkabpils 3. vidusskola]] * [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] === Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī === Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai [[Latvijas Universitāte]]s Jēkabpils filiāle un [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums]] ar struktūrvienību [[Barkava|Barkavā]]. Koledža ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā. === Interešu izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes: * [[Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs]] — darbojas kopš 1950. gada * Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs — darbojas kopš 2002. gada * [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]] — darbojas kopš 1958. gada * [[Jēkabpils Mākslas skola]] — darbojas kopš 1946. gada * [[Jēkabpils Sporta skola]] — darbojas kopš 1956. gada === Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes: * Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš" === Bibliotēkas === Pirmo [[bibliotēka|bibliotēku]] Jēkabpilī dibināja 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega. No 1901. gada darbojās atsevišķa ebreju bibliotēka ar lasītavu.<ref name="ebreji"/> Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra [[Ebreju valoda|ebreju valodā]] izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija [[ebreji]].<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī. 1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā [[Andreja Pormaļa iela|Andreja Pormaļa ielā]] 11.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas [[Krustpils kultūras centrs|Krustpils kultūras centra]] telpās [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielā]] 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jgb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Statistika === Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija: * 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs; * 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās; * 467 izglītojamie Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā. == Pilsētvide == === Daugavas ūdenstelpa === [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|250px|Krasta (mūsdienās — Pļaviņu) iela Jēkabpilī 20. gadsimta sākumā]] Jēkabpils urbāno ainavu noteic pilsētas izvietojums gar Daugavas ūdenstelpu. Namu fasāžu tuvums upei rada vizuālu pretnostatījumu starp pilsētu un upi, kā arī starp Jēkabpili un Krustpili tās pretējos krastos. Ap 270 metrus platā ūdenstelpa to starpā atver pilsētbūvnieciski nozīmīgus perspektīvos skatus ar Daugavas kreisā krasta panorāmu posmā no Ostas ielas līdz Strūgu ielai ar panorāmas dominantēm — Svētā Gara klosteri un Uniātu baznīcu — un Daugavas labā krasta panorāmu posmā, kas aptuveni atbilst Krasta ielas trasei.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats" /> Vēsturiski tas allaž visskaidrāk ir bijis uztverams Pļaviņu ielā. Tā bija ne tikai pilsētas vizītkarte un rosīgs sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centrs, bet arī kalpoja kā rekreācijas vieta peldēm un promenāde pastaigām gar Daugavu. Šī pilsētas un upes mijiedarbība ir apspēlēta arī literāros darbos, piemēram, [[Gunars Janovskis|Gunara Janovska]] romānos "Bez ceļa", "Purvā" un "Pilsēta pie upes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/|title=''Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/rakstnieks-gunars-janovskis/|title=''Rakstnieks Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tomēr pilsētas ciešā piekļaušanās Daugavai ne vien uzlabo tās ainavu, bet arī rada palu apdraudējumu. Lai pilsētu no tiem pasargātu, pēc 1981. un 1983. gada plūdiem gar abiem Daugavas krastiem tika uzbūvēts aizsargvalnis (dambis). Nelabvēlīgs vaļņa būvniecības blakusefekts bija ielaušanās Daugavas ainavas telpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to tēls par pilsētu pie upes ir daļēji zudis. Lai mīkstinātu šo apstākli, pašvaldība, īstenojot pilsētvides projektus, pārveido hidrotehniskās būves par rekreācijas teritoriju ar prioritāti gājējiem un mikromobilitātei, liekot uzsvaru uz apstādījumiem un teritorijas multifunkcionālu pielietojumu, tai skaitā pielāgojot to pasākumu norisei. === Vēsturiskā apbūve === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils arhitektūra | image1 = Krustpils_pils.JPG | caption1 = [[Krustpils pils]] | image2 = Jēkabpils Dome.jpg | caption2 = [[Jēkabpils novada dome]]s ēka }} [[Jēkabpils vēsturiskais centrs|Jēkabpils]] un [[Krustpils vēsturiskais centrs]] ar Krustpils pili un tai piegulošo teritoriju kopā veido Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju. Tajā iekļautas ēkas no vairākiem 18., 19. un 20. gadsimta būvperiodiem, tostarp [[baroks|baroka]], [[klasicisms|klasicisma]], [[eklektisms|eklektisma]] un [[modernisma arhitektūra|modernisma]]. Slāvu vernakulāro būvniecības tradīciju pārstāv atsevišķas saglabājušās koka ēkas ar smalkiem būvgaldniecības elementiem: greznām aplodām un sandrikiem, tomēr kopumā Jēkabpilī šī tipoloģija nav izkopta tik meistarīgā līmenī, kādu tā sasniedz Latgalē. Plaši pārstāvēts, sevišķi Krustpilī, ir Latgales neobaroks jeb Latgales sarkano ķieģeļu arhitektūra. Kā Jēkabpils, tā arī Krustpils vēsturiskā centra apbūve Latvijas kontekstā izceļas ar savu salīdzinoši zemo apbūvi — lielākā daļa ēku ir vienstāvīgas, un tikai dažām ēkām ir 2 stāvi. Saimniecības ēku būvniecībā tradicionāli pielietots dolomīts, kas ir Daugavas palienē viegli atrodams materiāls. Jēkabpils un Krustpils nedaudz atšķirīgais vēsturiskā centra ielu tīkls atspoguļo dažādos laikmetus, kuros pilsētas veidojušās. Nedaudz senākais Jēkabpils ielu tīkls ir caurmērā regulārs. Tajā izceļas Pļaviņu iela, kas seko Daugavas krasta līnijai, Brīvības iela, kas iezīmē Daugavas applūstošās palienes robežu un seko Kurzemes hercogistes pasta ceļam, kā arī Jēkaba iela, kas seko vēsturiskajam Jēkabpils — Biržu ceļam. Trešdienas jeb Siena tirgus laukums veido 17. un 18. gadsimta Jēkabpils pilsētbūvniecisko kodolu, taču pēc 19. gadsimta beigu ugunsgrēkiem par pilsētas centru kļuva [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]]. Ugunsgrēku un karu rezultātā Jēkabpils apbūves struktūrā ir izveidojušies vairāki neapbūvēti tukšumi, kur mūsdienās atrodas labiekārtoti skvēri. Pilsētbūvnieciski nozīmīga ir dziļā Brīvības ielas skatu perspektīva ar Svētā Gara klostera vārtu torni ielas ass galā. Turpretim Krustpils vēsturiskā centra ielu tīkls ir gandrīz perfekti ortogonāls. Pilsētas identitātes veidošanā nozīmīgu lomu ieņem arī pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā neiekļautie vēsturiskās pilsētvides fragmenti Zvanītājos, Jēkaba, Madonas, Miera, Pļaviņu, Rīgas, Stacijas un Zīlānu ielā. Pilsētbūvnieciski izteiksmīgāko laicīgo ēku vidū ir šādas celtnes: * [[Krustpils pils]] komplekss * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils novada dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931, neoeklektisms) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81 — 87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = | image1 = Krustpils luter baznica.JPG | caption1 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | image2 = Jēkabpils Orthodox church.jpg | caption2 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] | image3 = Jekkb.jpg | caption3 = [[Jēkabpils katoļu baznīca]] }} Daugavas labajā krastā, '''Krustpilī''', atrodas 3 baznīcas. Senākā no tām ir [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]], kas dokumentos pirmoreiz minēta pirmsreformācijas laikā, 1457. gadā, kā katoļu baznīca. Mūsdienu baznīcas ēka celta 1820. gadā [[ampīrs|ampīra]] stilā. Tā atrodas pie Donaviņas ietekas Daugavā, netālu no Krustpils pils, ar ko kopā tā veido vienotu kompleksu. Sevišķi vērtīgs ir baznīcas interjers. Savukārt [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] celta 1910. gadā bizantiešu stilā. Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas ietvaros tā izvietota zīmīgā vietā — lielceļu krustojuma un dzelzceļa malā, ļaujot to pamanīt ikvienam garāmbraucējam. Visjaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākajām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]] ir 2004. gadā celtā [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]], kas atrodas Daugavas ielejas malā un kopā ar savu 25 metrus augsto torni kalpo kā Krustpils silueta dominante. Senākie dievnami Daugavas kreisajā krastā, '''Jēkabpilī''', saistās ar austrumu kristietību. [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] izveidojās reizē ar pašu pilsētu, un tajā iekļaujas 1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca un 1887. gadā celtā Svētā Gara pareizticīgo baznīca. Klosterī atrodas Jakobštates Dievmātes svētbilde, kas saskaņā ar leģendu [[poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā tika izcelta no Daugavas. Tiek uzskatīts, ka svētbildei piemīt brīnumdarošas spējas, tāpēc ik gadu 25. jūlijā ap to pulcējas svētceļnieki. Aptuveni vienlaikus Jēkabpilī izveidojās arī vecticīgo draudze, taču par tās vēsturi saglabājies maz ziņu, jo Krievijas Impērijas represiju rezultātā 1849. gadā vecticībnieku lūgšanu namu nācās slēgt un nojaukt. Pašreizējā [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] celta pilsētas nomalē 1862. gadā. Nolūkā pievērst pareizticīgo un vecticīgo kopienu vienotībai ar Romas apustulisko sēdekli, 17. gadsimtā Latgalē un Augšzemē sludināja baziliāņu ordeņa misionāri. Ap 1728. gadu baziliāņu ordeņa mūku paspārnē Jēkabpilī sāka darboties Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. 1783. gadā klostera zemē tika uzcelta Uniātu baznīca, kuras telpās mūsdienās darbojas [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze]]. Tā ir okupācijas periodā vissmagāk cietusī Jēkabpils baznīca, un tās interjeri ir vāji saglabājušies. Jēkabpils teritorijā Salas muižas luterāņu baznīca atradās jau pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]], tas ir krietni pirms pilsētas dibināšanas. Taču tā kā ierobežojumi pilsētā apmesties vācbaltiešiem tika atcelti 1766. gadā, un latviešiem — 1796. gadā (skat. [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|etnisko sastāvu]]), domājams, ka patstāvīga draudze izveidojās tikai līdz ar [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]]s celtniecības laiku. Tās pamatakmeni lika 1769. gadā — trīs gadus pēc vācbaltiešu ieceļošanas aizlieguma atcelšanas. Uzsākot būvniecību, tā bija iecerēta kā baroka stila ēka, bet 1807. gadā, noslēdzot būvdarbus, tā realizēta ampīra stilā. [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu baznīcas]] dievnams tapa 1866. gadā neoromānikas stilā 1835. gadā celtās koka kapelas vietā. Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju. 1930. gadā baptistu draudzes vajadzībām uzbūvēja [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils baptistu baznīcu]]. Laika gaitā baptisti ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajām konfesijām Jēkabpilī, tāpēc 2003. gadā tika uzbūvēts lūgšanu nams baptistu krievu draudzei. Līdz 20. gadsimta vidum pastāvēja piecas [[sinagoga]]s un lūgšanu nami Krustpilī un trīs — Jēkabpilī.<ref name="ebreji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Viena no Krustpils sinagogām bija būvēta 1890. gadā neogotikas stilā. Tā bija apmesta, divstāvu mūra celtne ar smailloka formas logiem. Visgreznākā no Jēkabpils sinagogām bija 1881. gadā eklektisma stilā celtā Jēkabpils Vecā sinagoga Akmeņu ielā 18. 1843. gadā uzbūvēja Jēkabpils Jauno sinagogu Vadoņa (tagad — Pasta) ielā 49. Savukārt 1874. gadā celtā Jēkabpils Amatnieku sinagoga Akmeņu ielā 23 bija Austrumlatvijai raksturīgi arhitektoniski askētiska koka celtne. Papildus sinagogām Jēkabpilī atradās arī [[beitmidrašs]] un [[ješiva]].<ref name="ebreji"/> [[Attēls:Jēkabpils_sinagogas.jpg|thumb|center|600px|No kreisās: Jēkabpils Amatnieku sinagoga (1874), Jēkabpils Vecā sinagoga (1881) un Jēkabpils Jaunā sinagoga (1843)]] === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === [[Attēls:Jēkabpils, Brīvības piemineklis 1999-10-30.jpg|thumb|250px|Piemineklis [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Kritušiem par Tēviju]] (1925)]] * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemiņas krusts karavīriem — vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918-1920; * Piemiņas akmens skolēnu pretošanās kustības “Viesturieši” dalībniekiem un tās vadītājam Osvaldam Pūpolam; * Piemineklis represiju upuriem; * Piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]; * Skulptūra [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] piemiņai "Mazais vijolnieks"; * Piemineklis [[Ita Kozakeviča|Itai Marijai Kozakevičai]]. === Parki === [[Attēls:Radžu ūdenskrātuves pludmale.JPG|thumb|250px|[[Radžu ūdenskrātuve]]s pludmale]] Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parku]] un kurā aplūkojamas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami [[Ruta Štelmahere]], Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Pašvaldība == {{pamatraksts|Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Jēkabpils pašvaldība, arī [[Jēkabpils novada dome]] (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils novada pašvaldībā ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Saimniecība == Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2021. gadā bija 288,65 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 13 357 eiro, ierindojot Jēkabpili virs [[Daugavpils]] un [[Jūrmala]]s un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā [[Rēzekne]], [[Jelgava]] un [[Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2352-regionu-un-pilsetu-pievienota-vertiba|title=Reģionu un pilsētu pievienotā vērtība|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}|language=lv}}</ref> Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar [[kokapstrāde]]s preču ražošanu un [[būvniecība]]s pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jekabpils-uznemejdarbibas-vides-raksturojums|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta [[Krustpils|Krustpilī]] un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās [[Krustpils cukurfabrika]]s teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur 2023. gadā citstarp darbojās SIA "Gaujas koks" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils lidlauka]] teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro | publisher = radio1.lv | date = {{dat|2021|10|11||bez}} | url = https://www.radio1.lv/lv/Ekonomika/1/50973/Jekabpils-lidlauka-Lietuvas-uznemums-VMG-plano-buvet-razotni-ieguldot-190-miljonus-eiro}}</ref> olu un olu pārstrādes produktu ražotnes,<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2021|4|10||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gallusman-olu-razotni-plano-buvet-bijusaja-jekabpils-lidlauka.a399844/}}</ref> kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī | publisher = db.lv | date = {{dat|2023|1|12||bez}} | url = https://www.db.lv/zinas/investes-90-miljonus-eiro-saules-elektrostaciju-parka-jekabpili-510307}}</ref> Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" align="center" width=900px |+ Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/novads/jekabpils/2022/|title=Uzņēmējdarbības statistika|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> ! Nr. !! Uzņēmums !! Darbības veids !! Apgrozījums, mlj. € |- | 1 || SIA "OŠUKALNS" || Kokapstrāde || 83,740 |- | 2 || SIA "PATA JĒKABPILS" || Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana || 37,092 |- | 3 || SIA "DEVONA" || Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība || 34,658 |- | 4 || SIA "JĒKABPILS PMK" || Būvniecība || 21,877 |- | 5 || SIA "[[Jēkabpils reģionālā slimnīca]]" || Veselības aprūpe || 20,623 |- | 6 || SIA "GEFA LATVIJA" || Vieglā rūpniecība || 10,571 |- | 7 || SIA "Sedumi" || Mazumtirdzniecība || 9,174 |- | 8 || SIA "Ošukalns celtniecība" || Būvniecība || 8,918 |- | 9 || SIA "LC būve" || Būvniecība || 8,232 |- | 10 || SIA "Viadukts" || Būvniecība || 7,131 |- | 11 || SIA "Jēkabpils siltums" || Siltumapgāde || 6,589 |- | 12 || SIA "SILPEC" || Kokapstrāde|| 6,133 |- | 13 || SIA "AM Paletes" || Kokapstrāde || 3,809 |- | 14 || SIA "BIO LOGISTICS" || Loģistika || 3,629 |- | 15 || SIA "NDB timber" || Kokapstrāde || 2,909 |- | 16 || SIA "TOLMETS" || Metāllūžņu vairumtirdzniecība || 2,875 |- | 17 || LPKS "Ezerkrasti-1" || Pārtikas vairumtirdzniecība || 2,798 |- | 18 || SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" || Atkritumu savākšana || 2,708 |- | 19 || SIA "Linas Agro" || Graudu uzglabāšana || 2,659 |- | 20 || SIA "FLOWER MARKET" || Ziedu vairumtirdzniecība || 2,480 |} === Satiksme === Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ({{A ceļš|6}}), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ({{A ceļš|12}}), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> No Daugavas kreisā krasta pilsētā noslēdzas arī reģionālās nozīmes autoceļš [[Lietuva]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robeža]] ([[Nereta]])-Jēkabpils ({{P ceļš|75}}) un [[Aizkraukle]]-Jēkabpils ({{P ceļš|76}}). Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī nodrošina 1962. gadā uzbūvētais [[Jēkabpils tilts]]. Lai nodrošinātu kravas transporta pārvirzīšanu prom no pilsētas centra, samazinātu satiksmes intensitāti un palielinātu nestspēju, kopš 1980. gadiem pastāv iecere būvēt otru tiltu pār Daugavu, taču politisku un ekonomisku satricinājumu dēļ līdz šim iecere nav īstenojusies. Jēkabpils pašvaldība tilta būvniecības ideju virza kopš 2007. gada, kad tika veikta Daugavas šķērsojuma iespējamības izpēte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/31301-drizuma-planots-pabeigt-izstradat-buvprojektu-planotajam-tiltam-par-daugavu-jekabpili|title=Drīzumā plānots pabeigt izstrādāt būvprojektu plānotajam tiltam pār Daugavu Jēkabpilī|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2012. gadā tika veikta sabiedriskā apspriešana, upes gultnes ģeotehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=wPotfTygctY|title=Iedzīvotāji pauž satraukumu par jaunā tilta būvniecību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yAp1N7eqrq|title=Pirms jaunā tilta skiču projekta izstrādes pēta Daugavas gultni|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=lempihwzELw|title=Jēkabpiliešus uztrauc jaunā tilta ietekme uz trokšņa līmeni un drošību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Izstrādājot skiču projektu, 2013. gadā kā vizuāli izteiksmīgākais un ekonomiski izdevīgākais variants tika atbalstīts vanšu tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=mEm-FV6sjTI|title=Jēkabpils pilsētas domes deputāti par jauno tiltu izvēlas Vanšu tiltu|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Otrā tilta pār Daugavu būvniecība bija iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=KK7El0nUnKQ|title=Līdz jaunā tilta pār Daugavu būvniecībai jēkabpiliešiem vēl jāpaciešas|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> taču plāna ietvaros realizēta tika vien būvprojekta izstrāde, ko pabeidza 2019. gadā. 2020. gadā paredzamās projekta izmaksas bija ap 37 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=8QtdpBVbNMA|title=Tilta būvniecību Jēkabpilī kavē finansējuma trūkums|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2020. gadu vidū parādījās bažas par jau esošā tilta bojājumiem un sākās līdzekļu meklēšana tā remontam.<ref>{{Atsauce|title=Jēkabpils dome: Ja tuvāko gadu laikā neveiks tilta remontu, būs jāievieš satiksmes ierobežojumi|url=https://www.youtube.com/watch?v=fPZORxFLvDM|date=2025-11-06|accessdate=2025-11-06|last=LTV Ziņu dienests}}</ref> Pavisam Jēkabpilī ir [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|241 iela]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003776?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Jēkabpils, Jēkabpils nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2023|1|28||bez}}}}</ref> Garākā no tām ir Rīgas iela Krustpilī, kas 5,68 km garumā ved gar Daugavas labo krastu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Jēkabpilī}} Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties [[1297]]. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties [[1764]]. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29138/|title=Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam satiksmi nodrošināja kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti". [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijā]] notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas]], Daugavpils un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes]] virzienā. [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas]] virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu dzelzceļa stacija]], bet no 1920. līdz 1961. gadam — Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem]]. Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti [[Jēkabpils autoosta|Jēkabpils autoostā]]. Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/uznemuma-vesture/|title=Jēkabpils autobusu parka vēsture|access-date=2023-1-31|language=lv|archive-date=2023-01-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230131205002/https://www.jekabpilsap.lv/lv/uznemuma-vesture/}}</ref> Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/|title=Jēkabpils autobusu parks|access-date=2023-1-31|language=lv|archive-date=2023-01-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230131205003/https://www.jekabpilsap.lv/lv/}}</ref> kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf|title=Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā|access-date=2023-1-31|language=lv|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006045943/https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf}}</ref> 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem ''[[SOR Libchavy|SOR]]'' BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/jekabpils-ielas-kurses-ar-saspiesto-dabasgazi-darbinami-satiksmes-autobusi-487686|title=Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> == Sports == Lielākais sporta infrastruktūras komplekss ir 2020. gadā atklātā [[Jēkabpils Sporta halle]] ar tai piegulošo [[Jēkabpils stadions|Jēkabpils stadionu]], Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" un citiem sporta laukumiem. Pirms tam gada darbojas [[Jēkabpils Sporta nams]]. Krustpilī atrodas ūdens relaksācijas centrs "Citrus SPA" un sporta peldbaseins. Savs sporta komplekss un stadions ir arī katrai no pilsētas skolām. [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparkā]] atrodas vairāki brīvdabas sporta laukumi, trases, takas, āra trenažieri un citi sporta infrastruktūras objekti. Tam piegulošajā [[Radžu ūdenskrātuve|Radžu ūdenskrātuvē]] atrodas Zilā karoga pludmale un veikparks. Savukārt pilsētas centrā, Filozofu ielā, atrodas "pumptrack" velotrase. Sporta izglītību nodrošina [[Jēkabpils Sporta skola]], kas nodrošina sešas akreditētas profesionālās ievirzes programmas basketbolā, futbolā, handbolā, šahā, vieglatlētikā un volejbolā. Jēkabpilī darbojas vairāk kā 20 sporta biedrības un klubi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilssc.lv/lv/sports-novada/sporta-biedribas-un-klubi/#J%C4%93kabpils%20pils%C4%93t%C4%81|title=SPORTA BIEDRĪBAS UN KLUBI|access-date=2023-11-4|language=lv|archive-date=2023-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231104174515/https://www.jekabpilssc.lv/lv/sports-novada/sporta-biedribas-un-klubi/#J%C4%93kabpils%20pils%C4%93t%C4%81}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/16262/download?attachment|title=Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} (kopš 1992. g.) * {{vieta|Vācija|Melle}} (kopš 1998. g.) * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} (kopš 2003. g.) * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} (kopš 2004. g.) * {{vieta|Lietuva|Rokišķi}} (kopš 2010. g.) * {{vieta|Azerbaidžāna|Garačuhura}} (kopš 2012. g.) * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} (kopš 2014. g.) === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar [[Narofominska|Narofominsku]] [[Krievija|Krievijā]] un [[Ļida|Ļidu]], [[Šarkavščina|Šarkavščinu]], [[Mjori]]em un [[Postavi]]em [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], taču [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pasvaldibas-dome-nolemj-partraukt-sadarbibu-ar-sadraudzibas-pilsetam-baltkrievija|title=Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> Pilsētas sadarbības partneri:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats"/> * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Personības == {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzimuši''' |- | {{div col}} * Krievijas Impērijas ķeizariene [[Katrīna I]] (1684—1727), dzimusi kā Marta Skavronska (pēc vienas no versijām<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref>), * uzņēmējs [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941), * gleznotāja [[Emma Baltmane]] (1882—1969), * lidotājs [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929), * mākslinieks [[Oto Skulme]] (1889—1967), * mākslinieks [[Uga Skulme]] (1895—1963), * keramiķis [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977), * arhitekts [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993), * ērģelnieks [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984), * tēlnieks [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014), * rakstniece [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004), * politiķis [[Aivars Lembergs]] (1953), * mūziķis [[Aigars Grāvers]] (1961), * aktrise [[Elita Kļaviņa]] (1966), * futbolists [[Andrejs Piedels]] (1970), * aktieris [[Artis Robežnieks]] (1971), * dzejnieks [[Arvis Viguls]] (1987), * aktrise [[Dārta Daneviča]] (1988), * hokejists [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991), * futbolists [[Deniss Rakels]] (1992), * kamaniņu braucējs [[Artūrs Dārznieks]] (1993), * autosportists [[Reinis Nitišs]] (1995). {{div col end}} |} {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzīvojuši''' |- | {{div col}} * rakstnieks [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915), * selekcionārs [[Viktors Orehovs]] (1909—1998), * novadpētniece [[Lūcija Ķuzāne]] (1927), * dzejniece [[Ārija Elksne]] (1928—1984), * māksliniece [[Aina Karlsone]] (1935—2012), * filoloģe [[Ruta Šenberga]] (1940—2023), * dzejnieks [[Guntars Godiņš]] (1958), * dzejniece [[Ruta Štelmahere]] (1965), * režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966), * iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] (1980), * dzejnieks [[Ronalds Briedis]] (1980), * dzejnieks [[Artis Ostups]] (1988). {{div col end}} |} == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Milestibas tiltins Krustpili.jpg|Mīlestības tiltiņš Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130103061223/http://www.jekabpils.lv/ |date={{dat|2013|01|03||bez}} }} * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] m6kq365rj1110blf4bkbdfylgqhht1w 0 5899 4547837 4546598 2026-11-10T16:38:51Z SteveK 65087 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen-Calw.svg]] → [[File:DEU Calw COA.svg]] Use correct SVG 4547837 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schmiedeberg.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen (Greußen) COA.svg|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Großenehrich (Greußen) COA.svg|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Calw COA.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nordhausen COA.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Wörlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roßleben (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg a.d.Laaber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schönebeck (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wiehe (Roßleben-Wiehe) COA.svg|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] l6esl3j07is4qr8q5dtbyc5sqc31yq0 0 5979 4547822 4304470 2026-11-10T15:20:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547822 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste |attēls = Table hockey playing.JPG |att_izm = 250px |paraksts = Galda hokeja spēle |savienība = ITHF - [[Starptautiskā Galda hokeja federācija]] |pirmais = [[1932]]. gads, Ziemeļamerika |reģistrētie = Pasaules reitingā virs 12 000 reģistrētu spēlētāju |klubi = BJC "Laimīte", [[Rīgas GHK]], Inčukalna GHK, Burtnieku MJIC, Ventspils JN u.c. |kontakts = Nē |komanda = 3-5 spēlētāju katrā komandā |jdzimums = Jā |ekipējums = Galda hokeja laukums |vieta = Sporta zāle }} [[Attēls:ITHF World Ranking of countries, 2019.VII.png|thumb|250px|Valstis ar vismaz vienu spēlētāju ITHF Pasaules reitingā. Sarkanas ir Top 8 valstis, ieskaitot Latviju. {{legend|#FF0000|15000+ punktu}}{{legend|#FFA500|10000+ punktu}}{{legend|#FFFF00|1000+ punktu}}{{legend|#FFFDD0|-1000 punktu}} <br />Laiks: 2019. gada jūlijs]] '''Galda hokejs''' ir [[galda spēle]] un sporta veids, kas cēlusies no [[Hokejs|ledus hokeja]]. Spēle norisinās uz miniatūra hokeja laukuma ar kustīgām hokejistu figūriņām, kuras ar [[stienis|stieņiem]] vada divi spēlētāji, tādējādi cenšoties gūt vairāk vārtu kā pretinieks. == Vēsture == [[Attēls:European Table Hockey Championship in Eskilstuna (SE), 2018.jpg|250px|thumb|Spēles Eiropas čempionātā 2018. gadā [[Eskilstūna|Eskilstūnā]] Zviedrijā.]] Pirmā pārbaudāmā informācija par spēli, kas imitē ledus hokeju, attiecas uz [[1932]]. gadu, kad kanādietis Manro mājās izgatavoja vēl visai primitīvu spēles galdiņu no koka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wowgoodstuff.com/munro-hockey-game |title=The first table hockey |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304194412/http://wowgoodstuff.com/munro-hockey-game |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Viņa paraugam sekoja entuziasti un ražotāji citās valstīs, kurās plaši spēlēja ledus hokeju, taču nopietnu popularitāti izdevās sasniegt tikai tad, kad laukumu un figūriņu koku, dzelzi un kartonu 50. gados sāka aizstāt plastmasa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tablehockeygames.com/frmhist.htm |title=From history of table hockey |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627111413/http://tablehockeygames.com/frmhist.htm |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}</ref> [[1957]]. gadā galda hokeju sāka izgatavot zviedru uzņēmums Stiga,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tablehockey.net/stiga-history |title=Stiga Table Hockey Game History - Table Hockey Shop |publisher=Tablehockey.net |date=2014-02-01 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308014434/https://www.tablehockey.net/stiga-history/ |archivedate=2016-03-08 }}</ref> kurš mūsdienās ieņēmis monopolstāvokli standarta inventāra ražošanā [[ITHF]] sacensībām. Tomēr līdz pirmajiem mēģinājumiem kaut kur organizēties valsts līmenī bija jāgaida līdz [[1982]]. gadam, kad notika pirmais [[Zviedrija]]s čempionāts. Arī turpmākajos 20 gados Zviedrija palika līdere visā, kas attiecas uz galda hokeju. [[1989]]. gadā [[Stokholma|Stokholmā]] tika organizēts pasaules čempionāts ar 7 valstu spēlētāju dalību, kurā uzvarēja, protams, zviedri. Turpmākie pasaules čempionāti tika organizēti dažādās valstīs ik pēc diviem gadiem, ar vienu nobīdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ithf.info/stiga/ithf/wch.asp |title=List of world championships |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031625/http://www.ithf.info/stiga/ithf/wch.asp |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}</ref> Bet tikai 2005. gadā [[Rīga|Rīgā]] pirmoreiz zviedrus no pirmās vietas nostūma somu izlase, un 2007. gadā soms Nutunens kļuva par pirmo individuālo pasaules čempionu ne no Zviedrijas. Pašlaik vadošās galda hokeja lielvalstis ir [[Latvija]], [[Krievija]], [[Ukraina]] un Zviedrija, viņām seko [[Somija]], [[Čehija]], [[Norvēģija]] un [[Igaunija]]. Gados, kad nenotiek pasaules čempionāts, tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, kurš maz atšķiras pēc dalībnieku sastāva. Abus šos turnīrus parasti aizvada jūnijā. === 2020. gadi === 2020. gadā ieplānotais Eiropas čempionāts [[Kraņa|Kraņā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], tika pārcelts uz 2022. gadu [[COVID-19 pandēmija|epidemioloģisku iemeslu dēļ]], Krievijas un Baltkrievijas spēlētājiem kopš 2022. gada marta sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] līdz turpmākam lēmumam tika liegta dalība starptautiskos galda hokeja turnīros. Aizliegumu kaujasspējīgajiem vīriešiem izbraukt no valsts dēļ arī Ukrainas izlase bija vājinātā sastāvā. Par čempionu kļuva Latvijas pārstāvis [[Edgars Caics]], kurš finālā pārspēja astoņkārtējo pasaules čempionu Hansu Estermanu no Zviedrijas. Arī komandu sacensībās uzvarēja Latvija, finālā uzvarot zviedrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54450348|title=Latvijas galda hokeja izlase triumfē Eiropas čempionāta medaļu kopvērtējumā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-13|language=lv}}</ref> 2023. gada jūnijā notika kārtējais pasaules čempionāts Norvēģijas pilsētā [[Brīne|Brīnē]], tajā uzvarēja Ukrainas pārstāvis Jevhens Matancevs. Otro vietu ieguva Rainers Kalniņš (Latvija), trešo — Oskars Henriksons (Zviedrija).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/stage/16917/matches/|title=Расписание и результаты - Play-Off - World Championship 2023 - OPEN - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> Sacensībās piedalījās spēlētāji no 16 valstīm. Komandu sacensībās uzvarēja Latvija, pārspējot Ukrainu, Somijas izlase ieguva 3. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5861/|title=World Championship 2023 - OPEN TEAMS - 17.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> Vēl 2023. gadā pasaules čempionātā zeltu bērnu grupā (līdz 13 gadu vecumam) izcīnīja Rainers Neija (Latvija),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5865/|title=World Championship 2023 - KIDS - 17.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> junioru grupā pārākais bija jaunais pasaules čempions Jevhens Matancevs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5859/|title=World Championship 2023 - JUNIORS - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> Sieviešu kategorijā zeltu izcīnīja Krista Annija Lagzdiņa no Latvijas, aiz viņas palika Anna Ivancova no Ukrainas un [[Marija Saveļjeva]] no Igaunijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5858/|title=World Championship 2023 - WOMEN - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> Veterānu grupā (no 40 gadiem) uzvarēja Hanss Estermans (Zviedrija),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5866/|title=World Championship 2023 - SUPER VETERANS - 17.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> senioru grupā (no 55 gadiem) — [[Igors Saveļjevs]] no Igaunijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5860/|title=World Championship 2023 - VETERANS - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> Komandās junioriem uzvarēja Latvija,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5863/|title=World Championship 2023 - JUNIORS TEAMS - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> veterāniem — Zviedrija (Latvija — 5.),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5864/|title=World Championship 2023 - VETERANS TEAMS - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> bet sievietēm — Ukraina (Latvija — 2.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://th.sportscorpion.com/rus/tournament/id/5862/|title=World Championship 2023 - WOMEN TEAMS - 16.06.2023 - Турниры - Scorpion - Настольный хоккей|website=th.sportscorpion.com|access-date=2023-06-18}}</ref> 2024. gada Eiropas čempionāts notika [[Valmiera|Valmierā]], kurā Latvijas izlase finālā zaudēja Ukrainai, bet individuāli par čempionu atkal kļuva Edgars Caics, finālā uzvarot izlases biedru Raineru Kalniņu. Latvijas sieviešu izlase kļuva par čempionēm, finālā pārspējot Igauniju, bet junioru sacensību finālā Latvija pārspēja Ukrainu. Par veterānu čempioniem kļuva Zviedrijas izlase. Pēdējais no līdz šim notikušajiem pasaules čempionātiem risinājās 2025. gadā [[Ūmeo]], Zviedrijā, kurā par galveno uzvarētāju kļuva Latvijas izlase, iegūstot sešas zelta medaļas no 10, tai skaitā abas galvenās - individuālo atklātajā turnīrā (Rainers Kalniņš) un izlasēs. Vēl Latvijai tika zelts junioros (Regnārs Vazoliņš), junioru, bērnu un sieviešu izlasēs. Individuāli sievietēs zelts Hannai Ivancovai (Ukraina), sudrabs Kristai Annijai Lagzdiņai (Latvija), veterānu izlasēs un individuāli (Hermanis Stēns) atkal uzvarēja mājinieki, starp vecākajiem veterāniem uzvarēja Ingve Osheims no Norvēģijas. Piedalījās 164 spēlētāji no 18 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/659781-malaci-latvijas-sportisti-triumfe-pasaules-cempionata-galda-hokeja|title=Malači! Latvijas sportisti triumfē Pasaules čempionātā galda hokejā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-06|date=2025-06-16|language=lv}}</ref> === Vēsture Latvijā === [[Attēls:Hockeychik.jpg|250px|thumb|PSRS ražots galda hokejs ar vārtu guvuma elektrisku fiksāciju]] 60. gados galda hokejs kļuva populārs arī [[Padomju Savienība|PSRS]] un Latvijā, taču šeit to izplatīja vairāk kā bērnu rotaļlietu. Vairums PSRS ražoto modeļu arī ārēji bija attiecīgi noformēti, un kā sekas parastie spēlētāji bija skolnieki un tie vecāki, kurus viņiem izdevās ievilkt savās aktivitātēs. Reizēm bija arī citi apstākļi, tā, Rīgas turnīru sērija "Favorīts-1981" tika izmantota kā formāls aizsegs politiski [[disidents|citāddomājošo]] kontaktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/vesture |title=Galda hokeja pirmssākumi Latvijā un pasaulē |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624211619/https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/vesture }}</ref> 90. gadu beigās Latvijā parādījās tolaik jau pasaulē par standartu atzītie Zviedrijā ražotie laukumi, kuru iespējas bija krietni lielākas kā līdz tam Latvijā spēlētajām versijām, un [[1998]]. gadā [[Ēriks Loks]] organizēja pirmo turnīru sēriju uz tiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/vesture |title=Kas Ir Galda Hokejs? |publisher=www.galdahokejs.lv |date=2015-10-17 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209051954/http://galdahokejs.lv/index.php/vesture |archivedate=2015-12-09 }}</ref> Uz tālāku attīstību pamudināja arī zviedru meistara Jērana Agdura vizīte Latvijā [[1999]]. gada oktobrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=1999. gada 27. oktobris 00:00 |url=http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/popularizes-galda-hokeju-368216 |title=Popularizēs galda hokeju |publisher=db.lv |date= |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> pēc kuras tika nodibināts Rīgas galda hokeja klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/rghk/dib_prot.doc |title=Rīgas GHK dibināšanas protokols |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133525/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/rghk/dib_prot.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> un sāktas regulāras sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/sac/1999/1rc.xls |title=Rīgas GHK pirmā sezona |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133444/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/sac/1999/1rc.xls |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2000. gadā tika nodibināta [[Latvijas Galda hokeja federācija]] (LGHF).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/lghf/dib_prot.doc |title=LGHF dibināšanas protokols |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134938/http://www.bf.rtu.lv/documents/sport/lghf/dib_prot.doc |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Tai pašā gadā tika novadīts pirmais [[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas Kauss]], kurš pulcēja 55 dalībniekus.<ref>[http://www.galdahokejs.lv/index.php/zinas/355-20131020 Pirmais Rīgas kauss 2000. g. 10. jūnijā]</ref> Ik [[sezona|sezonu]] Latvijā notiek 6—8 lielas sacensības izlases atlasei uz pasaules un Eiropas čempionātiem, kuras parasti apmeklē arī ārzemju spēlētāji. 2001. gadā Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās pasaules čempionātā [[Plzeņa|Plzeņā]] Čehijā, kur ieņēma 5. vietu starp 13 izlasēm. Individuāli labākais bija M. Zirnis — 31. vieta. Kopš 2003. gada Rīgas kauss tiek iekļauts pasaules galveno sezonas daudzposmu sacensību sērijā — Eirolīgā (kopš 2005 — [[Pasaules tūre (galda hokejs)|Pasaules tūre]]). 2006. gada [[16. marts|16. martā]] [[Latvijas Nacionālā Sporta padome]] oficiāli atzina galda hokeju par [[sporta veids|sporta veidu]] un LGHF kā vadošo organizāciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/notiks-latvijas-cempionats-galda-hokeja.d?id=14460142 |title=Notiks Latvijas čempionāts galda hokejā - DELFI |publisher=Delfi.lv |date=2006-05-16 |accessdate=2015-10-28}}</ref> tai pašā gadā LGHF tika uzņemta [[Latvijas Sporta federāciju padome|Latvijas Sporta federāciju padomē]]. 2006. gadā Latvijas izlase arī pirmoreiz tika pie [[medaļa|medaļām]] Eiropas čempionātā, izcīnot trešo vietu izlasēm un trešo vietu individuāli (E. Caics). Tomēr šai gadā praktiski nepiedalījās spēcīgākie zviedri un somi, un līdz pasaules čempionāta medaļām nācās gaidīt līdz 2009. gadam, kad [[Budapešta|Budapeštā]] Latvija ieguva sudrabu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/jaunumi/20090719.html |title=Budapeštas sudrabs |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304225406/http://www.galdahokejs.lv/jaunumi/20090719.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pirmais zelts nāca 2013. gada pasaules čempionātā [[Stavangera|Stavangerā]], kad A.Sīlis un E.Caics savā starpā sadalīja pirmās divas vietas individuālajās sacensībās. Komandu zelts iegūts piecreiz — Eiropas čempionātos Rīgā 2014. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skrunda.lv/?fn_mode=fullnews&fn_id=1700 |title=Latvija pirmoreiz iegūst komandu zeltu galda hokejā |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304225357/http://www.skrunda.lv/?fn_mode=fullnews&fn_id=1700 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> un [[Kraņa|Kraņā]] 2022. gadā, un pasaules čempionātos Tallinā 2021. gadā, Brīnē 2023. gadā un Ūmeo 2025. gadā.<ref>[https://www.ventasbalss.lv/zinas/sports/44111-galda-hokejisti-palidz-latvijas-izlasei-iegut-pasaules-cempionu-titulu Ventas Balss. Galda hokejisti palīdz Latvijas izlasei iegūt Pasaules čempionu titulu]</ref> == Organizācijas == [[Attēls:ITHF countries at 2019.VII.png|thumb|280px|ITHF 2019. gadā. Zaļā krāsā dalībvalstis kopš 2005. gada (nav redzamas Kanāda un ASV), dzeltenīgi zaļā — vēlāk pieņemtās.<ref name="org">[http://www.ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp International Table Hockey Federation: Organization]</ref>]] Galda hokeja starptautisko pārraudzību veic [[Starptautiskā Galda hokeja federācija]] (ITHF), kura nosaka spēles un turnīru organizācijas noteikumus un veido starptautisko [[reitings|reitingu]], kopīgi ar tajā ietilpstošajām valstu federācijām rīko pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules tūres sacensības. Kopš 2018. gada tās prezidents ir Bjarne Akselsens ([[Dānija]]), izpildkomitejā no Latvijas iekļauts E. Caics un juridiskajā komitejā I. Žubeckis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp |title=ITHF information page |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031522/http://www.ithf.info/stiga/ithf/ithf.asp |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}</ref> Galvenā lēmumu pieņemšanas metode ir ietilpstošo valstu federāciju balsojums. Latvijā galda hokeju organizē [[Latvijas Galda hokeja federācija]] ar sākotnēji pašievēlētu, bet tagad oficiāli reģistrētu galda hokeju klubu ievēlētu valdi un kopš paša sākuma nemainīgu prezidentu R. Blūmentālu, un vairākiem klubiem Rīgā, Inčukalnā, Ventspilī, Valmierā, Burtniekos u.c. Nekāda konkurence šai unitārajai sistēmai Latvijā nav veidojusies, atšķirībā no dažām citām valstīm (piem., Krievijā un Ukrainā). === Rezultatīvākie galda hokeja klubi Latvijā === * [[Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte"]],<ref name="Laimīte">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laimite.lv/lv/pulcini/galda-hokejs |title=BJC "Laimīte" galda hokeja pulciņš |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222322/http://www.laimite.lv/lv/pulcini/galda-hokejs |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Rīga * [[Ventspils Jaunrades nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaunradesnams.lv/lv/galda_hokejs |title=VJN galda hokeja pulciņš |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160124233609/http://www.jaunradesnams.lv/lv/galda_hokejs/ |archivedate={{dat|2016|01|24||bez}} }}</ref> * [[Inčukalns|Inčukalna]] GHK * [[Burtnieki|Burtnieku]] MJIC * [[Skrunda]]s GHK * [[Rīgas GHK]] * [[Valmiera]]s JC "Vinda" * [[Jēkabpils]] GHK === Vadošie spēlētāji Latvijā === [[Attēls:Borisov (RU) - third winning of European Championship.jpg|250px|thumb|2018. gada Eiropas čempionāta uzvarētāji. No kreisās — [[Atis Sīlis]] (3. vieta), Maksims Borisovs (Krievija, 1. vieta) un [[Edgars Caics]] (2. vieta).]] Dati saskaņā ar pasaules reitingu 2025. gada 1. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/nation.aspx?id=20|title=World Ranking - Latvians|website=stiga.trefik.cz|access-date=2023-06-18}}</ref> {| class="wikitable" |- !Kopvērtējumā !Sievietes !Juniori (18-) !Veterāni (40+) !Bērni (13-) !Seniori (55+) |- | Rainers Kalniņš || Krista Annija Lagzdiņa || Regnārs Vazolinš || Valts Smagars || Rainers Martužāns || Salvis Skarainis |- | Edgars Caics || Elēna Rācenāja || Lūkass Jurka || Salvis Skarainis || Ģirts Vazoliņš || Ilgvars Pavlovskis |- | Raivis Miglinieks || Margarita Ābele || Henrijs Prokuratovs || Sandis Kalniņš || Dārta Vesele || Gunārs Buls |} == Sacensības == Apmēram 15 valstu federācijas visas sezonas gaitā organizē nacionālu sacensību sēriju izlases atlasei. Parasti šie turnīri ir brīvi pieejami jebkuram gribētājam no jebkuras valsts, bieži vēlama pieteikšanās dažas dienas iepriekš. Lielākās sacensības tiek iekļautas Pasaules tūrē, kuras labākie spēlētāji saņem ārpuskārtas ceļazīmes uz attiecīgo sezonu noslēdzošo pasaules vai Eiropas čempionātu jūnija sākumā. === Sacensības Latvijā === Izņemot karantīnas pārtraukuma periodu 2020.—2021. gadā, Latvijā tiek organizētas četru veidu sacensības: * LGHF lielturnīri ar pietiekami augstu reitingu izlases atlasei (Rīgas kauss decembrī, Latvia Open septembrī, Latvijas čempionāts pavasarī un četru posmu Latvijas kauss no rudens līdz pavasarim), kuros visos ir atklāta piedalīšanās, kā arī speciāli čempionāti sievietēm, junioriem un veterāniem aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/kalendars |title=LGHF pieteikto sacensību kalendārs |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151212000718/http://galdahokejs.lv/index.php/kalendars |archivedate={{dat|2015|12|12||bez}} }}</ref> * Vietējo klubu rīkotās sacensības un treniņturnīri. Bieži grūti atšķirt vienu no otra, lai gan daļa no tiem tiek ierakstīta LGHF sacensību kalendārā. Labākā vieta iesācējiem. * Masveidīgi reklāmas vai komerciāli pasākumi. Īsi pirms Rīgas kausa regulāri tiek organizēts skolnieku turnīrs, kurā 2017. gadā piedalījās vairāk kā 580 skolnieku.<ref>[http://www.iksd.riga.lv/public/89905.html Rīgas Domes IKSD: Novadīts Rīgas bērnu un jauniešu galda hokeja turnīrs “Sarauj 2017”]{{Novecojusi saite}}</ref> LGHF un vietējie klubi tāpat ar saviem galdiem piedalās dažādos publiskos pasākumos un vada turnīrus korporatīvajai atpūtai.<ref>[https://www.facebook.com/tablehockeylatvia LGHF un vadošo sportistu atskaites par notikušajiem amatieru turnīriem]</ref> * Kopš 2016. gada — Amatieru Līga vienlaikus un vienuviet ar LGHF lielturnīriem, priekš iesācējiem un vājākajiem spēlētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/index.php/turniri/al |title=Amatieru Līga |access-date={{dat|2016|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160128224708/http://galdahokejs.lv/index.php/turniri/al |archivedate={{dat|2016|01|28||bez}} }}</ref> === Turnīru organizācija === Mazos treniņturnīrus parasti organizē bez sevišķa plāna, korporatīvos — pēc pasūtītāja vēlmēm. Jo vairāk dalībnieku treniņturnīrā, jo vairāk tā organizācija atgādina LGHF reitinga lielturnīru. Lielturnīrs parasti notiek sporta zālē (Rīgā — pēdējos gados [[Rīgas Kultūru vidusskola|Kultūru vidusskolā]], biežāk gan [[Inčukalns|Inčukalna]] sporta kompleksā), pirms turnīra dalībnieki tiek piereģistrēti (tiek veikta arī iepriekšēja reģistrācija caur Internetu), un datorprogramma pēc reitinga sadala ieradušos spēlētājus pa 3—6 atlases apakšgrupām atkarībā no dalībnieku skaita. Normāli apakšgrupās ir pa 15-20 cilvēku, kuri izspēlē riņķa turnīru. Katras apakšgrupas galdiņi ir nostādīti vienā rindā. Pēc katras spēles dalībnieks pāriet pie nākamā galdiņa labajā pusē no sevis, tā saņemot sev pretī jaunu pretinieku, rindas galā pārejot otrā pusē. Uzvarētāji pieraksta spēles rezultātu apakšgrupas kopīgajā rezultātu lapā, no kuras to tiesneši ievada datorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/turniri |title=Turnīru norises kārtība |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160629170537/https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/turniri }}</ref> Rīgas kausā lielā dalībnieku pieplūduma dēļ pirms apakšgrupu sacensībām tiek organizētas kvalifikācijas grupas dalībniekiem ar zemu reitingu un nepiereģistrētajiem. 2017. gadā Rīgas kausā, ieskaitot kvalifikācijas grupas, pavisam piedalījās 257 spēlētāji, no kuriem 190 iekļuva pamatturnīrā pēc reitinga vai kvalifikācijas rezultātiem. Pēc apakšgrupām seko tehnisks pārtraukums rezultātu apkopošanai, galdu pārbīdei un pusdienām, pēc kura labākie — šai sezonā parasti 16 — saskaņā ar apakšgrupās ieņemtajām vietām izspēlē riņķa turnīrā pirmo (augstāko) [[līga|līgu]], bet pārējie — zemākas līgas. Orientējoši tajās, izņemot zemāko, cenšas ielikt pa 20-24 spēlētājiem. Pēc līgu izspēles bieži vēl tiek rīkotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas spēļu]] sērijas starp līgu pirmajiem un pēdējiem spēlētājiem, kā arī starp 8-16 labākajiem pirmās līgas spēlētājiem. Tas ir visai laikietilpīgs process — tā, 2015. g. septembra sacensībās Jēkabpilī vairums dalībnieku bija beiguši spēles pēc septiņām stundām, kamēr labākie spēlēja visas 12.<ref>[http://klab.lv/users/kaszczejs/77399.html Latvia Open-2015 subjektīvs apraksts]</ref> Pēc turnīriem seko apbalvošana, lai gan tos dalībniekus, kuru vietas vairs nevar mainīties, parasti apbalvo izslēgšanas spēļu laikā. Apbalvo labākos gan kopīgā vērtējumā, gan atsevišķi starp junioriem (līdz 18 g. v.), veterāniem (no 40 g. v.) un sievietēm. Pēdējā laikā bieži izdala un atsevišķi apbalvo arī labākos bērnus līdz 13 un seniorus no 55. == Spēles laukums == [[Attēls:Table hockey player with puck.jpg|thumb|Galda hokeja figūriņas ar ripu.]] [[Attēls:Table hockey mechanics.jpg|thumb|Galda hokeja figūriņas vadības mehānisms.]] Visās ITHF sacensībās Eiropā tiek lietoti "''Stiga play-off''", kopš 2019. gada arī "Stiga 21" standarta laukumi. Ziemeļamerikā bieži lieto "''Stiga Stanley cup''" standartu, kura vienīgā atšķirība ir figūriņu formā. Spēles laukums ir apmēram metru reiz pusmetru liela ar [[apmale|apmalēm]] ierobežota horizontāla virsma ar noapaļotiem stūriem, kurā izgrieztas renītes figūriņu vadīšanai un vārtu atveres. Renīšu un attiecīgi figūriņu katram spēlētājam ir pa sešām — viens vārtsargs, divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Katra figūriņa caur [[zobrats|zobrata]] mehānismu (citos standartos tā vietā var būt [[atspere]]s mehānisms) zem laukuma savienota ar vadības stieni, kura otrs gals iznāk ārā no laukuma apakšas pie spēlētāja. Katrs stienis var virzīties turp un atpakaļ pa renīti un griezties ap savu asi, tādējādi ļaujot šīs pašas kustības izdarīt figūriņai. Spēlē lieto relatīvi lielu plastmasas [[ripa (sports)|ripu]]. Renītes izvietotas tā, lai jebkura vieta uz laukuma būtu aizsniedzama kādai figūriņai (lai gan Stigas standartā problemātiska paliek vārtu līnija, par kuru ir īpaša atruna noteikumos). Pretinieki, vadīdami savas figūriņas ar stieņiem, cenšas iemest ripu pretinieka vārtos. Atšķirībā no ledus hokeja, šeit nav "[[aizmugure (sports)|aizmugures]]" noteikuma un visi [[iemetiens (sports)|iemetieni]] notiek laukuma centrā. Laukums tiek nostiprināts uz speciāla galdiņa vai jebkuras citas horizontālas virsmas 70-80 cm augstumā vai nu pielīmējot kājiņas ar divpusēju [[līmlente|līmlenti]], vai izmantojot speciālus stiprinājumus. Citu atšķirību starp veikalos pārdodamajiem "Stiga 21" laukumiem un sacensībām sagatavotajiem nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galdahokejs.lv/TournamentRulesLVv201706.pdf |title=ITHF turnīru organizācijas noteikumi, p. 3 — Noteikumi organizatoriem |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180820125937/http://www.galdahokejs.lv/TournamentRulesLVv201706.pdf |archivedate={{dat|2018|08|20||bez}} }}</ref> === Nestandarta laukumi === ==== Luč ==== Neraugoties uz to, ka padomju galda hokeja standarts "Luč" pa pusgadsimtu ir mazliet atpalicis no pasaules līmeņa, tas ar nebūtiskām izmaiņām līdz 2010. gadu beigām joprojām tika pārdots un uz tā rīkoja čempionātus. Pirmais pasaules čempionāts, kurā šis standarts tika lietots, notika 2008. gadā [[Mosta|Mostā]], Čehijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/other_disciplines.php?id_tur=44 |title=WTHA World Championship-2008 |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160309023503/http://www.billiard-hockey.com/other_disciplines.php?id_tur=44 |archivedate={{dat|2016|03|09||bez}} }}</ref> tomēr tagad toreizējā rīkotāja organizācija pārgājusi uz mazizmēra "Chemoplast".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/wp-content/uploads/2016/07/WTHA_news_2_2016.pdf |title=WTHA news 2/2016 |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723054751/http://www.billiard-hockey.com/wp-content/uploads/2016/07/WTHA_news_2_2016.pdf |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tahlovyhokej.cz/fotogalerie/praha-prazsky-turnaj |title=Praha – Pražský turnaj fotogalerie |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723054752/http://www.tahlovyhokej.cz/fotogalerie/praha-prazsky-turnaj |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}</ref> Kopš 2012. gada rūpnīcas finansiālo problēmu dēļ tā ražošana tiek periodiski apturēta un atkal atjaunota,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.ngs.ru/more/1814641/ |title=Novosibirskas portāls par situāciju ap "Luč" 2014. gadā |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180515224018/http://news.ngs.ru/more/1814641/ |archivedate={{dat|2018|05|15||bez}} }}</ref> pēdējos gados vairs nav ziņu par ražošanas atjaunošanu. ==== Burbuļhokejs ==== Šis galda hokeja paveids atšķiras pirmām kārtām ar to, ka to pārklāj caurspīdīgs [[kupols]], kas neļauj ripai izlidot no laukuma, bet spēlētājiem — piekļūt tam. Attiecīgi hokejam ir speciāls mehānisms ripas ievadei spēlē pēc gūtiem vārtiem, citas atšķirības no standarta nav principiālas. Burbuļhokejs ir īpaši populārs Ziemeļamerikā un bieži tiek uzstādīts priekš līdzjutējiem sporta arēnās kopā ar līdzīgām sporta spēlēm un spēļu automātiem un parasti ir ar naudas pieņemšanas mehānismu par nospēlēto laiku. Šim paveidam bija pašam sava federācija IBHF un notiek savas sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chexxfan.com/ |title=Bubble hockey |access-date={{dat|2019|05|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180313215152/http://chexxfan.com/ |archivedate={{dat|2018|03|13||bez}} }}</ref> Standarta popularitātei traucē tā dārgums. Pašlaik [[Facebook]] atrodama Nacionālā Burbuļhokeja asociācija, kura savas sacensības sauc par burbuļhokeja pasaules čempionātu.<ref>[https://www.facebook.com/groups/311587888906261/permalink/2838888929509465/ World Championship Tournament of Bubble Hockey will be held in Buffalo]</ref> ==== Citi galda hokeju varianti ==== Dažādu ražotāju piedāvātās versijas ir daudzskaitlīgas, taču Eiropā mazpopulāras. Citādi tas ir Ziemeļamerikā, kur vairāku firmu ražojumu cienītāji organizējušies savos klubos (piemēram, uz ''Coleco'' galdiem spēlējošā NTHL) un dažādi galda hokeja paveidi tiek plaši lietoti — tā, uz viena no tiem 2015. gada 18. septembrī [[Kanāda]]s premjerministrs [[Stīvens Hārpers]] nospēlēja reklāmas spēli pret [[Veins Greckis|Veinu Grecki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://t.thestar.com/#/article/news/federal-election/2015/09/18/wayne-gretzky-assists-on-stephen-harpers-goal.html |title=Wayne Gretzky assists on Stephen Harper's goal |access-date={{dat|2015|09|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160501151901/http://t.thestar.com/#/article/news/federal-election/2015/09/18/wayne-gretzky-assists-on-stephen-harpers-goal.html}}</ref> Ziemeļamerikā darbojas vairākas savienības, līgas un federācijas, kuras vienlaikus atzīst dažādu ražotāju stieņu galda hokejus — tā, [[Vinipega]]s GHL savos turnīros lieto vienlaikus 20 ražotāju galda hokeja laukumus, ieskaitot "Stigu", un tās prezidents vienlaikus ilgstoši ieņēma amatu arī ITHF.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://usthactha.wordpress.com/2015/12/11/new-ctha-president-sal-capizzis-unique-league/ |title=New CTHA President Sal Capizzi’s unique league |access-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190723225249/https://usthactha.wordpress.com/2015/12/11/new-ctha-president-sal-capizzis-unique-league/ |archivedate={{dat|2019|07|23||bez}} }}</ref> Pārējos kontinentos šis sporta veids ir gandrīz nepazīstams, un to iedzīvotāji ar viņu pamatā sastopas emigrācijā — piemēram, Dānijā viņiem organizē speciālus turnīrus "''Welcome to Denmark!''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=80036 |title=Eagles development tournaments |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160827152751/http://stiga.trefik.cz/ithf/ranking/serial.aspx?ID=80036 |archivedate={{dat|2016|08|27||bez}} }}</ref> ==== Citas spēles ==== Reizēm aiz komerciāliem iemesliem par galda hokeju tiek nosauktas spēles, kas to galīgi neatgādina, lai izmantotu populāru brendu. Reizēm atšķirība ir acīmredzama, kā [[gaisa hokejs|gaisa hokeja]] vai [[biljardhokejs|biljardhokeja]] gadījumos, reizēm jautājums ir strīdīgs, kā ar magnētisko hokeju bez vadības renītēm, bet ar stieņiem.<ref>[https://vk.com/club5775511 Мурманский магнитный хоккей]</ref> Ir bijuši mēģinājumi visus tos apvienot zem viena organizatoriska jumta, kā [[WTHA]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billiard-hockey.com/index.php |title=WTHA - about WTHA |publisher=Billiard-hockey.com |date=2010-10-03 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6FBtPWE1O?url=http://www.billiard-hockey.com/index.php |archivedate=2013-03-17 }}</ref> par kuru veiksmīgumu ir pretēji viedokļi. == Galvenie spēles noteikumi == [[Attēls:HandshakeAfterGame.JPG|thumb|250px|Pēc katras spēles galda hokejā pieņemts paspiest roku pretiniekam]] # Spēli tiesā paši spēlētāji, kas prasa no viņiem ētikas normu ievērošanu. # Spēle ilgst piecas minūtes. Laiks spēles gaitā netiek apturēts, ripai paliekot vārtos vai izejot ārpus laukuma. Spēles laiku var apturēt, ja jālabo galdiņš vai pēc spēlētāju vienošanās neparedzētā situācijā. # Spēle notiek uz firmas "Stiga" galdiņiem, kas nekustīgi piestiprināti pamatnei. Vārtos nelieto reizēm komplektā iekļauto plastmasas tīkliņu. Vārtu apakšdaļa var būt modificēta, izzāģējot plastmasas apakšu un aizvietojot to ar drēbes tīkliņu. # Iemetienu laukuma centrā spēles sākumā veic, noliekot ripu laukuma centrā un sākot spēli līdz ar skaņas signālu. Visi citi iemetieni arī tiek izdarīti laukuma centrā, bet no augšas, turot ripu 5 cm centimetru virs figūriņu galvām. Abiem centra uzbrucējiem iemetiena brīdī jābūt atvilktiem līdz galam savās laukuma pusēs, aizsargiem atvilktiem pirms zilās līnijas un pretiniekiem jābūt gataviem iemetienam. # Spēles neparedzēta pārtraukuma gadījumā iemetiens notiek, ja abi spēlētāji pārtraukuma mirklī varēja sasniegt ripu. Ja to kontrolēja viens no spēlētājiem, tad ripa paliek pie viņa. # Vārti neskaitās: ## ja ripa nav palikusi vārtos, bet izlekusi atpakaļ; ## ja sists ar kāju pa stāvošu ripu, kuru pirms tam uz renītes nostādījusi tā pati figūriņa (taču tiek skaitīts metiens ar pacelto kāju, kad to lieto kā nūju); ## ja kopš iemetiena brīža pagājis mazāk par 3 sekundēm jeb vai ripa pēc tām vēl nav skārusi citas figūriņas, izņemot centru un pretinieka vārtsargu; ## ja ripa iemesta vienlaikus ar spēles beigu signālu (šaubu gadījumā vārti netiek ieskaitīti); ## ja ripa iemesta laikā, kad galds nav bijis stabils uzbrūkošā spēlētāja dēļ. # Gūtie vārti skaitās, arī ja figūriņa salūzusi vai nokritusi vārtu gūšanas laikā. # Viena figūriņa var turēt ripu ne ilgāk kā 5 sekundes, neizdarot piespēli vai metienu. Ja šis laiks tiek pārsniegts, seko iemetiens. # Figūriņas, kas spēles gaitā pacēlušās uz augšu, var nospiest uz leju laikā, kad spēle ir pārtraukta vai kad nospiedējs pats kontrolē ripu. Pēdējā gadījumā jāievēro "5 sekunžu noteikums". Veicot nospiešanu, spēlētājs nevar vienlaikus spēlēt. # Ja ripa nonākusi uz spēlētāja vārtu līnijas un viņš nav drošs, ka spēs to paņemt ar nūju, viņš drīkst paziņot "Bloks" un izdarīt iemetienu. # Ja spēlētājs 30 sekunžu laikā pēc sākuma signāla vēl nav ieradies uz spēli, viņš saņem zaudējumu 0:10.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/noteikumi |title=Saīsināta noteikumu versija |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160630042109/https://sites.google.com/site/belshewitz/home/galda-hokejs/noteikumi }}</ref> Turnīros sportistiem tiek lietoti sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri ietver situācijas, kādas amatieru spēlēs parasti nerodas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ithf.info/stiga/ithf/docs/PlayingRulesLAT.htm |title=Pilna noteikumu versija |access-date={{dat|2015|09|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016031502/http://www.ithf.info/stiga/ithf/docs/PlayingRulesLAT.htm |archivedate={{dat|2015|10|16||bez}} }}</ref> == Praktiskā nozīme == Galda hokeju daži sauc par pasaules ātrāko sportu, jo tas prasa ļoti ātru [[reakcija|reakciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.loumarinoff.com/table-hockey/about-table-hockey |title=About Table Hockey |publisher=Lou Marinoff |date= |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151001083458/http://www.loumarinoff.com/table-hockey/about-table-hockey/ |archivedate=2015-10-01 }}</ref> Vienlaikus daudzi to vispār neatzīst par sportu, uztverdami kā rotaļlietu. Dažādās valstīs pret to ir dažāda attieksme, tā, Krievijā 2015. gada rudenī tika apspriests likumprojekts par visu neatzīto sporta veidu sacensību faktisku aizliegšanu, kas būtu skāris arī galda hokeju. Likumprojekts netika pieņemts sporta sabiedrības protestu dēļ.<ref>[https://www.championat.com/other/article-3277151-popravki-k-zakonu-o-sporte-ne-doshli-do-gosdumy.html Чемпионат — это звучит гордо. Как чиновников поставили на место]</ref> Citāda pozīcija ir Igaunijā, kur starptautiskā Tallinas kausa atklāšanā piedalījās kultūras ministrs.<ref>[https://www.facebook.com/sotsdemru/posts/1848660201843804 В субботу в Таллинне прошел этап Кубка мира по настольному хоккею]</ref> Latvijā galda hokeju sporta pedagogi ieteic, lai attīstītu kustību koordināciju, veiklību, [[mugura]]s un [[kāja|kāju]] [[muskulatūra]]s nostiprināšanai. Attīstās mazā [[pirkstu motorika]] un loģiskā domāšana, jo spēle ir dinamiska un mainošās situācijas prasa citādu reakciju katru sekundi.<ref name="Laimīte"/> == Galveno starptautisko turnīru statistika == === Pēdējā pasaules čempionāta rezultāti === {{pamatraksts|Pasaules čempionāts galda hokejā}} '''2025. gada jūnijs, Zviedrija, Ūmeo''' {| class="wikitable" |- !Kategorija !Uzvarētājs !Dalībnieku skaits |- |Individuālā||{{flagicon|Latvija}} Rainers Kalniņš ||115 (16 valstis) |- |Sievietes||{{flagicon|Ukraina}} Hanna Ivancova ||23 (7 valstis) |- |Juniori||{{flagicon|Latvija}} Regnārs Vazoliņš || 27 (8 valstis) |- |Veterāni||{{flagicon|Zviedrija}} Hermanis Stēns || 45 (15 valstis) |- |Bērni||{{flagicon|Latvija}} Rainers Martužāns || 15 (7 valstis) |- |Seniori||{{flagicon|Norvēģija}} Ingve Osheims || 21 (12 valstis) |- |Izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 9 |- |Sieviešu izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 4 |- |Junioru izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 6 |- |Veterānu izlases||{{flagicon|Zviedrija}} Zviedrija || 8 |} === Pēdējā Eiropas čempionāta rezultāti === {{pamatraksts|Eiropas čempionāts galda hokejā}} '''2024. gada jūnijs, Latvija, Valmiera''' {| class="wikitable" |- !Kategorija !Uzvarētājs !Dalībnieku skaits |- |Individuālā||{{flagicon|Latvija}} Edgars Caics || 109 (14 valstis) |- |Sievietes||{{flagicon|Ukraina}} Hanna Ivancova ||13 (4 valstis) |- |Juniori||{{flagicon|Ukraina}} Artjoms Matancevs || 27 (8 valstis) |- |Veterāni||{{flagicon|Zviedrija}} Peters Estlunds || 39 (13 valstis) |- |Bērni||{{flagicon|Latvija}} Roberts Verbičs || 21 (6 valstis) |- |Seniori||{{flagicon|Igaunija}} Igors Saveļjevs || 16 (6 valstis) |- |Izlases||{{flagicon|Ukraina}} Ukraina || 8 |- |Sieviešu izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 4 |- |Junioru izlases||{{flagicon|Latvija}} Latvija || 4 |- |Veterānu izlases||{{flagicon|Zviedrija}} Zviedrija || 6 |} === Pasaules klubu čempionātu rezultāti === [[Attēls:World Clubs Championship - 2018, final, Laimīte - Toros.jpg|250px|thumb|Pasaules 2018. gada klubu čempionāta fināls Jēkabpilī. [[BJC "Laimīte"]] pret "Toros" no Krievijas.]] {| class="wikitable" |- !Gads !Norises vieta !Uzvarētāji !Komandu skaits |- |2007||{{flagicon|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]]||{{flagicon|Zviedrija}} Enköping HSC|| 20 (7 valstis) |- |2010||{{flagicon|Čehija}} [[Libereca]], [[Čehija]]|| {{flagicon|Krievija}} RTHF United Team|| 26 (8 valstis) |- |2012||{{flagicon|Krievija}} [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 17 (5 valstis) |- |2014||{{flagicon|Čehija}} [[Letovice]], [[Čehija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 31 (10 valstis) |- |2016||{{flagicon|Krievija}} [[Kurska]], [[Krievija]]|| {{flagicon|Latvija}} BJC Laimīte|| 23 (4 valstis) |- |2018||{{flagicon|Latvija}} [[Jēkabpils]], [[Latvija]]|| {{flagicon|Krievija}} THC Toros|| 23 (5 valstis) |- |2021||{{flagicon|Slovēnija}} [[Kraņa]], [[Slovēnija]]|| {{flagicon|Krievija}} Legion-NiKi|| 7 (4 valstis) |- |2024||{{flagicon|Čehija}} [[Prāga]], [[Čehija]]|| {{flagicon|Latvija}} Inčukalna GHK|| 26 (9 valstis) |} == Skatīt arī == * [[Gaisa hokejs]] == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.galdahokejs.lv/ Latvijas Galda Hokeja Federācija] {{flagicon|Latvija}} * [http://www.ithf.info/ Starptautiskā Galda Hokeja Federācija] {{en ikona}} * [http://www.ithf.info/ranking/ Pasaules reitings] {{en ikona}} [[Kategorija:Galda hokejs]] [[Kategorija:Hokeja paveidi]] 9yk4io6y58l1biv4ohsaag8q4ozq3de 0 7611 4548181 4516231 2026-11-11T11:30:49Z Meistars Joda 781 4548181 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 23 | 1. čaula = 2 | 2. čaula = 8 | 3. čaula = 11 | 4. čaula = 2 | simbols = V | atommasa = 50,9415 | valences elektroni = [Ar]3d³4s² | tabulas attēls = [[Attēls:V-TableImage.svg|250px]] | attēls = [[Attēls:Vanadium 1.jpg|120px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Vanadium-bar.jpg|180px]]<br />Vanādija paraugs un kodināti tīra vanādija klucīši | oksidēšanas pakāpes = +5, +4, +3, +2, 0 | elektronegativitāte = 1,63 | blīvums = 6110 | kušanas temperatūra = 2183 K (1910&nbsp;°C) | viršanas temperatūra = 3680 K (3407&nbsp;°C) | trīskāršais punkts = | kritiskais punkts = | īpatnējā pretestība = (20 °C) 1,97{{E|-7}} | skaņas ātrums = (20 °C) 4560 | Van der Vālsa rādiuss = }} '''Vanādijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar simbolu '''V''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 23. Tas ir sudrabbalts un mīksts [[5. grupas elementi|5. grupas]] (VA) [[pārejas metāli|pārejas metāls]]. Vanādijs dabā nav sastopams brīvā veidā, lielāko daļu vanādija iegūst no polimetāliskajām [[rūda|rūdām]]. Vanādiju parasti lieto [[tērauds|tērauda]] sakausējumiem kā [[leģēšana|leģējošo]] elementu (kopā ar [[hroms|hromu]]). [[vanādija(V) oksīds|Vanādija oksīdu]] lieto par [[katalizators|katalizatoru]]. Savienojumos vanādijam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4 un +5. == Izotopi == Ir zināmi divi stabili vanādija [[izotops|izotopi]]. Vanādijs-51 veido 99,750% no visa kopējā dabā sastopamā vanādija daudzuma.<ref name="jlab"/> Atlikušos 0,250% veido vanādijs-50.<ref name="jlab"/> == Izmantošana == Lielāko daļu no vanādija, aptuveni 80%, izmanto [[sakausējums|sakausējumos]] ar [[dzelzs|dzelzi]] vai kā piekausējumu [[tērauds|tēraudam]].<ref name="lenntech"/> Sakausējumi ar dzelzi tiek izmantoti dažādu mehānisku un tehnisku ierīču sastāvdaļu ražošanā, piemēram, no tā ražo [[kloķvārpsta]]s, [[zobrats|zobratus]], [[rotācijas ass|asis]] un tā tālāk. Sajaukumā ar [[alumīnijs|alumīniju]] vanādijs tiek izmantots [[titāns|titāna]] sakausējumos, kurus pēc tam lieto, piemēram, [[gāzes strūklas dzinējs|gāzes strūklas dzinējos]]. Vanādija sakausējumi tiek izmantoti arī [[kodolreaktors|kodolreaktoros]], jo tiem ir zema [[neitrons|neitronu]] [[adsorbcija]]s spēja, kā arī tie nedeformējas augstās temperatūrās.<ref name="lenntech"/> == Vēsture == Vanādiju 1801. gadā atklāja spāņu—meksikāņu zinātnieks un dabas pētnieks [[Andrés Manuel del Río|Andress Manuels del Rio]]. Diemžēl franču ķīmiķi paziņoja, ka del Rio atklātais elements ir tikai "netīrs" [[hroms]].<ref name="lanl"/> Spāņu zinātnieks pieņēma franču zinātnieku apgalvojumu, un tādēļ arī pats uzskatīja, ka ir kaut ko sajaucis. 1831. gadā zviedru ķīmiķis [[Nils Gabriel Sefström|Nilss Gabriels Sefstrēms]] elementu atklāja otrreiz.<ref name="webelements.com"/> Viņš to nosauca [[skandināvu mitoloģija|skandināvu skaistuma dievietes]] [[Vanādisa]]s vārdā.<ref name="webelements.com"/> Līdz pat 1922. gadam nevarēja iegūt pilnībā tīru vanādiju. Līdz tam varēja iegūt tikai vielu, kuru veidoja aptuveni 99,3 līdz 99,8% vanādija.<ref name="lanl"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso023.html | title= Isotopes of the Element Vanadium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190723031450/https://education.jlab.org/itselemental/iso023.html | archivedate= 2019-07-23 }}</ref> <ref name="lenntech">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lenntech.com/periodic/elements/v.htm | title= Vanadium | publisher= Lenntech | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski}}</ref> <ref name="lanl">{{tīmekļa atsauce | url= http://periodic.lanl.gov/23.shtml | title= Vanadium | publisher= Los Alamos National Laboratory | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski}}</ref> <ref name="webelements.com">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.webelements.com/vanadium/history.html | title= Vanadium - historical information | publisher= Webelements.com | accessdate= 2012-10-22 | language= angliski | archive-date= 2012-10-18 | archive-url= https://web.archive.org/web/20121018033908/http://www.webelements.com/vanadium/history.html }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] lup77jvd4ttc804dlvoaejny3vd8jpt 0 10910 4547747 4545073 2026-11-10T12:23:20Z ~2026-59368-73 153112 Andrejs Kozlovs pameta ST! frakciju. 4547747 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Andrejs Kozlovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/rigas-domes-deputatu-frakcija-stabilitatei|title=Rīgas domes deputātu frakcija “Stabilitātei!” {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2026-10-09|language=lv}}</ref> | style="text-align: center" | 3 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br />[[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small> | style="text-align: center" | 2 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] n7c50zsxijyt7d7t2tfkbexy9eosfri 4547749 4547747 2026-11-10T12:28:25Z ~2026-59368-73 153112 4547749 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br />[[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small>Jakovs Pliners ''(bez partijas)'' Nikolajs Kabanovs (''bez partijas)'' Andrejs Kozlovs (''bez partijas'') | style="text-align: center" | 5 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] pvc9rf1is2geg623be0oi7n46bogmir 4547753 4547749 2026-11-10T12:32:00Z ~2026-59368-73 153112 4547753 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br />[[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small>[[Jakovs Pliners]] <small> (''bez partijas'') </small> [[Nikolajs Kabanovs]] <small> (''bez partijas)'' </small> [[Andrejs Kozlovs]] <small> (''bez partijas'') </small> | style="text-align: center" | 5 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] rocgjd0j1e4d4yhe0262lkpqm8ru65h 4547754 4547753 2026-11-10T12:33:16Z ~2026-59368-73 153112 4547754 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small> [[Jakovs Pliners]] <small> (''bez partijas'') </small> [[Nikolajs Kabanovs]] <small> (''bez partijas)'' </small> [[Andrejs Kozlovs]] <small> (''bez partijas'') </small> | style="text-align: center" | 5 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] bwq4ni8sjvvjfbqqd7dkqbpq0ohtbl3 4547761 4547754 2026-11-10T12:48:06Z Lasks 38532 /* Pašlaik */ 4547761 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Jakovs Pliners]] <small> (''bez partijas'') </small><br /> [[Nikolajs Kabanovs]] <small> (''bez partijas'') </small><br /> [[Andrejs Kozlovs]] <small> (''bez partijas'') </small> | style="text-align: center" | 5 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] hufqia2plvtn24goajq04jv85tzkl2r 4547812 4547761 2026-11-10T14:41:49Z Biafra 13794 šie abi taču neizstājās no partijas. 4547812 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small><br />[[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small><br /> [[Māris Sprindžuks]] <small>([[Apvienotais saraksts|AS]])</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) **• {{Color box|#6767ad}} SV (5) **• {{Color box|#c71414}} AJ (2) **• {{Color box|#2268C1}} [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ([[Jūlija Sohina|1]]) * {{Color box|#white}} ''bez partijas'' (5)<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref><ref>https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju</ref><ref>https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s valstspilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja, * ārtelpas un mobilitātes komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Termiņa sākumā === Frakcijas pēc ievēlēšanas, termiņa sākumā. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Jūlija Stepaņenko]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas un no 2026. gada 16. februāra — divi neatkarīgie deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120083546/briedis-pamet-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-plkst-1503|title=Briedis pamet "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju (plkst. 15.03)|website=Delfi|access-date=2026-10-09|date=2025-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8417121/ukrainas-jautajuma-del-stabilitatei-rigas-domes-frakciju-pamet-petrovs|title=Ukrainas jautājuma dēļ "Stabilitātei" Rīgas domes frakciju pamet Petrovs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-10-09|date=2026-02-16|language=lv}}</ref> Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | [[Edvards Šlesers]] | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | [[Justīne Panteļējeva]] | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | [[Vadims Baraņņiks]] | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |- | style="background:#white" | | ''Pie frakcijām nepiederoši deputāti'' | [[Mairis Briedis]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Nikolajs Kabanovs]] <small> ([[Stabilitātei!]]) </small><br /> [[Andrejs Kozlovs]] <small> (''bez partijas'') </small><br /> [[Valērijs Petrovs]] <small>(''bez partijas'')</small><br /> [[Jakovs Pliners]] <small> ([[Stabilitātei!]]) </small> | style="text-align: center" | 5 |} ==== Pēc 15. Saeimas vēlēšanām ==== Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] Mairitas Lūses ("Progresīvie") vietu ieņēma Igors Kļaviņš; domnieku Aināra Šlesera, Eduarda Zivtiņa, Andreja Klementejeva, Roberta Žemaiša un Jevgēnijas Šafranekas ("Latvija Pirmajā vietā") vietas ieņēma [[Vitālijs Orlovs]], [[Leonīds Loginovs]], [[Māris Ruks]], [[Karina Plaude]] un [[Māris Mežals]]; domnieku Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Vjačeslava Stepaņenko, Rūdolfa Brēmaņa, Jūlijas Sohinas, Innas Djeri un Artūra Klēbaha ("Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši") vietas domē ieņēma [[Eiženija Aldermane]], [[Jānis Lauva]], [[Vadims Baraņņiks]], [[Normunds Grostiņš]], [[Anna Bondere]], [[Nataļja Ļebedeva]] un [[Deniss Gorba]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2026-rigas-dome-darbu-sak-13-jauni-deputati.a670636/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas domē darbu sāk 13 jauni deputāti] lsm.lv 05.11.2026</ref> == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042904/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 6h7om8ka9eya8gb83xy93y5zgvj2zn5 0 13146 4548179 3901944 2026-11-11T11:21:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548179 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Jāns Kirsipū | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Jaan Kirsipuu'' | image = Jaan Kirsipuu.jpg | caption = | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|7|17}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tartu}} | height = | weight = | currentteam = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = sprinteris | protourrank = | amateurteams = [[ACBB]] | amateuryears = | proyears = 1992–2004<br>2005–2006<br>2009<br>2010–2012 | proteams = {{ct|ALM|1992}}<br>{{ct|C.A|2005}}<br>{{ct|L2A|2009}}<br>{{ct|CSS|2010}} | manageyear 1 = 2008 | manageteam 1 = {{ct|RBR|2008}} | manageyear 2 = 2013–2014 | manageteam 2 = {{ct|AST|2013}} | manageyear 3 = 2020– | manageteam 3 = {{ct|TBC|2020}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::4 posmi ([[1999. gada Tour de France|1999]], [[2001. gada Tour de France|2001]], [[2002. gada Tour de France|2002]], [[2004. gada Tour de France|2004]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::1 posms ([[1998. gada Vuelta a España|1998]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2002) | updated = }} '''Jāns Kirsipū''' ({{val|et|Jaan Kirsipuu}}, dzimis {{dat|1969|7|17}} [[Tartu]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[riteņbraukšana|riteņbraucējs]], savulaik dzīvoja un sportoja [[Francija|Francijā]]. 12 reizes piedalījies ''[[Tour de France]]'', bet nevienu reizi nav finišējis. Viņam ir vairāku posmu uzvaras un [[1999]]. gadā viņš 6 dienas valkāja dzelteno (līdera) krekliņu. 2006. gada oktobrī viņš paziņoja par sportista karjeras beigām. [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī viņš kļuva par profesionālās [[Latvija]]s riteņbraukšanas komandas [[Rietumu Banka-Rīga]] treneri.<ref name="rbtreneris">[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12102007-kirsipu_-_rietumu_banka-riga_treneris Kirsipū - "Rietumu Banka-Rīga" treneris]</ref> Viņš joprojām turpināja braukt Igaunijas sacensībās, 2007. gadā uzvarot braucienā ar atsevišķu startu, bet 2008. gadā kļūstot par uzvarētāju šosejas braucienā.<ref name="return" /> [[2008. gads|2008]]. gada nogalē viņš paziņoja par atgriešanos profesionālajā sportā 39 gadu vecumā. Viņš plānoja braukt nelielā Beļģijas komandā ''Geofco-Jartazi''.<ref name="return">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingnews.com/news.php?id=news/2008/dec08/dec17news |title=Kirsipuu returns to racing |access-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081217082930/http://www.cyclingnews.com/news.php?id=news/2008/dec08/dec17news}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{Riteņbraukšana-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kirsipū, Jāns}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tartu dzimušie]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] 5p7x22b5ovmqbu8zemvsngvivqxa60e 0 14145 4547767 4547736 2026-11-10T12:51:05Z Pirags 3757 /* Uzvārdu došana */ pap 4547767 wikitext text/x-wiki {{Tauta | tauta = Ebreji | native_name = יְהוּדִים‬‎ ''(Yehudim)'' | image = [[Attēls:Map_of_the_Jewish_Diaspora_in_the_World.svg|300px]] | image_caption = Ebreji visā pasaulē (2021) | population = 15,1 miljons | valoda = [[ivrits]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[spāņu valoda|spāņu]], vēsturiski arī [[jidišs]], [[ladino]] u.c. | reliģija = [[jūdaisms]] | related-c = [[arābi]], [[asīrieši]], [[samarieši]] | flag = [[Attēls:Star_of_David.svg|100px]] | flag_caption = [[Dāvida zvaigzne]], ebreju tautas simbols | grupas = [[aškenazi]], [[karaīmi]], [[sefārdi]] u.c. }}'''Ebreji''' ({{val|he|יהודים}}) ir [[Semītu valodas|semītu]] grupas tauta, kuras izcelsme ir [[Tuvie Austrumi]]. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no [[izraēļi]]em cēlušos [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām ebreji [[Latvija|Latvijā]] parasti tika dēvēti par '''žīdiem''', apzīmējums ebreji tika lietots retāk.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293921-leo_dribins_ebreji_negaida_greksudzi Aigars Dāboliņš. Ebreji negaida grēksūdzi (Intervija ar vēstures profesoru Leo Dribinu). Republika.lv, Nr.46, 2006]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara tiek lietots vārds "ebrejs", jo "žīds" tika negatīvi izmantots nacistu [[antisemītisms|antisemītiskajā]] propagandā un [[Holokausts|holokaustā]]. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz ar [[Padomju Savienība|PSRS]] okupāciju Latvijā iebrauca ebreji no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikām]], tika pārņemta [[krievu valoda]]s tradīcija izvairīties no vārda ''жид'', kas krievu valodā uzskatāms par netaktisku ebreju apzīmējumu. Jūdaismā etniskā un reliģiskā piederība agrāk bija un daudziem ebrejiem vēl tagad ir savstarpēji cieši saistītas, tāpēc par ebrejiem tiek uzskatīti arī cilvēki, kas pieņēmuši jūdaismu. Vienlaikus, cilvēki, kas vairāk nav jūdaisma sekotāji, joprojām etniski ir ebreji. Gadsimtu gaitā ebreji ir tikuši pakļauti dažādiem sodiem un iznīcināšanas kampaņām. Pēc aptuveniem datiem, pašlaik pasaulē ir 13,2 miljoni ebreju. No tiem 41% dzīvo [[Izraēla|Izraēlā]] un 41% — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {{jūdaisms}} == Definīcija == Atbilstoši tradicionālajiem jūdaisma likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens, kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis jūdaismu. Reformu jūdaisms ASV un liberālais jūdaisms Lielbritānijā uzskata par ebreju bērnu, kuram viens no vecākiem ir ebrejs un kurš ir audzināts par ebreju. Visi galvenie jūdaisma novirzieni ir atvērti cilvēkiem, kas vēlas pieņemt jūdaismu kā savu ticību. Daudzi ebreji tradicionāli uzskata, ka cilvēks, kas ir vai nu piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis jūdaismu, būs ebrejs uz visiem laikiem. Tāpēc pat tie ebreji, kas ir [[Ateisms|ateisti]] vai pieņēmuši citu ticību, joprojām tiek viņu uzskatīti par ebrejiem. Turpretim reformu jūdaisms uzskata, ka par ebreju vairs netiks uzskatīts cilvēks, kas ir pieņēmis citu ticību. Šāds ir arī oficiālais Izraēlas valdības viedoklis. == Ebreju etnosa apakšgrupas == [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Jews Praying in the Synagogue on Yom Kippur.jpg|thumb|220px|[[Maurīcijs Gotlībs|Maurīcija Gotlība]] 1878. gada gleznā ''Ebreji Jom Kipurā lūdzas sinagogā'' attēlotie Austrumeiropas [[aškenazi]] 19. gadsimta beigās]] Ebreju etnosā pastāv vēsturiski un kulturāli atšķirīgas grupas, kuras radušās, gadsimtu gaitā dažādām ebreju [[diaspora|diasporām]] mijiedarbojoties ar vietējām (mītnes zemes) kultūrām, etnosiem, reliģijām, tiesiski-politisko situāciju, valdošo klimatu un citiem aspektiem. Šie dažādie aspekti lielā mērā (dažkārt radikāli) ir veidojuši atsevišķo ebreju diasporu unikālo pasaules skatījumu un tradīcijas. Vēsturiski ir izveidojušās divas lielas grupas: [[sefārdi]] (Dienvidrietumu Eiropas ebreji) un [[aškenazi]] (Austrumeiropas ebreji). Viduslaikos par ietekmīgāko un bagātāko grupu tika uzskatīti sefārdi, kas bieži vien savās [[sinagoga|sinagogās]] nelaida Austumeiropas nabadzīgos aškenazus. Taču mūsdienās vislielākā grupa ir tieši aškenazi, kas līdz pat nesenam laikam dominēja arī [[Izraēla]]s politikā un sabiedrībā. Trešo lielāko grupu veido [[mizrahi ebreji]] — "austrumnieki" — ebreji no Tuvajiem Austrumiem, Vidusāzijas, Kaukāza. Mazākas ebreju grupas ir [[karaīti]], [[magribi]], Indijas ebreju kopienas "bene israel", "bnei Menashe", Kočinas ebreji un "bene Ephraim". Grieķijas "romainotes", Itālijas "bene Roma", Jemenas "teimanimi", Etiopijas "[[falaši|beta israel]]" u.c. Kopumā aškenazi ir apmēram 74% no visiem pasaules ebrejiem. == Ebreju vēsture == {{pamatraksts|Ebreju vēstures hronoloģija}} === Ebreju izcelsme === [[Semīti|Semītu]] izcelsmes klejojošu lopkopju cilti — ebrejus vai senebrejus ({{val|en|Hebrews}}), kas ieradušies [[Kanaāna|Kanaānā]] (mūsdienu [[Izraēla]]s, [[Palestīna]]s un [[Jordānija]]s teritorijā) no [[Divupes]]s vai [[Sīnāja pussala]]s (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu [[Izraēla]]s pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanaānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm — [[aramieši]]em, [[amorīti]]em vai [[heti]]em, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav [[Etnoss|etniska]] nozīme — tā saukušās visas [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] [[klejotāji|klejotāju]] ciltis. Par to it kā liecina arī termina "ebreji" [[Etimoloģija|etimoloģiskā]] nozīme — tie, kas klejo no vietas uz vietu. Ebreji [[Bībele]]s aprakstos, pēc to apmešanās Kanaānā, attēloti kā [[Pastorāls|pastorāla]] kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem. Tie nebija maznozīmīgi sadzīviski strīdi, jo viens no [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] valsts sabrukuma un juku laika [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iemesliem bija vairākus gadsimtus ilgstošs sausums. Tādēļ cīņas tiešām bija par izdzīvošanu. Tas, jādomā, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām — Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē. sākumā, bet pēc citiem vērtējumiem — minētā gadsimta vidū, devusies uz Ēģipti, acīmredzot citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. === Ēģiptes verdzība === Šis laiks attiecas uz Ēģiptes vidējās valsts periodu, kad Ēģipte bija stipri novājināta iekšējo pretrunu, kā arī tā paša sausuma perioda dēļ. Ebreji, dodoties uz Ēģipti, jādomā, izmantoja arī [[Hiksi|hiksus]] kā sabiedrotos. Pateicoties šai [[koalīcija]]i, hiksu kundzības laikā arī ebrejiem Ēģiptē dažkārt izdevās ieņemt augstus valsts amatus. Tā [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] minēts, ka Jēkaba dēls Jāzeps (Jozefs, Josifs) [[Faraons|faraona]] galmā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Tiesa, tam pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu pašos Ēģiptes avotos. Kad ēģiptieši hiksus padzina, viņu sabiedrotie ebreji tika pakļauti [[verdzība]]i, jo ēģiptieši viņus uzskatīja par ienaidniekiem. Ap 1020. gadu p.m.ē. "likumu tēvs”, pravietis [[Mozus]] panācis ebreju atbrīvošanu. Kļuvuši brīvi, ebreji caur Sīnāja pussalu nonāca Kanaānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Viņi mēģināja izspiest no auglīgās un vilinošās [[Kanaāna]]s tās iedzīvotājus — [[kanaānieši|kanaāniešus]], bet tie viņus sākumā smagi sakāva. Tomēr ebreji neatlaidās. Rūgtā sakāve piespieda klejojošās ebreju ciltis sākt apvienošanos. Pēc vairāku cilšu apvienošanās ebrejiem izdevās ieņemt senāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsētu — [[Jērika|Jēriku]]. Ebreji šo pilsētu nopostīja, bet tās kanaāniešu iedzīvotājus nogalināja vai pakļāva verdzībai. === Senās ebreju valsts izveidošanās === [[Attēls:Jerusalem Ugglan 1.jpg|thumb|left|Zālamana celtais [[Zālamana templis|pirmais Jeruzalemes templis]]]] Jērika bija iekārojama pilsēta, jo tā atradās auglīgajā [[Jordāna]]s upes ielejā. Tomēr no drošības viedokļa ar to bija par maz. Tādēļ lai nostiprinātos ebreji sāka paplašināt iekarotās teritorijas ar mērķi pārņemt visu Kanaānu. Lai to panāktu, 12 radniecīgas ebreju ciltis izveidoja [[Konfederācija|konfederāciju]], apvienojoties zem viena nosaukuma — izraēļi. Izraēļi pilnībā sakāva un pakļāva sev kanaāniešus ap 1125. gadu p.m.ē. Visilgāk, vairākus gadsimtus, viņiem pretojās [[Jeruzaleme]]s pilsēta, kura bija labi nocietināta un bija izvietojusies pauguru virsotnēs ar stāvām nogāzēm, tādēļ no tā laika militārā viedokļa tā bija grūti ieņemama. No vēstures avotiem var spriest, ka ebreji [[kultūra]]s attīstības ziņā tajā laikā stāvēja uz daudz zemāka pakāpiena nekā kanaānieši. No pēdējiem senebreji pārņēma gan [[Rakstība|rakstību]], gan [[celtniecība]]s prasmi, lai gan nekad arī turpmākajā senajā vēsturē viņi nesasniedza to pilsētu dzīves līmeni, kāds pirms tam bijis kanaāniešiem. Pat Jeruzaleme, nonākusi ebreju rokās, spriežot pēc senajiem aprakstiem, vēl ilgi bijusi neievērojama, un maza pilsēta, nemaz nerunājot par [[Mīnoja]]s pilsētu un piļu spožumu vairākus gadsimtus pirms tam. Tomēr daudz lielāka nozīme ir tam, ko ebreji, nonākuši savā [[Apsolītā zeme|Apsolītajā zemē]], veica nākamības labā. Kanaānas dienvidu daļu joprojām turpināja kontrolēt jau pieminētie [[filistieši]], kas bija izveidojuši nelielu valsti, kura balstījās uz [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] kultūru (filistieši jau plaši pielietoja dzelzs ieročus un darbarīkus). Ap 1050. gadu p.m.ē. filistieši, izmantojot savu tehnoloģisko un militāro pārākumu, smagi sakāva ebrejus un ieguva kontroli gandrīz pār visu Kanaānas teritoriju. Ebrejiem draudēja nopietnas briesmas tikt pilnīgi pakļautiem filistiešiem. Tādēļ filistieši izrādījās daudz bīstamāks pretinieks par kanaāniešiem. Lai atvairītu filistiešus, ebreji apvienojās un izveidoja centralizētu monarhiju ar mērķi — izdzīvot. Tas izrādījās izšķirošs faktors un [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]], slavenais Izraēlas valdnieks, drīz pēc 1000. gada p.m.ē. filistiešus smagās cīņās beidzot sakāva un tie pakāpeniski asimilējās ar ebreju jau agrāk uzveiktajiem kanaāniešiem. Ticis galā ar galvenajiem ienaidniekiem, Dāvids izveidoja spēcīgu, neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]], kas bija arī stiprākais [[cietoksnis]] viņa valstī. Dāvida dēls [[Zālamans]] vēl vairāk nostiprināja jauno [[Izraēlas ķēniņvalsts|Izraēlas ķēniņvalsti]]. Valsts pārvaldi sāka veikt profesionāla, [[Hierarhija|hierarhiska]] [[administrācija]], kas saskaņā ar Ēģiptes modeli bija sadalīta 9 departamentos. Ārējo drošību balstīja [[Elitārs|elitāra]] [[karaspēks|armija]], kuras pamatā bija efektīvas [[Kaujas rati|kaujas ratu]] vienības, tam laikmetam atbilstoši moderni ieroči un cits tā laika progresīvākais militārais aprīkojums. Šajā laikā tika nodibinātas arī ciešas [[tirdzniecība]]s attiecības ar apkārtējām valstīm, it īpaši ar feniķiešu pilsētām. Līdz ar to nostiprinājās un sāka attīstīties arī valsts saimniecība. === Senās Izraēlas valsts sabrukums === [[Attēls:Hartmann-schedel-hierosolima-1493 2-BW-1147x965.jpg|thumb|220px|[[Jeruzaleme]] (Hartmana Šedela ilustrācija no ''Liber cronicarum'', 1493)]] Pēc Zālamana nāves 922. gadā p.m.ē. valsts sadalījās divās daļās — desmit ziemeļu cilšu izveidotajā Izraēlā un dienvidu [[Jūdeja|Jūdejā]]. Tas ebrejiem izrādījās liktenīgi. Abas jaunizveidotās valstis katra atsevišķi izrādījās daudz vājākas un kaimiņu impērijām atjaunojot karadarbību, ebrejiem vairs neizdevās saglabāt savu smagās cīņās iegūto neatkarību. Tā, 722.—721. gadā p.m.ē. Izraēlu pakļāva [[Asīrija]], bet Jūdeju 586. gadā p.m.ē. iekaroja [[Babilonija]] (Babilonijas valdnieks [[Nebukadnecars]] jau sen vēlējās iekļaut Jeruzalemi savas valsts sastāvā). Sevišķi nežēlīgi rīkojās Babilonija — tā sagrāva [[Jeruzalemes templis|Jeruzalemes templi]] un daudzus ebrejus, kas šeit dzīvoja, deportēja. No tā cēlies arī apzīmējums — [[Babilonijas gūsts]]. Ebreju vietā tika ievesti un nometināti iedzīvotāji no citām Tuvo Austrumu zemēm, galvenokārt no Asīrijas. Ievestie laika gaitā sajaucās ar vietējiem izraēliešiem, līdz vēsturiskie izraēlieši kā tauta faktiski beidza pastāvēt. Savukārt deportētos ebrejus Asīrijai asimilēt neizdevās, jo to pašu drīz iekaroja [[Senā Persija|Persija]] (539. gads p.m.ē.) un viņu valdnieks [[Kīrs Lielais|Kīrs II]] atļāva ebrejiem atgriezties to dzimtenē un atjaunot Templi. To skaits bija neliels, tikai daži desmiti tūkstoši. Taču Jūdejā atgriezās deportētie ebreji arī no citiem [[Mazāzija]]s un Divupes reģioniem. Ap 150 gadu ilgstošajā izsūtījumu laikā ebreji bija zaudējuši savu politisko [[Identitāte|identitāti]], bija izzudusi arī ebreju sabiedrības politekonomiskā struktūra, tiem vairs nebija savas valsts. Taču tai pat laikā viņi nostiprinājās kā spēcīga reliģiska kopība, kas, kā parādīja vēlākā vēsture, bieži izrādījās stiprāka nekā etniskās, teritoriālās vai politekonomiskās saites. Līdz ar to pasaules vēsturē un [[civilizācija]]s attīstībā bija radies jauns nozīmīgs faktors — [[Jūdaisms]]. === Diasporas periods === [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu laikā 4. gadsimta p.m.ē. beigās Jūdeja kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] provinci. Ebrejiem tas bija jauns vēstures posms, kuru dažreiz dēvē par "diasporas" laiku. Maķedonijas impērija apvienoja daudzas, pirms tam nereti naidīgas zemes. Parādījās vēl neredzētas iespējas attīstīt tirdzniecību vai pat vienkārši ceļot. Ebreji to izmantoja pilnā mērā. Sākotnēji, pēc [[Aleksandrija]]s nodibināšanas, tūkstošiem ebreju atkal migrēja uz Ēģipti, bet vēlāk viņi devās uz visām tolaik zināmām pasaules malām — [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, [[Grieķija]]s salām, drīz tie izplatījās arī pa visu [[Vidusjūra]]s piekrasti. Šis migrācijas laiks arī ieguva "diasporas" apzīmējumu. Diasporas laiks ebreju vēsturē un kultūrā ievērojams arī ar to, ka atrodoties tālu no Jūdejas, ebreju emigranti parasti apguva [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī pārņēma daudz ko no grieķu paradumiem un idejām. Šis process pastiprinājās arī Jūdejā pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, kad to sākotnēji sagrāba [[Ptolemaju Ēģipte]], bet vēlāk [[selucīdu Sīrija]], kas centās ar varu helenizēt ebrejus. Seleukīdu mēģinājumi helenizēt Jeruzalemi beidzās 168. gadā p.m.ē ar [[Makabeju sacelšanās|Makabeju sacelšanos]], ko vadīja Augstais priesteris Matatia un viņa pieci dēli. Sacelšanās beidzās 152. gadā p.m.ē., kad tika izveidota [[Hasmoneji|Hasmoneju]] Karaliste ar galvaspilsētu Jeruzalemi. Tomēr arī šoreiz ebreju politiskā neatkarība nebija ilgstoša. Romiešu armija, izmantojot nesaskaņas starp dažādiem ebreju grupējumiem, iebruka Jeruzalemē 62. gadā p.m.ē., bet 47. gadā p.m.ē. Jūdeja pilnībā tika pakļauta [[Romas impērija|Romai]], kļūstot par vienu no tās provincēm. == Ebreju devums civilizācijas attīstībā == Atrašanās [[Romas impērija]]s sastāvā neatnesa Jūdejai mieru un stabilitāti. Drīzāk otrādi — sākas nemiera pilns, bet vēsturiski izcils laiks, kas raksturojas ar [[kristietība]]s dzimšanu, ebreju un kristiešu vajāšanu, ebreju kultūras tālāku sintēzi ar [[hellēnisms|hellēnismu]] un [[Islāms|islāmu]]. Tieši šie no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami pārvērtēt to lomu, kādu cilvēces vēsturē nospēlējuši ebreju [[Pravietis|pravieši]], ieviešot mūžīgus [[Ētika|ētiskos]] principus kā jebkuras nākotnes sabiedrības [[eksistence]]s [[Morāle|morālos]] pamatus. No šī brīža arī reliģija no neapzināta, nereti mežonīgu ticējumu kopuma pārtapa par sabiedrības ētikas un morāles orientieriem, kas ir būtiskākās tās sastāvdaļas ne tikai jūdaismā, bet arī kristietībā un islāmā. == Uzvārdu došana == 1808. gada jūlijā [[Napoleons]] izdeva dekrētu, ka franču iekarotajā teritorijā ikvienam, ieskaitot ebrejus, ir jāpieņem mantojams ģimenes uzvārds. Pirms tam Eiropas ebreji izmantoja patronīmu vārdu sistēmas, piemēram, [[Jūda ben Zamuels no Rēgensburgas|Jūda Zamuela dēls]] no [[Rēgensburga]]s. Taču saɡlabājās tradicionālie uzvārdi senču statusa apzīmēšanai, piemēram, [[Koens]] (Kāns, Kagans, Kacs) vai [[Levi]] (Levins, Levits, Levinsons). Bieži vācu Aškenazi ebreju uzvārdi cēlušies no krāsām, metāliem un dabas parādībām kā [[Bernšteins]], [[Blūmenfelds]], [[Goldbergs]], [[Grīnblats]], [[Rotšilds]], [[Rozenblats]], [[Šterns]], [[Dimants]], vai arī tiem ir ģeogrāfiska cilme kā [[Berlins]], [[Vitgenšteins]], [[Šapiro]] (no Šapiras). [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] laikā dotajiem uzvārdiem bieži ir slāvu izcelmes piedēkļi kā [[Rabinovičs]], [[Daņilovičs]], [[Zelenskis]]. == Ebreji Latvijā == {{pamatraksts|Latvijas ebreji}} Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. == Skatīt arī == * [[B'nai B'rith]] * [[Cionisms]] * [[Teodors Hercls]] * [[Izraēla]] * [[Jūdaisms]] * [[Kabala]] * [[Sinagoga]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ |date={{dat|2014|10|30||bez}} }} * [http://www.jewsforjudaism.org/ Jews for Judaism] * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html "Sephardic Jews", "Time" 1930. gada 9 jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100715112821/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html |date={{dat|2010|07|15||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ebreji| ]] [[Kategorija:Semīti]] [[Kategorija:Izraēla]] auxy9kgxgak6dhezw8rhh2cqbty531n 4547769 4547767 2026-11-10T12:52:52Z Pirags 3757 /* Uzvārdu došana */ 4547769 wikitext text/x-wiki {{Tauta | tauta = Ebreji | native_name = יְהוּדִים‬‎ ''(Yehudim)'' | image = [[Attēls:Map_of_the_Jewish_Diaspora_in_the_World.svg|300px]] | image_caption = Ebreji visā pasaulē (2021) | population = 15,1 miljons | valoda = [[ivrits]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[krievu valoda|krievu]], [[spāņu valoda|spāņu]], vēsturiski arī [[jidišs]], [[ladino]] u.c. | reliģija = [[jūdaisms]] | related-c = [[arābi]], [[asīrieši]], [[samarieši]] | flag = [[Attēls:Star_of_David.svg|100px]] | flag_caption = [[Dāvida zvaigzne]], ebreju tautas simbols | grupas = [[aškenazi]], [[karaīmi]], [[sefārdi]] u.c. }}'''Ebreji''' ({{val|he|יהודים}}) ir [[Semītu valodas|semītu]] grupas tauta, kuras izcelsme ir [[Tuvie Austrumi]]. Mūsdienās bieži tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no [[izraēļi]]em cēlušos [[jūdaisms|jūdaisma]] piekritēju pēcnācējiem, kā arī tiem, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām ebreji [[Latvija|Latvijā]] parasti tika dēvēti par '''žīdiem''', apzīmējums ebreji tika lietots retāk.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293921-leo_dribins_ebreji_negaida_greksudzi Aigars Dāboliņš. Ebreji negaida grēksūdzi (Intervija ar vēstures profesoru Leo Dribinu). Republika.lv, Nr.46, 2006]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara tiek lietots vārds "ebrejs", jo "žīds" tika negatīvi izmantots nacistu [[antisemītisms|antisemītiskajā]] propagandā un [[Holokausts|holokaustā]]. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz ar [[Padomju Savienība|PSRS]] okupāciju Latvijā iebrauca ebreji no [[Ukraina]]s, [[Krievija]]s un citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republikām]], tika pārņemta [[krievu valoda]]s tradīcija izvairīties no vārda ''жид'', kas krievu valodā uzskatāms par netaktisku ebreju apzīmējumu. Jūdaismā etniskā un reliģiskā piederība agrāk bija un daudziem ebrejiem vēl tagad ir savstarpēji cieši saistītas, tāpēc par ebrejiem tiek uzskatīti arī cilvēki, kas pieņēmuši jūdaismu. Vienlaikus, cilvēki, kas vairāk nav jūdaisma sekotāji, joprojām etniski ir ebreji. Gadsimtu gaitā ebreji ir tikuši pakļauti dažādiem sodiem un iznīcināšanas kampaņām. Pēc aptuveniem datiem, pašlaik pasaulē ir 13,2 miljoni ebreju. No tiem 41% dzīvo [[Izraēla|Izraēlā]] un 41% — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {{jūdaisms}} == Definīcija == Atbilstoši tradicionālajiem jūdaisma likumiem, par ebreju tiek uzskatīts ikviens, kura māte ir ebrejiete, vai arī cilvēks, kas pieņēmis jūdaismu. Reformu jūdaisms ASV un liberālais jūdaisms Lielbritānijā uzskata par ebreju bērnu, kuram viens no vecākiem ir ebrejs un kurš ir audzināts par ebreju. Visi galvenie jūdaisma novirzieni ir atvērti cilvēkiem, kas vēlas pieņemt jūdaismu kā savu ticību. Daudzi ebreji tradicionāli uzskata, ka cilvēks, kas ir vai nu piedzimis par ebreju, vai arī pieņēmis jūdaismu, būs ebrejs uz visiem laikiem. Tāpēc pat tie ebreji, kas ir [[Ateisms|ateisti]] vai pieņēmuši citu ticību, joprojām tiek viņu uzskatīti par ebrejiem. Turpretim reformu jūdaisms uzskata, ka par ebreju vairs netiks uzskatīts cilvēks, kas ir pieņēmis citu ticību. Šāds ir arī oficiālais Izraēlas valdības viedoklis. == Ebreju etnosa apakšgrupas == [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Jews Praying in the Synagogue on Yom Kippur.jpg|thumb|220px|[[Maurīcijs Gotlībs|Maurīcija Gotlība]] 1878. gada gleznā ''Ebreji Jom Kipurā lūdzas sinagogā'' attēlotie Austrumeiropas [[aškenazi]] 19. gadsimta beigās]] Ebreju etnosā pastāv vēsturiski un kulturāli atšķirīgas grupas, kuras radušās, gadsimtu gaitā dažādām ebreju [[diaspora|diasporām]] mijiedarbojoties ar vietējām (mītnes zemes) kultūrām, etnosiem, reliģijām, tiesiski-politisko situāciju, valdošo klimatu un citiem aspektiem. Šie dažādie aspekti lielā mērā (dažkārt radikāli) ir veidojuši atsevišķo ebreju diasporu unikālo pasaules skatījumu un tradīcijas. Vēsturiski ir izveidojušās divas lielas grupas: [[sefārdi]] (Dienvidrietumu Eiropas ebreji) un [[aškenazi]] (Austrumeiropas ebreji). Viduslaikos par ietekmīgāko un bagātāko grupu tika uzskatīti sefārdi, kas bieži vien savās [[sinagoga|sinagogās]] nelaida Austumeiropas nabadzīgos aškenazus. Taču mūsdienās vislielākā grupa ir tieši aškenazi, kas līdz pat nesenam laikam dominēja arī [[Izraēla]]s politikā un sabiedrībā. Trešo lielāko grupu veido [[mizrahi ebreji]] — "austrumnieki" — ebreji no Tuvajiem Austrumiem, Vidusāzijas, Kaukāza. Mazākas ebreju grupas ir [[karaīti]], [[magribi]], Indijas ebreju kopienas "bene israel", "bnei Menashe", Kočinas ebreji un "bene Ephraim". Grieķijas "romainotes", Itālijas "bene Roma", Jemenas "teimanimi", Etiopijas "[[falaši|beta israel]]" u.c. Kopumā aškenazi ir apmēram 74% no visiem pasaules ebrejiem. == Ebreju vēsture == {{pamatraksts|Ebreju vēstures hronoloģija}} === Ebreju izcelsme === [[Semīti|Semītu]] izcelsmes klejojošu lopkopju cilti — ebrejus vai senebrejus ({{val|en|Hebrews}}), kas ieradušies [[Kanaāna|Kanaānā]] (mūsdienu [[Izraēla]]s, [[Palestīna]]s un [[Jordānija]]s teritorijā) no [[Divupes]]s vai [[Sīnāja pussala]]s (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu [[Izraēla]]s pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanaānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm — [[aramieši]]em, [[amorīti]]em vai [[heti]]em, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav [[Etnoss|etniska]] nozīme — tā saukušās visas [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] [[klejotāji|klejotāju]] ciltis. Par to it kā liecina arī termina "ebreji" [[Etimoloģija|etimoloģiskā]] nozīme — tie, kas klejo no vietas uz vietu. Ebreji [[Bībele]]s aprakstos, pēc to apmešanās Kanaānā, attēloti kā [[Pastorāls|pastorāla]] kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem. Tie nebija maznozīmīgi sadzīviski strīdi, jo viens no [[Šumera Akada|Šumeras Akadas]] valsts sabrukuma un juku laika [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] iemesliem bija vairākus gadsimtus ilgstošs sausums. Tādēļ cīņas tiešām bija par izdzīvošanu. Tas, jādomā, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa ebreju, saskaņā ar Bībeles leģendām — Jēkaba dzimta, apmēram 17. gadsimta p.m.ē. sākumā, bet pēc citiem vērtējumiem — minētā gadsimta vidū, devusies uz Ēģipti, acīmredzot citu, brīvāku zemju un labāku dzīves apstākļu meklējumos. === Ēģiptes verdzība === Šis laiks attiecas uz Ēģiptes vidējās valsts periodu, kad Ēģipte bija stipri novājināta iekšējo pretrunu, kā arī tā paša sausuma perioda dēļ. Ebreji, dodoties uz Ēģipti, jādomā, izmantoja arī [[Hiksi|hiksus]] kā sabiedrotos. Pateicoties šai [[koalīcija]]i, hiksu kundzības laikā arī ebrejiem Ēģiptē dažkārt izdevās ieņemt augstus valsts amatus. Tā [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] minēts, ka Jēkaba dēls Jāzeps (Jozefs, Josifs) [[Faraons|faraona]] galmā ieņēmis vienu no augstākajiem amatiem. Tiesa, tam pagaidām nav izdevies atrast apstiprinājumu pašos Ēģiptes avotos. Kad ēģiptieši hiksus padzina, viņu sabiedrotie ebreji tika pakļauti [[verdzība]]i, jo ēģiptieši viņus uzskatīja par ienaidniekiem. Ap 1020. gadu p.m.ē. "likumu tēvs”, pravietis [[Mozus]] panācis ebreju atbrīvošanu. Kļuvuši brīvi, ebreji caur Sīnāja pussalu nonāca Kanaānā, kuru viņi jau bija pametuši pirms apmēram 400 gadiem. Viņi mēģināja izspiest no auglīgās un vilinošās [[Kanaāna]]s tās iedzīvotājus — [[kanaānieši|kanaāniešus]], bet tie viņus sākumā smagi sakāva. Tomēr ebreji neatlaidās. Rūgtā sakāve piespieda klejojošās ebreju ciltis sākt apvienošanos. Pēc vairāku cilšu apvienošanās ebrejiem izdevās ieņemt senāko [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] pilsētu — [[Jērika|Jēriku]]. Ebreji šo pilsētu nopostīja, bet tās kanaāniešu iedzīvotājus nogalināja vai pakļāva verdzībai. === Senās ebreju valsts izveidošanās === [[Attēls:Jerusalem Ugglan 1.jpg|thumb|left|Zālamana celtais [[Zālamana templis|pirmais Jeruzalemes templis]]]] Jērika bija iekārojama pilsēta, jo tā atradās auglīgajā [[Jordāna]]s upes ielejā. Tomēr no drošības viedokļa ar to bija par maz. Tādēļ lai nostiprinātos ebreji sāka paplašināt iekarotās teritorijas ar mērķi pārņemt visu Kanaānu. Lai to panāktu, 12 radniecīgas ebreju ciltis izveidoja [[Konfederācija|konfederāciju]], apvienojoties zem viena nosaukuma — izraēļi. Izraēļi pilnībā sakāva un pakļāva sev kanaāniešus ap 1125. gadu p.m.ē. Visilgāk, vairākus gadsimtus, viņiem pretojās [[Jeruzaleme]]s pilsēta, kura bija labi nocietināta un bija izvietojusies pauguru virsotnēs ar stāvām nogāzēm, tādēļ no tā laika militārā viedokļa tā bija grūti ieņemama. No vēstures avotiem var spriest, ka ebreji [[kultūra]]s attīstības ziņā tajā laikā stāvēja uz daudz zemāka pakāpiena nekā kanaānieši. No pēdējiem senebreji pārņēma gan [[Rakstība|rakstību]], gan [[celtniecība]]s prasmi, lai gan nekad arī turpmākajā senajā vēsturē viņi nesasniedza to pilsētu dzīves līmeni, kāds pirms tam bijis kanaāniešiem. Pat Jeruzaleme, nonākusi ebreju rokās, spriežot pēc senajiem aprakstiem, vēl ilgi bijusi neievērojama, un maza pilsēta, nemaz nerunājot par [[Mīnoja]]s pilsētu un piļu spožumu vairākus gadsimtus pirms tam. Tomēr daudz lielāka nozīme ir tam, ko ebreji, nonākuši savā [[Apsolītā zeme|Apsolītajā zemē]], veica nākamības labā. Kanaānas dienvidu daļu joprojām turpināja kontrolēt jau pieminētie [[filistieši]], kas bija izveidojuši nelielu valsti, kura balstījās uz [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] kultūru (filistieši jau plaši pielietoja dzelzs ieročus un darbarīkus). Ap 1050. gadu p.m.ē. filistieši, izmantojot savu tehnoloģisko un militāro pārākumu, smagi sakāva ebrejus un ieguva kontroli gandrīz pār visu Kanaānas teritoriju. Ebrejiem draudēja nopietnas briesmas tikt pilnīgi pakļautiem filistiešiem. Tādēļ filistieši izrādījās daudz bīstamāks pretinieks par kanaāniešiem. Lai atvairītu filistiešus, ebreji apvienojās un izveidoja centralizētu monarhiju ar mērķi — izdzīvot. Tas izrādījās izšķirošs faktors un [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]], slavenais Izraēlas valdnieks, drīz pēc 1000. gada p.m.ē. filistiešus smagās cīņās beidzot sakāva un tie pakāpeniski asimilējās ar ebreju jau agrāk uzveiktajiem kanaāniešiem. Ticis galā ar galvenajiem ienaidniekiem, Dāvids izveidoja spēcīgu, neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]], kas bija arī stiprākais [[cietoksnis]] viņa valstī. Dāvida dēls [[Zālamans]] vēl vairāk nostiprināja jauno [[Izraēlas ķēniņvalsts|Izraēlas ķēniņvalsti]]. Valsts pārvaldi sāka veikt profesionāla, [[Hierarhija|hierarhiska]] [[administrācija]], kas saskaņā ar Ēģiptes modeli bija sadalīta 9 departamentos. Ārējo drošību balstīja [[Elitārs|elitāra]] [[karaspēks|armija]], kuras pamatā bija efektīvas [[Kaujas rati|kaujas ratu]] vienības, tam laikmetam atbilstoši moderni ieroči un cits tā laika progresīvākais militārais aprīkojums. Šajā laikā tika nodibinātas arī ciešas [[tirdzniecība]]s attiecības ar apkārtējām valstīm, it īpaši ar feniķiešu pilsētām. Līdz ar to nostiprinājās un sāka attīstīties arī valsts saimniecība. === Senās Izraēlas valsts sabrukums === [[Attēls:Hartmann-schedel-hierosolima-1493 2-BW-1147x965.jpg|thumb|220px|[[Jeruzaleme]] (Hartmana Šedela ilustrācija no ''Liber cronicarum'', 1493)]] Pēc Zālamana nāves 922. gadā p.m.ē. valsts sadalījās divās daļās — desmit ziemeļu cilšu izveidotajā Izraēlā un dienvidu [[Jūdeja|Jūdejā]]. Tas ebrejiem izrādījās liktenīgi. Abas jaunizveidotās valstis katra atsevišķi izrādījās daudz vājākas un kaimiņu impērijām atjaunojot karadarbību, ebrejiem vairs neizdevās saglabāt savu smagās cīņās iegūto neatkarību. Tā, 722.—721. gadā p.m.ē. Izraēlu pakļāva [[Asīrija]], bet Jūdeju 586. gadā p.m.ē. iekaroja [[Babilonija]] (Babilonijas valdnieks [[Nebukadnecars]] jau sen vēlējās iekļaut Jeruzalemi savas valsts sastāvā). Sevišķi nežēlīgi rīkojās Babilonija — tā sagrāva [[Jeruzalemes templis|Jeruzalemes templi]] un daudzus ebrejus, kas šeit dzīvoja, deportēja. No tā cēlies arī apzīmējums — [[Babilonijas gūsts]]. Ebreju vietā tika ievesti un nometināti iedzīvotāji no citām Tuvo Austrumu zemēm, galvenokārt no Asīrijas. Ievestie laika gaitā sajaucās ar vietējiem izraēliešiem, līdz vēsturiskie izraēlieši kā tauta faktiski beidza pastāvēt. Savukārt deportētos ebrejus Asīrijai asimilēt neizdevās, jo to pašu drīz iekaroja [[Senā Persija|Persija]] (539. gads p.m.ē.) un viņu valdnieks [[Kīrs Lielais|Kīrs II]] atļāva ebrejiem atgriezties to dzimtenē un atjaunot Templi. To skaits bija neliels, tikai daži desmiti tūkstoši. Taču Jūdejā atgriezās deportētie ebreji arī no citiem [[Mazāzija]]s un Divupes reģioniem. Ap 150 gadu ilgstošajā izsūtījumu laikā ebreji bija zaudējuši savu politisko [[Identitāte|identitāti]], bija izzudusi arī ebreju sabiedrības politekonomiskā struktūra, tiem vairs nebija savas valsts. Taču tai pat laikā viņi nostiprinājās kā spēcīga reliģiska kopība, kas, kā parādīja vēlākā vēsture, bieži izrādījās stiprāka nekā etniskās, teritoriālās vai politekonomiskās saites. Līdz ar to pasaules vēsturē un [[civilizācija]]s attīstībā bija radies jauns nozīmīgs faktors — [[Jūdaisms]]. === Diasporas periods === [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] iekarojumu laikā 4. gadsimta p.m.ē. beigās Jūdeja kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] provinci. Ebrejiem tas bija jauns vēstures posms, kuru dažreiz dēvē par "diasporas" laiku. Maķedonijas impērija apvienoja daudzas, pirms tam nereti naidīgas zemes. Parādījās vēl neredzētas iespējas attīstīt tirdzniecību vai pat vienkārši ceļot. Ebreji to izmantoja pilnā mērā. Sākotnēji, pēc [[Aleksandrija]]s nodibināšanas, tūkstošiem ebreju atkal migrēja uz Ēģipti, bet vēlāk viņi devās uz visām tolaik zināmām pasaules malām — [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, [[Grieķija]]s salām, drīz tie izplatījās arī pa visu [[Vidusjūra]]s piekrasti. Šis migrācijas laiks arī ieguva "diasporas" apzīmējumu. Diasporas laiks ebreju vēsturē un kultūrā ievērojams arī ar to, ka atrodoties tālu no Jūdejas, ebreju emigranti parasti apguva [[Grieķu valoda|grieķu valodu]], kā arī pārņēma daudz ko no grieķu paradumiem un idejām. Šis process pastiprinājās arī Jūdejā pēc Maķedonijas Aleksandra nāves, kad to sākotnēji sagrāba [[Ptolemaju Ēģipte]], bet vēlāk [[selucīdu Sīrija]], kas centās ar varu helenizēt ebrejus. Seleukīdu mēģinājumi helenizēt Jeruzalemi beidzās 168. gadā p.m.ē ar [[Makabeju sacelšanās|Makabeju sacelšanos]], ko vadīja Augstais priesteris Matatia un viņa pieci dēli. Sacelšanās beidzās 152. gadā p.m.ē., kad tika izveidota [[Hasmoneji|Hasmoneju]] Karaliste ar galvaspilsētu Jeruzalemi. Tomēr arī šoreiz ebreju politiskā neatkarība nebija ilgstoša. Romiešu armija, izmantojot nesaskaņas starp dažādiem ebreju grupējumiem, iebruka Jeruzalemē 62. gadā p.m.ē., bet 47. gadā p.m.ē. Jūdeja pilnībā tika pakļauta [[Romas impērija|Romai]], kļūstot par vienu no tās provincēm. == Ebreju devums civilizācijas attīstībā == Atrašanās [[Romas impērija]]s sastāvā neatnesa Jūdejai mieru un stabilitāti. Drīzāk otrādi — sākas nemiera pilns, bet vēsturiski izcils laiks, kas raksturojas ar [[kristietība]]s dzimšanu, ebreju un kristiešu vajāšanu, ebreju kultūras tālāku sintēzi ar [[hellēnisms|hellēnismu]] un [[Islāms|islāmu]]. Tieši šie no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami pārvērtēt to lomu, kādu cilvēces vēsturē nospēlējuši ebreju [[Pravietis|pravieši]], ieviešot mūžīgus [[Ētika|ētiskos]] principus kā jebkuras nākotnes sabiedrības [[eksistence]]s [[Morāle|morālos]] pamatus. No šī brīža arī reliģija no neapzināta, nereti mežonīgu ticējumu kopuma pārtapa par sabiedrības ētikas un morāles orientieriem, kas ir būtiskākās tās sastāvdaļas ne tikai jūdaismā, bet arī kristietībā un islāmā. == Uzvārdu došana == 1808. gada jūlijā [[Napoleons]] izdeva dekrētu, ka franču iekarotajā teritorijā ikvienam, ieskaitot ebrejus, ir jāpieņem mantojams ģimenes uzvārds. Pirms tam Eiropas ebreji izmantoja patronīmu vārdu sistēmas, piemēram, [[Jūda ben Zamuels no Rēgensburgas|Jūda Zamuela dēls]] no [[Rēgensburga]]s. Taču saɡlabājās tradicionālie uzvārdi senču statusa apzīmēšanai, piemēram, [[Koens]] (Kāns, Kagans, Kacs) vai [[Levi]] (Levins, Levits, Levinsons). Bieži vācu Aškenazi ebreju uzvārdi cēlušies no krāsām, metāliem un dabas parādībām kā [[Bernšteins]], [[Blūmenfelds]], [[Goldbergs]], [[Grīnblats]], [[Rotšilds]], [[Rozenblats]], [[Šterns]], [[Dimants (uzvārds)|Dimants]], vai arī tiem ir ģeogrāfiska cilme kā [[Berlins]], [[Vitgenšteins]], [[Šapiro]] (no Šapiras). [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] laikā dotajiem uzvārdiem bieži ir slāvu izcelmes piedēkļi kā [[Rabinovičs]], [[Daņilovičs]], [[Zelenskis]]. == Ebreji Latvijā == {{pamatraksts|Latvijas ebreji}} Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. == Skatīt arī == * [[B'nai B'rith]] * [[Cionisms]] * [[Teodors Hercls]] * [[Izraēla]] * [[Jūdaisms]] * [[Kabala]] * [[Sinagoga]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/ |date={{dat|2014|10|30||bez}} }} * [http://www.jewsforjudaism.org/ Jews for Judaism] * [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html "Sephardic Jews", "Time" 1930. gada 9 jūnijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100715112821/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,739484,00.html |date={{dat|2010|07|15||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ebreji| ]] [[Kategorija:Semīti]] [[Kategorija:Izraēla]] si0evptti8fkvgk604hhcbf5w60v52n 10 15425 4547933 4547564 2026-11-10T19:30:17Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4547933 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''rēzus makaks''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? neljvntf41y723epz59gxr7pnm4imbc 4547934 4547933 2026-11-10T19:31:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4547934 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''[[rēzus makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lwmp4zamfrgu2vrw9oxe2e0vfel550n 4548055 4547934 2026-11-11T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4548055 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''[[rēzus makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 7j6uy9lt9ouu9dx7nta261y9bukaqbo 4548104 4548055 2026-11-11T05:31:05Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4548104 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''[[rēzus makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[klaunzivis]]''' <small>(attēlā klaunzivs)</small> ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar [[Jūras anemones|jūras anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]], ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? s9wns6v0u8878xum0fdlcq7yr11kfe1 0 18105 4547789 4425482 2026-11-10T13:41:25Z Kent Wang 151089 Aizstāts Bragas katedrāles attēls (Braga Cathedral (1).jpg) 4547789 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Braga | official_name = ''Braga'' | nickname = | motto = | settlement_type = Pašvaldība | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Braga Banco Portugal (cropped).jpg | photo1b = Basílica Nossa Senhora do Sameiro (6) (cropped).jpg | photo2a = Igreja do Convento dos Congregados, Braga (16778987800).jpg | photo2b = Bom Jesus 2017 (9) (cropped).jpg | photo2c = Aerial photograph of Mosteiro de Tibães (6) (cropped).jpg | photo3a = Arco da Porta Nova - panoramio.jpg | photo3b = Paço Episcopal Bracarense Barroco (cropped2).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-brg1.png | image_shield = Brasão de Braga.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Ziemeļu reģions (Portugāle)|Ziemeļu reģions]] | subdivision_name1 = [[Kavadu apakšeģions|Kavadu]] | subdivision_name2 = [[Bragas distrikts|Braga]] | established_title = Dibināta | established_date = 20.g p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 183.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 137000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 4 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 42 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 470x | elevation_footnotes = | elevation_m = 200 | website = {{URL|http://www.cm-braga.pt}} | footnotes = }} '''Braga''' ({{val|pt|Braga}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s ziemeļrietumos, trešā lielākā Portugāles pilsēta. Sens [[arhibīskapija]]s centrs. == Vēsture == [[Attēls:Jardim santa barbara.jpg|thumb|200px|left|Bīskapa pils parks Bragā]] Pirms [[Senā Roma|romiešu]] iebrukuma apmetne bija [[ķeltibērī|ķeltibēru]] [[brakari|brakaru]] (''bracari'') cilts centrs. Bragas apkārtni romieši ieņēma ap 136. gadu p. m. ē., bet ap 20. gadu p. m. ē. [[Oktaviāns]] nodibināja pilsētu, kuru nosauca par [[Brakara Augusta|Brakaru Augustu]] (''Bracara Augusta''). 3. gadsimta beigās [[Diokletiāns]] to padarīja par jaundibinātās Romas provinces [[Galēcija]]s (''Gallaecia'') galvaspilsētu. 410. gadā [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] iebrukušie [[svēvi]] Bragu izraudzījās par savas valsts galvaspilsētu. Ap 485. gadu pilsēta nokļuva [[vestgoti|vestgotu]] rokās. No IV gadsimta beigām līdz mūsdienām Braga ir bīskapa rezidences pilsēta un Portugāles baznīcas centrs. 8. gadsimta sākumā Bragu ieņēma [[mauri]], 1040. gadā to atkaroja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Fernando I]]. No 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms. 1070. gadā tika atjaunota arhibīskapija. Viduslaiku Braga tomēr aizņēma tikai daļu no bijušās romiešu pilsētas. Pilsēta maz attīstījās [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. 18. gadsimtā pilsētā tika uzceltas daudzas [[baroks|baroka]] celtnes. == Cilvēki == Bragā dzimuši: * [[Orozijs]] (''Orosius'', 385—420) - vēsturnieks un teologs == Sports == Pilsētu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles futbola Premjerlīgā]] pārstāv klubs ''[[S.C. Braga]]'', kurš divreiz uzvarējis [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]] un 2008. gadā pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā. == Apskates vietas == <gallery> Attēls:Braga Cathedral (1).jpg|Bragas katedrāle Attēls:Braga 1.JPG|''Praça da República'' Attēls:Camara de braga.jpg|''Praça do Município'' Attēls:Santuário do Sameiro.JPG|''Santuário do Sameiro'' Attēls:Treppenaufgang Bom Jesus do Monte.jpg|Kāpnes uz ''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Braga 4.jpg|''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Arco da porta nova Braga.jpg|''Arco da porta nova'' Attēls:Rua do souto.jpg|''Rua do souto'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] 1mx9icblgwhwriw7fhkwunfqdinnn4c 4547826 4547789 2026-11-10T15:37:16Z Kent Wang 151089 Aizstāts attēls: Jardim de Santa Bárbara 15.jpg 4547826 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Braga | official_name = ''Braga'' | nickname = | motto = | settlement_type = Pašvaldība | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Braga Banco Portugal (cropped).jpg | photo1b = Basílica Nossa Senhora do Sameiro (6) (cropped).jpg | photo2a = Igreja do Convento dos Congregados, Braga (16778987800).jpg | photo2b = Bom Jesus 2017 (9) (cropped).jpg | photo2c = Aerial photograph of Mosteiro de Tibães (6) (cropped).jpg | photo3a = Arco da Porta Nova - panoramio.jpg | photo3b = Paço Episcopal Bracarense Barroco (cropped2).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-brg1.png | image_shield = Brasão de Braga.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Ziemeļu reģions (Portugāle)|Ziemeļu reģions]] | subdivision_name1 = [[Kavadu apakšeģions|Kavadu]] | subdivision_name2 = [[Bragas distrikts|Braga]] | established_title = Dibināta | established_date = 20.g p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 183.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 137000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 4 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 42 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 470x | elevation_footnotes = | elevation_m = 200 | website = {{URL|http://www.cm-braga.pt}} | footnotes = }} '''Braga''' ({{val|pt|Braga}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s ziemeļrietumos, trešā lielākā Portugāles pilsēta. Sens [[arhibīskapija]]s centrs. == Vēsture == [[Attēls:Jardim de Santa Bárbara 15.jpg|thumb|200px|left|Bīskapa pils parks Bragā]] Pirms [[Senā Roma|romiešu]] iebrukuma apmetne bija [[ķeltibērī|ķeltibēru]] [[brakari|brakaru]] (''bracari'') cilts centrs. Bragas apkārtni romieši ieņēma ap 136. gadu p. m. ē., bet ap 20. gadu p. m. ē. [[Oktaviāns]] nodibināja pilsētu, kuru nosauca par [[Brakara Augusta|Brakaru Augustu]] (''Bracara Augusta''). 3. gadsimta beigās [[Diokletiāns]] to padarīja par jaundibinātās Romas provinces [[Galēcija]]s (''Gallaecia'') galvaspilsētu. 410. gadā [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] iebrukušie [[svēvi]] Bragu izraudzījās par savas valsts galvaspilsētu. Ap 485. gadu pilsēta nokļuva [[vestgoti|vestgotu]] rokās. No IV gadsimta beigām līdz mūsdienām Braga ir bīskapa rezidences pilsēta un Portugāles baznīcas centrs. 8. gadsimta sākumā Bragu ieņēma [[mauri]], 1040. gadā to atkaroja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Fernando I]]. No 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms. 1070. gadā tika atjaunota arhibīskapija. Viduslaiku Braga tomēr aizņēma tikai daļu no bijušās romiešu pilsētas. Pilsēta maz attīstījās [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. 18. gadsimtā pilsētā tika uzceltas daudzas [[baroks|baroka]] celtnes. == Cilvēki == Bragā dzimuši: * [[Orozijs]] (''Orosius'', 385—420) - vēsturnieks un teologs == Sports == Pilsētu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles futbola Premjerlīgā]] pārstāv klubs ''[[S.C. Braga]]'', kurš divreiz uzvarējis [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]] un 2008. gadā pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā. == Apskates vietas == <gallery> Attēls:Braga Cathedral (1).jpg|Bragas katedrāle Attēls:Braga 1.JPG|''Praça da República'' Attēls:Camara de braga.jpg|''Praça do Município'' Attēls:Santuário do Sameiro.JPG|''Santuário do Sameiro'' Attēls:Treppenaufgang Bom Jesus do Monte.jpg|Kāpnes uz ''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Braga 4.jpg|''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Arco da porta nova Braga.jpg|''Arco da porta nova'' Attēls:Rua do souto.jpg|''Rua do souto'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] ml4paejbnd4woikdgp3rwj5xn4riiol 4547839 4547826 2026-11-10T16:42:13Z Kent Wang 151089 Edifício do Banco de Portugal em Braga 18.jpg 4547839 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Braga | official_name = ''Braga'' | nickname = | motto = | settlement_type = Pašvaldība | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Edifício do Banco de Portugal em Braga 18.jpg | photo1b = Basílica Nossa Senhora do Sameiro (6) (cropped).jpg | photo2a = Igreja do Convento dos Congregados, Braga (16778987800).jpg | photo2b = Bom Jesus 2017 (9) (cropped).jpg | photo2c = Aerial photograph of Mosteiro de Tibães (6) (cropped).jpg | photo3a = Arco da Porta Nova - panoramio.jpg | photo3b = Paço Episcopal Bracarense Barroco (cropped2).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-brg1.png | image_shield = Brasão de Braga.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Ziemeļu reģions (Portugāle)|Ziemeļu reģions]] | subdivision_name1 = [[Kavadu apakšeģions|Kavadu]] | subdivision_name2 = [[Bragas distrikts|Braga]] | established_title = Dibināta | established_date = 20.g p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 183.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 137000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 4 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 42 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 470x | elevation_footnotes = | elevation_m = 200 | website = {{URL|http://www.cm-braga.pt}} | footnotes = }} '''Braga''' ({{val|pt|Braga}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s ziemeļrietumos, trešā lielākā Portugāles pilsēta. Sens [[arhibīskapija]]s centrs. == Vēsture == [[Attēls:Jardim de Santa Bárbara 15.jpg|thumb|200px|left|Bīskapa pils parks Bragā]] Pirms [[Senā Roma|romiešu]] iebrukuma apmetne bija [[ķeltibērī|ķeltibēru]] [[brakari|brakaru]] (''bracari'') cilts centrs. Bragas apkārtni romieši ieņēma ap 136. gadu p. m. ē., bet ap 20. gadu p. m. ē. [[Oktaviāns]] nodibināja pilsētu, kuru nosauca par [[Brakara Augusta|Brakaru Augustu]] (''Bracara Augusta''). 3. gadsimta beigās [[Diokletiāns]] to padarīja par jaundibinātās Romas provinces [[Galēcija]]s (''Gallaecia'') galvaspilsētu. 410. gadā [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] iebrukušie [[svēvi]] Bragu izraudzījās par savas valsts galvaspilsētu. Ap 485. gadu pilsēta nokļuva [[vestgoti|vestgotu]] rokās. No IV gadsimta beigām līdz mūsdienām Braga ir bīskapa rezidences pilsēta un Portugāles baznīcas centrs. 8. gadsimta sākumā Bragu ieņēma [[mauri]], 1040. gadā to atkaroja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Fernando I]]. No 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms. 1070. gadā tika atjaunota arhibīskapija. Viduslaiku Braga tomēr aizņēma tikai daļu no bijušās romiešu pilsētas. Pilsēta maz attīstījās [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. 18. gadsimtā pilsētā tika uzceltas daudzas [[baroks|baroka]] celtnes. == Cilvēki == Bragā dzimuši: * [[Orozijs]] (''Orosius'', 385—420) - vēsturnieks un teologs == Sports == Pilsētu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles futbola Premjerlīgā]] pārstāv klubs ''[[S.C. Braga]]'', kurš divreiz uzvarējis [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]] un 2008. gadā pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā. == Apskates vietas == <gallery> Attēls:Braga Cathedral (1).jpg|Bragas katedrāle Attēls:Braga 1.JPG|''Praça da República'' Attēls:Camara de braga.jpg|''Praça do Município'' Attēls:Santuário do Sameiro.JPG|''Santuário do Sameiro'' Attēls:Treppenaufgang Bom Jesus do Monte.jpg|Kāpnes uz ''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Braga 4.jpg|''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Arco da porta nova Braga.jpg|''Arco da porta nova'' Attēls:Rua do souto.jpg|''Rua do souto'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] rmkgdps6a97qpr82x2ye2jeny2m8css 4547868 4547839 2026-11-10T17:56:27Z Kent Wang 151089 Atjaunināts Sameiru attēls (Exterior of Basílica Nossa Senhora do Sameiro 76.jpg) 4547868 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Braga | official_name = ''Braga'' | nickname = | motto = | settlement_type = Pašvaldība | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Edifício do Banco de Portugal em Braga 18.jpg | photo1b = Basílica Nossa Senhora do Sameiro (6) (cropped).jpg | photo2a = Igreja do Convento dos Congregados, Braga (16778987800).jpg | photo2b = Bom Jesus 2017 (9) (cropped).jpg | photo2c = Aerial photograph of Mosteiro de Tibães (6) (cropped).jpg | photo3a = Arco da Porta Nova - panoramio.jpg | photo3b = Paço Episcopal Bracarense Barroco (cropped2).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-brg1.png | image_shield = Brasão de Braga.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Ziemeļu reģions (Portugāle)|Ziemeļu reģions]] | subdivision_name1 = [[Kavadu apakšeģions|Kavadu]] | subdivision_name2 = [[Bragas distrikts|Braga]] | established_title = Dibināta | established_date = 20.g p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 183.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 137000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 4 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 42 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 470x | elevation_footnotes = | elevation_m = 200 | website = {{URL|http://www.cm-braga.pt}} | footnotes = }} '''Braga''' ({{val|pt|Braga}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s ziemeļrietumos, trešā lielākā Portugāles pilsēta. Sens [[arhibīskapija]]s centrs. == Vēsture == [[Attēls:Jardim de Santa Bárbara 15.jpg|thumb|200px|left|Bīskapa pils parks Bragā]] Pirms [[Senā Roma|romiešu]] iebrukuma apmetne bija [[ķeltibērī|ķeltibēru]] [[brakari|brakaru]] (''bracari'') cilts centrs. Bragas apkārtni romieši ieņēma ap 136. gadu p. m. ē., bet ap 20. gadu p. m. ē. [[Oktaviāns]] nodibināja pilsētu, kuru nosauca par [[Brakara Augusta|Brakaru Augustu]] (''Bracara Augusta''). 3. gadsimta beigās [[Diokletiāns]] to padarīja par jaundibinātās Romas provinces [[Galēcija]]s (''Gallaecia'') galvaspilsētu. 410. gadā [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] iebrukušie [[svēvi]] Bragu izraudzījās par savas valsts galvaspilsētu. Ap 485. gadu pilsēta nokļuva [[vestgoti|vestgotu]] rokās. No IV gadsimta beigām līdz mūsdienām Braga ir bīskapa rezidences pilsēta un Portugāles baznīcas centrs. 8. gadsimta sākumā Bragu ieņēma [[mauri]], 1040. gadā to atkaroja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Fernando I]]. No 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms. 1070. gadā tika atjaunota arhibīskapija. Viduslaiku Braga tomēr aizņēma tikai daļu no bijušās romiešu pilsētas. Pilsēta maz attīstījās [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. 18. gadsimtā pilsētā tika uzceltas daudzas [[baroks|baroka]] celtnes. == Cilvēki == Bragā dzimuši: * [[Orozijs]] (''Orosius'', 385—420) - vēsturnieks un teologs == Sports == Pilsētu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles futbola Premjerlīgā]] pārstāv klubs ''[[S.C. Braga]]'', kurš divreiz uzvarējis [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]] un 2008. gadā pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā. == Apskates vietas == <gallery> Attēls:Braga Cathedral (1).jpg|Bragas katedrāle Attēls:Braga 1.JPG|''Praça da República'' Attēls:Camara de braga.jpg|''Praça do Município'' Attēls:Exterior of Basílica Nossa Senhora do Sameiro 76.jpg|''Santuário do Sameiro'' Attēls:Treppenaufgang Bom Jesus do Monte.jpg|Kāpnes uz ''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Braga 4.jpg|''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Arco da porta nova Braga.jpg|''Arco da porta nova'' Attēls:Rua do souto.jpg|''Rua do souto'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] rdy74wqv1vhzv73jjpdd9pkfgwanv7o 4548170 4547868 2026-11-11T10:41:35Z Kent Wang 151089 Atjaunināt fotoattēlu (Stairs in Bom Jesus from miradouro 03.jpg) • Atjaunināt fotoattēlu (Nave of Basílica do Bom Jesus do Monte (Braga) 58.jpg) 4548170 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Braga | official_name = ''Braga'' | nickname = | motto = | settlement_type = Pašvaldība | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Edifício do Banco de Portugal em Braga 18.jpg | photo1b = Basílica Nossa Senhora do Sameiro (6) (cropped).jpg | photo2a = Igreja do Convento dos Congregados, Braga (16778987800).jpg | photo2b = Bom Jesus 2017 (9) (cropped).jpg | photo2c = Aerial photograph of Mosteiro de Tibães (6) (cropped).jpg | photo3a = Arco da Porta Nova - panoramio.jpg | photo3b = Paço Episcopal Bracarense Barroco (cropped2).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-brg1.png | image_shield = Brasão de Braga.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Ziemeļu reģions (Portugāle)|Ziemeļu reģions]] | subdivision_name1 = [[Kavadu apakšeģions|Kavadu]] | subdivision_name2 = [[Bragas distrikts|Braga]] | established_title = Dibināta | established_date = 20.g p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 183.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 137000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 =auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 41 | latm = 33 | lats = 4 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 42 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 470x | elevation_footnotes = | elevation_m = 200 | website = {{URL|http://www.cm-braga.pt}} | footnotes = }} '''Braga''' ({{val|pt|Braga}}) ir sena pilsēta [[Portugāle]]s ziemeļrietumos, trešā lielākā Portugāles pilsēta. Sens [[arhibīskapija]]s centrs. == Vēsture == [[Attēls:Jardim de Santa Bárbara 15.jpg|thumb|200px|left|Bīskapa pils parks Bragā]] Pirms [[Senā Roma|romiešu]] iebrukuma apmetne bija [[ķeltibērī|ķeltibēru]] [[brakari|brakaru]] (''bracari'') cilts centrs. Bragas apkārtni romieši ieņēma ap 136. gadu p. m. ē., bet ap 20. gadu p. m. ē. [[Oktaviāns]] nodibināja pilsētu, kuru nosauca par [[Brakara Augusta|Brakaru Augustu]] (''Bracara Augusta''). 3. gadsimta beigās [[Diokletiāns]] to padarīja par jaundibinātās Romas provinces [[Galēcija]]s (''Gallaecia'') galvaspilsētu. 410. gadā [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] iebrukušie [[svēvi]] Bragu izraudzījās par savas valsts galvaspilsētu. Ap 485. gadu pilsēta nokļuva [[vestgoti|vestgotu]] rokās. No IV gadsimta beigām līdz mūsdienām Braga ir bīskapa rezidences pilsēta un Portugāles baznīcas centrs. 8. gadsimta sākumā Bragu ieņēma [[mauri]], 1040. gadā to atkaroja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Fernando I]]. No 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms. 1070. gadā tika atjaunota arhibīskapija. Viduslaiku Braga tomēr aizņēma tikai daļu no bijušās romiešu pilsētas. Pilsēta maz attīstījās [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikā. 18. gadsimtā pilsētā tika uzceltas daudzas [[baroks|baroka]] celtnes. == Cilvēki == Bragā dzimuši: * [[Orozijs]] (''Orosius'', 385—420) - vēsturnieks un teologs == Sports == Pilsētu [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles futbola Premjerlīgā]] pārstāv klubs ''[[S.C. Braga]]'', kurš divreiz uzvarējis [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausā]] un 2008. gadā pēdējā [[UEFA Intertoto kauss|UEFA Intertoto kausa]] turnīrā. == Apskates vietas == <gallery> Attēls:Braga Cathedral (1).jpg|Bragas katedrāle Attēls:Braga 1.JPG|''Praça da República'' Attēls:Camara de braga.jpg|''Praça do Município'' Attēls:Exterior of Basílica Nossa Senhora do Sameiro 76.jpg|''Santuário do Sameiro'' Attēls:Stairs in Bom Jesus from miradouro 03.jpg|Kāpnes uz ''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Nave of Basílica do Bom Jesus do Monte (Braga) 58.jpg|''Bom Jesus do Monte'' Attēls:Arco da porta nova Braga.jpg|''Arco da porta nova'' Attēls:Rua do souto.jpg|''Rua do souto'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] 6530ddg8jj1zdesvaaeclaifnfjw1w5 0 18884 4547917 4544258 2026-11-10T18:57:22Z Lasks 38532 4547917 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1961. gadā dzimušo politiķi|Kučinskis|Kučinskis|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Kučinskis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731320192).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Māris Kučinskis 2018. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Arvils Ašeradens]] | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Kristaps Eklons]] | pēctecis2 = [[Rihards Kozlovskis]] | amats3 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2016|02|11|N}} | term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}} | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | priekštecis3 = [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats4 = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}} | term_beigas4 = {{dat|2006|11|07|N}} | prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis4 = [[Andrejs Radzevičs]] | pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]] | amats5 = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|1996|||N}} | term_beigas5 = {{dat|1997|||N}} | priekštecis5 = [[Raimonds Muižzemnieks]] | pēctecis5 = [[Kārlis Greiškalns]] | amats6 = | term_sākums6 = {{dat|1998|11|2|N}} | term_beigas6 = {{dat|2003|1|16|N}} | priekštecis6 = [[Kārlis Greiškalns]] | pēctecis6 = [[Inesis Boķis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|11|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbažu rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads|Skultes pagasts}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87940-maris-kucinskis/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2011)</small><br>[[Liepājas partija]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = Laine Kučinska | bērni = četri dēli<ref>[https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/45751/tetis-jauniba-un-brieduma-gados-pieredze-dalas-janis-sipkevics-seniors-politikis-maris-kucinskis-un-biologs-juris-steinbergs Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs] Mammām un Tētiem</ref> | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Māris Kučinskis''' (dzimis {{dat|1961|11|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] (2016—2019). Šobrīd [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]]. Ievēlēts [[15. Saeima|15. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". M. Kučinskis ir bijis astoņu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, kā arī [[Valmieras domes priekšsēdētājs|Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs]], [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|iekšlietu ministrs]]. Viņš ir [[Liepājas partija]]s biedrs, agrāk darbojies [[Tautas partija|Tautas partijās]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011224155/https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Mācījās [[Ķirbiži|Ķirbižu]] pamatskolā (1969—1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā [[Valmieras Pārgaujas ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]], 1977—1980).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/absolventi/ |title=VPĢ absolventi |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160619083517/http://vpg.edu.lv/absolventi }}</ref> Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980—1981). Pēc dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984—1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987—1991), līdztekus studēdams [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983—1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē. Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991—1994) un direktors (1994—1996, 1997—1998). Vecākais dēls no pirmās laulības Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā [[fizika|fizikā]], dzīvo un strādā Latvijā.<ref>[http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429134026/http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija |date={{dat|2017|04|29||bez}} }} ir.lv</ref> Dzīvesbiedre — Laine Kučinska, ar kuru laulībā dzimuši trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/16159-bez-sievas-atbalsta-butu-daudz-grutak-premjers-kucinskis-atklati-par-dzivi-arpus-politikas|title="Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas|work=Jauns.lv|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeram-nedelas-nogale-piedzimis-delins.a300850/|title=Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1994. gadā tika ievēlēts [[Valmiera]]s pilsētas domē, 1996.—1997. bija [[Valmieras domes priekšsēdētājs|Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs]].<ref name="cv mk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9caac89a4ff02bc7c2257f56002230a9/$FILE/DOC002.PDF|title=Māris Kučinskis|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2016|2|11||bez}}}}</ref> 1998. gadā kļuva par [[Tautas partija]]s biedru un nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. Toties pēc partijas biedra [[Kārlis Greiškalns|Kārļa Greiškalna]] ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] padomes priekšsēdētājs. 2002. gadā viņš piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] vietu [[8. Saeima|8. Saeimā]], kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdība]], M. Kučinskis kļuva par [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]]. 2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu [[Vineta Muižniece|Vinetai Muižniecei]]. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] M. Kučinskis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā [[Liepājas partija]]), bet netika ievēlēts. No 2011. gada novembra viņš darbojās [[Latvijas Lielo pilsētu asociācija|Latvijas Lielo pilsētu asociācijā]] padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis|title=Māris Kučinskis {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archive-date=2018-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180412051745/https://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis}}</ref> kā arī vadīja [[Liepāja|Liepājas pilsētas]] pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par [[11. Saeima]]s deputātu pēc tam, kad [[Iveta Grigule]] tika [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]]. 2014. gada [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] M. Kučinskis tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.<ref>[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160216004515/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ |date={{dat|2016|02|16||bez}} }} irliepaja.lv</ref> 2016. gada janvārī Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] nominēja M. Kučinski [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Viņa [[Kučinska valdība|vadītā valdība]] tika apstiprināta {{dat|2016|2|11||bez}} un nostrādāja līdz 2019. gada 23. janvārim, kad jaunā [[13. Saeima]] vienojās par [[Krišjāņa Kariņa valdība]]s apstiprināšanu. M. Kučinska valdība bija tobrīd visilgāk strādājošā demokrātiskās Latvijas vēsturē (1077 dienas), taču vēlāk to pārspēja sekojošā K. Kariņa valdība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī M. Kučinskis tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju. 2022. gada pavasarī Liepājas partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Zaļo partiju, [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā M. Kučinskis kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Edgars Tavars|Edgaru Tavaru]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Pēc izstāšanās no apvienības un frakcijas M. Kučinskis tika arī atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kuras vadītājs viņš bija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zzs-skelsanas-del-kucinskis-zaude-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-vaditaja-amatu.a461795/|title=ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc valdības demisijas 2023. gadā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> Kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] 2026. gada oktobrī no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]" un tika ievēlēts [[15. Saeima|15. Saeimā]]. === Premjera prioritātes === Prezentējot 2017. gada budžetu Saiemā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/pec-stundam-garam-debatem-saeima-pirmaja-lasijuma-apstiprina-valsts-budzetu.a207948/|title=Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu|access-date=2018-04-10|language=lv}}</ref> M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņām, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas [[Bārenis|bāreņos]], tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Arī premjers uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionālo izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu. Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.<blockquote>"Katrs cilvēks vēlas dzīvot stabilā vidē, sakārtotā vidē un ekonomiski attīstītā, pirmie divi nosacījumi Latvijā jau ir, tāpēc svarīgi, lai arī ekonomiskais aspekts pieaugtu, jo kā pierāda situācijas analīze, Latvijas iedzīvotāji, kas ir devušies uz citām valstīm atgriežas Latvijā, ja te ir labi apmaksāts darbs, to pierāda, kaut vai viena valsts apmaksātā programma par jauniešu darbu valsts pārvaldē. Attīstot valsti ekonomiski, mēs to padarīsim pievilcīgu arī tiem tautiešiem, kas ir Latviju atstājuši ekonomisku apsvērumu dēļ!" M. Kučinskis.<ref>Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // ''Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362''</ref></blockquote> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis CV Ministru kabineta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410020705/http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} * {{tviteris|MarisKucinskis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arvils Ašeradens]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = amatā}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristaps Eklons]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Rihards Kozlovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Laimdota Straujuma]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2016|02|11|N}} — {{dat|2019|01|23|N}} | pēc = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Radzevičs]] | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|11|07|N}} | pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Muižzemnieks]]<br />[[Kārlis Greiškalns]] | virsraksts = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras pašvaldības vadītājs]] | periods = 1996 — 1997<br />1998 — 2002 | pēc = [[Kārlis Greiškalns]]<br />[[Inesis Boķis]]}} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{15. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{14. Saeima}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kučinskis, Māris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājas partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] kq59brrh1uqf96drr5t9vqif09w9n1r 0 21773 4548200 4156156 2026-11-11T11:53:36Z Meistars Joda 781 4548200 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbolistu|Blanks|Blanks}} {{Futbolista infokaste | playername = Kristaps Blanks | image = [[Attēls:Kristaps Blanks.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|1|30}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Tukums]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LVA}}) | height = 172 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = -2002 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Tukums 2000]] | years1 = 2003-2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps1 = 190 | goals1 = 40 | pcupdate = 21.01.2020. | nationalyears1 = 2003-2010 | nationalteam1 = {{fb|LVA}} | nationalcaps1 = 21 | nationalgoals1 = 0 | ntupdate = {{dat|2012|6|4|SK|bez}} | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | managerclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] (trenera asistents) | years4 = 2015 | years3 = 2015 | years2 = 2014-2015 | goals4 = 2 | goals3 = 11 | goals2 = 1 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Tukums 2000]] | name = | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Rīga (2003)|FK Daugava Rīga]] | caps4 = 2 | caps3 = 11 | caps2 = 23 | birth_place = | birth_date = | caption = | manageryears1 = 2016- }} '''Kristaps Blanks''' (dzimis {{dat|1986|1|30}} [[Tukums|Tukumā]]) ir bijušais [[Latvija]]s futbolists, [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Savu karjeru viņš sāka savas dzimtās pilsētas komandas [[FK Tukums 2000]] sastāvā, bet 2003. gadā nonāca [[Rīga]]s [[Skonto FC|Skonto]]. Pašlaik (2020) Blanks ir [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba [[Riga FC]] trenera asistents. Jau 17 gadu vecumā 2003. gada jūlijā Blanks debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņas]] spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] - 3 ([[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]]., [[Latvijas futbola Virslīga 2004|2004]]., [[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]].) == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.diena.lv/lat/sports/blog/kristaps-blanks Blanka blogs diena.lv] * [http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=3832 Profils national-football-teams.com] {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{Skonto FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Blanks, Kristaps}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] gmhjhtfmyhvwk8p1eniujip4qyyspyl 0 25650 4548063 3894455 2026-11-11T03:05:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548063 wikitext text/x-wiki '''Iridium''' ir globāla [[mobilie sakari|mobilo]] [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, kurā ietilpst 66 aktīvi kosmiskie aparāti un vairāki rezervē. Iridium ļauj veikt balss un datu sakarus jebkurā vietā uz [[zeme]]slodes, izmantojot mobilas, rokā turamas ierīces. Sistēma pieder kompānijai ''Iridium Satellite LLC''. Uz {{dat|2008|6|30|A}} ''Iridum'' lietotāju skaits bija 280 000 (par 38% vairāk nekā 2007. gadā).<ref>[http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43&item=870 Iridium Announces Q2 2008 Results] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080811173730/http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43&item=870 |date={{dat|2008|08|11||bez}} }} Press Release, 2008-08-06</ref> Sistēma sākotnēji bija paredzēta ar 77 aktīviem pavadoņiem, un tāpēc nosaukta [[ķīmiskais elements|ķīmiskā elementa]] [[irīdijs|irīdija]] vārdā (irīdija [[atomskaitlis]] ir 77). Sākotnēji dotais nosaukums netika mainīts pat pēc sistēmas samazināšanas līdz 66 pavadoņiem ([[disprozijs|disprozija]] - elements ar atomskaitli 66 - nosaukums netika pieņemts, jo [[grieķu valoda|grieķu valodā]] tas nozīmē "grūti iegūt; grūti kontaktēt"). == Sistēmas izvēršana == * {{dat|1997|05|05|N}} — pirmo piecu ''Iridium'' pavadoņu palaišana. * {{dat|1998|11|01|N}} — sistēmas palaišana lietošanas režīmā. * {{dat|1999|08|13|N}} — kompānijas [[Iridium LLC]] bankrots. * [[2001. gads|2001]]. gads — ''Iridium'' sistēmu pārņēma no jauna dibināta kompānija [[Iridium Satellite LLC]]. == Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme == {{pamatraksts|Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme}} {{dat|2009|2|10}} [[Iridium 33]] sadūrās ar nestrādājošu Krievijas militāro pavadoni [[Kosmos-2251]]. Rezultātā pavadonis tika zaudēts. 4. martā atjaunota pilnīga pavadoņsistēmas darbība, nomainot zaudēto pret rezerves pavadoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spacemart.com/reports/Iridium_Provides_Update_On_Satellite_Constellation_999.html |title=Iridium Provides Update On Satellite Constellation |access-date={{dat|2009|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090315134617/http://www.spacemart.com/reports/Iridium_Provides_Update_On_Satellite_Constellation_999.html}}</ref> == ''NEXT'' — nākamā paaudze == ''NEXT'', tāpat kā pirmā paaudze, piedāvās mobilo sakaru pakalpojumus jebkurā vietā uz zemeslodes, ieskaitot polāros apgabalus. Tiks piedāvāta platjoslas datu pārraide un daudzi citi papildu pakalpojumi. ''NEXT'' pavadoņsistēma balstīsies uz [[IP]] arhitektūru. [[2007. gads|2007]]. gadā ''Iridium Satellite LLC'' paziņoja par nākamās paaudzes mobilo sakaru pavadoņu sistēmas ''NEXT'' projektēšanu. Uz to atsaucās vairāk nekā 60 kompānijas. Tikai sešas no tam atbilda tehniskā uzdevuma prasībām. {{dat|2008|3|19}} ''Iridium Satellite LLC'' paziņoja, ka panākta vienošanās ar trijām kompānijām ([[Lockheed Martin]], [[Space Systems Loral]] un [[Thales Alenia Space]]) par sākotnējā projekta koncepcijas izstrādi.<ref>[http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43&item=859 Iridium Satellite Selects Three Finalists To Design and Develop Iridium 'NEXT'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507145238/http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43&item=859 |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} Press Release, 2008-03-19</ref> Pēc pieciem mēnešiem, augustā tika izvēlēti divi kandidāti, kuri veiks detalizētu sistēmas projektēšanu: ''Lockheed Martin'' un ''Thales Alenia Space''. Šī fāze ilgs deviņus mēnešus.<ref>[http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43&item=869 Iridium Selects Two in Competition for Design and Development Contract for 'Next' Constellation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080917123414/http://iridium.mediaroom.com/index.php?s=43 |date={{dat|2008|09|17||bez}} }} Press Release, 2008-08-06</ref> Pēc tam tiks izvēlēts viens, kas arī veiks pavadoņu izgatavošanu. Plānots, ka pirmais jaunās paaudzes pavadonis tiks palaists 2013. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iridium.com Oficiālā mājas lapa] {{ZMP-aizmetnis}} [[Kategorija:Globālās mobilo sakaru pavadoņsistēmas]] ozn7aynxeog1g2en8zh558rpkgti7zt 0 26772 4548032 4394531 2026-11-11T00:13:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548032 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dziedātāju|Fomins|Fomins}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Igo | Attēls = Igo Rodrigo Fomins.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Igo 50. gadu jubilejas koncertā "Mani 50" Cēsu pils estrādē | Fons = solists | Dz_vārds = Rodrigo Fomins | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1962|6|29}} | Vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=LAT}} | Instrumenti = balss, vijole | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Popmūzika]]<br />[[Džezs]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dzejnieks | Gadi = 1978-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Melodia]]<br />[[Mikrofona Ieraksti]]<br />[[Antena]]<br />IgoMM | Darbojies_arī = [[Corpus (grupa)|Corpus]] <small>(1978-80)</small><br />[[Līvi (rokgrupa)|Līvi]] <small>(1980-84)</small><br />[[Liepājas kvartets]] <small>(1983-85)</small><br />[[Remix (grupa)|Remix]] <small>(1985-92)</small><br />[[Rīga (ansamblis)|Rīga]] <small>(1990-91)</small><br />[[Liepājas brāļi]] <small>(kopš 1987)</small> | Mlapa = {{URL|http://www.igo-mm.lv/}} | Dzimums = V }} '''Igo''' jeb īstajā vārdā '''Rodrigo Fomins''' (dzimis {{dat|1962|6|29}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija|latviešu]] dziedātājs, radio raidījumu vadītājs un dzejnieks. Par vienu no populārākajiem Latvijas dziedātājiem Igo kļuva 1980. gados, kad dziedāja grupās "[[Līvi (rokgrupa)|Līvi]]" un "[[Remix (grupa)|Remix]]". 1990. gados viņš uzsāka solo karjeru. Igo ir sadarbojies ar 20. gadsimta otrās puses Latvijas pazīstamākajiem komponistiem [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]] un [[Zigmars Liepiņš|Zigmaru Liepiņu]]. == Biogrāfija == Māte — fotogrāfe un māksliniece Irina Tīre<ref>[http://www.liepajniekiem.lv/aktiva-zona/valasprieki/irina-tire-un-vinas-pievienota-vertiba-6176 "Irina Tīre un viņas pievienotā vērtība"]{{Novecojusi saite}}, www.liepajniekiem.lv</ref> tēvs — Voldemārs Fomins, brālis — dziedātājs [[Ivo Fomins]], dēli [[Mikus Fomins]] (dz. 1982) un Dāvids Vidvuds Fomins (dz. 1994). Dzimta saistīta ar pirmo profesionālo Liepājas pilsētas ārstu, Polijas galma Mākslas akadēmijas padomnieku un ārstniecības zinātņu doktoru Vilhelmu Gothardu Gourbantu (dzimis 1735. gadā).<ref>[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-195-gadiem-miris-arsts-vilhelms-gothards-gourbants/ Pirms 195 gadiem miris ārsts Vilhelms Gothards Gourbants - www.irliepāja.lv]</ref> Igo pabeidzis [[Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas skola|Liepājas Emīļa Melngaiļa mūzikas skolā]] vijoles klasi, Liepājas Mūzikas vidusskolā vokālo nodaļu, studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā video un kino režiju. Savu mūziķa karjeru Igo sāka 1978. gadā grupā "[[Corpus (grupa)|Corpus]]", kurā viņš bija solists, kā arī spēlēja vijoli. 1980. gadā Igo kļuva par jau tobrīd vienas no populārākajām latviešu rokgrupām "[[Līvi (rokgrupa)|Līvi]]" solistu. Tieši "Līvu" sastāvā viņš kļuva par vienu no atzītākajiem Latvijas dziedātājiem. 1983. gadā paralēli darbībai "Līvos", Igo izveidoja savu blakus projektu "[[Liepājas kvartets]]", kas izpildīja džezu. Arī šis ansamblis guva panākumus. 1985. gadā notika krasas pārmaiņas Igo karjerā — izjuka "Liepājas kvartets", kā arī viņš pameta "Līvus", lai pievienotos jaunizveidotajai grupai "[[Remix]]". [[Attēls:Igo Jurmala86.jpg|thumbnail|140px|left|Rodrigo Fomins festivālā "Jūrmala '86"]] 1986. gadā Igo ieguva Grand Prix PSRS [[Jauno dziedātāju konkurss „Jūrmala”|jauno dziedātāju konkursā—festivālā "Jūrmala—86"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pesnyagoda.nm.ru/molod.html |title=Фестиваль молодых исполнителей Юрмала—Ялта—Москва |access-date={{dat|2011|12|11||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120713222122/http://pesnyagoda.nm.ru/molod.html |archivedate={{dat|2012|07|13||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archives.kgsu.ru/index.php?option=com_content&task=view&id=544&Itemid=2 |title=Родриго из Лиепаи |access-date={{dat|2011|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120210192704/http://archives.kgsu.ru/index.php?option=com_content&task=view&id=544&Itemid=2 |archivedate={{dat|2012|02|10||bez}} }}</ref> ar dziesmām "Грибной дождь" (Dāvids Tuhmanovs — Semjons Kirsanovs) un "[[Kā senā dziesmā]]" ([[Raimonds Pauls]] — [[Jānis Peters]]) un piedalījies televīzijas festivālā "Gada dziesma" (''Песня года'', [[Maskava]]) ar dziesmu "Путь к свету" ([[Raimonds Pauls]] — [[Iļja Rezņiks]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pesnyagoda.nm.ru/1985_87.html |title=Фестиваль "Песня года" (1985—1987) |access-date={{dat|2012|08|25||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6EFApOF46?url=http://hghltd.yandex.net/yandbtm?text=%D1%82%D1%8B%2C%20%D1%8F%20%D0%B8%20%D0%BF%D0%B5%D1%81%D0%BD%D1%8F%20%D1%80%D0%B0%D0%B8%D1%81%D0%B0%20%D0%BC%D1%83%D1%85%D0%B0%D0%BC%D0%B5%D1%82%D1%88%D0%B8%D0%BD%D0%B0%20%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%BA%D1%83%D1%80 |archivedate={{dat|2013|02|07||bez}} }}</ref> 1987. gadā Igo piedalījies televīzijas festivāla "Gada dziesma" ar savu dziesmu "Письма ветра" (Igo — Igo). 1987. gadā Igo kopā ar savu brāli [[Ivo Fomins|Ivo]] un citiem pazīstamiem Liepājas mūziķiem izveidoja grupu "[[Liepājas brāļi]]". 1980. gadu otrajā pusē "[[Remix]]" un "[[Liepājas brāļi|Liepājas brāļu]]" sastāvā Igo sasniedza vēl nebijušus slavas augstumus. 1988. gadā grupa "Remix" uzvarēja "[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]" ar dziesmu "...pie Laika" (mūzikas autors - [[Uldis Marhilēvičs]], vārdu autors - Igo). 1989. gadā popmūzikas producenti no ASV Rīgā pēc latviešu rokgrupu noklausīšanās izvēlas "[[Remix]]", lai piedāvātu jaunas grupas dziesmas amerikāņu publikai. Igo no 1990. gada līdz 1991. gadam ar pārtraukumiem uzturas ASV grupas "Rīga" sastāvā. ASV grupa "Remix" tiek pārveidota par grupu "Rīga". Igo ASV trenē vokālās dotības Ņujorkā pie vokālās pedagoģes Keitijas Agrestas ([https://www.katieagresta.com Katie Agresta]), strādā ar amerikāņu producentiem, attīsta angļu valodu un dziesmu liriku rakstīšanu. 1990. gadā Igo kopā ar dziedātāju [[Ieva Akuratere|Ievu Akurateri]] izdeva albumu "[[Klusums starp mums]]". == Opera, mūzikli, uzvedumi == 1988. gadā Igo piedalījās [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] un [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] rokoperā "[[Lāčplēsis (rokopera)|Lāčplēsis]]", atveidojot galveno — [[Lāčplēsis|Lāčplēša]] — lomu. 1997. gadā notika Igo atgriešanās ar galveno lomu [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] operā [[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|"Parīzes Dievmātes katedrāle"]]. 2000. gadā notiek [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] operas "No rozes un asinīm" ([[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] librets) pirmizrāde. Igo izpilda Viktora lomu. 1998. gadā Igo piedalās [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] mūziklā "Dželsomīno piedzīvojumi Melu zemē", izpildot Dželsomīno lomu. 2007. gada nogalē Igo kopā ar dziedātāju ''[[Ladybird (dziedātāja)|Ladybird]]'' uzstājās galvenajās lomās uzvedumā „''Angel and Devil''”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekskluzivi.lv/ |title=Ekskluzivi.lv<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120304181408/http://www.ekskluzivi.lv/ |archivedate={{dat|2012|03|04||bez}} }}</ref> 9 izrādes notika [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzejā]] Rīgā. == Solo karjera == 1998. gada janvārī iznāca Igo labāko dziesmu izlase divos kompaktdiskos "[[Tas ir Igo]]" ar viņa izpildītajām dziesmām gan grupās "[[Līvi]]" un "[[Remix]]", gan arī no rokoperas "[[Lāčplēsis]]". Nākamajā gadā klajā nāca pirmais īstais Igo solo albums "[[Bet dzīvē viss ir savādāk]]". 2000. gada maijā Igo sadarbībā ar Fēliksu Ķiģeli ieraksta dziesmu "Cerību laiks" un neilgi pēc dziesmas iznākšanas radiostacijās cieta smagā auto avārijā. Pateicoties draugu aktivitātei ([[Aivars Borovkovs]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Aivars Hermanis]], [[Mirdza Zīvere]], arī ārsti [[Valdis Zatlers]], Andrejs Millers, Egīls Valeinis u.c.), tika organizēta bezprecedenta sociāla ziedojumu vākšanas akcija "Turies, Igo!". Ņemot vērā Igo mērķtiecīgo raksturu, tuvinieku un draugu atbalstu, Igo jau tā paša gada vasaras beigās sniedza koncertu Olaines vidusskolā (tajā pašā, uz kurieni dodoties notika liktenīgā avārija). Igo spēja atgriezties aktīvā koncertu un radošā darbībā un 2001. gadā sekoja nākamais albums "[[Trīs dienas (albums)|Trīs dienas]]". Igo mūzikas albums "[[Mirkļa liecinieks]]" ir iznācis 2005. gadā, kurā tāpat kā iepriekšējā albumā Igo atkāpās no rokmūzikas, šos albumus ieturot mierīgākā stilā. 2007. gadā Igo kopā ar Daci Dēnavu piedalījās TV3 dziesmu šovā „Dziedi ar zvaigzni”.<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/movies/ar-dziesmu-viss-nak-un-aiziet-taluma-sovu-dziedi-ar-zvaigzni-pamet-dace-denava-un-igo.d?id=19149459 Ar dziesmu 'Viss nāk un aiziet tālumā' šovu 'Dziedi ar zvaigzni' pamet Dace Dēnava un Igo<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Veiksmīga sadarbība Igo izveidoja ar grupu „[[R.A.P.|R.A.P]].”, ar kuru kopā izpildītā dziesma „Dzīve bez apstājas” Latvijas Mūzikas kanāla „Cīņas klubā” tika atzīta par trešo labāko 2007. gada dziesmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/6/?id_news=20819&pagenuma=1 |title=Vipi.lv: Izklaide, Skandāli, VIP Foto, Paparaci<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080501114422/http://www.vipi.lv/1/6/?id_news=20819 |archivedate={{dat|2008|05|01||bez}} }}</ref> kā arī tika nominēta kā labākā rokmūzikas dziesma Latvijas Mūzikas ierakstu [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Gada balvai]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/122278 Apollo - Dzīve: Pasniegs Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Atzīmējot savus 30 gadus uz skatuves, 2008. gada nogalē Igo izdod jubilejas albumu "[[Spēle (albums)|Spēle]]", kurā iekļautas jaunas versijas viņa labākajām dziesmām, sākot no 80. gadiem, kā arī jaunas dziesmas sadarbībā ar R.A.P., Fēliksu Ķiģeli, Andri Ērgli, Melo—M, Ladybird, Ievu Kerēvicu un citiem. Albuma "Spēle" fotogrāfijas veidojis Igo dēls [[Mikus Fomins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.platformamusic.lv/shop/album.php?album_id=293523 |title=Spēle :: Platforma.lv - latviešu mūzika, dziesmas<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313111526/http://www.platformamusic.lv/shop/album.php?album_id=293523 |archivedate={{dat|2009|03|13||bez}} }}</ref> 2009. gada oktobrī Igo izdod īpašu albumu "[[Ieelpots (albums)|Ieelpots]]" ar gandrīz meditatīvu noskaņu, kas varbūt pat ļauj klausītājam pārcelties citā sajūtu dimensijā. Atzīmējot jaunā albuma klajā laišanu, Igo no 14. oktobra līdz 11. decembrim devās koncertceļojumā pa Latvijas muižām un pilīm.<ref>[http://kultura.delfi.lv/news//entertainment/music/article.php?id=27098979 Igo laidīs klajā jaunu albumu un dosies koncertturnejā<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 1. aprīlī iznāca albums, kurā Igo, atšķirībā no iepriekšējiem ierakstiem, nevis dzied, bet pievēršas aktiermākslai, lasot satīriķa Mihaila Zoščenko stāstus — "[[Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus]]".<ref>[http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html;jsessionid=CE793C6463940205515C3B37742574A3?shop_id=318291 Jāņa Rozes grāmatnīca - Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gadā Igo iesāk četru dabas pirmelementu ciklu un izdod albumu „[[Uguns (albums)|Uguns]]“ ar Igo dzeju un [[Jānis Strazds|Jāņa Strazda]] mūziku. 2012. gadā iznāk koncertprogrammas „[[Ieelpots (DVD)|Ieelpots]]“ koncerta ieraksta DVD. Kā īpašs veltījums Kuldīgai 2012. gadā kopā ar vēl daudziem izciliem mūziķiem iznāk albums „[[Esmu mājās]]“. 2012. gadā tiek ierakstīta Ziemassvētku dziesmu izlase dažādās pasaules valodās "[[Pasaule Ziemassvētku krāsās]]". Ar koncertprogrammu "Mani 50" 2012. gada vasarā Igo atzīmē savu 50. gadu jubileju.<ref>[http://www.diena.lv/kd/muzika/igo-dosies-50-gadu-jubilejas-koncertturneja-13946616/ Igo "Mani 50" laikraksts "Diena"]</ref> Notiek 3 koncerti — [[Cēsu pils]] estrādē, [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] Jūrmalā un Liepājas koncertdārzā "Pūt Vējiņi". Koncertos piedalās komponisti [[Raimonds Pauls]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Strazds]],  operdziedātāja [[Evija Martinsone]], dziedātāji [[Zigfrīds Muktupāvels]], [[Andris Ērglis]], [[Artis Dvarionas]], koklētāja [[Laima Jansone]], saksofonists [[Zintis Žvarts]], grupa „[[Remix]]”, kā arī Vidzemes kamerorķestris diriģenta [[Andra Veismanis|Andra Veismaņa]] vadībā. Turpinot iesākto dabas tēmu ciklu sadarbībā ar komponistu [[Valts Pūce|Valtu Pūci]] un ar Igo dzeju 2013. gadā tiek izveidota koncertprogramma „[[Zeme (albums)|Zeme]]“ un izdots CD.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/475461-igo_un_valts_puce_radijusi_koncertuzvedumu_zeme/ |title=Igo un Valts Pūce "Zeme" |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305052725/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/475461-igo_un_valts_puce_radijusi_koncertuzvedumu_zeme/ }}</ref> Koncertprogramma "Zeme" tika atskaņota Dzintaru koncertzālē, Valmieras Kultūras centrā, Liepājas Olimpiskajā centrā, Jelgavas Kultūras centrā un Rīgā Stradiņa universitātes aulā. 2013. gadā Igo kopā ar [[Aivars Hermanis|Aivaru Hermani]] (ģitāra) un Ēriku Upenieku (čells, ģitāra) izveido koncertprogrammu "Tu esi atnākusi", ar kuru apceļo Latvijas pilis un muižas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga2014.org/lat/news/6492-koncertprogramma-tu-esi-atnakusi-latvijas-pilis-un-muizas |title=Igo koncertprogramma "Tu esi atnākusi" |access-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190720210536/http://riga2014.org/lat/news/6492-koncertprogramma-tu-esi-atnakusi-latvijas-pilis-un-muizas}}</ref> 2013. gada Ziemassvētku akustiskā programma "Mēnessnakts" apvieno Igo (balss), [[Aivars Hermanis|Aivaru Hermani]] (ģitāra) un Raimondu Macatu (čells, mutes ermoņikas). 2014. gadā Igo koncertprogramma "Dzīve bez apstājas". Kopā ar Igo koncertos piedalās Antra Stafecka, Aija Vītoliņa, Ivo Fomins, Artis Dvarjonas, Aivars Hermanis, Raimonds Macats, Kaspars Zemītis, Kaspars Kurdeko, Juris Kristons. 2015. gadā koncertprogramma "Ūdens" — turpinot iesākto dabas pirmelementu ciklu. Igo dzeja, Mārtiņa Brauna mūzika. Koncertos piedalās Igo, Ieva Kerēvica, Mārtiņš Brauns, Juris Kristons, Ainis Zavackis, Raimonds Macats, Armands Alksnis. 2015. gadā Igo tiek apbalvots ar V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. == Literārā darbība == * 2006. gada novembrī klajā nāca Igo dzejoļu krājums „[[Bezgalīgs tuvums]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.igo-mm.lv/Bezgaligs_tuvums/ |title=IGO - Bezgalīgs tuvums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091216091656/http://www.igo-mm.lv/Bezgaligs_tuvums/ |archivedate={{dat|2009|12|16||bez}} }}</ref> kurā iekļauti mākslinieka dzejoļi, dziesmu teksti un zīmētās ilustrācijas. * 2008. gadā iznāk Igo stāstu un poēmu grāmata "Viss palēnām notiek" ar autora ilustrācijām. * 2014. gadā iznāk Igo dzejoļu un eseju grāmata "Debesis karstas" ar autora ilustrācijām, izdevniecība "Jumava".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/gramata/580 |title=www.satori.lv |access-date={{dat|2014|09|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304134103/http://www.satori.lv/gramata/580 }}</ref> == Radio raidījumi == * No 2007. gada Latvijas Radio 1 programmā Igo vadīja autorraidījumu „Izvēlies un stāsti”. * Kopš 2011. gada Igo vada mūzikas raidījumu "Domāts, darīts", kurš sākotnēji skanēja Latvijas Radio 1, bet kopš 2011. gada 8. maija raidījums skanēja Latviešu Radio.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.igo-mm.lv/09/ |title=IGO :: Izvēlies un Stāsti :: Radio<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100921135054/http://www.igo-mm.lv/09/ |archivedate={{dat|2010|09|21||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija == === Ar "[[Līvi (grupa)|Līviem]]" === * "[[Aprīļa pilieni]]" (EP, 1985) * "[[Iedomu pilsēta]]" (LP, 1986) * "Iedomu pilsēta / Aprīļa pilieni" (CD, 2006) * "[[Dziesma no akmens laikmeta]]" (CD, 2025) === Ar "[[Remix]]" === * "[[Vēstule (albums)|Vēstule]]" (LP, 1987) * "Remix (Поёт Иго)" (LP, 1988) * "[[Pie laika]]" (LP, 1990) * "[[Remix Gold]]" (CD, 1995 un 2005) === Ar [[Ieva Akuratere|Ievu Akurateri]] === * "[[Klusums starp mums]]" (LP, 1991, CD, 2003 ) === Albumi === * "Savādā pasaule" (CD, 1997) * "Dželsomīno piedzīvojumi Melu zemē" (MC, 1998) * "[[Tas ir Igo (albums)|Tas ir Igo]] (2 CD, 1998) * "[[Bet dzīvē viss ir savādāk (albums)|Bet dzīvē viss ir savādāk]]" (CD, 1999) * "[[Trīs dienas (albums)|Trīs dienas]]" (CD, 2001) * "Kā maigi dzelošs rožu krūms" (CD, 2004) * "[[Mirkļa liecinieks (albums)|Mirkļa liecinieks]]" (CD, 2005) * "[[Spēle (albums)|Spēle]]" (CD, 2008) * "[[Ieelpots (albums)|Ieelpots]]" (CD, 2009) * "[[Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus (albums)|Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus]]" (CD, 2010) * "[[Uguns (albums)|Uguns]]" (CD, 2010) * "[[Esmu mājās (albums)|Esmu mājās]]" (CD, 2012) * "[[Pasaule Ziemassvētku krāsās]]" (CD, 2012) * "[[Zeme (albums)|Zeme]]" (CD, 2013) ===DVD=== * Remix videoklipu izlase (2003) * "Live in Dzintari 2009" (2009) * "[[Ieelpots (DVD)|Ieelpots]]" (2012) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100324135010/http://www.igo-mm.lv/ Igo oficiālā mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Līvi (grupa)]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] 2tf5yy00nlfbd5slrniij6fqfklr590 10 29353 4547832 3659811 2026-11-10T16:27:24Z Treisijs 347 Tagad vajadzētu būt arī "p.m.ē." 4547832 wikitext text/x-wiki <includeonly>{| class="infobox" style="font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc" |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee;" | '''Tūkstošgades:''' | style="text-align:center;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} <= 1000 | [[1. tūkstošgade p.m.ē.]] | [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000) - 1}}. tūkstošgade]] }} * '''[[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000)}}. tūkstošgade]]''' * [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000) + 1}}. tūkstošgade]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} <= 100 | [[1. gadsimts p.m.ē.]] | [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100) - 1}}. gadsimts]] }} * '''[[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100)}}. gadsimts]]''' * [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100) + 1}}. gadsimts]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:({{{1}}} - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} - 15) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} - 15) round -1) + 9}}]] * '''[[{{#expr:({{{1}}} - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} - 5) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} - 5) round -1) + 9}}]]''' * [[{{#expr:({{{1}}} + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} + 5) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} + 5) round -1) + 9}}]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} - 3 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 3}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 3}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 3)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 3)}} p.m.ē.]] }} * {{#ifexpr:{{{1}}} - 2 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 2}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 2}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 2)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 2)}} p.m.ē.]] }} * {{#ifexpr:{{{1}}} - 1 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 1}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 1}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 1)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 1)}} p.m.ē.]] }} * '''[[{{{1}}}. gads|{{{1}}}]]''' |}</includeonly><noinclude> {{Documentation}} [[Kategorija:Laika veidnes]] </noinclude> amkd3c6iiu9ev4g5wnvh1xmt1drjfda 4547833 4547832 2026-11-10T16:28:55Z Treisijs 347 4547833 wikitext text/x-wiki <includeonly>{| class="infobox" style="font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc" |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee;" | '''Tūkstošgades:''' | style="text-align:center;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} <= 1000 | [[1. tūkstošgade p.m.ē.]] | [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000) - 1}}. tūkstošgade]] }} * '''[[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000)}}. tūkstošgade]]''' * [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 1000) + 1}}. tūkstošgade]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} <= 100 | [[1. gadsimts p.m.ē.]] | [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100) - 1}}. gadsimts]] }} * '''[[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100)}}. gadsimts]]''' * [[{{#expr:ceil({{{1}}} / 100) + 1}}. gadsimts]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:({{{1}}} - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} - 15) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} - 15) round -1) + 9}}]] * '''[[{{#expr:({{{1}}} - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} - 5) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} - 5) round -1) + 9}}]]''' * [[{{#expr:({{{1}}} + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:({{{1}}} + 5) round -1}} – {{#expr:(({{{1}}} + 5) round -1) + 9}}]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left:5px; padding-right:5px; background-color:#f0f0ee; border-top:1px solid #AAAAAA;" | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' | style="text-align:center; border-top:1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * {{#ifexpr:{{{1}}} - 3 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 3}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 3}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 3)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 3)}} p.m.ē.]] }} * {{#ifexpr:{{{1}}} - 2 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 2}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 2}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 2)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 2)}} p.m.ē.]] }} * {{#ifexpr:{{{1}}} - 1 >= 1 | [[{{#expr:{{{1}}} - 1}}. gads|{{#expr:{{{1}}} - 1}}]] | [[{{#expr:1 - ({{{1}}} - 1)}}. gads p.m.ē.|{{#expr:1 - ({{{1}}} - 1)}} p.m.ē.]] }} * '''[[{{{1}}}. gads|{{{1}}}]]''' * [[{{#expr:{{{1}}} + 1}}. gads|{{#expr:{{{1}}} + 1}}]] * [[{{#expr:{{{1}}} + 2}}. gads|{{#expr:{{{1}}} + 2}}]] * [[{{#expr:{{{1}}} + 3}}. gads|{{#expr:{{{1}}} + 3}}]] |}</includeonly><noinclude> {{Documentation}} [[Kategorija:Laika veidnes]] </noinclude> ln17nbldjtg85ui5e5k4bk0i6xx2r8r 0 30681 4547815 4324441 2026-11-10T14:49:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547815 wikitext text/x-wiki {{atjaunot}} {{Programmatūras infokaste | name = GNOME | logo = [[Attēls:Gnomelogo.svg|50px|GNOME logo]] | screenshot = [[File:GNOME Shell.png|GNOME_Shell|300px]] | developer = GNOME izstrādātāji | latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q44316|P348|P548=Q2804309}} | latest_release_date = {{wikidata|qualifier|preferred|single|Q44316|P348|P548=Q2804309|P577}} | operating_system = [[Starpplatformu]] | genre = [[Darbvirsmas vide]] | language = Daudzvalodu (49 valodas) | license = ''[[GNU Lesser General Public License]]''<br>[[GNU Vispārējā publiskā licence]] | website = {{URL|http://www.gnome.org}} | working_state = Aktīvs }} '''GNOME''' ({{IPA2|/ɡəˈnoʊm}})<ref>{{Cite web |title=How do I pronounce GNOME? |url=https://stuff.mit.edu/afs/athena/astaff/project/aui/html/pronunciation.html |access-date=2022-09-13 |website=MIT.edu}})</ref> projekts ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] [[datorplatforma]]-[[darbvirsmas vide]]. Tā mērķis ir radīt vienkārši lietojamu vidi jebkuram lietotāju līmenim, veidot instrumentus izstrādātājiem atsevišķu programmu izstrādei, izvēlēties programmas to ietveršanai oficiālajā produktā un strādāt pie darba virsmas vides — programmām, kas vada programmu startēšanu, darbu ar failiem un logu un uzdevumu pārvaldību. GNOME ietilpst [[GNU]] projektā. To var darbināt dažādās ar ''[[Unix]]'' savietojamās operētājsistēmās, piemēram, ''[[Linux]]'', vai kā ''[[Java Desktop System]]'' sastāvdaļu ''[[Solaris (operētājsistēma)|Solaris]]'' operētājsistēmā. == Mērķi == GNOME projektā augstu tiek vērtēta vienkāršība, lietojamība un tas, lai viss "vienkārši strādā".{{nepieciešama atsauce}} Citi projekta mērķi: * Neatkarība—izveidot darbvirsmas vidi, kurai vienmēr būs pieejams pirmkods zem [[brīvas programmatūras licence]]s. * Pieejamība—rūpēties, lai darba virsmu varētu lietot jebkurš, neatkarīgi no tehniskās sagatavotības vai fiziskiem trūkumiem. * [[Internacionalizācija un lokalizācija]]—padarīt darbvirsmu pieejamu daudzās dažādās valodās. Šobrīd GNOME vides tulkojumi ir pieejami vairāk nekā 100 valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://l10n.gnome.org/languages/ |title=GNOME Languages |accessdate=2008-01-20}}</ref> * Izstrādātājam ērta vide—nodrošināt, lai programmas būtu viegli rakstīt tā, lai tās labi iekļaujas darbvirsmā, un ļaut izstrādātājiem brīvi izvēlēties [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]]. * Organizētība—regulārs laidienu cikls un disciplinēta izstrādātāju kopienas struktūra. * Atbalsts—rūpēties, lai tehniskais atbalsts ir pieejams ne tikai no GNOME izstrādātāju kopienas, bet arī no dažādām citām institūcijām. == Vēsture == 1996. gadā tika uzsākts [[KDE]] projekts. Lai arī KDE bija brīva programmatūra, projekts balstījās uz tolaik nebrīvo [[Qt (ietvars)|Qt]] bibliotēku. GNU projekta locekļi bija nobažījušies par nebrīvas bibliotēkas lietošanu lai izveidot brīvu darbvirsmas vidi, un tāpēc 1997. gada augustā radās divi projekti: [[Harmony toolkit]] (brīvs Qt bibliotēkas aizvietotājs) un GNOME (jauna darbvirsmas vide, kas neizmanto Qt un būvēta izmantojot tikai brīvu programmatūru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE | first = Ričards | last = Stalmans | authorlink = Ričards Stalmans | title = Stallman on Qt, the GPL, KDE, and GNOME | accessdate = 2005-09-09 | date = 2000-09-05 | archive-date = 2012-04-19 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120419013021/http://www.linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE }}</ref> Sākotnējie GNOME projekta līderi bija ''Miguel de Icaza'' un ''Federico Mena''. Qt bibliotēkas vietā tika izvēlēta [[GTK+]] bibliotēka, kuru aizsargā [[LGPL]] licence. Šī licence ļauj GTK+ bibliotēku izmantot arī ar [[GPL]] licenci nesavietojamā programmatūrā (t.sk. komerciālā un patentētā). GNOME darbvirsmas bibliotēkas tiek licencētas ar LGPL licenci, savukārt darbvirsmas programmām tiek izmantota GPL licence. Tā kā GTK+ un GNOME bibliotēkas ir licencētas ar LGPL, programmas, kas paredzētas lietošanai GNOME darbvirsmā, var lietot dažādas citas, t.sk. [[Komerciāla licence|komerciālas licences]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fsf.org/licensing/licenses/lgpl.html |title=GNU Lesser General Public License - Free Software Foundation |accessdate=2008-01-20}}</ref>. Savukārt Qt ir dubulti licencēta zem [[QPL]] un [[GPL]], tāpēc tās lietošana komerciālās programmās nav atļauta bez papildus samaksas. Nosaukumu "GNOME" kā "GNU Network Object Model Environment" akronīmu ieteica viens no [[ORBit]] un [[Object Activation Framework]].{{Fact|date=February 2007}} locekļiem — Eliots Lī. Nosaukums atbilst projekta sākotnējam nodomam izveidot dalītu objektu karkasu līdzīgi [[Microsoft]] [[OLE]] izstrādātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://developer.gnome.org/doc/GGAD/ggad.html | title = GTK+ / Gnome Application Development | accessdate = 2006-09-08 | last = Pennington | first = Havoc | authorlink = Havoc Pennington | year = 1999 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100711161132/http://developer.gnome.org/doc/GGAD/z2.html | archivedate = 2010-07-11 }}</ref> Projektam attīstoties, vīzija ir mainījusies, un garais nosaukums ir uzskatāms par novecojušu. Šī iemesla dēļ daži projekta dalībnieki ierosina atmest akronīmu un pārsaukt "GNOME" par "Gnome".<ref name="naming">{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00436.html | title = Desktop Development mailing list | accessdate = 2006-05-07}}</ref> == Projekta struktūra == Līdzīgi, kā lielajam vairumam brīvās programmatūras projektu, arī GNOME projektā nav striktas vadības, un diskusijas lielākoties notiek vairākos publiskos adresātu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org | title = GNOME mailing lists, rules and FAQs}}</ref> 2000. gada augustā tikai izveidots [[GNOME Fonds]], kura uzdevums ir administratīvu uzdevumu veikšana, projekta atpazīstamības veicināšana, un komunikācija ar uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt GNOME programmatūru. Lai arī fonds nepiedalās tehnisku lēmumu pieņemšanā, tas koordinē versiju laidienus un izlemj, kuri projekti tiek iekļauti GNOME sastāvā. Par fonda dalībnieku var kļūt jebkurš, kas veicis vērā ņemamu ieguldījumu GNOME projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://foundation.gnome.org/membership/ | title = Membership of the GNOME foundation | accessdate = 2005-09-08 | archive-date = 2018-11-16 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181116122933/https://foundation.gnome.org/membership/ }}</ref>. Fonda valdes pārvēlēšanas notiek katra gada novembrī, un par kandidātu var kļūt tikai fonda locekļi. Viens no centrālajiem GNOME projekta pasākumiem, ir ikgadējā GNOME lietotāju un izstrādātāju konference — [[GUADEC]], kurā tiek apspriesti dažādi jautājumi, tajā skaitā projekta stāvoklis un nākotnes plāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://guadec.org/about | title = About GUADEC | access-date = {{dat|2008|02|25||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070705005632/http://www.guadec.org/about | archivedate = {{dat|2007|07|05||bez}} }}</ref> == Galvenie apakšprojekti == GNOME sastāv no liela skaita dažādu projektu. Daži no tiem ir šeit uzskaitīti: * [[Bonobo (computing)|Bonobo]] — a [[salikts dokuments|saliktu dokumentu]] tehnoloģija. * [[GConf]] — programmu uzstādījumu glabāšanai. * [[GNOME VFS]] — [[virtuāla failsistēma]]. * [[GNOME Keyring]] — šifrēšanas atslēgu un drošības informācijas glabāšanai. * GNOME Translation Project — tulko dokumentāciju un programmas dažādās valodās. * [[GTK+]] — logdaļu bibliotēka grafisku programmu veidošanai. GTK+ izmantošana dod iespēju mainīt tēmas (iespēja mainīt programmu izskatu). GTK+ apakšprojekti nodrošina objektorientētu vidi valodā C (GObjects), plašu atbalstu internacionāliem burtiem un teksta izkārtojumiem ([[Pango]]) un pieejamību ([[Accessibility Toolkit|ATK]]). GTK+ samazina darba apjomu, kas nepieciešams, lai pielāgotu GNOME programmas citām platformām, piem. Windows un [[MacOS|Mac OS X]]. * [[Human interface guidelines]] (HIG) — izpēte un dokumentācija ērti lietojamu GNOME programmu veidošanai. * [[LibXML]] — [[XML]] bibliotēka. * ORBit — [[CORBA]] [[Object request broker|ORB]] komponent-orientētībai. Pieejamas palīgbibliotēkas programmu rakstīšanai dažādās programmēšanas valodās, piemēram [[C++]] ([[gtkmm]]), [[Java (valoda)|Java]] ([[java-gnome]]), [[Ruby]] ([[ruby-gnome2]]), [[C Sharp|C#]], ([[Gtk Sharp|Gtk#]]), [[Python]] ([[PyGTK]]), [[Perl]] ([[gtk2-perl]]) un daudzās citās. Programmās, kas ietilpst oficiālajos GNOME darbvirsmas laidienos, šobrīd tiek izmantotas tikai C, C#, Python valodas.<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00332.html |title=Mono bindings a blessed dependency? [Was: Tomboy in 2.16] |date=[[2006-04-20]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> == Freedesktop.org == [[freedesktop.org]] ir atsevišķs projekts lai veicinātu sadarbību starp dažādām darbvirsmas vidēm, tādām kā GNOME, [[KDE]] un [[Xfce]]. freedesktop.org specifikācijas ļauj GNOME lietotnēm izskatīties iederīgākām citās darbvirsmas vidēs (un otrādi), kā arī veicina kooperāciju un sacensību. Tehnoloģijas, kas radušās freedesktop.org un patlaban ietilpst GNOME izmantotajās tehnoloģijās: * [[cairo (grafika)|cairo]] — iespējām bagāta 2D vektorgrafikas bibliotēka. * [[D-Bus]] — starpprocesu saziņas sistēma. * [[GStreamer]] — multimēdiju bibliotēka.{{Fact|date=January 2008}} * [[Hardware abstraction layer|HAL]] — aparatūras abstrakcijas slāņa specifikācija un realizācija. * [[Poppler]] — PDF renderēšanas bibliotēka. * [[Tango Desktop Project]] — paredz vienotus vizuālos standartus dažādām platformām. Šo projektu mērķis ir ļaut lietotājiem un izstrādātājiem izvēlēties tehnoloģijas un programmas neatkarīgi no lietotās darbvirsmas vides. == Izskats un lietošana == [[Attēls:Ubuntu OS X.png|thumb|250px|GNOME ar [[Mac OS X Leopard]] pielāgotu izskatu]] GNOME veidota atbilstoši tradicionālajai datora darbvirsmas metaforai. Logu, programmu un failu uzvedība līdzinās citām mūsdienu darbvirsmām un operētājsistēmām. Standarta konfigurācijā darbvirsmā ir [[izvēlne]] ātrai uzstādīto programmu atvēršanai un nokļūšanai uz dažādām failsistēmas vietām. Atvērtajiem logiem var piekļūt no uzdevumjoslas ekrāna apakšā. Labajā augšējā ekrāna stūrī fonā darbojošās programmas rāda notifikācijas. Šos ekrāna elementus lietotājs var pārvietot, aizvietot ar citiem vai novākt vispār. GNOME izskatu var mainīt ar tēmu palīdzību. Tēmā ietilpst [[ikona (datorika)|ikonu]] komplekts, logu robežu vizuālais stils un GTK+ tēmu dzinējs ar parametriem. Dažas no populārākajām GTK+ tēmām ir [[Bluecurve]] un [[Clearlooks]] (pašreizējā pēc noklusējuma lietotā tēma). GNOME projektā liela nozīme tiek piešķirta tam, lai ikkatram būtu viegli lietot darbvirsmu. HIG dokuments palīdz izstrādātājiem izveidot programmas, kas izskatās un uzvedas līdzīgi, rezultātā veidojas saskanīga GNOME saskarne. == Lietojamība == Sākot no GNOME 2.0 versijas, viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir [[lietojamība]]. Saskaņā ar to, tika izveidotas GNOME lietotāja saskarnes vadlīnijas (GNOME ''Human Interface Guidelines'', HIG). Tās izsmeļoši apraksta, kā izveidot kvalitatīvas, saskanīgas un lietojamas grafiskās programmas. 2.0 versijas pārrakstīšanas laikā daudzi programmu uzstādījumi tika atzīti par nevajadzīgiem lielākajai daļai lietotāju un tika aizvākti. Piemēram, GNOME paneļa uzstādījumu dialogā ciļņu skaits tika samazināts no sešām līdz divām. ''Havoc Pennington'' 2002. gadā apkopoja lietojamības jomā paveikto esejā "Brīvas programmatūras saskarne" (''"Free Software UI"''). Viņš uzsvēra ideju, ka katru uzstādījumu parametru ir "jāmaksā"—lielā skaitā parametru grūti atrast vajadzīgo, vairāk iespēju izstrādātāju kļūdām, grūtāk izveidot saskanīgu saskarni u.c. Esejā ieteikts labāk salabot programmas trūkumu nevis ieviest jaunu iestatījumu tā paveikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ometer.com/free-software-ui.html | title = "Free Software UI" | accessdate = 2007-03-08}}</ref> {{Cquote|Tradicionāla brīvas programmatūras programma ir konfigurējama tādā mērā, lai tā saturētu visas iespējamās īpašības, kas pieejamas tai ekvivalentās programmās uz citām platformām. Vai pat konfigurējama tā, lai saturētu visas īpašības no visām programmām uz citām platformām (Emacs...). Vai tas ir slikti? Jā, ir. Izrādās, ka uzstādījumi "maksā". Protams, no dažiem uzstādījumiem ir ievērojami labumi - un tie var būt būtiska saskarnes sastāvdaļa. Bet katram no tiem ir sava cena un vajadzētu rūpīgi izvērtēt tā vērtību. Daudzi lietotāji un izstrādātāji to neapzinās un rezultātā iegūst lielas izmaksas un mazu vērtību.}} Daži uzskata, ka GNOME būtu jābūt funkcionālākai. Viens no tiem ir [[Līnuss Tūrvaldss]], [[Linux]] kodola autors. Viņš komentēja ar lietojamību saistītā diskusijā GNOME lietojamības vēstkopā:<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/usability/2005-December/msg00021.html | title = Printing dialog and GNOME | author=[[Līnuss Tūrvaldss]] |date=2005-12-12 | accessdate=2007-12-13}}</ref> {{Cquote|Šī "lietotāji ir idioti, un tos mulsina funkcionalitāte" mentalitāte ir slimība. Ja domājat, ka jūsu programmu lietotāji ir idioti, tikai idioti tās arī lietos. Es nelietoju Gnome, jo, cenšoties būt vienkārša, tā jau sen ir sasniegusi punktu, kurā vairs nespēj paveikt man nepieciešamo. Lūdzu, vienkārši iesakiet cilvēkiem lietot [[KDE]]. |[[Līnuss Tūrvaldss]]}} == Laidieni == Katrai GNOME sastāvdaļai ir savs versijas numurs un savs izstrādes plāns. Atsevišķo moduļu autori koordinē darbus tā, lai reizi sešos mēnešos iznāktu stabils GNOME laidiens. === Stabilie laidieni === Tabulā uzskaitītie stabilie laidieni. {| class="wikitable" !Versija !Datums !Piezīmes |- !align="center"| |1997. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | title = The story of the GNOME project | first = Miguel | last = de Icaza | access-date = {{dat|2007|07|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010224061347/http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | archivedate = {{dat|2001|02|24||bez}} }}</ref> |Paziņojums par GNOME izstrādes uzsākšanu |- !align="center"|1.0 |1999. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080303011240/http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html |date={{dat|2008|03|03||bez}} }} for version 1.0</ref> |Pirmais lielais GNOME laidiens |- !align="center"|1.0.53 |1999. gada decembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/1999-October/msg00020.html |title="October GNOME" release now available |date=[[1999-10-12]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Lee |first=Elliot |authorlink=}}</ref> |"October" |- !align="center"|1.2 |2000. gada maijs<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175051/http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 1.2</ref> |"Bongo" |- !align="center"|1.4 |2001. gada aprīlis<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070303113728/http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html |date={{dat|2007|03|03||bez}} }} for version 1.4</ref> |"Tranquility" |- !align="center"|2.0 |2002. gada jūnijs<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2002-June/msg00592.html |title=GNOME 2.0 Desktop and Developer Platform Released! |date=[[2002-06-27]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |Ievērojamas izmaiņas, pāreja uz GTK2. Izveidotas lietotāja saskarnes vadlīnijas. |- !align="center"|2.2 |2003. gada februāris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080306202857/http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html |date={{dat|2008|03|06||bez}} }} for version 2.2</ref> |Multimēdiju un failu pārvaldnieka uzlabojumi. |- !align="center"|2.4 |2003. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2003-September/msg00062.html |title=Announcing the GNOME 2.4.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2003-09-11]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |"Temujin": [[Epiphany (pārlūkprogramma)|Epiphany]] (pārlūkprogramma), pieejamības atbalsts. |- !align="center"|2.6 |2004. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2004-March/msg00131.html |title=Announcing the GNOME 2.6.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2004-03-31]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Sobala |first=Andrew |authorlink=}}</ref> |[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] (failu pārvaldnieks) tiek pārveidots lai būtu telpisks (''spatial''). Jauns GTK+ failu dialoglogs. Protestējot šīm izmaiņām tiek izveidots GNOME atvasinājums—GoneME. Tas gan ilgi neizdzīvo. |- !align="center"|2.8 |2004. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175107/http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 2.8</ref> |Uzlabots noņemamo ierīču atbalsts, pievienota [[Novell Evolution|Evolution]] e-pasta un kalendāra programma. |- !align="center"|2.10 |2005. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225102142/http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }} for version 2.10</ref> |Zemāks atmiņas patēriņš un veiktspējas uzlabojumi. Pievienoti jauni paneļa sīkrīki (''applets'') (modema kontrole, disku montēšana, miskaste); [[Totem Media Player|Totem]] (video atskaņotājs) un [[Sound Juicer]] (audio kompaktdisku kopētājs) programmas. |- !align="center"|2.12 |2005. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/start/2.12/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.12</ref> |Nautilus uzlabojumi; starp-programmu kopēšanas/ievietošanas uzlabojumi; freedesktop.org integrācija. Pievienots [[Evince]] PDF skatīšanās programma; jauna noklusētā tēma: Clearlooks; izvēlnes redaktors; šifrēšanas atslēgu pārvaldnieks un administratora rīki. Izmanto GTK+ 2.8 ar cairo atbalstu. |- !align="center"|2.14 |2006. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/start/2.14/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.14</ref> |Veiktspējas uzlabojumi (dažviet par vairāk kā 100%); lietojamības uzlabojumi uzstādījumos; GStreamer 0.10 multimēdiju bibliotēka. Pievienota [[Ekiga]] video konferenču programma; Deskbar meklēšanas rīks; Pessulus pieejeas ierobežošanas redaktors; ātra lietotāju pārslēgšana; Sabayon sistēmas administrēšanas rīks. |- !align="center"|2.16 |2006. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2006-September/msg00042.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.16! |date=[[2006-09-06]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> |Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota [[Tomboy]] piezīmju programma; Baobab diska izmantojuma analīzes programma; Orca ekrāna lasītājs; GNOME barošanas pārvaldnieks (uzlabo klēpjdatora baterijas darbības ilgumu); uzlabojumi Totem, Nautilus programmās; ''compositing'' atblasts Metacity logu pārvaldniekam; jauna ikonu tēma. Izmanto GTK+ 2.10 ar jauno drukāšanas dialogu. |- !align="center"|2.18 |2007. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2007-March/msg00056.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.18! |date=[[2007-03-14]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> | Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Seahorse [[GPG]] drošības programma, kas ļauj šifrēt e-pastus un failus; Babobab diska izmantojuma analīzes programmā ieviesta sektoru diagramma; uzlabojumi Evince, Epiphany, GNOME barošanas pārvaldnieka un skaļuma kontroles programmās. Divas jaunas spēles — GNOME Sudoku un glchess. MP3 un AAC audio kodēšana. |- !align="center"|2.20 |2007. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20070919-gnome-2-20-officially-released.html |title=GNOME 2.20 officially released |date=[[2007-09-19]] |accessdate=2007-09-20 |publisher=[[Ars Technica]] |archive-date=2008-09-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080918100702/http://arstechnica.com/news.ars/post/20070919-gnome-2-20-officially-released.html}}</ref> |Desmitais gadskārtējais laidiens. Evolution spēj veidot rezerves kopijas; uzlabojumi Epiphany, EOG, GNOME barošanas pārvaldības programmās; paroļu pārvaldība Seahorse programmā. Pievienots PDF formu atbalsts Evince PDF skatītājā; integrēta meklēšana failu pārvaldnieka dialogos; automātisks multimēdiju kodeku uzstādītājs. |- !2.22 |2008. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-March/msg00060.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.22! |date=2008-03-12 |accessdate=2008-03-12 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent |authorlink=}}</ref> |Iekļauta programma attēlu uzņemšanai ar tīmekļa kameru — [[Cheese (software)|Cheese]], [[Vinagre|Attālināto datoru pārlūks]]; window compositing atbalsts [[Metacity]]; ieviests [[GVFS]]; uzlabots DVD disku un Youtube atskaņošanas atblalsts, [[MythTV]] atbalsts [[Totem (media player)|Totem]] programmā; rīkjoslas pulkstenis rāda pasaules laiku; Google Calendar atbalsts [[Evolution (software)|Evolution]] programmā; uzlabojumi [[Evince]], [[Tomboy (software)|Tomboy]], [[Sound Juicer]] un Calculator programmās. |- !2.24 |2008. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-September/msg00132.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.24! |date=2008-09-24 |accessdate=2008-09-27 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Iekļauta [[Empathy (software)|Empathy]] ziņojumapmaiņas programma, [[Ekiga]] 3.0, cilnes [[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] programmā, uzlabots vairāku ekrānu atbalsts un uzlabots ciparu TV atbalsts. |- !2.26 |2009. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2009-March/msg00091.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.26! |date=2009-03-18 |accessdate=2009-03-18 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Jauna disku ierakstīšanas [[lietotne]] [[Brasero]], vienkāršota failu koplietošana, mediju atskaņotāju uzlabojumi, vairāku monitoru atbalsts, pirkstu nospiedumu nolasītāju atbalsts. |- !2.28 |2009. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/22224/GNOME_2_28_Released |title=GNOME 2.28 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2009-09-24 |accessdate=2009-04-05}}</ref> |Pievienots GNOME [[Bluetooth]] modulis. Uzlabojumi ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''Time Tracker'' un pieejamībai. Atjaunota [[GTK+]] versija uz 2.18. |- !2.30 |2010. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/23092/GNOME_2_30_Released |title=GNOME 2.30 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2010-03-31 |accessdate=2010-04-04}}</ref> |Uzlabojumi ''[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]]'' failu parvaldniekam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''[[Tomboy (programmatūra)|Tomboy]]'', ''[[Evince]]'', ''Time Tracker'', ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam un ''[[Vinagre]]''. [[iPod]] un [[iPod Touch]] iekārtas tiek daļēji atbalstītas ar [[gvfs]], izmantojot ''libimobiledevice''. Izmanto [[GTK+]] 2.20. |} == Pirmkods == GNOME laidieni ir pieejami ftp.gnome.org FTP serverī<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ftp.gnome.org/pub/gnome/sources/ | title = GNOME stable release ftp server}}</ref> [[pirmkods|pirmkoda]] fromā kopā ar konfigurēšanas skriptiem. Operētājsistēmu izstrādātāji sakompilē GNOME un integrē to operētājsistēmās. Lielākā daļa operētājsistēmu distributīvu piedāvā stabilās un testētās GNOME versijas sakompilētā, viegli uzinstalējamā veidā. GNOME stabilo un izstrādes versiju pirmkods tiek glabāts GNOME [[Subversion]] pirmkoda repozitorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://svn.gnome.org/ | title = Information about the GNOME source code repository | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060527173809/http://svn.gnome.org/ | archivedate = {{dat|2006|05|27||bez}} }}</ref> Ir pieejamas vairākas programmas, kas speciāli paredzētas GNOME kompilēšanai, piemēram [[JHBuild]] un [[GARGNOME]]. == Nākotnes attīstība == Daļa GNOME apakšprojektu šobrīd netiek iekļauti GNOME laidienos. Daži no tiem ir eksperimentāli vai ideju izmēģināšanai; citi tiek uzlaboti un noslīpēti iekļaušanai. Daži piemēri: * Project Soylent — reprezentē īstus cilvēkus ar objektiem, ko var izmantot GNOME programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | title = Project Soylent homepage | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | archivedate = {{dat|2007|09|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> * Project Ridley — pārvieto vairākas nelielas neuzturētas bibliotēkas (piem. libgnome un libgnomeprint) uz GTK+.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://live.gnome.org/ProjectRidley |title=ProjectRidley - GNOME Live! |accessdate=2008-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110301113158/http://live.gnome.org/ProjectRidley |archivedate=2011-03-01 }}</ref> * [[Mozilla]] [[XUL]] tehnoloģijas lietošana GNOME darbvirsmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.com.com/2100-1032_3-5201325.html | title = Mozilla, Gnome mull united front against Longhorn | publisher = News.com | accessdate = 2006-04-20 | archive-date = 2012-07-17 | archive-url = https://archive.today/20120717154503/http://news.com.com/2100-1032_3-5201325.html }}</ref> === GNOME 3.0 === 2008. gada jūlijā [[GUADEC]] konferencē Stambulā tika oficiāli izsludināta nākamā lielā GNOME darbvirsmas versija. To plāno izlaist 2010. gadā, 2.30 versijas vietā. Lai gan gaidāmas nopietnas izmaiņas, tās plāno veikt pakāpeniski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20080714-gnome-3-0-officially-announced-and-explained.html|title=GNOME 3.0 officially announced... and explained|accessdate=2008-08-02|archive-date=2009-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20090121143055/http://arstechnica.com/news.ars/post/20080714-gnome-3-0-officially-announced-and-explained.html}}</ref> == Pielietojums == <!-- Please don't try to list every distro here — only the most notable. If we list too many distros here, then someone will delete the list (again). Distros are cataloged elsewhere, under the two Comparison links. Ubuntu is Debian-based, so it is included by reference, but Ubuntu is a major distro of itself — so list it here or don't — it's about the same. If there are other major uses of GNOME (besides packaging with popular/successful/significant distros), then that would be interesting; please DO mention them here. --> GNOME ir noklusētā darbvirsma vairākiem Linux distributīviem, piemēram, [[Debian]], [[Fedora]] un [[Ubuntu Linux|Ubuntu]]. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|GNOME}} * [http://www.gnome.org/ GNOME mājaslapa] * [http://live.gnome.org/ Oficiālā GNOME Live Wiki]. * [https://web.archive.org/web/20051013060814/http://gnomedesktop.org/ FootNotes] — jaunumu un diskusiju vietne * [https://web.archive.org/web/20051001035040/http://gnomejournal.org/ GNOME Journal] — GNOME veltīts elektroniskais žurnāls {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:GNOME| ]] [[Kategorija:Darbvirsmas vides]] 6iuvmykzskgdeyyhkz1xzi8hka21bdx 0 31441 4548100 4520190 2026-11-11T05:24:37Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "'Autumnal_Meditation'_(1958-1959)_by_Giorgio_de_Chirico_-_Museo_Soumaya_-_Mexico_2024_(2).jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 3 November 2026). 4548100 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džordžo de Kīriko | image = Giorgio de Chirico (portrait).jpg | imagesize = 220px | caption = Džordžo de Kiriko 1936. gadā | birthname = Giorgio de Chirico | birthdate = {{dat|1888|7|10}} | location = [[Volosa]], {{GRC}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1978|11|20|1888|7|10}} | deathplace = [[Roma]], {{ITA}} | nationality = [[Itālija|itālis]] | field = Glezniecība | movement = [[metafiziskā glezniecība]] | famous works = }} '''Džordžo de Kīriko''' ({{val|it|Giorgio de Chirico}}; dzimis {{dat|1888|7|10}} [[Volosa|Volosā]], [[Grieķija|Grieķijā]], miris {{dat|1978|11|20}} [[Roma|Romā]]) bija itāliešu mākslinieks, viens no [[metafiziskā glezniecība|metafiziskās glezniecības]] skolas iedibinātājiem un ievērojamākais tās pārstāvis. Viņa gleznās nereti attēlotas tukšas pilsētas ainavas, klasiska arhitektūra, garas ēnas, tīra, bet vēsa gaisma. Vēlākajos de Kīriko darbos parādās dažādu nesaderīgu priekšmetu pretnostatījums (piemēram, kādā gleznā blakus attēloti artišoks un lielgabals). No de Kīriko darbiem būtiski ietekmējās [[sirreālisms|sirreālisma]] gleznotāji [[Īvs Tangī]], [[Renē Magrits]], [[Makss Ernsts]], [[Salvadors Dalī]]. De Kīriko studējis mākslu [[Atēnas|Atēnās]], [[Florence|Florencē]] un [[Minhene|Minhenē]], kur viņš iepazinās ar [[Frīdrihs Nīče|Nīčes]] un [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauera]] darbiem. 1909. gadā viņš atgriezās [[Itālija|Itālijā]] un, pavadījis sešus mēnešus [[Milāna|Milānā]], devās uz Florenci, kur uzgleznoja gleznu "Rudens pēcpusdienas noslēpums". 1911. gadā de Kīriko, neilgi uzturējies [[Turīna|Turīnā]], devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur ar viņa darbiem iepazinās un tos augstu novērtēja, piemēram, [[Pablo Pikaso]] un [[Gijoms Apolinērs]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], de Kīriko atgriezās Itālijā, un 1915. gadā viņu iesauca Itālijas armijā. Viņam diagnosticēja kādu nervu kaiti, un viņš nokļuva kara hospitālī, kur iepazinās ar [[Karlo Karra|Karlo Karru]]. Vēlāk de Kīriko sāka gleznot akadēmiskā stilā un atteicās no saviem agrīnajiem darbiem. De Kīriko ietekmējies no vācu [[simbolisms|simbolistu]], [[Arnolds Beklīns|Arnolda Beklīna]] un [[Makss Klingers|Maksa Klingera]] darbiem. == Galerija == <gallery> The Red Tower.jpg|"Sarkanais tornis" (1913) The Disquieting Muses.jpg|"Nemierīgās mūzas" (1916) 'Horse and Zebra' (1929) by Giorgio de Chirico - Museo Soumaya - Mexico 2024.jpg|Zirgs un zebra (1929) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kīriko, Džordžo de}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tesālijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas gleznotāji]] [[Kategorija:Grieķijas gleznotāji]] [[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]] [[Kategorija:Metafiziskā glezniecība]] mkub7mwpg2grohlnucy2iyp1smp93df 4548101 4548100 2026-11-11T05:24:47Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "'Horse_and_Zebra'_(1929)_by_Giorgio_de_Chirico_-_Museo_Soumaya_-_Mexico_2024.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 3 November 2026). 4548101 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džordžo de Kīriko | image = Giorgio de Chirico (portrait).jpg | imagesize = 220px | caption = Džordžo de Kiriko 1936. gadā | birthname = Giorgio de Chirico | birthdate = {{dat|1888|7|10}} | location = [[Volosa]], {{GRC}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1978|11|20|1888|7|10}} | deathplace = [[Roma]], {{ITA}} | nationality = [[Itālija|itālis]] | field = Glezniecība | movement = [[metafiziskā glezniecība]] | famous works = }} '''Džordžo de Kīriko''' ({{val|it|Giorgio de Chirico}}; dzimis {{dat|1888|7|10}} [[Volosa|Volosā]], [[Grieķija|Grieķijā]], miris {{dat|1978|11|20}} [[Roma|Romā]]) bija itāliešu mākslinieks, viens no [[metafiziskā glezniecība|metafiziskās glezniecības]] skolas iedibinātājiem un ievērojamākais tās pārstāvis. Viņa gleznās nereti attēlotas tukšas pilsētas ainavas, klasiska arhitektūra, garas ēnas, tīra, bet vēsa gaisma. Vēlākajos de Kīriko darbos parādās dažādu nesaderīgu priekšmetu pretnostatījums (piemēram, kādā gleznā blakus attēloti artišoks un lielgabals). No de Kīriko darbiem būtiski ietekmējās [[sirreālisms|sirreālisma]] gleznotāji [[Īvs Tangī]], [[Renē Magrits]], [[Makss Ernsts]], [[Salvadors Dalī]]. De Kīriko studējis mākslu [[Atēnas|Atēnās]], [[Florence|Florencē]] un [[Minhene|Minhenē]], kur viņš iepazinās ar [[Frīdrihs Nīče|Nīčes]] un [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauera]] darbiem. 1909. gadā viņš atgriezās [[Itālija|Itālijā]] un, pavadījis sešus mēnešus [[Milāna|Milānā]], devās uz Florenci, kur uzgleznoja gleznu "Rudens pēcpusdienas noslēpums". 1911. gadā de Kīriko, neilgi uzturējies [[Turīna|Turīnā]], devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur ar viņa darbiem iepazinās un tos augstu novērtēja, piemēram, [[Pablo Pikaso]] un [[Gijoms Apolinērs]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], de Kīriko atgriezās Itālijā, un 1915. gadā viņu iesauca Itālijas armijā. Viņam diagnosticēja kādu nervu kaiti, un viņš nokļuva kara hospitālī, kur iepazinās ar [[Karlo Karra|Karlo Karru]]. Vēlāk de Kīriko sāka gleznot akadēmiskā stilā un atteicās no saviem agrīnajiem darbiem. De Kīriko ietekmējies no vācu [[simbolisms|simbolistu]], [[Arnolds Beklīns|Arnolda Beklīna]] un [[Makss Klingers|Maksa Klingera]] darbiem. == Galerija == <gallery> The Red Tower.jpg|"Sarkanais tornis" (1913) The Disquieting Muses.jpg|"Nemierīgās mūzas" (1916) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kīriko, Džordžo de}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tesālijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas gleznotāji]] [[Kategorija:Grieķijas gleznotāji]] [[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]] [[Kategorija:Metafiziskā glezniecība]] l8vw88l4l65e3binlffbpp1a2qvr1si 0 31602 4547817 4465238 2026-11-10T15:04:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547817 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Gaigalavas pagasts | karte = Gaigalavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Gaigalavas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Gaigalavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Gaigalava | platība = 192,6 | iedzīvotāji = 855<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 855 / 192.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Gaigalavas pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Bērzpils pagasts|Bērzpils]] un [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu]] pagastiem, austrumos ar [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu]], [[Strūžānu pagasts|Strūžānu]] un [[Dricānu pagasts|Dricānu]] pagastiem, dienvidos ar [[Rikavas pagasts|Rikavas pagastu]], rietumos ar [[Nagļu pagasts|Nagļu]] un [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Ošupes pagasts|Ošupes]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Gaigalava|Gaigalavā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Gaigalavas pagastā tek astoņas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Upju saraksts|last=|first=|website=LĢIA Vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 29. novembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> - [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]], [[Iča]], [[Aiviekste]], [[Moziča]], [[Krēsle (upe)|Krēsle]], [[Sūļupe]], [[Tarasīne]] un [[Vecā Iča]]. ==== Ezeri ==== Gaigalavas pagastā ir septiņi ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Ezeru saraksts|last=|first=|website=LĢIA Vietvārdu darubāze|access-date=2020. gada 29. novembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> - daļa [[Lubāns|Lubāna ezera]], [[Lielais Kūriņš]], [[Mazais Kūriņš]], [[Lielais Svietiņu ezers]], [[Mazais Svietiņu ezers]], [[Guļbeits]], [[Akleits]]. Pagastā atrodas bijušās [[Nagļi|Nagļu]] zivsaimniecības [[Kvāpānu dīķi]]. == Vēsture == 1925. gadā '''Bikavas pagastu''' pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, [[Garanču ciems|Garanču]], [[Nagļu ciems (Viļānu rajons)|Nagļu]] un [[Stružānu ciems (Viļānu rajons)|Stružānu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Gaigalavas ciems''' ietilpis [[Viļānu apriņķis|Viļānu apriņķī]] (1947-1949) un [[Viļānu rajons|Viļānu]] (1949-1962) un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — [[Garanču ciems|Garanču ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Strūžānu pagasts|Stružānu ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]] 2024. gada 7. septembrī Gaigalavas pagastā no [[Baltkrievija]]s teritorijas ielidoja un pēcāk nokrita Krievijas militārās nozīmes [[bezpilota lidaparāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/8092560/pasvaldiba-latvija-nokritusais-krievijas-drons-nav-skaris-apdzivotas-vietas |title=Pašvaldība: Latvijā nokritušais Krievijas drons nav skāris apdzīvotas vietas |accessdate=2024-09-09|website= tvnet.lv |work= |publisher= |date= }}</ref> === Ievērojamas personības === * [[Joņs Seiļs]] (1832. gada marts, Gaigalavas pagasta [[Dērvaniene|Dērvanienes-Seiļu]] sādža - 1928. gada 18. aprīlis, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža, apbedīts Bikovas kapos), arī '''Dzīsmu Joņs''' latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Jons-Seils/872537|title=Jōņs Seiļs|last=|first=|authorlink=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=}}</ref>; *[[Eduards Krustāns]] (1871^_1953), literāts, ērģelnieks, sabiedrisks darbinieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eduards-Krustans/873078|title=Eduards Krustāns|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 7. aprīlī}}</ref>; * [[Antons Juhņevičs]] (1905. gada 8. oktobris Gaigalavas pagasts - 1947. gada 14. februāris, Rīga, nošauts), katoļu priesteris, [[nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] vadītājs, PSRS okupācijas represiju upuris; * [[Vladislavs Litaunieks]] (1909. gada 28. augusts - 1941. gada 24. jūnijs, Daugavpils, nošauts), katoļu priesteris, PSRS okupācijas represiju upuris; *[[Jānis Pujāts mākslas zinātnieks|Jānis Pujāts]] (1925^_1988), mākslas zinātnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/616|title=Jānis Pujats|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203101444/https://latgalesdati.du.lv/persona/616}}</ref>; * [[Eva Mārtuža]] (dzimusi Eva Juhņeviča, {{Dat|1954|12|15}} Gaigalavas pagastā) ir [[latvieši|latviešu]] rakstniece, [[13. Saeima]]s deputāte no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eva-Martuza/871901|title=Eva Mārtuža|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 29. janvārī|date=}}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2650 |1935|5294 |1959|1925 |1967|1927 |1979|1523 |1989|1244 |2000|1194 |2011|929 |2021|782 }} === Apdzīvotās vietas === Gaigalavas pagasta centrs atrodas '''[[Gaigalava|Gaigalavā]]'''. Gaigalavas pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 32 [[skrajciems|skrajciemi]]. Lielākie no tiem ir Gaigalava - 210 iedzīvotāji, Strūžāni - 86, Bikava - 77, Dziļāri - 55, Kraukļi - 33, Strūžānu Jaunsaimnieki -31. {| class="sortable wikitable" |- ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Apšinīki (Gaigalavas pagasts)|Apšinīki]]||skrajciems||15 (2020)|| |- |[[Atlaka]]||skrajciems||4 (2020)|| |- |[[Bikava]]||skrajciems||77 (2020) | |- |[[Brīžusola]]||skrajciems||0 (2020) |- |[[Cīmota (Gaigalavas pagasts)|Cīmota]]||skrajciems|| 12 (2020)|| |- |[[Cīmotas Foļvarka]]||skrajciems||6 (2020)|| |- |[[Čakši (Gaigalavas pagasts)|Čakši]]||skrajciems||5 (2020)|| |- |[[Dērvaniene]]||skrajciems||14 (2020)|| |- |[[Drobas]]||skrajciems||0 (2020) | |- |[[Dūleņas]]||skrajciems||12 (2020)|| |- |[[Dziļāri]]||skrajciems||55 (2020)|| |- |'''[[Gaigalava]]'''||vidējciems||210 (2020)||pagasta centrs |- |[[Garanči (Gaigalavas pagasts)|Garanči]]||mazciems||26 (2020)|| |- |[[Gribuļi (Gaigalavas pagasts)|Gribuļi]]||mazciems||14 (2020)|| |- |[[Karitoni]]||skrajciems||9 (2020)|| |- |[[Kozori (Gaigalavas pagasts)|Kozori]]||skrajciems||16 (2020)|| |- |[[Kraukļi (Gaigalavas pagasts)|Kraukļi]]||skrajciems||33 (2020)|| |- |[[Krēsle (ciems)|Krēsle]]||skrajciems||15 (2020)|| |- |[[Kučkauški]]||skrajciems||2 (2020)|| |- |[[Kuderi]]||skrajciems||2 (2020)|| |- |[[Līpusola (Gaigalavas pagasts)|Līpusola]]||skrajciems||0 (2020) | |- |[[Loči (Gaigalavas pagasts)|Loči]]||skrajciems||9 (2020)|| |- |[[Meirāni (Gaigalavas pagasts)|Meirāni]]||mazciems||5 (2020)|| |- |[[Puisāni (Gaigalavas pagasts)|Puisāni]]||mazciems||28 (2020)|| |- |[[Putni (Gaigalavas pagasts)|Putni]]||skrajciems||18 (2020)|| |- |[[Pūdinova (Gaigalavas pagasts)|Pūdinova]]||mazciems||11 (2020)|| |- |[[Ruskuļi (Gaigalavas pagasts)|Ruskuļi]]||skrajciems||2 (2020)|| |- |[[Sauleskalns (Gaigalavas pagasts)|Sauleskalns]]||skrajciems||10 (2020)|| |- |[[Staudži (Gaigalavas pagasts)|Staudži]]||skrajciems||22 (2020)|| |- |[[Stribas]]||skrajciems||0 (2020)|| |- |[[Strūžāni (Gaigalavas pagasts)|Strūžāni]]||vidējciems||86 (2020)|| |- |[[Strūžānu Jaunsaimnieki]]||skrajciems||31 (2020)|| |- |[[Strūžānu sala]]||skrajciems||9 (2020)|| |- |[[Susekļi (Gaigalavas pagasts)|Susekļi]]||skrajciems||0 (2020) | |- |[[Svieteņi]]||skrajciems||8 (2020)|| |- |[[Šaureites]]||mazciems||9 (2020)|| |- |[[Ūzulsola]]||skrajciems||0 (2020) | |- |[[Vējpļavas]]||mazciems||14 (2020)|| |- |[[Vilneica]]||skrajciems||15 (2020)|| |- |[[Žogotas (Gaigalavas pagasts)|Žogotas]]||skrajciems||27 (2020)|| |- |[[Žogotkokts]]||skrajciems||0 (2020) | |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Viļānu apriņķis}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Gaigalavas pagasts| ]] jpwrrs2kg7gataossu130nakxd0qggl 0 33475 4548134 4461409 2026-11-11T07:37:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548134 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Jukola 2012 relay start.jpg|thumb|300px|2012. gada Jukolas stafetes starts]] [[Attēls:Gateofsalojukola.jpg|thumb|300px|Ieejas vārti 2006. gada Jukolas stafetes teritorijā]] '''Jukolas stafetes''' ({{val|fi|Jukolan viesti}}) ir pasaulē lielākās [[orientēšanās sports|orientēšanās]] klubu [[stafete|stafešu]] sacensības, kas katru gadu notiek dažādās [[Somija]]s vietās. Sacensības tiek organizētas jūnija trešajā sestdienā, tās sākas pēc saulrieta un turpinās līdz svētdienas pusdienai. Pirmās Jukola stafetes notika 1949. gadā. Sieviešu sacensības Jukolā pirmoreiz notika 1951. gadā (individuāli, ar kopējo startu). Sieviešu sacensības '''Venlas stafetes''' ({{val|fi|Venlojen viesti}}) pirmoreiz tika organizētas 1978. gadā. Vīriešu stafetē piedalās septiņi dalībnieki, kuru distances garums ir no 7 līdz 15 km. Visas komandas startē kopējā startā pulksten 23.00. Atkarībā no tā, cik tālu uz dienvidiem Somijā atrodas sacensību vieta, pirmajos trijos vai četros etapos sportistiem ir jāizmanto apgaismes lukturīši (galvenokārt, lai skatītu karti). Uzvarētāju komandas finišē svētdien ap 6.00—7.00 no rīta, pēdējās ierodas pat īsi pirms finiša slēgšanas 14.00. Sieviešu stafetēs piedalās četras dalībnieces, tās notiek sestdienā, dienas gaišajā laikā, pirms vīriešu starta. Vīriešu komandu skaits Jukolas stafetē 2019. gadā gandrīz sniedza 2000, savukārt Venlā startējušo sieviešu komandu skaits bija tuvu 1700. 2019. gada sacensībās [[Kangasala]]s apkārtnē kopējais dalībnieku skaits Jukolas un Venlas stafetē pirmo reizi pārsniedza 20 000. Jukolas un Venlas stafetēs plaši pārstāvētas ir arī orientēšanās klubu komandas no [[Latvija|Latvijas]]. 2025. gada stafetēs [[Mikeli]] Latvija bija ceturtā pārstāvētākā no valstīm aiz Somijas, [[Zviedrija|Zviedrijas]] un [[Norvēģija|Novēģijas]] ar kopā 58 komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3964&t=Latvijas-orientieristiem-lielisks-starts-Jukola|title=Latvijas orientieristiem lielisks starts Jukolā!|website=lof.lv|access-date=2025-06-16|language=lv|archive-date=2026-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20260518084543/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3964&t=Latvijas-orientieristiem-lielisks-starts-Jukola}}</ref> == Jukolas rezultāti (1989—2025) == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Komandas ! Finišējušas ! Uzvarētājs ! Labākā Latvijas komanda ! Labākā komanda ar latviešiem sastāvā |- |1989 ||[[Joutseno]], ''Myllymäki'' ||1067||956||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Rīgas Dinamo'' (40.) ||{{flaga|PSRS}} ''Rīgas Dinamo'' (40.) <small>— Jānis Ģipslis, Ants Grende, Arnis Ivbulis, Andis Pirktiņš, Harijs Semelis, Vents Ozoliņš, Ivars Žagars</small> |- |1990 ||[[Juva]], ''Koikkala'' ||1109||1011||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Rīgas Dinamo'' (79.) ||{{flaga|PSRS}} ''Rīgas Dinamo'' (79.) <small>— A. Pirktiņš, V. Ozoliņš, A. Ivbulis, H. Semelis, Ģirts Veģeris, Ilmārs Dāvidsons, I. Žagars</small> |- |1991 ||[[Vimpeli]], ''Lakeaharju'' ||1144||1061||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Södertälje'' ||''Magnēts'' (308.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (34.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]]</small> |- |1992 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki'' ||1131||1050||{{flaga|Zviedrija}} ''IK Hakarpspojkarna'' ||''Universitātes Sports'' (217.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''GoIF Tjalve'' (85.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1993 ||[[Paimio]], ''Vista'' ||1051||982||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (345.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (27.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |1994 ||[[Pelkosenniemi]], ''Luosto'' ||982||873||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat''||''Magnēts'' (297.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (130.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |1995 ||[[Sipo]], ''Kirkonkylä'' ||1107||989||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Magnēts'' (431.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (15.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1996 ||[[Rautavāra]], ''Harsukangas'' ||1049||963||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat''||''Magnēts'' (461.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (13.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1997 ||[[Jiveskile]], ''Killerjärvi'' ||1172||1057||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (26.) <small>[[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Ants Grende|A. Grende]]</small> |- |1998 ||[[Siuntio]], ''Svartbäck'' ||1224||1113||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Lynx'' (17.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |1999 ||[[Eurajoki]], ''Rikantila'' ||1226||1109||{{flaga|Norvēģija}} ''Bækkelagets SK'' ||''NBS—ZZS'' (217.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (9.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2000 ||[[Liperi]], ''Pärnävaara'' ||1134||960||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (11.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2001 ||[[Jurva]], ''Pässilä'' ||1189||1042||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (2.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2002 ||[[Asikala]], ''Vesivehmaa'' ||1256||1063||{{flaga|Norvēģija}} ''Bækkelagets SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2003 ||[[Sulkava]] ||1205||1053||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''Purva Bridējs'' (242.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |2004 ||[[Jemijervi]], ''Jämi'' ||1314||1137||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''IK Auseklis'' (193.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (10.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2005 ||[[Anjalankoski]], ''Sippola'' ||1331||1130||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''IK Auseklis'' (161.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2006 ||[[Salo (Somija)|Salo]], ''Karjaskylä'' ||1337||1115||{{flaga|Somija}} ''Vehkalahden Veikot'' ||''OK Kāpa'' (234.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (26.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2007 ||[[Lapua]], ''Simpsiönvuori'' ||1345||1151||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (138.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (16.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2008 ||[[Tampere]], ''Kaanaa'' ||1389||1172||{{flaga|Somija}} ''Delta'' ||''OK Ogre'' (164.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (8.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2009 ||[[Mikeli]], ''Kalevankangas'' ||1412||1265||{{flaga|Norvēģija}} ''Kristiansand OK'' ||''OK Kāpa'' (175.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Jānis Krūmiņš (orientēšanās)|J. Krūmiņš]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2010 ||[[Hivinkē]], ''Kytäjä—Usmi'' ||1537||1232||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Kāpa'' (203.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2011 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki—Harju'' ||1501||1295||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (114.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (13.) <small>— [[Jānis Krūmiņš (orientierists)|J. Krūmiņš]], [[Kalvis Mihailovs|K. Mihailovs]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2012 ||[[Vantā]], ''Hakunila'' ||1685||1378||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (138.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (17.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2013 ||[[Jemsē]], ''Himos'' ||1607||1382||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''Ozons OK'' (133.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (22.) <small>— [[Anatolijs Tarasovs|A. Tarasovs]], [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2014 ||[[Kuopio]], ''Vehmersalmi'' ||1628||1357||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (158.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (10.) <small>— [[Anatolijs Tarasovs|A. Tarasovs]], [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2015 ||[[Paimio]], ''Mäntyrinne—Hiekkahelmi'' ||1787||1514||{{flaga|Norvēģija}} ''Kristiansand OK'' ||''Ozons OK'' (139.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2016 ||[[Lapēnranta]], ''Raippo—Simola'' ||1683||1374||{{flaga|Somija}} ''Koovee'' ||''OK Ogre'' (92.)<small> — E. Ustinovs, N. Neimanis, R. Kivlenieks, J. Sārs, J. Zamovskis, V. Reneslācis, A. Kivlenieks</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (23.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2017 ||[[Joensū]], ''Harpatti'' ||1600||1351||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Ogre'' (143.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (12.) <small>— [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2018 ||[[Hollola]], ''Hälvälä'' ||1901||1644||{{flaga|Somija}} ''Koovee'' ||''OK Ogre'' (110.) ||{{flaga|Somija}} ''Navi'' (21.) <small>— [[Jānis Tamužs|J. Tamužs]]</small> |- |2019 ||[[Kangasala]], ''Heponiemi'' ||1975||1653||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (121.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (10.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Uldis Upītis|U. Upītis]]</small> |- |2020 ||sacensības nenotika (''Covid'' pandēmija) |- |2021 ||[[Rovaniemi]], ''Vennivaara'' ||952||749||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (82.)<small> — [[Renārs Roze|R. Roze]], [[Dāvis Dišlers|D. Dišlers]], N. Neimanis, A. Kivlenieks, E. Ustinovs, A. Svilāns, R. Kivlenieks</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (11.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2022 ||[[Mīnemeki]], ''Kallavuori'' ||1592||1270||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (127.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (8.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small><br>{{flaga|Somija}} ''Navi'' (14.) <small>— [[Jānis Tamužs|J. Tamužs]]</small> |- |2023 ||[[Porvo]], ''Epoo'' ||1679||1410||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Saldus'' (125.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (16.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]]</small> |- |2024 ||[[Kauhava]], ''Kukkura'' ||1720||1318||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (115.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (5.) <small>— [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small><br>{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (14.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]], [[Uldis Upītis|U. Upītis]]</small> |- |2025 ||[[Mikeli]], ''Tikkala–Vatila'' ||1655||1402||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (112.)<small> — R. Arnicāns, G. Barons, R. Ķirkums, K. Kancs, K. Čerjaks, R. Graudiņš, A. Lupiķis</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (13.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]]</small> |} == Venlas rezultāti (2001—2025) == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Komandas ! Finišējušas ! Uzvarētājs ! Labākā Latvijas komanda ! Labākā komanda ar latvietēm sastāvā |- |2001 ||[[Jurva]], ''Pässilä'' ||689||639||{{flaga|Somija}} ''Liedon Parma'' ||Latvijas izlase (90.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (37.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2002 ||[[Asikala]], ''Vesivehmaa'' ||728||694||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (41.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2003 ||[[Sulkava]] ||708||646||{{flaga|Somija}} ''Tampereen Pyrintö'' ||''OK Purva Bridējs'' (441.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (45.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2004 ||[[Jemijervi]], ''Jämi'' ||796||764||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''IK Auseklis'' (118.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (20.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2005 ||[[Anjalankoski]], ''Sippola'' ||841 ||770||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''Viga OK'' (69.) <small>— Z. Abzalone, B. Ozola, L. Katlapa, I. Brūvere</small> ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (15.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2006 ||[[Salo (Somija)|Salo]], ''Karjaskylä'' ||854 ||798||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''OK Purva Bridējs'' (166.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (16.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2007 ||[[Lapua]], ''Simpsiönvuori'' ||904 ||797||{{flaga|Somija}} ''Asikkalan Raikas'' ||''Viga OK'' (156.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (8.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2008 ||[[Tampere]], ''Kaanaa'' ||971||866||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''Viga OK'' (79.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (10.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2009 ||[[Mikeli]], ''Kalevankangas'' ||978||911||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''OK Purva Bridējs'' (118.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (12.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2010 ||[[Hivinkē]], ''Kytäjä—Usmi'' ||1083||997||{{flaga|Somija}} ''Tampereen Pyrintö'' ||''OK Purva Bridējs'' (120.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (17.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2011 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki—Harju'' ||1082||980||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''OK Purva Bridējs'' (182.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (5.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2012 ||[[Vantā]], ''Hakunila'' ||1266||1145||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (150.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (2.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2013 ||[[Jemsē]], ''Himos'' ||1210||1141||{{flaga|Dānija}} ''OK Pan Århus'' ||''OK Meridiāns'' (129.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (6.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2014 ||[[Kuopio]], ''Vehmersalmi'' ||1211||1139||{{flaga|Dānija}} ''OK Pan Århus'' ||''OK Meridiāns'' (104.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (7.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small><br />{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (10.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2015 ||[[Paimio]], ''Mäntyrinne—Hiekkahelmi'' ||1386||1305||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''OK Kāpa'' (149.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (17.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2016 ||[[Lapēnranta]], ''Raippo—Simola'' ||1358||1237||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Kāpa'' (83.) <small>— L. Leiboma, A. Dzērve, I. Rukšāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]]</small> ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (9.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2017 ||[[Joensū]], ''Harpatti'' ||1294||1182||{{flaga|Zviedrija}} ''Alfta-Ösa OK'' ||''OK Kāpa'' (116.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti 2'' (37.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2018 ||[[Hollola]], ''Hälvälä'' ||1589||1518||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (137.) ||{{flaga|Somija}} ''Kovee'' (7.) <small>— [[Laura Vīķe|L. Vīķe]]</small><br>{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (9.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2019 ||[[Kangasala]], ''Heponiemi'' ||1690||1624||{{flaga|Norvēģija}} ''Fredrikstad SK'' ||''ZVOC'' (91.) <small>— A.E. Suta, L. Nīmante, A.D. Trēziņa, [[Līga Valdmane|L. Valdmane]]</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (8.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2020 ||sacensības nenotika (''Covid'' pandēmija) |- |2021 ||[[Rovaniemi]], ''Vennivaara'' ||782||692||{{flaga|Zviedrija}} ''Alfta ÖSA OK'' ||''OK Kāpa'' (95.) <small>— M. Cigle, I. Nāgele, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]], I. Rukšāne</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (17.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2022 ||[[Mīnemeki]], ''Kallavuori'' ||1367||1270||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (60.) <small>— M. Cigle, [[Laura Vīķe|L. Vīķe]], I. Rukšāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]]</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (21.) <small>— [[Elza Ķuze|E. Ķuze]], [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2023 ||[[Porvo]], ''Epoo'' ||1523||1437||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (110.) ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (9.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]], [[Elza Ķuze|E. Ķuze]]</small> |- |2024 ||[[Kauhava]], ''Kukkura'' ||1426||1246||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Meridiāns'' (76.) <small>— R. Dāboliņa, S. Strazdiņa, L. Jānelsiņa, L. Baltiņa</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (12.) <small>— [[Elza Ķuze|E. Ķuze]], [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2025 ||[[Mikeli]], ''Tikkala–Vatila'' ||1470||1366||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (80.) <small>— T. Lazdāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]], G. Grantskalna, I. Rukšāne</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (20.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]], [[Elza Ķuze|E. Ķuze]]</small> |} == Nākamās Jukolas stafetes == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta |- |2026 || [[Kotka]], ''Kymin'' |- |2027 || [[Sotkamo]], ''Vuokatti'' |- |2028 || [[Espo]], ''Ämmäsmäki–Nuuksio'' |- |2029 || [[Kaustinena]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jukola.com/ Jukola] {{en ikona}} * [http://www.jukola.com/2012/ Valio- Jukola 2012] {{fi ikona}},{{en ikona}},{{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110507102727/http://www.jukola2011.net/ Salpa- Jukola 2011] {{fi ikona}},{{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100623111808/http://www.jukola2010.net/sivut/pages/fi/etusivu.php Kytäjä- Jukola 2010] {{fi ikona}},{{en ikona}} * [http://www.jukola2009.net/ Mikkeli- Jukola 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080311221734/http://www.jukola2009.net/ |date={{dat|2008|03|11||bez}} }} {{fi ikona}},{{en ikona}} * [http://www.jukola.com/jukolan-historia/jukolan-viestit-2000/tampere-jukola-2008/ Tampere-Jukola 2008] {{fi ikona}} * [http://www.jukola2007.net Virkia- Jukola 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200612090004/https://www.jukola2007.net/ |date={{dat|2020|06|12||bez}} }} {{fi ikona}},{{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070610164804/http://www.orientesanas.lv/zinas/2007/06/08/latviesu-orientesanas-klubi-dodas-uz-pasaule-lielakajam-orientesanas-stafetem Latviešu orientēšanās klubi dodas uz Pasaulē lielākajām orientēšanās stafetēm (2007)] * [https://web.archive.org/web/20070928120045/http://www.orientesanas.lv/zinas/2007/06/18/polaras-dienas-piedzivojumi-jeb-jukola-2007 Polārās dienas piedzīvojumi jeb Jukola 2007] * [https://web.archive.org/web/20070928120036/http://www.orientesanas.lv/zinas/2006/06/19/aizvaditas-pasaule-lielakas-stafesu-orientesanas-sacensibas-jukola Aizvadītas pasaulē lielākās stafešu orientēšanās sacensībās Jukola (2006)] [[Kategorija:Orientēšanās sports]] [[Kategorija:Sports Somijā]] tpm5k54mem3uhq9woek3s11b0tkuqub 0 34833 4548153 4529575 2026-11-11T09:07:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548153 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Jānis Blūms | vārds_orig = | attēls = Jānis Blūms.JPG | att_izm = | paraksts = Jānis Blūms 2009. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|20}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]]<ref name="Atstāja jaņos">{{laikraksta atsauce |last= Jurisons|first= Ingmārs|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2011|3|8||bez}}|title= Atstāja «jaņos» Navarro|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 10|issue= 785|page= |pages= 22.—25. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= |language= |format= |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}</ref> | poz = {{ubl|[[saspēles vadītājs]]|[[uzbrūkošais aizsargs]]}} | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2021 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | numurs = | amats = padomes priekšsēdētājs | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998—1999 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni]] | kl_sez 2 = 1999—2000 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Brocēni]] | kl_sez 3 = 2000—2001 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "LMT"]] | kl_sez 4 = 2001—2003 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Skonto" (basketbola klubs)|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 5 = 2003—2004 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Vloclavekas "Anwil"]] | kl_sez 6 = 2004—2006 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 7 = 2006—2007 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 8 = 2007—2008 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} [[Neapoles "Eldo"]] | kl_sez 9 = 2008—2012 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Bizkaia Basket"]] | kl_sez 10 = 2012—2013 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 11 = 2013—2014 | klubs 11 = {{flaga|Kazahstāna}} ''[[BC Astana]]'' | kl_sez 12 = 2014—2016 | klubs 12 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]] | kl_sez 13 = 2016—2017 | klubs 13 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 14 = 2017—2018 | klubs 14 = {{flaga|Spānija}} ''[[Tecnyconta Zaragoza]]'' | kl_sez 15 = 2018—2019 | klubs 15 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Parma"]] | kl_sez 16 = 2019—2020 | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 17 = 2020 | klubs 17 = {{flaga|Itālija}} ''[[Grissin Bon Reggio Emilia|Pallacanestro Reggiana]]'' | kl_sez 18 = 2022 | klubs 18 = {{flaga|Latvija}} [[BK Saldus]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2002—2020 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[LBL|Latvijas]] čempions ([[2004.—2005. gada LBL sezona|2005]], [[2005.—2006. gada LBL sezona|2006]], [[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]], [[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]]) * [[BBL]] čempions ([[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]]) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jānis Blūms''' (dzimis {{dat|1982|4|20}} [[Saldus|Saldū]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijās. Četrkārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s(LBL) čempions, ilggadējs [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc paziņošanas par profesionāla basketbolista karjeras beigām 2021. gada augustā kļuvis par sporta funkcionāru un darbojas [[Rīgas VEF]] vadībā kā padomes priekšsēdētājs. == Karjera == J. Blūms karjeru uzsācis 1998. gadā [[BK Brocēni]] sastāvā. Līdz 2003. gadam spēlēja Latvijas basketbola klubos, taču tad parakstīja līgumu ar Polijas [[Vloclavekas "Anwil"]]. "Anwil" sastāvā spēlēja vienu sezonu, tad atkal atgriezās Latvijā — [[BK Ventspils]] sastāvā. Kopā ar Ventspils klubu J. Blūms kļuva par divkārtēju [[LBL|Latvijas basketbola līgas]] čempionu (2005, 2006).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/lbl2/07052011-lbl_finali_tradicijas_likumsakaribas_sakr|title= LBL fināli: tradīcijas, likumsakarības, sakritības|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Guntis Keisels|date= {{dat|2011|5|7||bez}}|publisher= basket.lv|archiveurl= https://www.webcitation.org/6AkJscqYd?url=http://basket.lv/lbl2/07052011-lbl_finali_tradicijas_likumsakaribas_sakr|archivedate= {{dat|2012|09|17||bez}}}}</ref> Tad vienu sezonu pārstāvēja Lietuvas [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] klubu, kā sastāvā izcīnīja uzvaru [[BBL|Baltijas basketbola līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/98264|title= «Lietuvos Rytas» basketbolisti triumfē SEB BBL|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= LETA|date= {{dat|2007|4|21||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://www.webcitation.org/6AkJtJ8nX?url=http://www.apollo.lv/zinas/lietuvos-rytas-basketbolisti-triumfe-seb-bbl/354365|archivedate= {{dat|2012|09|17||bez}}}}</ref> 2007.—2008. gada sezonā pārstāvēja [[Neapoles "Eldo"]] klubu ([[Itālija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.easyget.lv/sports/read/1773/|title= Laikraksts: Blūms karjeru turpinās Neapoles "Eldo"|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= LETA|date= {{dat|2007|7|17||bez}}|publisher= easyget.lv|archiveurl= https://www.webcitation.org/6AkJxfGhF?url=http://www.easyget.lv/sports/read/1773/|archivedate= {{dat|2012|09|17||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www1.basket.lv/lbs/news/1056|title= Blūmam līgums ar "Eldo Napoli"|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= |date= {{dat|2007|7|17||bez}}|publisher= basket.lv|archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160304105425/http://www1.basket.lv/lbs/news/1056}}</ref> No 2008. gada spēlēja [[Spānija|Spānijā]] — [[Bilbao "Bizkaia Basket"]] sastāvā. [[2010.—2011. gada Spānijas basketbola līgas sezona|2011. gadā]] Bilbao kluba sastāvā izcīnījis sudraba medaļu ''[[Liga ACB]]'' čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/14062011-blums_un_bilbao_basket_izcina_spanijas_su|title= Blūms un "Bilbao Basket" izcīna Spānijas sudrabu|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2011|6|4||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> 2012. gada sezonā kopā ar "Bizkaia Basket" J. Blūms sasniedza Eirolīgas ceturtdaļfinālu, kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu, kas to paveicis. Pēc sezonas maijā J. Blūms pameta Bilbao klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23052012-janis_blums_nosledz_cetru_gadu_darbu_bilb|title=Jānis Blūms pabeidz četru gadu darbu Bilbao|date={{dat|2012|5|23||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|23||bez}}}}</ref> Pēc mēneša pārgāja uz Lietuvas [[LKL]] klubu [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/30062012-blums_atgriezas_lietuvos_rytas|title=Blūms atgriežas "Lietuvos rytas"|date={{dat|2012|6|30||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}</ref> Pēc klubā pavadītās vienas sezonas viņš pievienojās Kazahstānas līgas klubam [[BC Astana]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/pieredzejusais-latvijas-izlases-basketbolists-blums-pievienojas-kazahstanas-cempionvienibai-astana-14018185|title=Pieredzējušais Latvijas izlases basketbolists Blūms pievienojas Kazahstānas čempionvienībai Astana|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|8|31||bez}}}}</ref> 2014. gada oktobrī pievienojās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas līgas]] klubam [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbola klubs)|Atēnu "Panathinaikos"]]. 2016. gada vasarā J. Blūms pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā kļuva par LBL čempionu. Pirms nākamās sezonas viņš noslēdza līgumu ar [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Tecnyconta Zaragoza]]'', kur nospēlēja visu sezonu. Pēc šīs sezonas J. Blūms bija aizvadījis 176 spēles Spānijas ACB līgā, kas bija rekords starp Latvijas basketbolistiem līdz 2020. gada rudenim, kad to pārspēja [[Rolands Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/08112020-smits_i_izskolo_i_madrides_studentus_barc|title=Šmits izskolo Madrides studentus un pārspēj Blūma rekordu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2018. gada vasarā pievienojās [[Krievija]]s klubam [[Permas "Parma"]], kas spēlē [[VTB līga|VTB līgā]]. 2019. gadā J. Blūms atgriezās [[Rīgas VEF]] sastāvā, tās sastāvā kļūstot par Latvijas čempionu ceturto reizi. 2020. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Grissin Bon Reggio Emilia|Pallacanestro Reggiana]]''.<ref>[https://sportando.basketball/en/pallacanestro-reggiana-arriva-janis-blums-2/ Pallacanestro Reggiana officially signs Janis Blums]Sportando Basketball</ref> 2021. gada augustā 39 gadu vecumā J. Blūms paziņoja par profesionāla basketbolista karjeras beigām, uzreiz pievienojies [[Rīgas VEF]] sistēmai kā padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/janis-blums-klust-par-vef-riga-padomes-priekssedetaju-2725|title=Jānis Blūms kļūst par VEF Rīga padomes priekšsēdētāju|last=vefriga.com|access-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210913193957/http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/janis-blums-klust-par-vef-riga-padomes-priekssedetaju-2725}}</ref> 2022. gada sezonas noslēgumā pievienojās dzimtās pilsētas klubam [[BK Saldus]] uz vienu [[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Ramirent Nacionālās basketbola līgas]] astotdaļfināla spēli pret [[BK Limbaži]], kurā komanda zaudēja ar 84-86, zaudējot arī divu spēļu summā un nekvalificējoties tālākajām spēlēm, lai gan J. Blūms guva 34 punktus (trīspunktu metieni 8 no 23).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/show-game?game_id=5684847&season_id=122139&league_id=24563#mbt:63-400$t&0=1|title=Spēle: BK Saldus 84 - 86 OC Limbaži|last=LBL&LSBL / Ramirent Nacionālā basketbola līga}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada septembrī Saldū tika sarīkota J. Blūma atvadu spēle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/17092022-blums_sava_atvadu_spele_saldu?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter|title=Blūms ar draugiem svin uzvaru pārpildīto Saldus tribīņu priekšā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-09-18|date=2022-09-17|language=lv}}</ref> === Latvijas izlase === Latvijas U-19 izlases sastāvā piedalījās [[Pasaules čempionāts basketbolā U-19 izlasēm|Pasaules U-19 čempionātā]], kur tika izcīnīta 9. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/2896/tid/2134/_/1999_World_Championship_for_Junior_Men/index.html|title= Latvia 1999 World Championship for Junior Men|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= |date= |publisher= FIBA|archive-date= {{dat|2012|10|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121005061726/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/2896/tid/2134/_/1999_World_Championship_for_Junior_Men/index.html}} {{en ikona}}</ref> J. Blūms piecās spēlēs kopumā guva 7 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/32751/sid/2896/tid/2134/_/1999_World_Championship_for_Junior_Men/index.html|title= Janis Blums 1999 World Championship for Junior Men|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= |date= |publisher= FIBA|archive-date= {{dat|2012|03|20||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120320164625/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/32751/sid/2896/tid/2134/_/1999_World_Championship_for_Junior_Men/index.html}} {{en ikona}}</ref> Tāpat spēlējis dažādu vecumu Eiropas jaunatnes čempionātos. [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasē]] debitējis {{dat|2002|6|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/19072011-janis_blums|title= Jānis Blūms|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= |date= |publisher= basket.lv|archiveurl= https://www.webcitation.org/6B9pQeRZ5?url=http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/19072011-janis_blums|archivedate= {{dat|2012|10|04||bez}}}}</ref> Spēlējis septiņos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros ([[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007]], [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009]], [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011]], [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015]], [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]]). Kopā izlasē nospēlējis 170 spēles (no tām 70 spēles FIBA turnīros), gūstot 1231 punktu. Bijis Latvijas basketbola izlases kapteinis. Rezultatīvākās spēles aizvadījis 2011. gada 31. augustā ar [[Francijas basketbola izlase|Franciju]] (32 punkti) un 2018. gada 2. decembrī ar [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēniju]] (31 punkts). == Privātā dzīve == J. Blūms ir precējies ar juristi Lieni Blūmu, ģimenē aug dēls [[Roberts Blūms]], kurš arī ir basketbolists, un meita.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/252395-basketbola-izlases-kapteina-jana-bluma-berni-pirmo-reizi-brauc-uz-eiropas-cempionatu Basketbola izlases kapteiņa Jāņa Blūma bērni pirmo reizi brauc uz Eiropas čempionātu] jauns.lv</ref> Dēls R. Blūms pārstāvēja klubu [[Rīgas VEF]], kura vadībā darbojas J. Blūms, bet šobrīd studē un spēlē [[NCAA]] čempionātā [[ASV]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Blūms}} {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | oficmlapa = | val_01 = | nba = | wnba = | basket.lv = viriesu_izlase/speletaji/janis_blums | br = | sr = | espn = | fiba = | fibae = cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_BYg5Rb55Jw-G5I3MZ6JB01.roundID_7065.season_2010.teamID_97081.playerID_32751.html | eirol = | hooph = | fibasl = }} * [https://web.archive.org/web/20140904032406/http://www.latvijaslaudis.lv/users/blums_janis_1 Gramata21 profils] * [http://195.56.77.208/player/?id=BLU-JAN-82 Itālijas basketbola A sērijas statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208175602/http://195.56.77.208/player/?id=BLU-JAN-82 |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} {{it ikona}} * [https://web.archive.org/web/20111125223925/http://acb.com/stsacumjug.php?cod_jugador=BG3 Lega ACB statistika] {{es ikona}} {{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} }} {{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list= {{VEF 2020}} {{VEF 2017}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} }} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} {{DEFAULTSORT:Blums, Janis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] k6ticw3mlice62iemopf4a66boshm2x 10 35058 4547955 4463911 2026-11-10T20:11:15Z ZANDMANIS 91184 4547955 wikitext text/x-wiki {{Navbox with columns | state = autocollapse | name = F1 konstruktoru kauss | title = [[Formula 1|F1]] [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausa ieguvēju]] saraksts |col1 = <div> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{0}}<br/> {{f1|1958}}&nbsp; [[Vanwall]]<br/> {{f1|1959}}&nbsp; [[Cooper Car Company|Cooper]] </div> |col2 = <div> {{f1|1960}}&nbsp; [[Cooper Car Company|Cooper]]<br/> {{f1|1961}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1962}}&nbsp; [[British Racing Motors|BRM]]<br/> {{f1|1963}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1964}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1965}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1966}}&nbsp; [[Brabham]]<br/> {{f1|1967}}&nbsp; [[Brabham]]<br/> {{f1|1968}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1969}}&nbsp; [[Matra]] </div> |col3 = <div> {{f1|1970}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1971}}&nbsp; [[Tyrrell Racing|Tyrrell]]<br/> {{f1|1972}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1973}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1974}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1975}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1976}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1977}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1978}}&nbsp; [[Team Lotus|Lotus]]<br/> {{f1|1979}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] </div> |col4 = <div> {{f1|1980}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1981}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1982}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1983}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|1984}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1985}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1986}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1987}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1988}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1989}}&nbsp; [[McLaren]] </div> |col5 = <div> {{f1|1990}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1991}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1992}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1993}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1994}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1995}}&nbsp; [[Benetton Formula|Benetton]]<br/> {{f1|1996}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1997}}&nbsp; [[WilliamsF1|Williams]]<br/> {{f1|1998}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|1999}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] </div> |col6 = <div> {{f1|2000}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2001}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2002}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2003}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2004}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2005}}&nbsp; [[Renault F1|Renault]]<br/> {{f1|2006}}&nbsp; [[Renault F1|Renault]]<br/> {{f1|2007}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2008}}&nbsp; [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]<br/> {{f1|2009}}&nbsp; [[Brawn GP|Brawn]] </div> |col7= <div> {{f1|2010}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2011}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2012}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2013}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2014}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2015}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2016}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2017}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2018}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2019}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> </div> |col8= <div> {{f1|2020}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2021}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2022}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2023}}&nbsp; [[Red Bull Racing|Red Bull]]<br/> {{f1|2024}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|2025}}&nbsp; [[McLaren]]<br/> {{f1|2026}}&nbsp; [[Mercedes F1|Mercedes]]<br/> {{f1|2027}}&nbsp; <br/> </div> }}<includeonly>[[Kategorija:Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji]]</includeonly><noinclude>[[Kategorija:Formula 1 veidnes|Konskauss]]</noinclude> lpf3xc7lu8ymqfm4zjhcguxng23tjx8 0 35748 4548037 4461278 2026-11-11T00:21:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548037 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Igors Sokolovs | vārds_orig = | attēls = 08878 Igors Sokolovs.JPG | att_izm = 200px | paraksts = Igors Sokolovs, 2015 <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{Mērvienība|cm=187}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/sokolovs-igors-1089360/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718133351/http://www.london2012.com/athlete/sokolovs-igors-1089360/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{Mērvienība|kg=110}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Vesera mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Jānis Kolidzejs<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs|title=Igors Sokolovs|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011744/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs}}</ref> | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = 2 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]]) | rc-t = | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 80,14 m | PR1_d = [[Vesera mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2012|7|2||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Igors Sokolovs''' (dzimis {{dat|1974|8|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[vieglatlēts]], startēja [[vesera mešana]]s sacensībās. Pēc karjeras beigām — vieglatlētikas treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspilssportaskola.lv/vieglatletika/team/igors-sokolovs/|title=Igors Sokolovs|website=Salaspils Sporta Skola Vieglatlētika|access-date=2025-09-16|language=lv-LV|archive-date=2025-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20251018142726/https://salaspilssportaskola.lv/vieglatletika/team/igors-sokolovs/}}</ref> == Karjera == Ar panākumiem startējis Eiropas kausā — divreiz bijis sacensību uzvarētājs (2005, 2007), četras reizes ierindojies otrajā vietā (2001, 2003, 2006, 2008). [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempionātā Osakā]] viņš izcīnīja 14. vietu (73,92 m). Piedalījies {{oss|V=2008|L=L}}, kurās izcīnīja 19. vietu ar 73,72 m tālu metienu. [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē]] ieņēma 17. vietu (73,97 m). 2009. gada Pasaules vieglatlētikas finālā izcīnīja 2. vietu ar 79,32 tālu metienu. [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] izcīnīja 14. vietu ar 73,29 m tālu metienu. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]] viņš ar 72,95 m tālu metienu ierindojās 20. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/jaunumi/27082011-sokolovs_nespej_parvaret_kvalifikaciju_pa|title= Sokolovs nespēj pārvarēt kvalifikāciju pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|8|27||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Kvalificējās startam {{oss|V=2012|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08062012-jelizarova_soke_labojot_latvijas_rekordu_|title=Jeļizarova šokē, labojot Latvijas rekordu par 18 sekundēm|date={{dat|2012|6|8||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}</ref> Tajās viņš ar kvalifikācijā sasniegtajiem 72,76 metriem ierindojās 21. vietā, nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/03082012-sokolovam_tikai_72_76_metri_finals_iet_se|title=Sokolovam tikai 72.76 metri, fināls iet secen|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|4||bez}}}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņš ar 70,80 metrus tālu metienu palika 23. vietā kvalifikācijā, tādējādi nekvalificējoties finālsacensībām. [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 19. vietu. Karjeras laikā vairākas reizes labojis [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] vesera mešanā, un pašlaik tas ir 80,14 metri.<ref>[http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri Sokolovam jauns Latvijas rekords - 80.14 metri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614160617/http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} eSports.lv, atjaunots 30.05.2009.</ref> To viņš uzstādīja {{dat|2009|5|30||bez}} Rīgas atklātajā čempionātā vieglatlētikā. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Vesera mešana]] ||align="center"| 80,14 m || {{dat|2009|5|30|N|bez}} || {{vieta|Latvija|Rīga}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2007 |[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Osaka}} |{{dat|2007|8|25|N|bez}} |14. vieta |73,92 m |- |2008 |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2008|8|15|N|bez}} |19. vieta |73,72 m |- |rowspan="2"|2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|15|N|bez}} |17. vieta |73,97 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Grieķija|Saloniki}} |{{dat|2009|9|13|N|bez}} |bgcolor="silver"|'''2. vieta''' |79,32 m |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|27|N|bez}} |14. vieta |73,29 m |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|8|27|N|bez}} |20. vieta |72,95 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|28|N|bez}} |23. vieta |70,80 m |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|3|N|bez}} |21. vieta |72,76 m |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|10|N|bez}} |19. vieta |72,78 m |} == Sezonu labākie rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- ! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |2004 |71,49 |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2004|6|5|N|bez}} |- |2005 |72,46 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2005|6|5|N|bez}} |- |2006 |74,32 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2006|7|13|N|bez}} |- |2007 |76,22 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2007|8|3|N|bez}} |- |2008 |78,23 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2008|5|17|N|bez}} |- |2009 |80,14 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2009|5|30|N|bez}} |- |2010 |79,09 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2010|3|6|N|bez}} |- |2011 |76,60 m |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |{{dat|2011|6|3|N|bez}} |- |2012 |78,21 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2012|6|8|N|bez}} |- |2013 |76,77 m |{{vieta|Lietuva|Alīta}} |{{dat|2013|7|31|N|bez}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506035746/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=03293104 LVS profils] {{Latvija 2012 VOS}} {{Latvija 2008 VOS}} {{DEFAULTSORT:Sokolovs, Igors}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vesera metēji]] kb7e2kx84536dfdf2lai6nzl2ynxgms 0 38157 4548145 4542923 2026-11-11T08:30:18Z ~2026-59793-62 153149 gads 4548145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Muhsu tautas dzeesmas 1888.jpg|thumb|180px|[[Āronu Matīss|Āronu Matīsa]] „Mūsu Tautas dziesmas” (1888)]] [[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]] '''Dainas''' jeb '''tautasdziesmas''' ir viena no galvenajām [[latvieši|latviešu]] folkloras [[Mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijām]] četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4411—4416 slejas. Rīga: 1928.—1929.</ref> Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] literāti 18. gadsimta vidū, to sacenšoties turpināja [[Latviešu Draugu biedrība]] un [[jaunlatvieši]] 19. gadsimtā. Ievērojamākais tautasdziesmu apkopotājs bija [[Krišjānis Barons]], kas izdeva akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu „Latvju dainas” sešos sējumos Jelgavā un Pēterburgā (1894—1916). K. Barona izveidotais [[Dainu skapis]] ar 268 815 dainu lapiņām 2001. gada 4. septembrī tika ierakstīts [[UNESCO]] Pasaules atmiņas (''Memory of the World'') sarakstā kā „''The Cabinet of Dainas / Dainu skapis''”.<ref>[http://www.atmina.unesco.lv/page/98 The Cabinet of Dainas / Dainu skapis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727072724/http://www.atmina.unesco.lv/page/98 |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} {{en ikona}} [[UNESCO]]</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšanas vēsture == Pirmo reizi latviešu tautasdziesma bija publicēta [[1584]]. gada Rīgas sālspūtēju burvestību apsūdzības pūšamo vārdu pierakstā.<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. - 164 lpp.</ref> [[1632]]/[[1635]]. gadā [[Tērbatas Universitāte]]s profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „''Syntagma de origine Livonorum''” jeb „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā latviešu tautasdziesma bija nodrukāta ar visām notīm. === Herdera „Tautasdziesmas” (1778) === [[Attēls:Herders Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmu tulkojums no ''Gelehrte Beiträge'' (1764)]] [[Attēls:Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Izvilkums par latviešu dziesmām (ziņģe jeb ''dzeesma'') no Herdera ''Stimmen der Völker in Liedern'' (1807)]] Par pirmo latviešu tautasdziesmu pētnieku uzskata [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] dzimušo [[Johans Gotfrīds Herders|Johanu Gotfrīdu Herderu]], kas no 1764. līdz 1769. gadam strādāja par [[Rīgas Domskola]]s skolotāju. Viņš šajā laikā iepazinās ar tautas dziedāšanas tradīcijām Rīgas apkārtnē un dziesmu vāciskajiem tulkojumiem 1764. gada izdevumā ''Gelehrte Beiträge'', kas būtiski ietekmēja viņa tautas kultūras teorijas veidošanos. Pirmais no diviem Herdera grāmatas sējumiem ar nosaukumu „Tautasdziesmas” (''Volkslieder'') tika iespiests 1778. gadā, bet atkārtotais izdevums jau pēc autora nāves 1807. gadā iznāca ar nosaukumu „Tautu balsis dziesmās” (''Stimmen der Völker in Liedern''). Grāmatā blakus citu tautu dziesmu tekstiem bija ietverts arī apraksts par latviešu tautasdziesmām un iespiesti to tulkojumi vācu valodā. Herders bija pirmais, kas 18. gadsimta vācu zinātniskajā literatūrā sāka lietot jēdzienu „tautasdziesmas” ({{val|de|Volkslieder}}). === Pirmie tautasdziesmu krājumi === Herdera ietekmē [[Rūjiena]]s luterāņu draudzes mācītājs un grāmatu spiestuves īpašnieks [[Gustavs fon Bergmanis]] 1807. gadā izdeva latviešu tautasdziesmu krājumu ''Sammlung ächt lettischer Sinngedichte'' („Latviešu jūtu dzejas krājums”) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām. 1844. gadā [[Latviešu Draugu biedrība]]s vārdā Georgs Bitners (''Büttner'', 1805—1883) izdeva „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes” ar 2854 dažāda garuma tautasdziesmām un klāt pievienotiem „Skaidrojumiem un piezīmēm” (''Erklärungen und Anmerkungen''). 1868. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s perioda sākumā [[Jānis Sproģis (1833)|Jānis Sproģis]] (1833—1916) Viļņā ar [[kirilica]]s burtiem iespieda grāmatu „Latviešu tautas daiļrades pieminekļi”, kas ietvēra 1857 tautasdziesmas un 52 mīklas un to tulkojumus krieviski. 1869. gadā [[Fricis Brīvzemnieks]] ar [[Krievijas Impērija]]s Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības atbalstu organizēja pirmo folkloras ekspedīciju Latvijā, kuras savāktās 1118 tautasdziesmas ar krievisko tulkojumu un komentāriem publicēja 1873. gadā. Savukārt pēc Latviešu draugu biedrības iniciatīvas vācbaltiešu luterāņu mācītāji līdz 1870. gadiem savāca apmēram 10 tūkstošus latviešu tautasdziesmu, no kurām 4793 nodrukāja Leipcigā izdotā krājuma „Latviešu tautas dziesmas” pirmos divos sējumos (1874, 1875). Krājums ietvēra arī agrāk publicētās „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes”, kuras bija sakārtojis [[Augusts Bīlenšteins]]. Šim izdevumam bija četros sējumiem jāsatur visas savāktās dziesmas, tomēr tas palika nepabeigts. Visbeidzot 1890. gadā [[Eduards Volters]] publicēja arī [[Latgale]]s latviešu tautasdziesmas un ar tām saistīto tradīciju aprakstus ar tulkojumu krievu valodā. === Jaunlatviešu izdevumi === 1878. gadā [[Krišjānis Valdemārs]] Maskavas Latviešu pulciņa biedrus mudināja no visām iepriekš izdotajām latviešu tautasdziesmu grāmatām izlasīt ''jo daiļās un dzejiskās dziesmas un tās sevišķi priekš plašākas Latviešu publikas laistu klajā''.<ref name="ReferenceA">Krišjānis Barons. Ievads „Latvju Dainām”</ref> 1881. gadā Brīvzemnieks latviešu valodā publicēja 1707 tautas sakāmvārdu, 1682 mīklu un apmēram 700 buramvārdu krājumu, pirmo reizi lietodams nevis gotiskos, bet gan latīņu burtus. 1888. gadā [[Āronu Matīss]] publicēja tautasdziesmu izlasi „Mūsu Tautas dziesmas”. ==== „Latvju dainas” ==== [[Attēls:Latwju dainas 1894.jpg|thumb|180px|„Latvju dainu” pirmā izdevuma vāks (1894)]] [[Attēls:Latvju dainu vākšanas karte.jpg|thumb|380px|K. Baronam iesūtīto dainu savākšanas vietas, starp kuram redzami arī „mēmie pagasti”]] Jaunlatviešu ierosmē sākās masveida tautasdziesmu vākšana visos Latvijas novados. Vēlāk krājuma „Latvju Dainas” galvenais veidotājs [[Krišjānis Barons]] rakstīja, ka vākšanas darbam sākoties ''sen jau, kā likās, aizbērtie un izsusušie tautas atmiņas avoti sāka brīnišķi plūst'', bet ''vecās māmuliņas, mūsu skaidrais dziesmu avots, dienu no dienas paliek retākas''.<ref name="ReferenceA"/> „Latvju Dainās” ir minēti vairāk nekā 900 tautasdziesmu teicēji, no viņiem 237 vīrieši un 137 sievietes. Vismaz 150 iesūtītāju bija norādīti kā skolotāji, 50 kā literāti un 20 kā mācītāji. Krišjānis Barons daudzu gadu garumā izstrādāja savu tautasdziesmu klasifikācijas sistēmu un ieviesa latviešu folkloristikā dziesmu cera principu — viena teksta izvēli par galveno, ap kuru tiek grupēti no tā nedaudz atšķirīgie, ļaujot vieglāk uztvert variācijas, kā arī būtiski ietaupot vietu grāmatas lapās. Sākumā Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas, viņš piesūtīto materiālu kārtoja papirosu papīra kastītēs, bet 1880. gadā Maskavā pēc viņa paša zīmēta rasējuma izgatavoja īpašu skapi ar 70 atvilktnītēm, kurās katrā bija 20 sadaļu. 1892. gadā Pēterburgas latviešu tirgotājs [[Henrijs Visendorfs]] (1861—1916) noslēdza ar Krišjāni Baronu vienošanos par pirmā visaptverošā latviešu tautasdziesmu krājuma izdošanu. Tas bija iecerēts kā pierādījums latviešu tautas kultūras senumam un nozīmībai, kurā bez dziesmu tekstiem ievietoti arī tradīciju apraksti, paskaidrojot situācijas, kādās dziesmas tika dziedātas. Visendorfs savā īpašumā bija ieguvis 28 406 dziesmu norakstus, starp tiem 12 800 dziesmu no Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas materiāliem. Viņš ieteicis arī krājuma nosaukumā lietot lietuviešu vārdu ''daina'' it kā ar norādi uz pirms 13. gadsimta pastāvējušo latviešu-lietuviešu dižtautu, kas sadalīta [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]]. 1893. gadā Krišjānis Barons no Maskavas pārveda Latvijā Dainu skapi, kurā tobrīd bija apmēram 150 000 dziesmu. Ar Henrija Visendorfa finansiālu atbalstu [[Jēkabs Dravnieks]] no 1894. līdz 1898. gadam Jelgavā izdeva „Latvju Dainu” pirmo sējumu burtnīcās. Tomēr Visendorfam nepietika līdzekļu, un pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva ar [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s atbalstu. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. Kopējais viņam iesūtīto un krājumā iekļauto dziesmu skaits bija vismaz 217 996, kaut arī 218 Latvijas pagastu iedzīvotāji tolaik nebija devuši šim krājumam nevienu dziesmu. Visvairāk no visiem pagastiem jeb 6126 (3%) „Latvju dainās” iekļautās dziesmas tika savāktas [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]], kas varētu būt saistīts ar [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] un [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] klātbūtni. Savukārt lielākais skaits no Lielvārdes pagastā apkopotajām dziesmām nāca no "Vecuteles" un pāris kvadrātkilometru lielā apkaimē esošajām mājām tagadējā [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Lāčplēša zemē: krājums par Lielvārdes novada vēsturi |author=Pēteris Bauģis |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |year=1989 |isbn= |location=Rīga |pages=43.— 51}}</ref> „Latvju Dainām” bija divi atkārtoti izdevumi pēc [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s 1922.—1923. gadā un neatkarības atjaunošanas periodā 1989.—1994. gadā. === Latviešu folkloras krātuve === {{pamatraksts|Latviešu folkloras krātuve}} Lai turpinātu latviešu folkloras vākšanu, it īpaši t.s. mēmajos pagastos (galvenokārt [[Latgale]]s, [[Sēlija]]s un agrākās [[Līvi|līvu zemes]] teritorijā), kas nebija K. Baronam iesūtījuši savas tautasdziesmas, 1924. gada 2. decembrī pēc skolotājas un folkloras pētnieces [[Anna Bērzkalne|Annas Bērzkalnes]] ierosmes nodibināja Latviešu folkloras krātuvi, sākotnēji pakļauta LR Izglītības ministrijas Pieminekļu valdei. To vadīja kolēģija, kuras sastāvā bija [[Jānis Endzelīns]] (priekšsēdētājs), [[Pēteris Šmits]], [[Jānis Kauliņš]], [[Ludis Bērziņš]] un Anna Bērzkalne (krātuves pārzine). Darbu sākot, Latviešu folkloras krātuve no Barona biedrības un individuālajiem vācējiem saņēma vairāk kā 35 000 folkloras vienību. No 1929. gada līdz 1944. gadam pārzinis bija [[Kārlis Straubergs]]. 1926. gadā [[Ernests Brastiņš]] izveidoja „Latvju Dainu” mitoloģisko jēdzienu rādītāju. Ar Kultūras fonda atbalstu krātuves darbinieki 1926. gadā uzsāka veidot Latvju Dainu vārdšķiru rādītāju, kas ļautu gan pētīt tautas dziesmu valodu, gan atrast dziesmas pēc vārdu formām, tomēr pabeidza tikai lietvārdu rādītāju. Rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]] un komponists [[Emīls Melngailis]] palīdzēja noteikt ziņģu autorus. Ar aptaujas lapu palīdzību Latviešu folkloras krātuve vāca folkloras materiālus, kurus visbiežāk iesūtīja skolotāju mudinātie skolēni. LU studentes [[Edīte Hauzenberga|Edītes Hauzenbergas]] vadībā vāca [[apvidvārdi|apvidvārdus]] un vietvārdus. Pavisam krātuve izdeva 28 grāmatas, kas apkopoja materiālu krājumus, kuru kārtošanā piedalījās tās darbinieki (A sērija), zinātniskus apcerējumus un tematiskus krājumus, kuru autori bija paši vācēji (B sērija) un tautasdziesmu melodiju krājumus (C sērija). 1931. gadā Latviešu folkloras krātuve organizēja ekspedīciju uz [[Kuršu kāpa]]s ciemiem, kur tolaik vēl prata [[kursenieku valoda|kursenieku valodu]], bet 1943. gadā uz dažādām Latvijas vietām. Otrā pasaules kara beigās folkloras materiāli tika noglabāti divos banku seifos, bet vairums rokrakstu tika aizvesti uz [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]], plānojot to pārvešanu uz Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |title=Latviešu folkloras krātuves vēsture |access-date={{dat|2012|10|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120510093123/http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |archivedate={{dat|2012|05|10||bez}} }}</ref> ==== Pēc Otrā pasaules kara ==== Pēc kara [[Latvijas PSR]] varas orgāni likvidēja Latviešu folkloras krātuvi un pie [[Latvijas Valsts Universitāte]]s nodibināja Folkloras institūtu. Pārņemot krātuvi, 1945. gadā tika reģistrētas 2 308 348 folkloras vienības. No 1946. gada Folkloras institūts tika iekļauts Latvijas PSR akadēmijas sastāvā, 1950. gadā pārdēvēts par Etnogrāfijas un folkloras institūtu, 1956. gadā par Valodas un literatūras institūta Folkloras sektoru. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā atjaunoja Latviešu folkloras krātuvi pie Literatūras, folkloras un mākslas institūta, kas kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes sastāvdaļa. Galvenais materiālu vākšanas veids bija ekspedīcijas, kurās no visas Latvijas savāca ap 300 000 folkloras vienību, ieskaitot fotoattēlus un skaņas materiālus. 2000. gadā tika noorganizēts brauciens uz lībiešu novadu [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], 2006. gadā pie [[Lietuva]]s latviešiem [[Sventāja|Sventājā]]. == Tautasdziesmu skenēšana un tulkošana == 1997. gadā pēc [[Imants Freibergs|Imanta Freiberga]] ierosmes ar Latviešu fonda, vēlāk ar [[Kultūrkapitāla fonds|Kultūrkapitāla fonda]] finansiālo atbalstu sāka veikt Dainu skapja lapiņu skenēšanu. Kopumā ieskenēja 268 815 lapiņas, kas kopš 2002. gada pakāpeniski tika ievietotas mājaslapā www.dainuskapis.lv. Dzejniece un jogas skolotāja [[Velta Sniķere]] izdeva savu tautas dziesmu anglisko versiju, iznākušas arī citas tautas dziesmu izlases ar poētiski vērtīgāko dainu tulkojumiem. [[Ieva Auziņa-Sentivanī]] iztulkoja vislielāko dainu skaitu angļu valodā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/07.11.2024-muziba-devusies-dainu-petniece-un-tulkotaja-ieva-auzina-sentivani.a575595/ Mūžībā devusies dainu pētniece un tulkotāja Ieva Auziņa-Sentivanī] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> == Skatīt arī == * [[Jānis Mediņš#23 dainas klavierēm (1921—1959)|Jāņa Mediņa 23 dainas klavierēm]] * [[Es mācēju danci vest]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111104032557/http://www.dainuskapis.lv/ Virtuālais Dainu skapis] {{Latvijas kultūras kanons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 3uzprnetcp6ptowacrnerts8z2xwe2p 4548148 4548145 2026-11-11T08:37:39Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59793-62|~2026-59793-62]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4542923 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Muhsu tautas dzeesmas 1888.jpg|thumb|180px|[[Āronu Matīss|Āronu Matīsa]] „Mūsu Tautas dziesmas” (1888)]] [[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]] '''Dainas''' jeb '''tautasdziesmas''' ir viena no galvenajām [[latvieši|latviešu]] folkloras [[Mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijām]] četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4411—4416 slejas. Rīga: 1928.—1929.</ref> Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] literāti 18. gadsimta vidū, to sacenšoties turpināja [[Latviešu Draugu biedrība]] un [[jaunlatvieši]] 19. gadsimtā. Ievērojamākais tautasdziesmu apkopotājs bija [[Krišjānis Barons]], kas izdeva akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu „Latvju dainas” sešos sējumos Jelgavā un Pēterburgā (1894—1915). K. Barona izveidotais [[Dainu skapis]] ar 268 815 dainu lapiņām 2001. gada 4. septembrī tika ierakstīts [[UNESCO]] Pasaules atmiņas (''Memory of the World'') sarakstā kā „''The Cabinet of Dainas / Dainu skapis''”.<ref>[http://www.atmina.unesco.lv/page/98 The Cabinet of Dainas / Dainu skapis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727072724/http://www.atmina.unesco.lv/page/98 |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} {{en ikona}} [[UNESCO]]</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšanas vēsture == Pirmo reizi latviešu tautasdziesma bija publicēta [[1584]]. gada Rīgas sālspūtēju burvestību apsūdzības pūšamo vārdu pierakstā.<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. - 164 lpp.</ref> [[1632]]/[[1635]]. gadā [[Tērbatas Universitāte]]s profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „''Syntagma de origine Livonorum''” jeb „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā latviešu tautasdziesma bija nodrukāta ar visām notīm. === Herdera „Tautasdziesmas” (1778) === [[Attēls:Herders Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmu tulkojums no ''Gelehrte Beiträge'' (1764)]] [[Attēls:Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Izvilkums par latviešu dziesmām (ziņģe jeb ''dzeesma'') no Herdera ''Stimmen der Völker in Liedern'' (1807)]] Par pirmo latviešu tautasdziesmu pētnieku uzskata [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] dzimušo [[Johans Gotfrīds Herders|Johanu Gotfrīdu Herderu]], kas no 1764. līdz 1769. gadam strādāja par [[Rīgas Domskola]]s skolotāju. Viņš šajā laikā iepazinās ar tautas dziedāšanas tradīcijām Rīgas apkārtnē un dziesmu vāciskajiem tulkojumiem 1764. gada izdevumā ''Gelehrte Beiträge'', kas būtiski ietekmēja viņa tautas kultūras teorijas veidošanos. Pirmais no diviem Herdera grāmatas sējumiem ar nosaukumu „Tautasdziesmas” (''Volkslieder'') tika iespiests 1778. gadā, bet atkārtotais izdevums jau pēc autora nāves 1807. gadā iznāca ar nosaukumu „Tautu balsis dziesmās” (''Stimmen der Völker in Liedern''). Grāmatā blakus citu tautu dziesmu tekstiem bija ietverts arī apraksts par latviešu tautasdziesmām un iespiesti to tulkojumi vācu valodā. Herders bija pirmais, kas 18. gadsimta vācu zinātniskajā literatūrā sāka lietot jēdzienu „tautasdziesmas” ({{val|de|Volkslieder}}). === Pirmie tautasdziesmu krājumi === Herdera ietekmē [[Rūjiena]]s luterāņu draudzes mācītājs un grāmatu spiestuves īpašnieks [[Gustavs fon Bergmanis]] 1807. gadā izdeva latviešu tautasdziesmu krājumu ''Sammlung ächt lettischer Sinngedichte'' („Latviešu jūtu dzejas krājums”) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām. 1844. gadā [[Latviešu Draugu biedrība]]s vārdā Georgs Bitners (''Büttner'', 1805—1883) izdeva „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes” ar 2854 dažāda garuma tautasdziesmām un klāt pievienotiem „Skaidrojumiem un piezīmēm” (''Erklärungen und Anmerkungen''). 1868. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s perioda sākumā [[Jānis Sproģis (1833)|Jānis Sproģis]] (1833—1916) Viļņā ar [[kirilica]]s burtiem iespieda grāmatu „Latviešu tautas daiļrades pieminekļi”, kas ietvēra 1857 tautasdziesmas un 52 mīklas un to tulkojumus krieviski. 1869. gadā [[Fricis Brīvzemnieks]] ar [[Krievijas Impērija]]s Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības atbalstu organizēja pirmo folkloras ekspedīciju Latvijā, kuras savāktās 1118 tautasdziesmas ar krievisko tulkojumu un komentāriem publicēja 1873. gadā. Savukārt pēc Latviešu draugu biedrības iniciatīvas vācbaltiešu luterāņu mācītāji līdz 1870. gadiem savāca apmēram 10 tūkstošus latviešu tautasdziesmu, no kurām 4793 nodrukāja Leipcigā izdotā krājuma „Latviešu tautas dziesmas” pirmos divos sējumos (1874, 1875). Krājums ietvēra arī agrāk publicētās „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes”, kuras bija sakārtojis [[Augusts Bīlenšteins]]. Šim izdevumam bija četros sējumiem jāsatur visas savāktās dziesmas, tomēr tas palika nepabeigts. Visbeidzot 1890. gadā [[Eduards Volters]] publicēja arī [[Latgale]]s latviešu tautasdziesmas un ar tām saistīto tradīciju aprakstus ar tulkojumu krievu valodā. === Jaunlatviešu izdevumi === 1878. gadā [[Krišjānis Valdemārs]] Maskavas Latviešu pulciņa biedrus mudināja no visām iepriekš izdotajām latviešu tautasdziesmu grāmatām izlasīt ''jo daiļās un dzejiskās dziesmas un tās sevišķi priekš plašākas Latviešu publikas laistu klajā''.<ref name="ReferenceA">Krišjānis Barons. Ievads „Latvju Dainām”</ref> 1881. gadā Brīvzemnieks latviešu valodā publicēja 1707 tautas sakāmvārdu, 1682 mīklu un apmēram 700 buramvārdu krājumu, pirmo reizi lietodams nevis gotiskos, bet gan latīņu burtus. 1888. gadā [[Āronu Matīss]] publicēja tautasdziesmu izlasi „Mūsu Tautas dziesmas”. ==== „Latvju dainas” ==== [[Attēls:Latwju dainas 1894.jpg|thumb|180px|„Latvju dainu” pirmā izdevuma vāks (1894)]] [[Attēls:Latvju dainu vākšanas karte.jpg|thumb|380px|K. Baronam iesūtīto dainu savākšanas vietas, starp kuram redzami arī „mēmie pagasti”]] Jaunlatviešu ierosmē sākās masveida tautasdziesmu vākšana visos Latvijas novados. Vēlāk krājuma „Latvju Dainas” galvenais veidotājs [[Krišjānis Barons]] rakstīja, ka vākšanas darbam sākoties ''sen jau, kā likās, aizbērtie un izsusušie tautas atmiņas avoti sāka brīnišķi plūst'', bet ''vecās māmuliņas, mūsu skaidrais dziesmu avots, dienu no dienas paliek retākas''.<ref name="ReferenceA"/> „Latvju Dainās” ir minēti vairāk nekā 900 tautasdziesmu teicēji, no viņiem 237 vīrieši un 137 sievietes. Vismaz 150 iesūtītāju bija norādīti kā skolotāji, 50 kā literāti un 20 kā mācītāji. Krišjānis Barons daudzu gadu garumā izstrādāja savu tautasdziesmu klasifikācijas sistēmu un ieviesa latviešu folkloristikā dziesmu cera principu — viena teksta izvēli par galveno, ap kuru tiek grupēti no tā nedaudz atšķirīgie, ļaujot vieglāk uztvert variācijas, kā arī būtiski ietaupot vietu grāmatas lapās. Sākumā Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas, viņš piesūtīto materiālu kārtoja papirosu papīra kastītēs, bet 1880. gadā Maskavā pēc viņa paša zīmēta rasējuma izgatavoja īpašu skapi ar 70 atvilktnītēm, kurās katrā bija 20 sadaļu. 1892. gadā Pēterburgas latviešu tirgotājs [[Henrijs Visendorfs]] (1861—1916) noslēdza ar Krišjāni Baronu vienošanos par pirmā visaptverošā latviešu tautasdziesmu krājuma izdošanu. Tas bija iecerēts kā pierādījums latviešu tautas kultūras senumam un nozīmībai, kurā bez dziesmu tekstiem ievietoti arī tradīciju apraksti, paskaidrojot situācijas, kādās dziesmas tika dziedātas. Visendorfs savā īpašumā bija ieguvis 28 406 dziesmu norakstus, starp tiem 12 800 dziesmu no Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas materiāliem. Viņš ieteicis arī krājuma nosaukumā lietot lietuviešu vārdu ''daina'' it kā ar norādi uz pirms 13. gadsimta pastāvējušo latviešu-lietuviešu dižtautu, kas sadalīta [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]]. 1893. gadā Krišjānis Barons no Maskavas pārveda Latvijā Dainu skapi, kurā tobrīd bija apmēram 150 000 dziesmu. Ar Henrija Visendorfa finansiālu atbalstu [[Jēkabs Dravnieks]] no 1894. līdz 1898. gadam Jelgavā izdeva „Latvju Dainu” pirmo sējumu burtnīcās. Tomēr Visendorfam nepietika līdzekļu, un pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva ar [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s atbalstu. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. Kopējais viņam iesūtīto un krājumā iekļauto dziesmu skaits bija vismaz 217 996, kaut arī 218 Latvijas pagastu iedzīvotāji tolaik nebija devuši šim krājumam nevienu dziesmu. Visvairāk no visiem pagastiem jeb 6126 (3%) „Latvju dainās” iekļautās dziesmas tika savāktas [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]], kas varētu būt saistīts ar [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] un [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] klātbūtni. Savukārt lielākais skaits no Lielvārdes pagastā apkopotajām dziesmām nāca no "Vecuteles" un pāris kvadrātkilometru lielā apkaimē esošajām mājām tagadējā [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Lāčplēša zemē: krājums par Lielvārdes novada vēsturi |author=Pēteris Bauģis |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |year=1989 |isbn= |location=Rīga |pages=43.— 51}}</ref> „Latvju Dainām” bija divi atkārtoti izdevumi pēc [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s 1922.—1923. gadā un neatkarības atjaunošanas periodā 1989.—1994. gadā. === Latviešu folkloras krātuve === {{pamatraksts|Latviešu folkloras krātuve}} Lai turpinātu latviešu folkloras vākšanu, it īpaši t.s. mēmajos pagastos (galvenokārt [[Latgale]]s, [[Sēlija]]s un agrākās [[Līvi|līvu zemes]] teritorijā), kas nebija K. Baronam iesūtījuši savas tautasdziesmas, 1924. gada 2. decembrī pēc skolotājas un folkloras pētnieces [[Anna Bērzkalne|Annas Bērzkalnes]] ierosmes nodibināja Latviešu folkloras krātuvi, sākotnēji pakļauta LR Izglītības ministrijas Pieminekļu valdei. To vadīja kolēģija, kuras sastāvā bija [[Jānis Endzelīns]] (priekšsēdētājs), [[Pēteris Šmits]], [[Jānis Kauliņš]], [[Ludis Bērziņš]] un Anna Bērzkalne (krātuves pārzine). Darbu sākot, Latviešu folkloras krātuve no Barona biedrības un individuālajiem vācējiem saņēma vairāk kā 35 000 folkloras vienību. No 1929. gada līdz 1944. gadam pārzinis bija [[Kārlis Straubergs]]. 1926. gadā [[Ernests Brastiņš]] izveidoja „Latvju Dainu” mitoloģisko jēdzienu rādītāju. Ar Kultūras fonda atbalstu krātuves darbinieki 1926. gadā uzsāka veidot Latvju Dainu vārdšķiru rādītāju, kas ļautu gan pētīt tautas dziesmu valodu, gan atrast dziesmas pēc vārdu formām, tomēr pabeidza tikai lietvārdu rādītāju. Rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]] un komponists [[Emīls Melngailis]] palīdzēja noteikt ziņģu autorus. Ar aptaujas lapu palīdzību Latviešu folkloras krātuve vāca folkloras materiālus, kurus visbiežāk iesūtīja skolotāju mudinātie skolēni. LU studentes [[Edīte Hauzenberga|Edītes Hauzenbergas]] vadībā vāca [[apvidvārdi|apvidvārdus]] un vietvārdus. Pavisam krātuve izdeva 28 grāmatas, kas apkopoja materiālu krājumus, kuru kārtošanā piedalījās tās darbinieki (A sērija), zinātniskus apcerējumus un tematiskus krājumus, kuru autori bija paši vācēji (B sērija) un tautasdziesmu melodiju krājumus (C sērija). 1931. gadā Latviešu folkloras krātuve organizēja ekspedīciju uz [[Kuršu kāpa]]s ciemiem, kur tolaik vēl prata [[kursenieku valoda|kursenieku valodu]], bet 1943. gadā uz dažādām Latvijas vietām. Otrā pasaules kara beigās folkloras materiāli tika noglabāti divos banku seifos, bet vairums rokrakstu tika aizvesti uz [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]], plānojot to pārvešanu uz Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |title=Latviešu folkloras krātuves vēsture |access-date={{dat|2012|10|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120510093123/http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |archivedate={{dat|2012|05|10||bez}} }}</ref> ==== Pēc Otrā pasaules kara ==== Pēc kara [[Latvijas PSR]] varas orgāni likvidēja Latviešu folkloras krātuvi un pie [[Latvijas Valsts Universitāte]]s nodibināja Folkloras institūtu. Pārņemot krātuvi, 1945. gadā tika reģistrētas 2 308 348 folkloras vienības. No 1946. gada Folkloras institūts tika iekļauts Latvijas PSR akadēmijas sastāvā, 1950. gadā pārdēvēts par Etnogrāfijas un folkloras institūtu, 1956. gadā par Valodas un literatūras institūta Folkloras sektoru. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā atjaunoja Latviešu folkloras krātuvi pie Literatūras, folkloras un mākslas institūta, kas kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes sastāvdaļa. Galvenais materiālu vākšanas veids bija ekspedīcijas, kurās no visas Latvijas savāca ap 300 000 folkloras vienību, ieskaitot fotoattēlus un skaņas materiālus. 2000. gadā tika noorganizēts brauciens uz lībiešu novadu [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], 2006. gadā pie [[Lietuva]]s latviešiem [[Sventāja|Sventājā]]. == Tautasdziesmu skenēšana un tulkošana == 1997. gadā pēc [[Imants Freibergs|Imanta Freiberga]] ierosmes ar Latviešu fonda, vēlāk ar [[Kultūrkapitāla fonds|Kultūrkapitāla fonda]] finansiālo atbalstu sāka veikt Dainu skapja lapiņu skenēšanu. Kopumā ieskenēja 268 815 lapiņas, kas kopš 2002. gada pakāpeniski tika ievietotas mājaslapā www.dainuskapis.lv. Dzejniece un jogas skolotāja [[Velta Sniķere]] izdeva savu tautas dziesmu anglisko versiju, iznākušas arī citas tautas dziesmu izlases ar poētiski vērtīgāko dainu tulkojumiem. [[Ieva Auziņa-Sentivanī]] iztulkoja vislielāko dainu skaitu angļu valodā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/07.11.2024-muziba-devusies-dainu-petniece-un-tulkotaja-ieva-auzina-sentivani.a575595/ Mūžībā devusies dainu pētniece un tulkotāja Ieva Auziņa-Sentivanī] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> == Skatīt arī == * [[Jānis Mediņš#23 dainas klavierēm (1921—1959)|Jāņa Mediņa 23 dainas klavierēm]] * [[Es mācēju danci vest]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111104032557/http://www.dainuskapis.lv/ Virtuālais Dainu skapis] {{Latvijas kultūras kanons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] cfuf25qkdyc7225u5tx339yzx96xtoc 4548149 4548148 2026-11-11T08:38:56Z Meistars Joda 781 4548149 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Muhsu tautas dzeesmas 1888.jpg|thumb|180px|[[Āronu Matīss|Āronu Matīsa]] „Mūsu Tautas dziesmas” (1888)]] [[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]] '''Dainas''' jeb '''tautasdziesmas''' ir viena no galvenajām [[latvieši|latviešu]] folkloras [[Mutvārdu tradīcija|mutvārdu tradīcijām]] četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4411—4416 slejas. Rīga: 1928.—1929.</ref> Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] literāti 18. gadsimta vidū, to sacenšoties turpināja [[Latviešu Draugu biedrība]] un [[jaunlatvieši]] 19. gadsimtā. Ievērojamākais tautasdziesmu apkopotājs bija [[Krišjānis Barons]], kas izdeva akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu „Latvju dainas” sešos sējumos Jelgavā un Pēterburgā (1894—1915).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas {{!}} Latvijas Kultūras kanons|website=kulturaskanons.lv|access-date=2026-11-11|language=lv-LV}}</ref> K. Barona izveidotais [[Dainu skapis]] ar 268 815 dainu lapiņām 2001. gada 4. septembrī tika ierakstīts [[UNESCO]] Pasaules atmiņas (''Memory of the World'') sarakstā kā „''The Cabinet of Dainas / Dainu skapis''”.<ref>[http://www.atmina.unesco.lv/page/98 The Cabinet of Dainas / Dainu skapis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727072724/http://www.atmina.unesco.lv/page/98 |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} {{en ikona}} [[UNESCO]]</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšanas vēsture == Pirmo reizi latviešu tautasdziesma bija publicēta [[1584]]. gada Rīgas sālspūtēju burvestību apsūdzības pūšamo vārdu pierakstā.<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. - 164 lpp.</ref> [[1632]]/[[1635]]. gadā [[Tērbatas Universitāte]]s profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „''Syntagma de origine Livonorum''” jeb „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā latviešu tautasdziesma bija nodrukāta ar visām notīm. === Herdera „Tautasdziesmas” (1778) === [[Attēls:Herders Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Latviešu tautasdziesmu tulkojums no ''Gelehrte Beiträge'' (1764)]] [[Attēls:Stimmen der Voelker.jpg|thumb|180px|Izvilkums par latviešu dziesmām (ziņģe jeb ''dzeesma'') no Herdera ''Stimmen der Völker in Liedern'' (1807)]] Par pirmo latviešu tautasdziesmu pētnieku uzskata [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]] dzimušo [[Johans Gotfrīds Herders|Johanu Gotfrīdu Herderu]], kas no 1764. līdz 1769. gadam strādāja par [[Rīgas Domskola]]s skolotāju. Viņš šajā laikā iepazinās ar tautas dziedāšanas tradīcijām Rīgas apkārtnē un dziesmu vāciskajiem tulkojumiem 1764. gada izdevumā ''Gelehrte Beiträge'', kas būtiski ietekmēja viņa tautas kultūras teorijas veidošanos. Pirmais no diviem Herdera grāmatas sējumiem ar nosaukumu „Tautasdziesmas” (''Volkslieder'') tika iespiests 1778. gadā, bet atkārtotais izdevums jau pēc autora nāves 1807. gadā iznāca ar nosaukumu „Tautu balsis dziesmās” (''Stimmen der Völker in Liedern''). Grāmatā blakus citu tautu dziesmu tekstiem bija ietverts arī apraksts par latviešu tautasdziesmām un iespiesti to tulkojumi vācu valodā. Herders bija pirmais, kas 18. gadsimta vācu zinātniskajā literatūrā sāka lietot jēdzienu „tautasdziesmas” ({{val|de|Volkslieder}}). === Pirmie tautasdziesmu krājumi === Herdera ietekmē [[Rūjiena]]s luterāņu draudzes mācītājs un grāmatu spiestuves īpašnieks [[Gustavs fon Bergmanis]] 1807. gadā izdeva latviešu tautasdziesmu krājumu ''Sammlung ächt lettischer Sinngedichte'' („Latviešu jūtu dzejas krājums”) ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām. 1844. gadā [[Latviešu Draugu biedrība]]s vārdā Georgs Bitners (''Büttner'', 1805—1883) izdeva „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes” ar 2854 dažāda garuma tautasdziesmām un klāt pievienotiem „Skaidrojumiem un piezīmēm” (''Erklärungen und Anmerkungen''). 1868. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s perioda sākumā [[Jānis Sproģis (1833)|Jānis Sproģis]] (1833—1916) Viļņā ar [[kirilica]]s burtiem iespieda grāmatu „Latviešu tautas daiļrades pieminekļi”, kas ietvēra 1857 tautasdziesmas un 52 mīklas un to tulkojumus krieviski. 1869. gadā [[Fricis Brīvzemnieks]] ar [[Krievijas Impērija]]s Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības atbalstu organizēja pirmo folkloras ekspedīciju Latvijā, kuras savāktās 1118 tautasdziesmas ar krievisko tulkojumu un komentāriem publicēja 1873. gadā. Savukārt pēc Latviešu draugu biedrības iniciatīvas vācbaltiešu luterāņu mācītāji līdz 1870. gadiem savāca apmēram 10 tūkstošus latviešu tautasdziesmu, no kurām 4793 nodrukāja Leipcigā izdotā krājuma „Latviešu tautas dziesmas” pirmos divos sējumos (1874, 1875). Krājums ietvēra arī agrāk publicētās „Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes”, kuras bija sakārtojis [[Augusts Bīlenšteins]]. Šim izdevumam bija četros sējumiem jāsatur visas savāktās dziesmas, tomēr tas palika nepabeigts. Visbeidzot 1890. gadā [[Eduards Volters]] publicēja arī [[Latgale]]s latviešu tautasdziesmas un ar tām saistīto tradīciju aprakstus ar tulkojumu krievu valodā. === Jaunlatviešu izdevumi === 1878. gadā [[Krišjānis Valdemārs]] Maskavas Latviešu pulciņa biedrus mudināja no visām iepriekš izdotajām latviešu tautasdziesmu grāmatām izlasīt ''jo daiļās un dzejiskās dziesmas un tās sevišķi priekš plašākas Latviešu publikas laistu klajā''.<ref name="ReferenceA">Krišjānis Barons. Ievads „Latvju Dainām”</ref> 1881. gadā Brīvzemnieks latviešu valodā publicēja 1707 tautas sakāmvārdu, 1682 mīklu un apmēram 700 buramvārdu krājumu, pirmo reizi lietodams nevis gotiskos, bet gan latīņu burtus. 1888. gadā [[Āronu Matīss]] publicēja tautasdziesmu izlasi „Mūsu Tautas dziesmas”. ==== „Latvju dainas” ==== [[Attēls:Latwju dainas 1894.jpg|thumb|180px|„Latvju dainu” pirmā izdevuma vāks (1894)]] [[Attēls:Latvju dainu vākšanas karte.jpg|thumb|380px|K. Baronam iesūtīto dainu savākšanas vietas, starp kuram redzami arī „mēmie pagasti”]] Jaunlatviešu ierosmē sākās masveida tautasdziesmu vākšana visos Latvijas novados. Vēlāk krājuma „Latvju Dainas” galvenais veidotājs [[Krišjānis Barons]] rakstīja, ka vākšanas darbam sākoties ''sen jau, kā likās, aizbērtie un izsusušie tautas atmiņas avoti sāka brīnišķi plūst'', bet ''vecās māmuliņas, mūsu skaidrais dziesmu avots, dienu no dienas paliek retākas''.<ref name="ReferenceA"/> „Latvju Dainās” ir minēti vairāk nekā 900 tautasdziesmu teicēji, no viņiem 237 vīrieši un 137 sievietes. Vismaz 150 iesūtītāju bija norādīti kā skolotāji, 50 kā literāti un 20 kā mācītāji. Krišjānis Barons daudzu gadu garumā izstrādāja savu tautasdziesmu klasifikācijas sistēmu un ieviesa latviešu folkloristikā dziesmu cera principu — viena teksta izvēli par galveno, ap kuru tiek grupēti no tā nedaudz atšķirīgie, ļaujot vieglāk uztvert variācijas, kā arī būtiski ietaupot vietu grāmatas lapās. Sākumā Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas, viņš piesūtīto materiālu kārtoja papirosu papīra kastītēs, bet 1880. gadā Maskavā pēc viņa paša zīmēta rasējuma izgatavoja īpašu skapi ar 70 atvilktnītēm, kurās katrā bija 20 sadaļu. 1892. gadā Pēterburgas latviešu tirgotājs [[Henrijs Visendorfs]] (1861—1916) noslēdza ar Krišjāni Baronu vienošanos par pirmā visaptverošā latviešu tautasdziesmu krājuma izdošanu. Tas bija iecerēts kā pierādījums latviešu tautas kultūras senumam un nozīmībai, kurā bez dziesmu tekstiem ievietoti arī tradīciju apraksti, paskaidrojot situācijas, kādās dziesmas tika dziedātas. Visendorfs savā īpašumā bija ieguvis 28 406 dziesmu norakstus, starp tiem 12 800 dziesmu no Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas materiāliem. Viņš ieteicis arī krājuma nosaukumā lietot lietuviešu vārdu ''daina'' it kā ar norādi uz pirms 13. gadsimta pastāvējušo latviešu-lietuviešu dižtautu, kas sadalīta [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]]. 1893. gadā Krišjānis Barons no Maskavas pārveda Latvijā Dainu skapi, kurā tobrīd bija apmēram 150 000 dziesmu. Ar Henrija Visendorfa finansiālu atbalstu [[Jēkabs Dravnieks]] no 1894. līdz 1898. gadam Jelgavā izdeva „Latvju Dainu” pirmo sējumu burtnīcās. Tomēr Visendorfam nepietika līdzekļu, un pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva ar [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s atbalstu. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. Kopējais viņam iesūtīto un krājumā iekļauto dziesmu skaits bija vismaz 217 996, kaut arī 218 Latvijas pagastu iedzīvotāji tolaik nebija devuši šim krājumam nevienu dziesmu. Visvairāk no visiem pagastiem jeb 6126 (3%) „Latvju dainās” iekļautās dziesmas tika savāktas [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]], kas varētu būt saistīts ar [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] un [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] klātbūtni. Savukārt lielākais skaits no Lielvārdes pagastā apkopotajām dziesmām nāca no "Vecuteles" un pāris kvadrātkilometru lielā apkaimē esošajām mājām tagadējā [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Lāčplēša zemē: krājums par Lielvārdes novada vēsturi |author=Pēteris Bauģis |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |year=1989 |isbn= |location=Rīga |pages=43.— 51}}</ref> „Latvju Dainām” bija divi atkārtoti izdevumi pēc [[Latvijas neatkarības pasludināšana]]s 1922.—1923. gadā un neatkarības atjaunošanas periodā 1989.—1994. gadā. === Latviešu folkloras krātuve === {{pamatraksts|Latviešu folkloras krātuve}} Lai turpinātu latviešu folkloras vākšanu, it īpaši t.s. mēmajos pagastos (galvenokārt [[Latgale]]s, [[Sēlija]]s un agrākās [[Līvi|līvu zemes]] teritorijā), kas nebija K. Baronam iesūtījuši savas tautasdziesmas, 1924. gada 2. decembrī pēc skolotājas un folkloras pētnieces [[Anna Bērzkalne|Annas Bērzkalnes]] ierosmes nodibināja Latviešu folkloras krātuvi, sākotnēji pakļauta LR Izglītības ministrijas Pieminekļu valdei. To vadīja kolēģija, kuras sastāvā bija [[Jānis Endzelīns]] (priekšsēdētājs), [[Pēteris Šmits]], [[Jānis Kauliņš]], [[Ludis Bērziņš]] un Anna Bērzkalne (krātuves pārzine). Darbu sākot, Latviešu folkloras krātuve no Barona biedrības un individuālajiem vācējiem saņēma vairāk kā 35 000 folkloras vienību. No 1929. gada līdz 1944. gadam pārzinis bija [[Kārlis Straubergs]]. 1926. gadā [[Ernests Brastiņš]] izveidoja „Latvju Dainu” mitoloģisko jēdzienu rādītāju. Ar Kultūras fonda atbalstu krātuves darbinieki 1926. gadā uzsāka veidot Latvju Dainu vārdšķiru rādītāju, kas ļautu gan pētīt tautas dziesmu valodu, gan atrast dziesmas pēc vārdu formām, tomēr pabeidza tikai lietvārdu rādītāju. Rakstnieks [[Pēteris Ērmanis]] un komponists [[Emīls Melngailis]] palīdzēja noteikt ziņģu autorus. Ar aptaujas lapu palīdzību Latviešu folkloras krātuve vāca folkloras materiālus, kurus visbiežāk iesūtīja skolotāju mudinātie skolēni. LU studentes [[Edīte Hauzenberga|Edītes Hauzenbergas]] vadībā vāca [[apvidvārdi|apvidvārdus]] un vietvārdus. Pavisam krātuve izdeva 28 grāmatas, kas apkopoja materiālu krājumus, kuru kārtošanā piedalījās tās darbinieki (A sērija), zinātniskus apcerējumus un tematiskus krājumus, kuru autori bija paši vācēji (B sērija) un tautasdziesmu melodiju krājumus (C sērija). 1931. gadā Latviešu folkloras krātuve organizēja ekspedīciju uz [[Kuršu kāpa]]s ciemiem, kur tolaik vēl prata [[kursenieku valoda|kursenieku valodu]], bet 1943. gadā uz dažādām Latvijas vietām. Otrā pasaules kara beigās folkloras materiāli tika noglabāti divos banku seifos, bet vairums rokrakstu tika aizvesti uz [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]], plānojot to pārvešanu uz Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |title=Latviešu folkloras krātuves vēsture |access-date={{dat|2012|10|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120510093123/http://www.lfk.lv/lfk_vest.html |archivedate={{dat|2012|05|10||bez}} }}</ref> ==== Pēc Otrā pasaules kara ==== Pēc kara [[Latvijas PSR]] varas orgāni likvidēja Latviešu folkloras krātuvi un pie [[Latvijas Valsts Universitāte]]s nodibināja Folkloras institūtu. Pārņemot krātuvi, 1945. gadā tika reģistrētas 2 308 348 folkloras vienības. No 1946. gada Folkloras institūts tika iekļauts Latvijas PSR akadēmijas sastāvā, 1950. gadā pārdēvēts par Etnogrāfijas un folkloras institūtu, 1956. gadā par Valodas un literatūras institūta Folkloras sektoru. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā atjaunoja Latviešu folkloras krātuvi pie Literatūras, folkloras un mākslas institūta, kas kopš 1999. gada ir Latvijas Universitātes sastāvdaļa. Galvenais materiālu vākšanas veids bija ekspedīcijas, kurās no visas Latvijas savāca ap 300 000 folkloras vienību, ieskaitot fotoattēlus un skaņas materiālus. 2000. gadā tika noorganizēts brauciens uz lībiešu novadu [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], 2006. gadā pie [[Lietuva]]s latviešiem [[Sventāja|Sventājā]]. == Tautasdziesmu skenēšana un tulkošana == 1997. gadā pēc [[Imants Freibergs|Imanta Freiberga]] ierosmes ar Latviešu fonda, vēlāk ar [[Kultūrkapitāla fonds|Kultūrkapitāla fonda]] finansiālo atbalstu sāka veikt Dainu skapja lapiņu skenēšanu. Kopumā ieskenēja 268 815 lapiņas, kas kopš 2002. gada pakāpeniski tika ievietotas mājaslapā www.dainuskapis.lv. Dzejniece un jogas skolotāja [[Velta Sniķere]] izdeva savu tautas dziesmu anglisko versiju, iznākušas arī citas tautas dziesmu izlases ar poētiski vērtīgāko dainu tulkojumiem. [[Ieva Auziņa-Sentivanī]] iztulkoja vislielāko dainu skaitu angļu valodā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/07.11.2024-muziba-devusies-dainu-petniece-un-tulkotaja-ieva-auzina-sentivani.a575595/ Mūžībā devusies dainu pētniece un tulkotāja Ieva Auziņa-Sentivanī] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> == Skatīt arī == * [[Jānis Mediņš#23 dainas klavierēm (1921—1959)|Jāņa Mediņa 23 dainas klavierēm]] * [[Es mācēju danci vest]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111104032557/http://www.dainuskapis.lv/ Virtuālais Dainu skapis] {{Latvijas kultūras kanons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] ex6rvmjekccqsni7ixql27i3ulfpcc6 0 38662 4547883 4310923 2026-11-10T18:15:34Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4547883 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku Rīgā|Esplanāde (nozīmju atdalīšana)|Esplanāde}} [[Attēls:Esplanade_Riga_map.jpg|thumb|250px|Esplanādes karte]] [[Attēls:Rīgas Esplanādes laukuma aerofotogrāfija 1918.jpg|thumb|250px|Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema).]] [[Attēls:Esplanade1.jpg|thumb|250px|Esplanāde. Skats uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]] bulvāru pusi.]] '''Esplanāde''' ({{val|fr|l'Esplanade}} no {{val|la|explanare}} — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks [[Rīga]]s centrā, kuru ierobežo [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielas. Parkā atrodas pieminekļi [[Oskars Kalpaks|O. Kalpakam]], [[Rainis|Rainim]], [[Janis Rozentāls|J. Rozentālam]], kā arī [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. Ik gadu septembrī Esplanādē notiek [[Dzejas dienas|Dzejas dienu]] pasākumi. Cauri parkam izbūvēts [[veloceļš Centrs—Berģi]]. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas esplanāde 1902.pdf|thumb|Esplanādes plānojums 1902. gadā ceļot Biržas komercskolas ēku.]] Viduslaikos šajā vietā atradies [[Kubes kalns]], kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem, izveidojot smilšainu laukumu jeb '''Marsa laukumu''' (''Marsfeld'', 1843) Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, t. s. '''Parādes laukumu''' (''Paradenplatz'', 1858), kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. Sākot no 1888. gada, Esplanādē atkārtoti notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki]] (1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados). Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava. 1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. 1903. gadā Esplanādes malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (tās telpās tagad atrodas Latvijas Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku. [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] laikā 1919. gadā Esplanādi pārdēvēja par '''Komunāru laukumu''', kas bija izvēlēta par [[Darba svētki|1. maija svinību]] galveno vietu. Pat pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā]] notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> Esplanādes laukumu sāka izmantot [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] parādēm, pēc tam dziesmu svētkiem un citiem masu pasākumiem. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] (1934) to pārdēvēja par '''Vienības laukumu''', 1934. gadā pēc [[Roberts Kroders|Roberta Krodera]] scenārija laukumā tika uzvests brīvdabas lieluzvedums "Atdzimšanas dziesma".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kroders.lv/pats_ok |title=Pats O.K. |access-date={{dat|2017|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170325213402/http://www.kroders.lv/pats_ok |archivedate={{dat|2017|03|25||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] parku atkal pārdēvēja par Komunāru parku, bet 1990. gadā atjaunoja vēsturisko Esplanādes nosaukumu. == Parks == Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts [[Georgs Kūfalts]]. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks. Parkā tika iestādīti un aug vēl mūsdienās [[divdaivu ginks]] (''Ginkgo biloba''), [[Amerikas dzeltenkoks]] (''Cladrastis kentukea''), [[Eiropas skābardis|parastais skābardis]] (''Carpinus betulus''), [[Eiropas dižskābardis|parastais dižskābardis]] (''Fagus sylvatica''), [[sarkanlapu parastais dižskābardis]] (''Fagus Sylvatica purpurea Latifolia''), [[dzeltenais bērzs]] (''Betula alleghaniensis''), [[olveida katalpa]] (''Catalpa ovata''), [[Mandžūrijas riekstkoks]] (''Juglas mandshurica''), [[Amūras korķkoks]] (''Phellodendron amurense''), [[lauku kļava]] (''Acer campestre''), [[kalnu kļava]] (''Acer pseudoplatanus''), [[sīkstais bērzs]] (''Betula lenta''), [[vienkrāsas baltegle]] (''Abies concolor'') u.c. koku sugu paraugi (10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas). == Pieminekļi == [[Attēls:Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.jpg|thumb|250px|[[Rainis|Raiņa]] piemineklis Esplanādē. 2009. gads.]] 1913. gadā, atzīmējot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, Parādes laukumā (''Paradenplatz'') uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, [[Krievijas Impērija]]s armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]]. To atjaunoja 2002. gadā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā {{dat|1919|1|14||bez}} katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus, t. s. ''komunārus'', un pēc [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] valdības priekšsēdētāja [[Pēteris Stučka|P.Stučkas]] rīkojuma Esplanāde tika pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, laukumu atkal dēvēja par Esplanādi, komunāri 1920. gada novembrī tika pārapbedīti [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapos]]. [[Latvijas PSR]] laikā vietā, kur tagad ir abas Esplanādes strūklakas, 1953. gadā bija paredzēts uzbūvēt septiņus metrus augstu [[Josifs Staļins|Staļina]] pieminekli (tēlnieki [[Aleksandra Briede]] un [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]]), kas nenotika [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] iesāktās "Atkušņa politikas" dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |title=Esplanāde laiku lokos jeb no Kubes kalna līdz kultūras vasarnīcai |access-date={{dat|2015|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823163215/http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref> 1960. gadā izveidoja "varoņu aleju" (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā šie krūšutēli pazuda un Esplanāde atguva seno nosaukumu. 1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam [[Janis Rozentāls|Janim Rozentālam]] (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. {{dat|1965|9|11||bez}} tika atklāts piemineklis [[Rainis|Rainim]] (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K. Zemdega]], arhitekts Dz. Driba). {{dat|2006|6|22||bez}} parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim [[Oskars Kalpaks|Oskaram Kalpakam]] (tēlnieks G. Panteļejevs, arhitekts A. Veidemanis). Pie Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas krustojuma kopš 1993. gada atrodas [[Kobe]]s pilsētas dāvana — metāla pulkstenis, kas rāda abu sadraudzības pilsētu laiku. Pie Latvijas Mākslas akadēmijas ieejas 2010. gadā novietoja Brigitas Zelčas-Aispures skulptūru "[[Villendorfas Venera]] 21. gadsimtā. == Attēlu galerijas == <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanade2.jpg|<small>Skats uz viesnīcu "Reval Hotel Latvija" un Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli.</small> Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|<small>Latvijas Mākslas akadēmija.</small> Attēls:Riga katedrale russian orthodox cathedral.jpg|<small>Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle.</small> Attēls:Katedrale_Riga.JPG|<small>Skats uz Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli no Esplanādes.</small> Attēls:Barklajs_de_Tolli.JPG|<small>2002. gadā atjaunotais piemineklis kņazam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]].</small> Attēls:Rainis_monument_Esplanade_Riga.JPG|<small>Piemineklis Rainim.</small> Attēls:Struklaka_Esplanade_Riga.JPG|<small>strūklaka</small> Attēls:Kalpaka_piemineklis.jpg|<small>piemineklis [[Oskars Kalpaks|O.Kalpakam]]</small> </gallery></center> <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli pirms 1884.jpg|<small>Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli (pirms 1884)</small> Attēls:III Dziesmu svētku celtne 1888.jpg|<small>III Dziesmu svētku celtne Rīgas esplanādē 1888. gadā</small> Rīgas Biržas komercskola Esplanādē pirms 1914.jpg|Rīgas Biržas komercskola Esplanādē (pirms 1914) 1. maija svinības Rīgas Esplanādē 1919.jpg|<small>"Darba simbols" (autori [[Romans Suta|R. Suta]] un [[Oto Skulme|O. Skulme]]) 1919. gada 1. maija svinībās Rīgas Esplanādē</small> Attēls:Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku panorāma Rīgas Esplanādes laukumā.jpg|<small>Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku estrāde 1926. gadā</small> Attēls:Esplanade from air sometime between 1910-1930.jpg|<small>Esplanāde divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados</small> Attēls:VII Dziesmu svētku estrāde Esplanādes laukumā 1931.jpg|<small>[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] estrādes mets 1931. gadā</small> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Kāvere Anne. Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts. — Jumava: Rīga, 2007., {{ISBN|9984383490}} == Ārējās saites == * [http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=193 Mārtiņš Eglītis. Esplanādes gaviles un mokas jeb mokas un gaviles Esplanādē. // "Vides vēstis" 14. jūnijs (2004)] * [https://web.archive.org/web/20090414055400/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/76931 Atklāj pieminekli Oskaram Kalpakam] * [https://web.archive.org/web/20150622021742/http://iaptieka.lv/index.php?lapa=raksts&raksts=611 V.Šidlovska, B.Mauriņa Esplanāde.] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Brīvības iela]] 31xe0xto3v1lm0m46xq6g2gihswyev2 4547885 4547883 2026-11-10T18:16:08Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4547885 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku Rīgā|Esplanāde (nozīmju atdalīšana)|Esplanāde}} [[Attēls:Esplanade_Riga_map.jpg|thumb|250px|Esplanādes karte]] [[Attēls:Rīgas Esplanādes laukuma aerofotogrāfija 1918.jpg|thumb|250px|Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema).]] [[Attēls:Esplanade1.jpg|thumb|250px|Esplanāde. Skats uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]] bulvāru pusi.]] '''Esplanāde''' ({{val|fr|l'Esplanade}} no {{val|la|explanare}} — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks [[Rīga]]s centrā, kuru ierobežo [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielas. Parkā atrodas pieminekļi [[Oskars Kalpaks|O. Kalpakam]], [[Rainis|Rainim]], [[Janis Rozentāls|J. Rozentālam]], kā arī [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. Ik gadu septembrī Esplanādē notiek [[Dzejas dienas|Dzejas dienu]] pasākumi. Cauri parkam izbūvēts [[veloceļš Centrs—Berģi]]. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas esplanāde 1902.pdf|thumb|Esplanādes plānojums 1902. gadā ceļot Biržas komercskolas ēku.]] Viduslaikos šajā vietā atradies [[Kubes kalns]], kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem, izveidojot smilšainu laukumu jeb '''Marsa laukumu''' (''Marsfeld'', 1843) Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, t. s. '''Parādes laukumu''' (''Paradenplatz'', 1858), kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. Sākot no 1888. gada, Esplanādē atkārtoti notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki]] (1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados). Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava. 1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. 1903. gadā Esplanādes malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (tās telpās tagad atrodas Latvijas Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku. [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] laikā 1919. gadā Esplanādi pārdēvēja par '''Komunāru laukumu''', kas bija izvēlēta par [[Darba svētki|1. maija svinību]] galveno vietu. Pat pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> Esplanādes laukumu sāka izmantot [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] parādēm, pēc tam dziesmu svētkiem un citiem masu pasākumiem. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] (1934) to pārdēvēja par '''Vienības laukumu''', 1934. gadā pēc [[Roberts Kroders|Roberta Krodera]] scenārija laukumā tika uzvests brīvdabas lieluzvedums "Atdzimšanas dziesma".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kroders.lv/pats_ok |title=Pats O.K. |access-date={{dat|2017|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170325213402/http://www.kroders.lv/pats_ok |archivedate={{dat|2017|03|25||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] parku atkal pārdēvēja par Komunāru parku, bet 1990. gadā atjaunoja vēsturisko Esplanādes nosaukumu. == Parks == Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts [[Georgs Kūfalts]]. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks. Parkā tika iestādīti un aug vēl mūsdienās [[divdaivu ginks]] (''Ginkgo biloba''), [[Amerikas dzeltenkoks]] (''Cladrastis kentukea''), [[Eiropas skābardis|parastais skābardis]] (''Carpinus betulus''), [[Eiropas dižskābardis|parastais dižskābardis]] (''Fagus sylvatica''), [[sarkanlapu parastais dižskābardis]] (''Fagus Sylvatica purpurea Latifolia''), [[dzeltenais bērzs]] (''Betula alleghaniensis''), [[olveida katalpa]] (''Catalpa ovata''), [[Mandžūrijas riekstkoks]] (''Juglas mandshurica''), [[Amūras korķkoks]] (''Phellodendron amurense''), [[lauku kļava]] (''Acer campestre''), [[kalnu kļava]] (''Acer pseudoplatanus''), [[sīkstais bērzs]] (''Betula lenta''), [[vienkrāsas baltegle]] (''Abies concolor'') u.c. koku sugu paraugi (10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas). == Pieminekļi == [[Attēls:Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.jpg|thumb|250px|[[Rainis|Raiņa]] piemineklis Esplanādē. 2009. gads.]] 1913. gadā, atzīmējot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, Parādes laukumā (''Paradenplatz'') uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, [[Krievijas Impērija]]s armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]]. To atjaunoja 2002. gadā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā {{dat|1919|1|14||bez}} katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus, t. s. ''komunārus'', un pēc [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] valdības priekšsēdētāja [[Pēteris Stučka|P.Stučkas]] rīkojuma Esplanāde tika pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, laukumu atkal dēvēja par Esplanādi, komunāri 1920. gada novembrī tika pārapbedīti [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapos]]. [[Latvijas PSR]] laikā vietā, kur tagad ir abas Esplanādes strūklakas, 1953. gadā bija paredzēts uzbūvēt septiņus metrus augstu [[Josifs Staļins|Staļina]] pieminekli (tēlnieki [[Aleksandra Briede]] un [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]]), kas nenotika [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] iesāktās "Atkušņa politikas" dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |title=Esplanāde laiku lokos jeb no Kubes kalna līdz kultūras vasarnīcai |access-date={{dat|2015|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823163215/http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref> 1960. gadā izveidoja "varoņu aleju" (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā šie krūšutēli pazuda un Esplanāde atguva seno nosaukumu. 1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam [[Janis Rozentāls|Janim Rozentālam]] (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. {{dat|1965|9|11||bez}} tika atklāts piemineklis [[Rainis|Rainim]] (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K. Zemdega]], arhitekts Dz. Driba). {{dat|2006|6|22||bez}} parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim [[Oskars Kalpaks|Oskaram Kalpakam]] (tēlnieks G. Panteļejevs, arhitekts A. Veidemanis). Pie Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas krustojuma kopš 1993. gada atrodas [[Kobe]]s pilsētas dāvana — metāla pulkstenis, kas rāda abu sadraudzības pilsētu laiku. Pie Latvijas Mākslas akadēmijas ieejas 2010. gadā novietoja Brigitas Zelčas-Aispures skulptūru "[[Villendorfas Venera]] 21. gadsimtā. == Attēlu galerijas == <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanade2.jpg|<small>Skats uz viesnīcu "Reval Hotel Latvija" un Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli.</small> Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|<small>Latvijas Mākslas akadēmija.</small> Attēls:Riga katedrale russian orthodox cathedral.jpg|<small>Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle.</small> Attēls:Katedrale_Riga.JPG|<small>Skats uz Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli no Esplanādes.</small> Attēls:Barklajs_de_Tolli.JPG|<small>2002. gadā atjaunotais piemineklis kņazam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]].</small> Attēls:Rainis_monument_Esplanade_Riga.JPG|<small>Piemineklis Rainim.</small> Attēls:Struklaka_Esplanade_Riga.JPG|<small>strūklaka</small> Attēls:Kalpaka_piemineklis.jpg|<small>piemineklis [[Oskars Kalpaks|O.Kalpakam]]</small> </gallery></center> <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli pirms 1884.jpg|<small>Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli (pirms 1884)</small> Attēls:III Dziesmu svētku celtne 1888.jpg|<small>III Dziesmu svētku celtne Rīgas esplanādē 1888. gadā</small> Rīgas Biržas komercskola Esplanādē pirms 1914.jpg|Rīgas Biržas komercskola Esplanādē (pirms 1914) 1. maija svinības Rīgas Esplanādē 1919.jpg|<small>"Darba simbols" (autori [[Romans Suta|R. Suta]] un [[Oto Skulme|O. Skulme]]) 1919. gada 1. maija svinībās Rīgas Esplanādē</small> Attēls:Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku panorāma Rīgas Esplanādes laukumā.jpg|<small>Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku estrāde 1926. gadā</small> Attēls:Esplanade from air sometime between 1910-1930.jpg|<small>Esplanāde divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados</small> Attēls:VII Dziesmu svētku estrāde Esplanādes laukumā 1931.jpg|<small>[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] estrādes mets 1931. gadā</small> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Kāvere Anne. Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts. — Jumava: Rīga, 2007., {{ISBN|9984383490}} == Ārējās saites == * [http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=193 Mārtiņš Eglītis. Esplanādes gaviles un mokas jeb mokas un gaviles Esplanādē. // "Vides vēstis" 14. jūnijs (2004)] * [https://web.archive.org/web/20090414055400/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/76931 Atklāj pieminekli Oskaram Kalpakam] * [https://web.archive.org/web/20150622021742/http://iaptieka.lv/index.php?lapa=raksts&raksts=611 V.Šidlovska, B.Mauriņa Esplanāde.] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Brīvības iela]] jy8xgsv7b6a0h6q4mqkyokfnm20font 4547887 4547885 2026-11-10T18:19:48Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4547887 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|parku Rīgā|Esplanāde (nozīmju atdalīšana)|Esplanāde}} [[Attēls:Esplanade_Riga_map.jpg|thumb|250px|Esplanādes karte]] [[Attēls:Rīgas Esplanādes laukuma aerofotogrāfija 1918.jpg|thumb|250px|Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema).]] [[Attēls:Esplanade1.jpg|thumb|250px|Esplanāde. Skats uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]] bulvāru pusi.]] '''Esplanāde''' ({{val|fr|l'Esplanade}} no {{val|la|explanare}} — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks [[Rīga]]s centrā, kuru ierobežo [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] ielas. Parkā atrodas pieminekļi [[Oskars Kalpaks|O. Kalpakam]], [[Rainis|Rainim]], [[Janis Rozentāls|J. Rozentālam]], kā arī [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. Ik gadu septembrī Esplanādē notiek [[Dzejas dienas|Dzejas dienu]] pasākumi. Cauri parkam izbūvēts [[veloceļš Centrs—Berģi]]. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas esplanāde 1902.pdf|thumb|Esplanādes plānojums 1902. gadā ceļot Biržas komercskolas ēku.]] Viduslaikos šajā vietā atradies [[Kubes kalns]], kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadiem, izveidojot smilšainu laukumu jeb '''Marsa laukumu''' (''Marsfeld'', 1843) Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. 1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu, t. s. '''Parādes laukumu''' (''Paradenplatz'', 1858), kur mūsdienās ir parks. 1901. gadā Esplanādē notika Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības, mākslas amatniecības un pilsētas attīstības sasniegumu izstāde. Sākot no 1888. gada, Esplanādē atkārtoti notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki]] (1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gados). Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava. 1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. 1903. gadā Esplanādes malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (tās telpās tagad atrodas Latvijas Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku. [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] laikā 1919. gadā Esplanādi pārdēvēja par '''Komunāru laukumu''', kas bija izvēlēta par [[Darba svētki|1. maija svinību]] galveno vietu. Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> Esplanādes laukumu sāka izmantot [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] parādēm, pēc tam dziesmu svētkiem un citiem masu pasākumiem. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] (1934) to pārdēvēja par '''Vienības laukumu''', 1934. gadā pēc [[Roberts Kroders|Roberta Krodera]] scenārija laukumā tika uzvests brīvdabas lieluzvedums "Atdzimšanas dziesma".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kroders.lv/pats_ok |title=Pats O.K. |access-date={{dat|2017|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170325213402/http://www.kroders.lv/pats_ok |archivedate={{dat|2017|03|25||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] parku atkal pārdēvēja par Komunāru parku, bet 1990. gadā atjaunoja vēsturisko Esplanādes nosaukumu. == Parks == Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts [[Georgs Kūfalts]]. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks. Parkā tika iestādīti un aug vēl mūsdienās [[divdaivu ginks]] (''Ginkgo biloba''), [[Amerikas dzeltenkoks]] (''Cladrastis kentukea''), [[Eiropas skābardis|parastais skābardis]] (''Carpinus betulus''), [[Eiropas dižskābardis|parastais dižskābardis]] (''Fagus sylvatica''), [[sarkanlapu parastais dižskābardis]] (''Fagus Sylvatica purpurea Latifolia''), [[dzeltenais bērzs]] (''Betula alleghaniensis''), [[olveida katalpa]] (''Catalpa ovata''), [[Mandžūrijas riekstkoks]] (''Juglas mandshurica''), [[Amūras korķkoks]] (''Phellodendron amurense''), [[lauku kļava]] (''Acer campestre''), [[kalnu kļava]] (''Acer pseudoplatanus''), [[sīkstais bērzs]] (''Betula lenta''), [[vienkrāsas baltegle]] (''Abies concolor'') u.c. koku sugu paraugi (10 vietējās un 82 introducētās kokaugu un krūmu sugas). == Pieminekļi == [[Attēls:Riga Esplanade Raina piemineklis 2009.jpg|thumb|250px|[[Rainis|Raiņa]] piemineklis Esplanādē. 2009. gads.]] 1913. gadā, atzīmējot 100. gadadienu kopš uzvaras 1812. gada karā, Parādes laukumā (''Paradenplatz'') uzstādīja pieminekli ievērojamajam rīdziniekam, [[Krievijas Impērija]]s armijas virspavēlniekam ģenerālfeldmaršalam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]]. To atjaunoja 2002. gadā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā {{dat|1919|1|14||bez}} katedrāles aizmugurē apglabāja 27 nošautos padomju varas atbalstītājus, t. s. ''komunārus'', un pēc [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] valdības priekšsēdētāja [[Pēteris Stučka|P.Stučkas]] rīkojuma Esplanāde tika pārdēvēta par Komunāru laukumu. Mainoties valsts iekārtai, laukumu atkal dēvēja par Esplanādi, komunāri 1920. gada novembrī tika pārapbedīti [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapos]]. [[Latvijas PSR]] laikā vietā, kur tagad ir abas Esplanādes strūklakas, 1953. gadā bija paredzēts uzbūvēt septiņus metrus augstu [[Josifs Staļins|Staļina]] pieminekli (tēlnieki [[Aleksandra Briede]] un [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]]), kas nenotika [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] iesāktās "Atkušņa politikas" dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |title=Esplanāde laiku lokos jeb no Kubes kalna līdz kultūras vasarnīcai |access-date={{dat|2015|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823163215/http://riga2014.org/lat/news/10688-esplanade-laiku-lokos-jeb-no-kubes-kalna-lidz-kulturas-vasarnicai |archivedate={{dat|2017|08|23||bez}} }}</ref> 1960. gadā izveidoja "varoņu aleju" (kas atradās bijušā jāšanas ceļa malā) ar bronzas krūšutēlu galeriju (1969. gadā tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā šie krūšutēli pazuda un Esplanāde atguva seno nosaukumu. 1936. gadā pie Mākslas muzeja tika atklāts piemineklis latviešu gleznotājam [[Janis Rozentāls|Janim Rozentālam]] (tēlnieks B. Dzenis), ap to izveidojot apstādījumus. {{dat|1965|9|11||bez}} tika atklāts piemineklis [[Rainis|Rainim]] (tēlnieks [[Kārlis Zemdega|K. Zemdega]], arhitekts Dz. Driba). {{dat|2006|6|22||bez}} parkā tika atklāts piemineklis pulkvedim [[Oskars Kalpaks|Oskaram Kalpakam]] (tēlnieks G. Panteļejevs, arhitekts A. Veidemanis). Pie Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas krustojuma kopš 1993. gada atrodas [[Kobe]]s pilsētas dāvana — metāla pulkstenis, kas rāda abu sadraudzības pilsētu laiku. Pie Latvijas Mākslas akadēmijas ieejas 2010. gadā novietoja Brigitas Zelčas-Aispures skulptūru "[[Villendorfas Venera]] 21. gadsimtā. == Attēlu galerijas == <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanade2.jpg|<small>Skats uz viesnīcu "Reval Hotel Latvija" un Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli.</small> Attēls:Riga makslas akademija academy of art.jpg|<small>Latvijas Mākslas akadēmija.</small> Attēls:Riga katedrale russian orthodox cathedral.jpg|<small>Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle.</small> Attēls:Katedrale_Riga.JPG|<small>Skats uz Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli no Esplanādes.</small> Attēls:Barklajs_de_Tolli.JPG|<small>2002. gadā atjaunotais piemineklis kņazam [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli|Mihaelam Barklajam de Tolli]].</small> Attēls:Rainis_monument_Esplanade_Riga.JPG|<small>Piemineklis Rainim.</small> Attēls:Struklaka_Esplanade_Riga.JPG|<small>strūklaka</small> Attēls:Kalpaka_piemineklis.jpg|<small>piemineklis [[Oskars Kalpaks|O.Kalpakam]]</small> </gallery></center> <center><gallery widths="100px" heights="120px" perrow="5"> Attēls:Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli pirms 1884.jpg|<small>Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli (pirms 1884)</small> Attēls:III Dziesmu svētku celtne 1888.jpg|<small>III Dziesmu svētku celtne Rīgas esplanādē 1888. gadā</small> Rīgas Biržas komercskola Esplanādē pirms 1914.jpg|Rīgas Biržas komercskola Esplanādē (pirms 1914) 1. maija svinības Rīgas Esplanādē 1919.jpg|<small>"Darba simbols" (autori [[Romans Suta|R. Suta]] un [[Oto Skulme|O. Skulme]]) 1919. gada 1. maija svinībās Rīgas Esplanādē</small> Attēls:Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku panorāma Rīgas Esplanādes laukumā.jpg|<small>Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku estrāde 1926. gadā</small> Attēls:Esplanade from air sometime between 1910-1930.jpg|<small>Esplanāde divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados</small> Attēls:VII Dziesmu svētku estrāde Esplanādes laukumā 1931.jpg|<small>[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] estrādes mets 1931. gadā</small> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Kāvere Anne. Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts. — Jumava: Rīga, 2007., {{ISBN|9984383490}} == Ārējās saites == * [http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=193 Mārtiņš Eglītis. Esplanādes gaviles un mokas jeb mokas un gaviles Esplanādē. // "Vides vēstis" 14. jūnijs (2004)] * [https://web.archive.org/web/20090414055400/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/76931 Atklāj pieminekli Oskaram Kalpakam] * [https://web.archive.org/web/20150622021742/http://iaptieka.lv/index.php?lapa=raksts&raksts=611 V.Šidlovska, B.Mauriņa Esplanāde.] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas parki un dārzi}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Brīvības iela]] now3j6ew4bbtcw0c0y96oeb03n3fmhy 0 56058 4547781 4360446 2026-11-10T13:26:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Amonite Cropped.jpg|thumb|upright=1.2|Trīs mazas [[amonīti|amonītu]] fosilijas, katra aptuveni 1,5 [[centimetrs|cm]] diametrā]] '''Fosilijas''' ({{val|la|fossilis}} — 'izrakts no zemes') jeb '''pārakmeņojumi'''<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://tezaurs.lv/#/sv/p%C4%81rakme%C5%86ojumi |title= Pārakmeņojumi |publisher= Tēzaurs |accessdate= 2020. gada 24. septembrī}}</ref> ir [[dzīvnieki|dzīvnieku]], [[augi|augu]] vai citu [[organisms|organismu]] pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi. Tās var būt no pāris milimetrus lielām [[baktērijas|baktērijām]] līdz milzīgiem, vairāk nekā tonnu sverošiem [[dinozauri]]em. To vecums var sasniegt vairākus miljonus gadu. Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir [[paleontoloģija]]. == Fosiliju iedalījums == Pēc fosiliju saglabāšanās veida izšķir [[eufosilijas]] (pārakmeņojies organisma ķermenis, tā daļas, fragmenti), [[ihnofosilijas]] (pārakmeņojušies pēdu nospiedumi un citi organismu darbības nospiedumi) un [[hemofosilijas]] (organisko molekulu [[struktūrdaļa|fragmenti]]).<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://bigenc.ru/biology/text/2022249 |title= Ископаемые остатки организмов |publisher= Большая российская энциклопедия |language= ru |accessdate= 2020. gada 24. septembrī |archive-date= 2020. gada 19. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20200819101529/https://bigenc.ru/biology/text/2022249 }}</ref> Savukārt pēc izmēriem izdala makrofosilijas un mikrofosilijas. Mikrofosilijas ir redzamas tikai [[mikroskops|mikroskopā]], dažreiz vēl izdala nanofosilijas, kas ir vēl sīkākas, nav redzamas parastā mikroskopā. Pie mikrofosilijām pieder liecības par [[baktērijas|baktērijām]] un [[putekšņi|ziedputekšņiem]]. == Fosilizācija == [[Attēls:An Ant in Colombian amber.jpg|thumbnail|upright=1|[[Skudru dzimta|Skudras]] fosilija dzintarā]] Fosilizācija jeb pārakmeņošanās ir process, kura rezultātā dzīvie organismi vai tā daļas sacietē. Fosilizācija norisinās reti, parasti organismi pēc nāves noārdās, citi organismi tos izmanto kā enerģijas avotu. Visbiežāk fosilizācija ir notikusi, kad īsi pēc nāves organismu noklājusi vide, kas neļauj citiem organismiem to noārdīt, piemēram, [[dubļi]], [[nogruvums|nogruvumi]], [[sveķi]], [[lava]]. Laikam ritot, minerālvielas ieplūst organisma atliekās, kas organismu pārakmeņo. Fosilizācija parasti skar organisma cietās daļas, tas ir, [[kauli|kaulus]], [[zobi|zobus]], [[gliemežvāks|gliemežvākus]]. Reti ir sastopamas fosilijas, kas veidojušās no mīkstiem audiem, piemēram, [[tārpi|tārpu]] fosilijas. == Paleontoloģija == {{pamatraksts|paleontoloģija}} Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir [[paleontoloģija]]. Paleontologi fosilijas ir atraduši visā pasaulē, gan karstos tuksnešos, gan mitros tropu mežos. Fosilijas ļauj uzzināt, cik dažāda [[bioloģiskā daudzveidība]] ir bijusi pirms miljoniem gadu. Fosilijas sniedz arī informāciju par [[Zemes garoza]]s izmaiņām. Piemēram, [[megalodons|megalodona]] fosilija [[Jūta]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ļauj spriest, ka senos laikos šī teritorija ir bijusi zem ūdens.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.nationalgeographic.org/encyclopedia/fossil/ |title= Fossil |publisher= National Geographic |accessdate= 2020. gada 25. septembrī |language= en |archive-date= 2020. gada 2. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20201002051821/https://www.nationalgeographic.org/encyclopedia/fossil/ }}</ref> Jūras dzīvnieku fosilijas [[Himalaji|Himalajos]] apstiprina teoriju par šo kalnu rašanos, kad [[Indijas plātne]] sadūrās ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas plātni]]. === Fosiliju kolekcijas Latvijā === [[Latvijas Dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejā]] tiek glabāta plaša seno augu, dzīvnieku un citu organismu fosiliju kolekcija. Lielākā daļa no tām izveidojušās [[mezozojs|mezozoja]] un [[paleozojs|paleozoja]] laikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce |url= http://www.fossilmuseum.net/ |title= Fossils Geological Time and Evolution (Virtuālais laika un evolūcijas fosiliju muzejs) |publisher= fossilmuseum.net |language= en |access-date= {{dat|2008|06|06||bez}} |archive-date= {{dat|2007|03|08||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20070308145410/http://www.fossilmuseum.net/ }} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fosilijas| ]] nikvvsugmhc4f5aakoumz9vtevq3dcl 0 59241 4547755 4539193 2026-11-10T12:36:27Z Vylks 50297 4547755 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rauls Gonsaless | image = 25th Laureus World Sports Awards - Raúl - 240422 132916-2 (cropped).jpg | caption = Rauls Gonsaless 2024. gadā | fullname = Rauls Gonsaless Blanko | height = 180 | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | clubnumber = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|6|27}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 1987—1990 | youthyears2 = 1990—1992 | youthyears3 = 1992—1994 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[San Cristóbal de los Ángeles|San Cristóbal]]'' | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]] | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years1 = 1994 | years2 = 1994 | years3 = 1994—2010 | years4 = 2010—2012 | years5 = 2012—2014 | years6 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04]] | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Dohas "Al Sadd"]] | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Cosmos"]] | caps1 = 7 | goals1 = 13 | caps2 = 1 | goals2 = 0 | caps3 = 550 | goals3 = 228 | caps4 = 66 | goals4 = 28 | caps5 = 39 | goals5 = 11 | caps6 = 28 | goals6 = 8 | totalcaps = 693 | totalgoals = 291 | nationalyears1 = 1994 | nationalyears2 = 1995 | nationalyears3 = 1995—1996 | nationalyears4 = 1996—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—20 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—21 | nationalteam4 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 8 | nationalcaps4 = 102 | nationalgoals4 = 44 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Ovjedo "Real"|Oviedo]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 2019—2025 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | manageryears2 = 2026—pašlaik | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Ovjedo "Real"|Oviedo]] }} '''Rauls Gonsaless Blanko''' ({{val|es|Raúl González Blanco}}; dzimis {{dat|1977|6|25}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]), pazīstams kā '''Rauls''' (''Raúl''), ir bijušais [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Bijis ilggadējs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Spānijas futbola izlase]]s spēlētājs un kapteinis. Pēc spēlētāja karjeras beigām — [[treneris]]. Kopš 2026. gada novembra ir [[Ovjedo "Real"]] galvenais treneris. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Karjera == Sešpadsmit gadus spēlējis [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kura galveno komandu pārstāvēja kopš 1994. gada, bet jauniešu sistēmā bija jau kopš 1992. gada. 2003. gadā kļuva par komandas kapteini. Trīskārtējs [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs "Real" sastāvā, turklāt, viņš ir arī Čempionu līgas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ar 61 vārtu guvumu. "Real" sastāvā Rauls ir guvis vairāk nekā 200 vārtu. [[La Liga|Spānijas futbola čempionātā]] viņš ir trešais visu laiku rezultatīvākais spēlētājs, bet starp "Real" spēlētājiem pats rezultatīvākais. Raula līgums ar "Real" beidzās 2011. gadā, tomēr tas automātiski tiktu pagarināts par gadu, ja viņš sezonā nospēlētu vismaz 30 spēles. Tika uzskatīts, ka Rauls Madrides "Real" rindās spēlēs līdz pat savas karjeras beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Rauls un Kasiljass paraksta mūža līgumus ar "Real" {{en ikona}} | url = http://www.realmadrid.com/articulo/rma47005.htm | publisher = RealMadrid.com | date = 14.02.2008. | access-date = 11.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080328164414/http://www.realmadrid.com/articulo/rma47005.htm | archivedate = 28.03.2008 }}</ref> tomēr 2010. gada vidū spēlētājs paziņoja, ka pamet klubu, lai karjeru turpinātu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā [[Schalke 04|Gelzenkirhenes "Schalke 04"]].<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/spanija/26072010-rauls_oficiali_pamet_madrides_real Rauls oficiāli pamet Madrides ''Real'']</ref> Vācijā viņš nospēlēja līdz 2012. gada maijam, kad pārgāja uz [[Katara]]s klubu [[Dohas "Al Sadd"]], kurā bieži spēlē arī kā [[pussargs]]. 2013. gadā Rauls kļuva par Kataras čempionu. === Spānijas izlase === [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] Rauls ir nospēlējis 102 spēles laika posmā starp 1996. un 2006. gadu, iesitot 44 vārtus, kas padara viņu par visu laiku rezultatīvāko Spānijas izlases spēlētāju. Bijis arī Spānijas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Rauls parasti spēlē ar 7. numuru, tomēr [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas futbola čempionātā]] viņš valkāja kreklu ar numuru 10. == Privātā dzīve == Rauls ir precējies ar bijušo modeli Mamenu Sansu un viņiem ir seši bērni. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 1994—95, 1996—97, 2000—01, 2002—03, 2006—07, 2007—08 * [[Spānijas Superkauss]]: 1997, 2001, 2003, 2008 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1997—98, 1999—2000, 2001—02 * [[UEFA Superkauss]]: 2002 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1998, 2002 '''Schalke 04''' * [[DFB Pokal]]: 2010—11 * [[DFL Supercup]]: 2011 '''Al Sadd''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2010—11 * [[Kataras kauss futbolā|Kataras kauss]]: 2014 '''Individuālie sasniegumi''' * [[La Liga]] labākais spānis: 1996—97, 198—99, 1999—2000, 2000—01, 2001—02 * [[UEFA Čempionu līga]]s labākais vārtu guvējs: 1999—2000, 2000—01 * [[UEFA]] Klubu labākais uzbrucējs: 1999—2000, 2000—01, 2001—02 * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{FIFA 100}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gonsaless Rauls}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] 7kd59iakwtjp9hhcn1ajuwa6zoexotw 0 65903 4547952 4499999 2026-11-10T20:09:05Z ZANDMANIS 91184 4547952 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{atsauces+}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = [[Brazīlija]]s ''Grand Prix''<br />Sanpaulu ''Grand Prix'' | Vlt = Brazīlija | Trase = [[Interlaguša]] | Att = Autódromo José Carlos Pace (AKA Interlagos) track map.svg | Apl = 71 | Tgar = 4,309 | Sgar = 305,909 | Rek_uzv_pil = {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] (6) | Rek_uzv_kom = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (14) | Gads = 2026 | Uzv_pil = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | Uzv_kom = {{flaga|GBR}} [[McLaren]]-[[Mercedes]] | Uzv_laik = 1:35:23.504 | Pole_pil = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lando Noriss]] | Pole_kom = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | Pole_lai = 1:27.470 | AA_pil = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] | AA_kom = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] | AA_laik = 1:12.689 | }}'''Brazīlijas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās [[1972]]. gadā kā ārpusčempionāta sacīkste, tomēr pirmoreiz čempionāta kalendārā to iekļāva {{f1|1973}}. gadā. Līdz {{f1|1977}}. gadam sacīkstes norisinājās tolaik 7 kilometrus garajā [[Interlaguša]]s trasē. {{f1|1978}}. gadā ''Grand Prix'' rīkoja [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] trasē. Tad divus gadus sacīkste atgriezās Interlagušā, bet no {{f1|1981}}. līdz {{f1|1989}}. gadam sacīksti rīkoja Žakarepagua. {{f1|1990}}. gadā Brazīlijas GP atgriezās saīsinātajā Interlagušā. [[Attēls:Interlagos 2006 aerial.jpg|thumb|Skats uz [[Interlaguša]]s trasi no gaisa.]] Kopš 2021. gada sacīkstes šajā pašā trasē sauc par '''"Sanpaulu Grand Prix"'''. == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- ! 6 | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | {{f1|1982}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1990}} |- !rowspan="2"| 4 | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | {{f1|1994}}, {{f1|1995}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}} |- | {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]] | {{f1|1972}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1981}} |- !rowspan="3"| 3 | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]] | {{f1|2010}}, {{f1|2013}}, {{f1|2017}} |- | {{flaga|GBR}} '''[[Lūiss Hamiltons]]''' | {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}} |- | {{flaga|NED}} '''[[Makss Verstapens]]''' | {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}} |- !rowspan="10"| 2 | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | {{f1|1973}}, {{f1|1974}} |- | {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]] | {{f1|1983}}, {{f1|1986}} |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | {{f1|1989}}, {{f1|1992}} |- | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | {{f1|1991}}, {{f1|1993}} |- | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | {{f1|1998}}, {{f1|1999}} |- | {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]] | {{f1|2004}}, {{f1|2005}} |- | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{f1|2006}}, {{f1|2008}} |- | {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]] | {{f1|2009}}, {{f1|2011}} |- | {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]] | {{f1|2014}}, {{f1|2015}} |- | {{flaga|GBR}} '''[[Lando Noriss]]''' | {{f1|2025}}, {{f1|2026}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! 14 | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] | {{f1|1974}}, {{f1|1984}}, {{f1|1985}}, {{f1|1987}}, {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1993}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2001}}, {{f1|2005}}, {{f1|2012}}, {{f1|2025}}, {{f1|2026}} |- ! 11 | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{f1|1976}}, {{f1|1977}}, {{f1|1978}}, {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|2000}}, {{f1|2002}}, {{f1|2006}}, {{f1|2007}}, {{f1|2008}}, {{f1|2017}} |- ! 7 | {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]] | {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2011}}, {{f1|2013}}, {{f1|2019}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}} |- !rowspan="2"| 6 | {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]] | {{f1|1981}}, {{f1|1986}}, {{f1|1992}}, {{f1|1996}}, {{f1|1997}}, {{f1|2004}} |- |{{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] | {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2018}}, {{f1|2021}}, {{f1|2022}} |- !rowspan="3"| 2 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Brabham]] | {{f1|1975}}, {{f1|1983}} |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]] | {{f1|1994}}, {{f1|1995}} |- | {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]] | {{f1|1980}}, {{f1|1982}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. * Kopš 2021. gada sacensības notiek ar nosaukumu '''"Sanpaulu Grand Prix"''' {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{f1|2026}} | {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]]<ref>{{cite web|last=|first=|title="Mercedes" izcīna Konstruktoru kausu, Brazīlijas posmā uzvar Noriss|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/08112026-mercedes_izcina_konstruktoru_kausu_brazil|website=Sportacentrs.com|date=8 November 2026|accessdate=|archive-date=|archive-url=|url-status=}}</ref> | [[McLaren]]-[[Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2025|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2025}} | {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | [[McLaren]]-[[Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2025|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2024}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2024|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2023}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2023|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2022}} | {{flaga|GBR}} [[Džordžs Rasels]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2022|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2021}} | {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2021|Brazīlijas}} |} {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- ! {{F1|2020}} |align=center colspan="4"| ''Nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ''<ref>{{cite web|last=Cooper|first=Adam|title=Angry Brazilian GP promoter hits out at F1 over 2020 cancellation|url=https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|work=Motorsport.com|date=25 July 2020|accessdate=14 September 2021|archive-date=14 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210914150322/https://www.motorsport.com/f1/news/brazil-gp-cancellation-interlagos-liberty/4843794/|url-status=}}</ref> |- ! {{f1|2019}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2019|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2018}} | {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2018|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2017}} | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2017|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2016}} | {{flaga|GBR}} [[Lūiss Hamiltons]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2016|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2015}} | {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2015|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2014}} | {{flaga|GER}} [[Niko Rosbergs]] | [[Mercedes F1|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2014|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2013}} | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Fetels]] | [[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2013|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2012}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2012|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2011}} | {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2011|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2010}} | {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2010|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2009}} | {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]] | [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2009|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2008}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2008|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2007}} | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2007|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2006}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2006|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2005}} | {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2005|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2004}} | {{flaga|Kolumbija}} [[Huans Pablo Montoija]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[BMW]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2004|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2003}} | {{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]] | [[Jordan Grand Prix|Jordan]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2003|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2002}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2002|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2001}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Deivids Kulthārds]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2001|Brazīlijas}} |- ! {{f1|2000}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|2000|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1999}} | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1999|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1998}} | {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]] | [[McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1998|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1997}} | {{flaga|Kanāda}} [[Žaks Vilnēvs]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1997|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1996}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1996|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1995}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1995|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1994}} | {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | [[Benetton Formula|Benetton]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1994|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1993}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1993|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1992}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1992|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1991}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]] | [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1991|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1990}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1990|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1989}} | {{flaga|Lielbritānija}} [[Naidžels Mensels]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1989|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1988}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1988|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1987}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1987|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1986}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Honda Racing F1|Honda]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1986|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1985}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1985|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1984}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[McLaren]]-[[Techniques d'Avant Garde|TAG]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1984|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1983}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]] | [[Brabham]]-[[BMW]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1983|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1982}} | {{flaga|Francija}} [[Alēns Prosts]] | [[Renault F1|Renault]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1982|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1981}} | {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]] | [[WilliamsF1|Williams]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1981|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1980}} | {{flaga|Francija}} [[Renē Arno]] | [[Renault F1|Renault]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1980|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1979}} | {{flaga|Francija}} [[Žaks Lafits]] | [[Equipe Ligier|Ligier]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1979|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1978}} | {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Nelsona Pikē autodroms|Žakarepagua]] | {{f1gp2|1978|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1977}} | {{flaga|Argentīna}} [[Karloss Reutemans]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1977|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1976}} | {{flaga|Austrija}} [[Nikijs Lauda]] | [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1976|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1975}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Hosē Karloss Peiss]] | [[Brabham]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1975|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1974}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | [[McLaren]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1974|Brazīlijas}} |- ! {{f1|1973}} | {{flaga|Brazīlija}} [[Emersons Fitipaldi]] | [[Team Lotus|Lotus]]-[[Cosworth|Ford]] | [[Interlaguša]] | {{f1gp2|1973|Brazīlijas}} |} == Skatīt arī == * [[F1 Grand Prix saraksts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Brazilian Grand Prix}} * [https://web.archive.org/web/20141108222018/http://www.gpbrasil.com/ Brazilian Grand Prix (Official Site)] * [https://maps.google.com/maps?ll=-23.701458,-46.697388&spn=0.019001,0.029273&t=k&hl=en Satellite picture of Autódromo José Carlos Pace by Google Maps] * [https://maps.google.com/maps?f=q&hl=en&q=Rio+de+Janeiro,+Brazil&ie=UTF8&z=16&ll=-22.977063,-43.395395&spn=0.016298,0.021994&t=k&om=1 Satellite picture of Autódromo Internacional Nelson Piquet by Google Maps] {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Brazīlijas Grand Prix|*]] l3fewokjeo8h1aw1h72dlutkchmptjf 0 69789 4548197 4410207 2026-11-11T11:48:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548197 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste |bgcolour = #d3942d |colour text = #fff | show_name = Jāņtārpiņš | show_name_2 = ''Firefly'' | image = Fireflyopeninglogo.JPG | genre = zinātniskā fantastika, kosmosa vesterns | creator = [[Džoss Vidons]] | director = [[Marks Cendrovskis]] |starring = {{Unbulleted list|[[Natans Filjons]]|[[Džīna Toresa]]|[[Alans Tjūdiks]]|[[Morēna Bakarina]]|[[Adams Boldvins]]|[[Džūela Steita]] |[[Šīns Mārs]]|[[Samera Glau]]|[[Rons Glāss]]}} |theme_music_composer = Džoss Vidons |opentheme =''The Ballad of Serenity'' izpilda [[Sanijs Rods]] |country = {{USA}} |language = angļu |num_seasons = 1 |num_episodes = 14 |executive_producer = Džoss Vidons<br />[[Tims Mainīrs]] |producer = [[Bens Edlunds]] |runtime = 42 minūtes |network = ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' |picture_format = {{Unbulleted list|[[NTSC]] [[480i]]|[[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]]|[[16:9]] ''[[Blu-ray Disc]]'' [[1080p]]}} |audio_format = ''[[Surround sound|5.1 Surround Sound]]'' |first_aired ={{dat||9|20}} |last_aired ={{dat|2002|12|20}} |website = http://www.browncoats.com/ }} '''"Jāņtārpiņš"''' ({{val|en|Firefly}}) ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas [[seriāls]], kura režisors un scenārija autors ir [[Džoss Vidons]].<ref>[http://www.imdb.com/title/tt0303461/?ref_=sr_4 Firefly (TV Series 2002) — IMDb] {{en ikona}}</ref> Vidons kopā ar [[Tims Mainīrs|Timu Mainīru]] ir arī seriāla [[izpildproducents]]. Seriāla darbība norisinās 2517. gadā, pēc cilvēku ienākšanas jaunā zvaigžņu sistēmā, un seko ''Firefly'' klases [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Serenity'' apkalpes piedzīvojumiem. Galvenie aktieri atveido deviņus ''Serenity'' iemītniekus. Vidons seriālu apzīmēja kā "deviņus cilvēkus, kas skatās kosmosa melnumā un redz deviņas dažādas lietas."<ref name="torontosun">{{Tīmekļa atsauce |url=http://jam.canoe.ca/Television/TV_Shows/F/Firefly/2002/07/22/734323.html |title=Firefly series ready for liftoff |last=Brioux |first=Bill |publisher=jam.canoe.ca |dead-url=yes|archive-url=https://archive.today/20120715154524/http://jam.canoe.ca/Television/TV_Shows/F/Firefly/2002/07/22/734323.html |archive-date=July 15, 2012 |access-date=December 10, 2006 }}</ref> Seriālā atainota cilvēku grupas dzīve, daži no kuriem cīnījās [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] zaudētāju pusē, un tagad pelna iztiku sabiedrības nomalē kā daļa no zvaigžņu sistēmas kolonistu kultūras. Šajā nākotnē vienīgās divas izdzīvojušās lielvaras, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Ķīna]], apvienojās, veidojot centrālo federālo valdību, ko sauc par Aliansi, kā rezultātā notika abu kultūru saplūšana. Saskaņā ar Vidona redzējumu, "nekas nemainīsies nākotnē: tehnoloģija attīstīsies, bet mums joprojām būs tādas pašas politiskās, morālās un ētiskās problēmas kā šodien."<ref>Whedon, ''Serenity: Relighting the Firefly'', DVD extra</ref> Seriāla "Jāņtārpiņš" pirmizrāde ASV notika ''Fox'' kanālā {{dat|2002|9|20||bez}}. Līdz decembra vidum ''Firefly'' vienai sērijai bija vidēji 4,7 miljoni skatītāju un tas ierindojās 98. vietā [[Nīlsena reitings|Nīlsena reitingos]].<ref name="canceled">{{Ziņu atsauce |url=http://www.eonline.com/uberblog/b44314_fox_squashes_firefly.html |title=Fox Squashes 'Firefly' |date=December 13, 2002 |newspaper=E! Online |archive-url=https://web.archive.org/web/20100430065530/http://www.eonline.com/uberblog/b44314_fox_squashes_firefly.html |archive-date=April 30, 2010 |access-date=March 30, 2015}}</ref> To atcēla pēc tam, kad tika pārraidītas 11 no 14 saražotajām sērijām. Neskatoties uz salīdzinoši īso seriāla pastāvēšanas laiku pēc DVD izdošanas tas guva lielus pārdošanas apjomus, un tam ir liels fanu pulks.<ref name="sfgate">{{Ziņu atsauce |last=Chonin |first=Neva |url=http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2005/06/08/DDGQJD4D2O1.DTL&hw=firefly&sn=001&sc=1000 |title=When Fox canceled 'Firefly,' it ignited an Internet fan base whose burning desire for more led to 'Serenity' |date=June 8, 2005 |work=San Francisco Chronicle |access-date=November 9, 2006 |archive-date={{dat|2012|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120315223547/http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2005/06/08/DDGQJD4D2O1.DTL&hw=firefly&sn=001&sc=1000 }}</ref> Seriāls 2003. gadā ieguva [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]] par izciliem vizuālajiem efektiem. ''[[TV Guide]]'' seriālu ierindoja 5. vietā starp 2013. gada 60 atceltajiem seriāliem.<ref>Roush, Matt (June 3, 2013). "Cancelled Too Soon". ''[[TV Guide]]''. pp. 20—21.</ref> Pēc seriāla panākumiem Vidons un ''[[Universal Pictures]]'' izveidoja filmu "[["Serenity": Kauja par nākotni]]" (''Serenity'', 2005), kas ir tiešs seriāla turpinājums.<ref name="weeklystandard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.weeklystandard.com/Content/Public/Articles/000/000/005/757fhfxg.asp |title=The Browncoats Rise Again |last=Russell |first=M.E. |date=June 24, 2006 |website=The Daily Standard |access-date=July 16, 2006 |archive-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131029211020/http://www.weeklystandard.com/Content/Public/Articles/000/000/005/757fhfxg.asp }}</ref> "Jāņtārpiņa" franšīzi paplašināja arī citos plašsaziņas līdzekļos, tostarp komiksos un lomu spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.darkhorse.com/Search/serenity |title=Serenity |publisher=Dark Horse Comics |access-date=June 29, 2011 |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611110426/http://www.darkhorse.com/Search/Serenity }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rpg.net/reviews/archive/11/11650.phtml |title=Review of Serenity Role Playing Game |publisher=RPGnet |access-date=June 29, 2011 |archive-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110812163448/http://www.rpg.net/reviews/archive/11/11650.phtml}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 96x160to6jzukonrv9r6kgw5v5gxfgd 0 75388 4548130 4472508 2026-11-11T07:13:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548130 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jannsen.jpg|thumb|Johans Voldemārs Jansens]] '''Johans Voldemārs Jansens''' ({{val|et|Johann Voldemar Jannsen}}; dzimis [[1819]]. gada [[16. maijs|16. maijā]] [[Vanavandra|Vanavandrā]], miris [[1890]]. gada [[13. jūlijs|13. jūlijā]] [[Tartu]]) bija [[igauņi|igauņu]] žurnālists un dzejnieks. Laikraksta ''[[Postimees]]'' dibinātājs. Viņš sarakstīja vārdus [[Igaunija]]s [[valsts himna|himnai]] „[[Mana tēvzeme, mana laime un prieks]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Aizraujošs stāsts par Baltijas valstu himnu vēsturi |author= Ilga Auguste |date= 2014. gada 23. augusts |work= Zelta klasika |publisher= [[Latvijas Radio 3]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/zelta-klasika/aizraujoshs-stasts-par-baltijas-valstu-himnu-vesturi.a41850/ |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archive-date= 2017. gada 13. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171113024113/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/zelta-klasika/aizraujoshs-stasts-par-baltijas-valstu-himnu-vesturi.a41850 }}</ref> Jansens bija arī viens no pirmo [[Igauņu dziesmu svētki|Igauņu dziesmu svētku]] rīkotājiem 1869. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tallinas Dziesmu svētku estrādē – arī dušas, alus un alpīnisti |author=Diāna Jance |date= 2016. gada 27. jūlijs |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/dziesmu-svetku-estrade-ari-dusas-alus-un-alpinisti |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref>, un viņam bija svarīga loma [[Igaunijas Atmodas laiks|igauņu tautas atmodā]]. Dzejnieces [[Lidija Koidula|Lidijas Koidulas]] tēvs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansens, Johans Voldemārs}} [[Kategorija:1819. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1890. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas rakstnieki]] [[Kategorija:Pērnavas apriņķī dzimušie]] dsxk0oq780hsxvl1hr72xfuxl4finsi 0 77081 4548173 4528047 2026-11-11T10:50:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548173 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Streičs | vārds_orig = | attēls = J%C4%81nisStreics_MM.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jānis Streičs 2011. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1936|9|26}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Preiļu pagasts}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|3|5|1936|9|26}} | miršanas vieta = {{vieta|Lietuva|Lazdiju rajona pašvaldība}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Streičs''' (dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]], miris {{dat|2026|3|5}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |title=Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas |access-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111013121354/http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |archivedate={{dat|2011|10|13||bez}} }}</ref> Trīs no Streiča režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] — filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]] burtiski uz ceļa starp [[Aizkalne|Jasmuižu]] un [[Preiļi]]em zemnieka Jāņa Streiča un viņa sievas Olgas, dzimušas Žihares, ģimenē. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], tad uz [[Sabile]]s apkārtni, kur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija. Vācu okupācijas laikā Streiča tēvu mobilizēja latviešu leģionā un pēc kara beigām viņš dzīvoja [[Anglija|Anglijā]]. Kad Streičam palika 11 gadi, no [[Apendicīts|apendicīta]] nomira viņa māte Olga.<ref name="g21" /> Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — [[Rēzeknes Valsts skolotāju institūts|Rēzeknes pedagoģiskā skolā]]. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]]. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un devās uz [[Rīga|Rīgu]], lai varētu nodarboties ar kino un teātri.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = Grāmata 21 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305002405/http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1959. gadā Streičs uzsāka mācības [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatorijas]] Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs sāka darbu [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] filmā "[[Cielaviņas armija]]" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā "[["Tobago" maina kursu]]" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" (kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]]). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "[[Šauj manā vietā]]" (1970). Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā "[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]". Par filmu "[[Rūdolfa mantojums]]" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]". 2016. gadā Streičs saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā]]. Streičs bija daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis, bijis [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]s priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/129/|title=Jānis Streičs (26.09.1936)|publisher=filmas.lv|access-date=08.09.2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/|archivedate=22.11.2015}}</ref> 21. gadsimtā pievērsies ainavu glezniecībai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/kalendars/jana-streica-personalizstade-kur-supulis-karts/|title=Jāņa Streiča personālizstāde "Kur šūpulis kārts" -|access-date=2025-12-27|language=lv|archive-date=2026-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260214033958/https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/kalendars/jana-streica-personalizstade-kur-supulis-karts/}}</ref> un līdz mūža galam pēdējos dzīves gadus režisors vadīja lauku mājā [[Lietuva|Lietuvā]] kopā ar sievu Vidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref> Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (arī [[Kristaps Streičs]] bija režisors, miris aviācijas negadījumā 2010. gadā). Miris 2026. gada 5. martā. Apbedīts [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] Petrausku kapos. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Scenārists ! width=65 | Aktieris ! Piezīmes |- | 1967 | style="text-align:left"| "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" | {{jā}} | | | style="text-align:left"| kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]] |- | 1969 | style="text-align:left"| "[[Līvsalas zēni]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| kopā ar Ēriku Lāci |- | 1970 | style="text-align:left"| "[[Šauj manā vietā]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | 1972 | style="text-align:left"| "[[Vālodzīte]]" | {{jā}} | | | |- | 1973 | style="text-align:left"| "[[Cāļus skaita rudenī]]" | | | {{jā}} | |- | 1974 | style="text-align:left"| "[[Uzticamais draugs Sančo]]" | {{jā}} | | | |- | 1975 | style="text-align:left"| "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" | {{jā}} | | | |- | rowspan="2"| 1976 | style="text-align:left"| "[[Meistars (filma)|Meistars]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | style="text-align:left"| "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" | | {{jā}} | | |- | 1977 | style="text-align:left"| "[[Vīrietis labākajos gados]]" | | | {{jā}} | |- | 1978 | style="text-align:left"| "[[Teātris (filma)|Teātris]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1979 | style="text-align:left"| "[[Nepabeigtās vakariņas]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1981 | style="text-align:left"| "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| "[[Atcerēties vai aizmirst]]" | {{jā}} | | | |- | 1983 | style="text-align:left"| "[[Svešās kaislības]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 1985 | style="text-align:left"| "[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]" | {{jā}} | | | |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 1989 | style="text-align:left"| ''[[Carmen Horrendum]]'' | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| ''[[A bil ļi Karotin?]]'' (''А был ли Каротин?'') | | | {{jā}} | |- | 1991 | style="text-align:left"| "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (''Cylvāka bārns'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|<ref name="maksl">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = mākslinieki.lv | url = http://www.makslinieki.lv/profile/967/ | access-date = {{dat|2009|02|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091008004919/http://www.makslinieki.lv/profile/967 | archivedate = {{dat|2009|10|08||bez}} }}</ref> |- | 1993 | style="text-align:left"| "[[Būris]]" | | | {{jā}} | |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Likteņdzirnas]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2000 | style="text-align:left"| "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 2002 | style="text-align:left"| "[[Ipolits]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| Televīzijas filma |- | style="text-align:left"| "[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]" | {{jā}} | {{jā}} | |style="text-align:left"| Televīzijas filma<ref name="maksl" /> |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Rudens rozes]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Rūdolfa mantojums]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |} == Apbalvojumi == * 1976. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu * 1976. gadā saņēmis Latvijas Ļeņina [[komjaunatne]]s prēmiju par filmām "[[Uzticamais draugs Sančo]]" un "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" * 1977. gadā saņēmis balvu par labāko režiju filmai "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" [[II Vissavienības strādnieku šķirai veltītais filmu festivāls|II Vissavienības strādnieku šķirai veltīto filmu festivālā]] [[Čeļabinska|Čeļabinskā]] * 1984. gadā saņemts žūrijas diploms filmai "[[Svešās kaislības]]" [[Vissavienības kinofestivāls|Vissavienības kinofestivālā]] [[Kijiva|Kijivā]] * 1998. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]<ref name="maksl" /> * 2016. gadā saņēmis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu]]. * 2017. gadā saņēmis "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par filmu "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> == Piemiņa == Godinot Jāni Streiču, 2026. gada jūnijā viņa vārds piešķirts Latvijas astronoma Ilgmāra Eglīša 2018. gada atklātajam asteroīdam —asteroīds (790358) "Jānisstreičs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715782-godinot-jani-streicu-izcila-rezisora-varda-nosaukts-asteroids|title=Godinot Jāni Streiču, izcilā režisora vārdā nosaukts asteroīds|publisher=jauns.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Streičs}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/ filmas.lv profils] {{lv ikona}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Streičs, Jānis}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] kg1unx9xl3r61h6176hchv1fqtcq46h 0 80219 4547845 4186593 2026-11-10T16:56:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547845 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Give It 2 Me'' |Attēls = Give It 2 Me singls.jpg |Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] |Albums = ''[[Hard Candy (albums)|Hard Candy]]'' |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{flaga|Eiropas Savienība}} [[2008. gads|2008]]. [[11. jūlijs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[2008. gads|2008]]. [[19. jūlijs]]<br />{{flaga|ASV}} [[2008. gads|2008]]. [[5. augusts]] |Formāts = Ciparu lejupielāde<br />CD singls |Ierakstīts = |Žanrs = [[Elektroniskā deju mūzika]], [[elektroniskā popmūzika]] |Garums = 4:47 <small>(albuma versija)</small><br />4:02 <small>(Edit)</small> |Izdevējs = ''[[Warner Records|Warner Bros.]]'' |Autors = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Farels Viljamss]] |Producents = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], ''The Neptunes'' |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Youtube = aQRLSBUNupg |Iepriekšējais singls = [[Attēls:4 Minutes singls.jpg|60px]]<br />''[[4 Minutes]]''<br />[[2008. gads|2008]] |Šis singls = [[Attēls:Give It 2 Me singls.jpg|60px]]<br />'''''Give It 2 Me'''''<br />[[2008. gads|2008]] |Nākamais singls = [[Attēls:Miles Away singls.jpg|60px]]<br />''[[Miles Away]]''<br />[[2008. gads|2008]] }} '''''Give It 2 Me''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] otrais singls no [[2008. gads|2008]]. gadā izdotā vienpadsmitā studijas albuma ''[[Hard Candy (albums)|Hard Candy]]''.<ref>http://hiphop.popcrunch.com/madonna-bet-106-park-video-photos/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080507082246/http://hiphop.popcrunch.com/madonna-bet-106-park-video-photos/ |date={{dat|2008|05|07||bez}} }} {{en}}</ref> Singls tika izdots [[2008. gads|2008]]. gada vidū. [[Eiropa|Eiropā]] singls tika izdots [[2008. gads|2008]]. [[11. jūlijs|11. jūlijā]], [[Austrālija|Austrālijā]] [[2008. gads|2008]]. [[19. jūlijs|19. jūlijā]], bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[2008. gads|2008]]. [[5. augusts|5. augustā]]. == Oficiālās versijas == * Album Version — (4:48) * Edit — (4:02) * Paul Oakenfold Extended Mix/Oakenfold Extended Remix/Oakenfold Extended — (6:59) * Paul Oakenfold Mix/Oakenfold Remix — (5:46) * Paul Oakenfold Drums In Mix/Oakenfold Drums In Mix/Oakenfold Drums In — (5:46) * Paul Oakenfold Dub/Oakenfold Dub — (6:16) * Paul Oakenfold Remix Edit/Paul Oakenfold Edit — (4:59) * Oakenfold Edit — (3:24) * Jody Den Broeder Club/Jody Club — (9:31) * Jody Den Broeder Club Edit/Jody Club 7 Edit — (7:26) * Jody Den Broeder Dub/Jody Dub — (9:59) * Jody Den Broeder Edit/Jody Edit — (4:08) * Jody Edit TV — (4:08) * Eddie Amador Club/Ed Club — (11:07) * Eddie Amador Club — (9:51) * Eddie Amador Club Edit/Ed Club 7 Edit — (7:19) * Eddie Amador Edit/Ed Club 5 Edit — (4:56) * Eddie Amador Dub/Ed Dub — (10:39) * Eddie Amador Dub — (9:59) * Eddie Amador Dub 7 Edit — (7:29) * Eddie Amador House Lovers Mix/Ed Houselover Mix — (7:54) * Eddie Amador House Lovers Edit/Ed Houselover 5 Edit — (4:50) * Fedde Le Grand Remix — (6:41) * Fedde Le Grand Dub — (6:41) * Fedde Le Grand Remix Edit — (4:44) * Tong & Spoon Wonderland Mix — (7:34) * Tong & Spoon Get Stupid Dub — (7:35) * Tong & Spoon Wonderland Radio Edit — (4:27) * Sly & Robbie Bongo Mix — (4:54) * Sly & Robbie Ragga Mix — (4:55)<ref>[http://www.amazon.com/Give-Sly-Robbie-Ragga-Mix/dp/B001CDE31Q/ref=sr_1_21?ie=UTF8&s=dmusic&qid=1233341839&sr=1-21 Amazon.com: Give It 2 Me [Sly & Robbie Ragga Mix&#93;: Madonna: MP3 Downloads<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * Sly & Robbie Dance Hall Mix — (4:50) == Singls topos == {| class="wikitable" !align="left"|Tops ([[2008. gads|2008]]) !align="left"|Vieta |- |align="left"|{{flaga|Latvija}} ''[[Latvian Airplay Top 50]]''<ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/new.html Latvian Airplay Top 50, 2010.05.02<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|6 |- |align="left"|{{karogs|Latvija}} — ''[[European Hit Radio]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |title=European Hit Radio — Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40}}</ref> |align="center"|15 |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājas lapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājas lapa] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Madonna singli}} [[Kategorija:Madonnas singli]] [[Kategorija:2008. gada singli]] 5bgck66fsz698kc709mc1upyvz3v3ot 0 80262 4548009 4186595 2026-11-10T22:05:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548009 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Hey You |Attēls = Hey You singls.jpg |Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] ciparu lejupielādes |Albums = |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{flaga|Pasaule}} [[2007. gads|2007]]. [[16. maijs]]<br /><small>(Bezmaksas lejupielāde)</small><br />{{flaga|Pasaule}} [[2007. gads|2007]]. [[24. maijs]] |Formāts = Ciparu lejupielāde |Ierakstīts = |Žanrs = [[Popmūzika|pops]] |Garums = 4:16 |Izdevējs = [[Warner Records|Warner Bros.]] |Autors = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] |Producents = [[Timbaland]], [[Farels Viljamss]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Jump singls.jpg|60px]]<br />[[Jump]]<br />[[2007. gads|2007]] |Šis singls = [[Attēls:Hey You singls.jpg|60px]]<br />'''Hey You'''<br />[[2007. gads|2007]] |Nākamais singls = [[Attēls:4 Minutes singls.jpg|60px]]<br />[[4 Minutes]]<br />[[2008. gads|2008]] }} '''"Hey You"''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] [[2007. gads|2007]]. gadā izdotais labdarības singls, sākumā - vienu dienu bija pieejams bez maksas un kā ciparu lejupielādes singls tika izdots [[2007. gads|2007]]. gada [[24. maijs|24. maijā]]. Dziesma tika izdota kā kampaņas [[Live Earth]] sastāvdaļa. Dziesmas autore ir [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], bet to pruducēja pati mūziķe, sadarbībā ar [[Farels Viljamss|Farelu Viljamsu]]. == Oficiālās versijas == * Hey You (Single Version) — 4:16 == Singls topos == Dziesma "Hey You" netika izdots kā parasts singls, tomēr iekļuva topos pateicoties ciparu lejupielādes rādītājiem un/vai atskaņošanai radio, topos, kuros tas tiek ņemts vērā. Singla fiziska kopija netika izdota. {| class="wikitable" !align="left"|Tops ([[2007. gads|2007]]) !align="left"|Vieta |- |align="left"|{{karogs|Kanāda}} <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?f=Canadian+Hot+100&pageNumber=Top+51-100&g=Singles |title=Billboard.com - Charts - Singles - Canadian Hot 100<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2009|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081221052109/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?f=Canadian+Hot+100&pageNumber=Top+51-100&g=Singles }}</ref> |align="center"|57 |- |align="left"|{{karogs|Zviedrija}} <ref>[http://swedishcharts.com/showitem.asp?key=318510&cat=s swedishcharts.com - Madonna - Hey You<!-- Bot generated title -->]</ref> |align="center"|57 |- |align="left"|{{karogs|Šveice}} <ref>[http://www.swisscharts.com/showitem.asp?key=318510&cat=s Madonna - Hey You - swisscharts.com<!-- Bot generated title -->]</ref> |align="center"|55 |- |align="left"|{{karogs|Latvija}} — [[European Hit Radio]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |title=European Hit Radio - Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40}}</ref> |align="center"|31 |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājaslapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Madonna singli}} [[Kategorija:Madonnas singli]] [[Kategorija:2007. gada singli]] bth0e1evyeu507j3epolz3wp97862o4 0 80770 4547800 4480659 2026-11-10T13:57:41Z Ivario 51458 4547800 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gadsimta sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Lāčplēša iela 25|3s=Lāčplēša iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 488 vietas | jaunā zāle = 228 vietas | mazā zāle = 85 vietas | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} [[Attēls:Jaunā Rīgas teātra pagalms 2024.jpg|thumb|JRT pagalms un ieeja 2024. gada maijā]] '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas atrodas Lāčplēša ielā 25, kur no 1902. līdz 1905. gadam atradās [[Jaunais Rīgas latviešu teātris|Jaunais latviešu teātris]], bet no 1908. līdz 1915. gadam [[Jaunais Rīgas latviešu teātris|Rīgas Jaunais teātris]]. No 1916. gada ēkā darbojās teātris "Komēdija". No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un no 1979. gada februāra līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātra]] latviešu trupa. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> 1997. gadā izveidots jauns aktieru ansamblis ar tolaik 17 Latvijas jaunās paaudzes aktieriem. Turpinot trupas attīstību, 2004. gadā aktieru ansambli papildinājuši vēl 9 jauni aktieri. Šobrīd teātra trupā ir 23 aktieri, izrādēs piedalās arī vairāki viesmākslinieki. Skatītājiem tiek piedāvātas izrādes trīs zālēs — Lielajā zālē, Jaunajā zālē un Mazajā zālē. Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas līdz 2024. gada martam darbojās pagaidu telpās, bijušajā [[Rīgas tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. Atjaunotajā ēku kompleksā izbūvēts jauns pagrabstāvs teātra dekorāciju darbnīcām un jauni šņorbēniņi, atjaunota Lielā zāle, modernizēta skatuve, tapušas divas jaunas zāles skatītājiem, trīs mēģinājumu zāles aktieriem. Ieeja teātrī turpmāk notiek caur pagalmu, nevis no Lāčplēša ielas. Ēku kopējā platība palielinājās divas reizes — 9500 m², bet pārbūves kopējās izmaksas ir 38 miljoni EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.02.2024-foto-ieskats-atklats-atjaunotais-jrt-eku-komplekss.a544885/|title=Foto ieskats: Atklāts atjaunotais JRT ēku komplekss|website=lsm.lv|access-date=2025-10-06|date=2024-02-29|language=lv}}</ref> == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2024) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Aminata Grieta Diarra]] <small>(kopš 2023)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(2022—2024, kopš 2024)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Ričards Murāns]] <small>(kopš 2024)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Evelīna Priede]] <small>(kopš 2023)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(2022—2024)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(2022—2024)</small> * [[Marta Lovisa Jančevska]] <small>(2022—2023)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(2018—2024)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(2022—2024)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(1993—2023)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Lolita Stūrmane-Kurpniece]] <small>(2022—2023)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [https://izrades.lv/teatris/jaunais-rigas-teatris Jaunais Rīgas teātris] izrades.lv {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] hoe0jcplplisxmrcwfvuvkigo5uhswa 0 82967 4548174 4511440 2026-11-11T10:57:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548174 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Ferdinands Tīdemanis | vārds_orig = | attēls = Džonis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Jānis Tīdemanis 1923. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Attēls:Flag of Russia.svg|border|20px]] [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LAT}}) [[Ventspils]] | | m_gads = 1964 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 12 | m_vieta = {{CAN}}, [[Toronto]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elvīra Irmgarde Mituze ("Hannele"), Anastasija Šķēle ("Stasija") | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jānis Ferdinands Tīdemanis''' (dzimis {{dat|1897|10|1}}, miris {{dat|1964|4|12}}) bija latviešu gleznotājs, Rīgas bohēmistu sabiedrībā pazīstams ar iesauku "Džonis". == Dzīvesgājums == Dzimis 1897. gada 1. oktobrī [[Ventspils|Ventspilī]] Annas Tīdemanes ģimenē. Ap 1911. gadu kā kuģapuika devās uz [[Arhangeļska]]s ostu, tālāk uz [[ASV]]. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā atgriezās dzimtenē, 1922. gadā apprecējās ar Elvīru Mituzi. Studēja glezniecību [[Antverpene]]s [[Antverpenes Karaliskā mākslas akadēmija|Karaliskajā Mākslas akadēmijā]] (kā ''Jan Ferdinand Tiedemans'', 1922—1927), iespaidojās no flāmu [[Ekspresionisms|ekspresionistiem]] un ieguva portretista un figurālu kompozīciju gleznotāja grādu par diplomdarbu “Skumjā”. 1929. gadā notika pirmā Tīdemaņa personālizstāde ar 37 gleznām [[Ventspils 1. pamatskola]]s telpās,<ref>[https://www.ventspils.lv/ventspilnieks-janis-ferdinands-tidemanis/ Ventspilnieks Jānis Ferdinands Tīdemanis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221007190535/https://www.ventspils.lv/ventspilnieks-janis-ferdinands-tidemanis/ |date={{dat|2022|10|07||bez}} }} ventspils.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 1930. gadā tapa glezna "[[Meitene tautas tērpā]]". Pārstāvēja Beļģiju ar gleznu "Kanāla pārpeldētājas" (''Channel Swimmers'') [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|mākslas sacensībās]] (kā ''J. F. Thiedemans'').<ref>[https://www.olympedia.org/athletes/920164 olympedia.org]</ref> Līdz 1934. gadam papildinājās Augstākajā Mākslas institūtā pie I. Opsomera. 1934. gadā Beļģijas 100 gadu jubilejas izstādē ieguva prēmiju par gleznu “Pavasaris”.<ref>[https://biblioteka.ventspils.lv/filma-par-gleznotaju-jani-tidemani-galvenaja-biblioteka/ Ventspils Galvenā bibliotēka]</ref> Piedalījās izstādēs Rīgā (1929, 1931, 1932, 1933, 1936), Antverpenē (1931, 1932, 1936), Kauņā, Parīzē (abas 1931), Tallinā (1936), veidoja freskas Latvijas paviljonam 1935. gada Pasaules izstādē [[EXPO]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Janis-Tidemanis |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809112545/https://timenote.info/lv/Janis-Tidemanis }}</ref> 1936. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā un bija pazīstams ar netradicionālu pieeju izstāžu rīkošanā un sabiedrībā pieņemto strikto uzvedības normu neievērošanā. Viņa darbnīcā bieži pulcējās latviešu mākslinieki [[Kārlis Padegs]], [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] un [[Artūrs Jūrasteters]]. 1937. gadā apprecējās ar Anastasiju Šķēli un īrēja dzīvokli [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 12a.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/31087/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240305140251/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31087/}}</ref> Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Šveici un Kanādu. Miris [[Toronto]] 1964. gada 12. aprīlī.<ref>Siliņš J. Latvijas māksla: 1915 - 1940, I. Stokholma, 1988</ref> == Piemiņa == Tīdemaņa piemiņas izstādes notika Toronto (1969), Rīgā (1982, 1997, 2007) un Valmierā (1987).<ref>[https://paintings.lv/artists/view/95 "Izsoļu nams galerija Jēkabs"]</ref> 1998. gadā režisors [[Pēteris Krilovs]] uzņēma filmu “Leģenda par Jāni Tīdemani”. 2022. gadā Livonijas ordeņa pilī notika Ventspils muzeja krājuma izstāde "J. F. Tīdemanim-125", kurā eksponēja arī mākslas filmas "''[[Homo novus (filma)|Homo Novus]]''" gleznotāja Salutaura tērpu no Rīgas Kinomuzeja krājuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ventspils.lv/ventspilnieks-janis-ferdinands-tidemanis/ |title=ventspils.lv |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221007190535/https://www.ventspils.lv/ventspilnieks-janis-ferdinands-tidemanis/ }}</ref> == Māksla == Jānis Tīdemanis bija neapvaldīta temperamenta un spožu krāsu gleznotājs. Savā laikā rakstura un gleznu neierastības dēļ viņu dēvēja par krāsās uzbāzīgu, kliedzošu un pašpārliecinātu mākslinieku. Tīdemanis ir gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus un figurāla žanra darbus. Meistaram nav svarīgs konkrētas vietas vai pat konkrēta cilvēka (lai gan ļoti daudz gleznojis sievas Hanneles portretus) reālistiski precīzs gleznojums. Daudz vairāk viņu saistījis uzdevums parādīt cilvēka un vides attiecības, cilvēku savstarpējās attiecības. Lai kompozīcijās panāktu īpašu spriegumu, gleznotājs izmantojis grotesku un deformāciju. Viņa gleznās redzama liesmojoša krāsu spēle, reizēm arī asi kontrasti (kobaltzilais pret citrondzelteno, melnais pret sarkano utt.) un virtuozs otas triepiens, kas it kā demonstrē krāsu un temperamenta orģijas. Pat spraigs sižets, kas nebūt nav maznozīmīgs meistara audeklos, tomēr tiek uztverts kā sekundāra vērtība. Nemeklējot vizuāli skaisto, viņš tiecies pēc vitalitātes un ekspresivitātes, ko uzskatīja par skaisto mākslā. Tīdemanis gleznojis ļoti ātri. Šķita, ka iekšējā skatījumā viņš jau redz darbu gatavu un it kā baidās kaut ko no iztēlotā aizmirst. Tieši šo krāsu spēku no Jāņa Tīdemaņa vēlāk pārņēma tādi virtuozi krāsu meistari kā [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] un [[Leo Svemps]].<ref>Latviešu glezniecības meistardarbi. Rīga. 1988.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tidemanis Janis}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1964. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Neatkarīgo mākslinieku vienības mākslinieki]] [[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Mākslas sacensību pārstāvji 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4gdcnpdfdr9n0tgkhiznxp0weg2zvox 0 84258 4547904 4536912 2026-11-10T18:40:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547904 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grūtniecību cilvēkiem|grūtniecību dzīvniekiem|grūsnība}} [[Attēls:Pregnant woman.jpg|thumbnail|upright=1.0|Grūtniece]] '''Grūtniecība''' ir [[sieviete]]s organisma fizioloģisks stāvoklis, kas sākas ar [[olšūna]]s apaugļošanos un turpinās līdz [[dzemdības|dzemdībām]]. Tas ir [[auglis (anatomija)|augļa]] attīstības periods mātes [[dzemde|dzemdē]], kura laikā notiek pakāpeniskas bioloģiskas, hormonālas un anatomiskas izmaiņas, lai nodrošinātu [[embrijs|embrija]] un vēlāk augļa augšanu un attīstību. [[Grūtniecības periods]] vidēji ilgst 40 nedēļas (aptuveni 280 dienas) no pēdējās [[menstruācija]]s pirmās dienas.<ref name="Māmiņu klubs"/><ref name="nhs.uk"/> Tā tiek iedalīta trīs trimestros. Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) ir sākotnējais attīstības posms, kurā veidojas visi svarīgākie [[orgāns|orgāni]] un [[orgānu sistēma|sistēmas]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Otrais trimestris (13–27 nedēļas) ir augļa straujas augšanas periods, kad jau iespējams noteikt [[dzimums|dzimumu]] un sajust pirmās kustības. Trešais trimestris (28–40 nedēļas) ir gatavošanās dzemdībām, kad auglis sasniedz pilnvērtīgu attīstību un kļūst dzīvotspējīgs ārpus mātes organisma. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo stāvokli. Lai nodrošinātu veiksmīgu grūtniecības norisi, nepieciešama regulāra [[medicīniskā uzraudzība]], [[veselīgs dzīvesveids]] un [[veselīgs uzturs|atbilstošs uzturs]]. Grūtniecības iznākums parasti ir dzemdības, kurās piedzimst [[zīdainis|jaundzimušais]], taču dažādu faktoru dēļ iespējamas arī [[priekšlaicīgas dzemdības]] vai [[spontānais aborts]]. Grūtniecībā var būt daudzējāds grūtniecības periods, kā [[dvīņi|dvīņu]] vai [[trīnīši|trīnīšu]] gadījumā. No visām [[grūtniecība (zīdītāji)|zīdītāju grūtniecībām]] cilvēka grūtniecība ir visvairāk izpētīta. [[Dzemdniecība]] ir ķirurģiska nozare, kas pēta un rūpējas par augsta riska grūtniecību, bet tikpat labi tā var būt nozare, kur speciālisti rūpējas par grūtniecību un stāvoklī esošo sievieti. Pēc [[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas]] grūtniecība ir klasificēta kā “faktors, kas ietekmē veselību, un sakari ar [[veselības aprūpe]]s darbiniekiem”.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/g_344 |title=Veselības aprūpes iestādes apmeklējums reproduktīvās veselības dēļ (Z30-Z39) |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Tās kods pēc SSK-10 ir Z33. == Apaugļošanās un embrionālā attīstība == [[Apaugļošanās]] ir process, kurā vīrišķā dzimumšūna — [[spermatozoīds]] — saplūst ar sievietes [[olšūna|olšūnu]], veidojot [[zigota|zigotu]]. Tas parasti notiek [[olvads|olvados]] 12–24 stundu laikā pēc [[ovulācija]]s. Pēc spermatozoīda iekļūšanas olšūnā notiek apaugļošanās membrānas veidošanās, kas novērš citu spermatozoīdu iekļūšanu. Apaugļošanās procesā olšūnas un spermatozoīda kodoli saplūst, veidojot zigotu ar pilnu [[hromosoma|hromosomu]] komplektu (2n), kur viens komplekts nāk no [[māte]]s, otrs no [[tēvs|tēva]]. Šī [[ģenētiskā informācija]] nosaka turpmāko embrija attīstību. Zigota uzsāk šūnu dalīšanās procesu, kas nodrošina [[embrijs|embrija]] augšanu un attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hromosomas |url=https://medicine.lv/raksti/hromosomas_pme |publisher=Latvijas veselības portāls |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zygote |url=https://www.britannica.com/science/zygote |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Cell division |url=https://medlineplus.gov/ency/anatomyvideos/000025.htm |publisher=MedlinePlus |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Vispārīgā [[embrioloģija]] pēta [[ieligzdenis|ieligzdeņa]] (''conceptus'') veidošanās, augšanas un attīstības principus no zigotas līdz dzimšanas brīdim, ietverot agrīnās attīstības procesus, kuru laikā veidojas embrija galveno orgānu un orgānu sistēmu priekšteči.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vispārīgā embioloģija |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/123401-visp%C4%81r%C4%ABg%C4%81-embriolo%C4%A3ija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Pēc apaugļošanās sākas jauna organisma attīstība, kas iedalāma vairākos posmos. Zigotiskā stadijas laikā (0–4 dienas) zigota dalās [[mitoze]]s ceļā, veidojot šūnu grupu ([[morula|morulu]]), kas ceļo uz [[dzemde|dzemdi]]. Apaugļotā olšūna (zigota) sāk dalīties un pārvietojas uz dzemdes dobumu, sasniedzot to 6–7 dienu laikā [[blastocista]]s stadijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Augļa augšana un attīstība grūtniecības laikā un grūtniecības izvērtēšana: Pamata antenatālā aprūpe, izmeklējumi, interpretācija, riska izvērtēšana |url=https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf |website=talakizglitiba.lv |publisher=Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326135517/https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-02/96_Aug%C4%BCa%20augsh_antenat_aprupe.pdf }}</ref> Implantācijas laikā blastocista, kas sastāv no iekšējās šūnu masas un ārējā [[trofoblasti|trofoblastu]] slāņa, pievienojas dzemdes gļotādai, izraisot nelielu asiņošanu, kas pazīstama kā implantācijas asiņošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Implantācijas asiņošana: cēloņi, simptomi un ārstēšana |url=https://www.apollohospitals.com/lv/diseases-and-conditions/implantation-bleeding-causes-symptoms-and-treatment/ |publisher=Apollo Hospitals |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šis periods ilgst aptuveni 4 dienas,<ref>{{laikraksta atsauce |author1=K. Diedrich, B.C.J.M. Fauser, P. Devroey, G. Griesinger |title=The role of the endometrium and embryo in human implantation |journal=Human Reproduction Update |date=July/August 2007 |volume=13 |issue=4 |doi=10.1093/humupd/dmm011}}</ref> un tas ir būtisks, lai nodrošinātu embrija turpmāku attīstību un grūtniecības iestāšanos. Blastocistas ārējais slānis veidos [[placenta|placentu]], bet iekšējais — embriju. Embrionālajā stadija (2.–8. nedēļa) sākas [[organoģenēze]] jeb orgānu veidošanās.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/> Izstrādājas nervu caurule (topošā [[nervu sistēma]]), [[sirds]], [[asinsvadi]], [[loceklis (anatomija)|ekstremitāšu]] un citu orgānu aizmetņi. Augļa stadijā (9. nedēļa–dzemdības) sākas aktīva augšana un jau izveidoto orgānu attīstība. Šajā posmā [[auglis (anatomija)|auglis]] kļūst arvien dzīvotspējīgāks. Augļa dzīvotspēja ārpus mātes organisma ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp grūtniecības nedēļu skaita, medicīniskās aprūpes pieejamības un augļa veselības stāvokļa. Augļa dzīvotspējas robeža variē no 20 līdz 28 grūtniecības nedēļām.<ref name="Santa Markova">{{tīmekļa atsauce |author1=Santa Markova |title=Uz pierādījumiem balstīta taktika – priekšlaicīgas dzemdības, nenobriedis auglis |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/2017/Lekcija%2021.01..pdf |website=ginasoc.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Izdzīvošanas rādītāji priekšlaicīgi dzimušiem bērniem palielinās ar katru papildu grūtniecības nedēļu. Grūtniecības laikā dzemde pakāpeniski palielinās, pielāgojoties augošajam auglim. Šajā laikā notiek [[gļotāda]]s sabiezēšana un [[asinsrite]]s palielināšanās, lai nodrošinātu auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. no 4. nedēļas notiek placentas veidošanās, kas ir galvenais savienojums starp māti un augli, un nodrošina barības vielu un skābekļa apmaiņu, kā arī aizsargā augli no daudziem kaitīgiem faktoriem. Dzemdes tilpums palielinās no aptuveni 50–75 ml pirms grūtniecības līdz aptuveni 5–20 litriem pirms dzemdībām.<ref name="spkc"/> Šis pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu vietu un atbalstu auglim, placentai un [[amnijs|amnija]] šķidrumam. Papildus veidojas dzemdes kakla gļotu aizbāznis, kas aizsargā augli no infekcijām. Šīs izmaiņas nodrošina optimālus apstākļus embrija un augļa attīstībai, līdz tas ir gatavs piedzimšanai. == Grūtniecības pazīmes un simptomi == [[Attēls:Fetal yawning 4D ultrasound ecografia 4D Dr. Wolfgang Moroder.theora.ogv|thumbnail|upright=1.0|4D ultraskaņas ekogrāfijā var redzēt, kā žāvājas auglis]] Grūtniecības sākumā sievietes organismā notiek būtiskas izmaiņas, kas izraisa dažādus simptomus. Viena no pirmajām pazīmēm, kas liek aizdomāties par iespējamu grūtniecību, ir iztrūkstoša [[menstruācija]]. Bieži sastopams simptoms ir arī [[nelabums|slikta dūša]] un [[vemšana]], ko sauc par rīta nelabumu, lai gan tas var parādīties jebkurā diennakts laikā un visbiežāk novērojams no 4. līdz 12. grūtniecības nedēļai. Paaugstinātais [[progesterons|progesterona]] līmenis izraisa pastiprinātu [[nogurums|nogurumu]] un [[miegainība|miegainību]], savukārt hormonālo izmaiņu dēļ [[sievietes krūtis|krūtis]] var kļūt jutīgākas un palielināties. Grūtniecības laikā sievietes organisms piedzīvo arī asins tilpuma palielināšanos,<ref name="spkc">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības norise |url=https://www.spkc.gov.lv/lv/grutniecibas-norise |publisher=Slimību profilakses un kontroles centrs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=K L Cheung, R A Lafayette |title=Renal Physiology of Pregnancy |journal=Published in final edited form as: Adv Chronic Kidney Dis. |date=2013 May |volume=20 |issue=3 |doi=10.1053/j.ackd.2013.01.012}}</ref> kas veicina [[nieres|nieru]] darbības pastiprināšanos un izraisa biežāku [[urinēšana|urinēšanu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The causes of frequent urination during pregnancy and what to do |url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/frequent-urination-during-pregnancy |publisher=MedicalNewsToday |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Turklāt dažām sievietēm var mainīties [[garša]]s un [[smarža]]s uztvere, kas izpaužas kā pastiprināta jutība pret smaržām, neparastas ēdiena kāres vai nepatika pret noteiktiem produktiem. Grūtniecības laikā organismā strauji palielinās vairāku [[hormoni|hormonu]] līmenis, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Viens no svarīgākajiem hormoniem ir [[cilvēka horiona gonadotropīns]] (hCG), ko sāk izdalīt [[placenta]] jau pēc [[apaugļošanās]]. Tas ir atbildīgs par grūtniecības uzturēšanu sākuma stadijā un ir galvenais hormons, ko nosaka [[grūtniecības tests|grūtniecības testos]]. Liela nozīme ir arī progesteronam, kas palīdz saglabāt dzemdes [[gļotāda|gļotādu]], novērš priekšlaicīgas dzemdes [[kontrakcija]]s un ietekmē [[imūnsistēma|imūnsistēmu]], lai novērstu augļa atgrūšanu. Papildus tam [[estrogēns]] stimulē [[dzemde]]s un [[piena dziedzeris|piena dziedzeru]] attīstību, kā arī uzlabo asinsriti dzemdē un placentā, nodrošinot auglim nepieciešamās barības vielas un skābekli. Svarīgu lomu spēlē arī [[relaksīns]], kas atslābina [[saistaudi|saistaudus]] un [[saite (anatomija)|saites]], sagatavojot organismu [[dzemdības|dzemdībām]]. Šo hormonālo izmaiņu dēļ grūtniecības laikā sievietes var izjust dažādas fiziskas un emocionālas pārmaiņas. Grūtniecību iespējams noteikt ar dažādām medicīniskām metodēm, no kurām visizplatītākie ir [[grūtniecības tests|grūtniecības testi]]. Mājas urīna testi nosaka [[cilvēka horiona gonadotropīns|hCG]] hormona klātbūtni urīnā un sniedz rezultātu dažu minūšu laikā, savukārt laboratorijas [[asins analīze]]s ļauj precīzāk noteikt hCG līmeni un grūtniecības attīstības stadiju. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir [[ultrasonogrāfija]], kas ir drošs un efektīvs veids, kā apstiprināt grūtniecību un novērtēt augļa attīstību. Ar tās palīdzību iespējams noteikt augļa sirdsdarbību, augšanas dinamiku un iespējamās [[patoloģija]]s, un pirmo ultrasonogrāfijas izmeklējumu parasti veic ap 6.—8. grūtniecības nedēļu. Papildus tam [[ginekoloģija|ginekoloģiskā izmeklēšana]] ļauj ārstam konstatēt dzemdes palielināšanos un citas izmaiņas, kas liecina par grūtniecību. Savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai nodrošinātu sievietes un augļa veselību, veiktu nepieciešamos izmeklējumus un nodrošinātu atbilstošu medicīnisko aprūpi visā grūtniecības laikā. == Grūtniecības gaita un trimestri == Grūtniecība parasti ilgst aptuveni 40 nedēļas vai 10 ginekoloģiskos mēnešus, katrā no tiem — 28 dienas.<ref name="Māmiņu klubs">{{tīmekļa atsauce |title=Grūtniecības kalendārs 40. nedēļa |url=https://maminuklubs.lv/grutniecibas-kalendars/40/ |publisher=Māmiņu klubs |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241212012154/https://maminuklubs.lv/grutniecibas-kalendars/40/ }}</ref><ref name="nhs.uk">{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 40 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/28-to-40-plus/40-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka faktiskais grūtniecības ilgums var atšķirties. Pētījumi liecina, ka vidējais laiks no [[ovulācija]]s līdz [[dzemdības|dzemdībām]] ir 268 dienas (38 nedēļas un 2 dienas).<ref>{{laikraksta atsauce |author=A.M. Jukic, D.D. Baird, C.R. Weinberg, D.R. McConnaughey, A.J. Wilcox |title=Length of human pregnancy and contributors to its natural variation |journal=Human Reproduction |date=2013 Oct |volume=28(10) |issue=2848-55 |doi=10.1093/humrep/det297 |language=en}}</ref> Šī atšķirība rodas tāpēc, ka ovulācija parasti notiek aptuveni divas nedēļas pēc pēdējās menstruācijas pirmās dienas. Turklāt pētījumi rāda, ka grūtniecības ilgums var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona, piemēram, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] vidējais grūtniecības ilgums ir samazinājies no 39,1 nedēļas 1990. gadā līdz 38,5 nedēļām 2020. gadā, un tas ir īsāks nekā [[Eiropa]]s valstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Average Pregnancy Length in the US Is Shorter than in European Countries |url=https://www.bu.edu/sph/news/articles/2023/average-pregnancy-length-in-the-us-is-shorter-than-in-european-countries/ |publisher=Boston University - School of Public Health |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> Šīs 40 grūtniecības nedēļas tiek iedalītas trīs trimestros. Katra trimestra laikā notiek būtiskas pārmaiņas gan mātes organismā, gan augļa attīstībā. Visizteiktākās pārmaiņas grūtniecības laikā ir [[veģetatīvā nervu sistēma|veģetatīvajā nervu sistēmā]]. Pirmajos grūtniecības mēnešos pārmaiņas un traucējumi rodas [[parasimpātiskā nervu sistēma|parasimpātiskajā nervu sistēmā]], bet grūtniecības otrajā pusē — [[simpātiskā nervu sistēma|simpātiskajā nervu sistēmā]]. [[Endokrīnā sistēma|Endokrīnajā sistēmā]] apstājas [[olšūna|olšūnu]] ieligzdošanās. [[Olnīca|Olnīcā]] pārstāj nogatavoties [[folikuli]] un ovulācija nenotiek. [[Attēls:Pregnancy timeline lv.svg|1000px|center]] Pirmais trimestris (0–12 nedēļas) sākas no [[apaugļošanās]] brīža un ilgst līdz 12. grūtniecības nedēļai. Šajā periodā [[embrijs]] strauji attīstās un pārtop par [[auglis (anatomija)|augli]], sāk veidoties un līdz 8. nedēļai attīstās galvenie [[orgāns|orgāni]], [[nervu sistēma]], [[sirds]], [[plaušas]] un [[loceklis (anatomija)|ekstremitātes]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Māra Pilmane |title=Embrioloģijas posmi |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/117970-embriolo%C4%A3ijas-posmi |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Lai gan orgānu un orgānu sistēmu pamati izveidojas pirmajā trimestrī, to turpmākā attīstība un nobriešana turpināsies visā grūtniecības laikā un pat pēc dzimšanas. Ap sesto vai septīto nedēļu [[ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfijā]] jau var konstatēt augļa sirdsdarbību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=You and your baby at 6 weeks pregnant |url=https://www.nhs.uk/pregnancy/week-by-week/1-to-12/6-weeks/ |publisher=NHS |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Agrīna augļa ultrasonogrāfija |url=https://capitalclinicriga.lv/pakalpojumi/toposajam-maminam/i-trimestris/agrina-augla-ultrasonografija/ |publisher=Capital Clinic Riga |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> Šajā agrīnajā stadijā sirds vēl nav pilnībā izveidojusies, orgāns vēl nesit tādā veidā, kā to parasti iedomājas; drīzāk tiek novērota primitīva sirds struktūra ar elektrisko aktivitāti, kas ultrasonogrāfijā var būt redzama kā mirgošana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What to Expect From the 6-Week Ultrasound |url=https://www.thebump.com/a/6-week-ultrasound |publisher=the BUMP |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250219220604/https://www.thebump.com/a/6-week-ultrasound }}</ref> Līdz 12. nedēļai attīstās arī [[pirksts|pirksti]], [[acs|acis]] un [[auss|ausis]]. Mātei šajā laikā bieži rodas agrīnie grūtniecības simptomi, piemēram, [[nelabums|slikta dūša]], [[nogurums]] un hormonālās izmaiņas. Pirmajā trimestrī pastāv lielākais [[spontānais aborts|spontānā aborta]] risks, un to var izraisīt dažādi faktori, tostarp ģenētiskas novirzes, hormonālie traucējumi vai infekcijas. Otrais trimestris (13–27 nedēļas) tiek uzskatīts par grūtniecības stabilāko posmu, jo agrīnie simptomi samazinās un sieviete bieži jūtas enerģiskāka. Auglis turpina strauji attīstīties — izveidojas [[balsta un kustību orgānu sistēma|kaulu sistēma]], attīstās [[muskuļi]], un ap 20. nedēļu māte var sākt just augļa kustības. Šajā periodā auglis sāk reaģēt uz [[skaņa|skaņām]] un [[gaisma|gaismu]], attīstās arī iekšējie orgāni, tostarp [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]] un [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas sistēma]]. Otrajā trimestrī bieži tiek veikti [[skrīnigs|skrīninga]] izmeklējumi, lai novērtētu augļa attīstību un iespējamos [[iedzimtība|iedzimtos]] defektus. Lai gan šajā periodā [[komplikācijas|komplikāciju]] risks ir mazāks, pastāv iespēja attīstīties [[gestācijas diabēts|gestācijas diabētam]], [[augsts asinsspiediens|augsta asinsspiediena]] problēmām vai [[priekšlaicīgas dzemdības|priekšlaicīgu dzemdību]] draudiem. Trešajā trimestrī (28–40 nedēļas) auglis turpina augt un attīstīties, sasniedzot pilnīgu briedumu. [[Smadzenes]] un plaušas strauji attīstās, bet zem [[āda]]s sāk uzkrāties [[taukaudi]], kas palīdzēs [[termoregulācija]]i pēc piedzimšanas. Auglis kļūst aktīvāks, un tā kustības var būt izteiktākas un stiprākas. Ap 36.–37. nedēļu, gatavojoties dzemdībām, auglis parasti ieņem galvas pozīciju uz leju. Tomēr aptuveni 3–4% gadījumu virs 37 nedēļām auglis saglabā iegurņa priekšguļu, tas ir, sēžamvieta vai kājas ir vērstas uz leju.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Irina Rumjanceva |title=Grūtniecības atrisināšanas taktika un iznākums augļa iegurņa priekšguļas gadījumā šodien un pirms 20 gadiem |url=https://www.ginasoc.lv/uploads/content/Lekcijas/TIF_2015_Irina_Rumjanceva.pdf |publisher=Rīgas Stradiņa universitāte}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Noor Azmi Mat Adenan, A. Aniza |title=Term breech trial and its consequences on practice:a retrospective study of the university of malaya medical centre's experience |journal=Journal of Health and Translational Medicine |date=January 2003 |volume=8 |issue=1 |doi=10.22452/jummec.vol8no1.8}}</ref> Šādos gadījumos veselības aprūpes speciālisti var ieteikt procedūras, piemēram, ārējo galvas pagriešanu (''external cephalic version''), lai mēģinātu pagriezt mazuli galvas pozīcijā pirms dzemdībām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ECV for turning your breech baby |url=https://www.guysandstthomas.nhs.uk/health-information/ecv-for-turning-your-breech-baby |publisher=Guys and St Thomas NHS Foundation Trust |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |language=en}}</ref> grūtniecības beigu fāzē mātei var rasties diskomforts, ieskaitot [[muguras sāpes]], [[aizdusa|elpas trūkumu]] un [[pietūkums|pietūkumu]], jo dzemde ievērojami palielinās. Trešajā trimestrī palielinās priekšlaicīgu dzemdību un [[preeklampsija]]s risks, tāpēc svarīgi ir regulāri ārsta apmeklējumi, lai uzraudzītu mātes un augļa veselību. Latvijā priekšlaicīgu dzemdību biežums ir aptuveni 5–6% no visām grūtniecībām.<ref name="Santa Markova"/> Preeklampsija ir stāvoklis, kas raksturojas ar paaugstinātu asinsspiedienu un olbaltuma klātbūtni urīnā pēc 20. grūtniecības nedēļas. Tā sastopama aptuveni 2–5% grūtnieču.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elizabete Lohova, Anna Miskova |title=Preeklampsija – riski, izpausmes, skrīnings un profilakse |url=https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse |publisher=Ārsts.lv |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123065957/https://arsts.lv/jaunumi/elizabete-lohova-anna-miskova-preeklampsija-riski-izpausmes-skrinings-un-profilakse }}</ref> Grūtniecības norise katrai sievietei var būt atšķirīga, taču regulāras medicīniskās pārbaudes un veselīgs dzīvesveids palīdz nodrošināt veiksmīgu grūtniecības iznākumu gan mātei, gan bērnam. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=grutnieciba | title= Grūtniecība <nowiki>|</nowiki> Medicīnas termins | publisher= ''Neslimo.lv'' profils | language= lv}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grūtniecība| ]] 4qby77ckejheyp4c4dgddt61rm824x9 0 86595 4548139 4525658 2026-11-11T08:14:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548139 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Juris Kulakovs |Attēls = Juris Kulakovs 1988.jpg |Att_izm = |Apraksts = Juris Kulakovs 1988. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = |Dzimis = {{dat|1958|5|20}} |Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līvāni|td=Latvija}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|2024|2|12|1958|5|20}} |Instrumenti = balss, [[akordeons]], [[bungas]], [[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[rokmūzika]] |Nodarbošanās = komponists, pianists |Gadi = 1970. gadi—2024 |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = Arka<br />[[Menuets (grupa)|Menuets]]<br />[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]] |Mlapa = | Dzimums = V }} '''Juris Kulakovs''' (dzimis {{dat|1958|5|20}} [[Līvāni|Līvānos]], miris {{dat|2024|2|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis un [[komponists]]. Darbojās grupās "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1958. gadā [[Līvāni|Līvānos]] mežziņa Vladimira Kulakova (1922—2011) un skolotājas Veronikas Kulakovas, dzimušas Krušinas, (1927—2023) ģimenē. Mācījās [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolā]] un Līvānu bērnu mūzikas skolā, kur apguva [[akordeons|akordeona]] un trompetes spēli, tad [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā]] akordeona specialitātē (1975—1979),<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/ |accessdate={{dat|2024|3|10||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|2|12||bez}}}}</ref> izveidoja instrumentālo džezroka grupu "Arka" un bija viens no pirmajiem [[sintezators|sintezatora]] īpašniekiem Latvijā.<ref name="raimonds">{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Kulakovs | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/kulakovs_juris.html }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai "[[Menuets (grupa)|Menuets]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Menuets | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/menuets.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080605025611/http://www.home.lv/raymond/menuets.html | archivedate = {{dat|2008|06|05||bez}} }}</ref> spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas. 1981. gadā kopā ar daļu "Menueta" dalībnieku izveidoja rokgrupu "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]",<ref name="raimonds" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pērkons | publisher = Pie Raimonda | url = http://www.home.lv/raymond/perkons.html | access-date = {{dat|2009|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080504062856/http://www.home.lv/raymond/perkons.html | archivedate = {{dat|2008|05|04||bez}} }}</ref> bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus "Mākslas darbi" (1981) un "Zibens pa dibenu" (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) "Pērkona" koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu "Vēl ir laiks" Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) un "Labu vakar" (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu "Latviskā virtuve" "Pērkons" ierakstīja Francijā (1991).<ref>[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/juris-kulakovs-2521#posts Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC)]</ref> Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c. Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai. Māsa Maija Kulakova — [[Līvānu 1. vidusskola|Līvānu 1. vidusskolas]] skolotāja, mācību grāmatu autore, Tautas daiļamata meistare. Meita — vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska. Miris 2024. gada 12. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs|title=Miris mūziķis Juris Kulakovs|website=satori.lv|access-date=2024-02-13|language=lv|archive-date=2024-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240222110609/https://satori.lv/article/miris-muzikis-juris-kulakovs}}</ref> Par to tika paziņots [[Latvijas Radio 3|Latvijas Radio 3 — Klasika]] ēterā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/12.02.2024-muziba-devies-grupas-perkons-dibinatajs-komponists-juris-kulakovs.a542604/|title=Mūžībā devies grupas «Pērkons» dibinātājs, komponists Juris Kulakovs|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Teātra gada balva]] par mūziku A. Sent-Ekziperī "[[Mazais princis|Mazā prinča]]" izrādei Liepājas teātrī (2001) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu<ref name='Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Laidiens: 05.05.2009., Nr. 68'>{{tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/191387 |accessdate={{dat|2009|5|05||bez}}}}</ref> (2009) * Apbalvojums "Līvānu goda pilsonis", ko [[Līvānu novada dome]] piešķīra 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816|title=Latgales Laiks|website=Latgales Laiks|access-date=2025-12-19|language=lv|archive-date=2025-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20251009182627/https://latgaleslaiks.lv/lv/2011/5/13/49816}}</ref> == Darbi == [[Rīgas Muzikālais teātris]] iestudēja Kulakova mūziklus "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), [[Daugavpils teātris]] — rokoperu "Čigāns sapnī" (2001). === Mūzika teātra izrādēm === ''Liepājas teātrī:'' * J. Janševska "Dzimtene" (1986) * Š. Deleinijas "Medus garša" (1987) * A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989) * V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992) * B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999) * A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001) * J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003) ''Jaunajā Rīgas teātrī:'' * F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995) * E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997) ''Nacionālajā teātrī:'' * G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982) * Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991) * Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992) === Citi darbi === * Dziesmu cikls "[[Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem]]" (1987) * Viencēliena opera "Debešķīgā nepieciešamība" (1996) * Kantāte "Mateja pasija" (1999) * Dziesmu cikls "Ētera odējs" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007) * Līvānu himna (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-12-19|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106060022/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4243}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kulakovs, Juris}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas ģitāristi]] [[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] cc4y9ox7o2jj0p7fyihcs5ukzh9u50u 0 87189 4548135 4186598 2026-11-11T07:39:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548135 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Jump |Attēls = Jump singls.jpg |Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] |Albums = <br />[[Confessions On A Dance Floor (albums)|Confessions On A Dance Floor]] |A-puse = |B-puse = "History" |Izdots = {{flaga|Kanāda}} [[2006. gads|2006]]. [[31. oktobris]]<br />{{flaga|Eiropa}} [[2006. gads|2006]]. [[6. novembris]]<br />{{flaga|ASV}} [[2006. gads|2006]]. [[7. novembris]] |Formāts = CD singls<br />Ciparu lejupielāde<br />Vinils |Ierakstīts = [[2005. gads|2005]] |Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[Deju mūzika]] |Garums = 3:46 <small>(Album Version)</small><br />3:22 <small>(Edit)</small> |Izdevējs = [[Warner Records|Warner Bros.]] |Autors = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Stuart Price, Joe Henry |Producents = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Stuart Price |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Get Together singls.jpg|60px]]<br />[[Get Together]]<br />[[2006. gads|2006]] |Šis singls = [[Attēls:Jump singls.jpg|60px]]<br />'''Jump'''<br />[[2006. gads|2006]] |Nākamais singls = [[Attēls:Hey You singls.jpg|60px]]<br />[[Hey You]]<br />[[2007. gads|2007]] }} '''"Jump"''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] ceturtais singls no [[2005. gads|2005]]. gadā izdotā desmitā studijas albuma [[Confessions On A Dance Floor (albums)|Confessions On A Dance Floor]]. Singls tika izdots [[2006. gads|2006]]. gada rudenī. Lielākajā daļā [[Eiropa]]s singls tika izdots [[2006. gads|2006]]. [[6. novembris|6. novembrī]] (izņēmums bija [[Itālija]] un [[Nīderlande]], kur singls iznāca [[3. novembris|3. novembrī]] un [[Vācija]], [[Austrija]] un [[Šveice]], kur singls tika izdots [[10. novembris|10. novembrī]]), bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] singls oficiāli tika izdots [[7. novembris|7. novembrī]].<ref>[http://www.amazon.com/gp/product/B000GY72AG Amazon.com: Jump: Madonna: Music<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Oficiālās versijas == * Album Version (Mixed) — (3:42) * Unmixed Album Version — (3:58) * Edit/Radio Edit — (3:22) * Extended Album Version/Extended Version — (5:09) * Jacques Lu Cont Mix — (7:47) * Jacques Lu Cont Edit — (5:20) * Axwell Remix — (6:36) * Axwell Remix Edit — (4:45) * Junior Sanchez's Misshapes Mix — (6:49) * Junior Sanchez's Misshapes Mix Edit — (4:49) * Confessions Tour (Live CD) — (4:53) == Singls topos == {| class="wikitable" !align="left"|Tops ([[2006. gads|2006]]) !align="left"|Vieta |- |align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Latvian Airplay Top 50]] <ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/new.html Latvian Airplay Top 50, 2010.05.02<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|9 |- |align="left"|{{karogs|Latvija}} — [[European Hit Radio]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |title=European Hit Radio - Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40}}</ref> |align="center"|10 |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājaslapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Madonna singli}} [[Kategorija:Madonnas singli]] [[Kategorija:2006. gada singli]] mflzywnutn9iujan50583smad7hb4b5 0 88157 4548064 4472102 2026-11-11T03:11:48Z ~2026-58418-00 153146 4548064 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =AFC Čempionu Līga | aktuāla_sezona =2026.—2027. gada AFC Čempionu līgas sezona | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports =[[Futbols]] | dibin =1967 | moto = | komandas =40 (grupu turnīrā) | valsts =[[Āzija]] ([[AFC]]) | čempions ={{flaga|AAE}} [[Al Ahli Saudi FC]] (2025-2026; 2.tituls) | mlapa ={{oficiālā tīmekļa vietne}} }} '''AFC Čempionu Līga''' ir gadskārtējs starptautisks starpklubu [[futbols|futbola]] turnīrs, kurā sacenšas labākie [[Āzija]]s futbola klubi. Visveiksmīgākais klubs sacensībās ir Saūda Arābijas klubs [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] ar kopumā izcīnītiem četriem tituliem. Pašreizējie čempioni ir klubs [[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]], kas 2026. gada finālā ar 1:0 pārspēja japāņu [[FC Machida Zelvia]] komandu, iegūstot savu otro titulu pēc kārtas. == Čempioni == * 2003: [[Al Ain FC]] * 2004: Al-Ittihad * 2005: Al-Ittihad * 2006: Jeonbuk Hyundai Motors * 2007: Urawa Red Diamonds * 2008: [[Gamba Osaka]] * 2022: Urawa Red Diamonds * 2022/24: Al Ain FC * 2024/25: [[Al Ahli Saudi FC]] * 2025/26: [[Al Ahli Saudi FC]]<ref>{{cite web |last=Tan |first=Gabriel |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/48592345/al-ahli-see-machida-zelvia-extra-win-back-back-afc-champions-league-elite-titles |title=Al Ahli see off Machida Zelvia in extra-time to win back-to-back AFC Champions League Elite titles |work=ESPN |access-date=25 April 2026|date=25 April 2026 }}</ref> == Naudas balva == [[File:AFC Champions League trophy.jpg|thumb|Turnīra trofeja pasniegta līdz 2024. gadam]] Sākot ar 2024.–2025. gada sezonu, naudas balvu sadalījums ir šāds:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=-ArWIVMsvoI |title=AFC Champions League Elite™ 2024/25 |date=19 June 2024|author=The AFC Hub |access-date=20 June 2024 |via=YouTube}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Turnīra fāze ! rowspan="2" |Komandas ! colspan="2" |Summa |- !Komandai !Kopā |- | style="text-align:left;" |Uzvarētājs |1 |colspan="2"|$10 miljoni |- | style="text-align:left;" |Finālists |1 |colspan="2"|$4 miljoni |- | style="text-align:left;" |Pusfināls |4 |$600 000 |$2.4 miljoni |- | style="text-align:left;" |Ceturtdaļfināls |8 |$400 000 |$3.2 miljoni |- | style="text-align:left;" |Astotdaļfināls |16 |$200 000 |$3.2 miljoni |- | style="text-align:left;" |Grupu turnīrs |24 |$800 000 |$19.2 miljoni |- !Kopā !24 ! colspan="2" |$42 miljoni |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Starptautiskās klubu futbola sacensības]] [[Kategorija:Futbols Āzijā]] tpc1f1qe8b9gn9rmz2z24elfakpkme4 4548085 4548064 2026-11-11T04:48:37Z ~2026-58418-00 153146 /* Čempioni */ 4548085 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =AFC Čempionu Līga | aktuāla_sezona =2026.—2027. gada AFC Čempionu līgas sezona | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports =[[Futbols]] | dibin =1967 | moto = | komandas =40 (grupu turnīrā) | valsts =[[Āzija]] ([[AFC]]) | čempions ={{flaga|AAE}} [[Al Ahli Saudi FC]] (2025-2026; 2.tituls) | mlapa ={{oficiālā tīmekļa vietne}} }} '''AFC Čempionu Līga''' ir gadskārtējs starptautisks starpklubu [[futbols|futbola]] turnīrs, kurā sacenšas labākie [[Āzija]]s futbola klubi. Visveiksmīgākais klubs sacensībās ir Saūda Arābijas klubs [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] ar kopumā izcīnītiem četriem tituliem. Pašreizējie čempioni ir klubs [[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]], kas 2026. gada finālā ar 1:0 pārspēja japāņu [[FC Machida Zelvia]] komandu, iegūstot savu otro titulu pēc kārtas. == Čempioni == * 2003: [[Al Ain FC]] * 2004: Al-Ittihad * 2005: Al-Ittihad * 2006: Jeonbuk Hyundai Motors * 2007: Urawa Red Diamonds * 2008: [[Gamba Osaka]] * 2022: Urawa Red Diamonds * 2023/24: Al Ain FC * 2024/25: [[Al Ahli Saudi FC]] * 2025/26: [[Al Ahli Saudi FC]]<ref>{{cite web |last=Tan |first=Gabriel |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/48592345/al-ahli-see-machida-zelvia-extra-win-back-back-afc-champions-league-elite-titles |title=Al Ahli see off Machida Zelvia in extra-time to win back-to-back AFC Champions League Elite titles |work=ESPN |access-date=25 April 2026|date=25 April 2026 }}</ref> == Naudas balva == [[File:AFC Champions League trophy.jpg|thumb|Turnīra trofeja pasniegta līdz 2024. gadam]] Sākot ar 2024.–2025. gada sezonu, naudas balvu sadalījums ir šāds:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=-ArWIVMsvoI |title=AFC Champions League Elite™ 2024/25 |date=19 June 2024|author=The AFC Hub |access-date=20 June 2024 |via=YouTube}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Turnīra fāze ! rowspan="2" |Komandas ! colspan="2" |Summa |- !Komandai !Kopā |- | style="text-align:left;" |Uzvarētājs |1 |colspan="2"|$10 miljoni |- | style="text-align:left;" |Finālists |1 |colspan="2"|$4 miljoni |- | style="text-align:left;" |Pusfināls |4 |$600 000 |$2.4 miljoni |- | style="text-align:left;" |Ceturtdaļfināls |8 |$400 000 |$3.2 miljoni |- | style="text-align:left;" |Astotdaļfināls |16 |$200 000 |$3.2 miljoni |- | style="text-align:left;" |Grupu turnīrs |24 |$800 000 |$19.2 miljoni |- !Kopā !24 ! colspan="2" |$42 miljoni |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Starptautiskās klubu futbola sacensības]] [[Kategorija:Futbols Āzijā]] jtfw6l3asp4syv9ue25i9j0i56oi2bj 0 88962 4547877 4453163 2026-11-10T18:07:38Z Pirags 3757 /* Notikumi */ pap 4547877 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1923|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[Latvijas vēsture]]s notikumi [[1923. gads|1923. gadā]]'''. == Valdības == [[Attēls:Pauļuka Ministru kabinets 1923.jpg|thumb|330px|LZS un LSDSP koalīcijas valdībaː Pauļuka Ministru kabineta locekļi (izņemot Z. A. Meierovicu).]] * [[Meierovica 2. Ministru kabinets]], līdz 1923. gada 26. janvārim * [[Pauļuka Ministru kabinets]], no 27. janvāra līdz 27. jūnijam * [[Meierovica 3. Ministru kabinets]], no 28. jūnija == Notikumi == [[Attēls:Atjaunotā Juglas dzelzceļa tilta atklāšana 1923.jpg|thumb|330px|Latvijas Ministru Prezidents [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (vidū ar lietussargu) atklāj atjaunoto [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] dzelzceļa tiltu]] * [[Rīga|Rīgā]] atklāja pirmo speciāli kino vajadzībām pēc arhitekta [[Frīdrihs Skujiņš|F. Skujiņa]] projekta uzcelto kinoteātri ''[[Splendid Palace]]'' (1952.-2011. gadā kinoteātris "Rīga") === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — parakstīja [[Latvijas—Krievijas robeža]]s līgumu. * [[16. aprīlis]] — izsludināja likumu "Par pilsētas tiesību piešķiršanu [[Krāslava]]s miestam". === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Esplanāde]]s laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> === Augusts === * [[16. augusts]] — stājās spēkā neatkarīgās [[Latvija]]s Republikas laika likums "Par Valsts kontroli", saskaņā ar kuru Valsts kontrole kļuva par neatkarīgu koleģiālu iestādi, un šādi tā turpināja darboties līdz 1940. gadam. === Septembris === * [[1. septembris|1.]]—[[2. septembris]] — notika tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.<ref name="nosaukums-1">[http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018015023/http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, web.cvk.lv</ref> === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Zigfrīds Anna Meierovics]] Latvijas vārdā parakstīja politiskās savienības līgumu ar Igauniju.<ref>[http://www.historia.lv/index.htm Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, historia.lv</ref> * [[11. novembris]] — sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem". Parakstu vākšana ilgst līdz [[2. decembris|2. decembrim]]. Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika.<ref name="nosaukums-1" /> * [[13. novembris]] — uz trim gadiem par [[Latvija]]s Republikas valsts kontrolieri tika ievēlēts [[Roberts Ivanovs]]. === Decembris === * [[15. decembris]] — atklāta arhitekta Jāņa Neijas projektētā [[Meitene (stacija)|Meitenes dzelzceļa stacijas]] jaunā ēka, kas ievērojami cietusi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara atjaunota samazinātā apjomā. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Vasilijs Kononovs]] (''Василий Макарович Кононов''), partizāns, kara noziedznieks (miris 2011. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Tālivaldis Pētersons]], basketbolists (miris 2016. gadā) * [[6. februāris]] — [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (mirusi 2026. gadā) * [[8. februāris]] — [[Ēvalds Vilks]], rakstnieks (miris 1976. gadā) * [[29. marts]] — [[Ojārs Uldis Aleksis]], ķirurgs (miris 2023. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Vera Singajevska]], aktrise (mirusi 2014. gadā) * [[24. maijs]] — [[Pēteris Pētersons]], dramaturgs (miris 1998. gadā) * [[26. maijs]] — [[Vilnis Detlovs]], matemātiķis (miris 2007. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (mirusi 2017. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Visvaldis Lāms]], rakstnieks (miris 1992. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Moriss Halle]] (''Morris Halle''), Latvijas ebreju izcelsmes ASV valodnieks (miris 2018. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Jānis Kubilis]], aktieris (miris 2024. gadā) * [[28. augusts]] — [[Velta Līne]], aktrise (mirusi 2012. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Gunārs Cīrulis]] (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes rakstnieks (miris 2002. gadā) == Miruši == * [[8. marts]] — [[Krišjānis Barons]], folklorists, rakstnieks, publicists (dzimis 1835. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Andrejs Priedkalns]], sabiedriskais darbinieks, ārsts (dzimis 1873. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Cinema Riga02.JPG|<center>Kinoteātris ''[[Splendid Palace]]' ([[Arhitekts|arh.]] [[Frīdrihs Skujiņš]]).</center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1923. gads|Latvija]] [[Kategorija:1923. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 9qfv4vbvwy5puqea0vfoda1hc992j1y 4547879 4547877 2026-11-10T18:09:04Z Pirags 3757 /* Notikumi */ 4547879 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1923|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[Latvijas vēsture]]s notikumi [[1923. gads|1923. gadā]]'''. == Valdības == [[Attēls:Pauļuka Ministru kabinets 1923.jpg|thumb|330px|LZS un LSDSP koalīcijas valdībaː Pauļuka Ministru kabineta locekļi (izņemot Z. A. Meierovicu).]] * [[Meierovica 2. Ministru kabinets]], līdz 1923. gada 26. janvārim * [[Pauļuka Ministru kabinets]], no 27. janvāra līdz 27. jūnijam * [[Meierovica 3. Ministru kabinets]], no 28. jūnija == Notikumi == [[Attēls:Atjaunotā Juglas dzelzceļa tilta atklāšana 1923.jpg|thumb|330px|Latvijas Ministru Prezidents [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (vidū ar lietussargu) atklāj atjaunoto [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas]] dzelzceļa tiltu]] * [[Rīga|Rīgā]] atklāja pirmo speciāli kino vajadzībām pēc arhitekta [[Frīdrihs Skujiņš|F. Skujiņa]] projekta uzcelto kinoteātri ''[[Splendid Palace]]'' (1952.-2011. gadā kinoteātris "Rīga") === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — parakstīja [[Latvijas—Krievijas robeža]]s līgumu. * [[16. aprīlis]] — izsludināja likumu "Par pilsētas tiesību piešķiršanu [[Krāslava]]s miestam". === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes laukumā]] notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> === Augusts === * [[16. augusts]] — stājās spēkā neatkarīgās [[Latvija]]s Republikas laika likums "Par Valsts kontroli", saskaņā ar kuru Valsts kontrole kļuva par neatkarīgu koleģiālu iestādi, un šādi tā turpināja darboties līdz 1940. gadam. === Septembris === * [[1. septembris|1.]]—[[2. septembris]] — notika tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.<ref name="nosaukums-1">[http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018015023/http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, web.cvk.lv</ref> === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Zigfrīds Anna Meierovics]] Latvijas vārdā parakstīja politiskās savienības līgumu ar Igauniju.<ref>[http://www.historia.lv/index.htm Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, historia.lv</ref> * [[11. novembris]] — sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem". Parakstu vākšana ilgst līdz [[2. decembris|2. decembrim]]. Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika.<ref name="nosaukums-1" /> * [[13. novembris]] — uz trim gadiem par [[Latvija]]s Republikas valsts kontrolieri tika ievēlēts [[Roberts Ivanovs]]. === Decembris === * [[15. decembris]] — atklāta arhitekta Jāņa Neijas projektētā [[Meitene (stacija)|Meitenes dzelzceļa stacijas]] jaunā ēka, kas ievērojami cietusi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara atjaunota samazinātā apjomā. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Vasilijs Kononovs]] (''Василий Макарович Кононов''), partizāns, kara noziedznieks (miris 2011. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Tālivaldis Pētersons]], basketbolists (miris 2016. gadā) * [[6. februāris]] — [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (mirusi 2026. gadā) * [[8. februāris]] — [[Ēvalds Vilks]], rakstnieks (miris 1976. gadā) * [[29. marts]] — [[Ojārs Uldis Aleksis]], ķirurgs (miris 2023. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Vera Singajevska]], aktrise (mirusi 2014. gadā) * [[24. maijs]] — [[Pēteris Pētersons]], dramaturgs (miris 1998. gadā) * [[26. maijs]] — [[Vilnis Detlovs]], matemātiķis (miris 2007. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Žermēna Heine-Vāgnere]], dziedātāja (mirusi 2017. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Visvaldis Lāms]], rakstnieks (miris 1992. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Moriss Halle]] (''Morris Halle''), Latvijas ebreju izcelsmes ASV valodnieks (miris 2018. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Jānis Kubilis]], aktieris (miris 2024. gadā) * [[28. augusts]] — [[Velta Līne]], aktrise (mirusi 2012. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Gunārs Cīrulis]] (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes rakstnieks (miris 2002. gadā) == Miruši == * [[8. marts]] — [[Krišjānis Barons]], folklorists, rakstnieks, publicists (dzimis 1835. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Andrejs Priedkalns]], sabiedriskais darbinieks, ārsts (dzimis 1873. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Cinema Riga02.JPG|<center>Kinoteātris ''[[Splendid Palace]]' ([[Arhitekts|arh.]] [[Frīdrihs Skujiņš]]).</center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1923. gads|Latvija]] [[Kategorija:1923. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0uvl3yevhjkdgnnpy6wwywu96l79zse 0 89924 4547783 4361028 2026-11-10T13:32:13Z Vylks 50297 4547783 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #084 | nos = ''FC Flora'' | logo = [[Attēls:FCFlora.png|150px|Flora logo]] | pilns = ''Tallinna Football Club Flora'' | iesauka = ''Triibulised (svītrainie)'' <br />''Kaktused (kaktusi)'' | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Tallina}} | dib = 1990 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 10 | stad = ''[[A. Le Coq Arena]]'' | ietilp = 9692 | prez = {{flaga|Igaunija}} Pelle Pohlaks | tren = {{flaga|Igaunija}} Karls Mēls (pagaidu treneris) | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 3. vieta | mediji = {{url|fcflora.ee}} | pattern_la1 = | pattern_la2 = | pattern_b1 =_jablonec1617h | pattern_b2 =_dundee1314a | pattern_ra1 = | pattern_ra2 = | leftarm1 = 008000 | leftarm2 = FFFFFF | body1 = 008000 | body2 = FFFFFF | rightarm1 = 008000 | rightarm2 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks1 = 008000 | socks2 = FFFFFF }} '''''FC Flora''''' ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tallina]]s. Dibināts 1990. gadā, spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[A. Le Coq Arena]]'' stadionā, kurā ir 9692 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fcflora.ee/klubist/a-le-coq-arena/ |title=A. Le Coq Arena |accessdate={{dat|2016|2|4||bez}} |publisher=fcflora.ee |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160417105325/http://fcflora.ee/klubist/a-le-coq-arena/ |archivedate={{dat|2016|04|17||bez}} }}</ref> ''FC Flora'' ir 16 reizes izcīnījis Igaunijas futbola čempionu titulu un deviņas reizes uzvarējis [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kausā]]. Klubs vairākus gadus ir bijis [[Igaunijas futbola izlase]]s bāzes klubs, kā arī no tā jauniešu komandām nākuši vairāki futbolisti, kas veiksmīgi spēlējuši ārvalstu čempionātos. Šādi spēlētāji ir [[Marts Poms]], [[Andress Opers]], [[Raio Pīroja]], [[Ragnars Klavans]]. == Sasniegumi == * '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estchamp.html |title=Estonia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (16): 1993–94, 1994–95, 1997–98, 1998, 2001, 2002, 2003, 2010, 2011, 2015, 2017, 2019, 2020, 2022, 2023, 2025 ** Vicečempioni (7): 1992–93, 1995–96, 1996–97, 2000, 2007, 2008, 2021 * '''Igaunijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estcuphist.html |title=Estonia Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1994–95, 1997–98, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2015–16, 2019–20, 2025–26 ** Finālisti (7): 2000–01, 2002–03, 2005–06, 2009–10, 2017–18, 2020–21, 2022–23 * '''Igaunijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estsupcuphist.html |title=Estonia Super Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1998, 2002, 2003, 2004, 2009, 2011, 2012, 2014, 2016, 2020, 2021, 2024 ** Finālisti (8): 1999, 2006, 2010, 2017, 2018, 2022, 2023, 2026 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''1997.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est97.html|title=Estonia 1996/97|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''1998.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est98.html|title=Estonia 1997/98|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''1999.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est99.html|title=Estonia 1999|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2000.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est00.html|title=Estonia 2000|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2001.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est01.html|title=Estonia 2001|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2002.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est02.html|title=Estonia 2002|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2003.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est03.html|title=Estonia 2003|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2004.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est04.html|title=Estonia 2004|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2005.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est05.html|title=Estonia 2005|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est06.html|title=Estonia 2006|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est07.html|title=Estonia 2007|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est08.html|title=Estonia 2008|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est09.html|title=Estonia 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2010.html|title=Estonia 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2011.html|title=Estonia 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2012.html|title=Estonia 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2013.html|title=Estonia 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2014.html|title=Estonia 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2015.html|title=Estonia 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2016.html|title=Estonia 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2017.html|title=Estonia 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2018.html|title=Estonia 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2019.html|title=Estonia 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2020.html|title=Estonia 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{ESTfutč}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Flora}} * [http://fcflora.ee/ Kluba oficiālā vietne] {{ee ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Flora}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Flora]] [[Kategorija:Tallina]] [[Kategorija:FC Flora]] 9piqzbzmzsbexyicrqdgt9ksiohr3gx 0 96191 4547916 4522015 2026-11-10T18:52:22Z Biafra 13794 4547916 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga | aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026 | logo = | pikseļi = 200 | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1994. gads|1994]] | moto = | komandas = 10 | valsts = {{LAT}}<br />{{LTU}}<br />{{EST}} | čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Kibirkštis-TOKS"]] | mlapa = [https://womenbbl.com/ womenbbl.com] }} '''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījušās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un dažām citām Eiropas valstīm. == Vēsture == Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s, bet arī [[Somija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un citu valstu klubiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}</ref> Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā — 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī [[Polija]]s, [[Kazahstāna]]s un citu valstu klubi. 2015. gadā ''[[FIBA Europe]]'' pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga]]i un [[Centrāleiropas Sieviešu līga]]i. Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm — Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Polijas, Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva [[Kurskas “Dynamo-Farm”]], bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas "Dinamo" svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}</ref> === Vēsture — pārvaldības izmaiņas === 2023. gada janvārī Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību pārņēma Lietuvas Basketbola federācija, kas turpmāk koordinēja sacensību organizēšanu un attīstību. 2024. gada janvārī par līgas prezidentu tika iecelts [[Arvīds Klovs]] (''Arvydas Klovas''), bet par direktoru — [[Alvīds Jocis]] (''Alvydas Jocys'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-200680-new-president-and-director-for-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=New President and Director for the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Tā paša gada februārī līgas vadības struktūra tika paplašināta, par attīstības direktori kļūstot [[Latvijas Basketbola savienība]]s sieviešu basketbola koordinatorei Līgai Goldmanai, tādējādi palielinot Latvijas pārstāvniecību līgas pārvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201167-new-position-and-increased-latvian-involvement-in-the-baltic-league.html|title=New Position and Increased Latvian Involvement in the Baltic League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> === Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas === 2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija]]i pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu '''''Betsafe-WBBL'''''. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu '''''BioSil-WBBL'''''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā ''Open Smart Way MLKL'', pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> == Izspēles kārtība == 2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref> 2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā ''Open Smart Way MLKL''. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi [[TTT Rīga]] un [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]], kā arī Igaunijas ''[[TSA/CITYTEED]]'' no [[Tallina]]s. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}</ref> Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās ''Final Four'' turnīram. Paralēli notiek '''Baltijas līgas B divīzijas''' sacensības, kurās 2025./2026. gada sezonā piedalījās astoņas komandas — četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas. == Uzvarētāji == === 1994.—2018. gada sacensības === * 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]] * 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]] * 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]] * 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]] * 1998—1999 : [[Horizont Minsk]] * 1999—2000 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2000—2001 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2001—2002 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2002—2003 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2003—2004 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2004—2005 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2005—2006 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Lietuvos telekomas Vilnius]] * 2006—2007 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2007—2008 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2008—2009 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2009—2010 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"|Viļņas "TEO"]] * 2010—2011 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2011—2012 : [[Kauņas "VIČI-Aistės"]] * 2012—2013 : [[Grodņas "Olimpija"]] * 2013—2014 : [[Viļņas "Kibirkstis-Tiche"]] * 2014—2015 : [[Minskas "Tsmoki-Minsk"]] * 2015—2016 : Marijampolė Sūduva * 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk * 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk === Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada === {| class="wikitable" |'''Sezona''' |'''Čempions''' |- |2018/19 |'''[[TTT Rīga]]''' |- |2019/20 |'''TTT Rīga''' |- |2020/21 |kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika |- |2021/22 |'''TTT Rīga''' |- |2022/23 |'''TTT Rīga''' |- |2023/24 |'''TTT Rīga''' |- |2024/25 |'''[[Viļņas "Kibirkštis"]]''' |- |2025/26 |'''[[Viļņas "Kibirkštis-TOKS"]]''' |} == Ārējās saites == * [https://womenbbl.com/ Oficiālā mājaslapa] == Atsauces == [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Basketbols Igaunijā]] [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbols Lietuvā]] [[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]] 4cvvw1jqayncck756temq5jhsl57ud1 0 99366 4547957 4468669 2026-11-10T20:12:44Z ZANDMANIS 91184 4547957 wikitext text/x-wiki {{Motorsporta komandas infokaste | Ī_vārds = ''Mercedes'' | Logo = [[Attēls:Mercedes-AMG Petronas F1 Team logo (2026).svg|250px]] | P_vārds = ''Mercedes AMG Petronas Formula One Team'' | Vlt = {{DEU}} | Bāz = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Breklija]], [[Apvienotā Karaliste]] | Dir = {{flaga|Austrija}} [[Toto Volfs]] | Teh = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džeimss Elisons]]<br/ >{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Maiks Eliots]] | Dib = {{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes-Benz]]'' | SPil = 12. {{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]]<br/ >63. {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | Tes = {{flaga|Dānija}} [[Frederiks Vesti]] | Šas = F1 W17 | Dzi = ''[[Mercedes-Benz]]'' | Rie = Pirelli | Deb = {{f1|1954}}. gada {{f1gp|Francijas}} | Pēd = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Maiami}} | Sac = 304 | Kon = 9 ({{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}}, {{f1|2021}}, {{f1|2026}}) | Čem = 10 ({{f1|1954}}, {{f1|1955}}, {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2020}}, {{f1|2026}}) | Uzv = 127 | Pol = 292 | Apl = 138 | Pēdsez = 2025 | Pēdpoz = 2. (469 punkti) }} '''''Mercedes F1''''' ir [[Vācija]]s ''[[Formula 1]]'' autosacīkšu komanda, kas ''F1'' debitēja {{f1|1954}}. gadā (pēc nākamās, 1955. gada sezonas tā pameta autosportu). Pašreizējā komanda ar nosaukuma '''''Mercedes AMG Petronas''''' izveidota uz {{f1|2009}}. gadā konstruktoru kausu ieguvušās komandas ''[[Brawn GP]]'' bāzes,<ref name="Mercedes GP">{{Ziņu atsauce|title=Mercedes takes over Brawn|url=http://www.autosport.com/news/report.php/id/80174|publisher=Autosport.com|date=2009-11-16|accessdate=2009-11-16}}</ref> ''F1'' sacensībās atkal startē kopš {{f1|2010}}. gada. == Priekšvēsture == === Dalība ''Grand Prix'' un Formula 1 čempionātā === 1930. gados ''Mercedes'' piedalījās ''Grand Prix'' čempionātos. Tolaik dominēja viņu un ''[[Auto Union]]'' mašīnas. Krāsas un ātruma dēļ šo marku sacīkšu auto iesauca par sudraba bultām. {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā komanda uz laiku atgriezās, lai piedalītos [[Formula 1]] pasaules čempionātā un tās braucējs [[Huans Manuels Fanhio]] šajā komandā izcīnīja divus no saviem pieciem tituliem. ''Mercedes'' pameta autosportu pēc [[1955. gada Lemānas avārija]]s, kad [[Pjērs Levegs|Pjēra Levega]] vadītā ''Mercedes'' mašīna ielidoja tribīnēs, nogalinot 84 skatītājus un pilotu. === Dzinēju piegāde === Sākot ar {{f1|1993}}. gada sezonu ''Mercedes'' sāka apgādāt ''[[Sauber]]'' F1 komandu ar dzinējiem. Divus gadus vēlāk viņi sāka piegādāt motorus ''[[McLaren]]'' komandai un iegādājās daļu komandas akciju. Kopš tā laika ''McLaren'' ir izcīnījuši trīs čempionu titulus un vienu konstruktoru kausu. {{f1|2009}}. gadā ''Mercedes'' sāka apgādāt arī ''[[Brawn GP]]'' un ''[[Force India]]'', no kuriem pirmā komanda izcīnīja gan konstruktoru kausu, gan čempiona titulu. === ''Mercedes GP'' saknes === [[Attēls:Michael Schumacher pole lap monaco 2012.JPG|thumb|[[Mihaels Šūmahers]] 2012. gada [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] izcīņā]] No {{f1|1958}}. līdz {{f1|1998}}. gadam F1 piedalījās ''[[Tyrrell Racing]]'' komanda. {{f1|1999}}. gadā tā mainīja īpašnieku un nosaukumu uz ''[[British American Racing]]''. Tā sāka sadarboties ar ''[[Honda]]'' un {{f1|2006}}. gadā piedalījās ar nosaukumu ''[[Honda F1]]''. 2008. gada decembrī finanšu krīzes dēļ komanda no atsauca dalību čempionātā, tādēļ to nopirka tās vadītājs [[Ross Brons]] un pārsauca par ''[[Brawn GP]]''. Ar šādu nosaukumu komanda piedalījās vienu sezonu. == Jauns sākums == === ''Brawn GP'' iegāde === {{Pamatraksts|Brawn GP}} ''Brawn'' labo rezultātu dēļ baumoja, ka komandu varētu nopirkt un pārsaukt ''Mercedes-Benz'' koncerns. To apstiprināja {{dat|2009|11|16||bez}}. Ross Brons turpināja vadīt komandu.<ref name="Mercedes GP" /> Komandas bāze atrodas [[Breklija]]s pilsētā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. ''Mercedes'' pārdeva savus 40% ''McLaren'' akciju. Komandā brauca [[Niko Rosbergs]] un [[Mihaels Šūmahers]]. Komandas testpilots bija [[Sems Bērds]]. == Piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://en.espnf1.com/mercedes/motorsport/team/337.html Mercedes — komandas profils] portālā ESPN F1 {{en ikona}} {{Mercedes Grand Prix}} {{F1 piloti}} {{Formula 1 autosacīkšu komandas}} {{F1 konstruktoru kauss}} [[Kategorija:Formula 1 komandas]] [[Kategorija:Autosports Lielbritānijā]] [[Kategorija:Autosports Vācijā]] 82brqt9ezo210yd7ur8bdg6yjwgvf2k 0 101037 4548019 4186602 2026-11-10T22:55:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548019 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Hung Up |Attēls = Hung Up singls.jpg |Izpildītājs = [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] |Albums = [[Confessions On A Dance Floor (albums)|Confessions On A Dance Floor]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{flaga|Pasaule}} [[2005. gads|2005]]. gada [[17. oktobris]] |Formāts = CD singls<br />Ciparu lejupielāde<br />Vinils |Ierakstīts = [[2005. gads|2005]] |Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[Deju mūzika]], [[Hausmūzika]], [[Disko]] |Garums = 5:36 <small>(Album Version)</small><br />3:22 <small>(Radio Edit)</small> |Izdevējs = [[Warner Records|Warner Bros.]] |Autors = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Stuart Price |Producents = [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], Stuart Price |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Love Profusion singls.jpg|60px]]<br />[[Love Profusion]]<br />[[2003. gads|2003]]/[[2004]] |Šis singls = [[Attēls:Hung Up singls.jpg|60px]]<br />'''Hung Up'''<br />[[2005. gads|2005]] |Nākamais singls = [[Attēls:Sorry singls.jpg|60px]]<br />[[Sorry]]<br />[[2006. gads|2006]] {{Mini Audio piemērs | Fons = khaki | virsraksts = Audio piemērs | fails = HungUpSample.ogg }} }} '''"Hung Up"''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] pirmais singls no [[2005. gads|2005]]. gadā izdotā desmitā studijas albuma [[Confessions On A Dance Floor (albums)|Confessions On A Dance Floor]]. Singls tika izdots [[2005. gads|2005]]. gada [[17. oktobris|17. oktobrī]]. == Singla oficiālās versijas == * '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2 x 12" vinils''' # "Hung Up" (Album Version) — 5:36 # "Hung Up" (SDP Extended Vocal) — 7:57 # "Hung Up" (Bill Hamel Remix) — 6:58 # "Hung Up" (SDP Extended Dub) — 7:57 # "Hung Up" (Chus & Ceballos Remix) — 10:21 # "Hung Up" (Tracy Young's Get Up And Dance Groove) — 9:03 * '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Eiropas Savienība]]s CD singls''' # "Hung Up" (Radio Version) — 3:23 # "Hung Up" (Tracy Young's Get Up And Dance Groove Edit) — 4:16 # "Hung Up" (SDP Extended Vocal) — 7:57 * '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] 12" vinils''' # "Hung Up" (Album Version) — 5:36 # "Hung Up" (SDP Extended Dub) — 7:57 # "Hung Up" (SDP Extended Vocal) — 7:57 # "Hung Up" (Tracy Young's Get Up And Dance Groove Edit) — 4:51 * '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība]]s un [[Kanāda]]s Maxi-CD''' # "Hung Up" (Radio Version) — 3:23 # "Hung Up" (SDP Extended Vocal) — 7:57 # "Hung Up" (Tracy Young's Get Up and Dance Groove Edit) — 4:15 # "Hung Up" (Bill Hamel Remix) — 6:58 # "Hung Up" (Chus & Ceballos Remix) — 10:21 # "Hung Up" (SDP Extended Dub) — 7:57 * '''[[Francija]]s, [[Japāna]]s un [[Austrālija]]s CD singls''' # "Hung Up" (Radio Version) — 3:23 # "Hung Up" (Tracy Young's Get Up and Dance Groove Edit) — 4:15 # "Hung Up" (SDP Extended Vocal) — 7:57 == Topi un pārdošanas rezultāti == {{col-begin}} {{col-2}} === Singls topos === {| class="wikitable sortable" !Topi (2005 - 2006) !Augstākā<br />vieta |- |{{karogs|Austrālija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Austrija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Beļģija}} ([[Flandrija]]) |align="center"|1 |- |{{karogs|Beļģija}} ([[Valonija]]) |align="center"|1 |- |{{karogs|Kanāda}} <ref>[http://www.allmusic.com/artist/madonna-p64565 Madonna > Charts & Awards > Billboard Singles], allmusic.com, {{dat|2009|06|25|SK}}</ref> |align="center"|1 |- |{{karogs|Čehija}} <ref>[http://www.ifpicr.cz/hitparada/index.php?a=titul&hitparada=2&titul=143278&sec=447644fc5b86a9cf703e0c7fe934d160 Oficiální - Madonna Hung Up], IFPIcr.cz {{dat|2009|07|29|SK}}</ref> |align="center"|1 |- |{{karogs|Dānija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Nīderlande}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Eiropa}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Somija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Francija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Vācija}} <ref>[http://acharts.us/song/957 Hung Up on world charts], {{dat|2009|06|24|SK}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|1 |- |{{karogs|Itālija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Īrija}} |align="center"|2 |- |{{flaga|Latvija}} [[Latvian Airplay Top 50]] <ref>[http://www.lanet.lv/news/airplay/new.html Latvian Airplay Top 50, 2010.05.02<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|1 |- |{{karogs|Latvija}} — [[European Hit Radio]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40 |title=European Hit Radio - Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090710011646/http://www.europeanhitradio.com/topi/Top40}}</ref> |align="center"|2 |- |{{karogs|Jaunzēlande}} |align="center"|2 |- |{{karogs|Norvēģija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Rumānija}} <ref>[http://www.rt100.ro/top-100-edition.html?edition=510&go=Go Rumānijas Top 100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090909202501/http://www.rt100.ro/top-100-edition.html?edition=510&go=Go |date={{dat|2009|09|09||bez}} }}, rt100.ro {{dat|2009|06|24|SK}}</ref> |align="center"|1 |- |{{karogs|Spānija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Zviedrija}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Šveice}} |align="center"|1 |- |{{karogs|Apvienotā Karaliste}} |align="center"|1 |- |{{karogs|ASV}} [[Billboard Hot 100]] |align="center"|7 |- |{{karogs|ASV}} [[Billboard Hot Dance Club Play]] |align="center"|1 |- |{{karogs|ASV}} [[Billboard Pop 100]] |align="center"|7 |} {{col-2}} === Pārdošanas rezultāti === {| class="wikitable" !Valsts !Provider !Sertifikāts !Pārdošana |- |{{karogs|Austrālija}} |[[Australian Recording Industry Association|ARIA]] |Platīns |70,000 |- |{{karogs|Beļģija}} |[[International Federation of the Phonographic Industry|IFPI]] |Platīns |30,000 |- |{{karogs|Kanāda}} |[[Canadian Recording Industry Association|CRIA]] |Platīns |40,000 |- |{{karogs|Dānija}} |IFPI |Platīns |30,000 |- |{{karogs|Vācija}} |IFPI |Platīns |200,000 |- |{{karogs|Zviedrija}} |IFPI |2x Platīns |120,000 |- |{{karogs|Šveice}} |[[Swiss Music Charts|SMC]] |Platīns |30,000 |- |{{karogs|ASV}} |[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] |Platīns |1,000,000 |- |} {{col-end}} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājaslapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * {{IMDB|0000187}} * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] {{Madonna singli}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madonnas singli]] [[Kategorija:2005. gada singli]] [[de:Confessions on a Dance Floor#Hung Up]] 4p0tq59om8cwhtj56n4tkcti05cv1jm 10 101375 4547960 2368831 2026-11-10T20:18:12Z ZANDMANIS 91184 4547960 wikitext text/x-wiki {{Navbox | state = autocollapse | name = Mercedes Grand Prix | title = {{flaga|Vācija}} [[Mercedes Grand Prix|<span style="color:black">Mercedes Grand Prix</span>]] | titlestyle = background:silver; color:black; border:1px solid black; | group1 = Personāls | list1 = <div> {{flaga|Austrija}}&nbsp;[[Toto Volfs]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Padijs Lovs]]{{·}} {{flaga|Austrija}}&nbsp;[[Nikijs Lauda]] </div> | group2 = Bijušais personāls | list2 = <div> {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Ross Brons]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Niks Frajs]]{{·}} {{flaga|Vācija}}&nbsp;[[Norberts Haugs]]{{·}} {{flaga|VFR}}&nbsp;[[Alfrēds Noibauers]]{{·}} {{flaga|VFR}}&nbsp;[[Rūdolfs Ūlenauts]]{{·}} {{flaga|Vācija|Weimar}}&nbsp;[[Makss Zailers]] </div> | group3 = Piloti | list3 = <div> {{flaga|Vācija}}&nbsp;[[Niko Rosbergs]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Luiss Hamiltons]]{{·}} <small>{{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Sems Bērds]]</small> </div> | group4 = Pasaules čempioni | list4 = <div> {{flaga|Argentīna}}&nbsp;[[Huans Manuels Fanhio]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Luiss Hamiltons]] </div> | group5 = Eiropas čempioni | list5 = <div> {{flaga|Vācija|Nazi}}&nbsp;[[Rūdolfs Karačiola]] </div> | group6 = Modeļi | list6 = <div> [[Mercedes-Benz W25|W25]]{{·}} [[Mercedes-Benz W125|W125]]{{·}} [[Mercedes-Benz W154|W154]]{{·}} [[Mercedes-Benz W165|W165]]{{·}} [[Mercedes-Benz W196|W196]]{{·}} [[Mercedes MGP W01|MGP W01]]{{·}} [[Mercedes MGP W02|MGP W02]]{{·}} [[Mercedes F1 W03|F1 W03]]{{·}} [[Mercedes AMG W04|W04]]{{·}} [[Mercedes MGP W05|MGP W05]]{{·}} [[Mercedes F1 W06|F1 W06]]{{·}} [[Mercedes F1 W16|F1 W16]]{{·}} [[Mercedes F1 W17|F1 W17]] </div> | group7 = Saistītie raksti | list7 = <div> [[Brawn GP]]{{·}} [[British American Racing]]{{·}} [[Honda F1]]{{·}} [[Mercedes-Benz]]{{·}} [[Tyrrell Racing]] </div> }}<noinclude>[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> jud0yr56pjjsjv9zjzvamc40z00at45 4547966 4547960 2026-11-10T20:21:33Z ZANDMANIS 91184 4547966 wikitext text/x-wiki {{Navbox | state = autocollapse | name = Mercedes Grand Prix | title = {{flaga|Vācija}} [[Mercedes Grand Prix|<span style="color:black">Mercedes Grand Prix</span>]] | titlestyle = background:silver; color:black; border:1px solid black; | group1 = Personāls | list1 = <div> {{flaga|Austrija}}&nbsp;[[Toto Volfs]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Padijs Lovs]]{{·}} {{flaga|Austrija}}&nbsp;[[Nikijs Lauda]] </div> | group2 = Bijušais personāls | list2 = <div> {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Ross Brons]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Niks Frajs]]{{·}} {{flaga|Vācija}}&nbsp;[[Norberts Haugs]]{{·}} {{flaga|VFR}}&nbsp;[[Alfrēds Noibauers]]{{·}} {{flaga|VFR}}&nbsp;[[Rūdolfs Ūlenauts]]{{·}} {{flaga|Vācija|Weimar}}&nbsp;[[Makss Zailers]] </div> | group3 = Piloti | list3 = <div> {{flaga|Vācija}}&nbsp;[[Niko Rosbergs]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Luiss Hamiltons]]{{·}} <small>{{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Sems Bērds]]</small> </div> | group4 = Pasaules čempioni | list4 = <div> {{flaga|Argentīna}}&nbsp;[[Huans Manuels Fanhio]]{{·}} {{flaga|Lielbritānija}}&nbsp;[[Luiss Hamiltons]]{{·}} {{flaga|GER}}&nbsp;[[Niko Rosbergs]]{{·}} {{flaga|ITA}}&nbsp;[[Kimi Antonelli]] </div> | group5 = Eiropas čempioni | list5 = <div> {{flaga|Vācija|Nazi}}&nbsp;[[Rūdolfs Karačiola]] </div> | group6 = Modeļi | list6 = <div> [[Mercedes-Benz W25|W25]]{{·}} [[Mercedes-Benz W125|W125]]{{·}} [[Mercedes-Benz W154|W154]]{{·}} [[Mercedes-Benz W165|W165]]{{·}} [[Mercedes-Benz W196|W196]]{{·}} [[Mercedes MGP W01|MGP W01]]{{·}} [[Mercedes MGP W02|MGP W02]]{{·}} [[Mercedes F1 W03|F1 W03]]{{·}} [[Mercedes AMG W04|W04]]{{·}} [[Mercedes MGP W05|MGP W05]]{{·}} [[Mercedes F1 W06|F1 W06]]{{·}} [[Mercedes F1 W16|F1 W16]]{{·}} [[Mercedes F1 W17|F1 W17]] </div> | group7 = Saistītie raksti | list7 = <div> [[Brawn GP]]{{·}} [[British American Racing]]{{·}} [[Honda F1]]{{·}} [[Mercedes-Benz]]{{·}} [[Tyrrell Racing]] </div> }}<noinclude>[[Kategorija:Formula 1 komandu veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> ayreib5v9rgtma9ennocefdhxml6dqe 0 102160 4548078 4515194 2026-11-11T04:18:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548078 wikitext text/x-wiki {{POV}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Izraēlas—Palestīnas konflikts | date = 19. gadsimta otrā puse—pašlaik | image = [[Attēls:Occupied Palestinian Territories.jpg|250px]] | place = [[Tuvie Austrumi]] | territory = | result = | status = | combatants_header = | combatant1 = {{ISR}} | combatant2 = {{PSE}} | combatant3 = | commander1 = | commander2 = | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Izraēlas—Palestīnas konflikts''' ir [[konflikts]] par zemes teritoriālo piederību un etniski reliģiskajām tiesībām uz pašnoteikšanos starp [[ebreji]]em un [[palestīnieši]]em [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kas rit kopš 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām un izpaužas kā savstarpēji bruņoti uzbrukumi, politiska propaganda, ekonomiska pretstāve un [[Terorisms|terora]] aktu veikšana. Pēc 2023. gada 7. oktobra slaktiņa konflikts pārauga [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās karā]]. == Konflikta aizsākumi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū [[Palestīna|Palestīnā]], galvenokārt pilsētās, mita aptuveni 5000 ebreju. Gadsimta otrajā pusē sākās ebreju masveida ieceļošana Palestīnā un zemes uzpirkšana no [[Osmaņu impērija]]s ierēdņiem un latifundistiem (Osmaņu impērija nepieļāva zemes nonākšanu zemnieku privātīpašumā, zemniekiem paliekot [[dzimtcilvēki]]em līdzīgā statusā). Jau 1880. gados dažos ciemos sākās pirmie nemieri, kad to palestīniešu iedzīvotājiem ar varu lika pamest zemi, ko no [[Turki|turku]] latifundistiem bija nopirkuši ebreju ieceļotāji. [[1890. gadi|1890. gadu]] otrajā pusē sākās plaši palestīniešu zemnieku protesti. Haifā sākās pirmie stihiskie padzīto palestīniešu zemnieku bruņotie uzbrukumi lielajiem sīriešu zemes īpašniekiem, kuri pārdeva zemi ebreju ieceļotājiem. [[Attēls:THEODOR HERZL AT THE FIRST ZIONIST CONGRESS IN BASEL ON 25.8.1897. תאודור הרצל בקונגרס הציוני הראשון - 1897.8.25.jpg|250px|left|thumb|1897. gadā [[Bāzele|Bāzelē]] notikušā I Vispasaules cionistu kongresa delegāti]] 1897. gadā [[Bāzele|Bāzelē]] I Vispasaules cionistu kongress par savu mērķi oficiāli pasludināja ebreju izceļošanu uz Palestīnu un nacionālas valsts izveidošanu. 1890. gados sākās arī [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izceļošana uz Palestīnu, kur viņi piedalījās Haderas ebreju apmetnes ierīkošanā. Šajā laikā Palestīnā dzīvoja aptuveni 24 000 ebreju. 1898. gadā nodibināja "Ebreju koloniālo banku" ar 2 000 000 sterliņu mārciņu [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] un "Anglopalestīnas biedrību" ar 39 000 000 sterliņu mārciņu pamatkapitālu, kuru mērķis bija zemes uzpirkšana Palestīnā. Neskaitot palestīniešu Tukani, Huseini un Halidi klanus, zeme Palestīnā galvenokārt piederēja sīriešu un libāņu feodāļiem. Apmēram 25% zemes ebreju ieceļotājiem pakāpeniski pārdeva vēl pirms [[1917. gada Balfūra deklarācija|Balfūra deklarācijas]]. 1901. gadā nodibināja "Ebreju nacionālo fondu" ''Keren kaimet'', kura uzdevums bija vākt līdzekļus un uzpirkt zemi Palestīnā un finansiāli veicināt ebreju izceļošanu uz turieni. Paralēli un vēlāk radīja vēl virkni organizāciju ar līdzīgu mērķi. 1907. gadā ziemeļu [[Galileja|Galilejā]] uz viena [[Kibucs|kibuca]] bāzes izveidoja pirmo organizēto ebreju bruņoto grupu ''Bar Gior'', kas veica terora aktus pret Osmaņu varas iestādēm un nepakļāvīgiem palestīniešiem, piegādājot [[Lielbritānija]]i militārās izlūkošanas datus. 1909. gadā no ''Bar Giora'' atdalījās nelegāla kaujas organizācija "Aizsargi" (''Hašomer''). Sāka veidoties bruņotas ebreju kaujinieku grupas, kuru mērķis bija pārņemt zemi ne tikai ekonomiskām metodēm, bet arī bruņotā ceļā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] 1915. gadā Lielbritānijas karaspēks iebruka Osmaņu impērijā. [[Saiksa-Piko līgums]] paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļu sadalīs divos protektorātos: [[Sīrija|Sīrijā]], kas piederēs [[Francija]]i, kā arī [[Irāka|Irākā]], [[Transjordānija|Transjordānijā]], Palestīnā un [[Ēģipte|Ēģiptē]], kas piederēs Lielbritānijai. Pēc 1917. gada [[Arābi|arābu]] sacelšanās Lielbritānija okupēja Palestīnu, Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti. Savukārt 1917. gada 2. novembrī Lielbritānijas ārlietu ministrs [[Artūrs Balfūrs]] nāca klajā ar deklarāciju, ka ebrejiem no visas pasaules jāļauj doties uz Palestīnu, lai izveidotu tur savu valsti. 1918. gadā ebreji bija 8% no Palestīnas iedzīvotājiem (56 000). 1929. gadā uzpirktajās teritorijās bija 96 ebreju ieceļotāju apmetnes. 1923.—1936. gadā uz dzīvi Palestīnā pārcēlās ap 4500 [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]], 1932. gada 17. augustā [[Polija]]s aviokompānija [[Polijas aviolīnijas LOT|''LOT'']] ar astoņvietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus gaisa satiksmes līnijā Helsinki—Tallina—Rīga—[[Viļņa]]—[[Varšava]]—[[Ļviva]]—[[Bukareste]]—[[Sofija]]—[[Saloniki]]—[[Atēnas]], ar pagarinājumu līdz [[Palestīna]]i. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=6&i_id=2&pub_id=31436&i_ctr=24 |title="Jau 75 gadus tiek veikti lidojumi starp Poliju un Baltijas valstīm", LOT, 2007. |access-date={{dat|2024|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190501113016/http://travelnews.lv/index.php?m_id=6&i_id=2&pub_id=31436&i_ctr=24}}</ref> 1920. gadā ''Hašomer'' pārstrukturizējās un izveidoja jaunu pagrīdes kaujas organizāciju ''[[Hagana]]'', kura uzsāka aktīvu bruņošanos. ''Hagana'' biedri iefiltrējas svarīgākajos [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|britu pārvaldes]] amatos — [[policija]]s, [[muita]]s vadībā, utt. Izvērsās jauna palestīniešu padzīšanas kampaņa, kas izraisīja plašus nemierus zemnieku vidū — apsolīto neatkarību nedeva, bet esošo zemi atņēma. 1927. gadā ''Hagana'' ietvaros izveidoja grupu ''Kvutcat Hamerkac'', kuras vienīgais uzdevums bija terora aktu veikšana pret britu ierēdņiem un palestīniešu "bandītiem".{{nepieciešama atsauce}} Uz 1929. gadu ''Hagana'' kaujinieki ar ieroču spēku bija piespieduši atstāt savu zemi jau apmēram 30 000 palestīniešu. Atsacīšanos pamest savus ciemus apspieda britu policija kopā ar ''Hagana'' kaujiniekiem. 1929. gada 15. augusts iezīmēja pirmo masveida pretstāvi un masu upurus — [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] notika cionistu ekstrēmā spārna (Žabotinska sekotāju) manifestācija. Palestīniešiem izplatīja viltotu{{nepieciešama atsauce}} (kā vēlāk izmeklēšanā secināja no [[Londona]]s ieradusies lorda Šou komisija{{nepieciešama atsauce}}) aicinājumu pulcēties un aizsargāt [[mošeja]]s no cionistu akcijām. Sevišķi asa situācija izveidojās pie t.s. [[Raudu mūris|raudu mūra]], kas ir viena no Haram al-Šerifas mošejas sienām un reizē arī lielākā [[Jūdaisms|jūdaisma]] svētvieta, kur savstarpējās sadursmēs gāja bojā 133 ebreji un 116 palestīnieši. 1930. gadā Palestīnā ieradās karaliskā komisija, lai noskaidrotu palestīniešu neapmierinātības iemeslus un nemieru cēloņus. Komisijas ziņojumā tika norādīts par vispārēju palestīniešu etnisko, kultūras un ekonomisko diskrimināciju.{{nepieciešama atsauce}} === Bruņotās pretstāves izveidošanās === 1933. gadā no ''Hagana'' atdalījās teroristiska grupa “Nacionālā kaujas organizācija” (''Irgun cvai leumi''). 1934. gadā [[Itālija]]s Jūras karaskolā ''Chivitta Vekkia'' sāka apmācīt jaunos cionistus, kuri pēc mācību pabeigšanas devās uz Palestīnu (šī sadarbība ar [[Musolīni]] režīmu ilga līdz 1938. gadam). 1935. gadā sākās palestīniešu [[vispārējs streiks|vispārēji streiki]]. Izveidojās pirmā organizētā bruņotā palestīniešu teroristu grupa al-Kasima vadībā, kura postulēja neatkarības iegūšanu ar ieročiem rokās, taču britu policija to drīz vien likvidēja. 1936. gadā izveidoja mobilās ebreju kaujinieku vienības ''Hanodedet'', vidēji 70 cilvēki grupā, kas darbojās pēc t.s. [[Nāves eskadroni|nāves eskadronu]] principa — veica nakts uzbrukumus palestīniešu ciematiem (1936. gadā Lielbritānijas varas iestādes reģistrēja 3271 sūdzību no savas zemes padzītām palestīniešu ģimenēm). [[Attēls:Resistance of Palestinian men and women.png|250px|thumb|Palestīniešu kaujinieki 1936. gadā]] 1936. gada 19. aprīlī sākās plaši un organizēti palestīniešu protesti pret iebraucējiem un padzīšanu no zemes. Streikus apspiežot, britu karaspēks kopā ar ''Hagana'' nogalināja vismaz 800 zemnieku. Sākās demonstrācijas, kuras izklīdinot, nogalināja apmēram 1500 palestīniešu, 100 pakāra par musināšanu uz vardarbību un dumpi. Streiki pārauga bruņotā dumpī, kas ilga līdz 1939. gadam. Izveidojās pirmās organizētās bruņotās palestīniešu grupas, kuras sāka spridzināt [[nafta]]s vadus, uzbruka britu armijas patruļām un ebreju apmetnēm. 1938. gadā briti ieveda papildu karaspēku, kas, apspiežot sacelšanos, izmantoja arī bumbvedēju aviāciju. Sadursmēs ar britu armiju un ''Hagana'' nogalināja vai bez vēsts pazuda aptuveni 50 000 palestīniešu, no kuriem pakārti 196, bet mūža katorgu piesprieda 300 palestīniešu. Ap 6000 palestīniešu ieslodzīja koncentrācijas nometnēs.{{nepieciešama atsauce}} 1937. gadā ''Haganā'' ietilpa 21 000 bruņotu kaujinieku. Izveidota tās izlūkošanas nodaļa ''Sherut Ediot'' (saīsināti ''Shai''). ''Irgun cvai leumi'' izvērsa aktīvu darbību, rīkojot terora aktus tirgos, kinoteātros un sabiedriskajā transportā. 1938. gada 29. jūnijā britu policija apcietināja teroristu no ''Irgun cvai leumi'' brīdī, kad viņš mēģināja ievietot spridzekli autobusā, un pēc tiesas sodīja ar nāvi. 1938. gadā ebreju nāves eskadroni Č. Vingeita vadībā sarīkoja slaktiņu Tibērijā. Tas izraisīja starptautisku sašutumu un britu varas iestādes nāves eskadronus izformēja. No [[Polija]]s ''Hagana'' iegādājās 2750 šautenes, 225 ložmetējus un 10 000 rokas granātu. 1939. gadā ebreju pašpārvaldes pašaizsardzības vienībās bija 14 441 policisti, kas ietilpa 10 bruņotos pašvaldības policijas [[Bataljons|bataljonos]]. 1946. gadā ''Hagana'' sastāvā bija 16 000 kaujinieku, tajā skaitā aktīvajās kaujas ''Palmah'' grupās ap 8000 kaujinieku, ''Irgun cvei leumi'' vienībās — ap 5000 kaujinieku, bet ''Štern'' sastāvā bija aptuveni 300 kaujinieku. [[Attēls:Hagana Ship - Jewish State at Haifa Port (1947).jpg|thumb|250px|Haifas ostā 1947. gadā piestājis ''Hagana'' kuģis, no kura izkāpj no Eiropas atbraukušie ebreji]] [[Attēls:Bombe Irgoun 29 dec 1947.jpg|thumb|250px|''Irgun cvai leumi'' 1947. gadā terora aktā uzspridzināts palestīniešu pasažieru autobuss]] Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gada 29. novembra ANO rezolūcija 181/II nolēma Lielbritānijas mandātteritorijā izveidot divas valstis: [[Palestīnas Valsts|Palestīnu]] un [[Izraēla|Izraēlu]], piešķirot ebreju valsts izveidei 56% no teritorijas (kur dzīvoja 499 000 ebreju un 510 000 palestīniešu), 14 100 km² platībā; savukārt Palestīnas valstij piešķīra 43% teritorijas (kur bija 95 000 ebreju un 549 000 palestīniešu). 1% zemes atstāja Jeruzalemes brīvpilsētai (''corpus seperatum''), kurā dzīvoja 59 690 ebreju un 105 540 palestīniešu. 1947. gada novembrī un decembrī sākās haotiska teritorijas pārdale, kur palestīniešu zemnieku bandas centās ar spēku atgūt ciemus, no kuriem jau bija padzīti, savukārt ebreju paramilitāro grupējumu kaujinieki centās sagrābt stratēģiski svarīgākos punktus un iztaisnot nākotnē paredzētās robežas. Decembra sākumā tie ielenca un iznīcināja Kvazas ciematu. 31. decembrī ebreju kaujas organizācijas ''Hagana'' lidmašīna bombardēja [[Jafa]]s arābu kvartālu. Palestīniešu zemnieku bandu uzbrukumos decembrī nogalināja 184 ebreju civiliedzīvotājus, bet 4 mēnešu laikā gāja bojā 884 ebreju civiliedzīvotāji. Nogalināto palestīniešu skaits nav zināms, taču tas varētu būt vairākas reizes lielāks.{{nepieciešama atsauce}} 1948. gada februārī palestīnieši Jeruzalemē uzspridzināja trīs automašīnas ar sprāgstvielām. Martā ebreju grupējumu kaujinieki ielenca un iznīcināja Ainazeitunas, Salahedinas, Bīrabasas un Kastelas ciematus. Tika bloķētas Jafa un [[Akra]] (17. martā ''Hagana'' ar virspavēlnieka pavēli tika izveidoti ebreju jūras kara spēki). Ebreju bruņotie formējumi ''Hagana'', ''Irgun'', ''Lehi'' (''Lohamei herut Izrael'' jeb “Šterna grupa”) un IAA, — 1948. gadā izvērsa nežēlīgu cīņu pret arābiem. 1948. gada aprīlī ebreju kaujas organizāciju ''Irgun cvei leumi'' un Šterna grupas kaujinieki uzsāka operāciju ''Nahšon'', lai sagrābtu Jeruzalemi. Apvidus starp Izraēlas teritoriju un Jeruzalemes brīvpilsētu bija biezi apdzīvots, zemnieki iespēju robežās aktīvi bruņojās, lai aizstāvētu savu zemi un ģimenes. Kā atbalsta punktus šos ciemus izmantoja arī padzīto palestīniešu bandas, kuras centās atgūt savus ciemus. ''Irgun'' un Šterna vienības naktī uz 8. aprīli iebruka Dirjasinas ciemā Jeruzalemes pievārtē, sīvā cīņā salauza iedzīvotāju pretestību un nogalināja 250 iedzīvotāju. Gūstā saņemtos vīriešus nogalināja uz vietas, dzīvus palikušos bērnus un sievietes atbrīvoja, ciema ēkas pilnībā sagrāva. Tāpat iznīcināja Vadi-Diozas, Pardes Abu-Ljavanas, Kfar-Tobiasas ciemus līdz ar iedzīvotājiem, notika palestīniešu slaktiņš Jeruzalemes Katamonas kvartālā. Fotoattēlus un skrejlapas par notikušo izplatīja palestīniešu ciemos, kā rezultātā desmitiem tūkstošu zemnieku panikā pameta savas mājas un devās bēgļu gaitās. Šajā laikā nodibinājās pirmās plaši organizētās palestīniešu kaujas organizācijas: "Svētais karš" (''Favzi al-Kaukadži Džihad al-Mukaddas'') un "Atgriešanās varoņi" (''Abtal al-Auda''). Līdz maijam ebreju paramilitārā grupējuma ''Hagana'', kas jau bija labi apmācīta un labi apbruņota nelegāla 80 000 vīru liela armija, daļas jau bija okupējušas Jafu, Haifu, Cfatu, Tiberiju, Jeruzalemes rietumu daļu, daļu Rietumgalilejas, un izveidojušas koridoru starp Telavivu un Jeruzalemi — iekarojot apmēram 18 palestīniešu pilsētas un ciemus. Uz to brīdi jau aptuveni 100 000 palestīniešu bija ar teroru padzīti no savām dzīvesvietām. Abu karojošo pušu nežēlību vēl uzkurināja ziņas — dažkārt patiesas, dažkārt izdomātas, — par pretējās puses īstenotajām zvērībām. Atriebība bieži vien bija gan ebreju, gan palestīniešu rīcības galvenais motīvs.{{nepieciešama atsauce}} Divus no trim ebreju grautiņiem 1948. gadā izraisīja ebreju zvērības pret arābiem. 1948. gada 30. decembrī teroristi no ''Irgun cvai leumi'' uzspridzināja bumbu autobusa pieturā pie [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas vārtiem Haifas apkaimē. Seši palestīnieši mira uz vietas, vairāki desmiti ievainoti. Rūpnīcas strādnieki, bruņojušies ar nūjām, nažiem un stieņiem, metās atriebties, iebrūkot ebreju kopienas mājās un nogalinot 39 cilvēkus. (Savukārt ''Hagana'', atriebjot to, naktī uz 31. decembri iebruka netālu esošajā Balad-eš-Šeihas ciematā, kur dzīvoja daudzu rūpnīcas strādnieku ģimenes, un nogalināja aptuveni 60 ciema iedzīvotāju). Savukārt 13. aprīlī notika palestīniešu uzbrukums ''Hagana'' autokolonnai, kuras lielākā daļa bija medicīniskais personāls — ārsti, medmāsas, studenti, — kas virzījās Austrumjeruzalemē uz Skopus kalna pusi. Taču ne vienmēr motīvs bija atriebība, 13. maijā, kad Kfarecionā (šobrīd El-Halila), Ecionas apmetņu kompleksā, ziemeļos no Hebronas palestīniešu kaujinieki apšāva vairākus desmitus gūstā padevušos izraēliešu karavīru, to skaitā apmēram divdesmit sievietes, ko nebija izprovocējis neviens konkrēts izraēliešu uzbrukums vai to veikta ļaundarība. [[Attēls:Palestinian refugees.jpg|250px|thumb|Palestīniešu bēgļi 1948. gadā pametam [[Galileja|Galileju]]]] 1948. gada 14. maijā beidzās Lielbritānijas mandāta vara Palestīnā un 15. maijā proklamēja Izraēlas valsti. Sākās [[Izraēlas neatkarības karš]], kam beidzoties aptuveni 250 palestīniešu ciemati bija iznīcināti pilnībā un 600 000 palestīniešu bija padzīti. Izraēla okupēja un pasludināja par savām visas Palestīnas valstij paredzētās teritorijas 6700 km² platībā. Karadarbības laikā palestīniešu partizāni un regulāro armiju karavīri padzina no dzīvesvietām arī nelielu skaitu ebreju kopienu. Ebrejus izdzina no visām apdzīvotajām vietām, kuras arābiem izdevās ieņemt, tai skaitā no ebreju kvartāla [[Jeruzalemes vecpilsēta|Jeruzalemes vecpilsētā]] (lielāko daļu ēku vēlāk nojauca), no Ecionas apmetņu kompleksa (Kfareciona, Massuot-eciona, Revadima un Eincurima, kuras marodieri nolīdzināja līdz ar zemi), kā arī no Kfardaru Gazas sektorā. Kad Izraēla 1967. gada karā sagrāba gan Gazas joslu, gan Rietumkrastu, šīs apmetnes uzcēla no jauna. Simtiem arābu apdzīvoto vietu tā arī palika neapdzīvotas, vai tajās tika izveidotas ebreju apmetnes. 1987. gada Jordānas rietumu krasta un Gazas sektorā sākās palestīniešu sacelšanās — [[intifada]]. === Partizānu karš un terorisms === Radikālāk noskaņotie palestīnieši sāka pa vienam un grupiņās atgriezties dzimtenē, lai uzsāktu partizānu karu, taču šai kustībai bija individuāls, nekoordinēts raksturs. [[1950. gadi|1950. gadu]] sākumā parādījās pirmās palestīniešu organizētās partizānu fedaijinu grupas, no kurām lielākā bija "Svētais atbrīvošanas karš" (''Al-Džihad al-Mukkadas''). Tās sāka veikt organizētus terora aktus pret Izraēlas Bruņotajiem spēkiem un izraēliešu civiliedzīvotājiem. 1957. gadā [[Kuveita|Kuveitā]] izveidoja Palestīnas atbrīvošanas kustību ''Fatah'' (''Harakat at-Tahrir al-Filastini''). 1958. gadā okupētajās teritorijās izveidoja palestīniešu kaujas organizāciju "Zeme" (''Al-Ard''). 1964. gadā izveidojās [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] (PAO), vienlaicīgi Sīrijas, Ēģiptes un Irākas bēgļu nometnēs sāka organizēties [[Palestīnas Atbrīvošanas armija]]s (PAA) vienības. 1965. gada 1. janvārī palestīniešu grupējuma ''Fatah'' kaujas organizācija "Vētra" (''Al-Asifa'') īstenoja pirmo lielo terora aktu pret Izraēlas karaspēku. Palestīniešu bruņotās organizācijas no haotiskām terora akcijām pārgāja uz organizētu plānveidīgu darbību. 1967. gada 13. augustā sākās zemes konfiskācija Jeruzalemē, lai izveidotu tajā ebreju kvartālus. Laikā no 1967. līdz 1973. gadam Ramallahā, Betlēmē, Jerihonā, Hebronā un Nablusā palestīniešiem konfiscēja vairāk nekā 30 000 ha lauksaimniecībai derīgās zemes. ANO Tuvo Austrumu aģentūra reģistrēja 1 344 576 palestīniešu bēgļus. 1967. gadā Izraēlā parādījās reliģiozi orientētas ebreju teroristu grupas, piemēram, "''Guš emunim''" un "''Kach''",<ref>Skaļākā ''Kach'' terora akcija notika 1994. gada 25. februārī, kad šī grupējuma terorists Baruhs Goldšteins iekļuva Al-Ibrahim mošejā Hebronā un atklāja uguni, nogalinot 63 un ievainojot 270 dievlūdzējus.{{nepieciešama atsauce}}</ref> kuras savas akcijas pret palestīniešiem attaisnoja ar reliģiskiem motīviem.{{nepieciešama atsauce}} [[Attēls:PFLP-group-1969.jpg|thumb|250px|Palestīnas atbrīvošanas tautas frontes kaujinieki 1969. gadā]] [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā no ''Fatah'' atšķēlās Revolucionārā padome ar [[Abu Nidals|Abu Nidalu]] vadībā, kura pret Izraēlu vērsto teroru izvērsa ne tikai okupētajās teritorijās, bet arī visā pasaulē. Kopumā izveidojās aptuveni 40 dažādas, bieži savstarpēji nesaistītas palestīniešu organizācijas, kuru darbībā bija terora metodes. 1973. gada novembrī nodibināja ebreju labēji ekstrēmistisko organizāciju "Ticīgo savienība" (''Guš emunim''), kuras programmā bija minēta Lielizraēlas izveidošana līdz Tigras upei. Organizācija veidoja okupētajās teritorijās kolonistu apmetnes, organizēja to pašaizsardzības vienības, kuras ar bruņotu spēku paplašināja savu apmetņu teritorijas. [[Attēls:1978-bus-attack01.jpg|thumb|250px|''Fatah'' 1978. gadā terora aktā uzspridzināts izraēliešu pasažieru autobuss]] Pēc 1979. gada februāra [[Irānas islāma revolūcija]]s palestīniešu teroristisko organizāciju ideoloģijā parādījās reliģiozi motīvi, to darbība no nacionālās atbrīvošanas kara pieņēma reliģiska kara iezīmes. No Kafrkesemas ciema nākušais [[šeihs]] Abdalla Nimrs Dervišs nodibināja teroristu grupu "Islāma svētais karš" (''Al-Džihad al-islam''). 1982. gada rudenī, vainojot Arafatu piekāpībā, no PAO atšķēlās Saida Musas (''Abu Musa'') un Nimra Saleha (''Abu Saleh'') vienības, viens no [[Libāna]]s [[Šiīti|šiītu]] līderiem šeihs Fadlalla izveidoja ''[[Hezballāh]]''. 1988. gadā vairāki radikālie islāmā grupējumi apvienojās kustībā ''[[Hamās]]'' (''Harakat al-mukavama al-islamia''), kas nostājās klaji naidīgās pozīcijās pret PAO. === Upuri === Precīzs ieilgušā konflikta upuru skaits nav zināms, jo abas konfliktējošās puses cenšas noklusēt savu darbību un pārspīlēt pretinieku nogalināto upuru skaitu.{{nepieciešama atsauce}} Precīzāki rādītāji ir pieejami par īsākiem konflikta posmiem, kad statistiku veikušas neitrālas starptautiskās organizācijas: Laikā no 2000. gada septembra, kad sākās palestīniešu sacelšanās, līdz 2002. gada martam savstarpējā vardarbībā bojā gājuši vismaz 313 ebreji un vismaz 958 palestīnieši.<ref>Reuters / Israeli Defence Force / Palestinian Red Crescent Society // Diena. 8.03.2002.</ref> == Politiskās sarunas par konflikta risinājumu == 1985. gada februārī ASV noraida Ammanā pieņemto arābu valstu apspriedes rezolūciju, jo nepiekrita, ka palestīniešiem būtu pašnoteikšanās tiesības. 1988. gada 23. septembrī sarunās [[Vašingtona|Vašingtonā]] Izraēlas premjerministrs [[Benjamins Netanjahu]] ar PAO līderi Arafatu vienojās par attiecību normalizēšanu. Izraēla apsolīja atbrīvot aptuveni 1000 [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]] un pamest 13% no okupētajām teritorijām, savukārt PAO apsolīja apkarot ekstrēmistu grupējumus un oficiāli svītrot no 1964. gada Palestīniešu hartas punktu par nepieciešamību iznīcināt Izraēlas valsti.{{nepieciešama atsauce}} [[Attēls:Bill Clinton, Yitzhak Rabin, Yasser Arafat at the White House 1993-09-13.jpg|thumb|250px|[[Ichaks Rabins]], [[Bills Klintons]] un [[Jāsirs Arafāts]] 1993. gada 13. septembra Oslo tikšanās laikā]] 1991. gada 6. martā ASV prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] paziņoja, ka neatzīst Palestīnas valsts izveidošanas ideju, jo 1947. gada ANO rezolūcijas noteiktā Palestīnas teritorija ''de facto'' pieder Izraēlai.{{nepieciešama atsauce}} 1999. gada maijā jaunais Izraēlas premjerministrs [[Ehuds Baraks]] paziņoja, ka atsāks [[Ichaks Rabins|Ichaka Rabina]] politiku. Septembra sarunās Izraēla piekrita atbrīvot 13% okupēto zemju. Novembrī [[Oslo]] Arafats un Baraks vienojās, ka 2000. gada jāparaksta pilnīgu miera līgumu, jāizved Izraēlas karaspēku no Libānas dienvidiem, ka Izraēla atzīst palestīniešu tiesības proklamēt [[Palestīnas Valsts|savu valsti]]. Vienlaikus Izraēla paziņoja, ka nekad neatteiksies no 30% palestīniešu iepriekš apdzīvotās teritorijas, kur jau bija izveidotas stabilas izraēliešu apmetnes.{{nepieciešama atsauce}} == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [http://www.deiryassin.org/pictures.html Deir Yassin Remembered] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091216233116/http://www.deiryassin.org/pictures.html |date={{dat|2009|12|16||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arābu-Izraēlas konflikts]] [[Kategorija:Libānas vēsture]] [[Kategorija:Sīrijas vēsture]] [[Kategorija:Ēģiptes vēsture]] [[Kategorija:Jordānijas vēsture]] [[Kategorija:Palestīnas vēsture]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] 4rrv1q9ku31n8cc9y24fuvwpiil6004 0 103562 4548144 4225513 2026-11-11T08:30:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548144 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Juris Šics | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 25px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | attēls = 2017-02-04 Juris Šics by Sandro Halank.jpg | att_izm = | paraksts = Juris Šics (2017) <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|4|26}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 174 [[centimetrs|cm]] | svars = 74 [[kilograms|kg]] | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu sporta ģimnāzija]] <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | disciplīna = Divnieki | poz = | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2022 | treneris = [[Jānis Liepa]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = [[Andris Šics]] <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kamaniņu braukšanā | pk_debija = 2002 | pk_beigas = 2022 | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = 3. vieta (2015) <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 5 ({{oss|Z=2006}}, {{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}) | os_medaļas = 1 sudraba, 2 bronzas | os_lab sasn = 2. vieta ({{oss|Z=2010}}) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā | pč_dalība = | pč_medaļas = 3 sudraba, 6 bronzas | pč_lab sasn = 3. vieta (2016, 2020, 2021) <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā | reģ2_saite = Eiropas čempionāta | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = 3 zelta, 4 sudraba, 8 bronzas | reģ_lab sasn = 1. vieta (2008, 2010, 2021) <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = <!-- {{Medal|Sport|Vīriešu [[kamaniņu braukšana]]}} {{Medal|Country|{{karogs|Latvija}}}} {{Medal|ZOS}} {{Medal|Silver|[[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|Vankūvera 2010]]|[[Kamaniņas 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Divnieki]]}} {{Medal|Bronze|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}|{{osv|Kamaniņu braukšana|2014|Ziemas|title=Divnieki|subcategory=Divnieki}}}} {{Medal|Bronze|{{oss|Z=2014|teksts=Soči 2014}}|{{osv|Kamaniņu braukšana|2014|Ziemas|title=Stafete|subcategory=Stafete}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Oberhofa 2008]]|Stafete}} {{Medal|Bronze|[[2009. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Leikpleisida 2009]]|Stafete}} {{Medal|Bronze|[[2011. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Čezāna 2011]]|Divnieki}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|Vistlera 2013]]|Stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|Čezāna 2008|Stafete}} {{MedalGold|Sigulda 2010|Stafete}} {{MedalSilver|Sigulda 2014|Stafete}} {{MedalBronze|Vinterberga 2006|Stafete}} {{MedalBronze|Soči 2015|Divnieki}} --> }} '''Juris Šics''' (dzimis {{dat|1983|4|26}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucējs]], startēja divnieku sacensībās kopā ar savu brāli [[Andris Šics|Andri Šicu]]. Triju olimpisko spēļu medaļu īpašnieks. Pēc braucēja karjeras beigām kļuvis par treneri. == Karjera == [[Attēls:Luge world cup Oberhof 2016 by Stepro IMG 7245 LR5.jpg|thumb|left|Abi brāļi Pasaules kausa posmā 2016. gadā]] Ar kamaniņu braukšanu nodarbojas kopš 1998. gada. Sākotnēji J. Šics startēja vieninieku sacensībās, taču divus gadus pirms [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas olimpiskajām spēlēm]] sāka startēt kopā ar brāli [[Andris Šics|Andri Šicu]].<ref name="kasjauns.lv" /> Kamanās J. Šics startēja apakšā.<ref name="kasjauns.lv" /> Kopā ar brāli piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=2006}}, {{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}, {{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}). 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] ieņēmuši 7. vietu divnieku sacensībās, pēc četriem gadiem [[Vankūvera|Vankūverā]] izcīnīja otro vietu (sudraba medaļu), kas bija pirmā sudraba medaļa Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/18022010-andrim_un_jurim_siciem_sudraba_medalas|title= Andrim un Jurim Šiciem - sudraba medaļas|accessdate= {{dat|2010|02|19}}|author= Andris Vētra|date= {{dat|2010|02|18}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> 2014. gadā [[Soči|Sočos]] izcīnījuši bronzas medaļu divniekos, tādējādi kļūstot par pirmajiem latviešiem, kas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījuši vairāk nekā vienu medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/soci_2014/12022014-sici_pec_pirma_brauciena_piektie_var_cini|title=Brāļiem Šiciem bronza kamaniņu sacensībās divniekiem|last=Rubulis|first=Jānis|date={{dat|2014|2|12||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|2|12||bez}}}}</ref> Nākamajā dienā Latvijas komandas sastāvā tika izcīnīta bronzas medaļa arī komandu stafetē. Pasaules čempionātos brāļi Šici ir izcīnījuši trīs bronzas medaļas jauktajā stafetē (2008, 2009, 2013) un vienu divniekos (2011),<ref>[http://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/29012011-sici_pec_pirma_brauciena_4_vieta Šiciem bronza pasaules čempionātā]</ref> Eiropas čempionātos ir izcīnījis 2 zelta un vienu sudraba un vienu bronzas medaļu jauktajā stafetē. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/sports/olimpiskasvestis/olimpiskajiem-medalniekiem-un-starkovam-pieskirts-triju-zvaigznu-ordenis-znarokam-ne Olimpiešiem un Starkovam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Znarokam — nē]</ref> 2011. gada maijā cieta smagā [[Autoavārija|autoavārijā]],<ref>[http://sportacentrs.com/ziemas_sports/19052011-avarija_cietis_olimpiskais_vicecempions_j Smagā avārijā cietis olimpiskais vicečempions Juris Šics], sportacentrs.com</ref> pēc kā viņam tika veikta operācija.<ref>[http://sportacentrs.com/ziemas_sports/jaunumi/25052011-jurim_sicam_ceturtdien_tiks_veikta_operac Jurim Šicam ceturtdien tiks veikta operācija], sportacentrs.com</ref> Līdz augustam viņš izgāja rehabilitācijas procesu.<ref>[http://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/17082011-sics_iziet_rehabilitaciju_un_jau_trenejas Šics iziet rehabilitāciju un jau trenējas]</ref> 2015. gadā ieņēma trešo vietu [[Pasaules kauss kamaniņu sportā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā. 2022. gada pavasarī brāļi Šici paziņoja par profesionālā sporta karjeras beigām. Pēc braucēja karjeras beigām J. Šics kļuvis par treneri, strādā ar Itālijas izlases kamaniņu braucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/bijusais-kamaninu-braucejs-juris-sics-karjeru-ka-treneris-turpinas-italija.a465402/|title=Bijušais kamaniņu braucējs Juris Šics karjeru kā treneris turpinās Itālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == {|class="wikitable" style="text-align:center" |+Sasniegumi divniekos ar Andri Šicu |- !colspan="2"|Sacensības !2005 !2006 !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 |- | rowspan="2" style="text-align:left;"|[[Olimpiskās spēles]] | style="text-align:left;"|Divnieki |— | 7 |— |— |— | {{medal-bg|silver}}| 2 |— |— |— | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |— |— |6 |- | style="text-align:left;"|Stafete |— |— |— |— |— |— |— |— |— | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |— |— |6 |- | rowspan="2" style="text-align:left;"|Pasaules čempionāts | style="text-align:left;"|Divnieki |10 |— |10 |18 |19 |— | {{medal-bg|bronze}}| 3 |9 |6 |— |6 |5 |13 |— |- | style="text-align:left;"|Stafete |10 |— |6 | {{medal-bg|bronze}}| 3 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— | |7 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |7 | {{medal-bg|silver}}| 2 |— |— |- | rowspan="2" style="text-align:left;"|Eiropas čempionāts | style="text-align:left;"|Divnieki | |5 | |7 | |4 | |7 | |5 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |5 | {{medal-bg|silver}}| 2 |- | style="text-align:left;"|Stafete | | {{medal-bg|bronze}}| 3 | | {{medal-bg|gold}}| 1 | | {{medal-bg|gold}}| 1 | |6 | | {{medal-bg|silver}}| 2 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— | {{medal-bg|bronze}}| 3 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |- | colspan="2" style="text-align:left;"|Pasaules kauss | |9 |8 |12 |9 |7 |7 |16 |6 |9 | {{medal-bg|bronze}}| 3 |— |8 |— |} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="kasjauns.lv">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/17149/brali-sici-karjeru-uzsakusi-piekerti-nedarbos-kamaninu-trase|title= Brāļi Šici karjeru uzsākuši, pieķerti nedarbos kamaniņu trasē|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= {{dat|2011|12|23||bez}}|publisher= Kas Jauns}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20220209081345/http://kamanas.lv/en/team_members/15-andris-sics LATVIJAS KAMANIŅU SPORTA FEDERĀCIJA] {{Sporta ārējās saites}} * [http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/juris-sics-501 LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141209130608/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/juris-sics-501 |date={{dat|2014|12|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20141231012738/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=44 LOV profils] * [https://web.archive.org/web/20120217101814/http://www.fil-luge.org/filext/athlet/erfolge_en.asp?p_id=100177 FIL-Luge profils] {{en ikona}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šics, Juris}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kamaniņu braukšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kamaniņu braukšanā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] [[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] lrshpqkipyl0ezk6ivwe379psr6cxkb 0 103647 4547811 2932949 2026-11-10T14:36:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547811 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Olympiastadionin torni.jpg|thumb|upright|Olimpiskā [[stadions|stadiona]] tornis [[Helsinki]] (''Y. Lindegren & T. Jäntti''), 1934. gads]] '''Funkcionālisms''' ({{val|la|Functio}} — ‘izpilde’) ir [[modernisms|modernisma]] [[arhitektūra]]s virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē [[Eiropa|Eiropā]], vēlāk izplatījies arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna|Japānā]]. == Raksturojums == Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem ("formu nosaka funkcija").<ref>[http://www.rvvg.lv/lv/dati/macibas/kulturas_v_12kl/Funkcionalisms/index.htm Funkcionālisms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250529080112/https://www.rvvg.lv/lv/dati/macibas/kulturas_v_12kl/Funkcionalisms/index.htm |date={{dat|2025|05|29||bez}} }}, rvvg.lv. Atjaunots: {{dat|2013|02|15}}.</ref> Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas — dzīvot, strādāt, atpūsties, pārvietoties. Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu [[askēze|askētismu]] un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gadsimta arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), [[Lūiss Salivans|Lūisa Salivana]] (ASV), [[Frenks Loids Raits|Frenka Loida Raita]] (ASV) teorētiskās un praktiskās darbības. Ievērojamākie centri ir Vācijā (''[[Bauhaus]]''), Nīderlandē (''[[De Stilj]]''). Ievērojamākie pārstāvji: [[Valters Gropiuss]], L. Mīss van der Roe, [[Lekorbizjē]]. 20. gadsimta vidū funkcionālisma nozīme mazinājās un 60. gadu beigās to nomainīja [[konstruktīvisms (arhitektūra)|konstruktīvisms]] un [[racionālisms]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category-inline|Functionalist architecture|Funkcionālisms}} * http://www.pavelsjurs.lv/wp-content/uploads/2011/10/9-10-modernisma-arhit-funkcional-konstruktivisms.pps {{lv ikona}} * https://web.archive.org/web/20120203143812/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/arh20/teksts.htm {{lv ikona}} {{arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Arhitektūras stili]] mhd89l6idfi1p1fyalyzsro4aj1n2kt 0 103839 4547855 3915837 2026-11-10T17:30:03Z ZANDMANIS 91184 4547855 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Vestminsteras katedrāle}} {{Infobox historic site |area=3000 m2 |built=960 |height=69 m |image=Westminster Abbey St Peter.jpg |image_size=250px |latd=51 |latm=29 |lats=58 |latNS=N |longd=00 |longm=07 |longs=39 |longEW=W |location={{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona|Vestminstera}} |map_size=250px |name=Vestminsteras abatija |native_name=''Westminster Abbey'' |pushpin_map=Londonas centrs#Londona |rebuilt=1517 {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Vestminsteras pils, Vestminsteras abatija un Svētās Margaritas baznīca | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv | designation1_date = 1987 <small>(11. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/426 426] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika }} }} <mapframe text="Vestminsteras abatija" width=260 height=260 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q5933" } </mapframe> '''Vestminsteras abatija''' ({{val|en|Westminster Abbey}}) atrodas [[Lielbritānija]]s galvaspilsētā [[Londona|Londonā]]. Pirmā abatijas baznīca šeit atradās jau 10. gadsimtā, bet tagadējās gotikas stila būves celtniecība sākās 1245. gadā pēc Henrija III pavēles. Šajā baznīcā ir kronēti visi britu valdnieki, un līdz 1760. gadam tie un daudzi citi ievērojami cilvēki tika tur apglabāti (kopš 1760. gada valdniekus apglabā [[Vindzoras pils|Vindzoras pilī]]). Abatijā ir notikušas daudzas karalisko laulību ceremonijas. Tā ir viena no skaistākajām celtnēm Londonā, kas sevī apvieno neparasti daudz arhitektūras stilu elementus, sākot ar askētisko franču gotiku un beidzot ar pārsteidzošo komplicētību Henrija VII kapelā. Abatija kalpo gan kā nacionālā baznīca, gan kā nacionālais muzejs, un tās sānu ejās un transceptos var aplūkot kapa plāksnes un pieminekļus, kas uzstādīti par godu Lielbritānijas izcilākajiem pilsoņiem. Abatijā bija kāzu ceremonija princim Viljamam. == Skatīt arī == * [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)]] == Ārējās saites == *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{īss aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{Anglijas baznīcas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lielbritānijas klosteri]] [[Kategorija:Anglikāņu baznīcas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]] jjvpy7zj9jiy02p4u67xjvt22ifslvz 0 106372 4548052 4176933 2026-11-11T01:57:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548052 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Mustelidae | dzimta_lv = Sermuļu dzimta | apakšdzimta = Mustelinae | apakšdzimta_lv = Sermuļu apakšdzimta | ģints = Mustela | ģints_lv = Sermuļi | suga = Mustela lutreolina | suga_lv = Indonēzijas kalnu zebiekste | binomial = Mustela lutreolina <br/><small>([[Herbert Christopher Robinson|Robinson]] & [[Oldfield Thomas|Thomas]], 1917)</small> | izplatība = [[Attēls:Indonesian Mountain Weasel area.png|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Indonēzijas kalnu zebiekste''' (''Mustela lutreolina'') ir neliels [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') [[Plēsēji|plēsējs]]. Tās tuvākā radiniece ir [[Sibīrijas kolonoks]] (''Mustela sibirica''). Senākos aprakstos par šo sugu tā tiek klasificēta kā Sibīrijas kolonoka pasuga (''Mustela sibirica lutreolina'').<ref name="iu">[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/14019/0 Mustela lutreolina (Indonesian Mountain Weasel)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> == Izplatība == Indonēzijas kalnu zebiekste ir [[endēmisks|endēmiska]] [[Indonēzija]]s suga, kas dzīvo [[Sumatra]]s un [[Java (sala)|Javas]] salas [[kalns|kalnos]] 1000—2200 metrus [[virs jūras līmeņa]], lai gan reizēm to var sastapt līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.<ref name="iu"/> Indonēzijas kalnu zebiekstes izplatības karti var apskatīt [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/14019/0/rangemap šeit]{{Novecojusi saite}}. Zebiekste ir [[tropi]]sko [[lietus mežs|lietus mežu]] iemītniece. Sugas izdzīvošana ir apdraudēta, jo to ne tikai medī dēļ tās kažokādas, bet, izcērtot lietus mežus, zebiekste zaudē savu dzīves telpu. == Izskats un īpašības == Indonēzijas kalnu zebiekstes ķermenis kā visām zebiekstēm ir slaids un garš, tas bez astes ir apmēram 30—32 [[Centimetrs|cm]], [[aste]]s garums 13,5—17 cm, vidējais svars ir 295—340 [[grams|g]]. Zebiekstes kažoks ir spožā, sarkanbrūnā [[krāsa|krāsā]].<ref name="in">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.indonesianfauna.com/indonesianmountainweasel.php |title=Indonesian Mountain Weasel<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100731174518/http://indonesianfauna.com/indonesianmountainweasel.php |archivedate={{dat|2010|07|31||bez}} }}</ref> Atšķirībā no citām zebiekstēm Indonēzijas kalnu zebiekstei nav kontrastainu krāsu matojuma, tomēr pavēdere un pakakle ir gaišāka par muguru, tā ir saulainā, dzeltenbrūnā krāsā. Pazode un apakšžoklis ir [[Baltā krāsa|balts]]. [[Galva]]s forma saplacināta, seja trīstūrveida. [[Ausis]] mazas, noapaļotas, [[acis]] apaļas un salīdzinoši lielas. == Uzvedība un barība == Indonēzijas zebiekste ir spēcīga, enerģiska, ļoti ātra, tā labi peld un kāpj kokos. Zem astes tai ir smakas sekrēta dziedzeri, un izbiedēta tā cenšas aizbaidīt ienaidnieku gan ar smaku, gan skaļu, griezīgu kliegšanu.<ref name="in"/> Migu zebiekste iekārto koku dobumos, zem akmeņiem, vai ieņem grauzēju [[ala]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zooclub.ru/wild/hish/311.shtml |title=Индонезийская горная ласка (Mustela lutreolina). Indonesian mountain weasel |access-date={{dat|2010|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100531220511/http://www.zooclub.ru/wild/hish/311.shtml}}</ref> Tā kā ķermenis ir slaids un lokans, zebiekste bez grūtībām ielien [[grauzēji|grauzēju]] alās un medī tos zem [[zeme]]s. Kā visas [[zebiekstes]] arī Indonēzijas kalnu zebiekste uzbrūk daudz lielākam medījumam par sevi pašu. Tā medī ne tikai grauzējus, bet arī [[putni|putnus]], [[varde]]s, izēd no ligzdām [[ola]]s. Ja barības ir daudz, zebiekste to noglabā krātuvēs. Reizēm, kad barības resursi ir nabadzīgi, tiek novērota masveidīga zebiekstu migrācija, meklējot barību. Toties sezonā, kad barības ir daudz, zebiekste var nogalināt, upuri neapēdot, bet tikai izsūcot tā [[asinis]] un izēdot [[smadzenes]].<ref name="in"/> == Vairošanās == Zebiekstes ir vientuļnieces un necieš sava dzimuma pārstāvjus. Dzimumbriedumu Indonēzijas kalnu zebiekstes sasniedz gada vecumā. [[riests|Riesta]] laikā pavasarī starp tēviņiem norisinās nežēlīgas un mežonīgas cīņas par mātītes uzmanību. Mazuļi dzimst laikā no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Grūsnības periods ilgst 30 [[diena]]s, un piedzimst 2—12 mazuļi. Tie ir akli, nevarīgi un bez matojuma. Pēc mēneša atveras to [[acis]]. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus, drīz pēc tam tie uzsāk patstāvīgu dzīvi. Indonēzijas kalnu zebiekste savvaļā dzīvo 7—10 gadus.<ref name="in"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=621952 Mustela lutreolina] * [https://web.archive.org/web/20120913044633/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001436 Mammal Species of the World - Browse: lutreolina] [[Kategorija:Sermuļi]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna‎]] pwo52yya95jsxwo2nstckias3x5079s 0 116271 4547992 4528406 2026-11-10T21:32:37Z Vylks 50297 4547992 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alberto Akvilāni | image = Sterling, Spearing, Eccleston, Aquilani, Enrique, Shelvey (cropped).jpg | caption = Alberto Akvilāni 2012. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|7|7}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Roma}} | height = 186 | position = [[pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1999—2002 | youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years1 = 2002—2009 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps1 = 102 | goals1 = 9 | years2 = 2003—2004 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Triestina Calcio|Triestina]] | caps2 = 41 | goals2 = 4 | years3 = 2009—2012 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | caps3 = 18 | goals3 = 1 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps4 = 33 | goals4 = 2 | years5 = 2011—2012 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps5 = 23 | goals5 = 1 | years6 = 2012—2015 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | caps6 = 81 | goals6 = 13 | years7 = 2015—2016 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | caps7 = 19 | goals7 = 3 | years8 = 2016—2017 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps8 = 9 | goals8 = 1 | years9 = 2017 | clubs9 = → {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | caps9 = 16 | goals9 = 0 | years10 = 2017—2018 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | caps10 = 21 | goals10 = 0 | totalcaps = 358 | totalgoals = 33 | nationalyears1 = 2000 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U16 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2000—2001 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U17 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2001—2002 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālija U18 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2001—2003 | nationalteam4 = {{flaga|Itālija}} Itālija U19 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2003 | nationalteam5 = {{flaga|Itālija}} Itālija U20 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2004—2007 | nationalteam6 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps6 = 20 | nationalgoals6 = 5 | nationalyears7 = 2006—2014 | nationalteam7 = {{fb|Itālija}} | nationalcaps7 = 38 | nationalgoals7 = 5 | manageryears1 = 2023—2024 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | manageryears2 = 2025—2026 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Catanzaro 1929|Catanzaro]] | manageryears3 = 2026 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] }} '''Alberto Akvilāni''' ({{val|it|Alberto Aquilani}}; dzimis {{dat|1984|7|7}} [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir itāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, [[pussargs (futbols)|pussargs]]. Spēlējis [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]]. 2026. gadā bijis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] kluba ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' galvenais treneris. == Klubu karjera == === AS Roma === [[2001. gads|2001]]. gadā, kad Akvilāni bija 16 gadu vecs, viņam līgumus piedāvāja Premjerlīgas klubi [[Londonas "Chelsea"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. Tos gan viņš noraidīja, turpinot spēlēt [[AS Roma]] jauniešu komandā.<ref>[http://www.campionatoprimavera.com/giocatori/aquilani/aquilani/scheda.html Alberto Aquilani]</ref> [[Itālijas futbola A sērija|A sērijā]] Akvilāni debitēja astoņpadsmit gadu vecumā, {{dat|2003|5|10}}, trenera [[Fabio Kapello]] vadībā mačā pret [[Torino FC|"Torino"]]. 2003./2004. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Itālijas futbola B sērija|B sērijas]] klubam [[US Triestina Calcio|Triestina]] pieredzes uzkrāšanai. Atgriežoties Romas klubā, Akvilāni visai ātri ieguva vietu komandas sākumsastāvā. [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā viņš guva komandas otros vārtus Romas derbijā pret [[Romas "Lazio"|"Lazio"]], ko "AS Roma" uzvarēja, tādējādi iegūstot A Sērijas rekordu visvairāk uzvarētajos mačos pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/under21/news/kind=1/newsid=405733.html|title=Aquilani blossoming at Roma|date=21 March 2006|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com|archive-date={{dat|2006|10|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20061019234639/http://www.uefa.com/competitions/Under21/news/Kind%3D1/newsId%3D405733.html}}</ref> Nākamā sezonā Akvilāni nebija veiksmīga, jo savainojuma dēļ nācās izlaist vairākus mēnešus. Viņš sastāvā atgriezās vien 2007. gada maijā, kad piedalījās trīs mačos sezonas noslēgumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=484021.html|title=Aquilani blow for Roma and Italy|date=26 November 2006|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com|archive-date={{dat|2008|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080311201359/http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=484021.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=508114.html|title=Roma postpone Aquilani return|date=19 February 2007|accessdate=6 August 2009|publisher=UEFA.com|archive-date={{dat|2008|02|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080227020621/http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=508114.html}}</ref> Ar traumām Akvilāni mocījās arī nākamos divus gadus. {{dat|2009|5|26}} pussargs pagarināja līgumu ar "AS Roma" līdz 2013. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10370|title=Prolungato il contratto economico per il diritto alla prestazioni sportive del calciatore Alberto Aquilani|date=26 May 2009|accessdate=6 August 2009|publisher=AS Roma|language=Italian|archive-date={{dat|2009|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090529113333/http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10370}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.football.co.uk/as_roma/aquilani_extends_roma_contract_285747.shtml|title=Aquilani extends Roma contract|date=26 May 2009|work=football.co.uk|accessdate=5 August 2009}}</ref> === Liverpool === {{dat|2009|8|5}} "Liverpool" paziņoja, ka ir vienojušies ar "AS Roma" par Akvilāni pāreju uz [[Anglija|angļu]] klubu.<ref name="AquiLiv3">{{Ziņu atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N165347090807-1933.htm|title=Aquilani agrees contract| publisher=''Liverpool F.C. Official website''|date=7 August 2009|accessdate=7 August 2009}}</ref> Viņš parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Liverpūle]]s komandu. "Liverpool" par spēlētāja iegādi samaksāja 20 miljonus [[eiro]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10573|title=Raggiunto l'accordo per la cessione a titolo definitivo del diritto alle prestazioni sportive del calciatore Alberto Aquilani|date=8 August 2009|accessdate=8 August 2009|publisher=AS Roma|language=Italian|archive-date={{dat|2009|08|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090812042533/http://www.asroma.it/NewsDoc.aspx?Categoria=ITComunicatiFinanziari&Documento=10573}}</ref> Akvilāni pirmā spēle "Liverpool" sastāvā bija pret "Arsenal" Karlinga kausa ceturtajā kārtā, ko liverpūlieši uzvarēja ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/8323097.stm|title= Arsenal 2 — 1 Liverpool |date=28 October 2009|work=BBC Sport|accessdate=28 October 2009}}</ref> Viņš uz laukuma izgāja 77. minūtē, nomainot [[Damjēns Plesī|Damjēnu Plesī]]. Komandas pamatsastāvā itāļu futbolists debitēja {{dat|2009|12|9}} [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] mačā pret [[ACF Fiorentina|"Fiorentina"]], kurā "Liverpool" zaudēja ar 1:2. Premjerlīgā kluba pamatsastāvā Akvilāni debitēja tā paša gada 26. decembrī pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]]. == Karjeras statistika == {| class="wikitable" style=font-size:90% text-align: center width=70% |- !rowspan=2 width=10%| '''Komanda''' !rowspan=2 width=7% | '''Sezona''' !colspan=2 width=10%| Vietējā<br />līga !colspan=2 width=10%| Vietējais<br />kauss !colspan=2 width=10%| [[UEFA|Eiropas<br />mači¹]] !colspan=2 width=10%| Citi turnīri² !colspan=2 width=10%| Kopā |- !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' !align=center |'''Spēles''' !align=center |'''Vārti''' |- |rowspan=1 align=center|'''"[[AS Roma]]"''' |align=center|2002—03 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— !align=center|2 !align=center|0 |- |rowspan=1 align=center|'''[[U.S. Triestina Calcio|"Triestina"]]''' |align=center|2003—04 |align=center|41 |align=center|4 |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— |align=center|— !align=center|41 !align=center|4 |- |rowspan=5 align=center|'''"Roma"''' |align=center|2004—05 |align=center|29 |align=center|0 |align=center|4 |align=center|0 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|— |align=center|— !align=center|38 !align=center|0 |- |align=center|2005—06 |align=center|24 |align=center|3 |align=center|2 |align=center|2 |align=center|8 |align=center|1 |align=center|— |align=center|— !align=center|34 !align=center|6 |- |align=center|2006—07 |align=center|13 |align=center|1 |align=center|3 |align=center|0 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|2 !align=center|23 !align=center|3 |- |align=center|2007—08 |align=center|21 |align=center|3 |align=center|4 |align=center|1 |align=center|5 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|31 !align=center|4 |- |align=center|2008—09 |align=center|14 |align=center|2 |align=center|1 |align=center|0 |align=center|4 |align=center|0 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|20 !align=center|2 |- |rowspan=1 align=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' |align=center|[[2009—10 Premier League|2009—10]] |align=center|18 |align=center|1 |align=center|— |align=center|— |align=center|6 |align=center|1 |align=center|1 |align=center|0 !align=center|25 !align=center|2 |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Karjera "AS Roma"''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''102''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''9''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''15''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''27''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''147''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''16''' |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Karjera "Liverpool"''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''18''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''6''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''0''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''25''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |- |style="background: #DCDCDC" align=center colspan="2" |'''Kopā karjerā''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''155''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''14''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''15''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''3''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''29''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''1''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''5''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''2''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''205''' |style="background: #DCDCDC" align=center|'''19''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Akvilāni, Alberto}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] 1mhhu6z48oulqpeqgo72ya2kd3v5pcw 0 116726 4547994 4433697 2026-11-10T21:35:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547994 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Heisvela salas |attēls = Ivan Khmaras Stone Buromsky Island Cemetery cropped.jpg |attēla paraksts = Kapsēta Buromska salā |attēla izmērs = |vietaskarte = Antarktīda-fiziskā |label =Heisvela<br />salas |position =bottom |map_custom = no |vietējais nosaukums = Haswell Islands |valodas saite = <!-- oriģinālvalodas nosaukums; tikai ja viena valoda --> |nickname = |izvietojums = [[Deivisa jūra]] |latd=66 |latm=32 |lats= |latNS=S |longd=93 |longm=00 |longs= |longEW=E <!-- kordinātas --> |arhipelāgs = |salu skaits = 7 |galvenās salas = [[Heisvela sala]] |platība = 1,2 |garums = <!-- tikai skaitli --> |platums = <!-- tikai skaitli --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli --> |augstākais kalns = <!-- kalna nosaukums --> |augstums = <!-- tikai skaitli --> |valsts = Antarktika |valsts adm vienības tips = Pretenzija |valsts adm vienība = [[Austrālijas Antarktiskā teritorija]] |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |piezīme = }} '''Heisvela salas''' ({{val|en|Haswell Islands}}) ir klinšainu salu grupa [[Deivisa jūra]]s piekrastē ziemeļos no [[Mabusa rags|Mabusa raga]]. Galvenā 1 km² lielā [[Heisvela sala]] atrodas 3 km attālumā no piekrastes. Pārējās mazākās salas izvietotas starp piekrasti un Heisvela salu (Tokareva sala, Goreva sala, Porjadina sala, Buromska sala, Zikova sala, Fulmaru sala). Buromska salā ierīkota [[Mirnija (polārstacija)|Mirnijas]] polārstacijas [[kapsēta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ostefanova.livejournal.com/39087.html?style=mine# |title=Кладбище |access-date={{dat|2010|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250126102209/https://ostefanova.livejournal.com/39087.html?style=mine}}</ref> Heisvela sala un tai pieguļošais [[malasledus]] ir izdalīti kā aizsargājama teritorija.<ref>[http://www.env.go.jp/earth/nankyoku/db/jyouyaku/aspa/aspa_pdf_en/127.pdf Management Plan for Antarctic Specially Protected Area No. 127 Haswell Island]{{Novecojusi saite}}</ref> Salas 1911.-1914. gadā atklāja un nokartēja Austrālāzijas antarktiskās ekspedīcija [[Daglass Mosons|Daglasa Mosona]] vadībā. Salās bija liela [[imperatorpingvīns|imperatorpingvīnu]] kolonija un tās tika nosauktas par '''Rūkeri salām''' (''Rookery Islands''). 1955. gadā salu grupa tika pārdēvēta pēc galvenās salas nosaukuma.<ref>[http://geonames.usgs.gov/pls/gnispublic/f?p=139:3:1144600335449791::NO::P3_ANTAR_ID,P3_TITLE:6470%2CHaswell%20Islands USGS GNIS]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Antarktīdas salas]] [[Kategorija:Deivisa jūra]] 9jmved43stn8w2wfktmpx9urh3tv3bc 0 117861 4547876 4376738 2026-11-10T18:05:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4547876 wikitext text/x-wiki Šī ir [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmogrāfija, sarakstā ir iekļauti viņa [[Kinorežisors|režisora]], [[Kinoproducents|producenta]] un [[Aktieris|aktiera]] darbi filmās. [[Attēls:Steven Spielberg with Chandran Rutnam in Sri Lanka.jpg|thumb|200px|right|Stīvens Spīlbergs un Čandrans Rutnams Šrilankā, "[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" filmēšanas starplaikā]] Interesants fakts par Stīvenu Spīlbergu, viņš ļoti rūpējās par sava vārda atpazīstamību. Ja Spīlbergs ir producents vai izpildproducents filmām, kuras pēc paša uzskatiem neatbilst standartiem, tad viņš lūdz, lai izņem viņa vārdu no filmas titriem. == Filmas == Šajā tabulā uzskaitītas filmas, kuru tapšanā piedalījies Stīvens Spīlbergs. {| class="wikitable" ! rowspan="2" width="33"|Gads ! rowspan="2"|Filma ! colspan="5"|Piedalījies kā |- ! width=65 | [[Kinorežisors]] ! width=65 |[[Kinoproducents]] ! width=65 |[[Scenārists]] ! width=65 |[[Aktieris]] ! Loma |-align="center" | align="center"| 1964 | align="left"| "[[Debesu ugunis]]" | {{jā}} | | {{jā}} | | align="left"| |-align="center" | align="center"| 1968 | align="left"| "[[Emblins]]" |{{jā}} | |{{jā}} | | |-align="center" | align="center"| 1971 | align="left"| "[[Duelis (filma)|Duelis]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="center"| 1974 | align="left"| "[[Šugarlendas ekspresis]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="center"| 1975 | align="left"| "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |{{jā}} | | |{{jā}} |align="left"|Pludmales orķestra klarnetists |-align="center" | align="center"| 1977 | align="left"| "[[Trešās pakāpes tuvie kontakti]]" |{{jā}} | |{{jā}} | | |-align="center" | align="center"| 1978 | align="left"| "[[Es vēlos turēt tavu roku]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="center"| 1979 | align="left"| "[[1941 (filma)|1941]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1980 | align="left"| "[[Blūza brāļi]]" | | | |{{jā}} |align="left"|''Cook County Assessor's Office Clerk'' |-align="center" | align="left"| "[[Lietotas mašīnas]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1981 | align="left"| ''Continental Divide'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1982 | align="left"| "[[Citplanētietis]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Poltergeiss (filma)|Poltergeiss]]" | |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | |-align="center" | align="center"| 1983 | align="left"| "[[Krēslas zona (filma)|Krēslas zona]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 1984 | align="left"| "[[Gremlini]]" | |{{jā}} | |{{jā}} |align="left"|vīrietis ratiņkrēslā |-align="center" | align="left"| "[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="left"| "[[Istaba 666]]" | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 1985 | align="left"| "[[Atpakaļ nākotnē]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="left"| "[[Stulbeņi]]" | |{{jā}} |{{jā}} | | |-align="center" | align="left"| "[[Jaunais Šerloks Holms]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1986 | align="left"| "[[Amerikāņu aste]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Naudas bedre]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 1987 | align="left"| "[[*baterijas nav iekļautas]]" | |{{jā}} |{{jā}} | | |-align="center" | align="left"| "[[Saules impērija]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Harijs un Hendersoni]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Iekšējais kosmoss]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1988 | align="left"| "[[Zeme pirms laika sākuma]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="5" align="center"| 1989 | align="left"| "[[Vienmēr (filma)|Vienmēr]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Atpakaļ nākotnē 2]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Dārgā, es samazināju bērnus]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" |rowspan="5" align="center"| 1990 | align="left"| "[[Arahnofobija (filma)|Arahnofobija]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Atpakaļ nākotnē 3]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Gremlini 2]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Džo pret vulkānu]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Amerikāņu kalniņu trusis]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="6" align="center"| 1991 | align="left"| ''A Wish for Wings That Work'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Amerikāņu aste: Feivels dodas uz rietumiem]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Kapteinis Āķis]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="left"| "Ieklausieties: Kvinsija Džonsa dzīve" | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| ''Tiny Toon Adventures: How I Spent My Vacation'' | |{{jā}} | | | |-align="center" |align="center"| 1992 | align="left"| "Čaka Džonsa brīnumu pasaule" | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 1993 | align="left"| "[[Juras laikmeta parks]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Šindlera saraksts]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Mēs esam atgriezušies! Dinozaura stāsts]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |align="center"| 1994 | align="left"| "[[Flinstoni (filma)|Flinstoni]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 1995 | align="left"| "[[Kaspers]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Holokaustā izdzīvojušie]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 1996 | align="left"| ''AFI Lifetime Achievement Awards: Clint Eastwood'' | | | |{{jā}} |align="left"| sevi |-align="center" | align="left"| "[[Balto]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"|''The Universal Story'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Virpuļviesulis (filma)|Virpuļviesulis]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 1997 | align="left"| "[[Amistada]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Vīri melnā (filma)|Vīri melnā]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Juras laikmeta parks 2]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 1998 | align="left"| "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Pēdējās dienas]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Zorro maska]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Katastrofa (filma)|Katastrofa]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 1999 | align="left"| "Holivuda uz mūžu" | | | |{{jā}} | align="left"|sevi |-align="center" | align="left"| ''The Last Movie: Stanley Kubrick & "Eyes Wide Shut'' | | | |{{jā}} | align="left"|sevi |-align="center" | align="left"| "[[Vako vēlme]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 2000 | align="left"| ''Chuck Jones: Extremes and Inbetweens - A Life in Animation'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''Shooting War'' | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="5" align="center"| 2001 | align="left"| "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | | |-align="center" | align="left"| "[[Juras laikmeta parks III]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''Price for Peace: From Pearl Harbor to Nagasaki'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Stenlijs Kubriks: Dzīve filmās]]" | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Vaniļas debesis]]" | | | |{{jā}} |align="left"|Deivida Aamesa ballītes viesis |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 2002 | align="left"| "[[Ostins Pauvers: Zelta loceklis]]" | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Noķer mani, ja vari]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Vīri melnā II|Vīri melnā 2]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Īpašais ziņojums]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | rowspan="1" align="center"| 2003 | align="left"| ''Double Dare'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 2004 | align="left"| ''Cecil B. DeMille: American Epic'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| ''Imaginary Witness: Hollywood and the Holocaust'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| ''The Cutting Edge: The Magic of Movie Editing'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="6" align="center"| 2005 | align="left"| ''Boffo! Tinseltown's Bombs and Blockbusters'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Geišas memuāri]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Minhene (filma)|Minhene]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Zorro leģenda]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Pasauļu karš (filma)|Pasauļu karš]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="left"| ''Directed by John Ford'' | | | |{{jā}} |align="left" |sevi |-align="center" |rowspan="6" align="center"| 2006 | align="left"| "[[Mūsu tēvu karogi]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''I Only Wanted to Live'' | | {{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Vēstules no Ivodzimas]]" | | {{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Māja briesmonis]]" | | {{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "Meklējot Orsonu" | | {{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''The Shark Is Still Working'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" |rowspan="4" align="center"| 2007 | align="left"| ''Fog City Mavericks: The Filmmakers of San Francisco'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| ''Spielberg on Spielberg'' | | | |{{jā}} |align="left"|Pats |-align="center" | align="left"| "[[Paranoja (filma)|Paranoja]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Transformeri (filma)|Transformeri]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 2008 | align="left"| "[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" |{{jā}} | | | | |-align="center" | align="left"| "[[Ērgļa acs]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 2009 | align="left"| "[[Čikāga 7]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Transformeri 2: Pieveikto atriebība]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Dārgie pīšļi]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="1" align="center"| 2010 | align="left"| ''True Grit'' | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="7" align="center"| 2011 | align="left"| "[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''When Worlds Collide'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''The Adventures of Tintin: Secret of the Unicorn'' |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Kara zirgs]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''Interstellar'' | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| ''Super 8'' | |{{jā}} |{{jā}} | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 2012 | align="left"| "[[Vīri melnā 3]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="2" align="center"| 2014 | align="left"| "[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Simt soļu ceļojums]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="3" align="center"| 2015 | align="left"| "[[Poltergeists (2015. gada filma)|Poltergeists]]" | | |{{jā}} | | |-align="center" | align="left"| "[[Juras laikmeta pasaule]]" | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"| "[[Spiegu tilts]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="1" align="center"| 2016 | align="left"| "[[LDM: Lielais draudzīgais milzis]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |- |-align="center" |rowspan="1" align="center"| 2018 | align="left"| "[[Spēle sākas]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |rowspan="1" align="center"| 2021 | align="left"| "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |{{jā}} |{{jā}} | | | |-align="center" |align="center"| 2022 | align="left"| "[[Fabelmeni]]" |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} | | |-align="center" | rowspan="2" align="center" |2023 | align="left"|[[Maestro (2023. gada filma)|''Maestro'']] | |{{jā}} | | | |-align="center" | align="left"|''[[The Color Purple]]'' | |{{jā}} | | | |- align="center" | align="center" |2025 | align="left" |"[[Hamnets]]" | |{{jā}} | | | |} == Ienesīgākās filmas == Šis ir desmit ienesīgāko filmu saraksts pēc [[Box Office Mojo]] datiem, kurās Spīlbergs ir bijis režisors, scenārists vai aktieris. {|class="prettytable" !Vieta !Nosaukums !Ienākumi ([[ASV dolārs|ASV dolāros]]) |- |align="center"|1 |"[[Citplanētietis]]" |align="center"|435 miljoni |- |align="center"|2 |"[[Juras laikmeta parks]]" |align="center"|357 miljoni |- |align="center"|3 |"[[Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts]]" |align="center"|317 miljoni |- |align="center"|4 |"[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |align="center"|260 miljoni |- |align="center"|5 |"[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |align="center"|242 miljoni |- |align="center"|6 |"[[Pasauļu karš]]" |align="center"|234 miljoni |- |align="center"|7 |"[[Juras laikmeta parks 2]]" |align="center"|229 miljoni |- |align="center"|8 |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |align="center"|216 miljoni |- |align="center"|9 |"[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]" |align="center"|197 miljoni |- |align="center"|10 |"[[Indiana Džonss un likteņa templis]]" |align="center"|179 miljoni |} == Televīzija == (ilgums norādīts kopā ar reklāmas pauzēm) * "Nakts galerija" (1969, 1971) ** pirmā sērija, epizode "Acis" ({{dat|1969|11|8||bez}}; 30 minūtes) ** 4. epizode, fragments A "Sasmīdini mani" ({{dat|1971|1|6||bez}}; 30 minūtes) * ''Marcus Welby, M.D.'' (1970) epizode 1-27 ''The Daredevil Gesture'' ({{dat|1970|3|17||bez}}; 60 minūtes) * ''The Name of the Game'' (1971) epizode 3-16 ''L.A. 2017'' ({{dat|1971|1|15||bez}}; 90 minūtes) * "Psihiatrs" (1971) ** epizode 1-2 ''The Private World of Martin Dalton'' ({{dat|1971|2|10||bez}}; 60 minūtes) ** epizode 1-6 ''Par for the Course'' ({{dat|1971|3|10||bez}}; 60 minūtes) :: (tika izdots uz [[VHS]] ar nosaukumu ''The Visionary'') * "[[Kolumbo]]" (1971) epizode 1-1 ''Murder By the Book'' ({{dat|1971|9|15||bez}}; 90 minūtes) * ''Owen Marshall: Counselor At Law'' (1971) epizode 1-3 ''Eulogy for a Wide Receiver'' ({{dat|1971|9|30||bez}};60 minūtes) * "[[Duelis (filma)|Duelis]]" (1971) TV filma ({{dat|1971|11|13||bez}}; 90 minūtes) * ''Something Evil'' (1972) TV filma ({{dat|1972|1|21||bez}}; 90 minūtes) * ''Savage'' (1973) TV filma ({{dat|1973|3|31||bez}}; 90 minūtes) * ''Strokes of Genius'' (1984) TV seriāls (1984. gada maijā) * ''Amazing Stories'' (1985) ** epizode 1-1 ''Ghost Train'' ({{dat|1985|10|6||bez}}; 30 minūtes) ** epizode 1-5 ''The Mission'' ({{dat|1985|11|3||bez}}; 60 minūtes) == Ārējās atsauces == * {{imdb|0000229|nowd=y}} {{Stīvens Spīlbergs}} [[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas| ]] [[Kategorija:Filmogrāfijas]] qvvunxu5jy039suv78typgycr3c2dfq 0 126922 4547935 4329655 2026-11-10T19:34:25Z Zafer 43936 Photo changed 4547935 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Hidajets Turkoglu | vārds_orig = ''Hidayet Türkoğlu'' | attēls = Hidayet Türkoğlu 20261109 (2) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Hidajets Turkoglu 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|3|19}} | dz_viet = {{Vieta|Turcija|Stambula}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Turks]] | garums = 2,08 [[metrs|m]] | svars = 100 [[kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1996 | kar_beig = 2015 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | numurs = 5, 14, 15, 26, 19, 8 | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 16., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2000. gada NBA drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Sakramento "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1996—2000 | klubs 1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Efes Pilsen"]] | kl_sez 2 = 2000—2003 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | kl_sez 3 = 2003—2004 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio "Spurs"]] | kl_sez 4 = 2004—2009 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] | kl_sez 5 = 2009—2010 | klubs 5 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 6 = 2010 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 7 = 2010—2014 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] | kl_sez 8 = 2014—2015 | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Turcija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{NBA Year|2000|end}})</small> * [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] <small>({{NBA Year|2007|end}})</small> * [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionāta simboliskā izlase]] | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2022|1|10||bez}}. <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Turcija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Turcija 2010]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Hidajets "Hedo" Turkoglu''' ({{val|tr|Hidayet "Hedo" Türkoğlu}}, izrunā: {{IPA|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈhedo ˈtyɾkoːɫu]]]}}; dzimis {{dat|1979|3|19}} [[Stambula|Stambulā]]) ir bijušais [[turki|turku]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Bijis [[Turcijas basketbola izlase]]s dalībnieks, 15 sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par basketbola funkcionāru un kopš 2016. gada ir Turcijas Basketbola federācijas prezidents. == Karjera == Profesionāļa karjeru uzsāka 1996. gadā [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līgas]] kluba [[Stambulas "Efes Pilsen"]] sastāvā. [[2000. gada NBA drafts|2000. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Sakramento "Kings"]] ar kopējo 16. kārtas numuru. H. Turkoglu kļuva par pirmo [[Turcija|Turcijā]] dzimušo baskebolistu, kas izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]]. 2003. gada vasarā viņš trīs komandu maiņas darījumā nonāca [[Sanantonio "Spurs"]], kur aizvadīja vienu sezonu un tad noslēdza līgumu ar [[Orlando "Magic"]]. 2008. gadā viņš tika atzīts par [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|Sezonas progresējušāko spēlētāju]]. 2009. gada izslēgšanas spēlēs "Magic" sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kur piekāpās [[Losandželosas "Lakers"]]. Pēc šīs sezonas 2009. gada vasarā spēlētājs tika aizmainīts uz [[Toronto "Raptors"]] četru komandu maiņas darījumā, kura rezultātā klubu mainīja arī [[Šons Merions]]. 2010. gada vasarā H. Turkoglu aizmainīja uz [[Fīniksas "Suns"]] pret [[Leandru Barbosa|Leandro Barbosu]] un [[Dveins Džonss|Dveinu Džonsu]], bet jau decembrī viņš atgriezās "Magic" maiņas darījumā, kur viņš kopā ar [[Džeisons Ričardsons|Džeisonu Ričardsonu]] un [[Īrls Klārks|Īrlu Klārku]] tika mainīts pret [[Vinss Kārters|Vinsu Kārteru]], [[Marcins Gortats|Marcinu Gortatu]], [[Mikels Pjetruss|Mikelu Pjetrusu]], nākotnes drafta izvēli un naudas kompensāciju. 2013. gada februārī tika pieķerts aizliegtā [[steroīdi|steroīda]] metenolona lietošanā, saņēma 20 spēļu diskvalifikāciju<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/magic-basketbolists-turkoglu-sanemis-20-spelu-diskvalifikaciju-par-aizliegto-vielu-lietosanu/553920 «Magic» basketbolists Turkoglu saņēmis 20 spēļu diskvalifikāciju par aizliegto vielu lietošanu] apollo.lv</ref> un šajā sezonā "Magic" sastāvā vairs laukumā neizgāja. 2014. gada janvārī komanda atbrīvoja H. Turkoglu no līguma saistībām. NBA nospēlēja vēl pusotru sezonu, pārstāvot [[Losandželosas "Clippers"]] un 2015. gadā beidza profesionālā basketbola karjeru. Kopā ar Turcijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionātā]] un [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]], abi turnīri notika Turcijā. 2010. gada Pasaules čempionātā viņš tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/13092010-simboliskais_piecinieks_bez_parsteigumiem Simboliskais piecinieks bez pārsteigumiem; Durants — MVP]</ref> 2014. gadā H. Turkoglu paziņoja par karjeras beigām Turcijas izlasē. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 74 || 7 || 16,8 || 41,2 || 32,6 || 77,7 || 2,8 || 0,9 || 0,7 || 0,3 || 5,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 80 || 10 || 24,6 || 42,2 || 36,8 || 72,6 || 4,5 || 2 || 0,7 || 0,4 || 10,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 67 || 11 || 17,5 || 42,2 || 37,2 || 80,0 || 2,8 || 1,3 || 0,4 || 0,2 || 6,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 80 || 44 || 25,9 || 40,6 || 41,9 || 70,8 || 4,5 || 1,9 || '''1''' || 0,4 || 9,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 67 || 11 || 26,2 || 41,9 || 38,0 || 83,6 || 3,5 || 2,3 || 0,6 || 0,3 || 14,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 78 || 59 || 33,5 || 45,4 || 40,3 || '''86,1''' || 4,3 || 2,8 || 0,9 || 0,3 || 14,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 73 || 73 || 31,1 || 41,9 || 38,8 || 78,1 || 4 || 3,2 || 1 || 0,2 || 13,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | '''82''' || '''82''' || '''36,9''' || '''45,6''' || 40,0 || 82,9 || '''5,7''' || 5 || 0,9 || 0,3 || '''19,5''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 77 || 77 || 36,6 || 41,3 || 35,6 || 80,7 || 5,3 || 4,9 || 0,8 || 0,2 || 16,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 74 || 69 || 30,7 || 40,9 || 37,4 || 77,4 || 4,6 || 4,1 || 0,7 || 0,4 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 25 || 16 || 25,2 || 44,0 || 42,3 || 72,2 || 4 || 2,3 || 0,7 || '''0,6''' || 9,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 56 || 56 || 33,9 || 44,8 || 40,4 || 66,7 || 4,6 || '''5,1''' || 0,9 || 0,4 || 11,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 53 || 53 || 31,2 || 41,5 || 35,3 || 70,5 || 3,8 || 4,4 || 0,8 || 0,3 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 11 || 1 || 17,2 || 26,4 || 04,2 || 50,0 || 2,4 || 2,1 || 0,6 || 0,1 || 2,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 38 || 0 || 10,3 || 38,5 || '''44,0''' || 50,0 || 2,3 || 0,9 || 0,5 || 0,3 || 3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 62 || 2 || 11,4 || 44,1 || 43,2 || 54,5 || 1,6 || 0,6 || 0,3 || 0,1 || 3,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 997 || 571 || 26,8 || 42,6 || 38,4 || 78,4 || 4 || 2,8 || 0,8 || 0,3 || 11,1 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 8 || 0 || 17,6 || 43,5 || '''57,1''' || '''100''' || 3,5 || 1,4 || 0,4 || 0,1 || 7,5 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 16 || 8 || 27,7 || 40,1 || 35,3 || 51,6 || 5,2 || 1,4 || 0,4 || 0,6 || 8,6 |- | style="text-align:left;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"| [[Sakramento "Kings"|"Kings"]] | 10 || 5 || 17,4 || 36,0 || 28,6 || 72,2 || 2,9 || 1,4 || 1,2 || 0,5 || 5,3 |- | style="text-align:left;"| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"| [[Sanantonio "Spurs"|"Spurs"]] | 10 || 10 || 27,1 || 32,1 || 33,3 || 61,1 || 4,5 || 1,5 || 0,9 || 0,1 || 7,7 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 4 || 4 || 39,0 || '''50,0''' || 33,3 || 50,0 || 3,3 || 3,5 || '''1,3''' || '''1''' || 13,8 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 10 || 10 || '''39,9''' || 44,7 || 28,6 || 84,8 || '''6,4''' || '''5,5''' || 0,8 || 0,2 || '''17,5''' |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | '''24''' || '''24''' || 38,9 || 42,7 || 38,6 || 81,7 || 4,5 || 4,8 || 0,8 || 0,2 || 15,8 |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 6 || 6 || 34,8 || 29,4 || 23,3 || 57,1 || 3,2 || 3,7 || '''1,3''' || 0,2 || 9,2 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Orlando "Magic"|"Magic"]] | 5 || 5 || 32,4 || 36,6 || 41,7 || 63,6 || 2,8 || 2,4 || 1 || 0,8 || 8,4 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 5 || 0 || 8,2 || 46,2 || 40,0 || 0 || 1 || 0,2 || 0,6 || 0 || 3,2 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 98 || 72 || 29,9 || 40,6 || 35,0 || 75,1 || 4,2 || 2,9 || 0,8 || 0,3 || 10,7 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080410031933/http://www.hedo79.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{basketbola profili |nba = playerfile/hedo_turkoglu/ |br = players/t/turkohe01.html }} {{DEFAULTSORT:Turkoglu, Hidajets}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas basketbolā]] gjaxc2jhv56e0wnc9ppghvfnl005wt1 0 127571 4547869 4542942 2026-11-10T17:56:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547869 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Audriņu pagastā|Greivuļi|Greivuļi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Greivuļi | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=119790</ref> | population_total = 18 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 32 | lats = 36 | latNS = N | longd = 27 | longm = 17 | longs = 48 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 145 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Greivuļi''' ({{val|ltg|Greivuli}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Audriņu pagasts|Audriņu pagasta]] [[Greivuļi (Audriņu pagasts)|Greivuļiem]]. Ciems ir izveidojies ap Greivuļu krustojumu ([[A12]] un [[P36]] ceļu krustojums). Ciema teritorijā atrodas vietējās nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] — [[Greivuļu senkapi]] (Kapu sils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/2063|title=Greivuļu senkapi (Kapu sils)|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|12|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211207004250/https://is.mantojums.lv/2063}}</ref> == Vēsture == 1888. gadā [[Makašānu pagasts|Makašānu pagasta]] Greivuļos tika atklātas [[ūdensdzirnavas]], kuras pārstrādāja [[labība|labību]], apstrādāja vadmalu un vilnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/12 |title=Latgales dati — Latgales Pētniecības institūts |access-date={{dat|2010|09|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100531053507/http://latgalesdati.du.lv/12}}</ref> 1935. gadā Greivuļos darbojās [[Staņislavs Klišāns|Staņislava Klišāna]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7348|title=Staņislavs Klišāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210207040545/https://latgalesdati.du.lv/persona/7348}}</ref> ūdensdzirnavas, J. Pulenčika kaļķu [[Ceplis (ražotne)|ceplis]], kā arī A. Litaunikas un A. Gorsvānes [[pārtika]]s un citu [[prece|preču]] tirgotavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 |title=Vērēmu pagasts - Rēzeknes novada informatīvais portāls |access-date={{dat|2010|09|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918070531/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 }}</ref> ==== Ievērojamas personības ==== * [[Jānis Gorsvāns]] (1930^_2000), rakstnieks, gleznotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Gorsvans/871737|title=Jānis Gorsvāns|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021.gada 27.janvārī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] 6xn2ier022l57j1kwlb40hseo6pucf9 0 128905 4548070 4543588 2026-11-11T03:36:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548070 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vērēmu pagastā|Iugulova|Iugulova}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Iugulova |settlement_type = Skrajciems |image_skyline = Makašāni.jpg |image_caption = <!-- attēla paraksts --> |pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_type2 = Pagasts |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] |subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] |established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> |established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> |established_title2 = |established_date2 = |area_total_km2 = 0,254 |area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |population_as_of = 2021 |population_footnotes = <ref name="lgia">{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=64195|title=Informācija par objektu: Iugulova|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2021|6|27||bez}}}}</ref> |population_total = 47 |population_density_km2 = auto |latd = 56 |latm = 35 |lats = 6 |latNS = N |longd = 27 |longm = 19 |longs = 5 |longEW = E |elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> |elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> |postal_code_type = Pasta nodaļa |postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 }} '''Iugulova''' ({{val-ltg|Ivgolova}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], kura kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagasta]] [[Iugulova (Ilzeskalna pagasts)|Iugulovu]]. Starpkaru periodā '''Ivgolova''' bija [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagasta]] centrs. 1933. gadā Ivgolovai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Iugulovā atrodas [[Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1303|title=Lūcija Rancāne|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210126212738/https://latgalesdati.du.lv/persona/1303}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/lucijas-rancanes-makasanu-amatu-vidusskola/|title=Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021.gada 2.februārtī|date=}}</ref>. Agrāk Iugulovā atradās pasta nodaļa Makašāni (LV-4629), vēlāk to pievienoja pasta nodaļai Rēzekne-4 (LV-4604), kas pašlaik un apkalpo Iugulovu.<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_augusts_2011.xls Latvijas novadu pasta indeksi — Pasta indeksu grāmata]</ref> 1897. gadā ciemā bija 14 sētas. == Iedzīvotāju skaits == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none |percentages=pagr |1897|69 |1989|47 |2000|34 |2004|45 |2009|53 |2020|48 |2021|47 |source=<ref name="lgia"/> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100316201933/http://www.makasani.lv/ Makašānu amatu vidusskola] * [https://web.archive.org/web/20100916061941/http://www.dvjaunatne.lv/publikacijas_lv/makasani Makašāni – Latgales pērle] * [http://www.veremi.lv/ Vērēmu pagasta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110909094623/http://www.veremi.lv/ |date={{dat|2011|09|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20200513162456/http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} {{Rēzeknes apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Makašēnu pagasts]] c5sdp4bmonfgunea8g6vlgs4avh8whg 0 131536 4548061 4495292 2026-11-11T02:43:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548061 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada novembrī,}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Interneta bibliotēka „Atlants” | lapas_attēls = [[Attēls:Atlants.lv ekranuznemums.jpg|330px]] | veids = Interneta bibliotēka | valsts = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | īpašnieks = SIA 'CDI' struktūrvienība | darbību_uzsāka = 2002 | valodas = [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Angļu valoda|angļu]] | komerciāla = Jā | reģistrācija = Ir iespējama | mājas_lapa = [http://www.atlants.lv atlants.lv]}} '''Interneta bibliotēka „Atlants”''' ir viena no lielākajām interneta bibliotēkām pasaulē<ref>''Interneta bibliotēkas „Atlants.lv” krājumam pievienots simttūkstošais darbs'' http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/12259/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190722182505/http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/12259/ |date={{dat|2019|07|22||bez}} }}</ref>, kurā apkopoti vairāk kā 184 877 unikāli studentu un skolēnu darbi un tā ir 105.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv#) |title=Atlants.lv Site Info<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100327164122/http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv#) }}</ref> apmeklētākā [[tīmekļa vietne]] [[Latvija|Latvijā]] Interneta bibliotēkas sastāvā ietilpst: [[referāts|referāti]], [[konspekts|konspekti]], [[diplomdarbs|diplomdarbi]], dokumentu paraugi, [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plāni]], [[eseja]]s, prakses atskaites un prezentācijas. Bibliotēka tiek nepārtraukti attīstīta — gan pieejamo materiālu skaita ziņā, gan lietošanas ērtuma un funkcionalitātes ziņā. Bibliotēkas materiālu skaits vidēji palielinās par 150 darbiem ik dienu.<ref>''Interneta bibliotēka "Atlants.lv" samazina cenas par 30-50% un sāk piedāvāt reklāmas pakalpojumus'' http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&type=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&type=0 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> Par Interneta bibliotēkas „Atlants”„Atlants” darbu lejupielādi tiek prasīta samaksa, no kuras daļa ienākumu tiek izmaksāta darbu autoriem kā [[autoratlīdzība]]. == Misija == Interneta bibliotēkas „Atlants” misija ir izglītības kvalitātes veicināšana, zināšanu apkopošana, un kvalitatīvu tiešsaistes izziņu pakalpojumu sniegšana visplašākajam interesentu lokam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/par-atlants/ |title=Par Atlants.lv / Atlants.lv bibliotēka<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110911053304/http://www.atlants.lv/par-atlants/ |archivedate={{dat|2011|09|11||bez}} }}</ref> == Vēsture == Atlants.lv ir SIA "CDI" struktūrvienība, kas dibināta 2002. gadā.<ref>"Interneta bibliotēka "Atlants.lv" samazina cenas par 30-50% un sāk piedāvāt reklāmas pakalpojumus" http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&type=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&type=0 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> 2007. gada 20. februārī ir ieguvusi oficiālu bibliotēkas statusu un ir reģistrēta Bibliotēku reģistrā ar numuru BLB1913.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/jaunumi/interneta-biblioteka-atlantslv-ieguvusi-oficialu-s-/175 |title=Jaunumi / Atlants.lv bibliotēka<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304220342/http://www.atlants.lv/jaunumi/interneta-biblioteka-atlantslv-ieguvusi-oficialu-s-/175 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/img/aplieciba.gif |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111122075447/http://www.atlants.lv/img/aplieciba.gif |archivedate={{dat|2011|11|22||bez}} }}</ref> == Sadaļas == Visi Interneta bibliotēkas „Atlants” pieejamie studentu darbi ir sadalīti šādās 6 tematiskās grupās, kuru apakšgrupas iedalās aptuveni 50 kategorijās: * Eksaktās un dabas zinātnes — Ietver tādas jomas kā [[fizika]], [[ķīmija]], [[matemātika]], statistika u.c. * Māksla, kultūra un vēsture — Ietver tādas jomas kā [[arhitektūra]], [[dizains]], [[mūzika]], [[literatūra]] u.c. * Uzņēmējdarbība un tiesības — Ietver tādas jomas kā [[apdrošināšana]], [[Tirgzinība|mārketings]], [[tūrisms]], [[ekonomika]] u.c. * Tehnoloģijas — Ietver tādas jomas [[elektronika]], [[programmēšana]], [[auto]], [[celtniecība]], [[lauksaimniecība]] u.c. * Humanitārās zinātnes — Ietver tādas jomas kā [[politika]], [[psiholoģija]], [[sabiedriskās attiecības]], [[latviešu valoda]] u.c. * Darbu veidi — Iespējams meklēt darbus pēc to veida, piemēram, [[referāts]], [[konspekts]], [[diplomdarbs]] u.c. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == # https://web.archive.org/web/20110904154039/http://www.atlants.lv/ # https://web.archive.org/web/20190722182505/http://www.easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/12259/ # http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv# {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100327164122/http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv |date={{dat|2010|03|27||bez}} }}) # https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&type=0 # http://twitter.com/AtlantsLv [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] gm54cptg35p4r439nu5nj8tp58w6rfq 0 136273 4548158 4465645 2026-11-11T09:32:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548158 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Austrums, Nr.8 (01.08.1889)-Janis.Ilsters-portrets.pdf|thumb|Jāņa Ilstera portrets izdevuma "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā.]] '''Jānis Ilsters''' (dzimis {{dat|1851|05|14}}, miris {{Dat|1889|05|05}}) bija latviešu [[skolotājs]], [[botānika|botāniķis]],<ref name="latvuniv" /> daiļdārznieks, novadpētnieks, un [[dzejnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[1851]]. gada 14. maijā [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] ''Gretēs'' kā otrais bērns saimnieka Viļuma Ilstera un viņa sievas Līzes, dzimušas Bračas, astoņu bērnu ģimenē.<ref name="vestiena">http://www.vestiena.lv/index.php?i=213&l=1 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110711121612/http://www.vestiena.lv/index.php?i=213&l=1 |date={{dat|2011|07|11||bez}} }}, Vestienas pagasta mājaslapa</ref> Viņam bija četras [[māsa]]s — Anna, Līze, Ede un Karlīne, un trīs brāļi - Viļums, Otto un Kārlis. Vēl divi brāļi un divas māsas mira zīdaiņa vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/Janis-Ilsters/6000000025609068732|title=Jāņa Ilstera ģenealoģiskais koks|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200407094753/https://www.geni.com/people/Janis-Ilsters/6000000025609068732|archivedate={{dat|2020|04|07||bez}}}}</ref> Mācījās [[Vestienas draudze]]s skolā, tad [[Ērgļu draudze]]s skolā (1864—1868) pie skolotāja A. Terauda, ar kuru sadarbojās arī vēlākajā dzīvē. Trīs gadus strādāja [[Iršu pagasts|Iršu vācu kolonijā]] par mājskolotāju, [[1871]]. gadā pie [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] skolu pārvaldes J. Ilsters ieguva pagastskolotāja tiesības un strādāja [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārā biedrības]] dibinātajā Ozolaines (Eihenheimas) bērnu patversmē [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] (1875—1876), tad [[Liezeres draudze]]s skolā (1876—1877), [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu muižā]] (1877), tad atkal Ozolaines patversmē ([[1878]]—[[1882]]). Strādājot Ozolainē, 1874. gadā Ilsters iestājās [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība|Rīgas Dabaspētnieku biedrībā]]<ref>Correspondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga, 1875, Jg.21, N 1-12</ref>, viņam radās iespēja piekļūt biedrības fondiem un [[bibliotēka]]i. Pēc 1882. gada skolotājs Ilsters strādāja Vestienas draudzes skolā, no 1885. līdz 1888. gadam viņš bija korespondents un grāmatvedis [[Stukmaņi|Stukmaņos]]. [[1889]]. gadā Ilsters sirdskaites dēļ atgriezās dzimtajās ''Gretēs'', kur mira 5. maijā. Apglabāts Vestienas vecajā kapsētā. == Botānika == [[Attēls:Jānis Ilsters Botānika tautskolām un pašmācībai 1883.jpg|thumb|200px|Botānika tautskolām un pašmācībai (1883).]] J. Ilsters vāca [[augi|augu]] (arī [[dzīvnieki|dzīvnieku]], it īpaši [[putni|putnu]]) latviskos nosaukumus. Viņa savāktie augu latviskie nosaukumi apkopoti un iespiesti [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas rakstu krājumos [[1884]]. un [[1885]]. gadā. No terminiem, ko te min J. Ilsters, daudzi saglabājušies līdz pat mūsu dienām, piemēram, ''“suga”'' un ''“valsts”''. J. Ilsters ļoti priecājies kad, kādiem augiem, kuriem nav bijis zināms īsti latvisks nosaukums, tāds ir atradies, piemēram, ''vijolītēm'' — ''zilactiņu'' nosaukums. [[Liezēre|Liezerē]] ''pļavas dedestiņas'' sauktas par ''virklītēm'', ''rūgtās ziepenītes'' par ''zīlītēm'', bet ''pļavas spulgnaglenes'' par ''zīdenēm''.<ref name="liis"/> Par dažādiem [[botānika]]s un ar to saistītiem jautājumiem J. Ilsters rakstīja tā laika laikrakstos un žurnālos: ''“Darbā”'', ''“Baltijas Vēstnesī”'', ''“Baltijas Zemkopī”'', ''“Balsī”'', ''“Rotā”'', ''“[[Dienas Lapa|Dienas Lapā]]”'', ''“Austrumā”''. Tie ir raksti ''“Kārklu rīkstīšu audzināšana”'', ''“Veco latviešu puķu dārziņš”'', ''“Ap Jāņu laiku”'', ''“Daži dārz- un zemkopības jautājumi”'', ''“Par dabas vēsturi mūsu tautas — skolās”'' u.c.. Daļa šo rakstu publicēta tikai pēc to autora nāves. J. Ilsters plānojis izdot arī savu [[zemkopība]]s [[laikraksts|laikrakstu]] ''“Latvijas Zemkopis”''.<ref name="liis"/> Dzīvodams un strādādams [[Pļaviņas|Pļaviņās]] un [[Vestiena|Vestienā]], viņš savācis plašu un vērtīgu [[herbārijs|herbāriju]] (18 sējumos), kas glabājas [[Latvijas Universitāte|LU]] Muzeja Latvijas floras herbārijā (RIG) (apm 1300 lapas) un Latvijas Nacionālā dabas muzeja fondos. Tas ir mūsu herbārija zelta fonds, kuru arī mūsdienās botāniķi izmanto, veicot dažādus pētījumus.<ref name="latvuniv">http://foto.lu.lv/avize/20002001/ua18/1latvbot.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305063259/http://foto.lu.lv/avize/20002001/ua18/1latvbot.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Latvijas Universitātes avīze</ref> J. Ilsters sadarbojies arī ar citiem [[Baltija]]s [[botānika|botāniķiem]]. Tā augu fenoloģiskos novērojumus viņš sūtījis pazīstamajam [[Tērbata]]s botāniķim Johanam Kristofam Klingem, bet [[Latvija|Latvijā]] sadarbojās ar botāniķi Eduardu Lēmani — "Latgales flora" (''Flora von Polnisch-Livland'', 1895) autoru.<ref>[https://www.zobodat.at/pdf/Archiv-Natkde-Liv-Ehst-Kurland_11_0001-0430.pdf Flora von Polnisch-Livland]</ref> Dzīvodams un strādādams [[Pļaviņas|Pļaviņās]], J. Ilsters sīki iepazinās ne tikai ar šī [[Daugava]]s ielejas posma [[flora|floru]], bet arī ar [[vēsture|vēsturi]] un ievērojamām vietām. Kopā ar A. Štrenku viņš sarakstīja ceļvedi Daugavas ielejas [[Koknese]]s — [[Pļaviņas|Pļaviņu]] posmam (publicēts [[1887]]. gadā).<ref name="liis"/> [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s rakstos pēc Ilstera nāves [[1893]]. gadā tika publicēts viņa raksts par [[Vestiena]]s draudzes novada un apkārtnes [[flora|floru]].<ref>Ilster, Johann. Beitrag zur Kentnis der Flora des. Kirchspiels Festen und Umgebung im südöstl. Livland. Korresp.-Bl. d. Naturf.-Vereins zu Riga.</ref> [[Āronu Matīss]], rakstot par J. Ilsteru, norāda, ka viņš savas dzīves laikā sakrājis bagātu bibliotēku, kurā bijuši ne tikai vispārēja rakstura darbi par [[botānika|botāniku]], [[ģeoloģija|ģeoloģiju]], [[kultūraugi]]em, augu kultivēšanu u.c. jautājumiem, bet arī visi ievērojamākie darbi par šiem jautājumiem, kas attiecās uz [[Baltija|Baltiju]].<ref name="liis"/> == Darbi == [[Attēls:Ceļvedis pa Daugavas ieleju no Pļaviņām līdz Koknesei 1887.jpg|thumb|200px|Ceļvedis pa Daugavas ieleju no Pļaviņām līdz Koknesei (''Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen'', 1887).]] "Botānika tautas skolām un pašmācībai" (1883) bija pirmā botānikas mācību grāmata latviešu valodā, kurā doti 30 augu apraksti kā arī norādīts uz to iespējamo izlietošanu. Grāmatu sarakstot, autors veidojis latviešu botānisko terminoloģiju. [[1884]]. gadā skolotājs A. Terauds laikrakstā "Balss" to ieteica skolotājiem praktiskai lietošanai. Kādā vēstulē J. Ilsteram viņš rakstīja: ''"Man tik bija, tāpat kā vēl tagad ir liels prieks par šo tik jauko botānisko grāmatu, kuru turēju un turu par jo svarīgu, ievērojamu soli latviešu zinātniskās literatūras veicināšanas ziņā"''.<ref name="liis">http://www.liis.lv/biologi/ilsters.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090301153029/http://www.liis.lv/biologi/ilsters.htm |date={{dat|2009|03|01||bez}} }}, Latvijas Izglītības Informatizācijas Sistēma</ref> "Zooloģija" un "Praktiskās botānikas sistemātiskais kurss" palikuši nepublicētos [[manuskripts|manuskriptos]]. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">{{quote|"Iepazīšanās ar dabas ķermeņiem ir visai vajadzīga, ja gribam, lai viņu labās īpašības mums nāk par svētību un viņu ļaunās lai mums paliek nekaitīgas. Pie tam arī mūsu prāts top gaišāks un gars daiļāks"| Jānis Ilsters}}</blockquote><ref name="vides">http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&what=26 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216105307/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=90&what=26 |date={{dat|2007|12|16||bez}} }}, Vides vēstis</ref> {{Clear}} * [https://web.archive.org/web/20210821104745/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/35197/est_a_668_ocr.pdf?sequence=3&isAllowed=y Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen: nebst einer Karte des Dünthales und einer Ansicht des Schlosses Kokenhusen um 1700: hauptsächlich für die Boottour]. Riga: Verlag von A. Stieda (J. un S. — J. Ilsters un A. Štrenks), 44 lpp. (1887) * Beitrag zur Kenntnis der Flora des Kirchspiels Festen und Umgebung im südöstlichen Livland. Korrespondenzblatt des Naturf.-Vereins zu Riga, Bd. 36: 59-72. (1893) * Botānika tautskolām un pašmācībai. Rīga: Pūcīšu Ģederta un biedru apgādībā, 114 lpp. (1883) * Veco latviešu puķu dārziņā. Rota, 40:472-475; 41:483-486; 42: 498-499. (1885) * Stādu draugiem uz jaunu ziedu laikmetu. Balss, 20:3-7 (1885) * Ievērojumi uz [[Kurzemes pussala]]s. Rota, 35:348-350, 44:428-429 (1886) * Lapiņa mūsu stādu draugiem. Balss, 19: 3-4 (1889) * Sausais gads. [[Dienas Lapa]]s Feļetona Turpinājums, 188:263-264 (1890) == Pedagoga gaitas == J. Ilsters bija arī izcils [[pedagogs]], kas prata atrast pareizu pieeju mācību darbā. [[Bērns|Bērni]] savu [[skolotājs|skolotāju]] ļoti mīlējuši un cienījuši. Ir saglabājusies liecība, ka, skolotājam braucot [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brīvlaikā prom no Ozolaines patversmes, kāda skolniece ļoti lūgusi viņu neaizbraukt vai arī ņemt viņu līdz. Āronu Matīss par J. Ilsteru saka: ''“Dzimis pedagogs”''. Viņa princips bija, ka zināšanas bērniem vajag sniegt rotaļas formā, tādējādi mācības padarot patīkamas un pievilcīgas. Šim nolūkam jāizmanto dažādas mīklas, [[tautasdziesma]]s, zīmējumi, putnu balsis (putnu valoda). Interesants šajā ziņā ir J. Ilstera [[1889]]. gadā ''“Austrumā”'' publicētais raksts ''“Kā lai mūsu maziņie pavada savu laiku?”'' ar apakšvirsrakstu ''”Kur nav darba, tur ir nedarbi”''. Āronu Matīss par šo rakstu saka, ka tajā ''“...nelaiķis Ilsters var teikt, ielicis visu savu sirdi, savas domas, kā lai bērnu audzinātāji nodarbojas ar saviem maziņajiem lolojumiem, lai no tiem laikos iznāktu krietni vīri. Rotaļāšanās ar bērniem bij nelaiķa viens no svarīgākajiem audzināšanas principiem, kam tas nevien teorētiski piekrita, bet ko viņš pastāvīgi arī savā pedagoģiskajā praksē izlietoja — tādēļ ceru, ka lasītājiem, bērnu vecākiem un skolotājiem sevišķi, būs patīkami un no svētības taisni par bērnu rotaļām kādus vārdus dzirdēt no mūsu dārgā nelaiķa”''.<ref name="liis"/> <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">{{quote|"Cilvēks sastāv no miesas un gara, un abi cieši savienoti. Kad viens cieš, tad arī otrs cieš, kad viens jūsmu jūt, tad arī otrs to jūt, jeb, kad miesa nīkst, tad arī gars nīkst"| Jānis Ilsters}}</blockquote><ref name="vides"/> {{Clear}} == Literārā darbība == 1878. gadā ''“[[Baltijas Vēstnesis]]”'' iespieda Ilstera [[dzejolis|dzejoli]] "Gaisziņu kalns". Āronu Matīsa sagatavotais Ilstera dzeju krājums ''“Sīkrozītes, magonītes, dzeju ziediņi”'' iznāca pēc autora nāves [[1889]]. gadā. Tās ir dzejas, kas veltītas dabai, mīlestībai, gada laikiem. Starp publicētajiem 40 [[dzejolis|dzejoļiem]] ir arī 12 atdzejojumi — [[Gēte]]s, Ūlanda, Rikerta u.c. autoru darbi.<ref name="liis"/> J. Ilsters “[[Latvju Dainas|Latvju Dainām]]” iesūtījis 865 [[tautasdziesma]]s no [[Vestiena]]s, vācis teikas un pasakas [[Lerhs-Puškaitis|A. Lerha — Puškaiša]] grāmatai. Ap 40 Ilstera savākto ticējumu [[Pēteris Šmits]] iekļāvis "Latviešu tautas ticējumos",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Janis-Ilsters/872966|title=Jānis Ilsters|website=Literatura.lv (LU LFMI)|access-date=28 January 2023}}</ref> kā, piemēram:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/|title=Latviašu tautas ticējumi|website=valoda.ailab.lv|access-date=28 January 2023}}</ref> * 1773. Baldrijāņa sakni iemērc brandvīnā un tad to dzer pret vēdera sāpēm. * 16100. Grauzdētas ķimenes der pret caureju un kacenes pret tūsku. * 20393. Mērrutku saknes ir derīgas pret zobu sāpēm. Viens kumoss no tām jāapēd gavēnī, tad nekāda vaina nemetas. * 24224. Pīpenes lieto pret dzelteno kaiti. == Literatūra == * Spunde A. Zur Erinnerung an Johannes Ilster. Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. Riga : Häcker, 1889. - Bd. 32, S.34.-37. *Ārons M. Jānis Ilsters, viņa dzīve un darbība. Dienas lapa, Nr.103 (08.05.1889). *J.K. Jānis Ilsters. Baltijas Vēstnesis, Nr.103 (08.05.1889). *Sīkumi. Jānis Ilsters. Austrums, Nr.6, 1889. *Ārons M. Apskats par Jāņa Ilstera dzīvi un darbību. Austrums, Nr.7 un Nr.8, 1889. *Ārons M. Vēl reiz par Jāni Ilsteri. Austrums, Nr.6, 1890, šķirkļi 669-692. * Vimba E. Botāniķim Jānim Ilsteram - 150. Dabas un vēstures kalendārs 2001. "Zinātne". Rīga, 2000. == Piemiņa == [[Attēls:Vestienas pagasts.png|thumb|right|220px|Vestienas pagasta ģerbonī attēlots pirmais augs — zilais vizbulis — no J. Ilstera botānikas grāmatas<ref>http://www.emadona.lv/?ct=simbolika {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010902/http://www.emadona.lv/?ct=simbolika |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Vestienas pagasta simbolika</ref>]] J. Ilstera vārds iemūžināts pasaules augu sistemātikā. [[Latvija]]s [[aļģes|aļģu]] pētnieks Heinrihs Skuja atrada līdz tam nepazīstamu un nezināmu aļģi. Viņš to aprakstīja kā jaunu aļģu [[Ģints (bioloģija)|ģinti]], dodot tai pirmā latviešu botāniķa vārdu ''Ilsteria'' ar sugu ''Ilsteria quadrijuncta''. [[Latvija|Latvijā]] šī mikroskopiskā [[aļģes|aļģe]] sastopama [[ezers|ezeru]] krastos. Interesanti atzīmēt, ka [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] atrastas un aprakstītas vēl divas šīs ģints aļģu [[suga]]s. Divas aļģu sugas no citām ģintīm H. Skuja nosauca Ilstera vārdā: ''Oedogonium ilsteri'' — Ilstera edogonija un ''Tetrarcus ilsteri'' — Ilstera tetrarka.<ref name="liis"/> Pieminot Jāni Ilsteru, [[Vestienas pagasta ģerbonis|Vestienas pagasta ģerbonī]] ir iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas — zilais vizbulis, kura krāsa simbolizē pagasta daudzos ezerus.<ref name="vestiena"/> J. Ilstera piemiņas dienā 1973. gada 27. maijā viņa dzimtajās mājās ''Gretēs'' atklāja piemiņas stabu.<ref name="vestiena"/> Katru [[pavasaris|pavasari]] tur pulcējas [[talka|talcinieki]], lai sakoptu Jāņa Ilstera piemiņas vietu.<ref>http://www.estars.lv/raksti/23/6690 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311195315/http://www.estars.lv/raksti/23/6690 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}, E-Stars</ref> == Skatīt arī == * [[Vestienas pagasta ģerbonis]] * [[Vestienas pagasts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/66091/ NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Cilvēks orķestris - Jānis Ilsters]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ilsters, Jānis}} [[Kategorija:1851. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1889. gadā mirušie]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] sx6ag9dj6bpp94n5kpi0qjhjrq60r6j 0 137082 4548146 4461429 2026-11-11T08:33:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548146 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jurki | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4784&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 45 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 33 | lats = 07 | latNS = N | longd = 27 | longm = 18 | longs = 28 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jurki''' (arī '''Jurkas''') ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], ziemeļaustrumu virzienā no [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļu]] krustojuma. Kaut ciems atrodas abpus autoceļa [[A12]], tomēr dažām mājām ciemā nav izbraukuma uz to, bet ir izbraukums uz [[vietējie Latvijas autoceļi|vietējās nozīmes autoceļu]] [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļi]] — [[Ilzeskalns]] ([[V562]]). Jurkās mūža nogalē dzīvojis dzejnieks, preses darbinieks [[Seimaņs Putāns]] (1892-1969).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/646|title=Seimaņs Putāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203093207/https://latgalesdati.du.lv/persona/646}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 14 sētas ar 75 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] fa2qbvjlz98dy5v6rxe283vg6y4zbh3 0 143358 4548011 3526772 2026-11-10T22:08:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548011 wikitext text/x-wiki [[Attēls:DeHavilland_Single_Otter_Harbour_Air.jpg|thumb|250px|[[DeHaviland Single Otter]] pludiņu hidroplāns]] [[Attēls:H-4_Hercules_2.jpg|thumb|250px|[[H-4 Hercules]] "Spruce Goose" astoņmotoru pasažieru lidlaiva]] '''Hidroplāns''' ir [[lidaparāts]], kas var pacelties no [[ūdens]] virsmas, kā arī nolaisties uz ūdens. Hidroplānus izmanto transportā, glābšanas darbos, mežu ugunsgrēku dzēšanā u. c. Hidroplānu izmantošana būtiski paplašina nokļūšanas iespējas vietās, kur nav attīstīta [[lidlauks|lidlauku]] un sauszemes transporta infrastruktūra. Hidroplānu transports visplašāk ir attīstīts [[jūra|jūru]] un [[ezers|ezeru]] piekrastes reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://termini.lza.lv/term.php?term=hidropl%C4%81ns&list=hidropl%C4%81ns&lang=LV |title=Akadēmiskā terminu datubāze |access-date={{dat|2011|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190917063106/http://termini.lza.lv/term.php?term=hidropl%C4%81ns&list=hidropl%C4%81ns&lang=LV}}</ref> Atkarībā no lidaparāta šasiju konstrukcijas hidroplānus iedala: * pludiņu hidroplāns — lidaparāts, kam pie [[šasija]]s piestiprināti speciāli [[pludiņš|pludiņi]], lai pārvietotos pa ūdens virsu; * lidlaiva — lidaparāts, kura [[fizelāža]]s apakšējā daļa konstruēta [[laiva]]s formā; * [[amfībija]] — abu iepriekšminēto lidaparātu modelis, kas piemērots kustībai kā pa ūdeni, tā arī sauszemi. Pie hidroplāniem reizēm pieskaita [[ekranoplāns|ekranoplānus]], kas spēj atrauties no gaisa spilvena un pārvietoties aerodinamiskā lidojumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidaparāti]] 94uww9q4lrqlrx7q7zo9gbedd6y9j9s 0 143366 4547858 4547325 2026-11-10T17:33:55Z Lietotaajs 19361 4547858 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mīlas viesulis | image = Sturm_der_Liebe_Logo_-_gross_seit_2011.png | genre = [[ziepju opera]]<br />[[romantiska drāma]] | creator = Bea Šmita | executive_producer = Bea Šmita | writer = Jūlija Bahmane<br />Bea Šmita | starring = [[Dirks Galuba]]<br />[[Zeps Šauers]]<br />[[Antje Hāgena]]<br />[[Ērihs Altenkofs]]<br />[[Dīters Bahs]]<br />[[Svens Vāzners]]<br />[[Tanja Laneisa]]<br />[[Jeliza Simseka]]<br />[[Izabella Šterna]]<br />u.c. | country = {{flagicon|Germany}} [[Vācija]] | language = [[Vācu valoda|vācu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 4694 {{small|(17/12/2026)}} | opentheme = ''Curly'' - "Stay" | theme_music_composer = [[Leslijs Mandoki]]<br />Lašlo Benkers | company = ''[[Bavaria Film]]'' | camera = | runtime = 48–50 minūtes | network = ''[[Das Erste]]'' | picture_format = [[576i]] [[Standard-definition television|SDTV]] (2005–2011)<br /> [[720p]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] (2011–pašlaik) | audio_format = Stereo | first_aired = {{Start date|df=yes|2005|9|26}} | last_aired = pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | website = http://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/index.html }} '''"Mīlas viesulis"''' ({{val|de|Sturm der Liebe}}) ir [[Vācija]]s televīzijas seriāls, kuru sabiedriskā medija [[ARD]] TV kanāls ''[[Das Erste]]'' pārraida kopš 2005. gada 26. septembra. Seriālam ir 22 sezonas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Staffel_22|title=Staffel 22|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2024-12-05|language=de}}</ref> vairāk nekā 4650 sērijas (2026. gada oktobrī).<ref name="ep">[https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/sendung/index.html Episode List]</ref> Latvijā to kopš 2006. gada<ref name="ltv2006">{{tīmekļa atsauce |title=Mīlas viesulis / Seriāli / LTV1 / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |website=ltv.lv |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060406205752/http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |archivedate={{dat|2006|4|6||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|4|6||bez}}}}</ref> 27. marta<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pirmdiena, 27. marts, 5. lpp |url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |website=preilubiblioteka.lv |publisher=Preiļu rajona laikraksts "Novadnieks" |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502091609/http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |page=5 |language=lv |date={{dat|2006|3|24||bez}}}}</ref> pārraida [[LTV1]]. Seriāla darbība notiek pieczvaigžņu viesnīcā netālu no [[Rozenheima]]s [[Bavārija|Bavārijā]]. Seriāla nemainīgi galvenie varoņi ir Hildegarde, Alfonss, Verners, Mihaēls u.c. 2024. gada maijā paziņots, ka "Mīlas viesulis" tiks veidots vismaz līdz 2027. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD setzt beide Telenovelas fort - aber nur als Halbstünder |url=https://www.dwdl.de/nachrichten/97890/ard_setzt_beide_telenovelas_fort__aber_nur_als_halbstuender/ |website=DWDL.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de |date={{dat|2024|5|6||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD-Telenovelas bis 2027 in gewohnter Sendelänge {{!}} Das Erste |url=https://www.daserste.de/specials/ueber-uns/ard-telenovelas-bis-2027-in-gewohnter-sendelaenge100.html |website=daserste.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de}}</ref> == Apraide un mārketings == Seriālu sāka producēt 2005. gada 1. augustā, un no 2005. gada 26. septembra to pārraida darba dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 |title=Bavaria-Archiv (abgefragt: 1. November 2009) |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100114031737/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 }}</ref> Seriālu ir nopirkušas jau 20 raidorganizācijas visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satundkabel.de/index.php?option=com_content&view=article&id=72595&Itemid=155 |title=Autor Süß erklärt sich den Erfolg des Sturms, der bisher in 20 Länder verkauft wurde}}</ref> Tiesības uz visām epizodēm tika piešķirtas "STV" ([[Slovākija]]) un [[TV3 Latvija|TV3]] ([[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 |title=MIPCOM in Cannes |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090111222940/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 }}</ref> tomēr to Latvijā kopš 2006. gada pārraida [[LTV1]].<ref name="ltv2006" /> Itālijā "Rete 4" seriāls tiek pārraidīts itāļu valodā, kas dublēts ar nosaukumu ''Tempesta d'amore''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mediaset.it/rete4/tempesta_d_amore/|title=Tempesta d’amore auf Rete 4}}</ref> [[Bulgārija]]s raidorganizācija "Nova TV" to pārraida kopš 2009. gada jūlija beigām ar nosaukumu ''Wetrowete na Lyubowta'' (Mīlestības vēji). Beļģijā "Vitaya" pārraida ''Mīlas viesuli'' vācu valodā ar flāmu subtitriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Stievie|url=https://stievie.be/info/s/sturmderliebe|title=Kijk tv op jouw manier|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015122913/https://stievie.be/info/s/sturmderliebe}}</ref> [[Polija]]s raidorganizācija "TV Puls" pārraida ''Mīlas viesuli'' ar nosaukumu ''Burza uczuć''. [[Francija|Francijā]] apraide sākās 2013. gada pavasarī ar 1392. sēriju HD versijā "France Télévisions". [[Islande]]s raidorganizācija "RUV" seriālu sāka translēt 2012. gada oktobrī ar ceturto sezonu un galveno varoņu pāri ''Emmu'' un ''Fēliksu''. Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s pētījumu institūta "Digital TV Research" pētījumu, seriāls 2012. gadā Eiropas televīzijas tirgū guva ieņēmumus 93,2 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā; ''Mīlas viesulis'' bija vienīgais seriāls labāko desmitniekā, kas nenāca no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>Christian Junklewitz: [http://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html ''SerienBiz: NCIS ist die wertvollste Importserie''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191216073903/https://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html |date={{dat|2019|12|16||bez}} }}, serienjunkies.de (abgerufen am 12. Juli 2013).</ref><ref>digitaltvresearch.com: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf|title=Top imported drama titles gain as others fade (PDF; 381&nbsp;kB)|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130721013000/http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf}}</ref> == Sižets == [[Attēls:Sturm der Liebe.jpg|thumb|Seriāla logotips līdz 2009. gadam]] Seriāla stāsts ir par attiecībām un [[Mīlestība|mīlestību]], kura darbība norisinās ap pieczvaigžņu viesnīcu "Firstenhofu". Notikumi risinās izdomātā ciematā ''Bihlheimā'', [[Bādtelca|Bādtelcā]], [[Augšbavārija|Augšbavārijā]]. Viesnīcas ārējie skati ir ņemti no [[Vāgenes pils]], [[Vāgenes ciemats|Vāgenes ciematā]], netālu no [[Rozenheima]]s. Sižets ir saistīts ap ''Zālfeldu'' ģimenes locekļiem, kuri ir viesnīcas īpašnieki un viņu darbiniekiem. Sezonas ir savstarpēji saistītas, kur mīlnieku pāri beigās saiet kopā pēc daudz un dažādām nesaskaņām un pārdzīvojumiem. == Sezonu pārskats == {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" |+ !Sezona !Pirmā sērija !Pēdējā sērija !Sēriju skaits |- !1 |1 <small>(26.09.2005)</small> |313 <small>(31.01.2007)</small> |313 |- !2 |314 <small>(01.02.2007)</small> |520 <small>(18.12.2007)</small> |207 |- !3 |521 <small>(19.12.2007)</small> |703 <small>(08.10.2008)</small> |183 |- !4 |704 <small>(09.10.2008)</small> |914 <small>(14.09.2009)</small> |211 |- !5 |915 <small>(15.09.2009)</small> |1117 <small>(05.08.2010)</small> |203 |- !6 |1118 <small>(06.08.2010)</small> |1391 <small>(10.10.2011)</small> |274 |- !7 |1392 <small>(11.10.2011)</small> |1600 <small>(05.09.2012)</small> |209 |- !8 |1601 <small>(06.09.2012)</small> |1814 <small>(02.08.2013)</small> |214 |- !9 |1815 <small>(05.08.2013)</small> |2066 <small>(10.09.2014)</small> |252 |- !10 |2067 <small>(11.09.2014)</small> |2265 <small>(28.07.2015)</small> |199 |- !11 |2266 <small>(29.07.2015)</small> |2499 <small>(25.07.2016)</small> |234 |- !12 |2500 <small>(26.07.2016)</small> |2692 <small>(22.05.2017)</small> |193 |- !13 |2693 <small>(23.05.2017)</small> |2812 <small>(17.11.2017)</small> |120 |- !14 |2813 <small>(20.11.2017)</small> |3019 <small>(18.10.2018)</small> |207 |- !15 |3020 <small>(19.10.2018)</small> |3264 <small>(06.11.2019)</small> |245 |- !16 |3265 <small>(07.11.2019)</small> |3515 <small>(22.12.2020)</small> |251 |- !17 |3516 <small>(23.12.2020)</small> |3729 <small>(01.12.2021)</small> |214 |- !18 |3730 <small>(02.12.2021)</small> |3957 <small>(02.01.2023)</small> |228 |- !19 |3958 <small>(05.01.2023)</small> |4151 <small>(22.11.2023)</small> |194 |- !20 |4152 <small>(23.11.2023)</small> |4334 <small>(04.12.2024)</small> |183 |- !21 |4335 <small>(05.12.2024)</small> |4485 <small>(28.10.2025)</small> |151 |- !22 |4486 <small>(29.10.2025)</small> |4665 <small>(03.11.2026)</small> |180 |- !23 |4666 <small>(04.11.2026)</small> | | |} == Seriāla galvenie varoņi == === Verners Zālfelds un Kristofs Zālfelds === [[Attēls:Saalfeld_Clan.png|alt=|thumb|''Zālfeldu''{{Novecojusi saite}} dzimtas koks]] '''''Verners Zālfelds''''' ir ''Roberta'', ''Lauras'', ''Sandras'', ''Morica'', ''Konstantīna'' un ''Viljama'' tēvs, kā arī ''Aleksandra'' likumīgais tēvs, kurš reiz apprecējās ar ''Firstenhofas'' mantinieci ''Šarloti Zālfeldi''. Daudzus gadus viņš ir 5 zvaigžņu viesnīcas direktors. Pēc gandrīz 40 gadiem viņš beidzot ir salabis ar savu brāli ''Andrē'' un atkal nodarbina viņu kā pavāru ''Firstenhofā''. Nekas nav mainījies viņa tieksmē uzticēties viltīgām un skaistām sievietēm. Viņš atkal un atkal krāpis savu sievu ''Šarloti'', kas galu galā noveda pie viņu šķiršanās pēc 36 laulības gadiem.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/index.html Werner Saalfeld], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Pēc ''Barbaras fon Heidenbergas'' par jauno sievu Verneram kļūst ''Dorisa van Nordena'', kuru viņš pameta pēc īsas afēras [[Buenosairesa|Buenosairesā]] un kopš tā laika vairs nav redzējis. Tā kā Verners staigāja ar "rozā brillēm", viņš nepamanīja, kādu spēli ''Dorisa'' spēlē ar ''Šarloti''. Pēc tam, kad ''Dorisa'' atzinusies visos savos ļaunajos darbos un bijusi ieslodzīta, ''Verners'' teica, ka atkal ir laiks pārmaiņām. Viņš tiek izvirzīts par jauno ''Bihlheimas'' mēru un uzvar vēlēšanās. Tikai ''Frīdrihs'' ir aizdomīgs par ''Verneru'' un atkal un atkal mēģina pārliecināt ''Šarloti'', ka Verners rīkojas nepareizi. Viņš arī sāk attiecības ar ''Natašas'' jaunāko māsu ''Popiju Šveicari'', kuru vēlāk apprec. Kad ''Popija'' kādu laiku vēlāk mirst kruīzā kopā ar māti, viņš krīt dziļās sērās. Kad ''Adrians Lehners'' iegādājās 20% no "Firstenhofas" [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijām]], atklājās tumšs ''Vernera'' pagātnes noslēpums. Reiz viņš piesedza [[Slepkavība|slepkavību]], kuru par samaksu pastrādāja ''Adriana'' tēvs ''Hāgens''. Tikmēr ''Šarlote'' ir piedevusi viņam grēkus ar ''Hāgenu Lehneru'' un abi ir nolēmuši atkal apprecēties, kas pēc tam tiek īstenots. Pēc tam, kad ''Šarlote'' pārcēlās uz [[Āfrika|Āfriku]], Verners turpināja cīnīties ar ''Kristofu'' par "Firstenhofu". Viņš cer ar ''Roberta'' atbalstu pilnībā atbrīvoties no viņa. ''Verners'' neuzticas mazdēlam ''Džošuā'', ko viņš arī neslēpj. Kamēr ''Verners'' bauda dzīvi trīs paaudžu mājsaimniecībā, šķiršanās no ''Šarlotes'' atkal parāda to, kas viņam vajadzīgs, lai būtu pilnīgi laimīgs. Drīz viņa uzmanību piesaista cita sieviete. '''''Kristofs Zālfelds''''' ir viesnīcas dibinātāja ''Ludviga Zālfelda'' mazdēls un pasaules mēroga lētu [[Viesnīca|viesnīcu]] tīkla īpašnieks. Viņš ierodas ''Bihelheimā'', lai padarītu "Firstenhofu" par savu ģimenes vietu, jo viņš uzskata sevi par vienīgo likumīgo pēcteci viesnīcas dibinātājam. Viņš ieguva lielāko daļu viesnīcas akciju ar intrigu palīdzību. Viņa lielās mīlestības ''Alīsijas'' zaudēšana bija smags trieciens ''Kristofam''. Galu galā viesnīcas vairākuma īpašnieks ir pieradis iegūt to, ko vēlas. Viņš prasmīgi izmanto “Firstenhofas” cilvēkus kā šaha figūras, lai nostiprinātu savu pozīciju. Viņš ne pie kā neapstājas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par viņa bijušo sievu ''Kseniju'', viņa bērniem vai konkurentiem. Kad Kristofa dzīvē ienāk cita sieviete, viņam ir jāsaprot, ka viņš var daudz ko kontrolēt, bet ne savas jūtas. === Citas nozīmīgas lomas === '''''Alfonss''''' un '''''Hildegarde Zonbīhleri''''' gadu desmitiem ir nodarbināti ''Firstenhofā'', viņa virtuvē kā otrā pavāre un viņš kā galvenais šefportjē. Alfonsam ir īpašas attiecības ar ''Zālfeldiem'', arī tāpēc, ka viņam jaunībā bija attiecības ar ''Šarloti Zālfeldi'' – ''Aleksandrs'' ir viņu dēls. ''Hildegarde'' ir iesaistījusies vietējā padomē un bija mēra amata kandidāte. Viņu abu bērns ir ''Marija Zonbīhlere'', kura ir pametusi ''Firstenhofu''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/sepp-schauer-als-alfons-sonnbichler-102.html Alfons Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref><ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/antje-hagen-als-hildegard-sonnbichler-102.html Hildegard Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Tā kā Alfonss kļuva par [[Bavārija]]s "seju", viņš satiek aktrisi ''Magdalēnu Murnau'', ar kuru viņš uzņem dažas reklāmas un tiek uzaicināts uz publiskiem pasākumiem. Laika gaitā ''Hildegarde'' pamazām kļūst greizsirdīga uz ''Magdalēnu'' un jūtas kā "piektais ritenis". Pēc ''Magdalēnas'' aizbraukšanas starp ''Zonbīhleriem'' atgriežas miers. Pēc kāda laika ciemos ierodas viņas brāļadēls ''Jonass Damanis''. Kad ''Klāra Morgenšterna'' ierodas ''Bihlheimā'' kopā ar savu māti ''Melāniju'', sauktu par ''Melliju'', izrādās, ka ''Alfonss'' ir ''Mellijas'' tēvs un ''Klāras'' vectēvs. Lai arī ''Hildegarde'' sākumā ir šokā, viņa drīz pieņem ''Melliju'' tā, it kā būtu pašas meita. Dažus mēnešus vēlāk ''Mellijas'' mātes ''Gertijas'' parādīšanās izraisa ažiotāžu, jo viņa ir ļoti īpatnēja. Pēc kāda laika viņš kopā ar ''Hildegardi'', kā arī ''Natašu'' un ''Mihaēlu'' nodibināja literatūras grupu. ''Alfonsam'' kādu laiku bija jācīnās ar smagu aizmāršību, kas ''Hildegardei'' sagādāja lielas bažas. Par pārsteigumu ''Alfonsam'', viņa uztaisa manikīru. Tas, kas notika pēc tam, pārsteidz ''Alfonsu'', jo pēkšņi viņa sieva saņem uzmanību no visiem, it īpaši no citiem vīriešiem. Viņa kļūst par jauna skaistumkopšanas produkta seju un tādējādi piesaista vairāk uzmanības, nekā viņa gaidīja. '''''Andrē Konopka''''' ir ''Vernera Zālfelda'' jaunākais brālis un pēc daudziem gadiem beidzot ir ar viņu salīdzis mieru. Tagad viņš strādā pie viņa kā šefpavārs. ''Andrē'' reizēm ir diezgan bērnišķīgs. Viņa brāļadēls ''Roberts'' pēc sievas ''Mirjamas'' nāves atgriezās "Firstenhofā" un strādāja kopā ar ''Andrē'' kā otrais galvenais šefpavārs, līdz Andrē atkāpās ''Geca'' spiediena dēļ. Šīs nodevības dēļ viņš aizgāja no ģimenes. Jo īpaši ''Roberta'' jaunais bistro bija tas, kur viņš mēģināja darīt visu iespējamo, lai to sabotētu. ''Andrē'' dēls ''Simons'' kopā ar sievu ''Maiki'' ir devies uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un strādā par vīndari sievastēva īpašumā pie ''Jaspera Štēnkampa''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html André Konopka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200818120209/https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html |date={{dat|2020|08|18||bez}} }} (Zugriff am 29. Dezember 2013)</ref> ''Sabrīna Gerresa'', pieaugusī ''Andrē'' meita tiek pieņemta darbā, bet diemžēl mirst divus gadus vēlāk aviokatastrofā. ''Mihaēls'' un ''Andrē'' apprecas, lai glābtu no cietuma ''Andrē'', kurš saindēja ''Natašu'' ar [[Glutamāti|glutamātu]]. Nedaudz vēlāk viņi izšķiras. Pēc dažādiem notikumiem, ''Andrē'' sākās attiecības ar ''Melliju Zonbīhleri'' un arī radās jūtas pret ''Sjūzenu Ņūkombu'', kas noveda pie atsvešināšanās no ''Mellijas''. ''Andrē'' un ''Mellija'' apprecējās un bija laimīgi, līdz ''Andrē'' pastāvīgo melu dēļ viņa no viņa izšķīrās un pārcēlās pie meitas ''Klāras'' [[Tokija|Tokijā]]. Kad alus darītavai radās parādi, ''Andrē'' mēģināja to glābt, izmantojot apdrošināšanas izkrāpšanu, bet viņa dedzināšanas mēģinājums tika atklāts, tāpēc ''Andrē'' tika notiesāts. Kamēr viņa lielā mīlestība ''Mellija'' ir sākusi jaunu dzīvi Tokijā, viņa mahinācijas viņam "nāk atpakaļ". Ar smagu sirdi ''Andrē'' dodas ceļā uz cietumu, taču nekad tur nenonāk. '''''Dr. Mihaēls Nīderbīls''''' ierodas "Firstenhofā"'','' lai pārņemtu uz [[Kanāda|Kanādu]] aizbraukušās ''Evelīnas Konopkas'' praksi. Pēc neilga laika izrādās, ka viņš ir ''Tanjas Heinemanes'' (toreizējās ''Lībercas'') dēla ''Fabiana'' tēvs. Pēc neveiksmīgām attiecībām ar ''Šarloti Zālfeldi'', viņš pēc kāda laika saderinājās ar ''Rozāliju Engeli'', bet viņa uzsāka romānu ar staļļa zēnu ''Jākobu Krendlingeru''. Pēc tam viņš izšķīrās no ''Rozālijas''. ''Mihaēlam'' ir pārsteigums, kad viņa pieaugušā meita ''Debija'', kura ir no iepriekšējām attiecībām, apciemo viņu "Firstenhofā".<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/erich-altenkopf-als-dr-michael-niederbuehl-104.html Michael Niederbühl], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Vēlāk ''Mihaēls'' kļuva par ''Marlēnas Šveicares'' partneri. Pēc tam, kad viņa apprecējās ar savu lielo mīlestību ''Konstantīnu Rīdmīlleru'', šīs attiecības izjuka. Pēc neilga laika ''Mihaēls'' flirtē ar ''Koko'', bet pēc tam, kad no viņu abu attiecībām nekas nav sanācis, ''Koko'' pamazām iemīlas ''Goranā'', kurš viņu pielūdz kopš pirmās iepazīšanās reizes un ir apņēmības pilns būt ar viņu kopā. Kad ''Mihaēls'' atzīstas, ''Koko'' saprot, ka arī viņai ir slepenas jūtas pret viņu, bet viņa vēlas būt attiecībās ar ''Goranu.'' Nedaudz vēlāk viņš un ''Nataša'' izveido duetu “Mīla gaisā”. Strādājot kopā, abi iemīlas un galu galā apprecas. ''Mihaēls'' krāpj ''Natašu'' ar viņas jaunāko māsu ''Popiju'', kura pēc tam pat paliek stāvoklī, bet cieš no [[Spontānais aborts|spontāna aborta]]. Neskatoties uz to, ''Nataša'' un ''Mihaēls'' paliek kopā. Vēlāk "Firstenhofā" ierodas ''Mihaēla'' dēls ''Fabians''. Lai gan sākotnēji viņam un ''Natašai'' nebija labas attiecības, vēlāk tās noskaidrojās. Pēc ilgām pārdomām, ''Mihaēls'' piedod sievai dēku ar ''Nilu''. Pēc kāda laika ''Ksenija Zālfelde'' iemīlas ''Mihaēlā'', un abiem ir romāns. Pēc tam, kad romāns ir beidzies, viņš un ''Nataša'' sāk pāru terapiju. Tur viņi atkal iemācījās mīlēt viens otru. '''''Nataša Šveicare''''' ir ekscentriska dziedātāja, kura saderinās "Firstenhofā" tikai tāpēc, lai grozītos ap mūzikas producentu un dotos uz [[Brodvejas teātris|Brodveju]]. Kad viņas potenciālais albuma producents atsakās, ''Nataša'' ir spiesta veidot karjeru "Firstenhofā". Pēc tam, kad viņas meita un ''Konstantīns'' kļūst par pāri, viņa dod viņiem savu svētību. Kādu laiku vēlāk viņa izveido duetu "Mīla gaisā" kopā ar ''Mihaēlu''. Strādājot kopā, viņi abi iemīlās, līdz beigās apprecās. Kādu laiku vēlāk Nataša saslima ar [[Nuevoskleroze|nuevosklerozi]] un slēpa to no ''Mihaēla''. Kad viņš to uzzināja, viņš darīja visu, lai glābtu ''Natašas'' dzīvību. Tamdēļ viņš pat pārgulēja ar ''Frederiki Breieri'', dakteri, kura kādreiz bija viņā iemīlējusies. Viņa vērpa dažādas intrigas, lai atgūtu ''Mihaēlu'', bet, kad tās izgāzās, pat sacīja, ka viņš izvaroja viņu, bet beigās noliedza to. Tad viņa saprata, ka nevar izšķirt ''Mihaēlu'' un ''Natašu'' un pameta "Firstenhofu". Kādu laiku vēlāk ''Nils Heinemanis'' iemīlējās ''Natašā'' un viņas laulība ar ''Mihaēlu'' bija briesmās. ''Nataša'' piedeva ''Mihaēlam'' dēku ar ''Kseniju''. Pēc visiem šiem trauksmainajiem notikumiem bārmene dara visu iespējamo, lai vienreiz un uz visiem laikiem glābtu savu laulību. '''''Roberts Zālfelds''''' ir ''Vernera'' un ''Šarlotes'' dēls, ''Mirjamas'' atraitnis, bijušais ''Evas'' vīrs un ''Valentīnas'' tēvs. Viņš uzauga "Firstenhofā" un ieguva viesnīcas virtuvei pirmo zvaigzni kā šefpavārs. Divas reizes atradis mīlestību "Firstenhofā", viņš kopā ar ''Evu'' un ''Valentīnu'' dodas uz [[Verona|Veronu]] un tur atver [[Restorāns|restorānu]]. Kad ''Šarlote'' pēc uzturēšanās cietumā dodas atpūsties uz Āfriku, ''Roberts'' atgriežas "Firstenhofā"'','' lai uz laiku pārvaldītu savu vecāku akcijas. ''Robertam'' piederēja daļa no ''Vernera'' "Firstenhofas" akcijām, lai atbalstītu savu tēvu cīņā par "Firstenhofu". Cīņa par varu viesnīcā atklāj iepriekš nesaprotamus aspektus. Roberts atrod atbalstu un mieru sievā ''Evā''. Tomēr viņam jāsaprot, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu un, ka viņam būs jācīnās par laimīgu laulību. == Galvenie pāri == === 1.—313. sērija: Laura un Aleksandrs Zālfelds === ''Laura Mālere'', šefpavāre, un ''Aleksandrs'', vecākais ''Zālfeldu'' dēls un jaunākais viesnīcas šefs, iemīlas. Oficiāli viņiem nav lemts ilgi būt kopā, jo izrādās, ka abi ir pusbrālis un pusmāsa, jo ''Laura'' ir ''Vernera Zālfelda'' ārlaulības meita. Tikai pēc tam, kad ''Laura'' paliek stāvoklī no ''Aleksandra'' pēc slepenas satikšanās ar viņu, atklājas, ka abi nav radinieki, jo ''Aleksandrs'' nav ''Vernera'' bioloģiskais dēls, bet gan ''Alfonsa Zonbīhlera''. ''Helēna Marinelli'', kura arī paliek stāvoklī no ''Aleksandra'', bet pēkšņi zaudē bērnu, nolaupa ''Lauru'' viņas kāzu dienā, jo viņa uzskata, ka ''Lauras'' bērns ir viņas. Pēc tam, kad ''Laura'' izbēg no gūsta pazemes cietumā, ''Helēna'' atklāj viņas bēgšanas mēģinājumu un vēlāk piesien viņu pie gultas. Neilgi pēc tam pazemes cietumā izceļas ugunsgrēks. ''Aleksandrs'' izglābj ''Lauru'' pēdējā brīdī un nogādā viņu slimnīcā, jo viņa saindējas ar dūmiem. Neilgi pēc tam abi apprecās un dodas uz [[Brisele|Briseli]], kur ''Aleksandrs'' kļūst par izpilddirektoru un ''Laura'' par konditori slavenā konditorejā. ''Laurai'' un ''Aleksandram'' piedzimst bērns: ''Hanna Zālfelde''. Kad ''Roberts'' nonāk [[Koma|komā]], ''Aleksandrs'' atkal apciemo savu ģimeni. Divus gadus vēlāk ''Laura'' un ''Roberts'' apmeklē "Firstenhofu" tās jubilejā, kur viņa satiek savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" vēlreiz un kļūst par [[infekcija]]s upuri. Vēlāk ''Laurai'' piedzimst otrs bērns: ''Pēters Zālfelds''. Vēl ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" viņa mātes ''Šarlotes'' un ''Frīdriha'' kāzās. === 314.—520. sērija: Mirjama un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', galvenais šefpavārs, un viesnīcas līdzīpašnieks, ir ''Šarlotes'' un ''Vernera'' dēls. ''Mirjama fon Heidenberga'' uz "Firstenhofu" ierodas kopā ar pamāti ''Barbaru''. ''Roberts'' un ''Mirjama'' uzreiz iemīlas. Bet viņi viens otru atrod tikai caur daudziem dzīves līkločiem. ''Mirjama'' pat apprecējās ar savu bērnības mīļoto ''Fēliksu Tarašu,'' bet ''Roberta'' un ''Mirjamas'' mīlestība ir spēcīgāka un liek Mirjamas laulībai izgāzties. Pirms gaidāma ''Mirjamas'' šķiršanās, abi svin simboliskas kāzas un pārceļas uz [[Parīze|Parīzi]], kur ''Mirjama'' sāk strādāt kā parfimēre, bet Roberts atver nelielu [[Restorāns|restorānu]]. Gadu vēlāk ''Mirjama'' uz dažām dienām ierodas "Firstenhofā" un izšķiras no ''Fēliksa''. Roberts ierodas ciemos uz "Firstenhofas" gadadienu kopā ar ''Lauru'', kur viņš satiek arī savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. Dodoties prom, viņš paziņo, ka ''Mirjama'' pavasarī gaida meitu. Pēc pusgada ''Roberts'' atkal atgriežas "Firstenhofā", lai sniegtu liecības tiesas procesā pret ''Barbaru''. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, notiek traģēdija: ''Mirjama'' nomirst, dzemdējot viņu abu meitu ''Valentīnu''. Roberts apglabā savu mīļoto sievu "Firstenhofā" un pēc tam krīt dziļās sērās. === 521.—703. sērija: Samija un Gregors Bergmeisters === ''Samija Obote'' nelegāli ieradās [[Vācija|Vācijā]], lai paslēptos no sava valdonīgā tēva, kurš vēlas viņu piespiedu kārtā izprecināt ar liellopu tirgotāju un uzturas pie ''Šarlotes Zālfeldes'', kura reiz izglāba viņas dzīvību. Laika gaitā ''Samija'' un ''Gregors'' iemīlas, bet ''Gregors'' uzsāk mīlas dēku ar ''Roberta Zālfelda'' pusmāsīcu ''Leoniju Preizingeri'', kas tomēr ir īslaicīga, jo viņai ir jūtas arī pret ''Marku Kolveijeru''. Šķiet, ka viss notiek uz labu, līdz ''Fiona Markvarta'' nogalina ''Samijas'' tēvu ''Džošuā'' ar pelnu trauku viņa dārgā [[Dimants|dimanta]] dēļ un aizdomās tiek turēts ''Gregors''. Pēc kāda laika viņš sāk attiecības ar izmeklēšanas [[Komisārs|komisāri]] ''Janu Šneideri'', kura pēc tam pat no viņa gaida bērnu. Pēc kāda laika ''Samija'', savukārt, nodibina sakarus ar ''Simonu Konopku''. Kāzu dienā viņa tomēr pamana, ka viņas jūtas pret ''Gregoru'' ir spēcīgākas. Arī ''Fiona'' atzīst savu noziegumu un braucot mašīnā ar ''Šarlotes'' māsu ''Elizabeti,'' nonāk [[Autoavārija|autoavārijā]], kurā ''Fiona'' nekavējoties aiziet bojā, bet ''Elizabete'' ir kritiski ievainota. Arī viņa pēc dažām nedēļām mirst sava bērnības mīļotā ''Johana Grūbera'' apskāvienos. Pēc traģēdijas ''Samija'' un ''Gregors'' apprecas ar romantiskām kāzām tvaikonī un beidzot sāk jaunu dzīvi [[Āfrika|Āfrikā]]. Pēc vairāk nekā septiņiem gadiem ''Gregors'' uz īsu brīdi atgriežas "Firstenhofā". === 704.—914. sērija: Emma un Fēlikss Zālfelds === ''Emma Štrobla'' iemīlēja ''Fēliksu'', kad satika viņu pirmo reizi, kurš toreiz bija "Firstenhofas" restorāna vadītājs. Pēc tam, kad abi kopā dejoja ''Gregora'' un ''Samijas'' kāzās, ''Fēlikss'' iemīlējās ''Emmas'' viltīgajā pusmāsā ''Rozālijā Engelē''. ''Emma'' ilgi mēģināja saiet kopā ar ''Fēliksu'', līdz beidzot viņa uzsāka attiecības ar ''Benu Šponheimu''. Pēc kāda laika abi nolemj apprecēties. Pēc tam, kad ''Bena'' bioloģiskā māte ''Barbara fon Heidenberga'' nolaupīja ''Fēliksu'' un ''Emmu'' un ieslēdza viņus [[Elektrostacija|elektrostacijā]], ''Emma'' izšķiras no ''Bena'' ''Fēliksa'' labad. Kad ''Emma'' un ''Fēlikss'' ir atraduši viens otru, ''Rozālija'' izliekas par [[Grūtniecība|grūtnieci]]. Ar to viņa vēlas panākt, lai ''Fēlikss'' viņu apprecētu. Tomēr viņas meli drīz tiek atklāti, un neilgu laiku vēlāk ''Emma'' un ''Fēlikss'' apprecas [[Austrija]]s laukos tēva saimniecībā. Kāzu laikā ''Rozālija'' vēlas nogalināt ''Emmu'', bet padodas, jo saprot, ka mīl viņu. ''Emma'' un ''Fēlikss'' kopā ar ''Fēliksa'' tēvu ''Johanu'' sāk jaunu dzīvi [[Kanāda|Kanādā]]. Piecus mēnešus vēlāk ''Fēlikss'' un ''Emma'', kura tagad ir stāvoklī, uz neilgu laiku apciemo "Firstenhofu". Medicīniskajā izmeklēšanā atklājās, ka ''Emmai'' būs [[dvīņi]]. Pēc pusgada ''Emma'' laiž pasaulē divus dēlus ''Maksu'' un ''Moricu''. ''Emma'' un ''Fēlikss'' atgriežas "Firstenhofā" īsu brīdi uz modes šovu. === 915.—1117. sērija: Sandra un Lūkass Castrovs === Neilgi pēc ''Emmas'' un ''Fēliksa'' došanās prom, kļuva zināms, ka ''Korbiniāna Nīderbīla'' mājsaimniece ''Kosima Castrova'' pēc dzimšanas tika samainīta pret ''Šarloti Zālfeldi'' un tas, ka viņa ir ''Ludviga Zālfelda'' īstā meita. "Firstenhofā" ierodas viņas dēls ''Lūkass''. Tur viņš satiek savu bijušo klasesbiedreni ''Anniku Brukneri'', kura no "neglītā pīlēna" kļuvusi par "skaistu gulbi". ''Lūkass'' viņu apbur. Nedaudz vēlāk ''Annika'' iet bojā autoavārijā, par kuru daļēji ir atbildīgs ''Lūkass''. Pēc tam viņš slimnīcā satiek ''Sandru Ostermeijeri'', kurai sirds mazspējas dēļ ir atlicis dzīvot tikai dažas dienas. Kad viņai pēc ''Annikas'' nāves tiek pārstādīta sirds, ''Lūkass'' sēž pie viņas gultas un atzīstas mīlestībā. ''Sandra'' ir ļoti aizkustināta par viņa vārdiem. Sākot rehabilitāciju "Firstenhofā", izrādās, ka viņa ir ''Vernera Zālfelda'' meita. Kādu laiku vēlāk ''Lūkass'' un ''Sandra'' atrod viens otru, bet pēc dažādām intrigām viņi šķiras. Tad ''Lūkass'' apprec ''Rozāliju'', bet dažas dienas vēlāk no viņas šķiras. Viņš atkal atgriežas pie ''Sandras''. ''Kosima'' veic slepkavības mēģinājumu pret ''Rozāliju'' un kopā ar dēlu ''Lūkasu'' sniedz viltus [[alibi]]. Viņa šantažē ''Sandru'', lai viņa šķirās no ''Lūkasa''. Kad izrādās, ka ''Sandra'' no ''Lūkasa'' ir stāvoklī, ''Kosima'' izbeidz savu šantāžu. Neskatoties uz to, ''Sandra'' nedaudz vēlāk zaudē bērnu. Arī ''Lūkasa'' tēva ''Geca'' parādīšanās izraisa ažiotāžu: kad viņš uzzina, ka ''Lūkass'' un ''Sandra'' ir aprakti [[Lavīna|lavīnā]], viņš nesauc palīdzību, bet vilto nolaupīšanu un mēģina šantažēt ''Verneru'' un ''Kosimu'', kas tomēr neizdodas. Kad ''Kosimu'' sāk šantažēt ''Rozālija'' ar mēģinājumu viņu nogalināt, viņai uznāk spēku izsīkums: viņa cieš no nāvējošas [[sirdslēkme]]s un ar pēdējiem vārdiem lūdz ''Lūkasam'' piedošanu. ''Lūkass'' un ''Sandra'' apprecās un kopā dodas uz kalniem [[Čehija|Čehijā,]] lai pārveidotu vecu [[Klosteris|klosteri]] par jaunu eko–viesnīcu. Pēc kāda laika abi adoptē mazu meiteni vārdā ''Anna''. === 1118.—1391. sērija: Eva un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', kurš divarpus gadus iepriekš bija pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]] ar savu lielo mīlestību ''Mirjamu'', atgriežas "Firstenhofā" uz tiesas procesu pret ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura ir apsūdzēta par slepkavību. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, viņš piedzīvo traģēdiju: ''Mirjama'', kura bija smagā stāvoklī, mirst, dzemdējot viņu meitu ''Valentīnu''. Vēlāk tikai auklīte ''Eva Krendlingere'' viņa dzīvei spēja piešķirt nelielu dzīvesprieku. ''Eva'' savulaik zaudēja savu lielo mīlestību: pirms vienpadsmit gadiem burāšanas negadījumā noslīka ''Markuss Castrovs'', ''Kosimas Castrovas'' vecākais dēls. ''Eva'' arī atklāj, ka viņas tēvs ir ''Gustls Mozburgers'', ''Alfonsa Zonbīhlera'' pusbrālis. ''Eva'' ir iemīlējusies ''Robertā'' un abi kopīgi brauc uz Veronu. Kad ''Eva'' paliek stāvoklī, ''Roberts'' pašķirās no viņas, sakarā ar viņa traumu ''Mirjamas'' nāves dēļ. Tad uzrodas ''Markuss Castrovs'', kuru bija nolaupījusi [[mafija]], no kuras gūsta pēc vairākiem mēnešiem viņš spējis izbēgt. Viņš vēlas atgūt ''Evu''. Pirms viņš dodas pie viņas, viņš neapzināti vienu nakti pavada meža būdiņā kopā ar tēva sievu ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura pēc tam paliek stāvoklī. Kad ''Markuss'' beidzot atklāj ''Evai'' patiesību, viņa drīz pēc tam zaudē ''Roberta'' bērnu. Pēc kāda laika ''Evas'' jūtas pret ''Markusu'' ir atmodušās un viņa vēlas viņu precēt. Barbara saindē ''Markusa'' tēvu ''Gecu'', jo viņš draudēja viņu nogādāt cietumā. Vēlāk ''Eva'' saprot, ka vairs nemīl ''Markusu'', un vēlas no viņa šķirties. Tieši tad viņa uzzina, ka viņam ir nāvējošs [[smadzeņu audzējs]]. ''Eva'' nolemj palikt pie ''Markusa'' līdz brīdim, kad viņš tiks izdziedināts. Tomēr ''Markuss'' vairs netic, ka var kļūt vesels un vēlas apprecēt ''Evu'', pirms viņš nomirst. Neilgi pirms "jā" vārda, viņš sabrūk, bet vēlāk tiek izglābts pēc ārkārtas operācijas. Īsi pēc tam ''Eva'' šķiras no viņa. Uz neilgu laiku domājis par [[Pašnāvība|pašnāvību]], viņš atkal optimistiski raugās nākotnē un dodas uz [[Zilte|Zilti]]. Neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' apprecās. Par cik ''Barbarai'' neizdevās panākt, ka ''Robertu'' ievieto aiz restēm, kāzu laikā viņa uzspridzina "Firstenhofu" un tiek domāts, ka viņa mirst bēgšanas laikā, tomēr tā nav, jo Barbara vēlāk uzrodās. Par laimi, sprādzienā neviens netika nogalināts, un neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' kopā Veronā atvēra restorānu. Gandrīz piecus ar pusi gadus vēlāk ''Roberts'' uz dažām dienām atgriežas "Firstenhofā", pēc tam, kad viņa māte ''Šarlote'' cieš atmiņas zudumu. Kad viņa jūtas labāk, ''Roberts'' dodas atpakaļ uz Veronu. Aptuveni pēc sešiem mēnešiem ''Roberts'' un ''Eva'' uz īsu brīdi atgriezās "Firstenhofā" saistībā ar ''Šarlotes'' un ''Vernera'' kāzām. === 1392.—1600. sērija: Terēze Burgere un Morics van Nordens === Pabeidzot studijas, lai kļūtu par aldari, ''Terēze Burgere'' atgriežas no [[Berlīne]]s dzimtajā pusē ''Bihlheimā'' un ar šausām atklāj, ka ģimenes uzņēmums ''Burger Bräu'' (''Burgerbrūzis'') ir nolaists un pamests. Pretēji viņas labākās bērnības draudzenes brīdinājumam, vadības konsultantei ''Gitijai Kēnigai'', viņa tomēr nolemj atsākt ražošanu un atjaunot alus darītavu. Kad viņa tīrīja vecas alus mucas, viņa satika arhitektu ''Moricu van Nordenu'', un abi satuvinās. Viņa māte ''Dorisa'' – nekustamo īpašumu aģente un uzņēmuma ''Van Norden Bau'' īpašniece plāno luksusa dzīvojamo kompleksu ''Bihlheimā'', kur viņa jau ir iegādājusies neskaitāmus īpašumus. Tagad, kad viņas plānos ir alus darītava, viņa rīkojas aiz sava dēla jaunās draudzenes muguras un mēģina izdarīt liktenīgo triecienu uzņēmumam. ''Morics'' pārkrīt pār tiltu un pazūd upē. Bezsamaņā esošo ''Moricu'' upes krastā atrod jaunā romiete ''Elēna Majorē'' un viņas tēvs, kurš viņu nogādā slimnīcā. ''Elēna'', kura ar ''Hildegardes'' starpniecību iegūst virtuves asistenta darbu "Firstenhofā", pierunā plastikas ķirurgu, kurš viesnīcā uzturējies kā viesis, rūpēties par ''Moricu''. Ar jaunu seju, bet bez iepriekšējās dzīves atmiņām, viņš strādā kā ''Pēteris Bahs'' par viesnīcas dārznieku. Par cik ''Verners'' nevēlējās iecelt ''Andrē'', bet gan ''Robertu'' kā otro viesnīcas vadītāju, ''Andrē'' mēģina sacelties pret vecāko brāli un pievienojas alus darītavai kā partneris. ''Terēze'' un ''Gitijas'' tēvs ''Jūliuss'' atgriežas alus ražošanas biznesā. Neskatoties uz to, skumjas par ''Moricu'' un vainas izjūta grauž ''Terēzi'', jo viņa tikmēr ir patiesi iemīlējusies ''Konstantīnā''. Kad ''Morica'' atmiņa atgriežas, strīda laikā ar ''Konstantīnu'', viņš viņam paziņo, ka ir nozadzis viņa identitāti un dzīvi. Lai arī ''Dorisa'' ātri saprata dēla spēli un sākotnēji viņu par to ienīda, viņa iestājas par ''Konstantīnu'', lai viņu vairs nepazaudētu, ko ''Morics'' uzskata par nodevību. Tikai tiesas sēdē saprāts dominē pār viņu, un viņš atzīst, ka tieši viņš uzbruka ''Konstantīnam'', pēc kā viņam un ''Terēzei'' piespriež nosacītus sodus. Tikmēr ''Konstantīna'' tante ''Pilāra'', kura no [[Buenosairesa]]s ieradusies uz tiesas sēdi, izdara spiedienu uz ''Dorisu'' sakarā ar viņas nogalināto brāli ''Migelu''. Nedaudz vēlāk ''Dorisa'' veica nāvējošu uzbrukumu ''Pilārai'', kurā ''Morics'' gandrīz kļuva par upuri. ''Moricam'' ir aizdomas, ka viņa brālis mēģina viņu nogalināt, lai gan abi tikai nesen salīga mieru. ''Burgerbrūzis'' nonāk krīzē, kad ''Dorisa'' pierunā ''Terēzes'' veco skolas draugu, maksātnespējīgo dzērienu tirgotāju ''Janu Augustīnu'' parakstīt piegādes līgumu ar alus darītavu. Kādā pasākumā, kurā ''Terēze'' apņēmās izcelt ''Burgerbrūža'' kvalitāti, pārsteidzoši parādās viņas tēvs ''Hanss'', kurš slēpa no meitas briesmīgu noslēpumu: pēc viņu bioloģiskā bērna nāves, viņa sieva ''Karolīna'' nolaupīja vienu zīdaini no ratiņiem un tā pazušana tika pasludināta kā liktenīgs nelaimes gadījums. Kad ''Terēze'' mežā uzgāja kapa plāksni, uz kuras bija rakstīts viņas vārds, viņa tomēr atklāja savu likteni: veco laikrakstu ziņojumi par toreizējo negadījumu radīja aizdomas, ka ''Terēze'' varētu būt ''Nīna'' – ''Nikolas'' mirusī meita. Cerībā to noskaidrot, abas nolemj veikt ģenētisko testu, taču ''Dorisa'' ar to manipulē. Kad ''Nikola'' uzzina visu patiesību no ''Hansa'', viņa ir ļoti sarūgtināta un ilgstoši cieš no [[Aneirisms|aneirisma]]. Vēlāk ''Nikola'' mirst ''Terēzes'' [[Apskāviens|apskāvienos]]. Saņemot mantojuma apliecību no ''Pahmeijera'', ''Kristīna'' pārvērš alus darītavas aktīvus [[Dimants|dimantos]], bet ''Dorisa'' par to uzzina un piedraud ar ieroci. Ieroča šāviens ievaino ''Kristīnu'', taču par spīti tam, viņa neticamā veidā ir spēcīgāka par ''Dorisu'' un ieslēdz viņu kopā ar ''Terēzi'' alus darītavas telpās. Tur abām sievietēm draud nāves briesmas. Skatoties nāvei acīs, ''Dorisa'' ''Terēzei'' atzīstas par savām intrigām, pēc kā ''Terēze'' beidzot uzzina par viņas patieso izcelsmi. Pēc tam, kad abas sievietes ir salīgušas, ''Konstantīns'' un ''Morics'' viņas pēdējā brīdī izglābj. Pēc ''Kristīnas'' aresta, ''Morics'' un ''Terēza'' apprecās kalnu kapelā, kur viņa reiz tika kristīta. === 1601.—1814. sērija: Marlēna un Konstantīns Rīdmillers === Neilgi pirms ''Konstantīna'' dvīņubrāļa kāzām, "Firstenhofā" ierodas pianiste ''Marlēna Šveicare'' kā menedžere savai mātei, slavenajai dziedātājai ''Natašai Šveicarei''. Dēļ negadījuma, kurā tika satraumēta ''Marlēnas'' kāja, viņa staigā ar kruķiem kopš trīs gadu vecuma. Netradicionālas tikšanās laikā ar argentīniešu bārmeni jaunā sieviete uzreiz iemīlās. Sajūsmināts nevis par ''Marlēnu'', bet gan par ideju piesaistīt viņas mammu ekskluzīvos mūzikas vakaros kopā ar viņu viesnīcā, ''Konstantīns'' velta ''Marlēnai'' savu laiku. Abi spontāni un bez jebkādiem slēptiem nodomiem dejo pie dziesmas ''Can't Help Falling in Love,'' kas izrādās maģisks brīdis ''Marlēnai''. Pēc tam viesnīcā pati personīgi ierodas ''Nataša'', kur vēlas dot savai karjerai jaunu stimulu. Sajūsmināts par grūti apmierināmo dīvu, ''Konstantīns'' sāk par viņu rūpēties. Savukārt ''Nataša'' ir pārsteigta par ''Konstantīna'' šarmu un temperamentu. Viņai acīmredzami patīk iegūt dažādību no jauna karstasinīga vīrieša. ''Marlēna'' mātei stāsta par savām jūtām pret ''Konstantīnu'', kuras ''Nataša'' sākotnēji it kā ņem vērā. Bet vēlāk viņa nonāk gultā ar ''Konstantīnu''. Viņš ātri paslēpjas, kad istabā ienāk ''Marlēna'' un, pēc sarunas, ir spiests noskaidrot savas un ''Marlēnas'' turpmākās attiecības. Lai kaut kādā mērā atbrīvotos no apmulsuma un vismaz saglabātu draudzīgas attiecības ar ''Konstantīnu'', ''Marlēna'' izliekas, ka ātri tiek tam pāri un viņai nav nekas pret romānu starp viņu un ''Natašu''. === 1815.—2066. sērija: Paulīne un Leonards Štāls === Paulīnes un Leonarda attiecību stāsts ir par mīlestību no pirmā acu skatiena, greizsirdību, nodevību, ģimenes noslēpumiem un cīņu par kopīgu nākotni. Stāsts risinās greznajā pieczvaigžņu viesnīcā Firstenhofā, kur ierodas Paulīne kopā ar savu labāko draudzeni Koko Konradi. Paulīne ir talantīga, romantiska un dzīvespriecīga konditore, kura ierodas, lai atbalstītu draudzeni, kas pretendē uz restorāna vadītājas amatu. Viņa pati drīz iegūst darbu viesnīcas konditorejā. Tur Paulīne iepazīstas ar Leonardu Štālu – viesnīcas jaunieceltā vadītāja Frīdriha Štāla vecāko dēlu. Leonards ir pievilcīgs, pašpārliecināts un veiksmīgs uzņēmējs. Paulīne viņā iemīlas jau pirmajā tikšanās reizē, taču Leonards sākotnēji saglabā distanci un neizrāda tādas pašas jūtas. Situāciju vēl sarežģītāku padara Patrīcija Dītriha, kura uzsāk attiecības ar Leonardu. Viņa ir viltīga un manipulatīva sieviete, kura vēlas iegūt Leonardu un neapstājas patiesi nežēlīgu intrigu priekšā. Patrīcija kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem Paulīnes un Leonarda attiecībās. Laika gaitā Leonards saprot, ka viņa patiesās jūtas pieder Paulīnei. Abi satuvinās, tomēr viņu laimi nepārtraukti apdraud Patrīcijas meli, šantāža un dažādi ģimenes noslēpumi. Turklāt atklājas arī būtiski noslēpumi par Firstenhofas viesnīcas pagātni un Paulīnes ģimenes saikni ar šo īpašumu. Attiecības piedzīvo vairākus smagus pārbaudījumus. Patrīcija cenšas izmantot savu grūtniecību un manipulācijas, lai nostādītu Leonardu pret Paulīni. Arī Leonarda tēvs Frīdrihs savtīgu interešu dēļ mēģina ietekmēt abu attiecības. Paulīnei nākas pieņemt sarežģītus lēmumus, lai nezaudētu ne savu pašcieņu, ne mīļoto cilvēku. Tomēr Leonards pamazām atklāj Patrīcijas patieso dabu un saprot, cik svarīga viņam ir Paulīne. Viņu mīlestība izrādās stiprāka par intrigām un šķēršļiem. Stāsta kulminācijā Leonards bildina Paulīni un abi svin savas kāzas romantiskā ceremonijā. Pēc kāzām jaunlaulātie dodas uz [[Vīne|Vīni]], lai sāktu kopīgu dzīvi.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Die schönsten Momente: Pauline und Leonard|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/folgen/die-schoensten-momente-pauline-und-leonard-1386637?utm_source=chatgpt.com|date=2020-06-22|accessdate=2026-11-09|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presseportal.de/pm/6694/2795844|title=Das Erste: "Sturm der Liebe": Romantische Traumhochzeit|website=presseportal.de|access-date=2026-11-09|date=2014-07-30|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tz.de/stars/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.tz.de|access-date=2026-11-09|date=2021-03-24|language=de}}</ref> === 2067.—2265. sērija: Jūlija un Niklass Štāls === Jūlijas un Niklasa mīlas stāsts ir pilns emociju, pārbaudījumu, noslēpumu un patiesas mīlestības. Viņu attiecības nav vienkāršas, jo liktenis viņiem sagādā daudz šķēršļu, kas liek cīnīties par savām jūtām. Jūlija ir sieviete ar spēcīgu raksturu un labu sirdi, savukārt Niklass ir vīrietis, kurš pamazām saprot, cik ļoti Jūlija viņam ir svarīga. Starp viņiem rodas īpaša saikne, kuru nespēj izdzēst ne pārpratumi, ne grūtības, ne citu cilvēku iejaukšanās. Viņu mīlestība pierāda, ka īstas jūtas spēj pārvarēt pat vissarežģītākos dzīves pārbaudījumus. Viņu iepazīšanās notiek pie ezera, kur abi uzreiz sajūt savstarpēju pievilkšanos. Taču viņu laimei priekšā ir liels šķērslis – Jūlija izliekas par Niklasa māsu Sofiju, kura patiesībā ir mirusi. Jūlijai ir jāslēpj sava īstā identitāte, bet Niklass pamazām iemīlas viņā arvien vairāk. Viņu attiecības sarežģī meli, greizsirdība, Patrīcijas intrigas un ģimenes problēmas. Neskatoties uz visu piedzīvoto, viņu jūtas paliek spēcīgas, un abi cenšas atrast ceļu vienam pie otra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presseportal.de/pm/6694/2785898|title=Das Erste / "Sturm der Liebe": Jennifer Newrkla und Jan Hartmann stehen im Mittelpunkt der neuen Staffel (FOTO)|website=presseportal.de|access-date=2026-11-10|date=2014-07-16|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fnp.de/kino-tv/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.fnp.de|access-date=2026-11-10|date=2021-03-24|language=de}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 10 Episodenguide (Seite 7)|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-10/10034/7?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref> === 2226.—2502. sērija: Luīze un Sebastians Vēgeners === Luīzes Reizigeres un Sebastiana Vēgenera stāsts sākas pie ezera, kur Sebastians ierauga Luīzi spēlējam vijoli un uzreiz sajūt īpašu pievilkšanos. Luīze gan netic, ka tāds vīrietis kā Sebastians varētu viņu iemīlēt, jo kopš bērnības viņai ir muguras deformācija. Tomēr Sebastians viņu pieņem tādu, kāda viņa ir. Viņu attiecībām nākas pārvarēt daudzus šķēršļus – greizsirdību, melus un Beatrises, un viņas dēla Dāvida intrigas. Neskatoties uz visām grūtībām, Luīze un Sebastians atrod ceļu viens pie otra, apprecas un sāk kopīgu dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]]. Viņu stāsts parāda, ka īsta mīlestība nav atkarīga no ārējā izskata.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 11 Episodenguide|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-11/10034?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref> === 2503.—2692. sērija: Klāra un Adrians Lehners === ''Klāra Morgenšterna'', topošā modes dizainere, ierodas "Firstenhofā", lai atrastu savu vectēvu, kurš it kā esot viesnīcas īpašnieks. Bet, tā kā ne ''Verners'', ne ''Frīdrihs'' nav viņas mātes ''Melānijas'' (saukta par ''Melliju'') tēvs, viņa vēlas doties prom. Taču nejauši izrādās, ka ''Alfonss Zonbīhlers'' ir ''Mellijas'' tēvs, līdz ar to ''Klāra'' un ''Mellija'' paliek "Firstenhofā". Kādu dienu ''Klāra'' satiek vienu no viesnīcas viesiem, kurš viņai tūlīt iepatīkas. Kā izrādās, tas ir viņas bērnības draugs ''Adrians Lehners''. Kad ''Adrians'' uzzina, ka "Firstenhofa" nonākusi finansiālās grūtībās, viņš nopērk 20% no viesnīcas akcijām. ''Klāra'' un ''Adrians'' pavada vairāk laika kopā, bet diemžēl viņš viņu redz tikai kā mazo māsu. Turklāt ''Dezirē Bramiga'', ''Beatrises Hoferes'' meita no pirmās laulības arī izrāda interesi par ''Adrianu'' un pat pavada ar viņu nakti. Adrians vēlas ar viņu uzsākt romānu, taču tas pajūk, jo viesnīcā ierodas viņas bijušais draugs ''Lusjēns Everss''. Par cik viņa plāns izmantot ''Dezirē'' kā kontrabandisti neizdodas, viņš cenšas iegūt ''Klāras'' uzticību, lai ar viņas palīdzību nogādātu antīku krustu [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Viņa plāns izgāžās un viņš tiek arestēts. === 2693.—2812. sērija: Rebeka un Viljams Ņūkombs === Rebekas Hercas un Viljama Ņūkomba mīlas stāsts sākas diezgan neparasti. Sākumā Rebeka un Viljams bieži strīdas, taču nejaušības dēļ abi sāk anonīmi sarakstīties īsziņās, nezinot, kas atrodas otrā telefona pusē. Viņi iemīlas viens otra domās un sarunās, vēl pirms saprot, kas patiesībā ir viņu noslēpumainais sarunu biedrs. Situāciju sarežģī tas, ka Viljams sākotnēji ir attiecībās ar Rebekas labāko draudzeni Ellu. Rebekai jāizvēlas starp draudzību un savām jūtām. Pēc daudziem pārpratumiem un intrigām Rebeka un Viljams beidzot kļūst par pāri, apprecas un kopā dodas uz [[Austrālija|Austrāliju]].<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 13 Episodenguide|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-13/10034?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Rebecca_Herz|title=Rebecca Herz|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2026-11-10|language=de}}</ref> === 2813.—3019. sērija: Alīsija Lindberga un Viktors Zālfelds === Alīsijas Lindbergas un Viktora Zālfelda iepazīšanās notiek negaidīti, un Viktors uzreiz iemīlas Alīsijā. Taču viņu mīlestībai ir liels šķērslis – Alīsija ir saderinājusies ar Viktora tēvu Kristofu. Viktors cenšas apspiest savas jūtas, tomēr viņu starpā pamazām rodas arvien ciešāka saikne. Alīsija ilgu laiku paliek uzticīga Kristofam, taču pamazām sāk ieraudzīt viņa patieso raksturu. Viņu attiecības ar Viktoru piedzīvo daudz smagu pārbaudījumu – intrigas, greizsirdību, zaudējumus un pat dzīvības briesmas. Galu galā Alīsija un Viktors tiek pāri visiem šķēršļiem, apprecas un pārceļas uz [[Austrija|Austriju]], kur sāk jaunu kopdzīvi.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 14 Episodenguide (Seite 2)|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-14/10034/2?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fnp.de/kino-tv/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.fnp.de|access-date=2026-11-10|date=2021-03-24|language=de}}</ref> === 3020.—3264. sērija: Denīze un Džošuā Vinters === === 3265.—3515. sērija: Francīte Krumbīgla un Tims Zāfelds === === 3491.—3729. sērija: Maja un Florians Fogts === ''Maja fon Tālheima'' ir jautra, humoristiska, prātīga un dažkārt nedaudz sapņaina jauna sieviete. Savas nepastāvības dēļ viņa ātri aizraujas ar lietām, bet mēdz tās nepabeigt. Tēva zaudējums pirms dažiem gadiem ''Maju'' joprojām ļoti sāpina, lai gan šķiet, ka viņa to slēpj. Viņas labākā draudzene ''Širīna'' pārgulēja ar viņas līgavaini pēc kā viņa nozvērēja, ka pagaidām nevēlas tikties ar vīriešiem. Viņa vēlas koncentrēties uz jaunu sākumu. Viņa sāk strādāt par viesmīli viesnīcā. Tieši tad ''Bihlheimā'' parādās ''Širīna'' un paziņo, ka vēlas glābt viņu draudzību. ''Florians Fogts'' darba apsvērumu dēļ pārceļas uz ''Bihlheimu''. Viņa vecāki par viņu īpaši neinteresējās. Viņa brālis ''Ēriks'' darīja visu, lai dāvātu viņam brīnišķīgus bērnības mirkļus, neskatoties uz tā laika grūtajiem apstākļiem. Pāri visam viņus saista traumatiska pieredze, kas joprojām spēcīgi ietekmē ''Floriana'' dzīvi. ''Florianu'' aizrauj daba. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņš savu mežsarga darbu uztver kā īstu aicinājumu un veic to ļoti apzinīgi. === 3713.—3957. sērija: Džozija un Pauls Klē === === 3956.—4151. sērija: Elēna Švarcbaha un Leanders Zālfelds === === 4152.—4334. sērija: Ana Alvesa un Filips Brandess === === 4335.–4485 sērija: Maksija Neibaha/Zālfelde un Henrijs Sīdovs === === 4486. sērija–: Fanija Šecla un Kilians Rudlofs === == Filmēšanas vietas == [[Attēls:Vagener Schloss 2018.jpg|thumb|145x145px|Vāgenes pils (2018)]] Izdomātās viesnīcas “Firstenhofas” ārējais motīvs ir privāta pils [[Vāgene]]s ciematā [[Augšbavārija|Augšbavārijā]] netālu no [[Rozenheima]]s, [[Feldkirhene-Vesterhema|Feldkirhenes-Vesterhemas]] pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vagen.de/index.php/sdl-startseite.html|title=Startseite - Vagen im schönen Mangfalltal|website=vagen.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Filmēšana parasti nav pieejama sabiedrībai. Ir vēl viena villa, kurā kopš 2006. gada marta tiek filmēts atjaunotais "Firstenhofas" rietumu spārns. Šim nolūkam izmantota ''Villa Mann'' fasāde, kas celta 2000. gadā kā fons vēsturiskajai televīzijas filmai ''Die Manns – Ein Jahrhundertroman''. Tā tika atjaunota un pārbūvēta, pamatojoties uz oriģinālo fonu, tāpēc motīvu var izmantot arī no iekšpuses. Kad ziemas mēnešos ir slikti laikapstākļi, filmēšana galvenokārt notiek šeit, jo atrodas tuvumā filmēšanas studijai. [[Attēls:Nr. 1 Geilertshausen-Egling-1.jpg|thumb|147x147px|''Zonbīhleru'' māja (2014)]] Seriāla āra skatu filmēšanas vieta ir arī [[Eglinga]]s apgabals [[Geilertshauzene|Geilertshauzenē]] Augšbavārijā, kur atrodas ''Zonbīhleru'' mājas filmēšanas motīvs – lauku māja,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.br.de/br-fernsehen/programmkalender/sendung-3708722.html|title=Abendschau {{!}} 21.03.2023|last=Rundfunk|first=Bayerischer|website=www.br.de|access-date=2023-10-06|date=2023-04-24|language=de}}</ref> kā arī [[Ifeldorfa]] Augšbavārijā. Starp seriāla ainām tiek rādītas ainavas atbilstoši sezonālajiem laikapstākļiem. Fotogrāfijas uzņemtas [[Alpi|Alpu]] pakājē. Tiek atainota arī kalnu grēda [[Tirole|Tirolē]]. 1. sērijā ''Laura'' un ''Aleksandrs'' ceļo pa [[Minhene|Minheni]]. No 1193. līdz 1195. sērijai ''Eva'', ''Roberts'', ''Alfonss'' un ''Hildegarde'' dažas dienas pavada [[Verona|Veronā]], [[Ziemeļitālija|Itālijas ziemeļos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Epizodes no 1999. līdz 2001. tika filmētas [[Vīne|Vīnē]]. == Balvas un apbalvojumi == ==== 2007 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — [[Lorenco Patane]] kā ''Roberts Zālfelds''<ref name="bavaria-film.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-04}}</ref> * ''Rauchfrei-Siegel'' — jo seriālā atveidotie tēli izvairās no smēķēšanas<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2008 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — Zuzannai Hekei und Martinam Grūberam kā ''Viktorjiai'' un ''Fēliksam Tarašam''<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2009 ==== * "Fanu dienā" [[Zeps Šauers]] saņēma "Fanu balvu"<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2010 ==== * ''Vācijas televīzijas balva 2010'' kategorijā "Labākais dienas seriāls" ==== 2011 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā telenoveles aktrise'' — [[Antje Hāgena]], [[Mona Zēfrīda]] ** ''Labākais telenoveles aktieris'' — [[Dirks Galuba]], [[Zeps Šauers]] ** ''Labākais mīlas pāris'' — [[Lorenco Patane]] un [[Uta Kargele]] ** ''Sliktākā ļaundare'' — Nikola Tigelere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Andreass Tīle ** ''Izskatīgāka sieviete'' — Natālija Alisone ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Ērihs Altenkofs ==== 2012 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā aktrise'' — Lūsija Šērere, [[Antje Hāgena]] ** ''Labakais aktieris'' — [[Dirks Galuba]], Ērihs Altenkofs ** ''Labākais mīlas pāris'' — Daniels Finfroks un Inese Luca ** ''Sliktākā ļaundare'' — Simona Ričere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Morics Titels ** ''Izskatīgākā sieviete'' — Judīte Hildebrante, Lili Geslere ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Florians Štadlers, Morics Titels ==== 2013 ==== * ''Eiropas ziepju operas balva'' kategorijā "Labākais ārzemju seriāls" ==== 2019 ==== * “Zaļā filmēšanas karte” no ''Hamburgas Šlēsvigas-Holšteinas filmu fonda'' par videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem ražošanas pasākumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/gruener-drehpass-100.html|title=Grüner Drehpass für SdL - Sturm der Liebe - ARD {{!}} Das Erste|website=www.daserste.de|access-date=2023-10-05|language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20120711210340/http://soapspoiler.de/soaps_sturmderliebe_vorschau.html ''Mīlas viesulis''-Spoiler] {{de ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Vācu seriāli}} [[Kategorija:Vācijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] ry2861ah93t59gds4nryxf5ni0ekzbh 0 144778 4547742 4048775 2026-11-10T12:07:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547742 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Fearless'' | Izpildītājs = [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] 2. studijas albums | Vāks = TAYLOR SWIFT-FEARLESS.PNG | Background = #83ADC0 | Izdots = {{dat|2008|11|11|N}} | Ierakstīts = 2007—2008 | Žanrs = [[Kantripops]], [[Popmūzika|pops]] | Garums = 53:33 | Skaits = | Valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | Kataloga Nr. = | Ierakstu kompānija = [[Big Machine Records|Big Machine]] | Producents = | Izpildītājsģen = [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] albumu | Iepriekšējais albums = ''[[Taylor Swift (albums)|Taylor Swift]]''<br />(2006) | Šis albums = '''''Fearless'''''<br />(2008) | Nākamais albums = ''[[Speak Now]]''<br />(2010) }} '''''Fearless''''' ir amerikāņu dziedātājas [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] otrais studijas albums. Tas tika izdots {{dat|2008|11|11}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Big Machine Records]]. Albums bija 2009. gada pirmais albums, kas tika pārdots vairāk nekā vienu miljonu kopiju. Tāpat tas bija gada visvairāk pārdotais albums. Kopumā albums ticis pārdots nedaudz mazāk kā 10 miljonos kopiju visā pasaulē. Pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas ''Fearless'' tika sertificēts ar seškāršo platīna disku. Albums ieguva 2010. gada labākā albuma Grammy balvu. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = | total_length = 53:30 | writing_credits = no | lyrics_credits = | music_credits = | title1 = [[Fearless (dziesma)|Fearless]] | writer1 = Taylor Swift, [[Liz Rose]], [[Hillary Lindsey]] | length1 = 4:01 | title2 = [[Fifteen]] | writer2 = Swift | length2 = 4:54 | title3 = [[Love Story]] | writer3 = Swift | length3 = 3:57 | title4 = Hey Stephen | writer4 = Swift | length4 = 4:12 | title5 = [[White Horse]] | writer5 = Swift, Rose | length5 = 3:55 | title6 = [[You Belong with Me]] | writer6 = Swift, Rose | length6 = 3:51 | title7 = [[Breathe]] | note7 = featuring [[Colbie Caillat]] | writer7 = Swift, Colbie Caillat | length7 = 4:21 | title8 = Tell Me Why | writer8 = Swift, Rose | length8 = 3:20 | title9 = [[You're Not Sorry]] | writer9 = Swift | length9 = 4:21 | title10 = The Way I Loved You | writer10 = Swift, [[John Rich]] | length10 = 4:06 | title11 = Forever & Always | writer11 = Swift | length11 = 3:46 | title12 = The Best Day | writer12 = Swift | length12 = 4:07 | title13 = [[Change]] | writer13 = Swift | length13 = 4:41 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = ''Enhanced content'' | total_length = 62:03 | writing_credits = | lyrics_credits = | music_credits = | title1 = Love Story | note1 = music video | length1 = 3:57 | title2 = Change | note2 = music video | length2 = 4:33 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Starptautiskā izdevuma papildu dziesmas | total_length = 63:59 | writing_credits = no | title14 = [[Our Song]] | note14 = International Version | writer14 = Swift | length14 = 3:21 | title15 = [[Teardrops on My Guitar]] | note15 = International Version | writer15 = Swift, Rose | length15 = 3:15 | title16 = [[Should've Said No]] | note16 = International Version | writer16 = Swift | length16 = 4:08 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Austrālijas izdevuma papildu dziesmas | total_length = 64:29 | writing_credits = no | title14 = [[Our Song]] | note14 = | writer14 = Swift | length14 = 3:24 | title15 = [[Teardrops on My Guitar]] | note15 = | writer15 = Swift, Rose | length15 = 3:36 | title16 = [[Should've Said No]] | note16 = | writer16 = Swift | length16 = 4:06 | title17 = Love Story | note17 = US Pop Mix | writer17 = Swift | length17 = 3:56 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Japānas izdevuma papildu dziesmas<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Fearless (Japan Import) | url=http://www.hmv.co.jp/en/product/detail/3576184 | publisher=HMV | accessdate=2009-06-02 | archive-date=2009-05-05 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090505201521/http://www.hmv.co.jp/en/product/detail/3576184}}</ref> | total_length = 66:19 | writing_credits = no | title17 = Beautiful Eyes | writer17 = Swift | length17 = 2:59 | title18 = [[Picture to Burn]] | writer18 = Swift, Rose | length18 = 2:57 | title19 = I'm Only Me When I'm with You | writer19 = Swift, [[Robert Ellis Orrall]], Angelo Petraglia | length19 = 3:33 | title20 = I Heart? | writer20 = Swift | length20 = 3:17 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Lielbritānijas ''iTunes'' izdevuma papildu dziesmas | total_length = 58:04 | writing_credits = no | title17 = [[Umbrella]] | note17 = Live from SoHo | length17 = 1:31 | title18 = Video Interview Piece | writer18 = | length18 = 3:00 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = Lielbritānijas ciparu lejupielādes izdevuma papildu dziesmas <small>izņemot iTunes</small> | total_length = 57:11 | writing_credits = no | title17 = Love Story | note17 = J Stax Radio Mix | writer17 = Swift | length17 = 3:38 |}} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = yes | headline = ''Target exclusive DVD'' | writing_credits = no | title1 = Watch the Recording Session of "Change" | writer1 = | length1 = | title2 = In the Studio with Taylor Swift and Colbie Caillat Recording "Breathe" | writer2 = | length2 = 13:01 |}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.taylorswift.com/ Teiloras Sviftas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Mūzikas albums-aizmetnis}} {{Teilora Svifta}} [[Kategorija:2008. gada albumi]] [[Kategorija:Teiloras Sviftas albumi]] h98e758yz5ol3dcqdatbo5it9sdt6g7 0 146631 4547823 4547088 2026-11-10T15:27:21Z Biafra 13794 /* Novembris */ Džejs Rokfellers 4547823 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls neklātienē piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.<ref name=bbc>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}</ref> * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}</ref> * [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[16. septembris]] — bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā, un viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi sasauca ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu [[dīzeļdegviela]]s piegādes pasaulē, un vienojās par 100 miljonu barelu [[nafta]]s izlaišanu tirgū, cenām strauji pieaugot līdz rekordaugstam līmenim [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] izraisīto traucējumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cqd0801d2y3vt |title=G7 leaders hold urgent meeting over diesel supply as UK prices hit record £2 a litre |date=2 October 2026 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=2 October 2026|language=en}}</ref> * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidenta]] vēlēšanas: pēc [[Rumens Radevs|Rumena Radeva]] atkāpšanās amatā uz pilnu termiņu ievēlēja līdzšinējo viceprezidenti un prezidenta pienākumu izpildītāju [[Ilijana Iotova|Ilijanu Iotovu]], otrajā kārtā uzvarot bijušo premjerministru [[Andrejs Gjurovs|Andreju Gjurovu]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 March 2026 |title=Osmani shpërndan Kuvendin: Këtu na sollën njerëz me qëllime të rrezikshme |language=sq |url=https://www.koha.net/arberi/presidentja-mban-konference?fbclid=IwY2xjawQXfKNleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFhc2dEM3FGM1RrajZ4cmtOc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHvaC23zlFCKLjx7GGDWHzGSV_vlap3vbhP4rOAGJ7Iffm-pQNOSnM_CPGAKk_aem_kbqBRMClUJATDX7CJxx6Ag|access-date=6 March 2026 |newspaper=Koha.net}}</ref> * [[3. novembris]] — notika [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]; [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] ieguva vairākumu gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Voting begins in US midterm elections that will shape rest of Trump's presidency|url=https://www.bbc.com/news/live/cj1dw0ydn595t|access-date=3 November 2026 |work=[[BBC News]]|date=3 November 2026|language=en}}</ref> * [[7. novembris]] — [[Krakova]]s [[Galvenais tirgus laukums|Galvenajā tirgus laukumā]] kāds uzbrucējs no automobiļa atklāja uguni uz garāmgājējiem; seši cilvēki gāja bojā un 16 ievainoti. Vēl trīs upurus atrada mirušus uzbrucēja mājoklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Łukasz Konatowicz |title=Tragedia w Krakowie. Najnowsze informacje o ofiarach i rannych. Policjant w cięzkim stanie |url=https://radiokrakow.pl/wiadomosci/krakow/strzelanina-w-krakowie-szesc-osob-nie-zyje-policjant-w-bardzo-ciezkim-stanie/187448 |access-date=7 November 2026 |language=pl}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Novembris === * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Moija Brenana]] (''Moya Brennan''), īru dziedātāja, mūziķe un komponiste (dzimusi 1952. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] Moya Brennan - backstage at Glastonbury 2011 (cropped).JPG|[[Moija Brenana]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[25. oktobris]]: ** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā) ** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Fatima Banjesa]] (''Fátima Báñez''), Spānijas politiķe (dzimusi 1967. gadā) ** [[Kvatemoks Kardenass]] (''Cuauhtémoc Cárdenas''), Meksikas inženieris un politiķis (dzimis 1934. gadā) ** [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Doloresa Verta]] (''Dolores Huerta''), ASV arodbiedrību aktīviste un feministe (dzimusi 1930. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viljamss Nordhauss]] (''William Nordhaus''), ASV ekonomists (dzimis 1941. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]] Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]] Patrick Stewart 1999.jpg|[[Patriks Stjuarts]] </gallery> === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Hesuss de Migels]] (''Jesús de Miguel''), Spānijas futbolists (dzimis 1996. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Herberts Blomstedts]] (''Herbert Blomstedt''), Zviedrijas un ASV diriģents (dzimis 1927. gadā) ** [[Tinto Brass]] (''Tinto Brass''), Itālijas kinorežisors (dzimis 1933. gadā) * [[5. novembris]] — [[Alans Džonss]] (''Alan Jones''), Austrālijas autosportists un raidījumu vadītājs (dzimis 1946. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džejs Rokfellers]] (''Jay Rockefeller''), ASBV politiķis (dzimis 1937. gadā) <gallery> Tinto Brass 01.jpg|[[Tinto Brass]] Alan Jones 1980 (cropped v2).jpg|[[Alans Džonss]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] jkoiy4tqad9394azycmia0ensawipr5 4547824 4547823 2026-11-10T15:27:37Z Biafra 13794 /* Novembris */ 4547824 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls neklātienē piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.<ref name=bbc>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}</ref> * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}</ref> * [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[16. septembris]] — bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā, un viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi sasauca ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu [[dīzeļdegviela]]s piegādes pasaulē, un vienojās par 100 miljonu barelu [[nafta]]s izlaišanu tirgū, cenām strauji pieaugot līdz rekordaugstam līmenim [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] izraisīto traucējumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cqd0801d2y3vt |title=G7 leaders hold urgent meeting over diesel supply as UK prices hit record £2 a litre |date=2 October 2026 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=2 October 2026|language=en}}</ref> * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidenta]] vēlēšanas: pēc [[Rumens Radevs|Rumena Radeva]] atkāpšanās amatā uz pilnu termiņu ievēlēja līdzšinējo viceprezidenti un prezidenta pienākumu izpildītāju [[Ilijana Iotova|Ilijanu Iotovu]], otrajā kārtā uzvarot bijušo premjerministru [[Andrejs Gjurovs|Andreju Gjurovu]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 March 2026 |title=Osmani shpërndan Kuvendin: Këtu na sollën njerëz me qëllime të rrezikshme |language=sq |url=https://www.koha.net/arberi/presidentja-mban-konference?fbclid=IwY2xjawQXfKNleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFhc2dEM3FGM1RrajZ4cmtOc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHvaC23zlFCKLjx7GGDWHzGSV_vlap3vbhP4rOAGJ7Iffm-pQNOSnM_CPGAKk_aem_kbqBRMClUJATDX7CJxx6Ag|access-date=6 March 2026 |newspaper=Koha.net}}</ref> * [[3. novembris]] — notika [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]; [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] ieguva vairākumu gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Voting begins in US midterm elections that will shape rest of Trump's presidency|url=https://www.bbc.com/news/live/cj1dw0ydn595t|access-date=3 November 2026 |work=[[BBC News]]|date=3 November 2026|language=en}}</ref> * [[7. novembris]] — [[Krakova]]s [[Galvenais tirgus laukums|Galvenajā tirgus laukumā]] kāds uzbrucējs no automobiļa atklāja uguni uz garāmgājējiem; seši cilvēki gāja bojā un 16 ievainoti. Vēl trīs upurus atrada mirušus uzbrucēja mājoklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Łukasz Konatowicz |title=Tragedia w Krakowie. Najnowsze informacje o ofiarach i rannych. Policjant w cięzkim stanie |url=https://radiokrakow.pl/wiadomosci/krakow/strzelanina-w-krakowie-szesc-osob-nie-zyje-policjant-w-bardzo-ciezkim-stanie/187448 |access-date=7 November 2026 |language=pl}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Novembris === * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Moija Brenana]] (''Moya Brennan''), īru dziedātāja, mūziķe un komponiste (dzimusi 1952. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] Moya Brennan - backstage at Glastonbury 2011 (cropped).JPG|[[Moija Brenana]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[25. oktobris]]: ** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā) ** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Fatima Banjesa]] (''Fátima Báñez''), Spānijas politiķe (dzimusi 1967. gadā) ** [[Kvatemoks Kardenass]] (''Cuauhtémoc Cárdenas''), Meksikas inženieris un politiķis (dzimis 1934. gadā) ** [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Doloresa Verta]] (''Dolores Huerta''), ASV arodbiedrību aktīviste un feministe (dzimusi 1930. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viljamss Nordhauss]] (''William Nordhaus''), ASV ekonomists (dzimis 1941. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]] Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]] Patrick Stewart 1999.jpg|[[Patriks Stjuarts]] </gallery> === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Hesuss de Migels]] (''Jesús de Miguel''), Spānijas futbolists (dzimis 1996. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Herberts Blomstedts]] (''Herbert Blomstedt''), Zviedrijas un ASV diriģents (dzimis 1927. gadā) ** [[Tinto Brass]] (''Tinto Brass''), Itālijas kinorežisors (dzimis 1933. gadā) * [[5. novembris]] — [[Alans Džonss]] (''Alan Jones''), Austrālijas autosportists un raidījumu vadītājs (dzimis 1946. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džejs Rokfellers]] (''Jay Rockefeller''), ASV politiķis (dzimis 1937. gadā) <gallery> Tinto Brass 01.jpg|[[Tinto Brass]] Alan Jones 1980 (cropped v2).jpg|[[Alans Džonss]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] qt0xgcgx5bgrwuq5fwor8t7t93kr828 4548150 4547824 2026-11-11T08:46:27Z Biafra 13794 /* Novembris */ Janošs 4548150 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[11. augusts]] — Sīrijas pilsoņu kara kara noziegumu tribunāls neklātienē piesprieda nāvessodu bijušajam [[Sīrijas prezidents|Sīrijas prezidentam]] [[Bašārs Asads|Bašāram Asadam]], kā arī vairākiem viņa valdības locekļiem.<ref name=bbc>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce34dkpnyg7o|title=Ousted Syrian dictator Bashar al-Assad sentenced to death in absentia|date=11 August 2026|website=www.bbc.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | title=MSN | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/syria-s-bashar-al-assad-8-other-officials-sentenced-to-death/ar-AA29R4I0?ocid=winp2fptaskbarhover&cvid=6edb56efff814e40e7271b346ccd88dc&ei=24 | access-date=2026-08-14 | website=www.msn.com}}</ref> * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[15. augusts]] — [[Indonēzija|Indonēzijas]] [[Floresa|Floresas]] salā notika 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce. Bojā gāja vismaz 142 cilvēki un ievainoti vairāk kā 1300 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-08-15 |title=Powerful 7.7-magnitude earthquake kills at least 38 in Indonesia|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c5y0zz63gero |access-date=2026-08-15 |website=BBC News}}</ref> * [[20. augusts]] — [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] paziņoja par integrēšanos Sīrijas armijas sastāvā, likvidējot [[Rožava]]s ''de facto'' autonomiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Morris-Gray |first=Eve |date=2026-08-25 |title=SDF Dissolves as Kurdish Leaders move into Syrian State |url=https://theamargi.com/posts/sdf-dissolves-as-kurdish-leaders-move-into-syrian-state |access-date=2026-08-25 |website=The Amargi |language=en}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[16. septembris]] — bijušais [[Kosovas prezidents]] un [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]s komandieris [[Hašims Tači]] tika atzīts par vainīgu kara noziegumu pastrādāšanā, un viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/hague-tribunal-convicts-hashim-thaci-of-kosovo-war-crimes/video-79295682|title=Hague tribunal convicts Hashim Thaci of Kosovo war crimes|website=dw.com|access-date=2026-09-17|language=en}}</ref> * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi sasauca ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu [[dīzeļdegviela]]s piegādes pasaulē, un vienojās par 100 miljonu barelu [[nafta]]s izlaišanu tirgū, cenām strauji pieaugot līdz rekordaugstam līmenim [[Irānas karš (2026)|2026. gada Irānas kara]] izraisīto traucējumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cqd0801d2y3vt |title=G7 leaders hold urgent meeting over diesel supply as UK prices hit record £2 a litre |date=2 October 2026 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=2 October 2026|language=en}}</ref> * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidenta]] vēlēšanas: pēc [[Rumens Radevs|Rumena Radeva]] atkāpšanās amatā uz pilnu termiņu ievēlēja līdzšinējo viceprezidenti un prezidenta pienākumu izpildītāju [[Ilijana Iotova|Ilijanu Iotovu]], otrajā kārtā uzvarot bijušo premjerministru [[Andrejs Gjurovs|Andreju Gjurovu]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 March 2026 |title=Osmani shpërndan Kuvendin: Këtu na sollën njerëz me qëllime të rrezikshme |language=sq |url=https://www.koha.net/arberi/presidentja-mban-konference?fbclid=IwY2xjawQXfKNleHRuA2FlbQIxMABicmlkETFhc2dEM3FGM1RrajZ4cmtOc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHvaC23zlFCKLjx7GGDWHzGSV_vlap3vbhP4rOAGJ7Iffm-pQNOSnM_CPGAKk_aem_kbqBRMClUJATDX7CJxx6Ag|access-date=6 March 2026 |newspaper=Koha.net}}</ref> * [[3. novembris]] — notika [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]; [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] ieguva vairākumu gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|title=Voting begins in US midterm elections that will shape rest of Trump's presidency|url=https://www.bbc.com/news/live/cj1dw0ydn595t|access-date=3 November 2026 |work=[[BBC News]]|date=3 November 2026|language=en}}</ref> * [[7. novembris]] — [[Krakova]]s [[Galvenais tirgus laukums|Galvenajā tirgus laukumā]] kāds uzbrucējs no automobiļa atklāja uguni uz garāmgājējiem; seši cilvēki gāja bojā un 16 ievainoti. Vēl trīs upurus atrada mirušus uzbrucēja mājoklī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Łukasz Konatowicz |title=Tragedia w Krakowie. Najnowsze informacje o ofiarach i rannych. Policjant w cięzkim stanie |url=https://radiokrakow.pl/wiadomosci/krakow/strzelanina-w-krakowie-szesc-osob-nie-zyje-policjant-w-bardzo-ciezkim-stanie/187448 |access-date=7 November 2026 |language=pl}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Novembris === * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Moija Brenana]] (''Moya Brennan''), īru dziedātāja, mūziķe un komponiste (dzimusi 1952. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] Moya Brennan - backstage at Glastonbury 2011 (cropped).JPG|[[Moija Brenana]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Rjū Murakami]] (村上 龍), Japānas raksnieks (dzimis 1952. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[25. oktobris]]: ** [[Ēriks Bauza]] (''Eric Bauza''), Kanādas balss aktieris (dzimis 1979. gadā) ** [[Valters Kēnigs]] (''Walter Koenig''), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[28. oktobris]]: ** [[Fatima Banjesa]] (''Fátima Báñez''), Spānijas politiķe (dzimusi 1967. gadā) ** [[Kvatemoks Kardenass]] (''Cuauhtémoc Cárdenas''), Meksikas inženieris un politiķis (dzimis 1934. gadā) ** [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Doloresa Verta]] (''Dolores Huerta''), ASV arodbiedrību aktīviste un feministe (dzimusi 1930. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viljamss Nordhauss]] (''William Nordhaus''), ASV ekonomists (dzimis 1941. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg|[[Toms Skerits]] Yasuo Fukuda 200709.jpg|[[Jasuo Fukuda]] Patrick Stewart 1999.jpg|[[Patriks Stjuarts]] </gallery> === Novembris === * [[3. novembris]]: ** [[Janošs]] (''Janosch''), īstajā vārdā Horsts Ekerts (''Horst Eckert''), vācu bērnu rakstnieks un ilustrators (dzimis 1931. gadā) ** [[Hesuss de Migels]] (''Jesús de Miguel''), Spānijas futbolists (dzimis 1996. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Herberts Blomstedts]] (''Herbert Blomstedt''), Zviedrijas un ASV diriģents (dzimis 1927. gadā) ** [[Tinto Brass]] (''Tinto Brass''), Itālijas kinorežisors (dzimis 1933. gadā) * [[5. novembris]] — [[Alans Džonss]] (''Alan Jones''), Austrālijas autosportists un raidījumu vadītājs (dzimis 1946. gadā) * [[6. novembris]] — [[Džejs Rokfellers]] (''Jay Rockefeller''), ASV politiķis (dzimis 1937. gadā) <gallery> Tinto Brass 01.jpg|[[Tinto Brass]] Alan Jones 1980 (cropped v2).jpg|[[Alans Džonss]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] klfyl8ahh771o2hssq2r34q5wjwl6pc 0 147256 4547953 4505046 2026-11-10T20:10:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547953 wikitext text/x-wiki {{coord|37|02|16.6|N|27|25|26.6|E|region:TR-48_type:landmark|display=title}} [[Attēls:Mausoleum of Halicarnassus.jpg|thumb|330px|Halikarnāsas mauzoleja gravīra 16. gadsimtā.]] '''Halikarnāsas mauzolejs''' bija kapenes, kas tika būvētas laika posmā no 353. līdz 350. gadam p.m.ē. [[Halikarnāsa|Halikarnāsā]] (mūsdienu [[Bodruma]], [[Turcija]]s teritorija) Persiešu impērijas satrapam [[Mausols|Mausolam]] un viņa sievai un māsai [[Artemīsija II|Artemīsijai II]]. Celtnes arhitekti bija grieķi Satirs un Pītijs. Halikarnāsas mauzolejs ir viens no [[Septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]]. Halikarnāsas mauzolejs ir apmēram 45 [[metrs|m]] augsts, uz katras sienas bija reljefa rotājumi, kurus veidoja četri grieķu skulptori: Leohars, Briaksis, Skops un Timotejs. Mauzolejs pastāvēja vairāk nekā 1800 gadu, taču 12.—15. gadsimtā to izpostīja vairākas zemestrīces.<ref>{{cite web|title=Mausoleum of Halicarnassus|url=http://ancienthistory.about.com/od/artarchaeologyarchitect/g/Masoleum.htm|accessdate=5 February 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140221201016/http://ancienthistory.about.com/od/artarchaeologyarchitect/g/Masoleum.htm|archivedate={{dat|2014|02|21||bez}}}}</ref><ref>{{cite web|title=The Mausoleum at Halicarnassus|url=http://www.unmuseum.org/maus.htm|accessdate=5 February 2014|archive-date={{dat|2004|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20041204082855/http://www.unmuseum.org/maus.htm}}</ref> <ref>{{cite web|title=The Mausoleum of Halicarnassus|url=http://www.bodrumpages.com/English/mausoleum.html|accessdate=5 February 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140721075415/http://www.bodrumpages.com/English/mausoleum.html|archivedate={{dat|2014|07|21||bez}}}}</ref> Halikarnāsas mauzoleja priekšmeti glabājas [[Britu muzejs|Britu muzejā]] Londonā un Stambulas arheoloģijas muzejā. Mūsdienās vārds [[mauzolejs]] tiek attiecināts uz apbedījumu pieminekļiem jeb kapenēm. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Mausoleum at Halicarnassus|Halikarnāsas mauzolejs}} * [http://www.wonderclub.com/WorldWonders/MausoleumHistory.html ''Wonder Club''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110423115328/http://www.wonderclub.com/WorldWonders/MausoleumHistory.html |date={{dat|2011|04|23||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160305104152/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/Arhpiem/halika.htm Halikarnāsas mauzolejs] * [https://web.archive.org/web/20130328222202/http://travelnews.lv/index.php?view=gallery&g_uid=4030 Halikarnāsas mauzolejs Turcijā 5. no 7 pasaules brīnumiem - Foto] * [https://web.archive.org/web/20100723074755/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/10072010-halikarnasas_mauzolejs_viens_no_7_pasaule Halikarnāsas mauzolejs - viens no 7 pasaules brīnumiem] {{senie laiki-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Septiņi pasaules brīnumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Septiņi pasaules brīnumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Turcijā]] [[Kategorija:Turcijas arheoloģiskie pieminekļi]] 4v9vsypobi875letme4gme036di5o6d 0 156075 4547828 4367910 2026-11-10T15:45:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547828 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gatis Truksnis | attēls = Gatis Truksnis.jpg | apraksts = Gatis Truksnis 2012. gadā | amats = [[Jūrmala]]s [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|26|N}} | term_beigas = {{dat||10|30|N}} | priekštecis = [[Rita Sproģe]] | vietnieks = [[Jānis Lediņš]] <small>(2025)</small><br />[[Romāns Mežeckis]] <small>(2025)</small> | pēctecis = [[Jānis Lediņš]] | term_sākums2 = {{dat|2017|06|19|N}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|25|N}} | priekštecis2 = [[Rita Sproģe]] | pēctecis2 = [[Rita Sproģe]] ''(p.i.)'' | term_sākums3 = {{dat|2016|11|4|N}} | term_beigas3 = {{dat|2017|01|13|N}} | priekštecis3 = | pēctecis3 = [[Rita Sproģe]] | term_sākums4 = {{dat|2013|06|20|N}} | term_beigas4 = {{dat|2016|10|13|N}} | priekštecis4 = [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] | pēctecis4 = | term_sākums5 = {{dat|2010|9|10|N}} | term_beigas5 = {{dat|2013|4|2|N}} | priekštecis5 = [[Romualds Ražuks]] | pēctecis5 = [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|8|31}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | tautība = | partija = [[LPP/LC]]<br>[[Latvijas Zaļā partija]] }} '''Gatis Truksnis''' (dzimis {{dat|1969|8|31}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jauns.lv/raksts/izklaide/251974-31-augusta-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |title=jauns.lv |access-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180831120337/http://jauns.lv/raksts/izklaide/251974-31-augusta-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |archivedate={{dat|2018|08|31||bez}} }}</ref> [[Jelgava|Jelgavā]])<ref>[http://jurmalniekiem.wordpress.com/gatis-truksnis/ Gatis Truksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110712173017/http://jurmalniekiem.wordpress.com/gatis-truksnis/ |date={{dat|2011|07|12||bez}} }}, jurmalniekiem.wordpress.com</ref> ir [[Latvija]]s [[tulks]] un politiķis, bijušais [[Jūrmala]]s domes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] svešvalodas un tiesību zinātnes.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/novados/par-jurmalas-meru-ievelets-gatis-truksnis-749659 Par Jūrmalas mēru ievēlēts Gatis Truksnis], diena.lv</ref> Pēc tam viņš darbojās [[Rīgas dome]]s Finanšu departamentā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, "Jūrmalas siltumā" un bija Jūrmalas izpilddirektors. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Jūrmalas domē, un {{dat|2010|9|10}} G. Truksni ievēlēja par Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/par-jurmalas-meru-ievelets-gatis-truksnis.d?id=34010547 Par Jūrmalas mēru ievēlēts Gatis Truksnis], delfi.lv</ref> 2013. gada aprīlī atstādināts no amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/459183-truksnis_gazts_no_jurmalas_mera_kresla|title=Truksnis gāzts no Jūrmalas mēra krēsla|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}|archive-date={{dat|2013|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130405093848/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/459183-truksnis_gazts_no_jurmalas_mera_kresla}}</ref> bet jau tā paša gada jūnijā viņš otro reizi atgriezās pašvaldības vadītāja amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jūrmalas mēra krēslā atgriežas Truksnis | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.06.20. | accessdate = 2013.06.20 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jurmalas-mera-kresla-atgriezas-truksnis.d?id=43421509}}</ref> 2016. gada 13. oktobrī Jūrmalas dome otro reizi atbrīvoja Truksni no amata,<ref>{{ziņu atsauce|last1=Leitāns|first1=Ivo|title=Jūrmalas mēru Truksni gāž no amata|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/jurmalas-meru-truksni-gaz-no-amata.a205311/|accessdate={{dat|2016|10|13||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|10|13||bez}}}}</ref> tomēr jau 4. novembrī viņu trešo reizi ievēlēja domes priekšsēdētāja amatā, lai arī viņš bija izslēgts no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Kupčs|first1=Edgars|title=Truksnis atgriežas Jūrmalas mēra krēslā, bet viņu izslēdz no Zaļās partijas|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/truksnis-atgriezas-jurmalas-mera-kresla-bet-vinu-izsledz-no-zalas-partijas.a208650/|accessdate={{dat|2016|11|4||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|11|4||bez}}}}</ref> 2017. gada 13. janvārī G. Truksnis negaidīti paziņoja par atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata un atgriezās [[Latvijas Zaļā partija|Zaļās partijas]] rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pec-atkapsanas-no-jurmalas-mera-amata-truksnis-atgriezas-zalo-partija.a219036/|title= Pēc atkāpšanās no Jūrmalas mēra amata Truksnis atgriežas «zaļo» partijā|accessdate=2017-01-14 |last= Līcīte|first= Madara|coauthors= |date= date={{dat|2017|01|13||bez}}|work= |publisher=[[lsm.lv]]}}</ref> 2017. gada 19. jūnijā viņu ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo Zemnieku savienības]] un "[[Saskaņa]]s" balsīm ceturto reizi ievēlēja par Jūrmalas mēru.<ref>[http://www.la.lv/truksnis-atkal-ievelets-par-jurmalas-meru/hidehead/ Ar ZZS un “Saskaņas” balsīm Truksni ievēlē par Jūrmalas mēru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251015191840/https://www.la.lv/truksnis-atkal-ievelets-par-jurmalas-meru/hidehead/ |date={{dat|2025|10|15||bez}} }} la.lv 2017. gada 19. jūnijā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-zzs-un-saskanas-atbalstu-truksnis-saglaba-jurmalas-mera-amatu.a295201/|title=Ar ZZS un «Saskaņas» atbalstu Truksnis saglabā Jūrmalas mēra amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-07|language=lv}}</ref> 2021. gada novembrī Rīgas apgabaltiesa, izskatot apelāciju par G. Trukšņa komandējuma krimināllietu, atzina viņu par vainīgu dienesta viltojumā, piespriežot 5000 eiro [[Naudas sods|naudas sodu]]. 2022. gada 25. novembrī Augstākā tiesa saglabāja apsūdzību G. Trukšņa komandējuma krimināllietā, līdz ar to viņš zaudēja Jūrmalas domes priekšsēdētāja un deputāta amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7656704/lidz-ar-notiesajoso-spriedumu-truksnis-zaude-mera-amatu|title=Līdz ar notiesājošo spriedumu Truksnis zaudē mēra amatu|website=www.tvnet.lv, [[LETA]]|access-date=2022-11-25|language=lv}}</ref> 2025. gadā atkārtoti ievēlēts Jūrmalas domē. Domes pirmajā sēdē ievēlēts par domes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077791/truksni-ievele-par-jurmalas-meru|title=Truksni ievēlē par Jūrmalas mēru|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad nesaņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, 2025. gada oktobrī atkāpies no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120093225/truksnis-nesanem-pielaidi-darbam-ar-valsts-noslepumu-un-atkapjas-no-amata|title=Truksnis nesaņem pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un atkāpjas no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-10-30|language=lv}}</ref> == Personiskā dzīve == Precējies ar režisori Lolitu Truksni.<ref>[http://www.zz.lv/portals/latvijas/raksts.html?xml_id=24649 Jelgavnieks Gatis Truksnis ir jaunais Jūrmalas mērs]{{Novecojusi saite}}, zz.lv</ref> Ir divi bērni — dēls un meita. Pēc publiski pieejamām ziņām G. Truksnis ir bijis pieķerts lietotajam [[Kokaīns|kokaīnu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/pec-zinam-ka-jurmalas-mers-gatis-truksnis-piekerts-lietojam-kokainu-domes-opozicija-pieprasa-vina-demisiju/|title=Pēc ziņām, ka Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pieķerts lietojam kokaīnu, domes opozīcija pieprasa viņa demisiju|website=skaties.lv|access-date=2019-01-07|archive-date=2021-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305164528/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/pec-zinam-ka-jurmalas-mers-gatis-truksnis-piekerts-lietojam-kokainu-domes-opozicija-pieprasa-vina-demisiju/}}</ref>, kā arī sodīts ar 100 eiro naudas sodu par narkotisko vielu glabāšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50442013|title=TV3: Jūrmalas mērs Truksnis sodīts par narkotisko vielu glabāšanu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-01-07|date=2018-09-30|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Jūrmala]]s [[Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pašvaldības vadītājs]] | periods = {{nobr|{{dat|2010|9|10|N}} — {{dat|2013|4|2|N}}}}<br />{{dat|2013|06|20|N}} — {{dat|2016|10|13|N}}<br />{{dat|2016|11|04|N}} — {{dat|2017|01|13|N}}<br />{{dat|2017|06|19|N}} — {{dat|2022|11|25|N}}<br />{{dat|2025|06|26|N}} — {{dat|2025|10|30|N}} | pirms = [[Romualds Ražuks]]<br />[[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]]<br />[[Rita Sproģe]] | pēc = [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]]<br />[[Rita Sproģe]]<br />[[Jānis Lediņš]] }} {{kastes beigas}} {{Jūrmalas pašvaldības vadītāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Truksnis, Gatis}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] sjbjwstodepzu9ozrsavj8vaaqho3du 0 156122 4547765 4403764 2026-11-10T12:50:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547765 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Finistēra | official_name = ''Finistère'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Drapeau Finistère.svg | flag_size = | image_shield = Blason29.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Kempēra]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 29 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Finistēras atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Bretaņa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6733 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 917179 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.finistere.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Finistēra''' ({{val-fr|Finistère}}, {{val|br|Penn-ar-Bed}}) ir [[Francijas departamenti|departaments]] [[Francija]]s galējos ziemeļrietumos, [[Bretaņa|Bretaņas pussalā]]. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[Franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Departamenta nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda]]s ''Finis Terræ'' ar nozīmi ‘Zemes gals’. == Ģeogrāfija == === Nozīmīgākās pilsētas === Visvairāk apdzīvotā pilsēta ir [[Bresta (Francija)|Bresta]]; [[Kempēra]] ir otrā visvairāk apdzīvotā pilsēta departamentā. 2019. gadā ir 5 pilsētas ar vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju: {| class=wikitable ! Pilsēta ! Iedzīvotāju skaits (2019) |- | [[Bresta (Francija)|Bresta]] | style="text-align: center;" | 139 926 |- | [[Kempēra]] | style="text-align: center;" | 63 283 |- | [[Konkarno]] | style="text-align: center;" | 19 816 |- | [[Landerno]] | style="text-align: center;" | 15 918 |- | [[Žipava]] | style="text-align: center;" | 15 050 |} == Galerija == <gallery> File:Quimper2011.png|[[Kempēra]] File:Ouessant DSC02641.jpg|Granīta klintis [[Usānā]] File:Phare de Pontusval 4490.jpg|Bāka pie [[Briņožanas-Plažē]] File:ND de Tronoën Chapelle et calvaire 2.jpg|[[Kalvārija]] [[Sentžanā Trelimo]] File:29 - Locronan.jpg|[[Lokronāna]] File:Concarneau - la ville close à marée basse.jpg|[[Konkarno]] File:Finis Terrae Finistère.jpg|Pointe du Chateau, [[Plugreskānā]] File:20110824 Pointe de Pen-Hir (10).jpg|[[Pointe de Pen-Hir]] </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{fr ikona}} [https://www.finistere.fr/ Departmental Council website] * {{fr ikona}} [https://web.archive.org/web/20231015100655/https://www.finistere.gouv.fr/ Prefecture website] * {{fr ikona}} [http://www.finisteretourisme.com/ Finistère Tourisme, agence de développement touristique du Finistère] {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Bretaņa]] jj18lfqnqy7v8nv0muxfvmomplti8ex 0 158632 4548084 4465460 2026-11-11T04:45:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548084 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzīvnieku|hokejistu|Jānis Jaks}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Bos grunniens at Letdar on Annapurna Circuit.jpg | att_nosaukums = | att_izmērs = 235px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Bovidae | dzimta_lv = Dobradži | ģints = Bos | ģints_lv = Vērši | suga = B. grunniens vai B. mutus | suga_lv = Jaks | sinonīmi = *''Poephagus grunniens'' | binomial = Bos grunniens <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766)</small><br />Bos mutus <small>([[Nikolay Przhevalsky|Przewalski]], 1883)</small> | kategorijas = nē }} '''Jaks''' (''Bos grunniens'' domesticētajiem jakiem un ''Bos mutus'' savvaļas jakiem) ir liela auguma [[vērši|vēršu]] ģints (''Bos'') [[pārnadži|pārnadzis]]. Daži sistemātiķi izdala atsevišķu jaku ģinti — ''Poephagus'', kurā šī ir vienīgā suga. Jaki pamatā dzīvo [[Himalaji|Himalaju]] reģionā, no [[Tibeta]]s līdz [[Mongolija]]s ziemeļiem un [[Sibīrija]]s dienvidiem. Neskatoties uz to, ka jakiem [[mājlops|mājlopiem]] ir ļoti liela populācija, savvaļā to skaits ir salīdzinoši mazs un tuvu izmiršanas robežai. To aizsardzībai Tibetā 1990. gadā tika uzsākti īpaši pasākumi,<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/2892/0 Bos mutus]</ref> lai gan izskaust iedzīvotāju ieradumu medīt savvaļas jakus ir ļoti grūti.<ref name=zoo/> 2013. gadā [[Tibetas kalniene|Tibetas kalnienē]] tika atklāts līdz šim nezināms, liels savvaļas jaku bars (apmēram 1000 dzīvnieku), kas liecina, ka savvaļas populācija sāk atjaunoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ouramazingplanet.com/4000-yaks-are-back.html |title=Huge Wild Yak Population Found in Tibetan Park |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130403000504/http://www.ouramazingplanet.com/4000-yaks-are-back.html |archivedate={{dat|2013|04|03||bez}} }}</ref> == Etimoloģija == Nosaukums «jaks» ir cēlies no [[tibetiešu valoda]]s nosaukuma šīs sugas [[tēviņš|tēviņiem]] <span style="font-family:'Tibetan Machine Uni'">གཡག་</span> (''g.yag''). [[Mātīte]]s tiek sauktas par ''dri'' vai ''nak''. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārdu «jaks» izmanto abiem dzimumiem. == Izplatība == [[Attēls:Wild Yaks.jpg|thumb|220px|left|Mājas jaku populācija pasaulē ir ļoti liela, bet savvaļas jaki sastopami ļoti reti]] Pasaulē kopumā ir apmēram 12 miljoni jaku, bet no tiem tikai 15 000 ir savvaļas jaki,<ref name=zoo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rigazoo.lv/public/29386.html |title=Rīgas Zoo: Mājas jaks |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130412010827/http://rigazoo.lv/public/29386.html |archivedate={{dat|2013|04|12||bez}} }}</ref> kuri mūsdienās vairs ir sastopami tikai [[Tibeta]]s ziemeļos, [[Ķīna]]s [[Cjinhai]] provinces rietumos un [[Siņdzjana]]s provinces dienvidos, kā arī nelielā skaitā [[Ladākha]]s reģionā [[Indija|Indijā]]. Pavisam nelielas, izolētas populācijas mājo arī Tibetas rietumos un Cjinhai austrumos.<ref name= iucn>[http://www.iucnredlist.org/details/2892/0 IUCN: Bos mutus]</ref> Agrāk savvaļas jaku izplatības [[areāls]] bijis daudz plašāks, vēl [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] aptverot arī [[Mongolija|Mongoliju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Krievija]]s dienvidus. Nav zināms, kurā laikā suga šajās teritorijās izmirusi.<ref name=zoo/> Savvaļas jakus uzskata par izmirušiem arī [[Nepāla|Nepālā]] un [[Butāna|Butānā]].<ref name= iucn/> Savvaļas jaki apdzīvo kalnu [[tundra|tundru]], [[stepe]]s un [[tuksnesis|tuksnesi]] 3200—6100 m augstumā virs jūras līmeņa. Tomēr augstāk par 5500 metriem virs jūras līmeņa tie pamatā neuzturas.<ref>Schaller, G.B. & Wilin L. (1996). "Distribution, status, and conservation of wild yak Bos grunniens". Biological Conservation 76 (1): 1–8. doi:10.1016/0006-3207(96)85972-6</ref> To dzīves vietās ir ļoti skarbs [[klimats]]. Nokrišņu daudzums dažos reģionos ir tikai 100—300 mm gadā, un visbiežāk tas zemē nonāk kā [[krusa]] vai [[sniegs]]. Ziemā temperatūra noslīd līdz –40°C.<ref name=zoo/> Pēdējos gados savvaļas jakus arvien biežāk var novērot kalnu tuksnešos. Viens no iemesliem — šīs teritorijas nav piemērotas [[lopkopība]]i, un jakam blakus neganās konkurējošie [[mājlopi]].<ref name=zoo/> == Evolūcija == [[Attēls:Yak near shrine in Nepal.jpg|thumb|220px|DNS pētījumi pierāda, ka jaka tuvākais radinieks ir [[Amerikas bizons]]]] [[Mitohondrijs|Mitohondriju]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] analīzes, kas apkopotas 2006. gadā, liecina, ka jaks atdalījies no pārējiem [[vērši]]em periodā pirms 1—5 miljoniem gadu un ka tas ir tuvāk radniecīgs [[Amerikas bizons|Amerikas bizonam]] nekā pārējām [[vēršu cilts]] sugām [[Āzija|Āzijā]].<ref name=dns>{{Tīmekļa atsauce |url=http://english.mammal.cn/Magazine/show.aspx?id=2079 |title=Taxonomic placement and origin of yaks: implications from analyses of mtDNA D-loop fragment sequences |access-date={{dat|2012|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308221242/http://english.mammal.cn/Magazine/show.aspx?id=2079 |archivedate={{dat|2012|03|08||bez}} }}</ref> Abām sugām ir bijis kopīgs priekštecis, iespējams, izmirušais [[stepes bizons]] (''Bison priscus''), kura populācija sadalījās divās daļās. Viena daļa nokļuva Tibetas kalnienē, bet otra aizceļoja austrumu virzienā un pa aizsalušo [[Beringa jūras šaurums|Beringa jūras šaurumu]] nonāca [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name=dns/> Zinātniskie pētījumi pierāda, ka jaka izdalīšanai atsevišķā ģintī — ''Poephagus'' — nav nekāda zinātniskā pamatojuma. Savukārt, [[vērši|vēršu ģints]] (''Bos'') un [[bizoni|bizonu ģints]] (''Bison'') būtu jāapvieno vienā ģintī.<ref name=dns/> == Sistemātikas diskusijas == Sākumā jaks tika sistematizēts ar [[Linnejs|Kārļa Linneja]] 1766. gadā doto zinātnisko nosaukumu ''Bos grunniens''. Tomēr mūsdienās šis nosaukums tiek izmantots tikai domesticētajam mājas jakam. Savvaļas jakam tiek izmantots nosaukums — ''Bos mutus'', lai gan joprojām ir sistemātiķi, kas savvaļas jaku uzskata par pasugu — ''Bos grunniens mutus''. Kopš 2003. gada [[Starptautiskā zooloģijas nomenklatūras komisija]] ({{val|en|[http://en.wikipedia.org/wiki/International_Commission_on_Zoological_Nomenclature ICZN]}}) ir oficiāli atļāvusi savvaļas jaku sistematizēt kā ''Bos mutus''.<ref>[http://biodiversitylibrary.org/page/34357823 The Bulletin of zoological nomenclature]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:YakRace.jpg|thumb|left|220px|Jaka aste vairāk līdzinās zirga nekā vērša astei]] [[Attēls:Yak in Nepal.jpg|thumb|right|220px|Jakam ir ļoti garš apmatojums, tēviņiem tas var būt līdz zemei]] [[Attēls:Overnight snow ( kha wa) in Valley of Gara.jpg|thumb|right|220px|Jaks bez problēmām spēj izturēt -40°C salu]] Kā jau nosaukumi rāda, pastāv divu veidu jaki: savvaļas jaks un mājas jaks. Mājas jaks ir daudz mazāks par savvaļas jaku, un tā [[apmatojums]] ir gludāks, mazāk pinkains. Savvaļas jaka apmatojums ir tumši brūns vai melns, bet mājas jaki var būt arī gaiši pelēki, gandrīz balti. Kažoks ir ļoti biezs, un tam ir divējādi mati — īsa, silta pavilna, ko sedz un no nokrišņiem pasargā garie, biezie akotmati. Tēviņiem var būt ļoti garš apmatojums, tas reizēm ir pat līdz zemei. Pavilna, pateicoties īpašam, lipīgam sekrētam, kas izdalās kopā ar [[sviedri]]em, parasti ir savēlusies, un matiņi ir cieši savienoti viens ar otru. Tādējādi pavilna, līdzīgi kā austa sega, rada papildus siltumizolācijas efektu. [[Nepāla|Nepālā]] šo sekrētu izmanto tradicionālajā [[medicīna|medicīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.redorbit.com/education/reference_library/science_1/mammalia/2577658/yak/ |title=Red Orbit: Yak |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130504084942/http://www.redorbit.com/education/reference_library/science_1/mammalia/2577658/yak/ |archivedate={{dat|2013|05|04||bez}} }}</ref> Jaks ziemā bez problēmām spēj izturēt –40°C salu. Šie dzīvnieki nevairās no [[ūdenstilpe|ūdenstilpēm]] pat pie mīnus grādiem. Jaka gremošanas sistēma ir kā iekšēja krāsniņa, kas uztur normālu ķermeņa temperatūru pat pie ļoti zemām vides temperatūrām.<ref name=fact>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/facts-about-yak-6791.html |title=Facts About Yak |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130219021853/http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/facts-about-yak-6791.html }}</ref> Toties tam kļūst grūti, ja temperatūra ir augstāka par 15°C. Jakam ir liela [[sirds]] un liels [[plaušas|plaušu]] tilpums, kas ļauj uzņemt daudz [[skābeklis|skābekļa]]. Jo zemāka ir [[temperatūra]] un jo augstāk [[kalns|kalnos]] mājo jaks, jo tā elpošana kļūst lēnāka. Tādā veidā tas piemērojas retinātam [[gaiss|gaisam]]. Jaks spēj dzīvot pat 6100 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]], tādējādi tas no visiem [[zīdītāji]]em pasaulē spēj dzīvot visaugstāk kalnos.<ref name=fact/> Savvaļas jaks ir viens no lielākajiem un masīvākajiem [[vērši]]em, un par to lielāks ir tikai [[gaurs]]. Turklāt jaks savā izplatības reģionā ir lielākais [[dzīvnieks]]. Savvaļas jaka ķermeņa garums, ieskaitot galvu, ir līdz 3,25 m, augstums skaustā ir vairāk kā 2 m, un svars 820—1000 kg. Mātītes apmēram par ⅓ ir mazākas nekā tēviņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://science.jrank.org/pages/7436/Yak.html |title=Science: Yak |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130216081806/http://science.jrank.org/pages/7436/Yak.html}}</ref> Mājas jaku tēviņš sver 350—580 kg, mātītes 225—255 kg.<ref>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Bos_grunniens.html ADW: Bos grunniens]</ref> Jaks savu pilno augumu sasniedz tikai 6—8 gadu vecumā.<ref name=fact/> Kopumā jaks ir masīvi veidots vērsis, ar īsu kaklu, augstu plecu kupri, kas ir izteiktāks tēviņiem, un proporcionāli īsām, spēcīgām [[kājas|kājām]]. [[Aste]] ir samērā gara (70—100 cm), un tās galā garu matu pušķis, kas vairāk atgādina [[zirgs|zirga]] asti, nekā vērša.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |title=ARKive: Wild yak (Bos mutus) |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121227092704/http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |archivedate={{dat|2012|12|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121227092704/http://www.arkive.org/wild-yak/bos-mutus/ |date={{dat|2012|12|27||bez}} }}</ref> Jakam ir samērā nelielas ausis un plata piere. Abiem dzimumiem ir gari, melni ragi, tomēr tēviņu ragi ir iespaidīgāki. Ragu garums tēviņiem parasti ir 48—99 cm, mātītēm 27—64 cm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=644 |title=Toronto Zoo: Yak |access-date={{dat|2013|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130314071903/http://www.torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=644 }}</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Landscape fromGanden withYAK Tibet.jpg|thumb|left|220px|Pieaudzis savvaļas jaka tēviņš lielāko daļu gada pavada savrup un pievienojas mātīšu baram tikai riesta laikā]] Jaks kopumā ir miermīlīgs un draudzīgs, un mājas jaku var samērā viegli apmācīt. Tomēr, neskatoties uz savaldīgo raksturu, pat mājas jaku [[mātīte]]s ar mazuļiem var izrādīt agresivitāti, ja tiek izprovocētas. Nav zināmi iemesli, bet reizēm savvaļas jaki uzbrūk mājas jakiem, tos pat nogalinot.<ref name=zoo/> Jaki ir bara dzīvnieki. Pamatā savvaļas jaku tēviņi dzīvo savrup no mātītēm, kas savukārt dzīvo kopā ar mazuļiem un pusaugu jakiem 10—200 dzīvnieku lielos baros. Tēviņi ir vientuļnieki vai veido nelielus barus līdz 6 dzīvniekiem.<ref name=les/> Mātīšu barā ik pa laikam ir kāds pieaudzis jaku tēviņš,<ref name=les/> bet parasti tie pievienojas tikai [[riests|riesta]] laikā — dažas nedēļas septembrī. Tiesības pāroties tēviņi izcīna nežēlīgās savstarpējās cīņās.<ref name=zoo/> Kopumā savvaļas jaki no [[cilvēki]]em izvairās un metas bēgt līdzko tos pamana.<ref name=les/> Mātīšu bars ir īpaši uzmanīgs un pamatā uzturas augstkalnos, grūti pieejamās vietās. Tomēr tēviņi ir pārdrošāki un reizēm ieklejo apdzīvoto vietu tuvumā, kur tos savukārt apdraud mednieki.<ref name=zoo/> == Barošanās == [[Attēls:Yak calf in Austria 2009.jpg|thumb|220px|Desmit dienas vecs jaka mazulis]] [[Attēls:Yaks auf der Enzianwiese.JPG|thumb|220px|Jaku bars rūpējas un apsargā viens otru, tādēļ plēsēji reti tam uzbrūk]] Jaki pamatā ēd zemu [[zālaugi|zāli]], [[grīšļi|grīšļus]] un citus pieejamos augstkalnes [[augi|augus]] — [[krūmi|krūmus]], lakstaugus, [[ķērpji|ķērpjus]] un [[sūnas]]. Daži savvaļas jaku bari katru dienu migrē lielos attālumos, lai atrastu apmierinošas barošanās vietas.<ref name=zoo/> Jaks var ēst gan garu zāli, izmantojot mēli kā citas vēršu sugas, gan īsu zāli, plūcot to ar lūpām un [[zobi|priekšzobiem]] kā [[aitas]]. Tā kā jaks pamatā barojas ar īsu zāli, tam ir plata [[mute]], īss purns un plānas, plastiskas [[lūpa]]s. Priekšzobi plati un spēcīgi, ar plakanu virsmu, kas piemērota zaru un augu sakņu malšanai. [[Mēle]]s gals arī plats un strups, bet mēles virsma raupja un pat asa.<ref name=zob>[http://www.fao.org/docrep/006/AD347E/ad347e08.htm The Yak in Relation to Its Environment]</ref> == Reprodukcija == Jaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5—2 gadu vecumā, bet parasti tās netiek pārotas līdz nav sasniegušas 3—4 gadu vecumu. Lai arī tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, tie nesāk ātrāk pāroties kā 4 gadu vecumā, kad tie ir ieņēmuši jau augstāku vietu buļļu hierarhijā.<ref name=repr>[http://www.fao.org/docrep/006/AD347E/ad347e09.htm#TopOfPage Reproduction in the Yak]</ref> Mazuļi dzimst katru otro gadu vai divas reizes trīs gados. Kopumā jaka mātītei tās dzīves laikā piedzimst 4—5 mazuļi.<ref name=repr/> Mātīte visbiežāk meklējas tikai vienu reizi gadā, un, ja tā nesapārojas, tad nākamā meklēšanās ir tikai pēc gada. Labākos apstākļos, vietās ar labvēlīgākiem dzīves apstākļiem mājas jaku mātītes, ja nav sapārojušās, meklējas 3—4 reizes gadā.<ref name=repr/> Grūsnības periods ilgst vidēji 258 dienas, kas ir daudz īsāks nekā citām vēršu sugām. Ja tiek iznēsāts vīrišķā dzimuma mazulis, tad grūsnības periods ir par dažām dienām ilgāks nekā, iznēsājot sievišķā dzimuma teliņu.<ref name=repr/> Jūnijā, kad jakiem ir vislabākie barošanās apstākļi, sāk dzimt savvaļas jaku mazuļi. Dzemdībām mātīte sameklē nomaļu vietu, prom no bara, bet 10 minūtes pēc piedzimšanas mazulis jau spēj piecelties kājās un staigāt. Kad mazulis pirmo reizi ir paēdis, māte ar jaundzimušo atgriežas barā.<ref name=repr/> Parasti dzimst viens mazulis, kas piedzimstot sver 18 kg. Pirmos 5—9 mēnešus vai reizēm pat gadu mazulis pārtiek no mātes [[piens|piena]].<ref name=zoo/> Dzīves ilgums savvaļā jakiem ir līdz 25 gadiem.<ref name=zoo/> To galvenais dabiskie ienaidnieki ir [[Tibetas vilks]] (''Canis lupus chanco''), bet dažos reģionos tos medī arī [[brūnais lācis]] un [[sniega leopards]], kas parasti uzbrūk mazuļiem un jauniem jakiem.<ref name=les>Leslie, D.M. & Schaller, G.B. (2009). "Bos grunniens and Bos mutus (Artiodactyla: Bovidae)". Mammalian Species 836: 1–17. doi:10.1644/836.1</ref> Tomēr lielam jaku baram plēsēji reti uzbrūk, jo jaki viens otru aizsargā.<ref name=zob/> == Mājas jaks == [[Attēls:Yak butter 100 2.jpg|thumb|220px|Jaka piena sviests]] Jaks ir [[domestikācija|domesticēts]] jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, lai iegūtu [[piens|pienu]], [[vilna|vilnu]] un [[gaļa|gaļu]], bez tam jakus izmanto kā nastu nesējus un jājamdzīvniekus. To mēslus izkaltētā veidā izmanto kā kurināmo visā Tibetā. Bieži tas ir vienīgais pieejamais kurināmais, lai Tibetas kalnienē, kur neaug koki, apsildītu mājokli. No jaku piena tiek gatavots [[siers]] un [[sviests]], kuru savukārt lielos apjomos izmanto Tibetas [[tēja]]s pagatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.flavorandfortune.com/dataaccess/article.php?ID=205 |title=Tibet and Tibetan Food |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130701001047/http://www.flavorandfortune.com/dataaccess/article.php?ID=205 }}</ref> Sviestu izmanto arī apgaismošanas lampās un sviesta skulptūru pagatavošanā reliģisko svētku vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webexhibits.org/butter/countries-tibet.html |title=Yaks, butter & lamps |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2004|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20040227071954/http://www.webexhibits.org/butter/countries-tibet.html }}</ref> == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ultimateungulate.com/artiodactyla/bos_grunniens.html Ultimate Ungulate: Bos grunniens] * [http://parakashsyangja.blogspot.com/ Rare animals of Nepal] * [http://www.wcs.org/press/press-releases/yaks-are-back.aspx Yaks are Back] * [http://www.enn.com/climate/article/45481 Hope for the Wild Yak] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēršu cilts]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Centrālāzijas fauna]] [[Kategorija:Tibetas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] crsq0lo0ctcsxc9gh7ye1mo7po57j09 0 159724 4547793 4465216 2026-11-10T13:47:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547793 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Francisks Varslavāns | image = Varslavāns.gif | imagesize = 135px | caption = | birthname = Francisks Varslavāns | birthdate = {{dat|1899|10|10}} | location = [[Rēzekne]], [[Latvija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1949|11|28|1899|10|10}} | deathplace = [[Rīga]], [[Latvija]] | nationality = | field = [[glezniecība]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Francisks Varslavāns''' (dzimis {{dat|1899|10|10}} [[Rēzekne|Rēzeknē]], miris {{dat|1949|11|28}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rēzeknes mākslinieku kopa]]s dibinātājs. Viņa brālis [[Antons Varslavāns]] — aktieris un režisors, meita [[Večella Varslavāne]] — kostīmu māksliniece, mazmeita [[Frančeska Kirke]] — gleznotāja. == Biogrāfija == Francisks Varslavāns dzimis 1899. gada 10. oktobrī Rēzeknē amatnieka [[ģimene|ģimenē]]. 1911. gadā ar ģimeni pārcēlies uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieguvis māksliniecisko izglītību, no 1915. līdz 1917. gadam mācoties pie [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]. Piedalījies [[Pilsoņu karš|Pilsoņu karā]], vēlāk nokļuvis [[Vladivostoka|Vladivostokā]], kur darbojies mākslinieku klubā "Balagančiks". Strādājis uz [[kuģis|kuģa]] kā kurinātājs, šajā laikā bijis [[Polinēzija|Polinēzijas salās]] un [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Latvija|Latvijā]] atgriezies 1920. gadā un atsācis dzīvot [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur strādājis par zīmēšanas skolotāju Valsts skolotāju institūtā un Rēzeknes latviešu ģimnāzijā, ka arī dekoratoru Latgales latviešu teātrī (1921-1925). Pateicoties Kultūras Fonda stipendijai, apmeklējis [[Vīne|Vīni]], [[Prāga|Prāgu]], [[Roma|Romu]], [[Florence|Florenci]], [[Berlīne|Berlīni]] (1923) un [[Parīze|Parīzi]] (1925), kur 1927. gadā strādājis itāliešu [[pantomīma]]s teātrī. Vēlāk, 1929. gadā bijis [[tvaikonis|tvaikoņa]], kas devās uz [[Brazīlija|Brazīliju]], komandas loceklis, nodarbodamies ar trauku mazgāšanu, maizes cepšanu, kā arī esot deju partnerim. Bijis Rēzeknes novada muzeja direktors (1940), [[Māksla]]s lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektors [[Rīga|Rīgā]] (1940-1941). Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], 1941. gadā evakuējies uz [[Taškenta|Taškentu]], bijis dekorators [[Hiva]]s teātrī, kā arī strādājis Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī (1942 -1944). Latvijā atgriezies 1944. gadā un apmeties Rīgā, kur bijis Latvijas Padomju mākslinieciskās orgkomitejas loceklis un [[Padomju Savienība|PSRS]] Mākslas fonda pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1944-1946). 1944. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1943), kā arī [[medaļa|medaļu]] "Par varonību Lielajā tēvijas karā 1941-1945" (1946). Miris 1949. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].<ref name="Red. Vilsons 2003">Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 25. - 26. lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == 1935. gadā dibinājis [[Rēzeknes mākslinieku kopa|Rēzeknes mākslinieku kopu]] un bijis tās organizētājs un vadītājs līdz 1940. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |title=www.pvg.edu.lv |access-date={{dat|2011|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Mākslinieka daiļradē vērojama [[franču valoda|franču]] [[modernisms|modernisma]] ietekme, 1920. — 1930. gadi tiek uzskatīti par gleznotāja augstvērtīgāko laiku. Gleznojis [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akvarelis|akvareļa]] un [[pastelis|pasteļa]] tehnikā portretus, [[akts|aktus]], žanrus un [[ainava (žanrs)|ainavas]] ar žanrisku ievirzi, kā arī reliģiska satura [[kompozīcija]]s. Mākslas darbos jaušama smeldzīga noskaņa, jūtīgs toņu salikums un nenobeigtības iespaids. Sākuma perioda darbos krāszieds ir piesātināts, bet vēlākos darbos parādās maigākas, tonāli dzidrākas un vārīgākas noskaņas. [[Padomju vara]]s gados gleznotājs sekojis prasībām pēc detalizācijas un iluzoruma. Mākslinieks arī veidojis zīmējumus. Rēzeknē glabātie mākslas darbi Otrā pasaules kara laikā zuduši.<ref name="Red. Vilsons 2003"/> == Izstādes == Pirmo reizi izstādēs piedalījās 1918. gadā. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1924 -1926) un [[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|mākslinieku biedrības "Zaļā vārna"]] (1927-1931) izstādēs, latviešu mākslas izstādēs [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]] (1934), [[Prāga|Prāgā]], [[Budapešta|Budapeštā]], [[Vīne|Vīnē]] (1937), [[Londona|Londonā]] un [[Parīze|Parīzē]] (1939). === Personālizstādes === Personālizstādes noritējušas Rīgā (1924, 1926,<ref>Skat. avīzes ''[[Jaunākās Ziņas]]'' [http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf 1926. gada 11. jūnija numuru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210118232846/http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf |date={{dat|2021|01|18||bez}} }} (PDF, 9,7 MB), 3. (foto) un 4. (reklāma) lpp.</ref> 1930, 1934, 1935, 1949), Rēzeknē (1924). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1975, 2000), kā arī [[klans|dzimtas]] izstādes Rēzeknē (1985), (2018).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/viena-izstade-bus-aplukojami-franciska-varslavana-un-franceskas-kirkes-darbi-14191796|title=Vienā izstādē būs aplūkojami Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbi|website=diena.lv|access-date=2021. gada 3. martā|date=2018. gada 22. februāris}}</ref> === Piemiņa === Rēzeknē ir Franciska Varslavāna iela un pie mājas, kur dzīvojis mākslinieks (Bukmuižas ielā 78) 1963. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/817|title=Francisks Varslavāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 3. martā|archive-date=2021. gada 16. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20210416210054/http://latgalesdati.du.lv/persona/817}}</ref> Grāmatas par Francisku Varslavānu: * A.Lapiņš ''Francisks Varslavāns: dzīve un darbs''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns: dzīve un darbs|last=Lapiņš|first=Arturs|publisher=Liesma|year=1965|location=Rīga}}</ref> * I.Vilčuka ''Francisks Varslavāns''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns|last=Vilčuka|first=Irēna|publisher=Rēzeknes Latgaliešu Kultūras biedrība|year=2013|isbn=9789984498836|location=Rēzekne}}</ref>''.'' == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm Biogrāfija] * [http://www.studija.lv/?parent=2071 www.studija.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210506131812/http://www.studija.lv/?parent=2071 |date={{dat|2021|05|06||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Varslavans, Francisks}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Rēzeknes mākslinieku kopas mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] e4ho5ldptdz6ju11l3etajxodoxxm9t 0 160696 4548113 4500026 2026-11-11T06:08:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548113 wikitext text/x-wiki {{Coord|41|18|40|N|72|55|36|W|region:US_type:edu|display=title}} {{Universitātes infokaste |name = Jeila Universitāte |latin_name = Universitas Yalensis |image_name = Yale University Shield 1.svg |motto = ''Lux et veritas'' |established = {{dat|1701|10|9|N|bez}} |type = Privāta |calendar= Semestris |endowment = {{ASV dolārs|23,9 miljardi}}<ref name="news.yale.edu">http://news.yale.edu/2014/09/24/investment-return-202-brings-yale-endowment-value-239-billion</ref> |president = Pīters Salovejs<ref name=nhregister23rdPres>{{Ziņu atsauce | url=http://nhregister.com/articles/2013/07/01/news/new_haven/doc51d22565bfa00732291606.txt | title=Peter Salovey takes the helm as Yale’s 23rd president | work=New Haven Register | date=July 1, 2013 | accessdate=22 July 2013 | author=Shelton, Jim }}{{Novecojusi saite}}</ref> |faculty = 4171<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://oir.yale.edu/yale-factsheet#Faculty |title=Yale "Factsheet" |website=Yale Office of Institutional Research |publisher=Yale University |date=Fall 2013 |accessdate=24 July 2014 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140701134747/http://oir.yale.edu/yale-factsheet#Faculty |archivedate={{dat|2014|07|01||bez}} }}</ref> |students = 12 223 |undergrad = 5414 |postgrad = 6809 |location = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}} |former_names =''Collegiate School''<br />(1701—1718)<br />''Yale College''<br />(1718—1887) |athletics = |colors = Zila {{color box|#0F4D92}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yale.edu/printer/identity/yaleblue.html |title=Yale University – Identity Guidelines |publisher=Yale.edu |accessdate=December 4, 2011}}</ref> |nickname = |mascot = |affiliations = |website = {{URL|http://www.yale.edu/|Yale.edu}} |logo = [[Attēls:Yale University logo.svg|90px]] |image=Sterling_Memorial_Library.JPG|logo_size=}} '''Jeila Universitāte'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi latviski rakstīt vārdu savienojumu: Jēlas Universitāte vai Jēla Universitāte (ASV) |year= 2010 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=12 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeilam ''(Elihu Yale)'', kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, ''Yale'' faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar ''Hārvardu'' un vēl dažu labu patiesībā ir gluži tāpat, tāpēc, paturot prātā šo un citas analoģijas, par visprecīzāko varētu atzīt universitātes nosaukuma variantu '''Jeila Universitāte'''. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=12 }}</ref> ({{val|en|Yale University}}) ir privāta [[universitāte]]. Tā atrodas [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutas štatā]]. Universitāte dibināta 1701. gadā Konektikutas kolonijā, tādējādi tā ir trešā vecākā augstākās izglītības mācību iestāde ASV pēc [[Hārvarda Universitāte]]s un Viljamsburgas koledžas [[Virdžīnija]]s pavalstī. 1718. gadā tā nosaukta sponsora Eliahu Jeila vārdā par Jeila koledžu. Jeila tieslietu skolu uzskata par labāko tieslietu skolu ASV,<ref>[http://www.usnews.com/education/best-graduate-schools/top-law-schools/articles/2011/03/15/yale-once-again-tops-best-law-schools-rankings.html Yale Law ranked best for over two decades]</ref> savukārt pati Jeila Universitāte ir viena no pasaulē prestižākajām universitātēm.<ref>[http://www.timeshighereducation.co.uk/world-university-rankings/2010-2011/top-200.html Yale ranked among the top ten universities in the world]</ref><ref>[http://www.arwu.org/Country2010Main.jsp?param=United%20States Yale ranked among the top ten universities in the world]</ref> [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā]] ieņem 11. vietu (2016).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html |title=Academic Ranking of World Universities 2016 |access-date={{dat|2017|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200601014730/http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html }}</ref> Universitātē ir pasaulē otra lielākā akadēmiskā [[bibliotēka]] (12,5 miljoni vienību).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.library.yale.edu/libraries/libraries.html |title=Yale University Library: Libraries & Collections A-Z |publisher=Library.yale.edu |date=2006-07-10 |accessdate=2009-09-16 |archive-date=2013-07-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130726182901/http://www.library.yale.edu/libraries/libraries.html }}</ref> 49 universitātes studenti, pasniedzēji un darbinieki ir bijuši [[Nobela prēmija]]s laureāti, tāpat universitāti ir absolvējuši pieci [[ASV prezidents|ASV prezidenti]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Yale University|Jeila Universitāte}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{izglītība-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes ASV]] [[Kategorija:Efeju līga]] [[Kategorija:Konektikuta]] 2pjto4bvnhqbtgtjfztdebxp5g6vo5a 0 162890 4547923 4208881 2026-11-10T19:08:07Z ZANDMANIS 91184 4547923 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Nora | official_name = ''Nord'' | other_name = | settlement_type = Francijas departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_shield = Blason Nord-Pas-De-Calais.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Lille]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 59 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Noras atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5743 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 2615635 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.nord.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Nora''' ({{val|fr|Nord}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[nɔːʀ]]]}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no [[Odefransa]]s reģiona departamentiem. Noras administratīvais centrs ir [[Lille]]. Nora sīkāk iedalās 6 apgabalos (''arrondissements''): * [[Lilles apgabals]] (''Arrondissement de Lille''); * [[Avensīrelpas apgabals]] (''Arrondissement d'Avesnes-sur-Helpe''); * [[Duē apgabals]] (''Arrondissement de Doua''); * [[Denkerkas apgabals]] (''Arrondissement de Dunkerque''); * [[Kambrē apgabals]] (''Arrondissement de Cambrai''); * [[Valansjēnas apgabals]] (''Arrondissement de Valenciennes''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Odefransa]] 5za911nbp2wwxtdti68vlvurnk6m4dy 0 164315 4547867 4465300 2026-11-10T17:55:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547867 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Audriņu pagastā|Greivuļi|Greivuļi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Greivuļi | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Audriņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,44 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>http://vietvardi.lgia.gov.lv/</ref> | population_total = 60 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 32 | lats = 36 | latNS = N | longd = 27 | longm = 17 | longs = 48 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4611 Audriņi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Greivuļi''' ({{val-ltg|Greivuli}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Audriņu pagasts|Audriņu pagastā]], kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagasta]] [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļiem]]. Ciema apkārtnē atrodas tā sauktais ''Greivuļu krustojums'' ([[A12]] un [[P36]] ceļu krustojums). 1888. gadā [[Makašānu pagasts|Makašānu pagasta]] Greivuļos tika atklātas [[ūdensdzirnavas]], kuras pārstrādāja [[labība|labību]], apstrādāja vadmalu un vilnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/12 |title=Latgales dati - Latgales Pētniecības institūts |access-date={{dat|2010|09|24||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100531053507/http://latgalesdati.du.lv/12}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 22 sētas ar 115 cilvēkiem. Kopš 1976. gada Greivuļos, pie [[Rēzekne]]s pilsētas attīrīšanas iekārtām, darbojas testēšanas laboratorija, kas pašlaik ir viena no [[SIA]] „[[Rēzeknes Ūdens]]” struktūrvienībām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://rezekne.lv/index.php?id=348&no_cache=1&tx_ttnews%5BbackPid%5D=70&tx_ttnews%5Btt_news%5D=5340&cHash=bf867bdbad1b2c63b1a4dc61331c4635|title=Ūdeņu pārbaude atbilstoši prasībām|accessdate={{dat|2011|12|15||bez}}|date={{dat|2011|12|12|SK}}|publisher=rezekne.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Audriņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] piy7r8tm8olbalvl75bmv32fsoaskg2 0 166949 4548182 4511457 2026-11-11T11:31:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548182 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jāzeps Baško | vārds_orig = | attēls = Jezups Baško.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Jasmuižas pagasts|Kastīre|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Rušonas pagasts|Kastīre|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Regīna (1914), Jāzeps Kazimirs (1917-1944), Julians (1919-2004) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1908 — 1918<br />1918 — 1921<br />1921 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br />{{LAT}} | struktūra = [[gaisa spēki]] | vienība = | komandēja = [[Latvijas Aviācijas pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira kara skola, Gatčinas kara Aviācijas skola | apbalvojumi = | cits_darbs = lidotājs, zinātnieks }}}} [[Attēls:Jāzeps Baško un lidmašīnas Iļja Muromietis apkalpe.jpg|thumb|270px|Lidmašīnas "Iļja Muromietis" komandieris Jāzeps Baško (vidū) ar apkalpi.]] '''Jāzeps (Jezups) Baško''' ({{dat|1889|01|09|N}}<ref name="auto1">{{tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1013|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date={{dat|2016|09|06||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828235735/http://latgalesdati.du.lv/persona/1013}}</ref><ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Jezups-(Jazeps)-Basko|title=Jezups (Jāzeps) Baško|website=timenote.info|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201030072956/https://timenote.info/lv/Jezups-(Jazeps)-Basko}}</ref> — {{dat|1946|05|31|N}}) bija [[latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes<ref name="la">Latvian aviation — [http://latvianaviation.com/BB_Basko.html Jezups Basko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160717195338/http://latvianaviation.com/BB_Basko.html |date={{dat|2016|07|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref> lidotājs, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas bruņoto spēku]] ģenerālis (1940). == Dzīvesgājums == Dzimis 1889. gadā [[Jasmuižas pagasts|Jasmuižas pagasta]] (tagad [[Rušonas pagasts|Rušonas pagasta]]) [[Kastīre]]s ciemā zemnieka Staņislava Baško ģimenē. Mācījās Jasmuižas un Preiļu tautskolās, [[Belostoka]]s reālskolā, vēlāk [[Pēterburga]]s Vladimira kara skolā, tad Nikolaja inženieru skolā, Gaiskuģniecības virsnieku skolā (''Офицерская воздухоплавательная школа'', 1911—1912) un Gatčinas kara Aviācijas skolā (''Гатчинская военно-авиационная школа''). 1914. gadā 7. jūlijā Baško paaugstināja par kapteini. Pēc Pirmais pasaules kara sākuma 1914. gada oktobrī J. Baško sāka dienēt bumbvedēju "[[Iļja Muromietis (lidmašīna)|Iļja Muromietis]]" (''Илья Муромец'') eskadriļā. Baško darbojās dažādos frontes iecirkņos, vispirms [[Varšava]]s apkārtnē, pēc 1915. gada [[Sigulda]]s aerodromā. 1917. gada janvārī bumvedēja komandieris J. Baško sasniedza pasaules rekordu, paceļoties 5200 metru augstumā, tā paša gada martā viņu paaugstināja par pulkvedi. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s pievienojās Sarkanajai armijai, bija bumbvedēja "Kijivas Iļja Muromietis" (''Илья Муромец-Киевский'') komandieris. [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] sākumā 1918. gadā nokļuvis poļu gūstā, taču spējis aizbēgt. 1918. gada 8. jūlijā iecelts par lidmašīnu eskadras komandieri. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā dienēja Latvijas Bruņotajos spēkos, bija tehniskās nozares vadītājs (1922), [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas aviācijas diviziona]] komandieris (1923), aviācijas pulka komandieris (1926-1929), [[Latvijas Tehniskā divīzija|tehniskās divīzijas]] štāba priekšnieks un aviācijas inspektors, beidzot armijas aviācijas priekšnieks (1938—1940).<ref name="auto"/> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Baško atgriezās dzimtajā pusē, mēģinot nodarboties ar lauksaimniecību. Miris 1946. gada 31. maijā, apbedīts Kastīres ciema Eikšas kapos.<ref name="auto1"/> == Darbi == * Aeronavigācija, * Gaisa flotes darbība (2 daļās), * Aviācija, * Cīņa ar lidmašīnu katastrofām * Ātruma grafika, * Aviācijas taktika, * Aviācijas darbība piemēros.<ref>[http://preili.lv/page/474?news_id=15770 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā skatāma izstāde „Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis”]{{Novecojusi saite}} Ināra Krusta, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs (2014)</ref> == Apbalvojumi == * Jura ierocis * Sv. Jura ordenis, IV šķira, * Sv. Staņislava ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III šķira, * Sv. Annas ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III, IV šķira, * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], IV šķira, * Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1929),<ref name="la" /> * Čehoslovakijas Baltās Lauvas ordenis, III šķira (1933), * Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, II, III šķira (1933), * Somijas Baltās rozes ordenis, III šķira (1933), * Polijas “Polonia Restituta” ordenis, III šķira, * Vatikāna Bonemerenti krusts, * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] (1935), * [[Viestura ordenis]], II šķira (1939). == Piemiņa == [[Latvijas Nacionālais teātris]] 2017. gadā iestudēja Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" dramatizējumu Indras Rogas režijā par lidotāju Jezupu Baško un teologu [[Francis Trasūns|Franci Trasūnu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/jaunumi/14-septembri-pirmizrade-ingas-abeles-klugu-mukam-i|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baško, Jazeps}} [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas lidotāji]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] 0rbgorr9u632w8l5fsfzpxxzsul476h 0 178507 4548056 4461316 2026-11-11T02:23:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548056 wikitext text/x-wiki '''Inflantijas seimiks''' ({{val|pl|Inflanckie sejmik}}, {{val|la|conventio Livoniae}}) jeb '''Daugavpils seimiks''' (1677-1772) bija [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] tiešs turpinājums [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pārvaldītajā [[Inflantijas vaivadija]]s daļā. Seimiki parasti notika [[Daugavpils|Daugavpilī]], dažreiz [[Rēzekne|Rēzeknē]] (piemēram, 1709. gada 20. martā). Daugavpils seimiki notika pirms Polijas-Lietuvas seimiem, uz kuriem izvēlējās Inflantijas sūtņus. Savukārt pēc tam notiekošie "relācijas seimiki" apstiprināja seima lēmumus, lai tie iegūtu likumīgu spēku Inflantijas vaivadijā. == Vēsture == Pēc 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] parakstīšanas izveidojās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]], ko 1566. gada 10. decembrī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] bija apstiprinājis [[Livonijas landtāgs]]. Pēc līguma noslēgšanas [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes apvienoja ar bijušajām [[Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistē]], ko vēlāk sāka dēvēt par "Pārdaugavas hercogisti". Saskaņā ar šo līgumu Livonijas landtāga apstiprinātiem priekšstāvjiem bija jāpiedalās [[Lietuvas lielkunga valsts]] [[Lietuvas Seims|Seimā]] ({{val|la|conventus atque comitia}}). Pēc Rīgas brīvpilsētas pievienošanās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] tās valdnieks [[Stefans Batorijs]] 1582. gadā parakstīja [[Livonijas konstitūcijas]]. Saskaņā ar tām Livonijas hercogistē regulāri sasaucams īpašs ģenerālais konvents (''conventus necessitatis publicae causa''). Pirms Livonijas vispārējā konventa (landtāga) visos trīs hercogisti veidojošajos prezidijos (Cēsu, Pērnavas un Tērbatas) bija jānotur partikulārie konventi (''nobilitatis conventio particularis''), kuros izraudzījās savus sūtņus (''nuncii'') uz Livonijas konventu. Tajos piedalījās arī divi sūtņi no Rīgas pilsētas, pa vienam Tērbatas, Pērnavas un Cēsu pilsētas sūtnim, kā arī "vietvalža un gubernatora Livonijā" Kurzemes un Zemgales hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] priekšstāvis.<ref>{{LKV|XIX.|37 962}}</ref> 1598. gadā pieņēma Livonijas hercogistes kārtības grozījumus (''Ordinatio Livoniae''), kas ierobežoja provinces autonomiju un noteica, ka turpmāk Livonijas landtāgi (provinces konventi jeb seimiki) sasaucami [[Cēsis|Cēsīs]] pēc Polijas karaļa ierosmes, lai ievēlētu četrus pārstāvjus (2 poļu un leišu, 2 vācbaltiešu) [[Polijas Seims|Polijas-Lietuvas kopvalsts Seimā]]. Landtāga kompetencē palika atzinuma tiesības par priekšlikumiem, ko karaļa vārdā pasludināja viņa ieceltais hercogistes administrators (no 1598. gada Cēsu bīskaps), savukārt landtāgam bija tiesības iesniegt Polijas-Lietuvas seimam un karalim lūgumus un sūdzības. Pēc [[Pārdaugavas hercogiste]]s sadalīšanas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu (1629) un [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] (1655-1661) laikā, kad lielāko daļu Vidzemes ieņēma krievu karaspēks, Pārdaugavas hercogistes seimiks vēl ilgi turpināja funkcionēt emigrācijā. No 1661. līdz 1673. gadam seimikus visbiežāk noturēja [[Pasvale|Pasvalē]]. Olivas miera līgumā (1660) Polija-Lietuva oficiāli atteicās no [[Zviedru Vidzeme]]s daļas, bet Krievija 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līgumā]] atteicās no okupētās Latgales daļas. Tādēļ 1677. gadā tika izveidota jauna Inflantijas vaivadija (''Województwo inflanckie''), kas reizumis tika dēvēta arī par Inflantijas kņazisti (''księstwo inflanckie''). Vaivadijas pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kura deputātu vairākumu veidoja pārpoļoto Livonijas bruņinieku dzimtu un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s muižniecības ([[šļahta]]s) pārstāvji. Inflantijas seimiks turpināja darboties arī [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, kad vaivadiju uz laiku okupēja [[Pēteris I|Pētera I]] vadītais Krievijas karaspēks. Kaut arī Daugavpils seimika kara laikā pieņemtie lēmumi nav saglabājušies pilnībā, tomēr institūcija funkcionēja normāli un relatīvi aktīvi, vienlaikus Daugavpils seimiki reizēm pārkāpa likumā noteiktās pilnvaras, piemēram, karaļa izņēmuma tiesības sasaukt muižniecību, jo Lielā Ziemeļu kara izraisītās politiskās krīzes situācijā šī likuma ievērošana nozīmētu vietējās muižniecības pašpārvaldes paralīzi.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/51-64-Dibass-VESTURE-Latgale.pdf Boguslavs Dibass. Latgale Ziemeļu kara laikā Daugavpils pils tiesas grāmatās. Latvijas Arhīvi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909140303/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/51-64-Dibass-VESTURE-Latgale.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} (Raksta pamatā ir 1999. gada 17. marta Rīgas konferencē “Kurzeme–Vidzeme–Latgale: Reģions un identitāte Latvijas vēsturē” nolasītais referāts)</ref> Arī pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1728. gada seimika instrukcijās kopvalsts Sejma deputātiem norādīja aktualizēt jautājumu par 1704. gada Narvas vienošanos starp caru Pēteri I un karali Augustu II par Krievijas solījumu pēc kara beigām atdot karalim [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]].<ref>[https://latgalesdati.du.lv/vacbaltiesi/Vaciesi_Latgales_teritorija_prezentacijai.pdf Vācieši Latgales teritorijā 16. gs. – 20. gs. sākumā: vēsture un recepcija.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240616122325/https://latgalesdati.du.lv/vacbaltiesi/Vaciesi_Latgales_teritorija_prezentacijai.pdf |date={{dat|2024|06|16||bez}} }} Kolektīvā zinātniskā monogrāfija. DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKAIS APGĀDS “SAULE” (2022)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture]] s2uua8k72odyhho4y11apunspwhgqkh 0 182742 4547962 4370931 2026-11-10T20:19:03Z Pirags 3757 /* Vēlākā dzīve */ 4547962 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Krišs Ķūķis | attēls = Kriss Kukis.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pulkvedis | dz_dat_alt = | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Padures pagasts]], [[Kuldīgas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad {{LVA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Padures pagasts]], [[Kuldīgas apriņķis]], [[Ostlande]], [[Trešais reihs]]<br />(tagad {{LVA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] | kaujas =[[Pirmais pasaules karš]] <br /> [[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = Odesas junkuru skola (1900. gadā) | apbalvojumi = {{ubl|Sv. Jura ordenis <small>(IV šķira)</small>|Sv. Annas ordenis <small>(IV šķira)</small>|Sv. Staņislava ordenis <small>(III šķira ar šķēpiem)</small>|Sv. Annas ordenis <small>(III šķira ar šķēpiem)</small>|Sv. Staņislava ordenis <small>(II šķira ar šķēpiem)</small>|Sv. Annas ordenis <small>(II šķira ar šķēpiem)</small>|Sv. Vladislava ordenis <small>(IV šķira ar šķēpiem)</small>|[[Triju Zvaigžņu ordenis]] <small>(III šķira)</small>}} | cits_darbs = }} }} '''Krišs Ķūķis''' (dzimis 1874. gadā [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] [[Padures pagasts|Padures pagastā]] (tagadējā [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]), miris [[1945]]. gadā turpat) bija virsnieks [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virsnieks [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Miris mocekļa nāvē "Sarkanās bultas" padomju partizānu vienības rokās 1945. gada februārī. == Dzīvesgājums == Dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā kalpa ģimenē. Pirmo izglītību ieguva Padures pagastskolā, kuru beidza kā labākais skolnieks, taču tālāku izglītību neturpināja līdzekļu trūkuma dēļ. 1900. gadā Ķūķis iestājās [[Odesa]]s junkuru skolā, kuru beidza vecākā junkura pakāpē.<ref name="KR">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=47585&Itemid=77|title= Pulkvedis un viņa mazdēls |accessdate= {{dat|2012|03|23|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> === Pirmais pasaules karš === [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Ķūķis parādīja izcilu varonību neilgi pēc kara sākuma 1914. gada 15. augusta kaujā pie Satšovas. Par spīti smagam ievainojumam Ķūķis turpināja vadīt uzbrukumu, saņemot ievērojamu skaitu gūstekņu, 20 ienaidnieka ložmetējus un iegūstot divus trofeju karogus. Par izrādīto drosmi viņu apbalvoja ar [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura oficiera krustu]] (IV šķiras), Svētā Vladimira krustu (III šķiras) un paaugstināja pulkveža pakāpē. 1916. gadā Ķūķi trešo reizi smagi ievainoja un viņš nonāca vācu gūstā.<ref name="KV">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/09/15/?p=9|title= Pulkvedis Ķūķis un Karosta|accessdate= {{dat|2012|03|23|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160306205339/http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/09/15/?p=9}}</ref> === Dienests Latvijas Bruņotajos spēkos === [[Attēls:Balodis un Ķūķis Kalpaka piemiņas vietā Airītēs.jpg|thumb|270px|Balodis un Ķūķis Kalpaka piemiņas vietā Airītēs (1922).]] Pēc atbrīvošanās no vācu gūsta Ķūķis caur [[Anglija|Angliju]] 1919. gadā atgriezās Latvijā, tā paša gada nogalē viņš piedalījās [[12. Bauskas kājnieku pulks|Bauskas kājnieku pulka]] formēšanā, ar kuru kopā [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales divīzijas]] sastāvā piedalījās [[Latgales atbrīvošana]]s cīņās pret lieliniekiem. No 1920. gada aprīļa līdz 28. maijam veica [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s komandiera pienākumus, 28. maijā iecelts par Zemgales divīzijas pagaidu komandiera pienākumu izpildītāju, 1920. gadā iecelts par Kurzemes kājnieku divīzijas komandieri, piedalījās arī robežkonfliktā ar [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas Bruņotajiem spēkiem]]. 1924. gada februārī pulkvedi Ķūķi demobilizēja, kā piemiņu viņš saņēma trīs 300 mm lielgabala šāviņus.<ref name="KR" /> === Vēlākā dzīve === Pēc demobilizācijas Ķūķis nodarbojās ar zirgkopību lauku saimniecībā Padures pagasta "Vindulās", pie mājas viņš iedēstīja [[Parastais ozols|ozolu]] aleju.<ref name="KV" /> Ķūķis darbojās [[Nacionālā apvienība (pirmskara)|Nacionālajā apvienībā]], bija [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] virsaitis. No Nacionālās apvienības ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]],<ref name="VS">Valdības Vēstnesis, 1925. gada 22. oktobrī</ref> taču pēc pusgada Saeimu pameta partejisko konfliktu dēļ.<ref name="KR" /> === Nāve === Otrā pasaules kara laikā 1945. gadā 18. februāra vakarā Ķūķa mājās iebruka "Sarkanās bultas" padomju partizāni, viņa mirstīgās atliekas ar nežēlīgas spīdzināšanas pazīmēm atrada 1945. gada aprīlī netālajā egļu audzē. Ložu pēdas netika atrastas, no kā secināts, ka nāve iestājusies spīdzinot. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] gados tur uzstādīts piemiņas akmens.<ref name="KV" /> == Apbalvojumi == Sv. Jura ordenis <small>(IV šķira)</small>, Sv. Annas ordenis <small>(IV šķira)</small>, Sv. Staņislava ordenis <small>(III šķira ar šķēpiem)</small>, Sv. Annas ordenis <small>(III šķira ar šķēpiem)</small>, Sv. Staņislava ordenis <small>(II šķira ar šķēpiem)</small>, Sv. Annas ordenis <small>(II šķira ar šķēpiem)</small>, Sv. Vladislava ordenis <small>(IV šķira ar šķēpiem)</small>. 1930. gada 8. maijā, [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulka]] 10 gadu jubilejā, viņu apbalvoja ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="VV">Valdības Vēstnesis 1930. gada 9. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Ķūķis, Krišs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] 05u3qj8rxjqtsbee05qerez4je4zc12 0 199576 4547818 4355230 2026-11-10T15:04:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547818 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|lidaparātu|Pūķis (nozīmju atdalīšana)|Pūķis}} [[Attēls:1O20.jpg|thumbnail|Aptuveni 30 metrus garš ķīniešu pūķis ikgadējā gaisa pūķu festivālā 2000. gadā, kas norisinājās [[Kalifornija]]s pilsētā [[Bērkli]]]] [[Attēls:Kitesflying.jpg|thumb]] [[Attēls:Lachender Drachen in Sternform.JPG|thumb|]] '''Gaisa pūķis''' ir atsaitē piesiets [[lidaparāts]],<ref name="tezaurs"/> kuru debesīs paceļ [[gaiss|gaisa]] plūsmas, kas pūš attiecībā pret pūķi noteiktā [[leņķis|leņķī]], radot [[cēlējspēks|cēlējspēku]]. Vispiemērotākais laiks pūķu pacelšanai ir [[vējš|vējainās]] dienās. Parasti tie tiek izmantoti [[brīvais laiks|brīvā laika]] aizpildīšanai. Retos gadījumos tie tiek izmantoti arī zinātniskajā darbā, piemēram, [[mērinstrumenti|mērinstrumentu]] pacelšanai gaisā vai pat [[zibens]] notveršanai, kas ir ļoti bīstami. Lielākus gaisa pūķu modeļus izmanto arī [[sports|sporta]] aktivitātēs, piemēram, [[kaitbords|kaitbordā]]. Daudzviet pasaulē ik gadu notiek [[gaisa pūķu festivāls|gaisa pūķu festivāli]]. Gaisa pūķus izgudroja [[ķīnieši]] aptuveni pirms 2800 gadiem. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tezaurs">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.tezaurs.lv/sv/?w=p%C5%AB%C4%B7is | title= Pūķis | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2012-09-17 | language= latviski | archive-date= 2022-10-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221002030639/https://tezaurs.lv/sv/?w=p%C5%AB%C4%B7is }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidaparāti]] [[Kategorija:Ķīniešu izgudrojumi]] [[Kategorija:Vaļasprieki]] [[Kategorija:Rotaļlietas]] 593tyd0emcjpwarbcce9lbyhquqw160 0 200062 4547918 3844961 2026-11-10T18:57:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547918 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Roller-hockey-(Quad)-Ball.jpg|200px|thumbnail|[[Skrituļhokejs|Skrituļhokeja]] bumba no gumijas]] '''Gumija''' ({{val|la|gummi}} — 'sveķi'<ref>Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 249. lpp. {{ISBN|9984-9383-5-2}}</ref>) ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā [[kaučuks|kaučuka]] [[vulkanizācija]]s (apstrādes ar [[sērs|sēru]]) procesā. Gumija mēdz saturēt arī pildvielas (piemēram, [[krīts|krītu]], [[cinka oksīds|cinka oksīdu]] vai [[kvēpi|kvēpus]]), [[krāsvielas]], mīkstinātājus, pretnovecošanās līdzekļus. Gumijai ir raksturīga izcila [[elastība]] un triecienizturība, tā ir arī izturīga pret nodilumu un daudzu [[šķīdinātājs|šķīdinātāju]] iedarbību, kā arī [[ūdens]] un gāzu necaurlaidīga. Gumijai ir labas elektroizolējošas spējas. Atkarībā no sēra satura gumijas iedalās mīkstajās gumijās (1—3% sēra), puscietajās un cietajās gumijās. Gumija ar sēra saturu ap 30% ir ciets, melns, [[plastmasa]]i līdzīgs materiāls, ko sauc par [[ebonīts|ebonītu]]. Gumiju trūkums ir samērā zema darba [[temperatūra]], kas parasti nepārsniedz 85°C; savukārt zemās temperatūrās gumija kļūst cieta un triecienneizturīga. Daudz plašākā temperatūru diapazonā (−100 līdz +200°C) var lietot tā saucamās silikongumijas uz silīcijorganiskā kaučuka bāzes (sk. [[silikoni]]). == Vēsture == [[1839]]. gadā [[Čārlzs Gudjīrs]] (''Charles Goodyear'') atklāja, ka, apstrādājot kaučuku ar sēru vai tā savienojumiem, veidojas elastīgs, izturīgs materiāls.<ref>O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 114. lpp.</ref> Gudjīra vārdā nosaukta arī mūsdienās strādājoša gumijas [[riepa|riepu]] ražotāja kompānija ''[[Goodyear Tire and Rubber Company]]''. Tā kā dabiskais kaučuks bija dārgs un tā gumijas ražošanai nepietika, tika izstrādāti mākslīgā kaučuka iegūšanas paņēmieni. [[1916]]. gadā [[Vācija|Vācijā]] pirmo reizi ieguva sintētisko metilkaučuku ar samērā sliktām īpašībām, bet [[1927]]. gadā krievu ķīmiķis [[Sergejs Ļebedevs]] izstrādāja butadiēnkaučuka ražošanas metodi. == Iegūšana == [[Attēls:Vulcanization of POLYIsoprene V.2.png|250px|thumbnail|Dabiskā kaučuka vulkanizācija. Divas poliizoprēna ķēdes (attēlotas zaļā un zilā krāsā) savienotas ar sēra tiltiņiem]] Pirms vulkanizācijas sagatavo gumijas izejvielu maisījumu, kas galvenokārt sastāv no dabīgā vai sintētiskā kaučuka. Viens no galvenajiem dabīgā kaučuka avotiem ir [[Brazīlijas heveja]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:349913-1|title=Hevea brasiliensis (Willd. ex A.Juss.) Müll.Arg. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2019-10-31|archive-date=2017-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20170401061811/http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:349913-1}}</ref> taču mainīgos daudzumos kaučuku ražo vairāk nekā 50<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faculty.ucr.edu/~legneref/botany/rubber.htm|title=Rubber & Latex products &|website=faculty.ucr.edu|access-date=2019-10-31}}</ref> dažādas augu sugas, tostarp [[kaučuka gumijkoks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200006353|title=Ficus elastica in Flora of China @ efloras.org|website=efloras.org|access-date=2019-10-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131012083443/http://efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200006353|archivedate=2013-10-12}}</ref> un ''[[Landolphia]]'' ģints augi.<ref name=":0" /> Lai pazeminātu gumijas cenu, maisījumam pievieno neaktīvas pildvielas (krītu, [[talks|talku]], [[kaolīns|kaolīnu]]). Mehāniskās izturības palielināšanai pievieno aktīvās pildvielas — cinka balto un kvēpus. Dažreiz pievieno mīkstināšanas līdzekļus ([[parafīns|parafīnu]], [[stearīnskābe|stearīnskābi]]) un pretnovecošanās līdzekļus (neozonu), kā arī krāsvielas ([[dzelzs mīnijs|dzelzs mīniju]] u.c.). Vulkanizēšanai pievieno arī noteiktu daudzumu sēra vai tā savienojumu ([[tiurāms|tiurāma]]) un vulkanizācijas paātrinātājus (kaptaku). Šādu nevulkanizētu maisījumu sauc par '''jēlgumiju'''. Jēlgumijas vulkanizācija notiek 140—200°C temperatūrā, atkarībā no jēlgumijas sastāva. Vulkanizācijas procesā sērs reaģē ar kaučuku, veidojot šķērssaites starp polimēru ķēdēm.<ref>N. Ņikuļins. Elektrotehnisko materiālu mācība. R:, Zvaigzne, 1988, 44. lpp.</ref> Jo vairāk šādu saišu ("sēra tiltiņu"), jo iegūtā gumija ir cietāka. == Izmantošana == Gumiju lieto automobiļu riepu un dažādu citu gumijas izstrādājumu izgatavošanai. == Skatīt arī == * [[Bitumens]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gumija| ]] brvs91ke11eeic5h64vq9k17inhcwxp 0 202554 4547825 4293272 2026-11-10T15:28:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547825 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Atveidošana}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Gangnam Style |Attēls = Gangnam Style Official Cover.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[PSY]] |Albums = [[PSY 6 (Six Rules), Part 1]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2012|07|15}} |Formāts = ciparu lejupielāde |Ierakstīts = |Žanrs = [[korejiešu popmūzika]], [[elektroniskā hausmūzika]], ''[[hip house]]'', [[korejiešu hiphops]] |Garums = 3:39 |Izdevējs = ''[[YG]]'', ''[[Universal Republic]]'', ''[[Schoolboy]]'' |Autors = [[Yoo Gun-hyung]], [[PSY]] |Komponists = |Vardi = |Producents = [[Yang Hyun-suk]] |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = "[[Korea]]" (2012) |Šis singls = "Gangnam Style" (2012) |Nākamais singls = "[[Oppa Is Just My Style]]" (2012) {{Mini Audio piemērs | virsraksts = Gangnam Style audio piemērs | fails = Gangnam Style.ogg }} }} '''''Gangnam Style''''' ir pirmais [[singls]] no korejiešu [[dziedātājs|dziedātāja]] un [[reperis|repera]] [[PSY]] [[EP ieraksts|minialbuma]] ''[[PSY 6 (Six Rules), Part 1]]''. Tas tika izdots {{dat|2012|07|15}} un ieguva lielu starptautisku popularitāti. Šobrīd tas ir populārākais PSY singls. Dziesma ieguva pirmo vietu 18 pasaules valstu topos. [[2012]]. gada [[decembris|decembra]] beigās tas sasniedza miljardu skatījumu, kļūstot par visskatītāko video portālā ''[[YouTube]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rnw.nl/english/bulletin/gangnam-style-hits-a-billion-views-youtube |title=Gangnam Style hits a billion views on YouTube &#124; RNW Media |language={{en icon}} |publisher=Rnw.nl |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://archive.today/20130113050056/http://www.rnw.nl/english/bulletin/gangnam-style-hits-a-billion-views-youtube |archivedate=2013-01-13 }}</ref> ''Gangnam Style'' ir video, kuram ir uzspiests visvairāk "patīk" portālā ''YouTube''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guinnessworldrecords.com/news/2012/9/gangnam-style-now-most-liked-video-in-youtube-history-44977/ |title='Gangnam Style' now most-liked video in YouTube history - - - Latest news |publisher=Guinness World Records |date=2012-09-20 |accessdate=2012-10-15}}</ref> Šī dziesma ir arī ieguvusi nomināciju 2012 ''[[MTV Europe Music Awards]]'' kā gada labākais mūzikas video.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com.au/news/2012-mtv-ema-nominees-announced-bff021dd |title=2012 MTV EMA Nominees Announced! &#124; Rihanna &#124; News &#124; MTV Australia |publisher=Mtv.com.au |date=2012-09-17 |accessdate=2012-10-15 |archive-date=2012-10-31 |archive-url=https://www.webcitation.org/6BosPKryR?url=http://www.mtv.com.au/news/2012-mtv-ema-nominees-announced-bff021dd }}</ref> == Singls topos == {| class="wikitable" |- ! Tops ([[2012]]) !! Vieta |- | {{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]s Singlu Top 50 <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.australian-charts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=australian-charts.com |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Austrija}} [[Austrija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.austriancharts.at/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=austriancharts.at |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]], [[Flandrija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/nl/weekchart.asp?cat=s&year=2012&date=20120929 |title=Ultratop Belgian Charts |publisher=ultratop.be |date=2012-09-29 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]], [[Valonija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/fr/weekchart.asp?cat=s&year=2012&date=20121006 |title=Ultratop Belgian Charts |publisher=ultratop.be |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 4 |- | {{flaga|Kanāda}} [[Kanāda]]s Singlu Tops <ref>http://www.billboard.com/#/artist/Psy/chart-history/977775?f=793&g=Singles</ref> || 1 |- | {{flaga|Kolumbija}} [[Kolumbija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.national-report.com/forms/init100s.php |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|09||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BHxqMNGH?url=http://www.national-report.com/forms/init100s.php |archivedate={{dat|2012|10|09||bez}} }}</ref> || 18 |- | {{flaga|Čehija}} [[Čehija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=ds |url=http://www.ifpicr.cz/hitparada/index.php?hitp=R |title=Čns Ifpi |publisher=Ifpicr.cz |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 2 |- | {{flaga|Dānija}} [[Dānija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Steffen Hung |url=http://www.danishcharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=danishcharts.com |date= |accessdate=2012-10-15 |archive-date=2012-11-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121118053809/http://danishcharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Eiropas Savienība}} [[Eiropa]]s Singlu Top 100 (European Hot 100) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14124057 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date=2012-10-06 |accessdate=2012-10-15 |archive-date=2012-11-24 |archive-url=https://archive.today/20121124104253/http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14124057 }} {{Webarchive|url=https://archive.today/20121124104253/http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14124057 |date=2012-11-24 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Somija}} [[Somija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.finnishcharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=finnishcharts.com |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Francija}} [[Francija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.lescharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=lescharts.com |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 4 |- | {{flaga|Vācija}} [[Vācija]]s Singlu Top 100 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://musicline.de/de/chartverfolgung_summary/title/Psy/Gangnam+Style+%282-track%29/single |title=Die ganze Musik im Internet: Charts, News, Neuerscheinungen, Tickets, Genres, Genresuche, Genrelexikon, Künstler-Suche, Musik-Suche, Track-Suche, Ticket-Suche |publisher=musicline.de |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121115150619/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/title/Psy/Gangnam+Style+%282-Track%29/single |archivedate=2012-11-15 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14123967 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date=2012-10-06 |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121202220535/http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14123967 |archivedate=2012-12-02 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Hondurasa}} [[Hondurasa]]s Singlu Top 50 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tiempo.hn/fuzion/top-50 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BBwZQIyg?url=http://tiempo.hn/fuzion/top-50 |archivedate={{dat|2012|10|05||bez}} }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija]]s Dane Top 40 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mahasz.hu/?menu=slagerlistak&menu2=archivum&lista=dance&ev=2012&het=40&submit_=Keres%E9s |title=Archívum - Slágerlisták - MAHASZ - Magyar Hangfelvétel-kiadók Szövetsége |publisher=Mahasz.hu |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 26 |- | {{flaga|Islande}} [[Islande]]s Singlu Top 40 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tonlist.is/Music/Chartlist/512/ |title=Netlistinn viku 40, 2012 |publisher=Tonlist.is |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121114093752/http://www.tonlist.is/Music/Chartlist/512/ |archivedate=2012-11-14 }}</ref> || 5 |- | {{flaga|Īrija}} [[Īrija]]s Singlu Top 50 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p%2Fmusicvideo%2Fmusic%2Farchive%2Findex_test.jsp&ct=240001&arch=t&lyr=2012&year=2012&week=40 |title=GFK Chart-Track |publisher=Chart-track.co.uk |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170625025908/http://www.chart-track.co.uk/index.jsp?c=p%2Fmusicvideo%2Fmusic%2Farchive%2Findex_test.jsp&ct=240001&arch=t&lyr=2012&year=2012&week=40 |archivedate=2017-06-25 }}</ref> || 2 |- | {{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mediaforest.biz/WeeklyCharts/HistoryWeeklyCharts.aspx?year=2012&week=40 |title=The World's #1 Music Discovery, Rating, and Purchasing Experience! |publisher=Mediaforest.biz |date=2012-09-30 |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131225172852/http://www.mediaforest.biz/WeeklyCharts/HistoryWeeklyCharts.aspx?year=2012&week=40 |archivedate=2013-12-25 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Itālija}} [[Itālija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fimi.it/classifiche_result_digital.php?anno=2012&mese=09&id=372 |title=FIMI - Federazione Industria Musicale Italiana - Classifiche |publisher=Fimi.it |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6CPasGqzS?url=http://www.fimi.it/classifiche_result_digital.php?anno=2012 |archivedate=2012-11-24 }}</ref> || 4 |- | {{flaga|Japāna}} [[Japāna]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard-japan.com/charts/detail/?a=hot100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|10||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BIzKui95?url=http://www.billboard-japan.com/charts/detail/?a=hot100 |archivedate={{dat|2012|10|10||bez}} }}</ref> || 20 |- | {{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14126057 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|06||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BD1kBMwq?url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14126057 |archivedate={{dat|2012|10|06||bez}} }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Meksika}} [[Meksika]]s Singlu Top 20 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://radionotas.com/top-20/ml-mexico/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|09||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BHxb6PwT?url=http://radionotas.com/top-20/ml-mexico/ |archivedate={{dat|2012|10|09||bez}} }}</ref> || 9 |- | {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.dutchcharts.nl/weekchart.asp?cat=s&year=2012&date=20120929 |title=Dutch charts portal |publisher=dutchcharts.nl |date=2012-09-29 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Jaunzēlande}} [[Jaunzēlande]]s Singlu Top 40 <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.charts.org.nz/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=charts.org.nz |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]s Singlu Top 20 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/liste/topp-20-single/1/dato/2012/uke/39 |title=VG-lista - Topp 20 Single uke 39, 2012 |publisher=Lista.vg.no |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Polija}} [[Polija]]s Top 5 video <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zpav.pl/rankingi/listy/nielsen/video.php |title=Listy bestsellerów, wyróżnienia :: Związek Producentów Audio-Video |publisher=Zpav.pl |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://www.webcitation.org/5xoWSJFFY?url=http://zpav.pl/rankingi/listy/nielsen/nowosci.php |archivedate=2011-04-09 }}</ref> || 2 |- | {{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]]s Singlu Top 10 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14287517 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121202221205/http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14287517 |archivedate=2012-12-02 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Krievija}} [[Krievija]]s Singlu Top 10 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/articles/2012/10/12/chart/ |title=Лсгшйю: Кемю Х Лсгш |publisher=Lenta.ru |date=2012-09-28 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 6 |- | {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s Singlu Top 40 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/archive-chart/_/22/2012-10-06/ |title=2012-10-06 Top 40 Scottish Singles Archive |publisher=Official Charts |date=2012-10-06 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]]s Singlu Top 100 <ref>{{Tīmekļa atsauce |author=ds |url=http://www.ifpicr.cz/hitparadask/index.php?hitp=R |title=Sns Ifpi |publisher=Ifpicr.cz |date= |accessdate=2012-10-15 |archive-date=2016-01-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160116162802/http://www.ifpicr.cz/hitparadask/index.php?hitp=R }}</ref> || 22 |- | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]]s Singlu Top 100 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gaonchart.co.kr/main/section/total/list.gaon?nationGbn=T&termGbn=week&hitYear=2012&targetTime=30 |title=:: 가온차트와 함께하세요 :: |publisher=Gaonchart.co.kr |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130120022631/http://www.gaonchart.co.kr/main/section/total/list.gaon?nationGbn=T&termGbn=week&hitYear=2012&targetTime=30 |archivedate=2013-01-20 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Spānija}} [[Spānija]]s Singlu Top 50 <ref>[http://www.promusicae.es/files/listastonos/top%2050%20canciones%20(publicar)_w40.2012.pdf ]{{dead link|date=November 2015}}</ref> || 3 |- | {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]s Singlu Top 60 <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=swedishcharts.com |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 2 |- | {{flaga|Šveice}} [[Šveice]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Steffen Hung |url=http://www.swisscharts.com/showitem.asp?interpret=Psy&titel=Gangnam+Style&cat=s |title=Psy - Gangnam Style |publisher=swisscharts.com |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 2 |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]s Singlu Tops <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/archive-chart/_/1/2012-10-06/ |title=2012-10-06 Top 40 Official UK Singles Archive |publisher=Official Charts |date=2012-10-06 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Hot 100]] (Hot 100) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/charts/hot-100#/charts/hot-100?chartDate=2012-10-13 |title=Top 100 Music Hits, Top 100 Music Charts, Top 100 Songs & The Hot 100 |publisher=Billboard |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 2 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Hot Dance/Club Play]] (Dance) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/news#/column/chartbeat/chart-highlights-bruno-mars-adele-arrive-1007974902.story |title=Latest Music News, Band, Artist, Musician & Music Video News |publisher=Billboard |date= |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 16 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Hot Latin Songs]] (Latin) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14125397 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date= |accessdate=2012-10-15 }}{{Novecojusi saite}}</ref> || 34 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Latin Pop Airplay]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14125477 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date= |accessdate=2012-10-15 }}{{Novecojusi saite}}</ref> || 18 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mainstream Top 40]] (Pop) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14125557 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date= |accessdate=2012-10-15 }}{{Novecojusi saite}}</ref> || 16 |- | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Rap Songs]] (Rap) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14288307 |title=Billboard Singles Charts |publisher=Billboard.biz |date= |accessdate=2012-10-15 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121202220541/http://www.billboard.biz/bbbiz/charts/chart-search-results/singles/14288307 |archivedate=2012-12-02 }}</ref> || 1 |- | {{flaga|Venecuēla}} [[Venecuēla]]s Singlu Top 100 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.recordreport.com.ve/publico/?i=top100 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|11||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6BLCxGybZ?url=http://www.recordreport.com.ve/publico/?i=top100 |archivedate={{dat|2012|10|11||bez}} }}</ref> || 55 |- | {{flaga|Latvija}} [[Latvian Airplay Top|Latvian Airplay Top 50]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lanet.lv/news/airplay/new.html |title=Latvian Airplay Top 50, 2012.09.30 |publisher=Lanet.lv |date=2012-09-30 |accessdate=2012-10-15}}</ref> || 25 |- | {{flaga|Latvija}} [[European Hit Radio Top 40]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europeanhitradio.com/topi |title=Latvia |publisher=European Hit Radio |date= |accessdate=2012-10-15 |archive-date=2013-12-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131230112815/http://www.europeanhitradio.com/topi/EhrOldTop100/2012}}</ref> || 3 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} [[Kategorija:2012. gada singli]] [[Kategorija:PSY]] [[Kategorija:Korejiešu popmūzika]] 6dhgic9h0gf6sk8i6ezyclzqb970zdp 0 203240 4548069 4540627 2026-11-11T03:25:26Z Stephan1000000 83884 512 4548069 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = NCIS | image = NCIS title.jpg | genre = detektīvs | creator = * [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] * Dons Makgils | starring = * [[Marks Hermons]] * [[Saša Aleksandere]] * [[Maikls Veterlijs]] * [[Pauley Perrette|Polija Perete]] * [[Deivids Makellums]] * [[Sean Murray|Šons Marijs]] * [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]] * [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]] * [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] * [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]] | theme_music_composer = Numeriklab | opentheme = ''NCIS Theme'' | endtheme = ''NCIS Theme'' | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 24 | num_episodes = 512 | location = Santa Klarita, Kalifornija | runtime = 39—44 minūtes | company = * ''[[Belisarius Productions]]'' * ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006) * ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009) * ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020) * ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik) | network = [[CBS]] | picture_format = * [[480i]] ([[SDTV]]) * [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | first_aired = {{dat|2003|9|23|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = * ''[[JAG]]'' * "[[NCIS: Losandželosa]]" * ''[[NCIS: New Orleans]]'' * ''[[NCIS: Hawaiʻi]]'' * ''[[NCIS: Sydney]]'' * ''[[NCIS: Origins]]'' * ''[[NCIS: Tony & Ziva]]'' | website = https://www.cbs.com/shows/ncis/ }} '''"NCIS: izmeklēšanas dienests"''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''"NCIS: militārās izmeklēšanas dienests"''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam izdotas vairāk nekā 510 sērijas (24 sezona). Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]. 2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}</ref> tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,<ref name="NCIS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' & 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}</ref> savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).<ref name="rating2013">{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}</ref> 2024. gada 9. aprīlī izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ & ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''Intro''' |2 |2003. gada 22. aprīlis |2003. gada 29. aprīlis |- |'''1''' |23 |2003. gada 23. septembris |2004. gada 25. maijs |- |'''2''' |23 |2004. gada 28. septembris |2005. gada 24. maijs |- |'''3''' |24 |2005. gada 20. septembris |2006. gada 16. maijs |- |'''4''' |24 |2006. gada 19. septembris |2007. gada 22. maijs |- |'''5''' |19 |2007. gada 25. septembris |2008. gada 20. maijs |- |'''6''' |25 |2008. gada 23. septembris |2009. gada 19. maijs |- |'''7''' |24 |2009. gada 22. septembris |2010. gada 25. maijs |- |'''8''' |24 |2010. gada 21. septembris |2011. gada 17. maijs |- |'''9''' |24 |2011. gada 20. septembris |2012. gada 15. maijs |- |'''10''' |24 |2012. gada 25. septembris |2013. gada 14. maijs |- |'''11''' |24 |2013. gada 24. septembris |2014. gada 13. maijs |- |'''12''' |24 |2014. gada 23. septembris |2015. gada 12. maijs |- |'''13''' |24 |2015. gada 22. septembris |2016. gada 17. maijs |- |'''14''' |24 |2016. gada 20. septembris |2017. gada 16. maijs |- |'''15''' |24 |2017. gada 26. septembris |2018. gada 22. maijs |- |'''16''' |24 |2018. gada 25. septembris |2019. gada 21. maijs |- |'''17''' |20 |2019. gada 24. septembris |2020. gada 14. aprīlis |- |'''18''' |16 |2020. gada 17. novembris |2021. gada 25. maijs |- |'''19''' |21 |2021. gada 20. septembris |2022. gada 23. maijs |- |'''20''' |22 |2022. gada 19. septembris |2023. gada 22. maijs |- |'''21''' |10 |2024. gada 12. februāris |2024. gada 6. maijs |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 72b9cajdi98lis1b48hzcc6jiiua80y 0 207075 4548112 4525610 2026-11-11T06:08:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548112 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jehvi | tips = stacija | attēls = Jõhvi railway station 2019.jpg | attēla_apraksts = Jehvi stacijas ēka. 2019. gads. |map = Igaunija | līnijā = | atvērta = 1929 | slēgta = | citi_nosaukumi = Jõhvi alev | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 8 | adrese = Kooli tn 21 <br/> 41533 Jõhvi <br/> Ida-Virumaa | latd = 59 | latm = 21 | lats = 20 | latNS = N | longd = 27 | longm = 24 | longs = 13 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Tallinai = }} '''Jehvi''' ({{val|et|Jõhvi}}) ir stacija [[Igaunija|Igaunijā]], [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķa]] [[Jehvi]] pilsētā, dzelzceļa iecirknī Tapa—Narva un atrodas 46,3 km attālumā no [[Narva (stacija)|Narvas]], 86 km attālumā no [[Tapa (stacija)|Tapas]], un 163,7 km attālumā no [[Baltijas stacija (Tallina)|Tallinas]]. Jehvi stacija apkalpo starppilsētu pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas. Jehvi pietur Tapas (Tallinas) un Narvas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni (2012. gadā 1 vilciena sastāva pāris dienā), kā arī starptautiskie tālsatiksmes vilcieni Tallina-Maskava un Tallina-Sanktpēterburga.<ref>AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012 </ref><ref>[http://www.edel.ee/ Avaleht | Edelaraudtee<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>[http://www.gorail.ee/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204003325/http://www.gorail.ee/ |date={{dat|2012|12|04||bez}} }} ''GoRail'' mājas lapa {{et ikona}}{{en ikona}}{{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Dzelzceļa vēsture [[Jehvi]] pilsētā ir cieši saistīta ar [[Baltijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa]] pirmsākumiem jau no 1870. gada. Būvējot dzelzceļu Jehvi muižas teritorijā, tika izveidota stacija Jēve ({{val|de|Jewe}}, {{val|ru|Йеве}}), kas atradās 3 km uz austrumiem no muižas centra. Stacijas ēka tika būvēta pēc tipveida projekta un bija vairāku 1870. gadā celto stacijas ēku līdziniece ([[Aegvīdu (stacija)|Šarlotenhofa]], [[Paldiski (stacija)|Baltijas osta]] u.c.) 20. gadsimta 20. gados, kad Jehvi jau bija ieguvusi patstāvīgas administratīvas vienības statusu (1917) tika nolemts izveidot dzelzceļa pieturas punktu Jehvi ciema centrā. 1929. gadā pašreizējās Jehvi stacijas vietā tika ierīkots pieturas punkts un uzbūvēts vienstāva koka pasažieru paviljons, bet pats pieturas punkts tika nosaukts par Jehvi ciemu ({{val|et|Jõhvi alev}}), tā kā Jehvi nosaukums joprojām piederēja vecajai stacijai. 1936. gadā pieturas punkts tika pārveidots par pilna apjoma dzelzceļa staciju ar manevru ceļiem, iekraušanas un izkraušanas rampām, noliktavām, kā arī kapitālu divstāvu mūra stacijas ēku. Stacija ieguva Jehvi nosaukumu, savukārt bijusī Jehvi stacija tika pārdēvēta par Toilu ({{val|et|Toila}}).<ref>[http://est-train.ertas.eu/ida/tapa-narva.php?lng=est] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150221214311/http://est-train.ertas.eu/ida/tapa-narva.php?lng=est |date={{dat|2015|02|21||bez}} }} Jehvi stacijas hronoloģija {{et ikona}}{{ru ikona}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vācu karaspēkam atkāpjoties, Jehvi stacijas ēka 1944. gada 18. septembrī tika uzspridzināta.<ref>[http://www.johvi.ee/?q=ru/node/147] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140904001638/http://www.johvi.ee/?q=ru%2Fnode%2F147 |date={{dat|2014|09|04||bez}} }} Jehvi pilsētas vēsture {{et ikona}}{{ru ikona}}</ref> 20. gadsimta 50. gadu sākumā Jehvi tika uzbūvēta jauna stacijas ēka. Tās arhitektūra tika ieturēta tolaik valdošajā [[Staļins|Staļina]] klasicisma stilistikā. Tā ir monolīta vienstāva celtne ar fasādē simetriski izvietotām logailēm un pilastriem, ko noslēdz atika un masīva jumta dzega. Abos ēkas galos zemākas piebūves daļas. Fasādes svinīgumu pasvītro centrālais frontons, kā arī sandriki virs katras galvenā būvapjoma logailes. Identiska stacijas ēka šajā laika periodā tika uzbūvēta arī [[Jegeva (stacija)|Jegevā]]. Pašlaik Jehvi stacijas ēka netiek izmantota un notiek diskusijas par tās nojaukšanu, savukārt Otro pasaules karu pārdzīvojusi Toilas koka stacijas ēka pēc Toilas stacijas slēgšanas 20./21. gadsimta mijā tika nojaukta. 2011. gadā projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Jehvi stacijā tika izbūvēta jauna Eiropas standarta pasažieru platforma.<ref>[http://pr.pohjarannik.ee/?p=2647] ''Põhjarannik'' 2011. gada 4. novembris {{et ikona}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Jõhvi Railway Station 2011.jpg|Jehvi stacijas ēka. 2012. gads. Kaubarong Jõhvi raudteejaamas, 4. november 2012.jpg|Jehvi stacijas sliežu ceļi. 2012. gads. Johvi jaam 2.jpg|Jehvi stacijas ēka. 1936. gads. Johvi alev raudteepeatus.jpg|Jehvi ciema pieturas punkts. 1929. gads. </gallery> == Skatīt arī == *[[Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (austrumu virziens)]] == Ārējās saites == [https://web.archive.org/web/20160304142313/http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=search&cat=0&pos=4 Toilas (bij. Jehvi) stacijas ēka 1996. gadā] == Atsauces == {{atsauces}} {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" cellpadding="2" align="center" |- | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Tapu''' | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]] | align="center" width="200" bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&nbsp;Narvu''' |- | align="center" width="200" | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Kohtla (stacija)|Kohtla]] | align="center" width="200" | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] <span style="color:#00CD00;">'''Jehvi'''</span> | align="center" | [[Oru (stacija)|Oru]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]] |} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Igaunijā]] [[Kategorija:Austrumviru apriņķis]] 18fscu3lniectct2e40cxqpsp0owmfk 0 208581 4547813 4538143 2026-11-10T14:44:46Z Biafra 13794 atj. 4547813 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = 2024 | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/3 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> 2024. gadā beidzis profesionālā boksa karjeru, bet jau iepriekš pievērsies darbībai politikā. M. Brieža panākumus boksa karjerā lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis bija kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot partiju "[[Saskaņa]]". 2025. gadā no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]], pēc nepilna mēneša domē no frakcijas izstājies. 2026. gada oktobrī pievienojās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" (LPV) Rīgas domes frakcijai.<ref>{{ziņu atsauce |title=Bokseris Mairis Briedis pievienojies LPV Rīgas domes frakcijai |url=https://www.tvnet.lv/8564335/bokseris-mairis-briedis-pievienojies-lpv-rigas-domes-frakcijai |accessdate={{dat|2026|10|20||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|14||bez}}}}</ref> == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160713073209/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju }}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160617022405/http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160617022405/http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ }}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} M. Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar bijušo sievu Jūliju Briedi — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/55355270/ljudi/120096399/ushla-ot-narcissa-kotoryy-menya-ne-uvazhal-mayris-briedis-i-ego-zhena-yuliya-reshili-razvestis|title="Ушла от нарцисса, который меня не уважал". Майрис Бриедис и его жена Юлия решили развестись|website=Delfi|access-date=2025-11-25|date=2025-11-25|language=ru}}</ref> Šī laulība šķirta pēc 18 kopdzīves gadiem 2026. gadā. 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv|archive-date=2024-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20241209012205/https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121221055539/http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 }}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). 2024. gada augustā M. Briedis paziņoja par profesionālā boksa karjeras beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/19.08.2024-mairis-briedis-pazino-par-boksera-karjeras-beigam.a565566/|title=Mairis Briedis paziņo par boksera karjeras beigām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-20|language=lv}}</ref> == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņica Zdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> taču iepriekš populārajai partijai šajās vēlēšanās neizdevās pārvarēt [[5% barjera|5% barjeru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-zaudejumu-velesanas-skaidro-ari-ar-krievijas-kara-pret-ukrainu-nosodisanu.a476266/|title=«Saskaņa» zaudējumu vēlēšanās skaidro arī ar Krievijas kara pret Ukrainu nosodīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> 2025. gada martā tika paziņots par viņa pievienošanos partijas "[[Stabilitātei!]]" sarakstam, gatavojoties [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/briedis-atgriezas-politika-un-pievienojas-stabilitatei/|title=Briedis atgriežas politikā un pievienojas "Stabilitātei!"|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-03-06|date=2025-03-06|language=en-US}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts par pašvaldības deputātu, taču jau pēc nepilna mēneša domē no "Stabilitātei!" frakcijas izstājies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2025-stabilitatei-frakciju-pametusais-briedis-varetu-pievienoties-slesera-frakcijai.a610465/|title=«Stabilitātei!» frakciju pametušais Briedis varētu pievienoties Šlesera frakcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-14|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/79930-mairis-briedis/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-13}}</ref> taču netika ievēlēts. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2020|2020]] | pirms = [[Martins Dukurs]] | pēc = [[Kārlis Pauls Lasmanis]] }} {{kastes beigas}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Rīgas dome 2025}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] q128wfrobr833ziuktrdxvhehdtlogx 0 209233 4548136 4370929 2026-11-11T07:43:31Z Pirags 3757 pap 4548136 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Štelmahers | attēls = Jānis Štelmahers.tif | att_izmērs = 150px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = {{mdv2|1941|||1893||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = jurists, politiķis | alma_mater = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Štelmahers''' (1893 — 1941) bija latviešu [[jurists]] un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas]] dibinātājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1893. ɡadā strādnieka Aleksandra Štelmahera ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, Latvijas universitātē studēja tieslietas, bija studentu korporācijas [[Talavija]] biedrs un viens no [[Latviešu Nacionālā jaunatnes savienība|Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības]] dibinātājiem. Strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], darbojās [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgajā nacionālajā savienībā]], kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta [[Rīgas dome|Rīgas domes]] vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.<ref name="na">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> [[1932]]. gada vasarā Štelmahers izveidoja [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju]] (ALNSP),<ref name="na" /> kurā iestājās ap 93 cilvēku. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija| Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideoloģijas atdarināšanu.<ref>Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] organizāciju slēdza,<ref name="na" /> Štelmahers strādāja par advokātu. 1939. gadā uzturējās [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 24. jūlijā Štelmahers centās izbēgt uz ārzemēm, padomju okupācijas prese vēlāk apgalvoja, ka Štelmahers centies aizbēgt, slēpjoties [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu repatriantu]] mēbeļu kastē, kas nosūtīta uz Vāciju tās "izlūkdienestu uzdevumā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54776870&isArticle=true&query=Stelmahers%20nacion%C4%81lsoci%C4%81listisko%20partiju%20partijas%20|title=«Diktators» kastē|work=[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]|date=1976-09-21|last=Riekstiņš|first=J.|page=4}}</ref> Tādā pašā esot slēpies arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļadēls [[Eduards Ulmanis]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=37028355&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20%C5%A0telmahera%20|title=Patiesības meklējumos|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1995-07-15|last=Kangeris|first=Kārlis|page=13}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68985066&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20partijas%20|title=Konteineru noslēpums|work=Cīņa|date=1991-07-31|last=Pūķis|first=K.|page=5}}</ref> 1940. ɡada 18. septembrī viņu apcietināja un aizveda uz Krieviju, pēc ilstošām pratināšanām 1941. ɡada 23. jūnijā viņam piesprieda nāvessodu un nošāva [[Komunarka (poligons)|Komunarkas]] poligonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Штельмахер Янис Александрович (1893)|website=ru.openlist.wiki|access-date=2019-11-25|language=ru}}</ref><ref>Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Jānis}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 9w0rnixtxhsj6wdc077svug107vx0gs 4548137 4548136 2026-11-11T07:44:52Z Pirags 3757 4548137 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Štelmahers | attēls = Jānis Štelmahers.tif | att_izmērs = 150px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = {{mdv2|1941|||1893||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Komunarka (poligons)|Komunarka]], {{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = jurists, politiķis | alma_mater = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Štelmahers''' (1893 — 1941) bija latviešu [[jurists]] un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas]] dibinātājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1893. ɡadā strādnieka Aleksandra Štelmahera ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, Latvijas universitātē studēja tieslietas, bija studentu korporācijas [[Talavija]] biedrs un viens no [[Latviešu Nacionālā jaunatnes savienība|Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības]] dibinātājiem. Strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], darbojās [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgajā nacionālajā savienībā]], kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta [[Rīgas dome|Rīgas domes]] vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.<ref name="na">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> [[1932]]. gada vasarā Štelmahers izveidoja [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju]] (ALNSP),<ref name="na" /> kurā iestājās ap 93 cilvēku. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija| Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideoloģijas atdarināšanu.<ref>Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] organizāciju slēdza,<ref name="na" /> Štelmahers strādāja par advokātu. 1939. gadā uzturējās [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 24. jūlijā Štelmahers centās izbēgt uz ārzemēm, padomju okupācijas prese vēlāk apgalvoja, ka Štelmahers centies aizbēgt, slēpjoties [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu repatriantu]] mēbeļu kastē, kas nosūtīta uz Vāciju tās "izlūkdienestu uzdevumā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54776870&isArticle=true&query=Stelmahers%20nacion%C4%81lsoci%C4%81listisko%20partiju%20partijas%20|title=«Diktators» kastē|work=[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]|date=1976-09-21|last=Riekstiņš|first=J.|page=4}}</ref> Tādā pašā esot slēpies arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļadēls [[Eduards Ulmanis]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=37028355&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20%C5%A0telmahera%20|title=Patiesības meklējumos|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1995-07-15|last=Kangeris|first=Kārlis|page=13}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68985066&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20partijas%20|title=Konteineru noslēpums|work=Cīņa|date=1991-07-31|last=Pūķis|first=K.|page=5}}</ref> 1940. ɡada 18. septembrī viņu apcietināja un aizveda uz Krieviju, pēc ilstošām pratināšanām 1941. ɡada 23. jūnijā viņam piesprieda nāvessodu un nošāva [[Komunarka (poligons)|Komunarkas]] poligonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Штельмахер Янис Александрович (1893)|website=ru.openlist.wiki|access-date=2019-11-25|language=ru}}</ref><ref>Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Jānis}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 8maxlarnwja29t24pcb2ushxada1eyc 0 212812 4547871 4468965 2026-11-10T18:00:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547871 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vanagu dzimtas putniem|mitoloģisku būtni|Grifs (mitoloģija)}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg | att_nosaukums = Pa kreisi [[Āfrikas ausainais grifs|Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos tracheliotus''),<br> pa labi [[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Accipitriformes | kārta_lv = Vanagveidīgie | dzimta = Accipitridae | dzimta_lv = Vanagu dzimta | apakšdzimta = Aegypiinae |apakšdzimta_lv = Grifu apakšdzimta | apakšdzimta_r = Grifi | binomial = Aegypiinae <small>([[James Lee Peters|Peters]], 1931)</small> | kategorijas = nē }} '''Grifi''' jeb '''maitu lijas,''' '''grifu apakšdzimta''' (''Aegypiinae'') ir [[vanagu dzimta]]s (''Accipitridae'') [[apakšdzimta]]. Grifu apakšdzimtā ir 13 [[maitas putni|maitas putnu]] sugas, kas iedalītas 6 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Vēl nesenā pagātnē tās bija 9 ģintis, bet trīs no tām tika izdalītas atsevišķā [[Bārdaino grifu apakšdzimta|bārdaino grifu apakšdzimtā]] (''Gypaetinae'').<ref name=perso>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf |title=Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA |access-date={{dat|2014|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110606125031/http://www-personal.umich.edu/~hlerner/LM2005.pdf }}</ref> Grifus mēdz saukt arī par [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] maitas putniem, jo tie visi mājo Vecās pasaules kontinentos: [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] vai [[Eiropa|Eiropā]]. Lai arī [[Latvija|Latvijā]] neligzdo neviena grifu suga, tomēr reizēm ir novērots [[melnais grifs]] (''Aegypius monachus'') un [[baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |title=Vanagu dzimta |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110901050701/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/accipitridae/ |archivedate={{dat|2011|09|01||bez}} }}</ref> ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Himalaya vulture (bya rgod ) (2926948182).jpg|thumb|left|220px|[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'') ir lielākais no visiem grifiem un otrais lielākais no plēsīgajiem [[maitas putni]]em]] Grifi pamatā pārtiek no mirušiem dzīvniekiem, retu reizi tie uzbrūk slimiem, bet vēl dzīviem upuriem. Tiem ir ļoti laba redze, un barība tiek atrasta izmantojot tikai [[redze|redzi]]. Grifiem ir raksturīga kaila vai viegli apmatota [[galva]], tādējādi šie putni spēj uzturēt tīru galvu, neskatoties uz barošanās veidu. Tiem ir ļoti spēcīga [[kuņģis|kuņģu]] sula, kas spēj sagremot ļoti spēcīgas indes un baktērijas. Lai sterilizētu savas pa maitu sabristās kājas, tie urinē tām tieši virsū.<ref name=rea>[http://www.realmonstrosities.com/2010/10/old-world-vultures.html Old World Vultures]</ref> Visi grifi ir liela auguma putni ar lieliem, platiem spārniem. Lidojot tie izmanto [[gaiss|gaisa]] siltās straumes un ilgstoši planē izplestiem spārniem.<ref name=rea/> Lielākais no visiem grifiem ir [[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis''),<ref name=san>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-vulture.html |title=Birds: Vulture |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121130132452/http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-vulture.html}}</ref> kura spārnu izplētums sasniedz 3 [[metrs|metrus]] un tā svars ir apmēram 12 [[kilograms|kg]].<ref name=rea/> Atšķirībā no [[Amerikas grifi]]em visām grifu apakšdzimtas sugām ir spēcīgas kājas un asi [[nagi]], līdzīgi kā tas ir pārējām [[vanagu dzimta]]s sugām.<ref name=san/> ===Senajā Ēģiptē=== [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] uzskatīja, ka grifu [[mātīte]]s ir ļoti labas mātes, jo karstajā [[saule|saulē]] tās stundām ilgi stāv [[ligzda|ligzdā]] ar izplestiem [[spārni]]em, veidojot mazuļiem ēnu, kur paslēpties. Mātes dievieti [[Nehbeta|Nehbetu]] Senajā Ēģiptē reprezentē grifs. <hiero>A</hiero> Grifa [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifs]] tiek izmantots [[skaņa]]i (''3''), kas ietverta vārdos māte, vecāmāte un valdniece. ==Diklofenaka ietekme== [[diklofenaks|Diklofenaka]] piesārņojums vidē pēdējos 10 gados ir izraisījis 95% grifu populācijas izmiršanu [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]]. Līdz ar to divas vai trīs [[Dienvidāzija]]s grifu sugas ir tuvu izmiršanas robežai.<ref>[http://www.newscientist.com/article/mg19225774.300-painkillers-turned-bird-killers.html Painkillers turned bird killers]</ref> To izraisījis pretsāpju līdzeklis diklofenaks, kuru zemnieki izmanto slimiem, nodzītiem [[vērši]]em, ar kuriem apstrādā [[lauksaimniecība]]s zemi. Lai slimais dzīvnieks joprojām ietu lauku darbos, tiek izmantots medikaments, kas noņem sāpes līdz tā nāvei. Mirušos vēršus zemnieki, kā to darījuši tūkstošiem gadu, atstāj uz lauka, lai tos saplēš grifi. Tomēr lielie putni izrādījās jūtīgi pret diklofenaku un tā ietekmē iet bojā. Šobrīd mirušie [[liellopi]] uz lauka izraisa neskaitāmas [[slimība]]s un pat epidēmijas, jo šajās valstīs vairs nav grifu, kas nokopj maitu, kā arī tie piesaista [[žurkas]] un klejojošos [[suņi|suņus]].<ref>Di Quinzio, M.; McCarthy, A. (2008-02-26). "Rabies risk among travellers". CMAJ 178 (5): 567. doi:10.1503/cmaj.071443</ref> ==Sistemātika== [[Attēls:Black Vulture 1.jpg|thumb|240px|[[Melnais grifs|Melno grifu]] (''Aegypius monachus'') reizēm var novērot [[Latvija|Latvijā]]]] [[Attēls:Gyps fulvus 1 Luc Viatour.jpg|thumb|240px|Lielākā daļa [[baltgalvas grifs|blatgalvas grifu]] (''Gyps fulvus'') mājo [[Spānija|Spānijā]]]] *'''Grifu apakšdzimta''' **[[Āfrikas ausainie grifi]] (''Torgos'') ***[[Āfrikas ausainais grifs]] (''Torgos tracheliotus'') **[[Āfrikas baltgalvas grifi]] (''Trigonoceps'') ***[[Āfrikas baltgalvas grifs]] (''Trigonoceps occipitalis'') **[[Brūnie grifi]] (''Necrosyrtes'') ***[[Brūnais grifs]] (''Necrosyrtes monachus'') **[[Indijas ausainie grifi]] (''Sarcogyps'') ***[[Indijas ausainais grifs]] (''Sarcogyps calvus'') **[[Melnie grifi]] (''Aegypius'') ***[[Melnais grifs]] (''Aegypius monachus'') **[[Tipiskie grifi]] (''Gyps'') ***[[Āfrikas grifs]] (''Gyps africanus'') ***[[Baltgalvas grifs]] (''Gyps fulvus'') ***[[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis'') ***[[Himalaju grifs]] (''Gyps himalayensis'') ***[[Indijas grifs]] (''Gyps indicus'') ***[[Kāpzemes grifs]] (''Gyps coprotheres'') ***[[Raibais grifs]] (''Gyps rueppelli'') ***[[Tievknābja grifs]] (''Gyps tenuirostris'') ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20130619060625/http://www.environmentalgraffiti.com/news-12-most-magnificent-vultures-world-honest 10 Most Magnificent Vultures on Earth] *[http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae Hawks and Eagles (Accipitridae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527064016/http://ibc.lynxeds.com/family/hawks-eagles-accipitridae |date={{dat|2010|05|27||bez}} }} *[http://science.jrank.org/pages/7269/Vultures-Old-World-vultures.html Vultures - Old World Vultures] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120621061234/http://science.jrank.org/pages/7269/Vultures-Old-World-vultures.html |date={{dat|2012|06|21||bez}} }} *[http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html The Old World Vultures. These unloved birds!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140709014053/http://www.oiseaux-birds.com/article-old-world-vultures.html |date={{dat|2014|07|09||bez}} }} [[Kategorija:Grifu apakšdzimta| ]] [[Kategorija:Vanagu dzimta]] 4n8s15tr16kgebhvon0qlkzhxdczwpe 0 215363 4547900 4258254 2026-11-10T18:35:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547900 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Grīva Catholic Church (cropped).jpg | image_size = 250px | caption = Grīvas katoļu baznīca | map_type = Daugavpils | map_size = 290 | map_label = Grīvas baznīca | position = left | latd = 55 | latm = 51 | lats = 33 | latNS = N | longd = 26 | longm = 30 | longs = 57 | longEW = E | location = {{karogs|Latvija}},<br />[[Daugavpils]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = iesvētīja [[1889]], konsekrēja [[1999]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]]<br />Vjačeslavs Rosļaks | website = [http://www.catholic.lv/griva/index.html www.catholic.lv.griva.lv] | architecture_style = [[historicisms]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1882]] | year_completed = [[1889]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} '''Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub655 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub655 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Daugavpils]] pilsētā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]], [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas ielā]] 28. Dievnams ir arī Grīvas dekanāta rezidence. Valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. == Vēsture == [[Kalkūne]]s muižnieks Ettingers dāvināja zemi Grīvā katoļu [[baznīca (celtne)|baznīcas]] un saimniecības ēku celšanai un ar [[gubernators|gubernatora]] atļauju dievnamu uzsāka celt [[1882]]. gadā pēc arhitekta [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] projekta. Pēc leģendas baznīca uzcelta vietā, kur parādījusies [[Jaunava Marija]]. Līdzekļus baznīcas celtniecībai devusi [[Laucesas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca|Lauceses baznīcas]] draudze, tāpēc pēc uzcelšanas dievnams skaitījies Lauceses filiāle.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 598.lpp.</ref> [[Altāris|Altāra]] labajā sienā, vietā, kur sākas obside (izliekums), tika iemūrēts akmens ar stikla caurulē ievietotu pergamentu par baznīcas un būvēšanas vēsturi. Baznīcu uzcēla [[1889]]. gadā, 24. jūnijā ar [[Telši|Telšu]] diecēzes [[bīskaps|bīskapa]] Mečislava Palļuliona atļauju to iesvētīja [[Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca|Zemgales baznīcas]] [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Jāzeps Tumulevičs, veltot to Svētās Jaunavas Marijas godam un aizbildniecībai.<ref name="gr">[http://www.catholic.lv/griva/lv/church.html Grīvas baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160624191237/http://www.catholic.lv/griva/lv/church.html |date={{dat|2016|06|24||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Atjaunojot Rīgas diecēzi, dievnams kļuva par patstāvīgu draudzi. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dievnams bija pakļauts Daugavpils dekanātam. Nodibinoties [[Liepājas diecēze]]i, baznīca tika inkorporēta šajā diecēzē un [[1938]]. kļuva par Grīvas dekanāta rezidenci, izveidojot Grīvas dekanātu.<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 258.-259.lpp.</ref> Baznīca tika pārbūvēta laika periodā no [[1935]]. līdz [[1942]]. gadam. [[1999]]. gadā no 12. līdz 18. jūlijam dievnamā [[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|kapucīni]] vadīja misijas, kuru noslēgumā bīskaps Antons Justs konsekrēja dievnamu.<ref name="gr" /> == Eksterjers == Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra trīsjomu [[celtne]], būvēta [[historicisms|historicisma]] stilā. Tai ir tradicionālais [[bazilika]]s formas taisnstūra plānojums, ko noslēdz [[apsīda]]. Transepta vietu ārējā plānā pasvītro tornīši. Būves risinājumā izmantoti konkrētajam [[eklektisms|eklektisma]] novirzienam raksturīgie gotiskie elementi — smailloku [[arka]]s motīvs, gotiskās rozes motīvs, figurālās dzegas, kuras tiek reljefi izvirzītas vai iedziļinātas attiecībā pret sienas plakni.<ref>[http://www.daugavpils.lv/upload/2010.../grivas_katolu_baznica_1.doc Dievnama apraksts]{{Novecojusi saite}} www.daugavpils.lv</ref> Dievnamam ir viens [[tornis]], cinkotā skārda jumts. Baznīcas pamati aptuveni 1 metru augsti, veidoti no tēstiem akmeņiem. Ieejas [[durvis]] no gala un [[sakristeja]]s. Dievnamu ieskauj [[dārzs]], ko noslēdz sarkanu ķieģeļu [[žogs]] ar lieliem vārtiem. Aiz žoga atrodas draudzes [[plebānija]]. == Interjers == Tā ir telpa ar koka flīžu grīdu un koka griestiem, kas veidoti ielokā. Griestu konstrukcija balstās uz četriem koka [[pīlārs|pīlāriem]], veidojot dievnamā trīs [[nava]]s. Virs ieejas atrodas [[koris|kora]] telpas ar ērģelēm. [[presbitērijs|Presbitērija]] abās pusēs ir [[sakristeja]]s. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs tā kupolā ir Svētās Ģimenes gleznojums. Sānu altāros ir Jaunavas Marijas un [[Svētais Jāzeps|Svētā Jāzepa]] [[glezna]]s. Aplūkojamas logos [[Varšava]]s Svētā Lukasa darbnīcā darinātās logu [[vitrāža]]s, kas [[Latvija|Latvijā]] redzamas tikai šajā dievnamā.<ref>[http://www.travelnews.lv/?o2323fl1 Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110929010428/http://travelnews.lv/?o2323fl1 |date={{dat|2011|09|29||bez}} }} www.travelnews.lv</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Arnolds Olehno.<ref name="zv" /> [[1920]]. gadā draudze kļuvusi patstāvīga. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Grīvā un tās apkārtnē. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumi]] notiek katru dienu latviešu, krievu un poļu valodās. Draudzei ir viena - Grīvas [[kapsēta]]. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Jaunavas Marijas apmeklēšanas diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena — 40 stundas, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160624191237/http://www.catholic.lv/griva/lv/church.html Grīvas Svētās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca] www.catholic.lv * [https://web.archive.org/web/20090307013203/http://foto.eks.lv/baznicas/Grivas/index.html Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv * [https://web.archive.org/web/20110929010428/http://travelnews.lv/?o2323fl1 Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca] www.travelnews.lv * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/subject/2603/ Grīvas dievnama attēli] www.zudusilatvija.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Grivas Svetas Jaunavas Marijas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Baznīcas Daugavpilī]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Daugavpilī]] [[Kategorija:Grīva (Daugavpils)]] ifoutbqv7ab7y2a8t99p0ly9ieahquz 0 215496 4548025 3780708 2026-11-10T23:25:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548025 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Iecavas katoļu baznīca.JPG | image_size = 250px | caption = Iecavas katoļu baznīca | label = Iecavas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = right | latd = 56 | latm = 36 | lats = 07 | latNS = N | longd = 24 | longm = 12 | longs = 38 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br />[[Bauskas novads]],<br />[[Iecava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2009]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br />Agris Ruļuks | website = | architecture_style = [[modernisms]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[2003]] | year_completed = [[2009]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub656 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub656 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Iecava]]s pilsētā, Lauku ielā 16. == Vēsture == Pirmais [[dievkalpojums]] [[Romas katoļi|katoļiem]] Iecavā, kuru vadījis [[Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca|Bauskas baznīcas]] [[priesteris]] A. Taukuls, bijis [[1993]]. gada 24. decembrī. Iecavas kultūras namā. Sapulcē, kas notika [[1994]]. gada 6. janvārī, tika izskatīts draudzes nolikums un ievēlēta draudzes valde, kas nolēma pulcēties dievkalpojumā vienu reizi mēnesī. Duevkalpojumi notikuši kultūras namā un Mazuru mājās.<ref>Katoļu kalendārs 2010. Rīga:Romas katoļu Baznīcas Rīgas Metropolijas kūrijas izdevums, 2009. 73.-74.lpp.</ref> Radās ideja par dievnama nepieciešamību Iecavā, [[1995]]. gada 13. martā [[Iecavas pagasts|pagasta]] padomei tika iesniegts lūgums piešķirt zemi, taču draudzes dokumentu trūkuma dēļ tika saņemts atteikums, tāpēc [[1997]]. gada 7. aprīlī draudzi oficiāli reģistrēja [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijā]]. [[2000]]. gada 27. decembrī tika iesniegts otrais lūgums par zemes ierādīšanu, ko pagasts atbalstīja, piedāvājot astoņus variantus. [[2001]]. gada 16. martā tika nolemts iegādāties īpašumu baznīcas būvniecībai Lauku ielā 16. [[2003]]. gada 27. aprīlī [[Jelgavas diecēze]]s [[bīskaps]] [[Antons Justs]] iesvētīja pamatakmeni, piedaloties [[Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Skaistkalnes baznīcas]] [[paulīnieši]]em, [[Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Dobeles]] un [[Ozolaines Svētā Ignata Lojolas Romas katoļu baznīca|Ozolaines baznīcu]] [[prāvests|prāvestiem]] un ticīgajiem. Tā paša gada rudenī sākās celtniecības darbi pēc arhitekta A. Pakloņa projekta tehniskā uzrauga Vitālija Circeņa vadībā, celtniecību veica "Bauskas celtnieks". 300 000 [[eiro]] dievnama celtniecībai ziedoja [[Vācija]]s katoļu organizācijas. No [[2006]]. gada 20. septembra celtniecība un saimnieciskās lietas noritēja [[Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca|Bauskas dekanāta]] prāvesta Jāņa Zviedrāna vadībā.<ref>[http://www.iecava.lv/page.php?id=200 Katoļu draudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121009080539/http://www.iecava.lv/page.php?id=200 |date={{dat|2012|10|09||bez}} }} www.iecava.lv</ref> [[2007]]. gada vasarā pabeidza montēt torni, 5. septembrī tika iesvētīts krusts, 28. novembrī tornī pacēla [[zvans|zvanu]]. [[2009]]. gada 23. augustā bīskaps Antons Justs konsekrēja baznīcu [[Svētais Antons no Padujas|Svētā Antona no Padujas]] godam un aizbildniecībai.<ref>[http://www.iecava.lv/page/100&news_id=3216&mCatName=news&act=showcomments&p_id=3216 Iesvēta jauno Iecavas Romas katoļu baznīcu]{{Novecojusi saite}} www.iecava.lv</ref> == Eksterjers == Dievnams ir [[celtne]], kas būvēta [[modernisma]] stilā ar vienu 38 metrus augstu [[tornis|torni]], kurā iekārts viens [[Polija|Polijā]] atliets 250&nbsp;kg smags [[zvans]], ko baznīcai dāvājusi [[pašvaldība]]. Apkārt baznīcai ir dārzs, kurā gar īpašuma robežu ierīkotas [[Krustaceļš|Krustaceļa]] stacijas. == Interjers == Baznīca ir vienas [[nava]]s telpa. Virs ieejas lūgšanu zālē atrodas [[koris|kora]] telpas, kas balstās uz četrstūrainiem mūra [[pīlārs|pīlāriem]], arī pārējās telpas griestu smagums balstās uz līdzīgiem pīlāriem vairākās vietās. [[Interjers]] ir moderns un askētisks. Baznīcā ir viens [[altāris]], ko tāpat kā pulti, altāra galdu no akmens veidotu modernā stilā ir dāvājusi [[Vācija]]s „Bonifatiuswerk" katoļu palīdzības organizācija. == Draudze == [[Draudze]] iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Par pirmo uz vietas rezidējošo draudzes prāvestu jaunajā baznīcā bija priesteris Arnis Vizbelis. Šobrīd draudzi apkalpo [[prāvests]] Agris Ruļuks.<ref name="zv" /> Iecavas draudzi nodibināja [[1997]]. gada 7. aprīlī. Tai piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Iecavā un tās apkārtnē. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumi]] notiek katru dienu, baznīca atvērta dievkalpojumu laikā. Darbojas svētdienas skola, kuru vada skolotāja Vija Čivčiša. Draudzes lielākie svētki ir [[Svētais Antons no Padujas|Svētā Antona no Padujas]] diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vieglicelot.lv/lv/object/iecavas-sv-antonija-no-padujas-romas-katolu-baznica.htm Iecavas sv. Antonija no Padujas Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308180706/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/iecavas-sv-antonija-no-padujas-romas-katolu-baznica.htm |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} www.vieglicelot.lv * [https://web.archive.org/web/20121008012205/http://www.iecava.lv/page/37 Iecavas novada baznīcas un draudzes] www.iecava.lv * [https://web.archive.org/web/20121009080539/http://www.iecava.lv/page.php?id=200 Katoļu draudze] www.iecava.lv * [http://www.iecava.lv/page/100&news_id=3216&mCatName=news&act=showcomments&p_id=3216 Dievnama konsekrācija]{{Novecojusi saite}} www.iecava.lv * [https://web.archive.org/web/20190819204618/https://iecavasdraudze.wordpress.com/dievkalpojumi/ Dievkalpojumi] iecavasdraudze.wordpress.com * [https://web.archive.org/web/20160305074211/http://www.vietas.lv/objekts/iecavas_katolu_baznica/ Iecavas katoļu baznīca] www.vietas.lv * [https://web.archive.org/web/20160306160737/http://www.tourism.bauska.lv/i.php?id=614&kods=1111&a=viss&val=lv Iecavas Romas katoļu baznīca] www.tourism.bauska.lv * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=2932 Sv.Antona no Padujas Romas katoļu baznīca Iecavā]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Iecavas Sveta Antona Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Iecava]] [[Kategorija:Bauskas novads]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] 9o7fa7ud6ep54kgc0vecc4bucgojdrw 0 215805 4547866 4547266 2026-11-10T17:55:12Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4547866 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vakīns Fīnikss | vārds_orig = ''Joaquin Phoenix'' | attēls = Joaquin Phoenix-64908 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Vakīns Fīnikss 2024. gadā | dz. vārds = Vakīns Rafaels Fīnikss | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|28}} | dz. vieta = {{vieta|Puertoriko|Sanhuana}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Līfs Fīnikss (''Leaf Phoenix'') | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, mūziķis | darbības gadi = 1982—pašlaik | dzīvesbiedrs = | brāļi = [[Rivers Fīnikss]] | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = 2020: Labākais aktieris ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = 2020: Labākais aktieris galvenajā lomā ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = 2006: Labākais aktieris komēdijā vai muzikālā filmā ("[[Sirds robeža]]", 2005)<br />2020: Labākais aktieris drāmā ("[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", 2019) | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = 2012: [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] Volpi kauss | dzimums = V }} '''Vakīns Rafaels Fīnikss'''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kā atveidojami aktiera Joaquin Phoenix personvārdi? |url=https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/1093.pdf |website=valodaskonsultacijas.lv |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |accessdate={{dat|2026|3|1||bez}} |language=lv |date={{dat|2017||||bez}} |quote=Personvārdi latviešu valodā atveidojami Vakīns Fīnikss}}</ref> ({{val|en|Joaquin Raphael Phoenix}}, <small>[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|IPA]]</small>: {{Unicode|[hwɑːˈkiːn ˈfiːnɪks]}}; dzimis {{dat|1974|10|28}}) ir amerikāņu aktieris, mūzikas klipu režisors, producents un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguvis pēc filmām "[[Zīmes]]" (2002) un "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]". Četras reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par lomām filmās "[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" (2000), "[[Sirds robeža]]" (2005), "[[Pavēlnieks]]" (2012) un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (2019). Ceturtajā reizē par filmu "Džokers" balvu ieguvis kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]. Par šo lomu saņēmis arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. 2006. gadā par [[Džonijs Kešs|Džonija Keša]] lomu filmā "Sirds robeža" Fīnikss saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. 2012. gadā [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] Fīnikss saņēma Volfi kausu par labāko vīriešu lomu filmā "Pavēlnieks". Arī viņa vecākais brālis [[Rivers Fīnikss]] bija aktieris. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1985 |''[[Kids Don't Tell]]'' |- |1986 |''[[SpaceCamp]]'' |- |1987 |''[[Russkies]]'' |- |1989 |"[[Vecāku ādā]]" (''Parenthood'') |- |1995 |"[[Pāri līķiem]]" |- | rowspan="2" |1997 |''[[Inventing the Abbotts]]'' |- |"[[Strupceļš]]" (''U Turn'') |- | rowspan="2" |1998 |"[[Atgriešanās paradīzē (filma)|Atgriešanās paradīzē]]" |- |''[[Clay Pigeons]]'' |- |1999 |"[[Astoņi milimetri]]" (''8mm'') |- | rowspan="3" |2000 |"[[Jardi (filma)|Jardi]]" (''The Yards'') |- |"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]" |- |"[[Ar marķīza de Sada spalvu]]" (''Quills'') |- |2001 |"[[Bifeļu kareivji]]" (''Buffalo Soldiers'') |- |2002 |"[[Zīmes]]" |- | rowspan="2" |2003 |''[[It's All About Love]]'' |- |"[[Brālis lācis]]" |- | rowspan="3" |2004 |"[[Ciems (filma)|Ciems]]" |- |"[[Viesnīca Ruandā]]" (''Hotel Rwanda'') |- |"[[Vienība 49: Uguns slazdā]]" (''Ladder 49'') |- | rowspan="2" |2005 |"[[Zemieši]]" |- |"[[Sirds robeža]]" |- | rowspan="2" |2007 |"[[Mums pieder nakts]]" |- |''[[Reservation Road]]'' |- |2008 |"[[Divi mīlētāji]]" |- |2010 |''[[I'm Still Here (2010. gada filma)|I'm Still Here]]'' |- |2012 |"[[Meistars (filma)|Meistars]]" |- | rowspan="2" |2013 |"[[Reiz Ņujorkā]]" (''The Immigrant'') |- |"[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" |- |2014 |"[[Iedzimtais netikums]]" |- | rowspan="2" |2015 |"[[Nesaprātīgs cilvēks]]" |- |[[Unity (filma)|''Unity'']] |- |2017 |"[[Tevis te nebija]]" (''You Were Never Really Here'') |- | rowspan="4" |2018 |"[[Neuztraucies, tālu viņš netiks]]" (''Don't Worry, He Won't Get Far on Foot'') |- |"[[Marija Magdalēna (filma)|Marija Magdalēna]]" (''Mary Magdalene'') |- |''[[Dominion]]'' |- |"[[Brāļi Sisteri]]" (''The Sisters Brothers'') |- |2019 |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |2021 |"[[Ej tālāk, tālāk]]" (''C'mon C'mon'') |- | rowspan="2"|2023 | "[[Visas Bo bailes]]" |- | "[[Napoleons (2023. gada filma)|Napoleons]]" |- | 2024 |"[[Džokers: Neprāts diviem]]" (''Joker: Folie à Deux'') |- |2025 |''[[Eddington]]'' |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://movies.about.com/od/walktheline/a/walkline111505.htm Vakīna Fīniksa intervija filmai "Sirds robeža"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130403003600/http://movies.about.com/od/walktheline/a/walkline111505.htm |date={{dat|2013|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Finikss, Vakīns}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:ASV ebreji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] n12pa4y2kvl6vjjtjsgpxyipeful4xb 0 216805 4548166 4194091 2026-11-11T10:10:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548166 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Nords | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1983}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Režisors, scenārija autors | darbības gadi = | mājaslapa = | dzimums = V | apbalvojumi = }} '''Jānis Nords''' (dzimis 1983. gada 14. februārī) ir latviešu [[kinorežisors]]. == Biogrāfija == J. Nords studējis finanses, vēlāk mediju zinības Konkordijas Universitātē Tallinā. Ieguvis kinorežijas maģistra grādu Lielbritānijā, Nacionālajā Filmu un televīzijas skolā (2010).<ref>[https://www.filmas.lv/person/4675/ Filmas.lv - Jānis Nords]</ref> Filmā ''[[Vogelfrei]]'' (2007) viņš bija režisora asistents divām no četrām epizodēm. Viņa debijas pilnmetrāžas spēlfilma "[[Amatieris (filma)|Amatieris]]" (2007), kas vēstīja par jauna vīrieša, narkotiku dīlera, riskanto dzīvi, ieguva balvu "[[Lielais Kristaps]]" par labāko debiju, kā arī laikraksta "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" gada balvu kultūrā. Galvenās lomas filmā atveido [[Edgars Samītis]], [[Ksenija Sundejeva]] un [[Regīna Razuma]]. Viņš studējis Lielbritānijā, Nacionālās Filmu un televīzijas skolas maģistrantūrā, kur veidojis mācību darbus - 15 minūšu garo ''Freedom Day'' (2010) un 30 minūšu garo ''Au Revoir Monkeys'' (2011). Norda otrā pilnmetrāžas filma "[[Mammu, es tevi mīlu]]" (2013) vēsta par trīspadsmitgadīgu zēnu Raimondu ([[Kristofers Konovalovs]]), viņa attiecībām ar draugiem un māti ([[Vita Vārpiņa]]), kuras gandrīz aizved viņu līdz noziedzībai. Filma ir pasaulē vislielāko{{nepieciešama atsauce}} atzinību guvusī latviešu spēlfilma: tā 2013. gadā saņēma ''Generation K plus'' skates starptautiskās žūrijas balvu Berlīnes kinofestivālā un žūrijas balvu par labāko spēlfilmu Losandželosas filmu festivālā ASV. Nords sarakstījis scenāriju arī [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] filmai "[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]" (2010). 2016. gada februārī uzsākta Norda spēlfilmas "[[Ar putām uz lūpām]]" uzņemšana. Galvenās lomas filmā atveido [[Vilis Daudziņš]] un [[Ieva Puķe]]. Filmas pirmizrāde notika 2017. gadā.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/jana-norda-toposa-spelfilma-sanem-prestizo-eurimages-atbalstu.a173735/ Jāņa Norda topošā spēlfilma saņem prestižo «Eurimages» atbalstu] http://www.lsm.lv/</ref> Filma ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopražojums, tā balstīta uz amerikāņu scenārista Meta Goseta scenāriju.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/tuvojas-noslegumam-norda-jaunas-spelfilmas-filmesana.a172895/ Tuvojas noslēgumam Norda jaunās spēlfilmas filmēšana] http://www.lsm.lv/</ref> 2018. gadā filma Maskavas starptautiskajā kinofestivālā iegūst Krievijas kinokritiķu žūrijas balvu ar formulējumu "Par mākslinieciskā risinājuma atbilstību aktuālām mūsdienu problēmām."<ref>[https://m.diena.lv/raksts/kd/kinotv/jana-norda-filma-_ar-putam-uz-lupam_-sanem-kinokritiku-balvu-maskava-14196336 Jāņa Norda filma Ar putām uz lūpām saņem kinokritiķu balvu Maskavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250817061950/https://m.diena.lv/raksts/kd/kinotv/jana-norda-filma-_ar-putam-uz-lupam_-sanem-kinokritiku-balvu-maskava-14196336 |date={{dat|2025|08|17||bez}} }}. Diena, 2018, 27. aprīlis.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Režisors-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nords, Janis}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] 6f3pdle0bo7zhgu53bxfcvy4lmwa2fr 0 218495 4547835 3842755 2026-11-10T16:30:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547835 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Geralds Cjoleks | vārds_orig = ''Gerald Ciolek'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Gerald Ciolek, Eschborn-Frankfurt City Loop 2009-27.jpg | image_size = 250px | image_caption = Cjoleks 2009. gadā | fullname = | nickname = Gerijs | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Ķelne}} | height = 179 cm | weight = 75 kg | currentteam = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | role = Braucējs | ridertype = [[Riteņbraukšanas sprinteris|Sprinteris]] | amateuryears = 2003–2004 | amateurteams = Pulheimer SC | proyears = 2005<br />2006<br />2007–2008<br />2009–2010<br />2011–2012<br />2013–2015<br>2016 | proteams = Team AKUD Arnolds Sicherheit<br />Team Wiesenhof-AKUD<br />{{ct|THR|2007a}}<br />{{ct|MRM|2009}}<br />{{ct|QST|2011}}<br />{{ct|MTN|2013}}<br />{{ct|SSG|2016}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' : '''[[Vuelta a España]]''' :: 1 posms ([[2009 Vuelta a España|2009]]) '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]''' :Vācijas čempions grupas braucienā (2005) :[[Milāna—Sanremo]] (2013) | updated = 18 March 2013 | medaltemplates = {{MedalCountry| {{GER}} }} {{MedalSport | [[Šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold |[[2006. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Zalcburga 2006]]| U-23 grupas brauciens }} }} '''Geralds Mihaels Cjoleks''' ({{val|de|Gerald Michael Ciolek}}; dzimis {{dat|1986|9|19}}, [[Ķelne|Ķelnē]]) ir bijušais [[Vācija]]s [[šosejas riteņbraucējs]]. == Profesionāļa karjera == Cjoleks profesionāļos sāka startēt 2005. gada maijā,<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/news.php?id=news/2005/jun05/jun27news2 www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> ar ''[[Team Wiesenhof-AKUD|Team AKUD Arnolds Sicherheit]]'' komandu, kur viņam bija ļoti veiksmīga sezona. Vācijas čempionātā Cjoleks spēja apsteigt pieredzējušos sprinterus [[Ēriks Cābels|Ēriku Cābelu]] un [[Roberts Fersters|Robertu Fersteru]] bez komandas biedru palīdzības, izbeidzot ''T-Mobile'' divpadsmit gadu dominanci.<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road.php?id=road/2005/jun05/germany05/germany052 www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> Viņš to paveica 18 gadu vecumā, kļūstot par jaunāko šī titula ieguvēju.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/ciolek-to-univest-grand-prix|title=Ciolek to Univest Grand Prix|work=Cycling News|publisher=Future Publishing Limited|date=9 September 2005|accessdate=19 March 2013|first1=Anthony|last1=Tan|first2=Jeff|last2=Jones}}</ref> Bez uzvaras nacionālajā čempionātā viņš guva trīs uzvaras un uzvarēja punktu klasifikācijā ''[[Tour de Hongrie]]'',<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road.php?id=road/2005/aug05/hungary05/hungary058 www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> un guva uzvaru ''[[Mainfranken Tour]]'' posmā.<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road.php?id=road/2005/jun05/mainfranken05/mainfranken053 www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> 2006. gadā Cjoleks pabeidza savu izglītību ''[[Ford Motor Company]]'' un pilnībā pievērsās profesionāļa karjerai.<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/news.php?id=news/2006/feb06/feb22news www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> Sezonas gaitā viņš uzrādīja vairākus augstvērtīgus rezultātus svarīgās sacensībās, pārspējot ''[[UCI ProTour]]'' komandu sprinterus. Cjoleks ieguva otro vietu ''[[Rund um den Henninger Turm]]'', kur atkal pārspēja Ēriku Cābelu.<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road.php?id=road/2006/may06/henninger06 www.cyclingnews.com&nbsp;– the world centre of cycling<!-- Bot generated title -->]</ref> Tā kā Cjoleka komanda ''AKUD Arnolds Sicherheit'' sezonas sākumā apvienojās ar ''Team Wiesenhof'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wiesenhof-akud.de/index.jsp?rubrik=team&sub=geschichte3 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2006|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061010082343/http://www.wiesenhof-akud.de/index.jsp?rubrik=team&sub=geschichte3 |archivedate={{dat|2006|10|10||bez}} }}</ref> kļūstot par spēcīgāko Vācijas komandu ārpus ''UCI ProTour'', viņiem izdevās iegūt ielūgumus uz vairākām ''ProTour'' sacenībām, kur Cjolek atkal spēja atzīmēties. ''[[Vattenfall Cyclassics]]'' Cjoleks ierindojās piektajā vietā.<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road/2006/jul06/vattenfall06/?id=results www.cyclingnews.com presents the Vattenfall Cyclassics<!-- Bot generated title -->]</ref> Pēc dažām nedēļām Cjoleks uzvarēja savās pirmajās ''UCI ProTour'' sacensībās — ''[[Deutschland Tour]]'', kur viņš uzvarēja trešajā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurosport.com/cycling/sport_sto938086.shtml |title=Eurosport Splash<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2013|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303232057/http://www.eurosport.com/cycling/sport_sto938086.shtml}}</ref> 23. septembrī viņš uzvarēja Pasaules čempionāta U23 grupas braucienā [[Zalcburga|Zalcburgā]].<ref>[http://autobus.cyclingnews.com/road/2006/worlds06/?id=results/worlds065 www.cyclingnews.com presents the 2006 UCI Road World Championships, Salzburg, Austria<!-- Bot generated title -->]</ref> 2007. gada sezonā Cjoleks pameta ''Wiesenhof'', lai ''UCI ProTour'' pārstāvētu ''{{ct|THR|2007a}}''. Pēc salīdzinoši klusa sezonas sākuma viņš maijā uzvarēja ''[[Rheinland-Pfalz Rundfahrt]]'' sacensībās. Augustā viņš uzrādīja vairākus labus rezultātus, uzvarot ''Deutschland Tour'' trijos posmos un iegūstot trešo vietu ''Vattenfall Cyclassics''. 2008. gada sezonā viņš pārstāvēja ''Team Columbia'', kuras sastāvā uzvarēja posmu ''Sparkassencup Schwenningen'' un divus posmus ''Bayern-Rundfahrt''. [[2008. gada Tour de France]] Cjoleks bija svarīga sastāvdaļa visās četrās [[Marks Kevendišs|Marka Kevendiša]] posmu uzvarās. Pēdējā posmā Elizejas laukos Cjoleks spēja iegūt otro vietu, zaudējot tikai [[Gerts Stēgmanss|Gertam Stēgmansam]]. Viņš piedalījās arī Olimpisko spēļu grupas braucienā, bet izstājās ekstrēmo laika apstākļu radīto veselības problēmu dēļ. Septembrī viņš guva uzvaru ''Deutschland Tour'' piektajā posmā sprinta finišā pret kalnu. 2012. gada sezonas beigās Cjoleks pameta ''{{ct|OPQ|2012|nolink=yes}}'' komandu un pievienojās ''{{ct|MTN|2013}}'' uz 2013. gada sezonu season.<ref name="MTN">{{ziņu atsauce|url=http://www.velonation.com/News/ID/12860/Ciolek-adds-firepower-to-MTN-Qhubeka-lineup-for-next-season.aspx|title=Ciolek adds firepower to MTN Qhubeka lineup for next season|work=VeloNation|publisher=VeloNation LLC|date=14 September 2012|accessdate=15 September 2012|first=Shane|last=Stokes}}</ref> Cjoleks uzvarēja 2013. gada [[Milāna—Sanremo]] sacensībās ar laiku 5h 37' 20", apsteidzot favorītu [[Peters Sagans|Peteru Saganu]] (''{{ct|LIQ|2013}}'') sprinta finišā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Bull|first=Nick|title=Gerald Ciolek sprints to surprise Milan-San Remo win|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest/537433/gerald-ciolek-sprints-to-surprise-milan-san-remo-win.html|work=Cycling Weekly|publisher=IPC Media Limited|accessdate=18 March 2013|date=17 March 2013}}</ref> 2017. gada janvārī paziņojis par karjeras beigām, nespējot atrast vietu profesionālā komandā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Gerald Ciolek und Linus Gerdemann beenden Karriere im Radsport|url=http://www.sport1.de/radsport/2017/01/gerald-ciolek-und-linus-gerdemann-beenden-karriere-im-radsport|accessdate={{dat|2017|1|31||bez}}|date={{dat|2017|1|31||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{de icon}} {{Sporta ārējās saites}} {{riteņbraukšana-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Cjoleks, Geralds}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] do3cmbx6a096gwrbtgx27a911xu8wb2 0 220010 4548177 4164757 2026-11-11T11:14:56Z Meistars Joda 781 4548177 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Treisijas Ulmenas šovs | show_name_2 = ''The Tracey Ullman Show'' | bgcolour = #CCF | color text = | image = [[Attēls:The Tracey Ullman Show.png|230px]] | caption = | genre = * skeču komēdija * varietē šovs * [[animācija]] (1987-1989) | creator = [[Treisija Ulmena]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * Treisija Ulmena * [[Dens Kastellaneta]] * [[Džūlija Kavnere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = [[Džordžs Klintons]] | opentheme = ''You're Thinking Right'' | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 81 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 22–24 minūtes | company = * ''[[20th Century Fox Television]]'' * ''[[Gracie Films]]'' | distributor = ''20th Television'' | channel = ''[[Fox Broadcasting Company]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|1987|04|05|N|bez}} | last_aired = {{dat|1990|05|26|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Treisijas Ulmenas šovs"''' ({{val|en|The Tracey Ullman Show}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[televīzija]]s šovs. Tā vadītāja ir britu izcelsmes komiķe [[Treisija Ulmena]]. Raidījums ilga no {{dat|1987|4|5|ģ|bez}} līdz {{dat|1990|5|26|d|bez}}. Šova veidotāji pirms animācijas seriāla "[[Simpsoni]]” izveidošanas veidoja īsas animācijas filmas ar šiem tēliem. == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]] [[Kategorija:Televīzijas šovi]] clgwzugd03jhsl0hoon7ivqkirav0ym 0 222235 4548163 4465661 2026-11-11T09:52:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548163 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Jānis Leo Briedītis | image = | imagesize = | caption = | birthname = Jānis Briedītis (līdz [[1965]]) | birthdate = {{dat|1922|10|14}} | location = {{flaga|Latvija}} [[Rugāju pagasts]], [[Balvu novads]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2007|11|24|1922|10|14}} | deathplace = {{flaga|Zviedrija}} [[Upsāla]], [[Zviedrija]] | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[tēlniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]<br>Stokholmas Karaliskā Mākslas akadēmija<br>[[Upsalas Universitāte]] | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Jānis Leo Briedītis''' ({{dat|1922|10|14|N}} — {{dat|2007|11|24|N}}) bija latviešu trimdas [[gleznotājs]], [[grafiķis]] un [[tēlnieks]]. == Biogrāfija == Jānis Leo Briedītis dzimis [[1922]]. gada 14. oktobrī [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]]. Studējis [[glezniecība|glezniecību]] [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] no 1941. līdz 1944. gadam, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā studijas pārtraucis un devies bēgļu gaitās [[trimda|trimdā]] uz [[Zviedrija|Zviedriju]], kur apmetās uz dzīvi un bija pazīstams, īpaši [[latvieši|latviešu]] kopienas vidū kā gleznotājs un grafiķis. [[Māksla]]s izglītību pabeidza iegūt [[Stokholma]]s Karaliskajā Mākslas akadēmijā tēlniecības nodaļā (1960-1961), no šī laika Zviedrijā viņš tika vairāk uzlūkots kā tēlnieks. Tēlniecībai mākslinieks šajā periodā arī visvairāk pievērsies. [[1962]]. gadā Jānis Leo Briedītis pārcēlās uz dzīvi [[Upsāla|Upsālā]], kur nodzīvoja atlikušo mūžu. Jau 1962. gadā viņš iesaistījās Upsālas mākslinieku kluba darbībā, šajā pilsētā arī turpināja studijas mākslas zinātnēs Upsālas Universitātē, kas tika pabeigtas [[1977]]. gadā. Otru vārdu - Leo - mākslinieks pievienoja [[1965]]. gadā. Personālizstāde pirmo un vienīgo reizi [[Latvija|Latvijā]] noritēja [[Rīga|Rīgaā]], [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]] [[1997]]. gadā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/cilveks-pats-sevi-buve-12069250 Cilvēks pats sevi būvē] www.diena.lv</ref> Šajā gadā uzņemts Latvijas radošo savienību padomē.<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2276/ Latvijas radošo savienību padomes datubāze] www.makslinieki.lv</ref> [[2008]]. gadā Jānis Leo Briedītis apciemoja savu dzimto vietu [[Rugāji|Rugājus]]. Mākslinieks miris [[2007]]. gada 24. novembrī. Apbedīts Upsālas vecajā kapsētā [[2008]]. gada 28. jūlijā.<ref>[http://www.svenskagravar.se/index.php/sok_resultat?mode=norm&DISTRIKT=UPP101&FOR_NAMN=Janis+Leo&EFTER_NAMN=Brieditis&FODELSE_DATUM=&DODS_DATUM=&ORDER_BY=Fornamn&ORDER_DIRECTION=ASCENDING Kapuvietu datubāze]{{Novecojusi saite}} www.svenskagravar.se</ref> == Mākslinieciskā darbība == Mākslinieks ir piedalījies daudzās izstādēs un konkursos Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs, [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Tēlniecības darbi ieguvuši sudraba medaļas [[Roma|Romā]] (1971) un [[Londona|Londonā]] (1972), kā arī zelta medaļu Romā (1973). Mākslinieka darbs ticis novērtēts, [[1977]]. gadā iegūstot Zviedrijas Valsts lielo darba stipendiju, Upsālas pilsētas lielo darba stipendiju un [[1978]]. gadā [[Sundbīberga]]s kultūras stipendiju. Tēlniecībā iecienītākais tēlnieciskais materiāls bijis nerūsošais [[tērauds]], darbiem raksturīgas galēji lakoniskas, konstruktīvi skaidras formas. Ietekmējies no dabas motīviem, akcentējis strukturējumu un vispārinātu plastiku. Darbu virsmas ir liektas, spoguļgludas, kas raisa bagātas, sarežģītas saspēles ar zemi un debesi, gaisa un gaismas vidi. === Pazīstamākie tēlniecības darbi === * "Riņķu rotaļas" (1965, Stokholma); * "Lielais dzīvnieks" (Upsāla, 1967); * "Vilnis" (Okselēsunda,1975) * "Nīke" (Jenčēpinga, 1986), * "Bura" (Kalmāra, 1990) * "Spārnu vēziens" (Gimo, 1991) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100811060408/http://www.leo-janis-brieditis.se/ Mākslinieka mājaslapa] www.leo-janis-brieditis.se * [http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=98 Biogrāfija] www.balvurcb.lv * [https://web.archive.org/web/20160401190539/http://latgalesdati.du.lv/persona/2069 Pamatinformācija] www.latgalesdati.du.lv * [http://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/brieditis-leo-janis/ Mākslas darbi] www.antonia.lv == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Briedītis, Jānis Leo}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas trimdas gleznotāji]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] qfjzibns79befcjnfqy1h71s7uz8t1q 0 222603 4548083 4465455 2026-11-11T04:38:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548083 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jablunkova | image_skyline = Jablonkow RynekA.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Centra apbūve | image_flag = Jablunkov vlajka.svg | image_shield = Jablunkov arms.png | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Frīdekmīstekas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1560 | area_total_km2 = 10.38 | population_as_of = 2012 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 5759 | population_density_km2 =auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 34 | lats = 28 | latNS = N | longd = 18 | longm = 45 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = 386 | website = http://www.jablunkov.cz/}} '''Jablunkova''' ({{val|cz|Jablunkov}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-Silēzijas apgabala]] [[Frīdekmīstekas apriņķis|Frīdekmīstekas apriņķī]] pie [[Olza]]s upes. Vistālāk uz austrumiem novietotā Čehijas pilsēta. Katru gadu augusta sākumā pilsētā notiek kalniešu folkloras festivāls ''Gorolski Święto''. ==Vēsture== Rakstos pirmoreiz minēta 1435. gadā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērija]]s sastāvā, tās vāciskais nosaukums bija Jablunkava ({{val|de|Jablunkau}}). No 1918. gada - [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Pēc 1938. gada [[Minhenes vienošanās]], pilsētu ieņēma [[Polija|poļu]] karaspēks, bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma - vācieši. Naktī no 1939. gada 25. augusta uz 26. augustu pie Jablunkovas notika t.s. [[Jablunkovas incidents]] - vācu diversanti uzbruka poļu dzelzceļa stacijai un tunelim, jo nebija saņēmuši ziņu, ka plānotais iebrukums Polijā pagaidām ir atcelts. Vācieši atkāpās, vēlāk vācu varas iestādes atvainojās poļiem. Pēc kara, pamatojoties uz [[Beneša dekrēti]]em, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti. Kopš 1993. gada - Čehijas sastāvā. == Cilvēki == 23% no pilsētas iedzīvotājiem ir [[poļi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} *[https://web.archive.org/web/20130606123111/http://gorolskiswieto.cz/ ''Gorolski Święto''] {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala pilsētas]] e2x439phd8t9uvtnm2tfugp4wvr781k 0 225710 4548043 4465415 2026-11-11T01:24:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548043 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Imants Bekešs | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Jānis Bekešs.jpg | apraksts = | amats = [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks | term_sākums = {{dat|1999|08|24|N}} | term_beigas = {{dat||11|02|N}} | priekštecis = [[Jānis Apelis]] | pēctecis = [[Jānis Reiniks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|08|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rožkalnu pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Līvānu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[policija|policists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Imants Jānis Bekešs''' (dzimis {{dat|1955|08|16}} [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2504|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-10-06|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006190558/https://latgalesdati.du.lv/persona/2504}}</ref>) ir latviešu politiķis, bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s darbinieks. 1999. gadā īslaicīgi bijis [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks. Bijis [[10. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Par Labu Latviju!]]", vēlāk kandidējis vēlēšanās no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1955. ɡadā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]. 1973. gadā absolvēja mācības [[Vārkavas pamatskola|Vārkavas vidusskolā]], bet 1985. gadā studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]] kā [[tiesību zinātne]]s speciālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2002) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=18000&cbutton=48256536516 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160315194513/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=18000&cbutton=48256536516 | archivedate = {{dat|2016|03|15||bez}} }}</ref> 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2011) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11_001.kandid2?NR1=3&cbutton=48256536516 }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Darbs policijā === 1976. gadā Bekešs uzsāka darbu iekšlietu sistēmā kā autoinspektors. No 1977. līdz 1980. gadam viņš bija vecākais inspektors speckomandantūrā [[Preiļi|Preiļos]]. No 1981. līdz 1984. gadam Bekešs bija [[Līvāni|Līvānu]] [[Padomju milicija|milicija]]s nodaļas priekšnieks, pēc tam kļuva par [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] milicijas nodaļas priekšnieku. 1993. gadā apbalvots ar personisko ieroci par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu.<ref name="apelis">{{Ziņu atsauce | title = Nomaina drošības policijas priekšnieku | first = Inta | last = Lase | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 25. augustā | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/nomaina-drosibas-policijas-prieksnieku-10508283 }}</ref> 1998. gadā Bekešs kļuva par [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] policijas nodaļas priekšnieku.<ref name="apelis"/> {{dat|1999|08|24}} Imants Bekešs kļuva par [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieku pēc līdzšinējā priekšnieka [[Jānis Apelis|Jāņa Apeļa]] aiziešanas no amata,<ref name="apelis" /> bet {{dat||11|02}} viņš pēc paša vēlēšanās tika no amata atbrīvots.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Atkāpjas drošības policijas šefs | first = Ināra | last = Galzons, Edgars un Egle | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 1999. gada 3. novembrī | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/atkapjas-drosibas-policijas-sefs-10554778 }}</ref> Bijis Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputāta kandidātu (2010) | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=48256536516 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101230145103/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=4&cbutton=48256536516 | archivedate = {{dat|2010|12|30||bez}} }}</ref> === Politiskā darbība === 1994. gadā Imants Bekešs bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amata kandidāts [[Andrejs Krastiņš|Andreja Krastiņa]] piedāvātajā valdībā, kuru neapstiprināja [[Saeima]].<ref name="apelis" /> 2002. gadā viņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Latgales Gaisma]]" saraksta, taču netika ievēlēts. 2009. gadā kandidēja [[2009. gada Daugavpils domes vēlēšanas|Daugavpils domes vēlēšanās]] [[Tautas partija]]s sarakstā, taču tā nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Par Labu Latviju!]]" saraksta Latgalē<!-- (nebūdams apvienību veidojošo partiju biedrs) -->, ticis ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Imants Jānis Bekešs | publisher = [[Saeima]] | accessdate = 2013.06.05 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/76a503514f8b7f37c22577bc0021b9b6?opendocument&lang=LV}}</ref> 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Imants Jānis Bekešs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2013.06.05 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/imants_janis_bekess | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140216100306/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/imants_janis_bekess | archivedate = {{dat|2014|02|16||bez}} }}</ref> 2012. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja Bekešu aizdomās par starpniecību kukuļošanā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Aizdomās par starpniecību kukuļošanā KNAB aizturējis bijušo Saeimas deputātu Bekešu | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2012. gada 13. maijā | accessdate = 2013. gada 5. jūnijā | url = http://www.diena.lv/latvija/zinas/aizdomas-par-starpniecibu-kukulosana-knab-aizturejis-bijuso-saeimas-deputatu-bekesu-13946763 }}</ref> 2022. gadā I. Bekešs kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", taču netika ievēlēts. == Apbalvojumi == * [[Viestura ordenis]], III šķira == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Apelis]] | virsraksts = [[Valsts drošības dienests|Drošības policijas]] priekšnieks | periods = {{dat|1999|08|24|N}} — {{dat||11|02|N}} | pēc = [[Jānis Reiniks]] }} {{kastes beigas}} {{10. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Bekešs, Imants}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] dst465qd2b7poueytsp0qtvsxmh9l8c 0 228242 4547844 3531807 2026-11-10T16:54:21Z ~2026-59683-52 153122 pierakstīts kur viņš dzīvo 4547844 wikitext text/x-wiki dzīvo Ādažos jau kā 3.klases skolnieces vectēvs.{{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Gunārs Freidenfelds |Attēls = |Att_izm = |Fons = personāls |Dzimis = {{ddv|1941|9|29}} |Vieta_dz = {{vieta|Ostlande|Rīga}} |Miris = |Vieta_mr = |Instrumenti = [[trompete]] |Žanrs = [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]] |Nodarbošanās = komponists, trompetists |Gadi = 1960—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = [[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]], [[Ceļavējš]], [[Ādaži]] |Mlapa = |Dzimums = V }} '''Gunārs Freidenfelds''' (dzimis {{dat|1941|9|29}}) ir latviešu estrādes komponists un trompetists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.micrecmusic.lv/lv/autori/?authorId=330 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304132234/http://www.micrecmusic.lv/lv/autori/?authorId=330 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Biogrāfija == G. Freidenfelds uzaudzis Bolderājā, mācījies [[Rīgas 19. vidusskola|Rīgas 19. vidusskolā]] un spēlējis trompeti tās pūtēju orķestrī. Mācījies arī E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Spēlējis dažādos ansambļos un orķestros, piemēram, "Armatūra" (no 1960. līdz 1962. gadam), pēc tam kļuvis par Rīgas estrādes orķestra trompetistu. 1964.—1965. gadā dienesta laikā spēlējis ansamblī "[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]". Studējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Kompozīcijas nodaļā pie Ģederta Ramana (1973—1975), iepriekš beidzis Pūšamo instrumentu nodaļu (1965).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.micrec.lv/shop/latvian/?id=59719 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090803142643/http://www.micrec.lv/shop/latvian/?id=59719# |archivedate={{dat|2009|08|03||bez}} }}</ref> 60. gadu beigās tapa pirmās Freidenfelda estrādes dziesmas, popularitāti guva Zdzislava Romanovska un vēlāk Andreja Lihtenberga dziedātā "Zilos svārkos meitene" (1969), vēlāk [[Viktors Lapčenoks]] debitēja uz skatuves ar G. Freidenfelda dziesmu "Skopa vīra kāzas". 70. gados iznāca divas "Melodijas" mazās skaņuplates (EP): 1972. gadā ar [[Margarita Vilcāne|Margaritas Vilcānes]] un [[Ojārs Grīnbergs|Ojāra Grīnberga]] skandētajiem hitiem "Kaktuss", "Kādēļ vēlu nāci tu", "Atmiņu lietus" un "Zaļā kļava", divus gadus vēlāk [[Nora Bumbiere|Noras Bumbieres]] un Viktora Lapčenoka iedziedātās melodijas "Ūdensnesējs", "Saules kalēji", "Dzeguzīte", "Pie sveces". 1974. gadā Freidenfelds sāka strādāt administratīvā darbā E. Melngaiļa Tautas mākslas namā un par pedagogu Kultūras darbinieku tehnikumā. Darbojās TTP kultūras nama ansamblī (sauktu par "Prauliem"), kur tobrīd dziedāja jauniņā [[Mirdza Zīvere]], ģitāru spēlēja [[Edvīns Zariņš]]. 1976. gadā viņa vadītais ansamblis piedalījās festivālā "[[Liepājas dzintars]]". Sekoja darbs kolhoza "9. maijs" estrādes ansamblī "Ceļavējš", ar kuru 1978. gadā izcīnīta 1. vieta festivālā "Dzintara trompete" [[Kauņa|Kauņā]]. Vēlāk Freidenfelds Ādažos līdz 1982. gadam vadīja estrādes ansambli "Ādaži", kopš 1983. gada kopā ar dzīvesbiedri Margitu strādāja par pedagogu bērnu vokālajā grupā "Vējupīte". 1991. gadā sadarbībā ar aktieri [[Rolands Zagorskis|Rolandu Zagorski]] veidoja dziesmu ciklu ar Friča Bārdas dzeju. Strādāja Latvijas Radio, kopš 1995.gada — [[Latvijas Radio]] 2. 2000. gadā iznāca Freidenfelda dziesmu izlase "Kādēļ vēlu nāci tu", 2001. gadā albums "Laimes laiks". == Apbalvojumi == 2001. gadā Freidenfeldam piešķirta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā]] == Diskogrāfija == * [[Jānis Sildegs]] / Gunārs Freidenfelds ‎— "Estrādes mūzika" (EP, Melodija, 1971) * ''Kaktuss'' (EP, Melodija, 1972) * ''Ūdensnesējs'' (EP, Melodija, 1974) * ''[[Kādēļ vēlu nāci tu]]'' (CD, Mikrofona ieraksti, 2000) * ''Laimes laiks'' (CD, Mikrofona ieraksti, 2001) * ''Mana dziesma'' (kopā ar grupu "Zeļļi") ‎(CD, Gailītis-G, 2006) * ''Piparkūku pipari'' “Dzeguzīte” un [[Andris Daņiļenko]] (CD, Mikrofona ieraksti, 2012) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Freidenfelds, Gunars}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] m07irv6p7am58ptw8d7oohi7nknkx4z 4547850 4547844 2026-11-10T17:10:11Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59683-52|~2026-59683-52]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 3531807 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Gunārs Freidenfelds |Attēls = |Att_izm = |Fons = personāls |Dzimis = {{ddv|1941|9|29}} |Vieta_dz = {{vieta|Ostlande|Rīga}} |Miris = |Vieta_mr = |Instrumenti = [[trompete]] |Žanrs = [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]] |Nodarbošanās = komponists, trompetists |Gadi = 1960—pašlaik |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] |Darbojies_arī = [[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]], [[Ceļavējš]], [[Ādaži]] |Mlapa = |Dzimums = V }} '''Gunārs Freidenfelds''' (dzimis {{dat|1941|9|29}}) ir latviešu estrādes komponists un trompetists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.micrecmusic.lv/lv/autori/?authorId=330 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304132234/http://www.micrecmusic.lv/lv/autori/?authorId=330 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Biogrāfija == G. Freidenfelds uzaudzis Bolderājā, mācījies [[Rīgas 19. vidusskola|Rīgas 19. vidusskolā]] un spēlējis trompeti tās pūtēju orķestrī. Mācījies arī E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Spēlējis dažādos ansambļos un orķestros, piemēram, "Armatūra" (no 1960. līdz 1962. gadam), pēc tam kļuvis par Rīgas estrādes orķestra trompetistu. 1964.—1965. gadā dienesta laikā spēlējis ansamblī "[[Zvaigznīte (grupa)|Zvaigznīte]]". Studējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Kompozīcijas nodaļā pie Ģederta Ramana (1973—1975), iepriekš beidzis Pūšamo instrumentu nodaļu (1965).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.micrec.lv/shop/latvian/?id=59719 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090803142643/http://www.micrec.lv/shop/latvian/?id=59719# |archivedate={{dat|2009|08|03||bez}} }}</ref> 60. gadu beigās tapa pirmās Freidenfelda estrādes dziesmas, popularitāti guva Zdzislava Romanovska un vēlāk Andreja Lihtenberga dziedātā "Zilos svārkos meitene" (1969), vēlāk [[Viktors Lapčenoks]] debitēja uz skatuves ar G. Freidenfelda dziesmu "Skopa vīra kāzas". 70. gados iznāca divas "Melodijas" mazās skaņuplates (EP): 1972. gadā ar [[Margarita Vilcāne|Margaritas Vilcānes]] un [[Ojārs Grīnbergs|Ojāra Grīnberga]] skandētajiem hitiem "Kaktuss", "Kādēļ vēlu nāci tu", "Atmiņu lietus" un "Zaļā kļava", divus gadus vēlāk [[Nora Bumbiere|Noras Bumbieres]] un Viktora Lapčenoka iedziedātās melodijas "Ūdensnesējs", "Saules kalēji", "Dzeguzīte", "Pie sveces". 1974. gadā Freidenfelds sāka strādāt administratīvā darbā E. Melngaiļa Tautas mākslas namā un par pedagogu Kultūras darbinieku tehnikumā. Darbojās TTP kultūras nama ansamblī (sauktu par "Prauliem"), kur tobrīd dziedāja jauniņā [[Mirdza Zīvere]], ģitāru spēlēja [[Edvīns Zariņš]]. 1976. gadā viņa vadītais ansamblis piedalījās festivālā "[[Liepājas dzintars]]". Sekoja darbs kolhoza "9. maijs" estrādes ansamblī "Ceļavējš", ar kuru 1978. gadā izcīnīta 1. vieta festivālā "Dzintara trompete" [[Kauņa|Kauņā]]. Vēlāk Freidenfelds Ādažos līdz 1982. gadam vadīja estrādes ansambli "Ādaži", kopš 1983. gada kopā ar dzīvesbiedri Margitu strādāja par pedagogu bērnu vokālajā grupā "Vējupīte". 1991. gadā sadarbībā ar aktieri [[Rolands Zagorskis|Rolandu Zagorski]] veidoja dziesmu ciklu ar Friča Bārdas dzeju. Strādāja Latvijas Radio, kopš 1995.gada — [[Latvijas Radio]] 2. 2000. gadā iznāca Freidenfelda dziesmu izlase "Kādēļ vēlu nāci tu", 2001. gadā albums "Laimes laiks". == Apbalvojumi == 2001. gadā Freidenfeldam piešķirta [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā]] == Diskogrāfija == * [[Jānis Sildegs]] / Gunārs Freidenfelds ‎— "Estrādes mūzika" (EP, Melodija, 1971) * ''Kaktuss'' (EP, Melodija, 1972) * ''Ūdensnesējs'' (EP, Melodija, 1974) * ''[[Kādēļ vēlu nāci tu]]'' (CD, Mikrofona ieraksti, 2000) * ''Laimes laiks'' (CD, Mikrofona ieraksti, 2001) * ''Mana dziesma'' (kopā ar grupu "Zeļļi") ‎(CD, Gailītis-G, 2006) * ''Piparkūku pipari'' “Dzeguzīte” un [[Andris Daņiļenko]] (CD, Mikrofona ieraksti, 2012) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Freidenfelds, Gunars}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] ih8fdryobm9kvw0hgooy56nzihhcm4r 0 229600 4548062 4305981 2026-11-11T02:46:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548062 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ints Teterovskis | vārds_orig = | attēls = Ints_Teterovskis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ints Teterovskis senās mūzikas festivālā Rundāles pilī, 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 7 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ints Teterovskis''' (dzimis {{dat|1972}})<ref name="lmic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=723&id=2387&profile=1|title=Ints Teterovskis|publisher=LMIC|accessdate={{dat|2013|7|24||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005843/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=723&id=2387&profile=1}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[diriģents]]. 2001. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]], kur ieguva maģistra grādu kordiriģēšanā.<ref name="lmic" /> 1994. gadā dibinājis jauniešu kori "Tiāde", ko arī vadījis līdz 2005. gadam. Pēc tam kļuva par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu jauktā kora māksliniecisko vadītāju (līdz 2009. gadam).<ref name="lmic" /> 2009. gadā Teterovskis sācis izstrādāt Rīgas pilsētas Kultūras stratēģijas realizācijas plānu, tāpat ir virsdiriģents<ref>{{Atsauce|title=«Daudz laimes, jubilār!» Ints Teterovskis|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.05.2018-daudz-laimes-jubilar-ints-teterovskis.id130394/|accessdate=2018-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823063059/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.05.2018-daudz-laimes-jubilar-ints-teterovskis.id130394/|archivedate=2019-08-23}}</ref> Jelgavas apriņķa korim.<ref name="lmic" /> Bijis vairāku [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] virsdiriģents. Ir [[Jauniešu koris BALSIS|jauniešu kora "Balsis"]] mākslinieciskais vadītājs.<ref name="lmic" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Teterovskis, Ints}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diriģenti]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] bkwq0gdbemdvfbgtv1d0vigos6zeksw 0 239204 4547757 4533517 2026-11-10T12:40:33Z Ivario 51458 4547757 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Mammu, es tevi mīlu | attēls = Mammu es tevi mīlu.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Drāma | režisors = [[Jānis Nords]] | producents = Alise Ģelze, [[Gatis Šmits]]<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /> | scenārija autors = Jānis Nords | galvenajās lomās = * Kristofers Konovalovs * [[Vita Vārpiņa]] * Matīss Livčāns * [[Indra Briķe]] | mūzika = | operators = Tobiass Deitums<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /> | montāža = | studija = Tanka | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|2|11|Berlīnes festivāls|2013|2|21|Latvija|ref1=|ref2=}} | ilgums = 83 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = Latviešu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 2434988 }} '''"Mammu, es tevi mīlu"''' ir 2013. gada [[Latvija|latviešu]] drāmas filma, kuras režisors ir [[Jānis Nords]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|2|11||bez}} Berlīnes kinofestivālā,<ref name="pas pirmiz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/kino/88606-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu-pasaules-pirmizrade-berlines-kinofestivala.htm|title=Norda filmai "Mammu, es tevi mīlu" pasaules pirmizrāde Berlīnes kinofestivālā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130208203719/http://nra.lv/izklaide/kino/88606-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu-pasaules-pirmizrade-berlines-kinofestivala.htm|archivedate={{dat|2013|02|08||bez}}}}</ref> Latvijā — {{dat||2|21||bez}}.<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/jana-norda-filmu-mammu-es-tevi-milu-latvija-saks-izradit-februara-beigas.d?id=43028996|title=Jāņa Norda filmu 'Mammu, es tevi mīlu' Latvijā sāks izrādīt februāra beigās|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> == Sižets == Sīka piezīme dienasgrāmatā aizsāk pārdzīvojumiem bagātu nedēļu trīspadsmit gadus veca Rīgas skolnieka Raimonda dzīvē, sīkajām nepatikšanām kopā ar draugu Pēteri novedot līdz pat policijas iesaistei. Vienlaikus zēns arī tiecas pēc atjaunot saprašanos ar mūžīgi aizņemto māti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/3413/|title=Mammu, es tevi mīlu (2013)|website=Filmas.lv|access-date=2026-11-10|language=lv-LV}}</ref> == Lomās == * Kristofers Konovalovs — ''Raimonds'' * [[Vita Vārpiņa]] — ''Raimonda māte'' * Matīss Livčāns — ''Pēteris'' * [[Indra Briķe]] — ''Pētera māte'' == Apbalvojumi == "Mammu, es tevi mīlu" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/divas-latvijas-filmas-iegust-apbalvojumus-berlines-kinofestivala.d?id=43064466|title=Divas Latvijas filmas iegūst apbalvojumus Berlīnes kinofestivālā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> Tāpat tā ir ieguvusi balvas citos kinofestivālos Eiropā, ASV, Āzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/filma-mammu-es-tevi-milu-sanemusi-jau-astoto-starptautisko-kino-balvu-14036201|title=Filma Mammu, es tevi mīlu saņēmusi jau astoto starptautisko kino balvu|date={{dat|2013|12|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> "Mammu, es tevi mīlu" bija [[Latvijas nominācijas Amerikas Kinoakadēmijas balvai "labākā filma svešvalodā"|Latvijas nominācija]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/no-latvijas-oskara-balvai-izvirza-norda-filmu-mammu-es-tevi-milu-14024352|title=No Latvijas Oskara balvai izvirza Norda filmu Mammu, es tevi mīlu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/filma-mammu-es-tevi-milu-turpina-celu-uz-oskaru-14027876|title=Filma Mammu, es tevi mīlu turpina ceļu uz Oskaru|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="LAT pirmizr cilvēki">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/klat-latvijas-pirmizrade-berline-atzitajai-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu/554976|title=Klāt Latvijas pirmizrāde Berlīnē atzītajai Norda filmai «Mammu, es tevi mīlu»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas]] 4fq3ccw4kf3cjraff1c4mpmd206kefs 4547984 4547757 2026-11-10T20:37:10Z Baisulis 11523 /* Sižets */ : 4547984 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Mammu, es tevi mīlu | attēls = Mammu es tevi mīlu.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Drāma | režisors = [[Jānis Nords]] | producents = Alise Ģelze, [[Gatis Šmits]]<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /> | scenārija autors = Jānis Nords | galvenajās lomās = * Kristofers Konovalovs * [[Vita Vārpiņa]] * Matīss Livčāns * [[Indra Briķe]] | mūzika = | operators = Tobiass Deitums<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /> | montāža = | studija = Tanka | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2013|2|11|Berlīnes festivāls|2013|2|21|Latvija|ref1=|ref2=}} | ilgums = 83 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = Latviešu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 2434988 }} '''"Mammu, es tevi mīlu"''' ir 2013. gada [[Latvija|latviešu]] drāmas filma, kuras režisors ir [[Jānis Nords]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|2|11||bez}} Berlīnes kinofestivālā,<ref name="pas pirmiz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/kino/88606-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu-pasaules-pirmizrade-berlines-kinofestivala.htm|title=Norda filmai "Mammu, es tevi mīlu" pasaules pirmizrāde Berlīnes kinofestivālā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130208203719/http://nra.lv/izklaide/kino/88606-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu-pasaules-pirmizrade-berlines-kinofestivala.htm|archivedate={{dat|2013|02|08||bez}}}}</ref> Latvijā — {{dat||2|21||bez}}.<ref name="LAT pirmizr cilvēki" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/jana-norda-filmu-mammu-es-tevi-milu-latvija-saks-izradit-februara-beigas.d?id=43028996|title=Jāņa Norda filmu 'Mammu, es tevi mīlu' Latvijā sāks izrādīt februāra beigās|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> == Sižets == Sīka piezīme dienasgrāmatā aizsāk pārdzīvojumiem bagātu nedēļu trīspadsmit gadus veca Rīgas skolnieka Raimonda dzīvē, sīkajām nepatikšanām kopā ar draugu Pēteri novedot līdz pat policijas iesaistei. Vienlaikus zēns arī tiecas atjaunot saprašanos ar mūžīgi aizņemto māti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/3413/|title=Mammu, es tevi mīlu (2013)|website=Filmas.lv|access-date=2026-11-10|language=lv}}</ref> == Lomās == * Kristofers Konovalovs — ''Raimonds'' * [[Vita Vārpiņa]] — ''Raimonda māte'' * Matīss Livčāns — ''Pēteris'' * [[Indra Briķe]] — ''Pētera māte'' == Apbalvojumi == "Mammu, es tevi mīlu" ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā Berlīnes kinofestivāla Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/divas-latvijas-filmas-iegust-apbalvojumus-berlines-kinofestivala.d?id=43064466|title=Divas Latvijas filmas iegūst apbalvojumus Berlīnes kinofestivālā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> Tāpat tā ir ieguvusi balvas citos kinofestivālos Eiropā, ASV, Āzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/filma-mammu-es-tevi-milu-sanemusi-jau-astoto-starptautisko-kino-balvu-14036201|title=Filma Mammu, es tevi mīlu saņēmusi jau astoto starptautisko kino balvu|date={{dat|2013|12|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> "Mammu, es tevi mīlu" bija [[Latvijas nominācijas Amerikas Kinoakadēmijas balvai "labākā filma svešvalodā"|Latvijas nominācija]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/no-latvijas-oskara-balvai-izvirza-norda-filmu-mammu-es-tevi-milu-14024352|title=No Latvijas Oskara balvai izvirza Norda filmu Mammu, es tevi mīlu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/kino-tv/filma-mammu-es-tevi-milu-turpina-celu-uz-oskaru-14027876|title=Filma Mammu, es tevi mīlu turpina ceļu uz Oskaru|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="LAT pirmizr cilvēki">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/klat-latvijas-pirmizrade-berline-atzitajai-norda-filmai-mammu-es-tevi-milu/554976|title=Klāt Latvijas pirmizrāde Berlīnē atzītajai Norda filmai «Mammu, es tevi mīlu»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2013|12|11||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2013. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas]] 6k5dqaw0tzt67qjbj9py6u82a5jfe34 0 247248 4548159 4472567 2026-11-11T09:35:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548159 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Joņevs | attēls = Latvian writer Jānis Joņevs.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jānis Joņevs 2023. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = 2002—pašlaik | apbalvojumi = [[ES Literatūras balva]] (2014) }} '''Jānis Joņevs''' (dzimis 1980. gada 21. martā [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]]. Apgāda „Mansards" 2013. gadā izdotais Joņeva romāns „[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava 94]]” guva lielu lasītāju un kritiķu ievērību,<ref name="Caune">{{Tīmekļa atsauce |title= Grāmatas ''Jelgava 94'' recenzija. Godīgi par pagātni |author=Helmuts Caune |date= 2013. gada 22. aprīlis |publisher= [[Kultūras Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_jelgava-94_-recenzija.-godigi-par-pagatni-14004553 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> par ko viņš arī saņēma [[ES Literatūras balva|ES Literatūras balvu]].<ref name="Literatūras balva1">{{Tīmekļa atsauce |title= Joņevs par romānu 'Jelgava 94' saņem ES Literatūras balvu |date= 2014. gada 8. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/books/jonevs-par-romanu-jelgava-94-sanem-es-literaturas-balvu.d?id=45071966 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref><ref name="Literatūras balva2">{{Tīmekļa atsauce |title= Joņevs par romānu 'Jelgava 94' saņēmis ES Literatūras balvu |date= 2014. gada 8. oktobris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/530021-jonevs_par_romanu_jelgava_94_sanemis_es_literaturas_balvu |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archive-date= 2015. gada 24. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20150724212329/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/530021-jonevs_par_romanu_jelgava_94_sanemis_es_literaturas_balvu }}</ref><ref name="Literatūras balva3">{{Tīmekļa atsauce |title= Rakstnieks Jānis Joņevs saņem Eiropas Savienības literatūras balvu |date= 2014. gada 11. novembris |publisher= [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url= http://www.satori.lv/raksts/8279/Rakstnieks_Janis_Jonevs_sanem_Eiropas_Savienibas_literaturas_balvu |accessdate= 2016. gada 16. septembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Jānis Joņevs piedzima un uzauga [[Jelgava|Jelgavā]], 1998. gadā pabeidza [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas 2. ģimnāziju]]. Pēc tam studēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur ieguva bakalaura un maģistra grādu. Strādā reklāmas aģentūrās par tekstu autoru. Kopš 2002. gada publicē grāmatu recenzijas izdevumos „Literatūra un Māksla Latvijā”, „[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]”, „[[Luna (žurnāls)|Luna]]”, „Kultūras Forums” un „[[Latvju Teksti]]”. Publicējis arī tulkojumus no franču valodas — [[Bernārs Marī Koltess|Bernāra Marī Koltesa]] lugu „Kokvilnas lauku vientulībā” (2004, žurnāla „Luna” 12. numurā), [[Pjērs Luiss|Pjēra Luisa]] īsprozu no krājuma „Desmit duči mīlas dialogu” (portālā „Satori”, 2004. gada 11. oktobrī),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Pjērs Luiss: No krājuma „Desmit duči mīlas dialogu” |date= 2004. gada 11. oktobris |publisher= [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url= http://www.satori.lv/raksts/260 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī |archive-date= 2016. gada 4. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304194128/http://www.satori.lv/raksts/260 }}</ref> [[Agota Kristofa|Agotas Kristofas]] romānu „Lielā burtnīca” (2007). 2013. gadā nāca klajā J. Joņeva debijas romāns „[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava 94]]”, kas guva plašu lasītāju un kritiķu atzinību, saņēma vairākas balvas, tai skaitā ES balvu literatūrā, kā arī kļuva par pamatu spēlfilmai „[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]”. 2014. gada nogalē izdevniecība „Liels un mazs” izdeva Joņeva sarakstīto un [[Reinis Pētersons|Reiņa Pētersona]] ilustrēto grāmatu bērniem „Slepenie svētki”, kuras atvēršanas svētki [[Kalnciema kvartāls|Kalnciema kvartālā]] notika 14. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Reinis Pētersons, Jānis Joņevs. ''Slepenie svētki'' |date= 2014. gada 9. decembris |publisher= [[Kultūras Diena]] |url= http://www.diena.lv/kd/gramatas/reinis-petersons-janis-jonevs-slepenie-svetki-14080196 |accessdate= 2016. gada 16. septembrī}}</ref> Joņevs piedalījies arī vairāku teātra izrāžu veidošanā sadarbībā ar režisoru Mārci Lāci. 2015. gadā ''[[Dirty Deal Teatro]]'' tapa pirmais iestudējums „Bārdas”, 2016. gadā izveidota izrāde „Rīga. Urbānie mīti” [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], tā izvirzīta „Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā „Gada sasniegums oriģināldramaturģijā”. 2017. gadā ''Dirty Deal Teatro'' notika izrādes „Zvērīgā mīla” pirmizrāde, kuras tekstu Joņevs veidojis kopā ar Aneti Konsti. Arī šī izrāde izvirzīta „Spēlmaņu nakts” balvai nominācijā „Gada sasniegums oriģināldramaturģijā”.<ref>[http://spelmanunakts.lv/ Paziņoti Spēlmaņu nakts 2016/2017 nominanti].</ref> 2020. gada martā nāca klajā J. Joņeva stāstu krājums "Tīģeris", kas ieguva [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] kā gada labākais prozas darbs. Šī grāmata Nikolā Ozano franču tulkojumā ar nosaukumu "Tigre" iznāca 2024. gadā apgādā "Les Argonautes Éditeur". 2022. gadā iznāca dokumentālais detektīvromāns "Decembris" par 20. gadsimta 90. gadu kriminālo pasauli Latvijā. 2023. gada februārī grāmata iekļauta [[Literatūras gada balva]]s garajā sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://laligaba.lv/index.php/lv/?fbclid=IwAR3tNHqxrL1RIc_xSdz-RlsJzcLmK1Vl8HRsHT0-VgtgZqtm4NSzUdyTb9c |title=LALIGABA 2023 |access-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213125520/https://laligaba.lv/index.php/lv/?fbclid=IwAR3tNHqxrL1RIc_xSdz-RlsJzcLmK1Vl8HRsHT0-VgtgZqtm4NSzUdyTb9c}}</ref> == Bibliogrāfija == * ''Jelgava 94'' [romāns]. Rīga: Mansards, 2013. * ''Slepenie svētki'' [grāmata bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Tīģeris'' [stāstu krājums]. Rīga: Dienas grāmata, 2020. * ''Decembris'' [dokumentāls detektīvromāns]. Rīga: Ascendum, 2022. * ''Pazudis.'' Rīga: Neputns, 2023. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Roberts Buivids (2015. gada 22. marts). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/janis-jonevs-devindesmitajos-nervi-bija-jutigaki-un-sirds-jaunak.a50003/ Jānis Joņevs: deviņdesmitajos nervi bija jutīgāki un sirds jaunāka!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190920142028/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/janis-jonevs-devindesmitajos-nervi-bija-jutigaki-un-sirds-jaunak.a50003/ |date={{dat|2019|09|20||bez}} }}. ''Atveriet, te dziesma!''. Latvijas Radio. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * [http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/558804-janis_jonevs_esmu_parak_daudz_latvietis Jānis Joņevs: Esmu pārāk daudz latvietis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160204014335/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/558804-janis_jonevs_esmu_parak_daudz_latvietis |date={{dat|2016|02|04||bez}} }}. [[tvnet.lv]]. 2015. gada 7. maijs. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * Arteritory (2014. gada 23. decembris). [http://www.delfi.lv/kultura/news/books/jaunie-darbi-un-prieksvesture-arterritory-ekspresintervija-ar-jani-jonevu.d?id=45379676 Jaunie darbi un priekšvēsture. 'Arterritory' ekspresintervija ar Jāni Joņevu]. [[Delfi (portāls)|Delfi]]. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * [https://www.youtube.com/watch?v=Fg7UsE0HeRg 90tie pat ļoti ir modē! Viesos — Jānis Joņevs]. PieciLV. ''[[YouTube]]''. 2014. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * [https://www.youtube.com/watch?v=FsQDcYMecJE Jānis Joņevs sarunā ar Satori]. [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]. ''[[YouTube]]''. 2014. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * Ingvilda Strautmane (2013. gada 21. marts). [http://www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/janis-jonjevs-mes-atkal-bijam-nokavejushi.a53414/ Jānis Joņevs: Mēs atkal bijām nokavējuši]. ''Kultūras Rondo''. Latvijas Radio. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * Nora Rieksta (2013. gada 7. marts). [http://www.delfi.lv/kultura/news/books/janis-rit-bus-slavens-saruna-ar-gramatas-jelgava94-autoru-jani-jonevu.d?id=43123024 Jānis rīt būs slavens. Saruna ar grāmatas 'Jelgava'94' autoru Jāni Joņevu]. [[Delfi (portāls)|Delfi]]. Skatīts: 2016. gada 16. septembrī. * [https://izrades.lv/persona/janis-jonevs-7705 Jānis Joņevs] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Joņevs, Jānis}} [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Eiropas Savienības Literatūras balvas saņēmēji]] nfg2658ngm718pq23f10p2r3y20epce 0 252789 4547772 4465205 2026-11-10T13:01:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547772 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Floriāns Ankipāns | attēls = | amats =[[4. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1901|02|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Mihalovas pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1989|01|29|1901|02|20}} | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =skolotājs | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Floriāns Ankipāns''' ({{dat|1901|02|20|N}} — {{dat|1989|01|29|N}}) bija [[Latvija]]s pedagogs, [[Tiesību zinātne|jurists]] un [[politiķis]]. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Floriāns Ankipāns piedzima {{dat|1901|02|20}} [[Mihalovas pagasts|Mihalovas pagasta]] [[Jakulinski|Jakulinsku]] sādžā.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Floriāns Ankipāns | publisher = Latgales dati | accessdate = 2014. gada 22. maijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/944 | archive-date = {{dat|2016|04|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160402224052/http://latgalesdati.du.lv/persona/944 }}</ref> [[1919]]. gadā sāka strādāt par skolotāju [[Rogovka]]s pamatskolā. No [[1920]]. līdz [[1928]]. gadam bija [[Pušmucova]]s pamatskolas pārzinis.<ref name="ld" /> 1928. gadā kļuva par Mērdzenes pagasta (bijušā Mihalovas pagasta) valdes priekšsēdētāju un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] valdes locekli. No [[1931]]. līdz [[1934]]. gadam bija [[4. Saeima]]s deputāts, pārstāvot [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]].<ref name="ld" /> [[1940]]. gadā īslaicīgi bija [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] vecākā vietas izpildītājs. Pēc tam līdz [[1941]]. gadam apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs. No [[1950]]. līdz [[1966]]. gadam — [[Cibla]]s vidusskolas direktors un skolotājs, kā arī tautskolu inspektors.<ref name="ld" /> Miris {{dat|1989|01|29}}.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Ankipāns, Floriāns}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ad0qj4yokofvcrvs1sq3afqnvrny4aw 0 258571 4547922 4501512 2026-11-10T19:06:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547922 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Gunta Vaičule | vārds_orig = | attēls = Gunta Vaičule in athletics awarding in Carnikava, 24.07.2024.jpg | att_izm = | paraksts = Gunta Vaičule 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = Gunta Latiševa-Čudare | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rēzekne}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads}} | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = [[Latvijas Universitāte]]<br /> [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] | disc = [[200 metri|200 m]], [[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Edvīns Krūms]]<br>Pēteris Stripkāns | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}} {{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|Bidgošča 2017]]|400 m}} {{Medal|Competition|Universiāde}} {{Medal|Silver|[[2017. gada Universiāde|Taibei 2017]]|200 m}} }} '''Gunta Vaičule''' (dzimusi '''Gunta Latiševa-Čudare''' {{dat|1995|3|9}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir bijusī [[Latvija]]s [[vieglatlēte]], startēja sprinta distancēs, īpaši specializējoties [[200 m]] un [[400 m]] disciplīnai. 2017. gada Eiropas U-23 čempione 400 metru distancē. Divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece. Ieguvusi [[Jurists|jurista]] izglītību. Pēc sportistes karjeras beigām darbojas arī politikā, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Karjera == 2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījusi 4. vietu 200 m distancē ar rezultātu 24,24 s. Tā paša gada Pasaules čempionātā jauniešiem 100 m izcīnīja 26. vietu, savukārt divreiz garākā distancē — 15. vietu. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 32. vietu 400 m/b distancē. 2013. gada Eiropas U-20 čempionātā uzstādījusi Latvijas rekordu junioriem 400 m distancē (52,76 s). 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 13. vietu 400 m distancē. Kvalificējās [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātam]], kur bija jaunākā sportiste Latvijas komandā.<ref name="lat-ath">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|title=XXII Eiropas čempionāts Cīrihē|publisher=Lat-athletics.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311005632/http://lat-athletics.lv/08082014-xxii_eiropas_cempionats_cirihe|archivedate={{dat|2016|03|11||bez}}}}</ref> 2015. gada jūlijā Eiropas U-23 čempionātā Tallinā uzrādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (52,60), kas tomēr nepietika, lai kvalificētos sacensību finālam.<ref>[http://sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ Latiševa-Čudare ar personisko rekordu nesasniedz U-23 Eiropas čempionāta finālu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180507153427/http://www.sportazinas.com/latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-nesasniedz-u-23-eiropas-cempionata-finalu/ |date={{dat|2018|05|07||bez}} }} Sportazinas.cm</ref> Tai pašā mēnesī [[Somija]]s pilsētā [[Joensū]] uzlaboja personisko rekordu līdz 52,29. 2015. gada augustā [[Pekina|Pekinā]] notiekošajā [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] G. Latiševa-Čudare ar jaunu personisko rekordu (52,17 s, arī uzstādīts Latvijas junioru (U-23) rekords) izcīnīja 30. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/skrejeja-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-iegust-30.vietu-pasaules-cempionata.a142674/|title=Skrējēja Latiševa-Čudare ar personisko rekordu iegūst 30. vietu pasaules čempionātā|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}</ref> 2017. gada jūnijā Valsts Prezidenta kausa izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] G. Latiševa-Čudare uzvarēja 200 m distancē ar jaunu personisko rekordu 23,50 sekundes.<ref>[http://skriesim.lv/athletes?id=16243 Latiševa-Čudare Gunta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260218230252/http://www.skriesim.lv/athletes?id=16243 |date={{dat|2026|02|18||bez}} }} skriesim.lv</ref> {{dat|2017|7|13||bez}} [[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Eiropas U-23 čempionātā]] [[Bidgošča|Bidgoščā]] Gunta Latiševa-Čudare kļuva par čempioni ar rezultātu 52,00 s (pirms tam pusfinālā viņa bija uzstādījusi jaunu personisko rekordu 51,80 s). Jūlijā [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionātā]] [[Ogre|Ogrē]] uzstādīja arī jaunu personisko rekordu 100 m sprinta distancē — 11,53 s, kas deva zelta medaļu, apsteidzot [[Sindija Bukša|Sindiju Bukšu]]. G. Latiševa-Čudare startēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]. Ar jaunu personisko rekordu 51,37 sekundes viņa kvalificējās sacensību pusfinālam (iepriekšējais rekords labots par 0,43 sekundēm; šis ir otrais ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē aiz [[Vineta Ikauniece|Vinetas Ikaunieces]] 1988. gadā).<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-gunta-latiseva-cudare-ar-personisko-rekordu-ieskrien-pasaules-cempionata-pusfinala.a245758/ VIDEO: Gunta Latiševa-Čudare ar personisko rekordu ieskrien pasaules čempionāta pusfinālā] LSM</ref> Viņa nekvalificējās finālskrējienam, ieņemot 12. vietu kopvērtējumā (rezultāts pusfinālā 51,57 s), kas bija augstākā vieta no Eiropas sportistēm 400 m distancē, kā arī otrā augstākā vieta starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/video-pasaules-cempionata-atraka-eiropiete-latiseva-cudare-izcina-12.vietu-400-metros.a245893/ VIDEO: Pasaules čempionātā ātrākā eiropiete Latiševa-Čudare izcīna 12.vietu 400 metros] LSM</ref> Augustā G. Latiševa-Čudare piedalījās [[Universiāde|Universiādē]] [[Taibei]], kur startēja 200 m skrējienā, sasniedza finālu un tajā ar jaunu personisko rekordu (23,15 s) ieguva sudraba medaļu. [[2019. gada Eiropas čempionāts viegatlētikā telpās|2019. gada Eiropas čempionātā telpās]] Glāzgovā 400 m distances priekšskrējienā pārspēja 43 gadus veco [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|valsts rekordu]] telpās (52,66 s), kas iepriekš piederēja [[Inta Kļimoviča-Drēviņa|Intai Kļimovičai]] (52,8 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01032019-vaicule_tiek_eiropas_cempionata_pusfinala|title=Vaičule labo 43 gadus seno valsts rekordu un tiek EČ pusfinālā|last=Strungs|first=Vilis|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-02|date=2019-03-01|language=lv}}</ref> G. Vaičule piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur ieņēma 30. vietu kopvērtējumā 200 m distancē. Pēc bērna piedzimšanas 2020. gadā G. Vaičule 2021. gadā atgriezās profesionālajā sportā. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] G. Vaičule startēja 400 m distancē, kur ar rezultātu 52,21 s ieņēma 25. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-vaicule-sakotneji-biju-vilusies-bet-rezultats-pasaules-cempionata-ir-loti-labs.a465954/|title=Skrējēja Vaičule: Sākotnēji biju vīlusies, bet rezultāts pasaules čempionātā ir ļoti labs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] 400 m pusfinālā laboja personisko rekordu, veicot distanci 51,25 sekundēs, un kopvērtējumā ieņēma desmito vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082022-vaicule_400_metru_pusfinala_labo_savu_per |title=Vaičule ar karjeras ātrāko skrējienu 400 metros iegūst desmito vietu EČ |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|17||bez}}|date={{dat|2022|8|16|N|bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] priekšskrējienā 400 metru distanci veica 51,36 sekundēs, uzstādot savu sezonas labāko rezultātu. Līdz iekļūšanai pusfinālā pietrūka 0,09 sekundes, un sacensības G. Vaičule noslēdza 27. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082023-vaiculei_sezonas_rekords_400_metros_un_ja |title=Vaičulei sezonas rekords 400 metros un 0,09 sekundes aiz pusfināla svītras |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|20||bez}}|date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> 2024. gada Eiropas čempionātā viņa startēja 200 m distancē un pārvarēja pirmo kārtu, bet pusfināla skrējiens nebija sekmīgs un G. Vaičule ieņēma 24. vietu kopvērtējumā. Latvijas čempionātā Valmierā viņa uzstādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (50,83 s), kas deva ne vien zelta medaļu, bet arī izpildītu kvalifikācijas normatīvu startam [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/29.06.2024-skrejeja-vaicule-ar-personisko-rekordu-nodrosina-celazimi-uz-parizes-olimpiskajam-spelem.a559792/|title=Skrējēja Vaičule ar personisko rekordu nodrošina ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-08|language=lv}}</ref> Olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] ieguva 26. vietu, gandarījuma skrējienu noskrienot 50,93 sekundēs, kas ir otrais augstākais rezultāts viņas karjerā, bet par 0,12 sekundēm atpalika no robežas iekļūšanai pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/06.08.2024-sprintere-vaicule-lepojos-ar-parize-piepildito-sapni-vasaras-beigas-izbaudisu-ar-gimeni.a564094/|title=Sprintere Vaičule: Lepojos ar Parīzē piepildīto sapni, vasaras beigas izbaudīšu ar ģimeni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref> Vaičule kopā ar [[Ernests Zēbolds|Ernestu Zēboldu]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/|title=“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles|website=tv3.lv|access-date=2024-08-12|date=2024-08-12|language=lv|archive-date=2024-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240812005303/https://sports.tv3.lv/parize-2024/neiespejama-misija-izpildita-parize-tiek-noslegtas-olimpiskas-speles/}}</ref> G. Vaičule izlaida 2025. gada sezonu, jo ģimenē piedzima otrais bērns, bet pēc tam sprintere vēlreiz atgriezās sacensību apritē. Pirms 2026. gada Latvijas čempionāta G. Vaičule paziņoja, ka šis būs viņas pēdējais [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionāts]]. 200 m distances finālā viņa guva uzvaru, pārspējot jauno skrējēju [[Ieva Malnača|Ievu Malnaču]] un 7. reizi kļūstot par čempioni šajā distancē. Uzreiz pēc čempionāta noslēguma sportiste paziņoja par profesionālā sporta karjeras beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/28072026-divu_olimpisko_spelu_dalibniece_vaicule_l|title=Divu olimpisko spēļu dalībniece Vaičule liks punktu vieglatlētes karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-29|date=2026-07-28|language=lv}}</ref> Nedēļu vēlāk G. Vaičule uzvarēja arī karjeras pēdējās sacensībās — Baltijas čempionātā [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] Rīgā. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[100 metri|100 m]] || style="text-align:center;"| 11,53 s || {{dat|2017|7|29|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} |- | [[200 metri|200 m]] || style="text-align:center;"| 22,94 s || {{dat|2018|6|16|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ogre}} |- | [[400 metri|400 m]] || style="text-align:center;"| 50,83 s || {{dat|2024|6|29|N|bez}}|| {{Vieta|Latvija|Valmiera }} |} == Privātā dzīve == Gunta ārpus sporta nodarbojas ar tautas dejām, ar Rēzeknes deju kolektīvu "Dziga" piedaloties [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/04072018-dziesmu_un_deju_svetku_dalibniece_latisev/|title=Dziesmu un deju svētku dalībniece Latiševa-Čudare patlaban dzīvo skolā|publisher=sportacentrs.com|date={{dat|2018|7|4}}|accessdate={{dat|2018|10|2}}}}</ref> 2018. gada 28. septembrī salaulājusies ar lauksaimnieku Mārtiņu Vaičuli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/01102018-ka_uz_paplates_apprecejusies_vieglatlete_?|first=Ints|last=Megnis|title=KĀ UZ PAPLĀTES: APPRECĒJUSIES VIEGLATLĒTE LATIŠEVA-ČUDARE|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2018|10|2}}|date={{dat|2018|10|1}}}}</ref> 2020. gadā ģimenē piedzima meita,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20042021-vaicule_pec_gimenes_pieauguma_atgriezas_m|title=Vaičule: "Ticība saviem spēkiem ir atgriezusies un labi iesakņojusies manās šūnās"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-19|date=2021-04-20|language=lv}}</ref> bet 2025. gadā dzimis otrais bērns. G. Vaičulei ir [[Jurists|jurista]] izglītība. 2016. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 2019. gada martā absolvēja [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju]], iegūstot maģistra grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnēs]] un juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/322590-skrejeja-gunta-vaicule-kluvusi-par-diplometu-juristi|title=Skrējēja Gunta Vaičule kļuvusi par diplomētu juristi|website=Jauns.lv|access-date=2019-03-18|language=lv|archive-date=2026-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20260408111712/https://jauns.lv/raksts/izklaide/322590-skrejeja-gunta-vaicule-kluvusi-par-diplometu-juristi}}</ref> G. Vaičule darbojas [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskajā komitejā]] kā Atlētu komisijas vadītāja. == Politiskā darbība == [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] 2026. gadā G. Vaičule kandidē Latgales vēlēšanu apgabalā no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/86080-gunta-vaicule/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-29}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140225180248/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=158 LOV profils] {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Vaičule, Gunta}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] pp7o7vwyv0d37w6glzm2m0lernlmscy 0 260307 4547805 4087732 2026-11-10T14:25:18Z Ivario 51458 /* Aktieri */ 4547805 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Izlaiduma gads | oriģinālnos = | attēls = Izlaiduma gads.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = Andris Gauja | producents = * [[Andris Gauja]] * [[Guna Stahovska]] * [[Ingrīda Nagle]] | scenārijs = * [[Lauris Gundars]] * [[Andris Gauja]] | aktieri = * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] * [[Mārcis Klatenbergs]] * [[Andrejs Smoļakovs]] * [[Gatis Gāga]] * [[Liena Šmukste]] * [[Marīna Janaus]] * [[Ieva Apine]] * [[Elza Feldmane]] * [[Agirs Neminskis]] | mūzika = | operators = Aleksandrs Grebņevs | montāža = | studija = * [[Riverbed]] * [[Horosho Production]] | izplatītājs = | izdošana = {{filmas datums|2014|8|27|Monreālas kinofestivāls|2014|10|10|Latvija}} | ilgums = 108 minūtes | valsts = Latvija | valoda = Latviešu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4036850 }} '''"Izlaiduma gads"''' ir 2014. gada latviešu drāma, kuras režisors ir [[Andris Gauja]]. Filma ir par skolotāju Zani, kas iemīlas vienā no saviem audzēkņiem Maksī, pēc tam, kad Maksis, nežēlojot tēva naudu, neatlaidīgi un sistemātiski mēģina savaldzināt Zani. Mūziku speciāli filmai sacerēja grupa "Suņa Stunda".<ref name="m.la.lv">[http://m.la.lv/macibstunda-uz-naza-asmens/ la.lv raksts par Izlaiduma gadu]{{Novecojusi saite}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|8|27||bez}} Monreālas kinofestivālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/andra-gaujas-filma-izlaiduma-gads-piedzivo-pasaules-pirmizradi-monreala/663634|title=Andra Gaujas filma «Izlaiduma gads» piedzīvo pasaules pirmizrādi Monreālā|publisher=Apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|9|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140901231833/http://apollo.tvnet.lv/zinas/andra-gaujas-filma-izlaiduma-gads-piedzivo-pasaules-pirmizradi-monreala/663634}}</ref> Filma izrādīta vairākos kinofestivālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/521191-gaujas_izlaiduma_gads_startes_monrealas_kinofestivala|title=Gaujas «Izlaiduma gads» startēs Monreālas kinofestivālā|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140911020350/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/521191-gaujas_izlaiduma_gads_startes_monrealas_kinofestivala}}</ref> == Aktieri == * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] — Zane * [[Mārcis Klatenbergs]] — Maksis * [[Ieva Apine]] * [[Andrejs Smoļakovs]] * [[Gatis Gāga]] * [[Liena Šmukste|Liene Šmukste]] * [[Marīna Janaus]] * [[Aigars Ligers]] * [[Edgars Siliņš (aktieris)|Edgars Siliņš]] * [[Elza Feldmane]] * [[Agirs Neminskis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas]] hxd0j3iyby7274305ct965k32hhaupy 4547806 4547805 2026-11-10T14:26:09Z Ivario 51458 /* Aktieri */ 4547806 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Izlaiduma gads | oriģinālnos = | attēls = Izlaiduma gads.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Drāma | režisors = Andris Gauja | producents = * [[Andris Gauja]] * [[Guna Stahovska]] * [[Ingrīda Nagle]] | scenārijs = * [[Lauris Gundars]] * [[Andris Gauja]] | aktieri = * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] * [[Mārcis Klatenbergs]] * [[Andrejs Smoļakovs]] * [[Gatis Gāga]] * [[Liena Šmukste]] * [[Marīna Janaus]] * [[Ieva Apine]] * [[Elza Feldmane]] * [[Agirs Neminskis]] | mūzika = | operators = Aleksandrs Grebņevs | montāža = | studija = * [[Riverbed]] * [[Horosho Production]] | izplatītājs = | izdošana = {{filmas datums|2014|8|27|Monreālas kinofestivāls|2014|10|10|Latvija}} | ilgums = 108 minūtes | valsts = Latvija | valoda = Latviešu | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 4036850 }} '''"Izlaiduma gads"''' ir 2014. gada latviešu drāma, kuras režisors ir [[Andris Gauja]]. Filma ir par skolotāju Zani, kas iemīlas vienā no saviem audzēkņiem Maksī, pēc tam, kad Maksis, nežēlojot tēva naudu, neatlaidīgi un sistemātiski mēģina savaldzināt Zani. Mūziku speciāli filmai sacerēja grupa "Suņa Stunda".<ref name="m.la.lv">[http://m.la.lv/macibstunda-uz-naza-asmens/ la.lv raksts par Izlaiduma gadu]{{Novecojusi saite}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|8|27||bez}} Monreālas kinofestivālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/andra-gaujas-filma-izlaiduma-gads-piedzivo-pasaules-pirmizradi-monreala/663634|title=Andra Gaujas filma «Izlaiduma gads» piedzīvo pasaules pirmizrādi Monreālā|publisher=Apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|9|9||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140901231833/http://apollo.tvnet.lv/zinas/andra-gaujas-filma-izlaiduma-gads-piedzivo-pasaules-pirmizradi-monreala/663634}}</ref> Filma izrādīta vairākos kinofestivālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/521191-gaujas_izlaiduma_gads_startes_monrealas_kinofestivala|title=Gaujas «Izlaiduma gads» startēs Monreālas kinofestivālā|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140911020350/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/521191-gaujas_izlaiduma_gads_startes_monrealas_kinofestivala}}</ref> == Aktieri == * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] — ''Zane'' * [[Mārcis Klatenbergs]] — ''Maksis'' * [[Ieva Apine]] * [[Andrejs Smoļakovs]] (Krievija) – ''Georgijs'', Makša tēvs * [[Gatis Gāga]] * [[Liena Šmukste|Liene Šmukste]] * [[Marīna Janaus]] * [[Aigars Ligers]] * [[Edgars Siliņš (aktieris)|Edgars Siliņš]] * [[Elza Feldmane]] * [[Agirs Neminskis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas]] 9czekk2a8ejrvqmop6fxt1ee2m0m1g5 0 261925 4548126 4511208 2026-11-11T06:45:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548126 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jezups Trasuns | attēls = Trasuns Jezups.PNG | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1898|1|19}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Sakstagala pagasts}} (tagad {{LVA}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1978|6|27|1898|1|19}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}} | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Darba partija]] * [[Progresīvā tautas apvienība]] * [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = preses darbinieks | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jezups Trasuns''' (dzimis {{dat|1898|1|19}}, miris {{dat|1978|6|27}}) bija latviešu politiķis, preses darbinieks un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1898|01|19}} (pēc vecā stila — {{dat||01|06}}) [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] Rubuļniekos Donata un Valerianas Trasunu ģimenē.<ref>Ozolmuižas katoļu draudzes kristīto reģistrs. - 1898.g. - Nr.4</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 18. apr., 9688. l</ref> Viņa tēva brālis bija garīdznieks un sabiedriskais darbinieks [[Francis Trasuns]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/791|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2024-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījās [[Rēzeknes Tirdzniecības skola|Rēzeknes Tirdzniecības skolā]], bija jaunākais [[Tautas padome]]s loceklis no pirmās tās pastāvēšanas dienas, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un visu Saeimu deputāts līdz [[4. Saeima]]s pēdējai dienai. Trīspadsmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]] un atgriezās Rīgā. Preses darbinieks (laikraksta "Jaunō Straume" redaktors (1921—1934), banku darbinieks (Latvijas bankas padomes loceklis), sabiedrisks darbinieks (Rēzeknes latviešu biedrības dibinātājs). Izsūtīts uz Sibīriju, pēc 15 gadiem izsūtījumā atgriezies Latvijā un strādājis par rēķinvedi dzelzceļa uzņēmumā.<ref name=":0" /> Apglabāts Ogres kapos.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305003617/http://www.klidzejs.kantinieki.lv/resursi_lat/resursi/biografija/jezups.htm Jezups Trasuns - biogrāfija] * [https://web.archive.org/web/20160304230216/http://latgalesdati.du.lv/persona/791 Jezups Trasuns] vietnē Latgales dati * [http://nekropole.info/lv/Jezups-Trasuns Jezups Trasuns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314094029/https://nekropole.info/lv/Jezups-Trasuns |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} vietnē ''Nekropole.lv'' {{autoritatīvā vadība}} {{navboxes|title=Latvijas parlaments|list={{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}}}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trasuns, Jezups}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]] [[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] ggs0j6wn979bwtb81jcl5jruqvdqbwy 0 268694 4548051 3699528 2026-11-11T01:55:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548051 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Indonesia AirAsia}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste | name = ''Indonesia AirAsia'' reiss 8501 | occurrence_type = | image = Indonesia AirAsia Airbus A320-216; PK-AXC@SIN;07.08.2011 617eo (6068918367).jpg | caption = Pazudušās lidmašīnas modelis PK-AXC 2011. gadā | date = {{dat|2014|12|28|N|bez}} | summary = | site = [[Karimatas šaurums]] | coordinates = {{coord|-3.3708|109.6911|dim:500km_region:ID_type:event|display=inline,title}}<ref name="AvHerald">{{cite web|url=http://avherald.com/h?article=47f6abc7&opt=0|title=Crash: Indonesia Asia A320 over Java Sea on Dec 28th 2014, aircraft went missing believed to have impacted waters|author=Simon Hradecky|date=30 December 2014|work=[[The Aviation Herald]] |accessdate=30 December 2014}}</ref> | aircraft_type = [[Airbus A320|Airbus A320-216]] | operator = ''[[Indonesia AirAsia]]'' | tail_number = PK-AXC | passengers = 155 | crew = 7 | fatalities = * 7 (apstiprināti) * 162 (visi; tiek uzskatīts)<ref>{{cite web |url=http://www.stuff.co.nz/world/asia/64544747/airasia-flight-qz8501-bodies-pulled-from-wreckage |title=AirAsia flight QZ8501 crash: debris does belong to missing plane, missing plane found and 'emergency slide and plane door' spotted |work=StuffNZ |author=Michael Bachelard |date=30 December 2014}}</ref> | injuries = | survivors = 0 | origin = {{vieta|Indonēzija|Surabaja}} | destination = {{vieta|Singapūra}} }} '''''Indonesia AirAsia'' reiss 8501''' ir ''[[Airbus A320|Airbus A320-216]]'' pasažieru lidmašīna ar 155 pasažieriem un 7 apkalpes locekļiem,<ref name=Reuters>{{cite news|title=AirAsia flight QZ8501 loses contact with air traffic control|url=http://www.cbc.ca/news/world/airasia-flight-qz8501-loses-contact-with-air-traffic-control-1.2884831|accessdate=28 December 2014|agency=[[Reuters]]|date=28 December 2014}}</ref><ref name=ABC>{{cite news |last1=Schabner |first1=Dean |last2=McGuire |first2=Bill |last3=Candea |first3=Ben |date=28 December 2014 |title=Search and Rescue Operation Resume for Missing AirAsia Jet |url=http://abcnews.com/International/passenger-plane-missing-pacific/story?id=27856490 |work=ABC News |accessdate=28 December 2014 |archive-date={{dat|2026|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260301150235/https://abcnews.com/International/passenger-plane-missing-pacific/story?id=27856490 }}</ref> kas nogāzās lidojuma laikā. Lidmašīna pacēlās no [[Surabaja]] [[Indonēzija|Indonēzijā]] {{dat|2014|12|28||bez}} plkst 5.35 pēc vietējā laika ([[UTC+7]]) ar paredzēto galamērķi [[Singapūra|Singapūrā]], kur lidmašīnai bija jāpiezemējas apmēram 8.30 pēc vietējā laika ([[UTC+8]]). Plkst. 6.17 (42 minūtes pēc pacelšanās) lidmašīna pazuda no radaru ekrāniem, kad atradās netālu no [[Belituna]]s salas. 29. decembrī tika paziņots, ka visticamāk lidmašīna atrodas jūras dibenā. Nākamajā dienā tika apstiprināts, ka [[Karimatas šaurums|Karimatas šaurumā]] tikusi atrasta daļa no rāmja. Vēlāk tika apstiprināts, ka [[Javas jūra|Javas jūrā]] atrastas atlūzas no lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/jura-pamana-air-asia-atluzas-un-bojagajusho.a111912/|title=Jūrā pamana «AirAsia» atlūzas; izceļ 40 bojāgājušos|date={{dat|2014|12|30||bez}}|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bea.aero/en/enquetes/flight.qz.8501/flight.qz.8501.php Negadījuma apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141229000717/http://www.bea.aero/en/enquetes/flight.qz.8501/flight.qz.8501.php |date={{dat|2014|12|29||bez}} }} {{en ikona}} {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Aviokatastrofas]] [[Kategorija:2014. gads]] d0h7rycj3jvu7q8ymzsgp662k10o8q0 0 273028 4548156 4465628 2026-11-11T09:26:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548156 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Geiba | attēls = Jānis Geiba.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = PSRS tautas deputāts | term_sākums = 1989 | term_beigas = 1991 | dzim_dati = {{dat|1940|2|23|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Madona}}<ref name="Cīņa" /> | mir_dati = {{mdv|2016|7|17|1940|2|23}} | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[PSKP]] <small>(1965—?)</small> | dzīvesb = | profesija = [[agronoms]] | alma_mater = Viļņas augstākā partijas skola | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Geiba''' (dzimis {{dat|1940|2|23}} [[Madona|Madonā]], miris {{dat|2016|7|17}}) bija [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais un valsts darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1940. gadā Madonā četru bērnu ģimenē. 1952. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonā]], mācījās [[Dagda]]s lauksaimniecības tehnikumā. 1960. gadu vidū Geiba iestājās [[PSKP|komunistiskajā partijā]], ilgstoši bija padomju un partijas funkcionārs.<ref name="Cīņa">{{Ziņu atsauce | title = Atlīdzināsim parādu! | first =A.| last =Gavare | publisher = [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] | date = {{dat|1989|2|18}} | url = }}</ref>1980.-1982. gadā bija [[LKP CK]] instruktors, no 1982. līdz 1985. gadam Daugavpils rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1985. gadā kļuva par PSKP [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] komitejas pirmo sekretāru. 1989. gadā J. Geibu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS tautas deputātu]] 302. Daugavpils lauku nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā, pārspējot [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] aktīvisti [[Ita Kozakeviča|Itu Kozakeviču]]. PSRS Tautas deputātu kongresā Jānis Geiba atbalstīja [[Latvijas Tautas fronte]]s nostādnes. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1994. gadā J. Geiba bija ievēlēts Daugavpils rajona padomē un kļuva par rajona padomes priekšsēdētāju.<ref name="Laiks">{{Ziņu atsauce | title = Latgales pētniecības institūts — Daugavpilī | first = Genovefa | last = Barkovska | publisher = Laiks | date = {{dat|1992|5|27}} | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa&#124;issue:/p_000_xlak1992n043&#124;article:DIVL378 | access-date = {{dat|2015|08|20||bez}} | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_000_xlak1992n043{{!}}article:DIVL378 }}</ref> Pēc tam strādāja Baltijas Tranzītu bankā un darbojās [[Daugavpils latviešu biedrība]]s valdē. == Apbalvojumi == 2010. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160828235439/http://latgalesdati.du.lv/persona/1238 Jānis Geiba], Latgales dati * [http://www.la.lv/kurs-ir-galvenais-daugavpili%E2%80%A9-saruna-ar-jani-geibu/ Intervija Latvijas avīzē] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{DEFAULTSORT:Geiba, Jānis}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas agronomi]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] fk6u7wabmu6butj1km2rfpy80izz5tk 0 275521 4547991 4494933 2026-11-10T21:29:02Z Vylks 50297 4547991 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #08842C | nos = ''Sassuolo'' | logo = [[Attēls:US Sassuolo logo.svg|150px]] | pilns = ''Unione Sportiva Sassuolo Calcio SRL'' | iesauka = ''I Neroverdi'' (melni-zaļie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Sasuolo}} | dib = 1920 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 17 | stad = ''Mapei Stadium – Città del Tricolore'', <br>[[Redžo Emīlija]] | ietilp = 23 717 | prez = {{flaga|Itālija}} Karlo Rosi | tren = {{flaga|Itālija}} [[Roberto D'Aversa]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 11. vieta | pattern_la1 = _sassuolo2526h | pattern_b1 = _sassuolo2526h | pattern_ra1 = _sassuolo2526h | pattern_sh1 = _sassuolo2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 00a746 | body1 = 00a746 | rightarm1 = 00a746 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _sassuolo2526a | pattern_b2 = _sassuolo2526a | pattern_ra2 = _sassuolo2526a | pattern_sh2 = _sassuolo2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = 00000 | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Unione Sportiva Sassuolo Calcio''''' (biežāk saukts vienkārši par '''''Sassuolo''''') ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Sasuolo]] pilsētas [[Emīlija-Romanja|Emīlijas-Romanjas reģionā]]. Klubs dibināts [[1920]]. gadā, pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijā]]. Tā kā Sasuolo nav ''Serie A'' prasībām atbilstoša stadiona, kluba mājas spēles tas aizvada kaimiņpilsētas [[Redžo Emīlija]]s stadionā ''Mapei Stadium – Città del Tricolore'', kurā ir {{nobr|20 084}} skatītāju vietas. Kopš savas dibināšanas klubs galvenokārt ir spēlējis zemākajās Itālijas līgās līdz 2012.—2013. gada sezonā kļuva par [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Serie B]] čempioniem, iegūstot tiesības spēlēt ''Serie A''. Savā ''Serie A'' debijas sezonā (2013—2014) komanda ierindojās 17. vietā, saglabājot vietu augstākajā līgā.<ref name="Sassuolo history">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.football-italia.net/clubs/Sassuolo/history|work=football-italia.net|title=Sassuolo history|accessdate=12 March 2015}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2025|9|20||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rosa Prima Squadra |url=https://www.sassuolocalcio.it/prima-squadra/rosa-prima-squadra/ |website=www.sassuolocalcio.it/ |accessdate={{Dat|2025|9|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200719203512/http://www.sassuolocalcio.it/prima-squadra/rosa-prima-squadra/ }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 3 | nat= SCO | pos=DF | name= [[Džoss Doigs]]}} {{Fs player | no= 5 | nat= GNB | pos=DF | name= [[Fali Kandē]] }} {{Fs player | no= 6 | nat= POL | pos=DF | name= [[Sebastians Valukjevičs]]|other=īrē no [[Torino FC|Torino]]}} {{Fs player | no= 7 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Kristians Volpato]] }} {{Fs player | no= 9 | nat= MAR | pos=FW | name= [[Valīds Hedīra]]|other=īrē no [[SSC Napoli|Napoli]]}} {{Fs player | no= 10 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Domeniko Berardi]] }} {{Fs player | no= 11 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Daniels Boloka]] }} {{Fs player | no= 12 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Džakomo Satalīno]] }} {{Fs player | no= 13 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Stefāno Turati]] }} {{Fs player | no= 14 | nat= DEN | pos=FW | name= [[Laurss Skjellerups]] }} {{Fs player | no= 15 | nat= ITA | pos=DF | name= [[Eduardo Pjēranjolo]] }} {{Fs player | no= 16 | nat= ITA | pos=GK | name= [[Džoēle Zaki]] }} {{Fs player | no= 17 | nat= COL | pos=DF | name= [[Jefersons Pass]] }} {{Fs player | no= 18 | nat= SRB | pos=MF | name= [[Nemaņa Matičs]] }} {{Fs player | no= 19 | nat= ITA | pos=DF | name= [[Filipo Romanja]] |other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 20 | nat= GAM | pos=FW | name= [[Alieu Fadera]] | other=īrē no [[Como 1907|Como]]}} {{Fs player | no= 21 | nat= IDN | pos=DF | name= [[Džejs Idzess]]}} {{Fs player | no= 24 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Luka Moro]] }} {{Fs player | no= 25 | nat= MLI | pos=DF | name= [[Vojo Kulibalī]]|other=īrē no [[Leicester City F.C.|Leicester City]] }} {{Fs player | no= 26 | nat= NED | pos=DF | name= [[Kass Odentāls]]}} {{Fs player | no= 35 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Luka Lipāni]] }} {{Fs player | no= 40 | nat= BEL | pos=MF | name= [[Asters Vrankss]]|other=īrē no [[VfL Wolfsburg]] }} {{Fs player | no= 42 | nat= NOR | pos=MF | name= [[Kristians Torstveds]] }} {{Fs player | no= 44 | nat= ITA | pos=MF | name= [[Edoardo Jannoni]] }} {{Fs player | no= 45 | nat= FRA | pos=FW | name= [[Armāns Lorentins]] }} {{Fs player | no= 49 | nat= KOS | pos=GK | name= [[Arijanets Muričs]]|other=īrē no [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]] }} {{Fs player | no= 77 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Nikolass Pjērīni]]}} {{Fs player | no= 80 | nat= BIH | pos=DF | name= [[Tariks Muharemovičs]]}} {{Fs player | no= 90 | nat= CAN | pos=MF | name= [[Ismaēls Konē]]|other=īrē no [[Olympique Marseille|Marseille]]}} {{Fs player | no= 99 | nat= ITA | pos=FW | name= [[Andrea Pinamonti]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 2012–13, 2024–25 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 2007–08 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.sassuolocalcio.it/ Oficiālā kluba vietne] {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{DEFAULTSORT:Sassuolo}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio]] t4wr40kchislmhffh5dq1aptub4dvg4 0 278175 4548122 4465536 2026-11-11T06:43:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548122 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jezups Kindzulis | attēls =Jezups Kindzulis.jpg | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1883|04|16}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dricānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1941. gadā (57—58 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jezups Kindzulis''' ({{dat|1883|04|16|N|bez}} — {{dat|1941|||N|bez}}), zināms arī kā '''Čenču Jezups''', bija [[Latvija]]s literāts un politiķis. Bija [[Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1883|04|16||bez}} [[Dricānu pagasts|Dricānu pagasta]] "Kuzmās".<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Kindzuļs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/197 | archive-date = 2016. gada 27. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20160827235348/http://latgalesdati.du.lv/persona/197 }}</ref><ref name="dv">{{Ziņu atsauce | title = Jezupu Kindzuli pieminot | last = V. G. | publisher = Daugavpils Vēstnesis | date = 1943. gada 13. jūnijā | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_dave1943n137{{!}}article:DIVL193{{!}}issueType:P }}</ref> Mācījās pagasta skolā, [[Rēzekne]]s pilsētas skolā, [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] ģimnāzijā, vēlāk studēja [[Pēterburgas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē.<ref name="dv" /><ref name="ldg">{{LDG 1918|57}}</ref> 1903. gadā piedalījās "Pēterburgas latviešu muzikāliskās sabiedrības" teātra trupas dibināšanā.<ref name="dv" /> Darbojās žurnālistikā, bija [[latgaliešu valoda|latgaliski]] rakstošā laikraksta "[[Drywa]]" līdzstrādnieks un laikraksta "Latgolas Zemkūpis" redaktors.<ref name="ld" /> Savus rakstus parakstīja ar pseidonīmu "Dzirkste".<ref name="dv" /> Piedalījies [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kā sanitārs, apbalvots ar 3. un 4. pakāpes [[Jura medaļa|Sv. Jura medaļām]].<ref name="ld" /> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s kļuva par Rēzeknes Tirdzniecības skolas direktoru un skolotāju,<ref name="ldg" /> bija [[Latgales pagaidu zemes padome]]s loceklis, tad [[Tautas padome]]s loceklis (1918-1920). No 1920. līdz 1922. gadam — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts no [[Latgales Zemnieku partija]]s. Tāpat no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] biedrs ar balsstiesībām valdībā.<ref name="ld" /> Ar pseidonīmu Čenču Jezups sarakstīja pirmo romānu latgaliešu valodā — "Pīters Vylāns".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Balvu reģiona enciklopēdija | publisher = Balvu Centrālā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 21. martā | url = http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=938 }}</ref> {{dat|1941|05|28||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] arestēts un ieslodzīts cietumā, par tālāko likteni nav ziņu. Tiek uzskatīts, ka viņš gāja bojā cietumā.<ref name="ld" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jezupa Kindzuļa piemiņai | last = M. Bukšs | publisher = Dzeive | date = 1961. gada jūlijā | accessdate = 2015. gada 20. martā }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Radio Liberty latgaļu raidejumi | publisher = Latgolas Balss | date = 1978. gada 22. aprīlī | accessdate = 2015. gada 20. martā }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Kindzulis, Jezups}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 5w0j1n5jsv60yos2qg3uwfj5nz6m4xl 0 278506 4548124 4465538 2026-11-11T06:44:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548124 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jezups Rubulis | attēls =Jezups Rubulis.gif <!------ Pirmais amats ------> | amats =[[Rēzeknes pilsētas galva]] | term_sākums ={{dat|1929|||N|bez}} | term_beigas ={{dat|1932|04|05|N|bez}} | priekštecis =[[Alfrēds Skroders]] | pēctecis =[[Nikolajs Skangals]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[1. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = [[1922]]. gads | term_beigas2 = [[1925]]. gads <!------ Personas dati ------> | dzim_dati ={{dat|1898|01|02}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Viļānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1941|9|7|1898|1|2}} | mir_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Rēzekne|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Darba partija]], [[Latgales Progresistu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jezups Rubulis''' (dzimis {{dat|1898|01|02}}, miris {{dat|1941|9|7}}) bija [[Latvija]]s politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis [[1. Saeima]]s deputāts, Saeimas sekretāra biedrs. No 1929. līdz 1932. gadam — [[Rēzekne]]s pilsētas galva. == Biogrāfija == Jezups Rubulis piedzima {{dat|1898|01|02||bez}} [[Viļānu pagasts|Viļānu pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Rubulis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 23. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2237 | archive-date = 2016. gada 2. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20160402175101/http://latgalesdati.du.lv/persona/2237 }}</ref> Studējis [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]].<ref name="lkok">{{Tīmekļa atsauce | title = Rubulis, Jezups | publisher = Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi | accessdate = 2015. gada 23. martā | url = http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1349 }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pabeidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu. Apbalvots ar III šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], piedalījies [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]].<ref name="lkok" /> 5. oktobrī netālu no [[Varakļāni]]em, vadīdams 30 cilvēku lielu nodaļu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kontrolētajā teritorijā, tika smagi ievainots krūtīs, taču neatstāja ierindu un izpildīja uzdevumu, atgriezās ar gūstekņiem un svarīgu informāciju. Par to apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]].<ref name="lkok" /> 1920. gada augustā atvaļināts no dienesta.<ref name="lkok" /> Turpmāk dzīvojis [[Rēzekne|Rēzeknē]]. No 1922. līdz 1925. gadam bija [[1. Saeima]]s deputāts, pārstāvēja [[Latgales Darba partija|Latgales Darba partiju]]. Ievēlēts Saeimas prezidijā — bija sekretāra biedrs. 1929. gadā kļuva par Rēzeknes pilsētas galvu, amatā bija līdz 1932. gadam. No 1933. līdz 1935. gadam strādāja par notāru.<ref name="ld" /> {{dat|1937|12|14||bez}} Donato viesnīcā Rēzeknē Francis Markovskis, esot alkohola reibumā, ar [[revolveris|revolveri]] raidīja trīs šāvienus griestos. Ar ceturto šāvienu viņš sašāva Jezupu Rubuli krūtīs. Rubulis smagā stāvoklī tika nogādāts Rēzeknes Sarkanā krusta slimnīcā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jezupa Rubuļa stāvoklis bez cerībām | publisher = [[Brīvā Zeme]] | date = 1937. gada 16. decembrī | accessdate = 2015. gada 24. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n286{{!}}article:DIVL573{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1937n286{{!}}article:DIVL573{{!}}issueType:P }}</ref> Iespējams, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] izsūtīts uz Sibīriju. Par turpmāko likteni ziņu nav.<ref name="ld" /><ref name="lkok" /> Apbalvots ar [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]].<ref name="lkok" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rubulis, Jezups}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] bin1il5nrl555afyvf9f205gjl7k78a 0 278949 4548184 4465707 2026-11-11T11:32:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548184 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jāzeps Roskošs | attēls =Jāzeps Roskošs.png | amats =[[1. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1925]]. gads | dzim_dati ={{dat|1891|11|13}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Bērzpils pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1960|07|28|1891|11|13}} | mir_vieta ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Bredforda}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jāzeps Roskošs''' ({{dat|1891|11|13|N|bez}} — {{dat|1960|07|28|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[1. Saeima]]s deputāts, [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšsēdētājs. == Biogrāfija == Jāzeps Roskošs piedzima {{dat|1891|11|13||bez}} [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]].<ref name="ldg">{{LDG 1918|73}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jāzeps Roskošs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2931 | archive-date = 2016. gada 4. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304222620/http://latgalesdati.du.lv/persona/2931 }}</ref> Mācījies [[Domopole]]s pamatskolā, [[Rēzekne]]s tirdzniecības skolā un komercskolā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gadā iesaukts [[Krievijas armija|Krievijas armijā]].<ref name="ldg" /> 1918. gada sākumā no [[Rumānija]]s atgriezās [[Latgale|Latgalē]]. Strādāja par skolotāju Latgales skolotāju sagatavošanas kursos. 1919. gada vasarā, [[Latvijas brīvības cīņas|Neatkarības kara]] laikā šķērsoja fronti un [[Rīga|Rīgā]] brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]]. 1920. gada sākumā no dienesta atbrīvots.<ref name="ldg" /> Pēc kara kļuva par sevišķu uzdevumu ierēdni Valsts informācijas birojā. No biroja likvidēšanas līdz 1922. gada rudenim bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedra sekretārs Latgales lietās. No 1922. līdz 1925. gadam strādāja [[1. Saeima|1. Saeimā]].<ref name="ldg" /> Ievēlēts no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s, bet kopā ar [[Antons Dzenis|Antonu Dzeni]] un [[Francis Trasuns|Franci Trasunu]] 1924. gada aprīlī atšķēlās no partijas, izveidojot Latgales Demokrātu frakciju. Pēc darba parlamentā ieņēma amatus Zemes bankas padomē, [[Latvijas Banka]]s diskonta komisijā, Ministru kabineta likvidācijas komisijā un Valsts zemju fonda paplašināšanas komisijā.<ref name="ldg" /> No 1924. līdz 1940. gadam bija laikraksta "Zemnieka Balss" redaktors.<ref name="ld" /> No 1927. līdz 1932. gadam Roskošs bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|LR Iekšlietu ministrija]]s Latgales lietu nodaļas vadītājs. No 1932. līdz 1934. gadam — [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1936. gadam — [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā. Miris [[Bredforda|Bredfordā]] {{dat|1960|07|28||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Nekrologs | publisher = Londonas Avīze | date = 1960. gada 12. augustā | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0738{{!}}article:DIVL351{{!}}page:7{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0738{{!}}article:DIVL351{{!}}page:7{{!}}issueType:P }}</ref> Apbedīts {{dat||08|02||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Miris bijušais Saeimas deputāts | publisher = Londonas Avīze | date = 1960. gada 5. augustā | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0737{{!}}article:DIVL47{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0737{{!}}article:DIVL47{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Roskošs, Jāzeps}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latgales Demokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]] 2lzq42t2772r03wpxdgtne6mxhl7unb 0 279764 4547891 4332839 2026-11-10T18:23:43Z Pirags 3757 /* Nosaukums */ 4547891 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Strādnieku sports un sargs | image = | caption = SSS emblēma | founder = | type = Sporta organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{dat|1921|6|8}} | location = | coordinates = | origins = | key_people = [[Bruno Kalniņš]] | area_served = | products = | services = | focus = | mission = | method = | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = 6524 <small>(1933.)<ref name="Stranga">{{publikācijas atsauce| author=Aivars Stranga|editor=|date=1991-12-21|title=Strādnieku Sporta Savienība (SSS)|trans_title=|journal=''Latvijas Jaunatne''|volume=|issue=nr. 195|series=|pages=2. lpp|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref></small> | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = | dissolved = {{dat|1934|5|15}} | footnotes = }} '''''Strādnieku sports un sargs''''' ('''SSS''', sarunvalodā — siseņi), sākotnēji '''Strādnieku sporta savienība''', bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret [[fašisms|fašistu]] un [[komunisms|komunistu]] iespējamiem uzbrukumiem.<ref name="Stranga" /> == Nosaukums == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1921. gada jūnijā [[Lucavsala|Lucavsalā]] nodibināja strādnieku sporta organizāciju, to nosaucot par Strādnieku sporta savienību. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas [[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja ''Strādnieku sports un sargs'', pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.<ref name="Stranga" /><ref name="SSSdibin">{{publikācijas atsauce|author=|editor=|date=1925-6-1|title=Zem jauna nosaukuma|trans_title=|journal=''Latvijas Strādnieku Sports''|volume=|issue=nr. 4|series=|pages=|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Strādnieku sports un sargs.png|thumbnail|left|[[Bruno Kalniņš]], sakot runu Strādnieku sports un sargs demonstrācijā 1933. gadā]] Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts [[Bruno Kalniņš]]. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas. Sākotnēji SSS bija sadalīta [[bataljons|bataljonos]], rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica atvaļinātais virsleitnants [[Sergejs Staprāns]], viņa palīgs atvaļinātais kapteinis [[Eduards Plan-Dubrovskis]]. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku. 1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] SSS tika aizliegta.<ref name="Stranga" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 80lc0igic65ffgdj7zavrhzzj6skeww 4547896 4547891 2026-11-10T18:29:36Z Pirags 3757 /* Nosaukums */ 4547896 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Strādnieku sports un sargs | image = | caption = SSS emblēma | founder = | type = Sporta organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{dat|1921|6|8}} | location = | coordinates = | origins = | key_people = [[Bruno Kalniņš]] | area_served = | products = | services = | focus = | mission = | method = | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = 6524 <small>(1933.)<ref name="Stranga">{{publikācijas atsauce| author=Aivars Stranga|editor=|date=1991-12-21|title=Strādnieku Sporta Savienība (SSS)|trans_title=|journal=''Latvijas Jaunatne''|volume=|issue=nr. 195|series=|pages=2. lpp|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref></small> | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = | dissolved = {{dat|1934|5|15}} | footnotes = }} '''''Strādnieku sports un sargs''''' ('''SSS''', sarunvalodā — siseņi), sākotnēji '''Strādnieku sporta savienība''', bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret [[fašisms|fašistu]] un [[komunisms|komunistu]] iespējamiem uzbrukumiem.<ref name="Stranga" /> == Nosaukums == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1921. gada jūnijā [[Lucavsala|Lucavsalā]] nodibināja strādnieku sporta organizāciju, to nosaucot par Strādnieku sporta savienību. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja ''Strādnieku sports un sargs'', pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.<ref name="Stranga" /><ref name="SSSdibin">{{publikācijas atsauce|author=|editor=|date=1925-6-1|title=Zem jauna nosaukuma|trans_title=|journal=''Latvijas Strādnieku Sports''|volume=|issue=nr. 4|series=|pages=|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Strādnieku sports un sargs.png|thumbnail|left|[[Bruno Kalniņš]], sakot runu Strādnieku sports un sargs demonstrācijā 1933. gadā]] Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts [[Bruno Kalniņš]]. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas. Sākotnēji SSS bija sadalīta [[bataljons|bataljonos]], rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica atvaļinātais virsleitnants [[Sergejs Staprāns]], viņa palīgs atvaļinātais kapteinis [[Eduards Plan-Dubrovskis]]. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku. 1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] SSS tika aizliegta.<ref name="Stranga" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 8glx9dek0fgozqt9iob2ioaw1id1kc6 0 280256 4547790 4465214 2026-11-10T13:42:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547790 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Francis Zeps | attēls =Francis Zeps.png | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1928]]. gads | dzim_dati ={{dat|1899|12|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Varakļānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|2000|03|24|1899|12|05}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Indianapolisa}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Demokrātu partija]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Francis Zeps''' ({{dat|1899|12|05|N|bez}} — {{dat|2000|03|24|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātu partiju]], vēlāk — [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība|Latgales Demokrātisko zemnieku apvienību]]. == Biogrāfija == Francis Zeps piedzima {{dat|1899|12|05||bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] "Madzuļos".<ref name="ldg">{{LDG 1918|84}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Francis Zeps | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 7. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/883 | archive-date = 2016. gada 5. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160305061508/http://latgalesdati.du.lv/persona/883 }}</ref> Strādājis par skolotāju, bijis Latvijas Pretalkohola biedrības aktīvs dalībnieks.<ref name="ldg" /> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Latgales Demokrātu partija]]s saraksta.<ref name="ld" /> Parlamentā strādājis līdz 1928. gadam. Darbojies presē: no 1926. līdz 1929. gadam bija Latgales Demokrātu partijas laikraksta "Zemnīka Bolss" redaktors. Zeps bija arī laikraksta "Latgales Škola" līdzredaktors.<ref name="ld" /> No 1929. līdz 1940. gadam bija [[Valsts zemes banka]]s Daugavpils nodaļas pārvaldnieks.<ref name="ld" /> No 1937. līdz 1940. gadam Zeps bija [[Daugavpils]] Latviešu biedrības valdes loceklis. [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laikā]] no 1941. līdz 1944. gadam bija [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] vecākā vietnieks, Daugavpils pilsētas valdes revīzijas komisijas priekššēdētājs.<ref name="ld" /> Pēc tam devies trimdā. Miris {{dat|2000|03|24||bez}} [[Indianapolisa]]s pilsētā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zeps, Francis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 9z34jqgzq3zvvv3mw6hrhn20c98focb 0 280806 4548026 4532040 2026-11-10T23:35:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548026 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schritte zur Inklusion.svg|thumb|Daži no izglītības variantiem. No augšas: <br /><br />Izslēgšana — sabiedrība ignorē invalīdus, <br /><br />Segregācija — invalīdi tiek nodalīti pa grupām un izglītoti katrā grupā atsevišķi, <br /><br />Integrācija — visas grupas tiek pēc iespējas iekļautas kopējā sistēmā, <br /><br />Iekļaušana — grupas tiek pilnībā likvidētas.]] '''Iekļaujošā izglītība''' ir [[izglītība]]s veids, kurš cenšas sniegt vienādas izglītības iespējas visiem neatkarīgi no tā, kādas ir [[Cilvēki|cilvēka]] spējas, vajadzības, vecums un/vai [[veselība]]s stāvoklis un citas atšķirības.<ref name="Iekļaujošā izglītība">[http://www.iac.edu.lv/seminari/ieklaujosa-izglitiba/ Iekļaujošā izglītība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150428165438/http://www.iac.edu.lv/seminari/ieklaujosa-izglitiba/ |date={{dat|2015|04|28||bez}} }}, iac.edu.lv, {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> Iekļaujošās izglītības mērķi ir mazināt barjeras, uzlabot rezultātus un izbeigt [[diskriminācija|diskrimināciju]].<ref>[http://www.readcube.com/articles/10.1111%2F1467-8527.00275?r3_referer=wol&tracking_action=preview_click&show_checkout=1 Inclusive Education: a critical perspective, Geoff Lindsay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305013252/http://www.readcube.com/articles/10.1111%2F1467-8527.00275?r3_referer=wol&tracking_action=preview_click&show_checkout=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, readcube.com, {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> Latvijā ar jēdzienu "iekļaujošā izglītība" parasti saprot vienu no tās paveidiem — integrācijas izglītību, kas piedāvā pilnīgi sapludināt skolniekus neatkarīgi no skolnieku un skolu spējām un iespējām. Šādas pilnīgi integrētas skolas pasaulē tiek izmantotas reti un parasti tām tiek atlasīti bērni, kas neietilpst grupās ar smagām problēmām.<ref>Scheyer et al. (1996). The Inclusive Classroom Teacher Created Materials, Inc. ''The Inclusive Classroom''</ref> Pilnīga iekļaušana savukārt prasa skolas pārbūvi atbilstoši visu iespējamo skolēnu problēmu novēršanas nepieciešamībai.<ref name="Ahmetova">Педагогика и психология инклюзивного образования: учебное пособие. Ахметова Д.З., Нигматов З. Г., Челнокова Т. А. и др. / Ахметова Д. З.. — Казань: Познание, 2013.</ref> Pilnvērtīgu pētījumu par iekļaujošās izglītības efektivitāti pašlaik faktiski nav, neraugoties uz to, ka tā tiek realizēta jau trīsdesmit gadus. Ir tikai iekšējas iekļaujošās izglītības izpētes un apraksti, bet nav datu par iekļaujošās izglītības atnestajiem mācību sasniegumiem.<ref name="IZM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf |title=IZM: Starptautiskā prakse iekļaujošas izglītības nodrošināšanai skolēniem ar speciālām vajadzībām |access-date={{dat|2020|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417090704/http://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180417090704/http://www.izm.gov.lv/images/RA_101215.pdf |date={{dat|2018|04|17||bez}} }}</ref> Datu vākšanu apgrūtina arī atšķirības dažādu valstu pieejā īpaši izglītojamo jēdzienam, tādēļ statistika ir ļoti nosacīta.<ref>[https://www.european-agency.org/sites/default/files/easie_key_messages_and_findings_2014-2016_lv_0.pdf Eiropas Aģentūras statistika par iekļāujošo izglītību: Galvenās atziņas un konstatējumi (2014 / 2016)] 7. lpp.</ref> == Veidi == Lai gan termini nereti tiek jaukti un dažādi izprasti, parastie iekļaujošās izglītības varianti ir: * "Paplašinātā dalība" (''Widening participation''), kuras ierobežotais mērķis ir palielināt invalīdu, nabadzīgo un etniski diskriminēto grupu pārstāvniecību vidējā un augstākajā izglītībā, taču tā nestāda par mērķi sniegt šādu izglītību visiem;<ref>[https://www.nao.org.uk/report/widening-participation-in-higher-education-in-england/ National Audit Office: Widening participation in higher education in England]</ref> * "Meinstrīmings" (''Mainstreaming''), kura procesā skolēni daļu mācību laika pavada kopā, bet daļu atsevišķi, kā arī tiek organizēta kopīga brīvā laika pavadīšana. Meinstrīmings cenšas maksimāli integrēt skolēnus parastajās klasēs bez speciāla atbalsta, bet ievēro, ka dažādiem skolēniem ir atšķirīgs laiks, ko viņi var tajās pavadīt;<ref>[http://drkennethshore.nprinc.com/special-education/mainstreaming-special-education-students-parent-role/ Mainstreaming Special Education Students: The Parent Role] By Dr. Kenneth Shore</ref> * "Iekļaušana" (''Inclusion''), kurā visas skolas tiek pārbūvētas atbilstoši visu kategoriju skolēnu vajadzībām, sagatavots atbilstoša daudzuma personāls un visi bērni tiek mācīti kopā, bet tie bērni, kuriem tas nepieciešams, saņem speciālu atbalstu. Šādas skolas vairumā gadījumu ir parādījušas savu efektivitāti, taču prasa lielus materiālos un profesionālos resursus;<ref>[https://books.google.ru/books?id=e8SEDwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D0%B7%D0%B8%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B5+%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5&hl=ru&sa=X&ved=0ahUKEwiT5ZW_ifXiAhXEdJoKHdJqCWYQ6AEILjAB#v=onepage&q=%D0%B8%D0%BD%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D0%B7%D0%B8%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5&f=false Голубева Л. В. ''Инклюзивное образование: идеи, перспективы, опыт''.] — Волгоград: "Учитель", 2014. — 95 с. — ISBN 9785705728237.</ref> * "Integrācija" (''Integration''), kurā bērni tiek apvienoti vienās klasēs, nerēķinoties ar skolu iespējām un bērnu vajadzībām.<ref name="Ahmetova" /> Šis nabadzīgo zemju ceļš tiek realizēts Latvijā.<ref name="Skolas vārds">[http://riebinuvidusskola.lv/files/skolas_vards_nr_3.pdf "Skolas vārds" #3: Iekļaujošā izglītība: mīts vai realitāte?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190921034634/http://riebinuvidusskola.lv/files/skolas_vards_nr_3.pdf |date={{dat|2019|09|21||bez}} }}, 26-27. lpp.</ref> == Vēsture == Pirmie mēģinājumi izveidot izglītības sistēmu, kas integrētu dažādus invalīdus sabiedrībā, sākās 1970. gados vienlaikus [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[ASV]] un [[Japāna|Japānā]]. Efekts bija divējāds. Vieglākās invaliditātes grupas uzlaboja savas sekmes un sociālās prasmes; taču tika atzīmēta diskriminācijas pastiprināšanās pret smagākajām grupām viņu radīto faktisko vai iedomāto problēmu dēļ.<ref>Taylor, S.J. (1988, Spring). ''Caught in the continuum: A critical analysis of the principles of the least restrictive environment.'' JASH, 13(1): 41-53.</ref> 1999. gadā ASV tika pieņemts kurss uz maksimālu integrāciju.<ref>Consortium of Citizens with Disabilities. (2012). Olmstead Implementation and the Concept of the Most Integrated Setting. Washington, DC.</ref> 2015./2016. mācību gadā 70% ASV skolēnu ar veselības problēmām mācījās, 80% laika pavadot kopējās klasēs. Vairums no šādiem skolēniem sekmīgi pabeidza skolu. Tomēr disciplīnas pārkāpumu skaits šajā grupā ievērojami pārsniedza vidējo.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncld.org/research/state-of-learning-disabilities |title=Horowitz, S. H., Rawe, J., & Whittaker, M. C. (2017). ''The State of Learning Disabilities.'' New York, NY: National Center for Learning Disabilities. |access-date={{dat|2020|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120502115549/http://www.ncld.org/stateofld }}</ref> Smagos gadījumos integrācija pozitīvu efektu parasti nedeva.<ref>Cullinan, Elizabeth (2017). ''"Voice of the child - An Investigation into the social inclusion of children with autistic spectrum disorder in mainstream primary settings"''. Reach. 30: 23–35.</ref> == Teorija == [[Skola]], kas realizē iekļaujošu izglītību, ir skola ikvienam cilvēkam.<ref name="Iekļaujošā izglītība" /> Izglītība ir cilvēka attīstības un funkcionalitātes veicinātājs, neskatoties uz jebkādām barjerām, tādēļ jebkāda veida nespēja vai trūkums nedrīkst būt diskvalificējošs. [[Iekļaušana]]s pamatā ir aptvert visu audzēkņu vajadzības.<ref>[http://www.childinfo.org/files/childdisability_GuidelinesforInclusion.pdf Guidelines for Inclusion: Ensuring Access to Education for All] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100622073622/http://www.childinfo.org/files/childdisability_GuidelinesforInclusion.pdf |date={{dat|2010|06|22||bez}} }}, childinfo.org, {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> Vadoties pēc iekļaujošās izglītības principiem, ikvienam bērnam, jaunietim vajadzētu būt iespējai apmeklēt mājām tuvāko skolu. Ikvienai skolai jāspēj sniegt izglītība ikvienam skolniekam, neskatoties uz dažādiem faktoriem.<ref>[http://www.inclusionbc.org/our-priority-areas/inclusive-education/what-inclusive-education What is Inclusive Education?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150413115723/http://www.inclusionbc.org/our-priority-areas/inclusive-education/what-inclusive-education |date={{dat|2015|04|13||bez}} }}, inclusionbc.org, {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> Iekļaujoša skola ir strukturēta tā, lai visi skolēni varētu mācīties kopā.<ref>[http://lib.syndetics.com/index.php?isbn=1557348804/LC.JPG&type=hw7 The Inclusive Classroom Teacher Created Materials, Scheyer et al.], {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> [[UNESCO]] [[Salamankas paziņojums|Salamankas paziņojumā]] ir apgalvots, ka iekļaujošā izglītība ir balstīta uz [[koncepcija]]s par [[sociālais taisnīgums|sociālo taisnīgumu]]. Pieņēmumi saskaņā ar šo paziņojumu: <!-- Pieņēmumu autors nav norādīts, bet atstāju, lai ir. Dalībnieks:Egilus. --> * visi skolēni skolā ierodas ar atšķirīgām vajadzībām un spējām, tāpēc, būtībā, neviens skolēns nav atšķirīgs; * vispārējas [[izglītības sistēma]] ir atbildīga par to, lai izglītība būtu pieejama visiem izglītojamajiem; * atsaucīgas vispārējās izglītības sistēmas rada lielas cerības un standartus; * skolās strādā izglītoti [[skolotājs|skolotāji]], kuri ir labi sagatavoti un spēj risināt visu skolēnu problēmas un izprast visu skolēnu vajadzības; * progress vispārējā izglītībā ir process, kurā jāsastrādājas skolām un dažādām kopienām, lai radītu [[pilsonis|pilsoņus]] iekļaujošai sabiedrībai, tādus pilsoņus, kuri būtu izglītoti un prastu baudīt visas priekšrocības, tiesības un pieredzi, kuru būtu saņēmuši savā dzīvē.<ref>SAGE database, Education for All?": A Histrorycal Analysis of International Inclusive Educational Policy and Individuals with Disabilities, SAGE.com, {{dat|2015|3|10|SK}}</ref> Pretēji šai teorijai, daudzi izglītības speciālisti norāda uz nepieciešamību saglabāt speciālās skolas tiem viņu audzēkņiem, kuriem iekļaušanas izglītība pazeminās sekmju līmeni. Viņuprāt, vispārizglītojošā skola nekad nespēs nodrošināt tik kvalitatīvu individuālo izglītojošo un medicīnisko pieeju kā speciālā skola, vēl jo vairāk to nespēj pašreizējās skolas. Taču speciālā izglītība izmaksā valstij ļoti dārgi: uz vienu speciāli izglītojamu skolēnu tiek tērēts 9—10 reizes vairāk līdzekļu kā uz parasto.<ref name="Skolas vārds" /> Attiecīgi valsts ir materiāli ieinteresēta pārvest viņus visus uz iekļaujamo izglītību neatkarīgi no sistēmas spējas viņus uzņemt. == Realizācija Latvijā == Reformas radikālums no paša sākuma izsauca protestus gan no skolotāju, gan no vecāku puses. Vecāki protestēja pret dažādu līmeņu skolu apvienošanu, uzskatot to par esošo skolu iznīcināšanu un iespējamo izglītības kvalitātes pasliktināšanos.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/sasteigtu-lemumu-nebus/ Liepājniekiem.lv: Sasteigtu lēmumu nebūs]</ref> Skolotāji norādīja uz sistēmas nesagatavotību dažādu invalīdu integrācijai. Piemēram, pie klasē esoša skolēna pat ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem klasē jābūt diviem pilnvērtīgiem pedagogiem, jo vienlaikus jārealizē divas dažādas mācību programmas.<ref name="IZM" /> Latvijas apstākļos "iekļaujošās izglītības", faktiski — integrācijas izglītības, sekas nepārdomātās ieviešanas dēļ bieži ir bijušas nevēlamas gan parastajiem skolēniem, gan skolēniem ar īpašām vajadzībām. Kamēr valsts iestādes zīmē visumā priecīgu ainu, nevalstisko organizāciju savāktās ziņas liecina par negatīvas pieredzes pārsvaru.<ref name="NRA">[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/271565-ieklaujosas-izglitibas-atskiriga-seja-teorija-un-prakse.htm NRA: Iekļaujošās izglītības atšķirīgā seja teorijā un praksē]</ref> Pēc oficiālajiem skaitļiem, skolnieku ar īpašām vajadzībām, t. s. "integrēto", 2018./2019. mācību gadā vispārējā izglītībā bijuši tikai 6000 jeb 2,1% no visiem audzēkņiem, tomēr valsts materiālais atbalsts šai pašā laikā sniegts divreiz lielākam bērnu skaitam, lai tie nepamestu mācības, neraugoties uz viņu atbalsta sistēmas trūkumu.<ref name="NRA" /> Liela nozīme ir arī tam, ka, uzsākot reformu ar iekļaujošo izglītību, [[Izglītības ministrija]] vienlaikus likvidēja šādos apstākļos nepieciešamās pedagoģiskās korekcijas programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijasregionuapvieniba.lv/v-krumins-izglitibas-reformas-zemudens-akmeni-vai-par-kludam-maksas-berni/ |title=LRA, V.Krūmiņš: Izglītības reformas zemūdens akmeņi – vai par kļūdām maksās bērni? |access-date={{dat|2020|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191023024441/http://latvijasregionuapvieniba.lv/v-krumins-izglitibas-reformas-zemudens-akmeni-vai-par-kludam-maksas-berni/}}</ref> Tika paredzēts. ka turpmāk sociālo pedagogu funkcijas pildīs neprofesionāļi — sociālie darbinieki pēc īsiem apmācības kursiem. Pateicoties tam, ka skolās ir liels skolēnu skaits ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās grūtībām]], uzvedības un emocionāliem traucējumiem, Latvija izpelnījusies ANO Bērna tiesību komitejas satraukumu, kura savās rekomendācijās Latvijai norādījusi, ka komiteju satrauc izglītības iestāžu neapmeklētāju skaits, kā pamatā, cita starpā, ir vecāku neieinteresētība un bērnu iebiedēšana skolā.<ref>[http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Atbalsts_berniem_ZINOJUMS.pdf Mk.gov.lv: PKC ziņojums par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017220202/http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Atbalsts_berniem_ZINOJUMS.pdf |date={{dat|2021|10|17||bez}} }} 36. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Izglītība]] br08aoelw4eyerjhxd9onewnijrag8f 0 281101 4547787 4465209 2026-11-10T13:39:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547787 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Francis Logins | attēls =Francis Logins.png | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1874|12|14}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Viļakas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1931|03|20|1874|12|14}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Viļaka}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Bezpartijiskā savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Francis Logins''' ({{dat|1874|12|14|N|bez}} — {{dat|1931|03|20|N|bez}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks un politiķis. Bijis [[2. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Francis Logins piedzima {{dat|1874|12|14||bez}} [[Viļakas pagasts|Viļakas pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Francis Logins | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/522 | archive-date = 2016. gada 31. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160331175646/http://latgalesdati.du.lv/persona/522 }}</ref> Ilggadējs apdrošināšanas biedrības «Rossija» ierēdnis.<ref name="ldg">{{LDG 1918|64}}</ref> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no Latgales Bezpartijiskās savienības saraksta. Saeimā izpelnījās ievērību ar konfliktu ar savu partijas biedru [[Staņislavs Kublickis|Staņislavu Kublicki]], kurš mēģināja panākt Logina atteikšanos no mandāta. Konflikta kulminācijā Kublickis ieslēdza Loginu dzīvoklī un viņa vārdā Saeimas prezidijam paziņoja par Logina atteikšanos no mandāta.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Miris bij. Saeimas deputāts F. Logins | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1931. gada 26. martā | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pebr1931n069%7carticle:DIVL415%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_pebr1931n069%7carticle:DIVL415%7cissueType:P }}</ref><ref name="lk">{{Ziņu atsauce | title = Miris bij. deputāts | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1931. gada 27. martā | accessdate = 2015. gada 14. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1931n70%7carticle:DIVL141%7cissueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lkar1931n70%7carticle:DIVL141%7cissueType:P }}</ref> Parlamentā strādāja līdz 1928. gadam.<ref name="ldg" /> Miris {{dat|1931|03|20||bez}} [[Viļaka|Viļakā]] no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]].<ref name="lk" /> Apglabāts Viļakas kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Logins, Francis}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1931. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} mtjoatqnr0qd7v9fcwtltwwtg76re7i 0 281297 4548167 4465669 2026-11-11T10:12:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548167 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Opincāns | attēls =Jānis Opincāns ap 1925.jpg | amats =[[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1931]]. gads | dzim_dati ={{dat|1899|03|25||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Bērzgales pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1973. gadā (73—74 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Mežvidi|3s=Mežvidi (Mežvidu pagasts)|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Opincāns''' ({{val-ltg|Jōņs Opyncāns}}; dzimis {{dat|1899|03|25||bez}}, miris 1973. gadā) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] literāts un politiķis. Pazīstams arī ar pseidonīmu '''Mycānu Jōņs'''. Bijis [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Jānis Opincāns piedzima {{dat|1899|03|25||bez}} [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] [[Micāni|Micānu]] ciemā<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jōņs Opincāns | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 15. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/1574 | archive-date = 2016. gada 5. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160305061521/http://latgalesdati.du.lv/persona/1574 }}</ref> zemnieka Jāņa Opincāna ģimenē. Agrā jaunībā devās uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur jau kādu laiku dzīvoja viņa brālis. 1917. gadā absolvēja Petrogradas Ņevas komercskolu un sāka studēt tieslietas [[Petrogradas Universitāte|Petrogradas Universitātē]], bet studijas nepabeidza. Kopā ar Vladislavu Zeimaļi (1898–1938) un Jōni Zvīdru (1895–1920) izdeva žurnālu "Gunkurs". 1919. gadā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā atgriezās dzimtenē, kopā ar V. Zeimaļi, J. Zvīdru un Ādolfu Zarkeviču (1897–1963) darbojās Rēzeknē iznākošā komunistu laikraksta "Taisniba" redakcijā. Darbojies arī kara revolucionārajā tribunālā,<ref name="Strods">[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/alkohols-skandali-un-politika-stasts-par-starpkaru-laika-deputatu-jani-opincanu.a400555/ Alkohols, skandāli un politika. Stāsts par starpkaru laika deputātu Jāni Opincānu] Kaspars Strods lsm.lv 2021. gada 18. aprīlī</ref> kopā ar Sarkano armiju aizbēga uz Padomju Krieviju, kur dibināja literāri politisko un zinātnisko žurnālu latgaliešu rakstu valodā "Lismia".<ref name="ld" /> 1921. gadā atgriezās Latvijā un sāka studijas [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]s Filozofijas nodaļā, bet 1926. gadā pārgāja uz Tautsaimniecības un juridisko zinātņu fakultāti. 1923. gadā kopā ar domubiedriem dibināja žurnālu "Reits", rakstīja arī dažādus literārus tekstus, 1923. gadā Rēzeknes tipogrāfija "Gromota" iespieda viņa lugu "Dzeiwes reits".<ref name="Strods"/> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) saraksta. No partijas atšķēlās un izveidoja [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija|Latgales Sociāldemokrātisko strādnieku un zemnieku partiju]] un tās frakciju Saeimā. No tās saraksta 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]].<ref>{{LDG 1918|66}}</ref> Nepiedienīgās uzvedības dēļ laikraksti J. Opincānam veltīja tādus epitetus kā "deputāts-žūpa", "alkoholiķis", "skandālists", "avantūrists", "piedzīvojumu meklētājs", "parazīts" u.c. 1931. gada februārī viņš piekāva savu civilsievu Teklu Solimu (1898–?), kuru pēc incidenta nogādāja slimnīcā.<ref name="Strods"/> 1931. gadā par Saeimas sēdes traucēšanu, "kunga prātā" esošajam Latgales tautas kalpam nācās parlamenta namu pamest kārtībsargu pavadībā, [[4. Saeima|4. Saeimā]] viņš ievēlēts netika. 1934. gada 23. jūlijā tiesa viņam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu. Vēlāk strādāja par mežsaimniecības grāmatvedi Jelgavā, Strenčos un Kārsavā. Pēc Otrā pasaules kara J. Opincāns 1950. gados strādāja par galveno grāmatvedi [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] kolhozā "Kutuzovs".<ref name="Strods"/> Miris 1973. gadā [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidu]] ciemā.<ref name="ld" /> Apglabāts Sila kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Opincāns, Jānis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] 1tk4chkxhmi55294i8cy7mekvb3rijt 0 282018 4548093 4465482 2026-11-11T05:07:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548093 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jaroslavs Viļpiševskis | attēls = | amats = [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1931]]. gads | dzim_dati ={{dat|1881|11|01}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Pildas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1945|9|6|1881|11|01}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Turmantas stacija|td=Lietuva}} | tautība =[[poļi|polis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jaroslavs Stefans Viļpiševskis''' ({{val|pl|Jarosław Stefan Wilpiszewski}}; dzimis {{dat|1881|11|01||bez}}, miris {{dat|1945|9|6|N|bez}}) bija [[poļi|poļu]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Jaroslavs Viļpiševskis piedzima {{dat|1881|11|01||bez}} [[Pildas pagasts|Pildas pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jaroslavs Viļpiševskis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/8489 | archive-date = 2016. gada 1. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20160401225258/http://latgalesdati.du.lv/persona/8489 }}</ref> Ieguvis augstāko izglītību.<ref name="ldg">{{LDG 1918|82}}</ref> No 1925. līdz 1931. gadam strādāja [[Saeima|Saeimā]], pārstāvot [[Poļu savienība|Poļu savienību]].<ref name="ld" /><ref name="ldg" /> Strādāja arī [[Daugavpils]] pilsētas domē, bija poļu preses redaktors Daugavpilī.<ref name="ld" /> No 1934. līdz 1940. gadam bija poļu nedēļas izdevuma "''Nasze Życie''" redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Iveta Rucka. Język polskiej mniejszości narodowej na Łotwie w okresie międzywojennym | publisher = INSTYTUT SLAWISTYKI POLSKIEJ AKADEMII NAUK, 37. lpp | accessdate = 2015. gada 23. aprīlī | url = http://www.ireteslaw.ispan.waw.pl/bitstream/handle/123456789/53/rucka.pdf?sequence=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304234726/http://www.ireteslaw.ispan.waw.pl/bitstream/handle/123456789/53/rucka.pdf?sequence=1 | archivedate = 2016. gada 4. Marts }}</ref> Pēc 1940. gada okupācijas dzīvoja Rīgā. Pēc Otrā pasaules kara, izmantojot Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainai pievienotajās bijušās Polijas teritorijās dzīvojošajiem poļiem doto iespēju izbraukt uz Poliju, kopā ar ģimeni fiktīvi nokārtoja šādu iespēju. Nomira repatriantu ešelona izbraukšanas dienā 1945. gada 6. septembrī Turmantas dzelzceļa stacijā (tagad [[Lietuva|Lietuvā]]).<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/94413 Nacionālā enciklopēdija]</ref> == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Viļpiševskis, Jaroslavs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Latvijas Poļu savienības politiķi]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] gxx1wuvk4geppqqbjnkak6xor0lbuow 0 282679 4548076 4465450 2026-11-11T04:10:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548076 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Izidors Muižnieks | attēls = | amats = [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1928]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads | dzim_dati ={{dat|1889|07|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Līvānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1981|01|26|1889|07|05}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | dzīvesb = | profesija =jurists, pedagogs | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Izidors Muižnieks''' ({{dat|1889|07|05|N|bez}} — {{dat|1981|01|26|N|bez}}) bija [[Latvija]]s jurists, pedagogs un politiķis. Bijis [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Izidors Muižnieks piedzima {{dat|1889|07|05||bez}} [[Līvānu pagasts|Līvānu pagastā]].<ref name="pgb">{{Tīmekļa atsauce | title = M | publisher = Preiļu Galvenā bibliotēka | accessdate = 2015. gada 29. aprīlī | url = http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=34 }}</ref> No 1909. līdz 1915. gadam mācījās Līvānu pagasta skolā. 1916. gadā absolvēja četrklasīgo augstāko tautskolu.<ref name="pgb" /> 1919. gadā Muižnieks sāka strādāt par skolotāju Līvānu pagasta Šlosbergas skolā. 1920. gadā sāka strādāt Līvānu pagasta pamatskolā. 1920. gadā pabeidza skolotāju kursus [[Rēzekne|Rēzeknē]], 1927. gadā — Rīgas Valsts vidusskolu pieaugušajiem. No 1922. līdz 1926. gadam strādāja [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] Tiltu pamatskolā.<ref name="pgb" /> Vēlāk strādāja par revidenta palīgu [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolē]]. No 1927. līdz 1934. gadam studēja jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref name="pgb" /> Muižnieks sākotnēji darbojās [[Latgales Zemnieku partija|Latgales Zemnieku partijā]], bet 1923. gadā kļuva par [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) biedru, organizēja partijas nodaļu Līksnas pagastā.<ref name="pgb" /> No 1926. līdz 1928. gadam bija LSDSP Latgales apgabala komitejas laikraksta «Latgolas Darbs» redakcijas kolēģijā. 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no LSDSP saraksta Latgales apgabalā. 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]]. 1932. gadā par komunistisku propagandu izslēgts no LSDSP; Saeimā izveidoja frakciju «Latgales Kreisais sociālists».<ref name="pgb" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Izidors Muižnieks | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 29. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/4429 | archive-date = 2016. gada 1. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20160401125334/http://latgalesdati.du.lv/persona/4429 }}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] {{dat|1934|05|16||bez}} arestēts un nogādāts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]], pēc tam — [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]]. No tās atbrīvots {{dat|1935|03|29||bez}}.<ref name="pgb" /> No 1938. gada [[Daugavpils|Daugavpilī]] strādāja par advokāta D. Hibšmana palīgu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā iecelts par Daugavpils apriņķa [[Tautas Saeima]]s vēlēšanu komisijas locekli. {{dat|1940|09|28||bez}} arestēts un nogādāts Daugavpils cietumā. {{dat|1941|04|19||bez}} piespriesti 8 gadi ieslodzījumā. 1949. gadā atbrīvots.<ref name="pgb" /> Miris {{dat|1981|01|26||bez}}.<ref name="pgb" /> Apglabāts Jersikas Škaparu kapos.<ref name="pgb" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Muižnieks, Izidors}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] 64vdqwdkmkdn3pb6u86bl2swga32s27 10 286204 4548054 4547512 2026-11-11T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4548054 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? |2026-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? |2026-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? |2026-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[žurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? |2026-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? |2026-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? |2026-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? |2026-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lazanja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? |2026-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? |2026-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? |2026-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]}} * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? |2026-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> ich388yghwa7wini3ywqbtaugg7w0hn 0 286320 4548066 3537123 2026-11-11T03:13:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548066 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Irina Perevertkina | vārds_orig = ''Ирина Владимировна Переверткина'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} <br />{{RUS}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Irina Perevertkina''' ({{val|ru|Ирина Владимировна Переверткина}}; dzimusi {{dat|1967|10|27|L}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s [[šahs|šahiste]]. Pasaules čempionāta korespondencšahā (2011—2014) uzvarētāja. [[Starptautiskā Korespondencšaha federācija|ICCF]] [[lielmeistars (šahs)|lielmeistare]] (LGM, 1998) un starptautiskais meistars (IM, 2014).<ref>[https://www.iccf.com/player?id=940350 IM Perevertkina, Irina Vladimirovna]</ref> == Biogrāfija == 1985. gadā beigusi Maskavas 905. vidusskolu. 1991. gadā beigusi Maskavas valsts tehnisko universitātes mašīnbūves tehnoloģiju fakultāti. 2010. gadā aizstāvējusi maģistra grādu Krievijas valsts fiziskās kultūras, sporta, jaunatnes un tūrisma universitātē. Precējusies, divu bērnu māte.<ref>[http://vk.com/id203685509 Irina Perevertkina | VK]</ref> Kopš 1985. gada strādā par treneri un šaha nodaļas vadītāju Maskavas sporta skolā "Orienta".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessschool.ru/coaches/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD%D0%B0-%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0.html |title=ПЕРЕВЁРТКИНА ИРИНА ВЛАДИМИРОВНА |access-date={{dat|2019|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190118033636/http://www.chessschool.ru/coaches/%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%82%D0%BA%D0%B8%D0%BD%D0%B0-%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0.html |archivedate={{dat|2019|01|18||bez}} }}</ref> Daudzus gadus pilda Maskavas pilsētas šaha federācijas bērnu un jaunatnes komisijas priekšsēdētājas pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessmoscow.ru/index.php?topicID=49 |title=Шахматная федерация г. Москвы |access-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140724122824/http://www.chessmoscow.ru/index.php?topicID=49}}</ref> Viena no labākajām Krievijas [[korespondencšahs|korespondencšahistēm]]. Ar korespondencšahu sākusi nodarboties skolas sestajā klasē, vēl pēc diviem gadiem piedalījusies savā pirmajā starptautiskajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://achess.ru/str/mirm.html |title=РОССИЙСКАЯ АССОЦИАЦИЯ ЗАОЧНЫХ ШАХМАТ. РАЗШ. |access-date={{dat|2015|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160216142348/http://achess.ru/str/mirm.html |archivedate={{dat|2016|02|16||bez}} }}</ref> Uzvarējusi [[Pasaules čempionāts korespondencšahā|9. Pasaules čempionātā korespondencšahā sievietēm]] (2011—2014)<ref>[https://www.iccf.com/event?id=24233 LWC9/final, 9. Ladies World Championship Final]</ref> un 10. Pasaules čempionātā korespondencšahā sievietēm (2014–2017).<ref>[https://www.iccf.com/message?message=1002 Ladies World Championship Final 10 Thursday, April 20, 2017: is now finished]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 108281 }} {{Pasaules čempionāts korespondencšahā}} {{DEFAULTSORT:Perevertkina, Irina}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Korespondencšaha lielmeistares]] itgj383oy79epjjkf73jcdnopmdydi0 0 287611 4548165 4465667 2026-11-11T09:59:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548165 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Mežaraups | attēls = | amats = [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1931]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads | dzim_dati ={{dat|1904|03|24}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kauņas guberņa|Aknīstes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{mdv|1999|2|9|1904|3|24}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb =Zenta Mežaraupe (Ozola) | profesija = | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Mežaraups''' ({{dat|1904|03|24|N|bez}} — {{dat|1999|02|09|N|bez}}) bija [[Latvija]]s agronoms un politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. No 1938. gada bijis akciju sabiedrības "[[Kūdra (akciju sabiedrība)|Kūdra]]" priekšsēdētājs. == Biogrāfija == Jānis Mežaraups piedzima {{dat|1904|03|24||bez}} [[Aknīstes pagasts|Aknīstes pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Mežaraups | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 7. jūlijā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6391 | archive-date = {{dat|2016|03|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304230225/http://latgalesdati.du.lv/persona/6391 }}</ref> Mācījies [[Jēkabpils vidusskola|Jēkabpils vidusskolā]], vēlāk studējis agronomiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref name="laiks">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas 4. Saeimas pēdējais deputāts mūžībā | publisher = Laiks | date = 1999. gada 3. jūlijā | accessdate = 2015. gada 7. jūlijā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1999n27{{!}}article:DIVL787 | archive-date = {{dat|2020|04|28||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak1999n27{{!}}article:DIVL787 }}</ref> 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Parlamentā darbojās līdz [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] 1934. gadā. No 1935. līdz 1938. gadam Mežaraups bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] Informācijas un propagandas daļas vadītājs.<ref name="ld" /> 1938. gadā bija Sabiedriski kulturālā departamenta direktors. {{dat|1938|06|01||bez}} iecelts par akciju sabiedrības "[[Kūdra (akciju sabiedrība)|Kūdra]]" priekšsēdētāju.<ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā. Miris {{dat|1999|09|09||bez}} [[Sinsinati]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mežaraups, Jānis}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 78irtz1dj1rahowcxqiwa4ptky3953s 0 299092 4548018 4461268 2026-11-10T22:46:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548018 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''HuffPost'' | logo = HuffPost.svg | parent = ''[[BuzzFeed]]'' | genre = ziņas | foundation = {{dat|2005|5|9||bez}} | launch_date = | founder = * [[Arianna Huffington|Ariana Hafingtone]] * [[Kenneth Lerer|Kenets Lerers]] * [[Jonah Peretti|Džons Pereti]] * [[Endrū Breitbārts]] | location_city = Brodveja 770, Ņujorka<ref name="huf"/> | location_country = | area_served = | key_people = * [[Arianna Huffington|Ariana Hafingtone]] * (galvenā redaktore) * Džerads Grusds * (izpildirektors) * Rojs Sikofs (redaktors) * [[Anne Sinclair|Anni Sinkleira]] * (franču versijas redaktore) | owner = | num_employees = 850 | company_slogan = "''The Internet Newspaper: News, Blogs, Video, Community''" | url = {{URL|huffingtonpost.com}} | website_type = | language = angļu, franču, spāņu, itāļu, japāņu, vācu, portugāļu, korejiešu, grieķu | advertising = | registration = nav obligāta | current_status = aktīvs | screenshot = | alexa = {{samazinājās}} 111 (2015. gada oktobris)<ref name="alexa"/> }} '''''HuffPost''''' (agrāk '''''The Huffington Post''''', dažreiz saīsināts arī kā '''''HuffPo''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tiešsaistes [[ziņu agregators]] un [[tīmekļa žurnāls]]. Tas pieder ''[[BuzzFeed]]''. Vietnes izveidotāji ir [[Arianna Huffington|Arina Hafingtone]], [[Kenneth Lerer|Kenets Lerers]], [[Endrū Breitbārts]]<ref name="andrew"/><ref name="breitbard"/> un [[Jonah Peretti|Džons Pereti]].<ref name="blog"/> Vietne publicē gan starptautiska mēroga, gan vietējās ziņas, tīmekļa žurnālus un autoru rakstus par politiku, uzņēmējdarbību, izklaidi, apkārtējo vidi, tehnoloģijām, dzīvesstilu, kultūru, veselību, sieviešu interesēm un reģionālos jaunumus. 2012. gadā ''The Huffington Post'' kļuva par pirmo Amerikas Savienotajās Valstīs veidoto komerciālo digitālo mediju, kas saņēma [[Pulicera balva|Pulicera balvu]].<ref name="takes"/> 2020. gada novembrī ''[[Verizon Communications]]'' meitas uzņēmums ''[[Verizon Media]]'' pārdeva ''HuffPost'' ASV interneta mediju uzņēmumam ''[[BuzzFeed]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="huf">{{Ziņu atsauce|url=http://www.hoovers.com/company-information/cs/company-profile.Thehuffingtonpostcom_Inc.a5fa2830653301c7.html|title=THEHUFFINGTONPOST.COM, INC. Company Information|publisher=Hoover's Inc|accessdate=March 10, 2015}}</ref><br />U.S. <ref name="alexa">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.alexa.com/siteinfo/huffingtonpost.com |title= Huffingtonpost.com Site Info |publisher= [[Alexa Internet]] |accessdate= 2015-10-28 |archive-date= 2011-07-19 |archive-url= https://web.archive.org/web/20110719101246/http://www.alexa.com/siteinfo/huffingtonpost.com }}</ref> <ref name="andrew">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buzzfeed.com/buzzfeedpolitics/how-andrew-breitbart-helped-launch-huffington-post |title=How Andrew Breitbart Helped Launch Huffington Post |publisher=Buzzfeed.com |date=February 3, 2012 |accessdate=March 4, 2012}}</ref> <ref name="breitbard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html |title=Breitbart.com has Drudge to thank for its success – CNET News |publisher=News.cnet.com |accessdate=March 4, 2012 |archive-date={{dat|2015|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150701161815/http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html}}</ref> <ref name="blog">{{Ziņu atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/07/08/AR2007070801213.html | title=A Blog That Made it Big | accessdate=November 25, 2008 | date=July 9, 2007 | work=The Washington Post | author=Kurtz, Howard}}</ref> <ref name="takes">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.crainsnewyork.com/article/20120416/MEDIA_ENTERTAINMENT/120419908| title=Digital media takes home a Pulitzer| author=Flamm, Matthew| work=Crain's New York Business| date=April 16, 2012| accessdate=April 17, 2012| archive-date={{dat|2012|06|02||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20120602163829/http://www.crainsnewyork.com/article/20120416/MEDIA_ENTERTAINMENT/120419908}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]] medcvcswe92zgi9bmspvjkrk1otrmi0 0 302621 4548190 3990627 2026-11-11T11:36:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548190 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija | logo = Logo - Preilu Valsts gimnazija.jpeg | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = Kooperatīva iela 6, [[Preiļi]], [[Preiļu novads]], {{LAT}} | schooltype = valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | opened = 1996 | headmaster = | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.pvg.edu.lv}} }} '''Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija''' ir vispārējās izglītības iestāde [[Preiļi|Preiļos]], [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Atrodas Preiļos, Kooperatīva ielā 6. Pašreizējā direktore ir Skaidrīte Ūzuliņa. == Vēsture == 1996. gada 26. martā Ministru kabinets [[Preiļu 1. vidusskola]]i piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu.<ref name="pvg">{{Tīmekļa atsauce | title=Preiļu Valsts ģimnāzija - Par PVĢ | url=http://www.pvg.edu.lv/index.php?src=par_mums/parmums.htm | publisher=Preiļu Valsts ģimnāzija | accessdate={{dat|2015|12|27}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160707034911/http://pvg.edu.lv/index.php?src=par_mums%2Fparmums.htm | archivedate={{dat|2016|07|07||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Preiļu Valsts ģimnāzija oficiāli darbu uzsāka 1996. gada 2. septembrī.<ref name="pvg" /> 2014. gadā Preiļu novada dome pieņēma lēmums piešķirt skolai ģimnāzijas dibinātāja, nesen mirušā [[Jānis Eglītis|Jāņa Eglīša]] vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Preiļu Valsts ģimnāzijai mainīs nosaukumu|url=http://preili.pilseta24.lv/zina?slug=preilu-valsts-gimnazijai-mainis-nosaukumu_1264091|publisher=Preili24.lv|accessdate={{dat|2014|9|5}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305042918/http://preili.pilseta24.lv/zina?slug=preilu-valsts-gimnazijai-mainis-nosaukumu_1264091|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}} {{lv ikona}}</ref> 2016. gadā, skolai svinot 20 gadu jubileju, tā kļuva par '''Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāziju'''.<ref>http://www.preili.lv/page/474?news_id=19057{{Novecojusi saite}}</ref> === Skolas vadītāji === 1996. — 2003. direktors [[Jānis Eglītis]].<ref name="pvg" /> 2003. — 2005. direktora vietas izpildītāja Ligita Pauniņa.<ref name="pvg" /> 2005. — 2023. direktore Ligita Pauniņa.<ref name="pvg" /> Kopš 2023. — direktore Skaidrīte Ūzuliņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pvg.edu.lv/?page_id=24|title=Par skolu – Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija|access-date=2024-01-22|language=lv-LV|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129181531/https://www.pvg.edu.lv/?page_id=24}}</ref> === Skolas vēsturiskie nosaukumi === 1996. — 2016. Preiļu Valsts ģimnāzija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151009051341/http://pvg.edu.lv/index.php Preiļu Valsts ģimnāzijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20160103102018/http://www.preili.lv/page/558 Izglītības iestādes Preiļu novadā] * [http://www.pvg.edu.lv/izglitiba/ Izglītība Preiļu, Aglonas, Vārkavas novadā] * [https://web.archive.org/web/20160305193610/http://www.pvg.edu.lv/absview.php?src=absview.php Preiļu Valsts ģimnāzija > Absolventu datu bāze] * [http://www.draugiem.lv/pvg/ Draugiem.lv > Preiļu Valsts ģimnāzijas lapa] * [https://www.facebook.com/Prei%C4%BCu-Valsts-%C4%A3imn%C4%81zija-127564000678671/ facebook > Preiļu Valsts ģimnāzijas profils] {{Preiļu novada skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] [[Kategorija:Skolas Preiļos]] 060unsgd9zsmt4i99ycdlcnt5ugh8cz 0 303573 4548028 4493583 2026-11-10T23:47:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548028 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ieva Lazdāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Rožkalnu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Aglona}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = skolotāja, diriģente, ērģelniece | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ieva Lazdāne''' (dzimusi {{dat|1948|12|24}}) ir latviešu skolotāja, diriģente un ērģelniece.<ref name="pr-novadnieki">{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novadnieku enciklopēdija|url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13|publisher=Preiļu galvenā bibilotēka|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13|archivedate={{dat|2014|11|07||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi {{dat|1948|12|24||bez}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagasta]] Dubencas sādžā.<ref name="pr-novadnieki" /> Mācījusies [[Vārkavas vidusskola|Vārkavas vidusskolā]] un [[Daugavpils mūzikas vidusskola|Daugavpils mūzikas vidusskolā]]. Studējusi Latvijas Valsts konservatorijā,<ref name="pr-novadnieki" /> kur apguva ērģeļspēli.<ref name="diena-15">{{tīmekļa atsauce|title=Kad laukos skan klavieres|url=http://www.leta.lv/news/latvia/D963106B-3D8F-48C0-87C9-EF52B67448D1|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref> Pēc studijām strādājusi Daugavpilī un Pļaviņās. Tā kā pēc ērģeļspēles apgūšanas konservatorijā nebija kur spēlēt, 1990. gadā aizgāja uz katoļu baznīcas ērģelnieku kursiem. Drīz pēc kursiem (1992. gadā) pārcēlās uz Aglonu, kur sāka strādāt par ērģelnieci Aglonas bazilikā.<ref name="diena-15" /> 1992. gadā nodibinājusi [[Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]]<ref name="pr-novadnieki" /> (vienīgā tāda veida skola Latvijā). 2015. gadā Kora skolā mācījās 55 bērni. Ieva Lazdāne ar bērniem runā latgaliski (arī skolā).<ref name="diena-15" /> Popularizējusi Aglonas novada un Latvijas vārdu pasaulē, ar [[Aglonas bazilikas koris|Aglonas bazilikas kori]] un [[ Aglonas bazilikas Kora skola|Aglonas bazilikas Kora skolu]] piedaloties festivālos un koncertos Polijā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā.<ref name="abk-02">{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas kora skolas pārstāves piedalās starptautiskā katoļu koru kongresā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/5809044E-91DB-11D6-9B07-00A0C9FC2011|publisher=LETA|date={{dat|2002|7|9||bez}}}}</ref><ref name="agl-nov-apb" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas grupa Romā piedalīsies Vispasaules bērnu un jauniešu koru federācijas festivālā|url=http://www.leta.lv/news/latvia/9E462ADE-3D71-422F-B773-EC47DC37CD9D|publisher=LETA|date={{dat|2015|12|27||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas koris "Magnificat" svin 10 gadu jubileju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/82D1B4F0-34E7-11D7-B00D-0010B5A3DE8D|publisher=LETA|date={{dat|2003|2|1||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Aglonas bazilikas Kora skolas koris dosies uz Spāniju|url=http://www.leta.lv/news/latvia/40E527D9-DEF3-456D-BF65-9ABDC7F81DFA|publisher=LETA|date={{dat|2012|7|9||bez}}}}</ref> Attīstījusi kultūras dzīvi Aglonas novadā.<ref name="agl-nov-apb" /> == Apbalvojumi == * <small>2011. gadā — kandidāte apbalvojumam "Sieviete Latvijai 2011" kategorijā "Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā"</small><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Noskaidrotas konkursa «Sieviete Latvijai 2011» laureātes|url=http://www.leta.lv/news/latvia/950CBD21-80AA-4C14-9872-D7BC595485C5|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2011|6|4||bez}}}}</ref> * 2012. gadā — IV šķiras Atzinības krusts<ref name="pr-novadnieki" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Melngalvju namā pasniegs valsts augstākos apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/4E3267C1-375D-49D5-871B-58886C571CB3|publisher=LETA|date={{dat|2012|11|18||bez}}}}</ref> * 2012. gadā — Latvijas Valsts Aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīme<ref name="pr-novadnieki" /> * 2013. gadā — apbalvojums "Sieviete Latvijai 2013" kategorijā "Es negāju noskumusi nevienā(i) vietiņā"<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvija ir bagāta ar diženām sievām|url=http://www.leta.lv/news/latvia/A3DB0C26-69BB-4366-825C-99BD7D309900|publisher=Latvijas Avīze|date={{dat|2013|6|12||bez}}}}</ref> * 2014. gadā — Aglonas novada apbalvojums nominācijā "Kultūra"<ref name="agl-nov-apb">{{tīmekļa atsauce|title=Pasniegs Aglonas novada apbalvojumus|url=http://www.leta.lv/news/latvia/83C89759-8DCD-484D-AD9E-1F8D983DE693|publisher=LETA|date={{dat|2014|11|18||bez}}}}</ref> * 2015. gadā — goda tituls ''[[Latvijas Lepnums]]'' nominācijā "Skolotāja"<ref name="pr-novadnieki" /><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Desmit balvu, bet pieteikumu daudz|url=http://www.leta.lv/news/latvia/F17A51C8-AAA4-41EC-A2C4-903FB8EABAC7|publisher=Sestdiena|date={{dat|2015|12|30||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Latvijas lepnuma godināšanas ceremonija 2015|url=http://skaties.lv/latvija/latvijas-lepnuma-godinasanas-ceremonija/|publisher=skaties.lv|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151229022524/http://skaties.lv/latvija/latvijas-lepnuma-godinasanas-ceremonija/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mūsu un Latvijas lepnums -- skolotāja Ieva Lazdāne|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|publisher=Novadnieks|date={{dat|2016|1|5||bez}}|access-date={{dat|2016|01|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304204612/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1451986106&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160402214928/http://latgalesdati.du.lv/persona/2450 Latgales dati > Ieva Lazdāne] * [https://web.archive.org/web/20160304233000/http://www.latvijaslaudis.lv/users/lazdane_ieva Latvijas ļaudis > Ieva Lazdāne] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lazdāne, Ieva}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] c3lo94zestjxntd8qghjobvg4smkxdl 0 304751 4548030 4465404 2026-11-11T00:11:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548030 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ignats Gigels | attēls = | amats =[[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1866|10|05||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Višķu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1947|04|27|1866|10|05|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Višķi|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ignats Gigels''' ({{dat|1866|10|05|N|bez}} — {{dat|1947|04|27|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Ignats Gigals piedzima {{dat|1866|10|05||bez}} [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] [[Lielie Lauri|Lauru ciemā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Ignats Gigels | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2916 | archive-date = 2016. gada 27. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20160827235850/http://latgalesdati.du.lv/persona/2916 }}</ref> Izglītību ieguva pašmācības ceļā, nodarbojās ar lauksaimniecību Višķu pagastā.<ref name="ss" /><ref name="ld" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Miris {{dat|1947|04|27||bez}} [[Višķi|Višķos]]. Apglabāts Višķu kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gigels, Ignats}} [[Kategorija:1866. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] mkgboy46qz38x551uy864y173g4z0ip 0 304775 4547996 4465375 2026-11-10T21:36:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547996 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Heliodors Jozāns | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|05|27||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ružinas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1925|05|29|1888|05|27|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Daugavpils}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb =Aleksandra Jozāne | profesija =jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Heliodors Jozāns''' ({{dat|1888|05|27|N|bez}} — {{dat|1925|05|29|N|bez}}) bija latviešu jurists un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Heliodors Jozāns piedzima {{dat|1888|05|27||bez}} [[Ružinas pagasts|Ružinas pagastā]].<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Heliodors Jozāns (Jozans) | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 19. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/352 | archive-date = 2016. gada 7. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20160407125713/http://latgalesdati.du.lv/persona/352 }}</ref> Beidzis pamatskolu, tālāko izglītību ieguva pašmācības ceļā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> Jozāns [[Daugavpils|Daugavpilī]] līdz 1924. gadam strādāja par miertiesnesi. No 1924. līdz 1925. gadam bija notārs.<ref name="ld" /> Miris {{dat|1925|05|29||bez}} Daugavpilī. Apglabāts Daugavpils kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jozāns, Heliodors}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] k4sqqrx1oe5e57ag3xpylpx68zxhhhl 0 304880 4548123 4465537 2026-11-11T06:44:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548123 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jezups Laurinovičs | attēls =Jezups Laurinovičs ap 1930.JPG | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1893|04|24||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Andrupenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|06|29|1893|04|24|bez}} | mir_vieta ={{vieta|Ostlande|Daugavpils|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Zemnieku partija]] | dzīvesb =[[Helēna Laurinoviča]] | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jezups Laurinovičs''' ({{dat|1893|04|24|N|bez}} — {{dat|1942|06|29|N|bez}}) bija latviešu politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latgales Zemnieku partija]]s pārstāvis. Politiķes [[Apolonija Laurinoviča|Apolonijas Laurinovičas]] brālis. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1893|04|24||bez}} [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagasta]] Klismetu sādžā (pēc citiem datiem — [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]).<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jezups Laurinovičs | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 20. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/494 | archive-date = 2016. gada 28. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20160828174449/http://latgalesdati.du.lv/persona/494 }}</ref> Līdz 1920. gadam Laurinovičs bija Andrupenes pagasta vecākais. 1920. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputātu no [[Latgales Zemnieku partija]]s saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> 1925. gadā kļuva par Valsts zemes bankas [[Rēzekne]]s nodaļas priekšnieku.<ref name="ld" /> Miris pēc smagas slimības {{dat|1942|06|29||bez}} [[Daugavpils slimnīca|Daugavpils slimnīcā]].<ref name="ld" /> Apbedīts [[Aglona]]s kapos, kur {{dat|1943|08|15||bez}} atklāja kapa pieminekli.<ref name="ld" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira, Nr. 1239 (1932)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.96 (30.04.1932), 1. lpp. |access-date=22.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1932n96{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref> * [[Aizsargu Nopelnu krusts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 |title=Preiļu Galvenā bibliotēka. Novadnieku enciklopēdija. Laurinovičs Jāzeps. |access-date={{dat|2016|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141107113319/http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=13 |archivedate={{dat|2014|11|07||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Laurinovičs, Jezups}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] gwqo62itv29o1hpwznsa4zh6vco698t 0 305440 4547898 4361242 2026-11-10T18:29:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547898 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Grāvenheides muiža Broce 1796.jpg|thumb|250px|Grāvenheides muižiņa 1796. gadā ([[Broce]])]] [[Attēls:BM07112Am.jpg|thumb|250px|Grāvenheides muiža pie Juglas ezera ([[Voldemārs fon Budbergs-Beninghauzens|V. Budberga]] glezna, 1780—1781)]] [[Attēls:Goronska muižiņa.jpg|thumb|250px|Goronsku muižiņa pirms Pirmā pasaules kara]] '''Grāvenheides muiža''' ({{val|de|Höfchen Gravenheide}}), vēlāk '''Goronska muižiņa''', bija 18. gadsimta vidū [[baroks|baroka stilā]] celta [[Rīga]]s ārpilsētas vasarnīca pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]]. Muižiņā uzturējies [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] filozofs [[Herders]] (1764—1769). Tagadējā [[Jugla (Rīga)|Juglas apkaimē]] blakus muižiņas vietai Ūdeļu ielā atrodama agrākās Garonskas ādu fabrikas ēka un daži parka ozoli. == Vēsture == Ap 1730. gadu [[Lielā ģilde|Lielās Ģildes]] vecākais Ernests Heidefogels (''Heydevogel'') uz Biķernieku draudzes novada zemnieka Veļķa zemes izveidoja ārpilsētas muižiņu pie Juglas ezera. 1772. gadā muižā sāka darboties pirmā Rīgas cietes un pūdera manufaktūra, kas lielāko daļu produkcijas eksportēja. Pēc tam, kad Grāvenheides muižiņu 1810. gadā iegādājās tirgotājs Hermanis Goronskis, 1816. gadā manufaktūrā strādāja vairs tikai viens meistars ar 10 strādniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/biedri/objects/4744/168/muizas-komplekss |title=Grāvenheides, Garansku muiža |access-date={{dat|2016|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220524053156/http://www.pilis.lv/biedri/objects/4744/168/muizas-komplekss }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/jugla/vesture/gravenheides-muiza/|title=Grāvenheides muiža :: Vēsture :: Jugla :: Cita Rīga|website=www.citariga.lv|access-date=2021-03-27}}</ref> 1862. gadā Grāvenheides muižiņas īpašnieks bija Jūliuss Goronskis,<ref>[https://dspace.ut.ee/handle/10062/36239?show=full&locale-attribute=en Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte..., 1868] {{Novecojusi saite}} ''Das Stadtgebiet Riga's'' 220 lpp.</ref> kam piederēja tuvējā ādu pārstrādes fabrika. == Apraksts == Muižiņas kungu māja bija neliela vienstāvu baroka stila koka guļbūve ar mansarda stāvu un nošļauptu jumtu. Namam bija nelieli divu vērtņu logi ar stiklojumu svina ietvarā. Ieejas durvju vērtnes bija apšūtas ar dēļiem skujiņā, to gludā plakne krāsota sarkana, profilu daļa — balsināta.<ref>[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Jugla/GravenhMuiz.htm ambermarks.com]</ref> == Literatūra == * Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001, 90., 91., 172. lpp. * Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005, 95. lpp. * Broce J.K. Zīmējumi un apraksti, 2.sējums. Rīga, Zinātne, 1996, 272. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|58|36|N|24|15|59|E|display=title|type:landmark}} {{rīga-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Rīgā]] lmq8whkwu54n28heimrhhmcam6gporq 0 311754 4548196 4391218 2026-11-11T11:43:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548196 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Jāņa Čakstes laukums | alt_name = | photo = Jāņa Čakstes laukums.jpg | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = | lat_d = | lat_m = | lat_s = | lat_NS = | long_d = | long_m = | long_s = | long_EW = |label_position = | type = Laukums | location = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | nearest_city = | area = 1,36 ha | elevation = 11 m virs jūras līmeņa | created = [[1914. gads]] | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = |child = |embedded = }} '''Jāņa Čakstes laukums''' ir laukums [[Liepāja|Liepājā]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē. Laukums rietumos robežojas ar [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielu]], ziemeļos ar [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielu]], austrumos ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielu]], bet dienvidos ar [[Jēkaba Janševska iela|Jēkaba Janševska ielu]]. Jāņa Čakstes laukuma kopējā platība ir 1,36 ha. Laukums atrodas 11 metrus virs jūras līmeņa un tas ir augstākais punkts Liepājā.<ref>http://liepaja.travel/lv/darit-un-redzet/pilseta/apskates-objekti/jana-cakstes-laukums/</ref> Laukums ir izveidots par godu Latvijas valsts pirmajam prezidentam [[Jānis Čakste|Jānim Čakstem]]. Laukumā ir izvietotas piemiņas zīmes Jānim Čakstem, liela un izgaismota strūklaka, kā arī bērnu rotaļa laukums šūpolēm un slīdkalniņu. Laukuma malā pie Rožu ielas ir izvietota arī taktilā karte. Laukuma malās divās ēkās izvietojas [[Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola]]. == Vēsture == [[Attēls:Jāņa Čakstes laukums Liepājā pēc 1920.png|thumb|270px|Jāņa Čakstes laukums Liepājā (pēc 1920).]] Laukums atrodas bijušā Jaunciema robežās, kas pastāvēja līdz 18. gadsimta vidum. Tā agrākos laikos bija smilšaina vieta, kur vēl ap 1870. gadu atradusies augsta jūras kāpa, saukta arī par Kārļa kalnu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}} {{Novecojusi saite}}</ref> Laukumu izveidoja kā karavīru parādes un apmācības laukumu, kurā 1914. gadā ierīkoja zālienu un atpūtas soliņus, bet ap 1920. gadu sāka ierīkot apstādījumus. 1925. gadā, kad Liepāja svinēja savu 300 jubileju, tā laika Latvijas augstākās amatpersonas katrā laukuma stūrī iestādīja vienu liepu. Laukumā iestādītas Jāņa Čakstes, pilsētas galvas [[Ēvalds Rimbenieks|Ēvalda Rimbenieka]] un ārlietu ministra [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovica]] liepas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pilsētu apraksti. 3.daļa|year=1936|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/413902}}</ref> Šajā gadā tas ieguva Jāņa Čakstes vārdu, bet iepriekš tika saukts par Alejas laukumu. Vēlākajos gados laukumā iekārtoja jaunus apstādījumus, uzsvaru liekot uz plašiem zālieniem un puķu dobēm. Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā to pārdēvēja par Pionieru laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.libava.ru/764.html |title=Liepājas pilsētas valdes paziņojums |access-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230331182902/https://www.libava.ru/764.html }}</ref> 1978. gadā laukumā uzstādīja pieminekli Imantam Sudmalim un to nosedza ar betona plāksnēm. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pieminekli 1995. gadā demontēja un pārvietoja uz Liepājas muzeja pagalmu. 1999. gadā arhitekts Andris Kokins izstrādāja Čakstes laukuma rekonstrukcijas plānu. 2000. gada jūnijā laukumā norisinājās mākslas pasākums ''Liepājas māsas'', kurā piedalījās mākslinieki no Liepājas un tās sadraudzības pilsētām. Pasākuma laikā tika radītas septiņas skulptūras, kuras izvietoja Čakstes laukumā. 2013. gada 20. decembrī atklāja atjaunoto Jāņa Čakstes laukumu ar sākotnējo celiņu un apstādījumu tīklu. Laukumā izveidota pulcēšanās vieta aptuveni 2000 cilvēkiem, strūklaka un pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas zīme. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Jāņa Čakstes bulvāris]] * [[Jāņa Čakstes iela]] * [[Jāņa Čakstes gatve]] * [[Jāņa Čakstes prospekts]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Laukumi Liepājā]] [[Kategorija:Vecliepāja]] [[Kategorija:Parki un dārzi Liepājā]] ro9wjt6eqj8e543f0lcga0yx2ioakpx 0 313961 4547838 3429304 2026-11-10T16:40:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547838 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gerhards Rokss | vārds_orig = ''Gerhard Rooks'' | attēls = Gerhard Rooks.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1901 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Cēsis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1975 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br>({{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerhards Gotfrīds Rokss''' ({{val|et|Gerhard Gottfried Rooks}}; dzimis {{dat|1901|7|23}}, miris {{dat|1975|7|5}}) bija [[Cēsis|Cēsīs]] dzimis igauņu medicīnas zinātnieks, tiesu medicīnas eksperts. No 1920. līdz 1925. gadam studēja medicīnu [[Tartu universitāte|Tartu universitātē]]. 1932. gadā ieguva doktora grādu, no 1937. gada - profesors. 1938. gadā izdeva pirmo igauņu tiesu medicīnas rokasgrāmatu. No 1940. līdz 1942. gadam bija Tartu universitātes ārstniecības fakultātes dekāns. No 1944. līdz 1947. gadam strādāja [[Halle]]s universitātē, vēlāk atgriezās Igaunijā. 1954. gadā tika iecelts par pasniedzēju Tartu universitātes Anatomijas institūtā, no 1955. līdz 1964. gadam - profesors Anatomijas institūtā. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Gerhard Rooks|Gerhards Rokss}} * [https://web.archive.org/web/20220121225940/https://www.catalogus-professorum-halensis.de/rooksgerhard.html Gerharda Roksa biogrāfija Halles-Virtembergas universitātes lapā] {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rokss, Gerhards}} [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas ārsti]] gyiphhalch5jopp3sp1mrmuawaya5mb 0 326839 4548039 4516840 2026-11-11T00:40:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548039 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ilgvars Misāns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Magadanas apgabals|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = vēsturnieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }}'''Ilgvars Misāns''' dzimis {{dat|1955|8|1}} ir latviešu [[vēsturnieks]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] profesors. Specializējies [[Viduslaiki|viduslaiku]] vēsturē. Ilgvars Misāns ir dzimis [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā,]] Krievijas PFSR, ģeologa ģimenē.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Städtewesen, Landesherrschaft und historiographische Reflexionen: Streifzüge durch die baltische Vergangenheit: Festschrift für Ilgvars Misāns zum 70. Geburtstag|publisher=LIT|date=2025|location=Berlin Münster Wien Zürich|isbn=978-3-643-25220-3|series=Schriften der Baltischen Historischen Kommission|pages=VIII-X}}</ref> Skolā mācījies Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/tapsana/263330-V%C4%93sture-nav-%E2%80%9Cievietojama%E2%80%9D%C2%A0k%C4%81das-zemes-administrat%C4%ABv%C4%81s-robe%C5%BE%C4%81s|title=Vēsture nav “ievietojama” kādas zemes administratīvās robežās|last=Zanders|first=Māris|access-date=30.12.2025|date=27.06.2025}}</ref> Vēsturnieka izglītību no 1973. līdz 1978. gadam ieguva [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LVU Vēstures un filozofijas fakultātē]].<ref name=":0" /> No 1979. gada LVU Vēstures un filozofijas fakultātes docētājs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Enciklopēdija, 4. sēj.|publisher=Valerija Belokoņa izdevniecība|year=2007|location=Rīga|pages=459}}</ref> Pēc studijām aspirantūrā LVU (1981—1984) 1988. gadā aizstāvējis disertāciju par tēmu “Pilsētu ekonomiskā politika [[Livonija|Livonijas]] [[Landtāgs|landtāgos]] 15. gs. un 16. gs. pirmajā pusē” un ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu. 1992. gadā pēc [[Nostrifikācija|nostrifikācijas]] Ilgvaram Misānam piešķirts doktora grāds. No 1999. gada asociētais profesors, no 2002. līdz 2022. gadam profesors.<ref name=":0" /> Divus semestrus 2015./2016. un 2017. gadā pildījis profesora pienākumus [[Greifsvaldes Universitāte|Greifsvaldes Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geschichte.uni-greifswald.de/arbeitsbereiche/ma/ehemalige/prof-dr-ilgvars-misans/|title=Prof. Dr. Ilgvars Misāns - Fakultät - Universität Greifswald|website=geschichte.uni-greifswald.de|access-date=2025-12-30}}</ref> [[Baltijas Vēstures komisija|Baltijas vēstures komisijas]] biedrs (no 1992), Starptautiskās Vācu ordeņa vēstures izpētes komisijas izpētes loceklis (no 1992), Hanzas vēstures apvienības biedrs (no 1992).<ref name=":1" /> Vairāku mācību grāmatu līdzautors un redaktors. No 1997. līdz 2004. gadam vadījis projektu “Pasaules vēsture vidusskolām”. == Zinātniskā darbība == Ilgvara Misāna pētnieciskās intereses ir saistītas ar viduslaiku Livonijas un īpaši tās pilsētu, kā arī [[Hanzas savienība|Hanzas]] vēsturi. Daļa viņa zinātnisko publikāciju ir veltīta Latvijas [[Historiogrāfija|historiogrāfijas]] problēmām no 19. līdz 21. gadsimtam. Viņš ir publicējis vairāk kā 40 rakstus zinātniskajā periodikā un krājumos, galvenokārt vācu valodā, un ir bijis arī vairāku zinātnisko krājumu sastādītājs. 2025. gadā sakarā ar Ilgvara Misāna 70 gadu jubileju iznāca viņam veltīts zinātnisku rakstu krājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lit-verlag.de/isbn/978-3-643-25220-3/|title=Städtewesen, Landesherrschaft und historiographische Reflexionen|access-date=2025-12-30|language=de}}</ref> == Apbalvojumi == * 2012 — Igaunijas [[Māras Zemes Krusta ordenis]], IV šķira<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://president.ee/en/state-decorations/bearers-of-decorations/29792-ilgvars-misans|title=Bearers of Decorations|website=president.ee|access-date=2025-12-30}} {{Novecojusi saite}}</ref> * 2024 — Vācbaltiešu kultūras balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutsch-balten.com/post/kulturpreis-f%C3%BCr-professor-ilgvars-mis%C4%81ns|title=Kulturpreis für Professor Ilgvars Misāns|last=Anger|first=Michael|website=Deutsch-BaltischeGes|access-date=2025-12-30|date=2024-06-05|language=de}}</ref> == Bibliogrāfija == # J. Kusber / I. Misāns / M. Sach, Die drei Leben eines Historikers. Robert Vipper (1859–1954) in der russischen, lettischen und sowjetischen Geschichtsschreibung (= Transformationen – Differenzierungen – Perspektiven 11), Berlin: Peter Lang, 2024. # A. Levāns / I. Misāns / G. Strenga, Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums: Latvijas simtgades jubilejai veltītā konferenču cikla “Valsts pirms valsts” otrās konferences rakstu krājums, Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019. # H. Hein-Kircher / I. Misāns (Hrsg.), Stadtgeschichte des Baltikums oder baltische Stadtgeschichte? : Annäherungen an ein neues Forschungsfeld zur baltischen Geschichte (= Tagungen zur Ostmitteleuropaforschung 33), Marburg: Herder-Institut, 2015 (2. Aufl. 2016). # I. Misāns / K. Neitmann (Hrsg.), Leonid Arbusow (1882–1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland (= Quellen und Studien zur baltischen Geschichte; Bd. 24), Köln, Weimar, Wien: Böhlau, 2014. # I. Misāns. Klio Latvijā: raksti par historiogrāfijas problēmām = Klio in Latvia: articles on historiography problems / Ilgvars Misāns ; [redakcionālā padome: Ilgvars Misāns (galv. red.), Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Andrejs Vasks]. – [Rīga] : LU Akadēmiskais apgāds, 2012. – 158 lpp # I. Misāns, Viduslaiku cilvēka ikdiena, svētki un ceļojumi. Vēstures avotu krājums, Rīga: LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds, 2008. – 197 lpp. # I. Misāns. Organisation und Ablauf der Livländischen Land– und Städtetage // Jahrbuch für die Geschichte Mittel- und Ostdeutschlands, Bd. 51 (2005), München: Saur, 2006, S. 49–62. # I. Misāns. Integration durch den Handel: Die Einheit des Ostseeraumes zur Hansezeit (12./13.-15. Jahrhundert) // Saeculum. Jahrbuch für Universalgeschichte, Köln: Böhlau, 2005, S. 227-239. # I. Misāns. Riga — ein Vorort der livländischen Städte im Mittelalter? // Ilgvars Misāns und Horst Wernicke (Hg.) Riga und der Ostseeraum. Von der Gründung 1201 bis in die Frühe Neuzeit (= Tagungen zur Ostmitteleuropa Forschung, Bd. 22). — Marburg: Verlag Herder- Institut, 2005, S. 169-179. # I. Misāns, A. Šnē. Klosteris, pils un pilsēta. Materiāli semināriem viduslaiku vēsturē. — Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 288 lpp. # I. Misāns, Der Städtetag als Instrument hansischer Politik der livländischen Städte // Hansische Geschichtsblätter, 119 (2001, S. 85–102.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=X4oIkCagmpw Prof. Ilgvars Misāns: Populārzinātniska lekcija "Hanza un tās loma Latvijas vēsturē"] {{lv ikona}} * Ilgvara Misāna sarakstītie [https://enciklopedija.lv/meklet/autors/111745 šķirkļi] Latvijas [[Nacionālā enciklopēdija|Nacionālajā enciklopēdijā]]. {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Misāns, Ilgvars}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] aob1n91nh6fs0vjxrvy4zpd7y2ul99i 0 327870 4547988 4510882 2026-11-10T20:41:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547988 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Haralds Lūkins | attēls = Haralds Lūkins.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | tautība = latvietis | dzimums = vīrietis | vecāki = [[Fēlikss Lūkins]], [[Ivande Kaija]] | brāļi = Ivars | māsas = Silvija | dzīvesbiedrs = Magdalēna (dz. Šneidere) | bērni = Ilona (1935), Ariāns (1936), Indars (1938), Ilārija (1939) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Haralds Lūkins''' (1906—1991) bija latviešu ārsts [[fitoterapeits]] un Austrumu medicīnas speciālists. [[Latvijas Rēriha biedrība]]s dalībnieks, [[Tautas Saeima]]s deputāts (1940). == Dzīves gājums == Dzimis 1906. gada 5. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] acu ārsta [[Fēlikss Lūkins|Fēliksa Lūkina]] un viņa sievas Antonijas, dzimušas Melderes-Milleres (vēlāk pazīstama kā rakstniece [[Ivande Kaija]]) ģimenē. Mācījās [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā]], kuru beidza 1923. gadā un sāka studijas [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē]]. 1931. gadā sāka strādāt profesora [[Ernests Putniņš|E. Putniņa]] Ginekoloģijas un [[dzemdniecība]]s klīnikā [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas pilsētas 2. slimnīcā]], kur iepazinās un apprecējās ar ārsti Magdalēnu Šneideri. Pēc tēva nāves 1934. gadā Haralds Lūkins pārņēma viņa privātpraksi. Sākumā strādāja ar tēva homeopātiskajām zāļu receptēm, bet jau pāris gadu laikā viņš pārgāja uz savu fitoterapijas metodi, ārstēšanā lietojot ap 300 dažādu augu izcelsmes tinktūru, ekstraktu un ēterisko eļļu. [[Nikolajs Rērihs]] no [[Indija]]s viņam atsūtīja ap 30 [[Ājurvēda]]s augu preparātu. Dr. Haralds Lūkins finansēja Latvijas Rēriha biedrības grāmatu izdošanu. 1940. gada sākumā ar PSRS vēstniecības Latvijā atbalstu Rēriha biedrības izdevniecībā iznāca rakstu krājums ar nosaukumu „Литературные записки”. Līdzās Rērihu rakstiem, publikācijām par mākslu un kultūru tajā bija iekļauts arī raksts par Sarkanās Armijas visspēcību. Kad biedrības vadītājs [[Rihards Rudzītis]] atteicās kā redaktors krājumu parakstīt, par izdevuma redaktoriem pierakstīja J. Blumentālu un H. Lūkinu.<ref>[http://www.latvijasrerihabiedriba.lv/images/gramatasLRBlat.htm Gunta Rudzīte. Latvijas Rēriha biedrības izdevumi]</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā H. Lūkins līdz tā likvidācijai 9. augustā bija laikraksta "[[Jaunākās Ziņas]]" redaktors. Viņa vārds bez piekrišanas ierakstīts t. s. Darba Tautas bloka sarakstā no Vidzemes vēlēšanu apgabala [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanās]].<ref name="Lūkiniem - 100">[http://www.mezaparks.eu/2007/05/lkiniem-100.html Lūkiniem - 100]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā palika Latvijā un drīz pēc Vērmahta ienākšanas Rīgā Haraldu Lūkinu arestēja, taču pret galvojumu izlaida no cietuma un aizsūtīja strādāja par [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] ārstu. [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju laikā 1944. gada beigās viņu vēlreiz apcietināja [[Ventspils]] cietumā, taču arī šoreiz atlaida mājās. Pēc Vērmahta kapitulācijas 1945. gada maijā H. Lūkinu atkal arestēja un uz trim mēnešiem ieslodzīja filtrācijas nometnē [[Talsi|Talsos]], vēlāk [[Tukums|Tukumā]]. Pēc atgriešanās Rīgā dabūja darbu kā skolu ārsts. Kad 1948. un 1949. gadā sākās represijas pret Rēriha biedrības locekļiem, Haraldu Lūkinu [[Valsts drošības komiteja|Valsts drošības ministrija]]s darbinieki arestēja vilcienā uz Vidusāziju. Pēc 11 mēnešus ilgām pratināšanām H. Lūkinu notiesāja uz 25 gadiem ieslodzījumā, apsūdzot sadarbībā ar ārvalstu izlūkdienestiem. Sākumā viņu ieslodzīja [[Vorkutlags|Vorkutlagā]], piedāvājot strādāt par nometnes feldšeri un "stukaču". Kad viņš no tā atsacījās, viņu nosūtīja strādāt ogļraktuvēs. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves viņu pārcēla ārsta darbā uz [[gulags|Gulaga]] nometni pie [[Arhangeļska]]s. 1956. gada vidū Haraldu Lūkinu atbrīvoja un atļāva braukt mājās. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš atsāka strādāt par skolu ārstu, pēc pensionēšanās savā nelegālajā ārsta privātpraksē un vairākas reizes devās tālākās ekspedīcijās uz Āziju, vācot [[Centrālāzija|Vidusāzijas]], [[Altajs|Altaja]], [[Sibīrija]]s un [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas]] ārstnieciskos augus. 1960. gados viņš uz kalniem brauca grupu sastāvā, bet beidzamos braucienos devās vienatnē (1971-1976).<ref>[http://www.newepoch.ru/journals/12-2/karklinya_garald.html Гаральд Феликсович Лукин] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180818112002/http://www.newepoch.ru/journals/12-2/karklinya_garald.html |date={{dat|2018|08|18||bez}} }} Inga Kārkliņa žurnāls «Новая Эпоха» №1 (12) 1997. (krieviski)</ref> Mūža nogalē viņš aizgāja no ģimenes un apprecējās ar mūzikas skolotāju, ārsta praksi pārtrauca tikai 80 gadu vecumā.<ref name="Lūkiniem - 100"/> Kad [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā 1988. gada 6. oktobrī tika atjaunota Latvijas Rēriha biedrība, svinīgajā daļā [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca|koncertzāles ''Ave Sol'']] telpās biedrības vecbiedrs Haralds Lūkins uznesa uz skatuves Rēriha Miera Karogu, saglabātu vēl no vecās biedrības laikiem [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]]. Miris 1991. gada 8. februārī Rīgā, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Haralds-Lukins |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190414190546/https://nekropole.info/lv/Haralds-Lukins}}</ref> Viņa vecākā meita Ilona studēja agronomiju, dēls Ariāns Lūkins ilgstoši strādāja par ārstu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā]], Indars Lūkins par neiroķirurgu, bet Ilārija Lūkina (1939–2004) par psihiatri. Indara Lūkina dēls ir acu ārsts Fēlikss Lūkins (1975).<ref>[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2015/Malpils%20Vestis%202015%20DECEMBRIS%20netam.pdf malpils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210120203143/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2015/Malpils%20Vestis%202015%20DECEMBRIS%20netam.pdf |date={{dat|2021|01|20||bez}} }} Ieva Pauloviča, "Mālpils Vēstis", 2015. gada decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Haralds}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] c8j599tia8br8rx4fwh6d670wtoopte 0 332374 4547785 4172344 2026-11-10T13:34:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547785 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Hon Hai Precision Industry Co., Ltd.'' | logo = Foxconn_logo.svg | logo_size = 200px | caption = | type = publiska kapitālsabiedrība | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1974. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Jaunā Taipejas pilsēta]] | location_country = {{TWN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[elektroniskā rūpniecība]] | products = elektroniskās ierīces, komponentes, mikroshēmas | services = elektronikas ražošanas pakalpojumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.foxconn.com foxconn.com] | footnotes = | intl = }} '''''Hon Hai Precision Industry Co., Ltd.''''' (pazīstams ar nosaukumu '''''Foxconn''''') [[Ķīnas Republika|Taivānas]] uzņēmums, kas nodarbojās ar elektronikas ierīču ražošanu. Tas ir pasaulē lielākais pasūtījumu ražotājs, piegādājot izstrādājumus citiem uzņēmumiem, kas savukārt tos pārdod ar savu zīmolu. ''Foxconn'' pazīstamākie ražojumi: ''[[BlackBerry]]'', ''[[iPad]]'', ''[[iPhone]]'', ''[[iPod]]'', ''[[Kindle]]'', ''[[PlayStation 4]]'', ''[[PlayStation 3]]'', ''[[Xbox One]]'', ''[[Nokia]]'', ''[[Wii U]]''. Uzņēmumam ir rūpnīcas Ķīnā, Brazīlijā, Meksikā, ASV, Turcijā, Malaizijā un Eiropā. ''Foxconn'' akcijas tiek kotētas [[Taivānas fondu birža|Taivānas fondu biržā]], [[Honkongas fondu birža|Honkongas fondu biržā]] un [[London Stock Exchange|Londonas fondu biržā]]. == Vēsture == Uzņēmumu ''Hon Hai Precision Industry Co., Ltd.'' 1974. gada 20. februārī dibināja ''Terry Gou'', lai ražotu elektriskās detaļas. Ievērojamākās detaļas bija datoru komponenšu savienotāji, kuri izmantoti datorā ''[[Atari 2600]]''. Sākotnēji tas izplatīja savu produkciju ar zīmolu '''''Hon Hai'''''. 1988. gadā ''Hon Hai'' atvēra pirmo ražotni kontinentālajā [[Ķīna|Ķīnā]]. 1991. gada 18. jūnijā uzņēmuma akcijas saka kotēt [[Taivānas fondu birža|Taivānas fondu biržā]]. 1994. gadā ''Foxconn'' sāka iegādāties uzņēmumus ASV un Japānā. 1997. un 1998. gadā dibināti meitas uzņēmumi ASV un Apvienotajā Karalistē. 2001. gadā ''Foxconn'' noslēdza līgumu ar ''[[Intel]]'' par ''Intel'' zīmola mātesplašu ražošanu; tās pirms tam izgatavoja ''[[Asus]]''. 2003. gadā nopirkta ''[[Motorola]]'' rūpnīca Meksikā. 2003. gadā iegādāts Somijas plastmasas izstrādājumu ražotājs ''[[Eimo]]'', kas bija specializējies mobilo telefonu korpusu ražošanā; 2004. gadā pārdota tā Laitilas rūpnīca, kas tagad pazīstama kā ''[[Coreplast]]''. 2005. gadā meitas uzņēmuma ''Foxconn International Holding'' akcijas sāka kotēt [[Honkongas fonfu birža|Honkongas fonfu biržā]] 2012. gada martā ''Foxconn'' par 806 miljoniem ASV dolāru iegādājās 10 % elektronikas ražotāja ''[[Sharp (uzņēmums)|Sharp]]'' akciju un 50 % kapitāldaļu ''Sharp'' šķidro kristālu displeju rūpnīcā Japānā. 2014. gadā nopirkts ''Asia Pacific Telecom'', kā arī izsolē iegūtas licences, ļaujot Taivānā izmantot 4G telesakaru iekārtas. 2016. gada 25. februārī paziņots, ka ''Foxconn'' iegādāsies 66 % ''Sharp'' balsstiesīgo akciju; darījums pabeigts 30. martā. 2018. gada 26. martā paziņots, ka ''Foxconn Interconnect Technology'' par 866 miljoniem USD iegādāsies ASV patēriņa tīkla iekārtu ražotāju [[Belkin|Belkin International]] (ieskaitot zīmolus ''[[Linksys]]'' un ''[[Wemo]]'').<ref name="belkin 2018.03.26" /> == Lielākie klienti == ''Foxconn'' lielākie klienti: {{div col|colwidth=30em}} * ''[[Acer]]'' (Taivāna)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://phandroid.com/2009/12/22/foxconn-making-acer-android-phones/ |title=Foxconn Making Acer Android Phones |publisher=Phandroid.com |date=2009-12-22 |accessdate=2012-02-01}}</ref> * ''[[Amazon|Amazon.com]]'' (ASV)<ref name=computerworld>[http://www.computerworld.com/s/article/9179759/Kindle_screen_maker_will_increase_capacity_to_meet_demand "Kindle Screen Maker Will Increase Capacity To Meet Demand"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140729152715/http://www.computerworld.com/s/article/9179759/Kindle_screen_maker_will_increase_capacity_to_meet_demand |date={{dat|2014|07|29||bez}} }}. ''[[Computer World]]''. 2010-07-28.</ref> * ''[[Apple Inc.]]'' (ASV)<ref name=scmp>"Foxconn Option for Henan's Migrating Millions: A New Factory in Zhengzhou. He Huifeng. ''[[South China Morning Post]]''. 2010-09-15. p. 8.</ref> * ''[[BlackBerry]]'' (Kanāda)<ref>{{ziņu atsauce|last=Whitney|first=Lance|title=BlackBerry enlists FoxConn as Q3 loss hits $4.4B|url=http://news.cnet.com/8301-1035_3-57616149-94/blackberry-enlists-foxconn-as-q3-loss-hits-$4.4b/|accessdate=20 December 2013|newspaper=CNet|date=20 December 2013|archive-date={{dat|2013|12|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131221111410/http://news.cnet.com/8301-1035_3-57616149-94/blackberry-enlists-foxconn-as-q3-loss-hits-$4.4b/}}</ref> * ''[[Cisco Systems|Cisco]]'' (ASVs)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zdnet.com/blog/btl/cisco-signs-over-mexico-manufacturing-facility-to-foxconn/52610 |title=Cisco signs over Mexico manufacturing facility to Foxconn |publisher=ZDNet |date=2011-07-18 |accessdate=2012-02-01}}</ref> * ''[[Dell]]'' (ASV)<ref name=Huffingtonpostfoxconnbynumbers>[http://www.huffingtonpost.com/propublica/foxconn-by-the-numbers_b_1237243.html Foxconn by the Numbers ]. ''[[Huffington Post]]''. 2012-01-27.</ref> * ''[[Google]]'' (ASV)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/chinese-contractors-foxconns-underage-worker-use-affects-sony-google-apple-amazon-nokia-847987 |title= Chinese Contractors: Foxconn’s Underage Worker Use Affects Sony, Google, Apple, Amazon, Nokia |publisher=INTERNATIONAL BUSINESS TIMES |date= |accessdate=2012-10-17}}</ref> * ''[[Hewlett-Packard]]'' (ASV)<ref>Buetow, Mike (April 2005). "Foxconn, HP Extend Contract Relationship". ''[[Circuits Assembly]]''. Vol. 16, Iss. 4; p. 10, 1 pgs.</ref> * ''[[Huawei]]'' (Ķīna)<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Kan|first1=Michael|title=Foxconn builds products for many vendors, but its mud sticks to Apple|url=http://www.computerworld.com/article/2492795/it-careers/foxconn-builds-products-for-many-vendors--but-its-mud-sticks-to-apple.html|website=Computerworld.com|accessdate=March 4, 2015|date=October 24, 2012|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225145025/https://www.computerworld.com/article/2492795/it-careers/foxconn-builds-products-for-many-vendors--but-its-mud-sticks-to-apple.html}}</ref> * ''[[InFocus]]'' (ASV) * ''[[Microsoft]]'' (ASV)<ref name=ms>{{ziņu atsauce|author=E.D. Kain |url=http://www.forbes.com/sites/erikkain/2012/01/12/chinese-foxconn-workers-threaten-mass-suicide-over-xbox-pay-dispute/ |title=Chinese Foxconn Workers Threaten Mass Suicide Over Xbox Pay Dispute |publisher=Forbes |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * ''[[Motorola Mobility]]'' (ASV)<ref name="Huffingtonpostfoxconnbynumbers"/> * ''[[Nintendo]]'' (Japāna)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.marketwatch.com/story/nintendo-to-probe-foxconn-conditions-report-2010-05-28 |title=Nintendo to probe Foxconn conditions: report |publisher=MarketWatch |date= |accessdate=2012-02-01}}</ref> * ''[[Nokia]]'' (Somija) * ''[[Sony]]'' (Japāna)<ref name=plays>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.dailytech.com/Sony+Sources+Foxconn+to+Help+Manufacture+PS3/article8894.htm |title=Sony Sources Foxconn to Help Manufacture PS3 |publisher=DailyTech |date= |accessdate=2012-02-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120122025948/http://www.dailytech.com/Sony+Sources+Foxconn+to+Help+Manufacture+PS3/article8894.htm |archivedate=2012-01-22 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150909234720/http://www.dailytech.com/Sony+Sources+Foxconn+to+Help+Manufacture+PS3/article8894.htm |date=2015-09-09 }}</ref> * ''[[Toshiba]]'' (Japāna)<ref>{{ziņu atsauce|url=http://pogue.blogs.nytimes.com/2012/02/09/the-dilemma-of-cheap-electronics/ |title= The Dilemma of Cheap Electronics |publisher=The New York Times |date= 2012-02-09|accessdate=2012-02-10}}</ref> * ''[[Vizio]]'' (ASV)<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Budi Putra |url=http://www.slashphone.com/foxconn-to-make-smartphones-for-vizio-0414711 |title=Foxconn to make smartphones for Vizio |publisher=SlashPhone |date=2006-10-05 |accessdate=2012-02-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110107052545/http://www.slashphone.com/foxconn-to-make-smartphones-for-vizio-0414711 |archivedate=2011-01-07 }}</ref> * ''[[Xiaomi]]'' (Ķīna)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://focustaiwan.tw/news/aeco/201303220027.aspx |title=China's Xiaomi Technology to become Foxconn's major client: reports &#124; Economics &#124; FOCUS TAIWAN - CNA ENGLISH NEWS |publisher=Focustaiwan.tw |date=2013-03-22 |accessdate=2013-08-25}}</ref> {{div col end}} == ''FIH Mobile'' == ''FIH Mobile'' ir ''Foxconn'' meitas uzņēmums, kas sniedz dažādus pakalpojumus, galvenokārt produktu izstrādi un pēcpārdošanas atbalstu. Tas dibināts 2000. gadā [[Kaimanu Salas|Kaimanu Salās]]. 2016. gada 18. maijā paziņots, ka ''FIH Mobile'' pērk daļu no ''[[Microsoft Mobile]]'' pamata mobilo tālruņu biznesa (ražošanas un izplatīšanas infrastruktūru, tai skaitā rūpnīcu Vjetnamā). Pārējo daļu (''[[Nokia]]'' zīmola izmantošanas tiesības, patentus un izstrādi) iegādājās Somijas uzņēmums ''[[HMD global]]''. Kopējā pārdošanas darījuma summa ''HMD global'' un ''FIH Mobile'' bija 350 miljoni ASV dolāru.<ref name="DB 2016.05" /><ref name="Nokia 2016.05" /> Darījums pabeigts 2016. gada 1. decembrī. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="belkin 2018.03.26">[https://www.androidpolice.com/2018/03/26/foxconn-announces-purchase-belkin-wemo-linksys/ Foxconn announces purchase of Belkin, Wemo, and Linksys] Corbin Davenport, androidpolice.com, 2018/03/26</ref> <ref name="DB 2016.05">[http://www.db.lv/tehnologijas/nokia-atgriezisies-mobilo-telefonu-un-plansetdatoru-tirgu-449595 Nokia atgriezīsies mobilo telefonu un planšetdatoru tirgū] LETA, 2016. gada 18. maijs</ref> <ref name="Nokia 2016.05">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/18/nokia-signs-strategic-brand-and-intellectual-property-licensing-agreement-enabling-hmd-global-to-create-new-generation-of-nokia-branded-mobile-phones-and-tablets Nokia signs strategic brand and intellectual property licensing agreement enabling HMD global to create new generation of Nokia-branded mobile phones and tablets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160518123849/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/18/nokia-signs-strategic-brand-and-intellectual-property-licensing-agreement-enabling-hmd-global-to-create-new-generation-of-nokia-branded-mobile-phones-and-tablets |date={{dat|2016|05|18||bez}} }} May 18, 2016</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.foxconn.com/ ''Foxconn'' vietne] [[Kategorija:Taivānas uzņēmumi]] 042hphfmy4vwyg9mhdg6lgxoqfc2ztx 0 336447 4547802 4510808 2026-11-10T14:04:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547802 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fricis Grauds | vārds_orig = | attēls = Fricis Grauds.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Engures pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Usoļlags]], [[Krievijas PFSR]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = tālbraucējkapteinis, rēders | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V. | vecāki = Jēkabs Grauds | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elza, dzimusi Jansone | bērni = Anna, Viļnis Fricis, Gunārs Jēkabs | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Fricis Grauds''' (1888-1942) bija latviešu tālbraucējkapteinis, rēders. A/S "Rīgas kuģniecības sabiedrība" ({{val-en|Riga Shipping Company}}) direktors rīkotājs, vēlāk rēderejas A/S "F. Grauds" līdzīpašnieks un direktors (1932-1937). [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s (LTRK) kuģu sekcijas priekšsēdētājs (1939-1940). [[Rīgas birža]]s komitejas padomes loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 6. februārī [[Engures pagasts|Engures pagasta]] [[Ķesterciems|Ķesterciemā]] burukuģu īpašnieka Jēkaba Grauda ģimenē. No 12 gadu vecuma strādāja pie tēva par kuģapuiku. 1913. gadā beidza Ventspils jūrskolu un ieguva tālbraucēja kapteiņa tiesības. Pirmā pasaules kara laiku kā burinieka kapteinis pavadīja Krievijas ziemeļu ostas pilsētā [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], no 1918. gada [[Londona|Londonā]]. 1921. gadā atgriezās dzimtenē kā 1889. gadā Zviedrijā uzbūvētā kravas tvaikoņa ''Matheus'' kapteinis un līdzīpašnieks. Pēc nepilna gada tvaikonis ''Matheus'', braucot uz Beļģiju ar Latvijas linu un kaņepju kravu, nogrima, savukārt kuģis ''Equator'' pēc pāris mēnešiem bez vēsts pazuda pie [[Dienvidamerika]]s krastiem, tomēr par apdrošināšanas maksām viņš iegādājās tvaikoņus ''Linhope'' un ''Everest''. 1923. gadā kļuva par A/S "Rīgas kuģniecības sabiedrība" direktoru rīkotāju, bija tvaikoņa "Eversala" kapteinis (1926). 1930. gadā Graudam piederēja astoņi kuģi. [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā Grauds nevajadzīgos vai sarežģīti remontējamos kuģus pārdeva vai sagrieza metāllūžņos, viņam piederošo kuģu skaits samazinājās no vienpadsmit līdz deviņiem. 1932. gadā Fricis Grauds kuģniecības sabiedrību pārveidoja par akciju sabiedrību ģimenes locekļiem un ilggadējiem biznesa partneriem. Par līdzekļiem, ko saņēma no kuģu pārdošanas, apdrošinātājiem un akciju emitēšanas, Grauds ekonomiskās krīzes laikā iegādājās septiņus jaunus kuģus. [[Attēls:Grauda nams Valdemāra ielā 7 pēc 1937.jpg|thumb|270px|Grauda nams Valdemāra ielā 7 pēc ekspropriācijas 1940. gadā.]] No 1935. līdz 1940. gadam viņam piederēja 17 kuģi, 1939. gadā Grauds nopirka piecus jaunus tvaikoņus, no tiem "Ķegums" bija vislielākais tvaikonis Latvijā. Pēc kuģu skaita tie bija 14% no Latvijas jūras flotes 1940. gadā, tuvākajiem konkurentiem [[Artūrs Zēbergs|Artūram Zēbergam]], [[Pēteris Dannenbergs|Pēterim Dannenbergam]] un [[Jānis Zalcmanis|Jānim Zalcmanim]] katram bija pa pieciem kuģiem. Viņa īpašumā bija arī četras jūras klases jahtas.<ref>[http://forbes.lv/online/aizmirstais-kugniecibas-magnats/ Aizmirstais kuģniecības magnāts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160831181718/http://forbes.lv/online/aizmirstais-kugniecibas-magnats/ |date={{dat|2016|08|31||bez}} }}, Arvīds Deģis, Maija Goluboviča speciāli ''Forbes Latvija'' 2016. gada 23. jūnijā</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] septiņus viņa Latvijā un Krievijā esošos kuģus nacionalizēja, tāpat arī visus nekustamos īpašumus, jahtas un automašīnas. Viņa nams Valdemāra ielā 7 Rīgā pārgāja [[Padomju armija|Padomju Armijas]] īpašumā. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā apcietināts un izsūtīts uz Krieviju, miris 1942. gada 26. martā Soļikamskā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Fricis-Grauds-06.02.1888 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Atzinības krusts]], III šķira (1938) == Grauda kuģu liktenis == 1921. gada novembrī, braucot uz Beļģiju ar Latvijas linu un kaņepju kravu, uz kuģa ''Matheus'' izcēlās ugunsgrēks un tas gāja bojā, apkalpi izglāba zviedri, 1923. gadā pie [[Dienvidamerika]]s krastiem bez vēsts pazuda Graudam piederošais burinieks ''Equator''. <ref>[http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/kesterciema-miljonars-un-vina-kugi-374430 Ķesterciema miljonārs un viņa kuģi]{{Novecojusi saite}} Alvils Zauers, laikraksts "Dienas Bizness" 2012. gada 28. martā</ref> Otrā pasaules kara sākumā, 1940. gada 25. janvārī pie [[Lielbritānija]]s austrumu krastiem Ziemeļjūrā, vācu zemūdene U-19 nogremdēja Latvijas kravas kuģi "Everene". Kaut gan pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā [[Kirhenšteina valdība]] pavēlēja visiem kuģiem, kas atradās Atlantijas okeānā, atgriezties atpakaļ, Grauda rēderejai uzticīgo kuģu ''Everagra, Everalda, [[Everasma]], Everelza, Ķegums'' kapteiņi palika Amerikā, pie kam visi kuģi saglabāja savus vārdus, sarkanbaltsarkano karogu un daļēji arī komandas, veicot reisus starp Atlantijas okeāna ostām. Tvaikoni "Everita" (1939. gadā bija pārdots Ženijai Heinrihsonei) 1940. gada oktobrī ekspropriēja un nodeva Latvijas Valsts kuģniecībai. 1941. gada jūlijā kuģi konfiscēja PSRS kara flote un izmantoja kā transportkuģi ''ВТ-545''. Tallinas aplenkuma laikā 1941. gada 28. augustā ar to mēģināja [[Tallinas evakuācija|evakuēt]] visu Nargenas salas garnizonu ar četriem zenītlielgabaliem, tomēr pārlādētais kuģis uzskrēja uz mīnas un nogrima kopā ar vairāk nekā 1500 Sarkanās armijas karavīru.<ref>[http://www.mmflot.com/forum/gallery/image_page.php?album_id=15&image_id=9521 пх Эверита]{{Novecojusi saite}} Mорской флот CCCP (krieviski)</ref> Savukārt PSRS varas iestādes pēc [[Operācija Barbarosa|Vācijas uzbrukuma PSRS]] sākuma apcietināja tvaikoņa "Everanna" kuģa kapteini, latviešu jūrnieku komanda tika noņemta no kuģa, un par "Sudrabu Edžu" pārdēvētā "Everanna" 1947. gadā nogrima Somu jūras līcī. Tvaikoņus "Everonika" un "Evertons" 1941. gada 22. jūnija konfiscēja Vācijas ostās. Par "Irmu" pārdēvētā "Everonika" 1944. gada 14. martā nogrima pie Norvēģijas krastiem, bet "Evertons" pēc kara atgriezās Graudu ģimenes īpašumā. Britu kompānijas ''Counties Ship Management Co Ltd'' īpašumā pārgājušo kravas kuģi "Everoja", kas veda kviešu kravu no ASV uz Lielbritāniju, 1941. gada 3. novembrī pie [[Ņūfaundlenda]]s austrumu krastiem nogremdēja vācu [[zemūdene]] [[U-203]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uboat.net/allies/merchants/1196.html |title=Ships hit by U-boats. Everoja |access-date={{dat|2016|11|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191022144853/https://www.uboat.net/allies/merchants/1196.html}}</ref> 1942. gada 28. februārī itāļu zemūdene torpedēja "Everasmu" (3836 bruto tonnas). Kad zemūdene uznira, lai no borta lielgabaliem pabeigtu ievainotā kuģa nogremdēšanu, itāļi sākumā neatpazina Latvijas karogu un pārsteigumā nolēma, ka sašāvuši kādus trakus Austrijas separātistus. Kapteinis Miķelis Pērkons tikmēr vadīja glābšanas darbus. Sakāpuši 2 laivās latviešu jūrnieki devās ceļā uz tuvāko krastu, un pēc piecarpus vētrainā jūrā pavadītām dienām viena no tām sasniedza [[Sentlūsija]]s krastus, otro uzņēma ceļā satiktais transportkuģis. Transportkuģi "Everalda" (3952 BRT) 1942. gada 29. jūnijā torpedēja vācu zemūdene U-158. Ļaujot latviešu kuģa komandai izglābties, kapteini Jāni Martinsonu vācieši paņēma līdz uz savas zemūdenes. Nākamajā dienā U-158 nogremdēja ''US-Navy Squadron VP-74'' bumbvedēji. 1942. gada 12. augustā šaurumā starp [[Kuba|Kubu]] un [[Haiti]] Karību jūrā ar smagu kravu braucot konvojā no Brazīlijas tvaikonis "Everelza" (4531 BRT) piedzīvoja vācu 3. zemūdeņu kaujas flotes uzbrukumu. Torpēdai pāršķeļot kuģi, gāja bojā 24 jūrnieki. Kapteinis Edgars Blaus un vēl daži tika izglābti. Otro pasaules karu pārdzīvoja vienīgi tvaikoņi "Ķegums" (5525 BRT, kapteinis Jēkabs Matisons, no 1944. gada Alfrēds Kiršfelds) un "Everagra" (3702 BRT). 1942. gada 19. maijā "Ķegums" piedalījās nogremdētā amerikāņu transportkuģa ''William J. Salman'' komandas glābšanā. "Everagra" 1942. gadā piedalījās tankkuģa ''Esso Houston'' glābšanas darbos, 1943. gada 8. jūlijā tai uzbruka vācu 10. zemūdeņu kaujas flote, tomēr torpēdas skarto kuģi komandai izdevās aizvest līdz ostai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kancele.net/jurnieki.html# |title=LATVIEŠU JŪRNIEKUS PIEMINOT |access-date={{dat|2016|11|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306103405/http://kancele.net/jurnieki.html# |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306103405/http://kancele.net/jurnieki.html |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> 1946. gadā karu pārdzīvojušie transportkuģi tika atgriezti viņa dēla Viļņa Friča Grauda ASV izveidotajai kompānijai ''F.V. Grauds Shipping Company'', kas darbību uzsāka ar kuģiem "Everagra", "Evertons" un "Ķegums". Tvaikonis "Ķegums" 1948. gada 8. decembrī nogrima [[Biskajas līcis|Biskajas līcī]] pie Francijas krastiem. <gallery> Tvaikonis Evergunar.jpg|Pie Norvēģijas 1931. gadā nogrimušais "Evergunārs" (3090 BRT) Tvaikonis Everline.jpg|1933. gadā pie [[Spēcija]]s nogrimušais "Everline" (3624 BRT) Tvaikonis Everosa.jpg|Tvaikonis "Everosa" (3529 BRT) 1939. gadā pārdots Igaunijai, nogremdēts kara laikā Tvaikonis Everita ar Latvijas rēderejas Fricis Grauds skursteņu zīmi.jpg|Tallinas evakuācijas laikā nogrimusī "Everita" (3251 bruto tonnas, garums 102,14 m) Tvaikonis Everoja 1.jpg|Pie Ņūfaundlendas vācu zemūdenes nogremdētā "Everoja" (4830 BRT) Tvaikonis Everasma.jpg|Karību jūrā itāļu zemūdenes nogremdētā "Everasma" (4530 BRT) Tvaikonis Everalda.jpg|vācu zemūdenes nogremdētā "Everalda" (3251 BRT) Tvaikonis Everelza.jpg|Ceļā no Brazīlijas uz ASV vācu zemūdenes nogremdētā "Everelza" (4531 BRT) Tvaikonis Everonika.jpg|Vācijas konfiscētā "Everonika" (3743 BRT) 1944. gada 14. martā nogrima pie Norvēģijas krastiem Tvaikonis Ķegums (Everests).jpg|Karu pārdzīvojušais "Ķegums" (5525 BRT), kas piedalījās ASV transportkuģa ''William J. Salman'' komandas glābšanā (1942) Tvaikonis Everagra.jpg|Karu pārdzīvojusī "Everagra" (3702 BRT) 1942. gadā piedalījās ASV tankkuģa ''Esso Houston'' glābšanas darbos Tvaikonis Evertons.jpg|Karu pārdzīvojušais "Evertons" (4101 BRT) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grauds, Fricis}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Latvijas rēderi]] [[Kategorija:Atzinības krusta komandieri]] nm3o5htmbv7ylbvu8wdt5krxdipos45 0 337037 4547763 4461085 2026-11-10T12:49:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547763 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada janvāris}} '''Finanšu nozares arodbiedrība''' ir neatkarīga [[sabiedriska organizācija]], kas uz brīvprātības principiem apvieno biedrus (darba ņēmējus, pašnodarbinātos un uzņēmējus), kuri darbojas finanšu un kapitāla tirgus sfērā, kā arī komercsabiedrībās, uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās, kas apkalpo minēto sfēru vai izmanto tās pakalpojumus<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://finansu-nozares-arodbiedriba.lv/index.php?page=par-mums |title=Par Finanšu nozares arodbiedrību |access-date={{dat|2016|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220108112131/http://finansu-nozares-arodbiedriba.lv/index.php?page=par-mums}}</ref>. Finanšu nozares [[arodbiedrība]]s mērķis – savu biedru darba, ekonomisko, profesionālo, sociālo tiesību un interešu aizstāvēšana, pārstāvēšana un veicināšana. FNA darbojas kopš 2012. gada un pašlaik apvieno vairākus simtus biedru no vairākām Latvijas finanšu institūcijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{official website|http://finansu-nozares-arodbiedriba.lv/}} [[Kategorija:Darbs]] [[Kategorija:Organizācijas]] dweism9eus3h57hz0djlz44bkol48p4 0 339274 4548131 3434016 2026-11-11T07:16:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548131 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Johans Volfgangs Debereiners | vārds_orig = ''Johann Wolfgang Döbereiner'' | attēls = Johann Wolfgang Döbereiner.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1780 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{Vieta|Vācija|Bavārija|Hofa}} | m_dat_alt = | m_gads = 1849 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Jēna}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[Ķīmija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = [[Jēnas Universitāte]] | alma_mater = | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[Debereinera šķiltavas]], [[Debereinera lampa]], [[ķīmiskās triādes]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Johans Volfgangs Debereiners''' ({{val|de|Johann Wolfgang Döbereiner}}; dzimis {{dat|1780|12|13}}, miris {{dat|1849|3|24}}) bija vācu [[ķīmiķis]]. Liela daļa Debereinera izgudrojumu veltīti [[metāli|metālu]] un to [[oksīdi|oksīdu]] īpašību izpētei, kā arī [[ķīmiskais elements|elementu]] likumsakarību un to pazīmju izmaiņu izpētei. Zināmākie izgudrojumi ir [[Debereinera gāzu šķiltavas]] un [[Debereinera lampa]], kā arī viņš izveidoja [[ķīmiskās triādes]]. == Biogrāfija == Johans Volfgangs Debereiners dzimis [[Bavārija|Bavārijas]] pilsētā Hofā ormaņu ģimenē. Debereineram nebija iespējas iegūt vidējo izglītību, līdz ar to viņš nodarbojās ar pašizglītošanos un spēja nodot eksāmenus uz aptiekāra palīgu. Lai iegūtu tiesības pārvaldīt aptieku, no 1800. līdz 1803. gadam viņš studēja dabaszinātnes [[Strasbūra|Strasbūrā]]. Atgriežoties [[Vācija|Vācijā]], Debereiners iztikas līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tehniskā aprīkojuma nepietiekamības dēļ nespēja piepildīt savus plānus. Viņa mēģinājumi organizēt ķīmisko vielu ražošanu un pārdošanu, kā arī ķīmiķu-tehnologu mācību iestādes izveide, cieta neveiksmi. Tomēr daudzās Debereinera publikācijas par dažādu ķīmisko vielu iegūšanas uzlabošanām, tika atzītas speciālistu vidū, un 1810. gadā ar [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga Gētes]] palīdzību viņš tika lūgts strādāt [[Jēnas universitāte|Jēnas universitātē]] par pasniedzēju. == Zinātniskā darbība == [[Attēls:Döbereiner fire gadget.png|thumb|[[Debereinera gāzu šķiltavas]]]] 1821. gadā viņš ieguva [[Etiķskābe|etiķskābi]], oksidējot [[Etilspirts|etilspirtu]] un izmantojot platīnu kā katalizatoru. 1823. gadā Debereiners paziņoja par ūdeņraža strūklas aizdegšanos, kas vērsta uz poraino platīnu. Šie darbi ļoti ātri ieguva atzinību starp vadošajiem ķīmiķiem, kopā ar [[Hamfrijs Deivijs|Hamfriju Deiviju]] viņš lika pamatus [[katalītiskā ķīmija|katalītiskajai ķīmijai]] ar saviem darbiem par heterogēno [[katalīze|katalīzi]]. Pamatojoties uz katalītiskām reakcijām, tika uzkonstruēta ierīce, ko nodēvēja par «[[Debereinera lampa|Debereinera lampu]]». Debereineram izdevās saskatīt pirmās likumsakarības elementu īpašībām. Viņš pamanīja, ka, saliekot kopā trīs elementus ar līdzīgām ķīmiskajām īpašībām augošā secībā pēc to [[Atommasa|atommasām]], atommasa otrajam (vidējam) elementam būs aptuveni vienāda ar pirmā un trešā elementa vidējo aritmētisko atommasu. 1817. gadā Debereiners uzstādīja šādu likumsakarību pirmajai triādei ([[Sārmzemju metāli|sārmzemju metāliem]]): [[Kalcijs|kalcijam]], [[stroncijs|stroncijam]] un [[bārijs|bārijam]]. [[1829]]. gadā, pēc tam, kad [[Jenss Jākobs Bercēliuss]] apstiprināja viņa teoriju, Debereiners centās iegūt līdzīgu likumsakarību arī ar citiem elementiem, piedāvājot vēl divas triādes ([[litijs]], [[nātrijs]], [[kālijs]] kā arī [[sērs]], [[selēns]], [[telūrs]]). Savas klasifikācijas pamatā bez atommasām viņš saskatīja saikni starp elementu un to savienojumu ķīmiskajām īpašībām, fizikālajām īpašībām. Debereinera darbiem elementu sistematizācijā sākotnēji nepievērsa pārāk lielu uzmanību, un [[1840]]. gadā [[Leopolds Gmelins]], izvēršot elementu sarakstu, parādīja, ka to klasifikācija pēc ķīmiskajām īpašībām ir daudz sarežģītāka, nekā to sadalīšana pēc triādēm. Tomēr Debereinera triāžu likums lika pamatu elementu sistematizācijai, kā rezultātā tika izveidots [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskais likums]]. == Literatūra == * Биографии великих химиков. Перевод с нем. под редакцией Быкова Г. В. — М.: Мир, 1981. 320 с. * Волков В. А., Вонский Е. В., Кузнецова Г. И. Выдающиеся химики мира. — М.: ВШ, 1991. 656 с. * Яблонский Г. С. Гёте, Деберейнер, катализ // Химия и жизнь. 1983. № 10. С.76-79. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.physchem.narod.ru/Source/History/ Краткий очерк истории химии] * [https://web.archive.org/web/20081015072946/http://www.alhimik.ru/great/dobereiner.html Великие химики] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Debereiners, Johans Volfgangs}} [[Kategorija:Vācu ķīmiķi]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] 82kneuycshi064i0n9ed88sn3ptsbgs 0 346610 4548117 4465511 2026-11-11T06:21:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548117 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Pārlielupes pamatskola |logo = |seal_image = |image = Jelgava secondary school 6.jpg |image size = |alt = |caption = 2013. gadā |motto = |location = [[Loka maģistrāle]] 29, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 40 | lats = 14 | latNS = N | longd = 23 | longm = 45 | longs = 01 | longEW = E |schooltype = [[pamatizglītība]]s iestāde |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1978. gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |director = |headmistress = Ilze Arbidane<ref name="jelgavalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-parlielupes-pamatskola/|title=Jelgavas Pārlielupes pamatskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref> |headmaster = |enrollment_as_of = |pupils = 600 (2024)<ref name="jelgavalv" /> |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu |schedtyp = |alumni = |free_text = |homepage = {{URL|http://www.jppsk.lv}} }} '''Jelgavas Pārlielupes pamatskola''' ir izglītības iestāde [[Loka maģistrāle|Loka maģistrālē]] [[Jelgava|Jelgavā]]. == Vēsture == Atklāta 1978. gada 1. septembrī kā '''Jelgavas 6. vidusskola''' [[Rīgas autobusu fabrika]]s strādnieku dzīvojamo ēku būvniecības laikā. 1997. gadā atklāja peldbaseinu. 2003. gadā sāka darboties arī pirmsskolas izglītības grupas. 2019. gadā Jelgavas 6. vidusskolai pievienoja agrākās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases, bet 2021. gadā to pārveidoja par '''Jelgavas Pārlielupes pamatskolu'''. === Direktori === No 1978. līdz 2010. gadam par skolas direktoru strādāja Alfrēds Holsts. Šajā laikā skolā tika iedibinātas tradīcijas, izveidojās saliedēts skolotāju kolektīvs. 2010. gada 27. augustā direktores amatā stājās Ilze Arbidane, latviešu valodas skolotāja, direktora vietniece mācību darbā. == Sasniegumi == 2015. gadā Jelgavas 6. vidusskola saņēma Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības kvalitātes balvu «Zelta Grauds 2015» pamatizglītības 2. posmā (7.—9. klase). == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == Fakultatīvās nodarbības vērstas uz pētniecisko prasmju apguvi: Vides akadēmija, Skolēns eksperimentē, Tehniskā jaunrade, Jaunais komersants, Mācību uzņēmumi, Jauno pētnieku skola, Skolas muzejs, Fizikas un matemātikas pamatprasmju pilnveidošana. Izglītojamajiem ir iespēja attīstīt savas spējas interešu izglītības programmās. Nodarbības notiek ārpusstundu laikā. Dažāda vecuma izglītojamajiem tiek piedāvātas interešu izglītības programmas: '''Kultūrizglītības programma:''' * tautas dejas pirmsskolas vecuma izglītojamajiem un 1.—5. klašu izglītojamajiem, * teātris 8.—9. klašu izglītojamajiem. '''Sporta izglītības programma:''' * futbols 1.—4. klašu izglītojamajiem, * peldēšana 1.—5. klašu izglītojamajiem, * bokss 1.—9. klašu izglītojamajiem, * šahs 1.—9. klašu izglītojamajiem. '''Tehniskās jaunrades programma:''' * fotografēšanas pamati 5.—9. klašu izglītojamajiem, * kokapstrādes darbnīca 5.—9. klašu izglītojamajiem, * rokdarbu darbnīca “Ideja” 4.—6. klašu izglītojamajiem. '''Citu jomu programma:''' * “Starts biznesā”, * gidi 5.—9. klašu izglītojamajiem, * “Jauno žurnālistu skola ” 4.—9. klašu izglītojamajiem. Skolas tautas deju kolektīvs “Varavīksne” 2015. gadā piedalījās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. == Tradīcijas == * Skolai ir savs karogs, logo, tās moto ir “Mūsdienīga, sadarbībai atvērta skola, kurā pedagogiem un izglītojamajiem ir vienāda vērtību izpratne”. * Skolēnu pašpārvaldei nopietns pārbaudījums ir Skolotāju dienas organizēšana, kas parasti izdodas ļoti jautra un interesanta. * Novembris ir pilsoniskās audzināšanas mēnesis, bagāts ar dažādām aktivitātēm. * Ziemassvētku laikā darbojas Ziemassvētku gadatirdziņš, notiek Ziemassvētku ballītes un liels koncerts vecākiem. * Valentīna dienā ar skolas pasta palīdzību var aizsūtīt savām simpātijām apsveikumu. * Tradicionāli aprīlī vecāki tiek aicināti uz sacensībām “Sportiska ģimene”, bet skolēni uz sporta spēļu sacensībām. * Skolēni, skolotāji un vecāki daudz uzmanības velta “zaļai domāšanai”. * Pavasarī notiek dažādi pasākumi: Spodrības dienas, Pēdējā zvana svētki, Jelgavas un Eiropas dienas. * Mācību gada beigās svinīgajā līnijā pulcējas visi skolas skolēni un skolotāji, godinot mācību olimpiāžu, konkursu un sacensību uzvarētājus. == Cita svarīga informācija == * izglītojamajiem ir iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, darboties ''Junior Achievement'' programmā, * vācu valodas apguve, * laba sporta bāze sporta programmas īstenošanai, * nodrošināta izglītojamo peldēt apmācība visās klasēs, * brīvā laika mērķtiecīgas pavadīšanas iespējas sadarbojoties ar [[Jaunrades nams JUNDA|Jelgavas bērnu un jauniešu centru “Junda”]], Jelgavas Bērnu un Jaunatnes sporta skolu. === Dalība starptautiskos projektos === * Skola izmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas iesaistīties starptautiskajos projektos, kas ļauj iepazīt citu valstu izglītības sistēmu, kultūras tradīcijas, kā arī parādīt savu skolu, sekmēt Jelgavas un Latvijas atpazīstamību. * Pirmie starptautiskie projekti bija sadarbībā ar British Council 2007. gadā. * No 2012. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. jūlijam tika īstenots Comenius projekts “ Dzīvojot kopā” (''Living Together''). Projektā iesaistītās valstis bija Latvija, Slovēnija, Polija, Vācija un Portugāle. * 2015. gadā tika uzsākti divi [[Erasmus +]] projekti — “ Efektīva komunikācija — veiksmīga dzīve nākotnē” (Effective communication — a successful future life), tā īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2018. gada 1. septembris, dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180322185927/http://hristobotev1927.com/ Bulgārija], [http://aemn.pt Portugāle], [https://web.archive.org/web/20181120065758/http://www.zsgepiky.cz/ Čehija], [https://web.archive.org/web/20171104183311/http://www.zs2pna.edu.pl/ Polija], [http://os-smihel.si Slovēnija], [http://zsjeleniaba.edu.sk Slovākija], Latvija un „e-Management of multidisciplinary projects for secondary schools”, īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2017. gada 1. novembris., dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180321073726/http://scoala4pucioasa.ro/ Rumānija], [http://ezgililer.k12.tr Turcija], [http://zspolesovice.cz Čehija], [http://zsozdany.sk Slovākija], Latvija. == Ārējās saites == * [http://www.jppsk.lv/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [https://www.facebook.com/jppsk/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas Facebook] {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] 7rcl5kut8e0zklgsr4qcmktbzr2aifm 0 350839 4547947 4529370 2026-11-10T19:59:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547947 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Jāuzlabo}} {{Infobox | title = ''HTC Vive'' — virtuālās realitātes brilles | image = [[Attēls:Vive pre.jpeg|upright=1.1|frameless]] | caption = ''HTC Vive'' virtuālās realitātes brilles ar kameru, diviem kontrolieriem un bāzes stacijas sensoriem | label1 = Veids | data1 = [[Virtuālās realitātes brilles]] | label2 = Izdošanas datums | data2 = 2016. gada 5. aprīlis | label4 = Ražotājs | data4 = [[HTC]] sadarbībā ar ''[[Valve Corporation]]'' | label5 = Displeja tehnoloģija | data5 = [[PenTile matrix family|''PenTile'']]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://arstechnica.com/gaming/2016/03/ask-ars-i-cant-choose-between-oculus-rift-htc-vive-and-playstation-vr/ | first = Lee | last = Hutchinson | title = Ask Ars: I can’t choose between Oculus Rift, HTC Vive, and PlayStation VR! | date = 22 March 2016 | access-date = 24 September 2016 | work = Ars Technica}}</ref> [[OLED]] | label6 = Izšķirstpēja | data6 = 2160×1200 (1080×1200 katrai acij)<ref name="HTC Re Vive">{{Tīmekļa atsauce|title=HTC Re Vive|url=http://www.htcvive.com/}}</ref>|label7=Atsvaidzināšanas biežums|data7=90 Hz<ref name="HTC Re Vive"/> | label8 = Redzeslauks | data8 = Aptuveni 110 grādi<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Advanced VR Rendering, Alex Vlachos, Valve|url=http://alex.vlachos.com/graphics/Alex_Vlachos_Advanced_VR_Rendering_GDC2015.pdf}}</ref> | label10 = Ievada | label11 = Svars | data11 = 470 grami (iepriekš 555 grami) | label12 = Platforma/operētājsistēma | label13 = Savienošanas iespējas | data13 = 1× [[HDMI|HDMI 1.4]] vai DisplayPort 1.2 un 1× [[USB 3.0]] | label14 = Mājaslapa | data14 = {{url|http://www.vive.com/}} | label15 = Sākuma cena | data15 = 799 [[ASV dolārs|$]]/769,99 [[Sterliņu mārciņa|£]] | label16 = Skaņa | label17 = Kontrolieru ievade | label18 = Kamera }} '''''HTC Vive''''' ir virtuālās realitātes ierīce, ko izstrādājis uzņēmums [[HTC]] sadarbībā ar ''[[Valve Corporation]]''. Ierīce izlaista 2016. gada 5. aprīlī. Ar sensoru palīdzību telpa tiek pārvērsta virtuālā [[3D]] [[Virtuālā pasaule|pasaulē]], kurā lietotājs var brīvi pārvietoties un, izmantojot kontrolierus, iespējams veikt dažādas darbības.<ref name="verge-vive">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve's VR headset is called the Vive and it's made by HTC|url=http://www.theverge.com/2015/3/1/8127445/htc-vive-valve-vr-headset|website=The Verge|accessdate=1 March 2015}}</ref> Kopš uzņēmums HTC 2015. gada martā pasākumā ''[[Mobile World Congress]]'' izziņoja ierīci ''HTC Vive'', tā jau ir saņēmusi vairāk nekā 22 balvas izstādē [[Consumer Electronics Show|CES 2016]]. == Attīstība == Uzņēmuma ''Valve'' radīti virtuālās realitātes sistēmu prototipi tika demonstrēti jau 2014. gadā. 2015. gada 23. februārī ''Valve'' paziņoja, ka 2015. gada konferencē ''[[Game Developers Conference]]'' demonstrēs ''SteamVR'' sistēmas aparatūru.<ref name="engadget-steamvr">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve is making a VR headset and its own Steam Machine|url=http://www.engadget.com/2015/02/23/steamvr-valve-virtual-reality-gdc/|website=Engadget|accessdate=1 March 2015}}</ref><ref name="verge-gdcsteamvr">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve showing off new virtual reality hardware and updated Steam controller next week|url=http://www.theverge.com/2015/2/23/8094817/valve-virtual-reality-hardware-gdc-2015|website=The Verge|accessdate=1 March 2015}}</ref><ref name="verge-valvevr">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve's VR headset revealed with Oculus-like features|url=http://www.theverge.com/2014/6/3/5775220/valve-vr-headset-pictures-concept-features|website=The Verge|accessdate=1 March 2015}}</ref> Uzņēmums HTC ierīci ''Vive'' oficiāli izziņoja 2015. gada 1. martā pasākumā ''[[Mobile World Congress]]''. Ierīce iepriekšpasūtīšanā nonāca 2016. gada 29. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=HTC Vive pre-orders to start on February 29|url=http://www.telegraph.co.uk/technology/news/12092607/HTC-Vive-pre-orders-to-start-on-February-29.html|website=Telegraph.co.uk|access-date=22 January 2016}}</ref> Īsi pēc ''HTC Vive'' izziņošanas ''Valve'' un HTC dažiem virtuālās realitātes programmu izstrādātājiem izsniedza ierīces izstrādātāju versiju.<ref name="theverge-steamvrfree">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve, HTC Offering Free Vive VR to Developers|url=http://www.pcmag.com/article2/0,2817,2479252,00.asp|website=The Verge|accessdate=6 April 2015}}</ref> 2016. gadā izstādē ''[[Consumer Electronics Show]]'', HTC un ''Valve'' atklāja gandrīz izstrādātu ierīces versiju, kas plašāk zināma kā ''HTC Vive Pre''.<ref name="ars-vivepre">{{Tīmekļa atsauce|title=HTC Vive Pre impressions: A great VR system has only gotten better|url=http://arstechnica.com/gaming/2016/01/htc-vive-pre-impressions-a-great-vr-system-has-only-gotten-better/|website=Ars Technica|accessdate=28 January 2016}}</ref> ''Valve'' sadarbībā ar ''[[Unity (spēļu dzinis)|Unity]]'' nodrošina brīvi pieejamu izstrādes vidi.<ref name="unity-vive">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve Is Bringing Native Unity Support To SteamVR|url=http://uploadvr.com/valve-is-bringing-native-unity-support-to-steamvr/|website=uploadvr|accessdate=11 February 2016}}</ref> [[Geibs Ņūels]] ir apstiprinājis jaunu ''Vive'' versiju, kas pagaidām atrodas agrīnā izstrādes fāzē, tai dots segvārds ''VIVE 2 - OASIS''. ''VIVE 2'' būs mazākas un efektīvākas bāzes stacijas, jauni kontrolieri, īpaša attēla radīšanas tehnoloģija, kā arī mazākas un vieglākas bezvadu virtuālās realitātes brilles.<ref>{{Atsauce|last=Valve News Network|title=Interview VR Team - Gabe Newell & Others|date=2017-02-14|url=https://www.youtube.com/watch?v=kMpQWSqQFK0|accessdate=2017-02-24}}</ref> == Vēsture == 2015. gadā konferencē ''Immersed'' uzņēmuma HTC galvenais satura speciālists un viens no ''HTC Vive'' dibinātājiem Fils Čens (''Phil Chen'') skaidroja, ka uzņēmums virtuālai realitātei pievērsies nejauši, taču sadarbība ar ''Valve'' izrādījusies panākumu atslēga.<ref>{{cite av media|url=https://www.youtube.com/watch?v=KZS6nCKPUDs&t=11m55s|time=11m55s|title=MTBS-TV: Conversing With Phil Chen, Chief Content Officer, HTC|via=YouTube|author=Neil Schneider|date=8 October 2015}}</ref> Čens skaidroja arī to, ka HTC un ''Valve'' nav sadalīti konkrēti pienākumi. Abi uzņēmumi ir partneri un sadarbojas gan pētniecības, gan izstrādes procesā.<ref>{{cite av media|url=https://www.youtube.com/watch?v=KZS6nCKPUDs&t=16m46s|time=16m46s|title=MTBS-TV: Conversing With Phil Chen, Chief Content Officer, HTC|via=YouTube|author=Neil Schneider|date=8 October 2015}}</ref> 2016. gada novembrī HTC izziņoja uzņēmuma ''TPCAST'' ražotu papildinājumu — bezvadu virtuālās realitātes brilles. Modelis sabiedrībai tika parādīts 2017. gada konferencē [http://www.techradar.com/news/ces-dates-news-reviews-and-videos][[CES]] un tā cena ir 249 [[ASV dolārs|dolāru]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://uploadvr.com/tpcast-wireless-vive-kit-works/|title=Hands-on: TPCAST's Wireless Vive Kit Really Works|date=2016-12-19|newspaper=UploadVR|access-date=2017-02-24|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theverge.com/ces/2017/1/4/14172296/htc-vive-wireless-adapter-tpcast-ces-2017|title=HTC’s wireless Vive add-on actually works|last=Byford|first=Sam|newspaper=The Verge|access-date=2017-02-24}}</ref> == Tehniskās specifikācijas == ''HTC Vive'' attēla atsvaidzināšana notiek 90 [[Hz]] frekvencē. Ierīcē tiek izmantoti divi ekrāni, pa vienam katrai acij, un katra [[ekrāna izšķirtspēja]] ir 1080X1200 [[pikseļi]].<ref name="gamespot-steamvr">{{Tīmekļa atsauce|title=Valve and HTC reveal Vive VR headset|url=http://www.gamespot.com/articles/valve-and-htc-reveal-vive-vr-headset/1100-6425606/|website=[[GameSpot]]|accessdate=1 March 2015}}</ref> Ierīce izmanto vairāk nekā 70 sensorus, tostarp [[MEMS]] [[Žiroskops|žiroskopu]], [[Akselerometrs|akselerometru]] un lāzera atrašanās vietas notikšanas sensorus. Ja tiek izmantoti abi bāzes stacijas sensori, ierīce spēj darboties 4,6 x 4,6 m lielā platībā, uztverot katru lietotāja kustību ar milimetra precizitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=HTC reveals virtual reality headset with Valve at MWC|url=http://www.bbc.co.uk/news/technology-31664948|website=bbc.co.uk|publisher=BBC|accessdate=2 March 2015}}</ref> Bāzes stacijas sistēmu izstrādājis Alans Jeitss (''Alan Yates''), izmantojot vienkāršus fotosensorus. Lai izvairītos no sensoru pārklāšanās, bāzes stacija sastāv no diviem sensoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Buckley|first1=Sean|title=This Is How Valve’s Amazing Lighthouse Tracking Technology Works|url=http://gizmodo.com/this-is-how-valve-s-amazing-lighthouse-tracking-technol-1705356768|website=Gizmodo|accessdate=2 July 2015}}</ref> Uz priekšu vērstā kamera ļauj programmatūrai atpazīt gan kustīgus, gan nekustīgus objektus telpā. Šī funkcija darbojas kā daļa no drošības sistēmas, lai palīdzētu lietotājam izvairīties no šķēršļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=HTC: Why Vive Will Beat Oculus VR at Its Own Game|url=http://www.tomsguide.com/us/htc-vive-interview,news-21356.html|website=Tom's Guide|accessdate=18 July 2015}}</ref> == Spēles == Līdz laikam, kad tika uzsākta ''HTC Vive'' iepriekšpasūtīšana, eksistēja 107 virtuālās realitātes spēles.<ref>{{Ziņu atsauce|publisher=Finder|url=http://www.finder.com.au/gaming/complete-list-of-htc-vive-vr-games/|title=107 games revealed ahead of HTC Vive pre-order launch|date=29 March 2015|accessdate=29 February 2016|first=Chris|last=Stead|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170619210337/https://www.finder.com.au/gaming/complete-list-of-htc-vive-vr-games|archivedate={{dat|2017|06|19||bez}}}}</ref> 2017. gada februārī ''Valve'' izpilddirektors Geibs Ņūels ''[[Reddit]]'' AMA sesijā "ask me anything" paziņoja, ka ''Valve'' strādā pie trim ievērojamām spēlēm. Ar atklātā pirmkoda programmatūru [https://github.com/LibreVR/Revive ''Revive''] iespējams pielāgot ''[[Oculus Rift]]'' programmatūru lietošanai ar ''HTC Vive'' ierīci.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.techdirt.com/articles/20160624/10114434814/oculus-reverses-drm-course-after-public-backlash.shtml|title=Oculus Reverses DRM Course After Public Backlash|newspaper=Techdirt.|access-date=2017-02-24}}</ref> == Izmantošana == [[Attēls:HTC_Vive_(2).jpg|right|thumb|Virtuālās realitātes brilles.]] ''HTC Vive'' atbalsta atklāto izstrādes politiku un sadarbību ar neatkarīgiem izstrādātājiem, tādējādi nodrošinot virtuālās realitātes komūnas attīstību kopumā. ''Vive'' iekārtas daudzpusīgās iespējas ļauj to izmantot ne tikai kā izklaides un spēļu rīku, bet arī tādās jomās kā medicīna, izglītība, saziņa, māksla, dizains, arhitektūra u.c. 2016. gada aprīlī uzņēmums ''Valve'' izlaida savu ''[[OpenVR]]'' programmatūras izstrādes komplektu ([[SDK]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://venturebeat.com/2015/04/30/valve-launches-openvr-dev-kit-for-virtaul-reality-hardware-makers/|title=Valve launches OpenVR dev kit for virtual reality hardware makers|publisher=[[VentureBeat]]|date=30 April 2015|accessdate=3 May 2015|first=Dean|last=Takahashi|archive-date={{dat|2017|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170518130300/https://venturebeat.com/2015/04/30/valve-launches-openvr-dev-kit-for-virtaul-reality-hardware-makers/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamasutra.com/view/news/242401/Valve_launches_new_OpenVR_SDK_to_expand_SteamVR_development.php|title=Valve launches new OpenVR SDK to expand SteamVR development|work=[[Gamasutra]]|publisher=[[UBM plc]]|date=30 April 2015|accessdate=8 May 2015|first=Alex|last=Wawro|archive-date={{dat|2021|08|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823215106/https://www.gamasutra.com/view/news/242401/Valve_launches_new_OpenVR_SDK_to_expand_SteamVR_development.php}}</ref> Šis komplekts ir atjaunināta ''Steamworks VR'' [[Lietojumprogrammas saskarne|API]] versija, kurā iekļauta gan dokumentācija, gan programmatūras izstrādes paraugi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vrfocus.com/archives/14559/valve-launches-openvr-sdk/|title=Valve Launches OpenVR SDK|publisher=VRFocus|date=1 May 2015|accessdate=3 May 2015|first=Jamie|last=Feltham|archive-date={{dat|2015|05|04||bez}}|archive-url=https://archive.today/20150504070637/http://vrfocus.com/archives/14559/valve-launches-openvr-sdk/}}</ref> 2015. gada 30. aprīlī videospēļu izstrādes uzņēmums ''[[Epic Games]]'' paziņoja, ka atbalstīs ''Valve SteamVR'', tādējādi ļaujot izstrādātājiem veidot virtuālās realitātes projektus ierīcei ''HTC Vive'' spēļu izstrādes ''[[Unreal Engine 4]]'' vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.polygon.com/2015/4/30/8521469/steamvr-epic-unreal-engine-4-ue4-free|title=Now anyone can build for SteamVR with Epic's Unreal Engine 4|work=[[Polygon (website)|Polygon]]|publisher=[[Vox Media]]|date=30 April 2015|accessdate=3 May 2015|first=Charlie|last=Hall}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theverge.com/2015/4/30/8519631/unreal-engine-4-steamvr-vive-support|title=Steam's virtual reality just got a boost from the maker of Unreal Tournament|work=[[The Verge]]|publisher=[[Vox Media]]|date=30 April 2015|accessdate=3 May 2015|first1=Jacob|first2=Adi|last1=Kastrenakes|last2=Robertson}}</ref> Uzņēmums ''Epic Games'' atklāj, ka ''SteamVR'' ir pilnībā integrēts ''Unreal Engine 4'' vidē, iekļaujot [https://docs.unrealengine.com/latest/INT/Engine/Blueprints/ ''Blueprint visual scripting''] sistēmu un mašīnkodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unrealengine.com/blog/unreal-engine-4-releases-with-steamvr-support|title=Unreal Engine 4 Releases With SteamVR Support|website=Unreal Engine|publisher=[[Epic Games]]|date=30 April 2015|accessdate=3 May 2015|first=Dana|last=Cowley}}</ref> Arī bezmaksas [[Vairākplatformu programmatūra|vairākplatformu]] programmatūras izstrādes dzinis ''jMonkeyEngine'' gatavojas atbalstīt ''[[OpenVR]]'' izstrādes programmatūras izmantošanu un ''Vive''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.com/phr00t/jmonkeyengine-virtual-reality|title=jMonkeyVR|publisher=Phr00t's Software}}</ref> 2016. gada aprīlī kosmosa izpētes un tirdzniecības spēle ''[[Elite: Dangerous]]'' pievienoja versiju, kas atbalsta ''Vive''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vrfocus.com/2014/12/frontier-developments-launches-elite-dangerous-oculus-rift-support/|title=Frontier Developments Launches Elite: Dangerous with Oculus Rift Support|last=Feltham|first=Jamie|date=16 December 2014|website=[[VRFocus]]|publisher=[[Gamer Network]]|accessdate=24 April 2016|archive-date={{dat|2017|02|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170210220856/https://www.vrfocus.com/2014/12/frontier-developments-launches-elite-dangerous-oculus-rift-support/}}</ref> 2016. gada jūlijā tīmekļa ziņu vietne [http://www.roadtovr.com/ ''Road to VR''], izmantojot spēļu sesiju datus no platformas ''Steam VR'', nāca klajā ar paziņojumu, ka aktīvi tiek izmantotas aptuveni 100000 ''Vive'' ierīces.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Lang|first1=Ben|title=HTC Vive Headset Nearing 100,000 Install Base, Steam Data Suggests|url=http://www.roadtovr.com/htc-vive-sales-figures-data-100000-steamspy-data/|accessdate=4 August 2016|publisher=Road to VR|date=4 July 2016}}</ref> Tajā pašā mēnesī uzņēmums ''SensoMotoric Instruments'' (SMI) ''Vive'' ierīcē iekļāva acu skatiena izsekošanas tehnoloģiju, nodrošinot īpašu acu skatiena izsekošanas risinājumu, ko iespējams izmantot pētniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uploadvr.com/smi-releases-eye-tracking-dev-kit-htc-vive/|title=SMI Releases Eye Tracking Developer Kit For The HTC Vive|publisher=[[UploadVR]]|date=22 July 2016|accessdate=26 September 2016|first=Joe|last=Durbin}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vrfocus.com/2016/07/smi-reveals-eye-tracking-developer-kit-for-htc-vive/|title=SMI Reveals Eye Tracking Developer Kit for HTC Vive|publisher=[[VRFocus]]|date=22 July 2016|accessdate=26 September 2016|first=Peter|last=Graham|archive-date={{dat|2016|10|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161031182248/http://www.vrfocus.com/2016/07/smi-reveals-eye-tracking-developer-kit-for-htc-vive/}}</ref> 2016. gada novembrī ''Vive'' paziņoja, ka grasās uzsākt ierīces mazumtirdzniecību veikalos ''[[JB Hi-Fi]]'' un ''[[Harvey Norman]]'' Austrālijā.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Bogle|first1=Ariel|title=HTC Vive's virtual reality headset is opening stores in Australia|url=http://mashable.com/2016/11/03/htc-vive-retail-stores/#F4EIJ2GKXOq7|accessdate=4 November 2016|publisher=Mashable|date=4 November 2016}}</ref> 2016. gada novembrī HTC paziņoja, ka no ''Vive'' tirgošanas tiek gūta peļņa un pārdotas daudz vairāk nekā 140000 ierīces.<ref>http://www.roadtovr.com/htc-vive-sold-at-profit-sales-figures-data-units-more-than-140000/</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valve]] [[Kategorija:Datoru perifērija]] [[Kategorija:Virtuālās realitātes brilles]] [[Kategorija:Jauktā realitāte]] 5e9o03zssfwoy4z4lwqu9tjhzvkku7e 0 352551 4547976 4547727 2026-11-10T20:31:34Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4547976 wikitext text/x-wiki '''Personvārds''' ir [[Antroponīmija|antroponīms]], ko lieto kādas [[persona]]s apzīmēšanai. To veido viens vai vairāki [[priekšvārds|priekšvārdi]], kam parasti seko [[uzvārds]]. Atsevišķos gadījumos sastopami dubultuzvārdi, kuru daļas savieno ar [[defise|defisi]]. Citās kultūrās tiek lietotas atšķirīgas personvārdu veidošanas sistēmas, kas var neiekļaut uzvārdu, bet var ietvert [[tēvvārds|tēvvārdu]], krustvecāku vārdus vai citas personvārda sastāvdaļas. Citvalodu personvārdus [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atveido atbilstoši to [[izruna]]i oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=2004. gada 3. marts |title=Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.36 |url=http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |journal= |access-date=2017. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20161111015658/http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |archive-date=2016. gada 11. Novembris }}</ref> == Vēsture == [[Senie laiki|Senajos laikos]] vadīja ticība personvārda ietekmei uz cilvēka raksturu un likteni, ko latīniski formulēja kā ''[[nomen est omen]]'' ('vārds ir zīme'). Piemēram, [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]] zēniem tika dots vārds ''Vīrabāhu'' ('daudzvīru spēks'), ''Dēvadatta'' ('Dieva dotais'), savukārt [[Senā Grieķija|sengrieķu]] vārds [[Hērodots]] nozīmē '[[Hēra]]s dots', bet [[Sofokls]] — 'gudrībā slavens', [[Aleksandrs (priekšvārds)|Aleksandrs]] — 'ļaužu aizstāvis'. Līdzīgi arī vēl joprojām plaši lietoto seno [[ģermāņi|ģermāņu]] vārdiem bija sava nozīme, piemēram, [[Frīdrihs (priekšvārds)|Frīdrihs]] — 'miera valdnieks', [[Hermanis (priekšvārds)|Hermanis]] — 'karavīrs'. Šādi radušie arī senākie latvieši personvārdi, piemēram, [[Tālivaldis (priekšvārds)|Tālivaldis]], [[Visvaldis (priekšvārds)|Visvaldis]] un [[Varidots (priekšvārds)|Varidots]].<ref>{{LKV|XVI.|31 775}}</ref> Mūsdienās Eiropas tautu personvārdiem ir pa daļai starptautisks raksturs, jo dažādu valodu personvārdu sistēmās ir ienākuši vārdi no senajām [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]], [[ivrits|ebreju]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodas|slāvu valodām]]. Vairāki personvārdi iemūžinājuši seno valdnieku vārdus, piemēram [[Antons (personvārds)|Antons]] ([[Marks Antonijs|Antonijs]]), [[Artūrs (priekšvārds)|Artūrs]], [[Jūlijs (priekšvārds)|Jūlijs]], [[Cēzars (priekšvārds)|Cēzars]], [[Dāvids (priekšvārds)|Dāvids]], [[Kārlis (priekšvārds)|Kārlis]], [[Hermanis (priekšvārds)|Hermanis]]. == Skatīt arī == * [[Latviešu personvārdi]] * [[Latviešu vārda dienu kalendārs]] == Ārējās saites == * [http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/personvardu-datu-baze/ PMLP Personvārdu datu bāze] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Personvārdi| ]] ogacd6s4m5wc53jbylwxsarqkzf3f4i 0 362085 4547819 4478942 2026-11-10T15:13:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547819 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Elfenbeinroehrling.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Boletales | kārta_lv =Beku rinda | dzimta =Suillaceae | dzimta_lv =Sviestbeku dzimta | ģints =Suillus | ģints_lv =Sviestbekas | suga =S. placidus | suga_lv =Gaišā sviestbeka | binomial =Suillus placidus | kategorijas =nē }} '''Gaišā sviestbeka''' (''Suillus placidus'') ir Latvijā ļoti reta [[sviestbeku dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]], bet saudzējami retuma dēļ. == Sēnes apraksts == [[Attēls:Suillus placidus (23692452833).jpg|thumb|250px|Gaišās sviestbekas Kanādas rietumos]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: ziloņkaula krāsā, vēlāk dzeltena vai oranža vai dzeltenbrūna. Forma izliekta, vēlāk plakana ar lēzenu pauguru vai viegli ieliekta, ar asu maliņu. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa gluda, lipīga, viegli novelkama. Mīkstums balts, mīksts līdz sūkļainumam, ar vāju augļu smaržu un vāju maigu garšu, griezumu vietās reizēm sārtojas. * [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: sākumā bālgani, vēlāk dzelteni līdz oranždzelteni, gar kātiņu mazliet nolaideni. Atveres stobriņu krāsā, bojājumu vietās tumši dzeltenas, jaunām sēnēm uz tām bieži sarkanīga šķidruma pilieni. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: samērā tievs, blīvs, cilindrisks, uz leju sašaurināts, balts, visā garumā noklāts ar sarkanbrūniem plankumiņiem. Garums līdz 10 cm, resnums 0,5—1,5 cm. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā sinepju dzeltenas vai okerbrūnganas, 7—10/3—4 [[Mikrometrs|µm]]. * [[Bazīdija]]s: 20—28/5—7 µm. * [[Cistīda]]s: 49—65/6—9 µm.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/senes/suillus-placidus-bonord-singer/ Sugu enciklopēdija]</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://boletes.wpamushroomclub.org/WP/product/suillus-placidus/ |title=Suillus placidus (“White Suillus”) |access-date={{dat|2017|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160802113649/http://boletes.wpamushroomclub.org/WP/product/suillus-placidus/}}</ref> <ref>[http://www.mushroomexpert.com/suillus_placidus.html MushroomExpert.com]</ref> == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne. Aug parkos un mežu stādījumos zem [[Veimuta priede|Veimuta priedēm]] (''Pinus strobus''), bieži pie celmiem un taciņām.<ref>[http://www.first-nature.com/fungi/suillus-placidus.php Slippery White Bolete]</ref> Āzijā aug arī zem [[ciedri]]em.<ref>[http://mycology.su/suillus-placidus.html Маслёнок белый]</ref> Latvijā atrasta tikai vienreiz.<ref>[http://www.senes.lv/species/suillus_placidus.htm Apraksts sēnes.lv]</ref> == Barības vērtība == Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet ieteicams saudzēt retuma dēļ. == Līdzīgās sugas == Līdzīga ir zem [[bērzi]]em purvainās vietās augošā [[purva bērzubeka]], kuras cepurīte vecumā ir zilgana vai zaļgana, bet kātiņš pie pamatnes griezumā zilē. Zem [[lapegles|lapeglēm]] atrodama līdzīgā [[lipīgā sviestbeka]], kuras mīkstums zilē griezumā un tai uz kātiņa ir vecumā izzūdošs gredzens. == Skatīt arī == * [[Sēņošana]] * [[Sēnes kulinārijā]] * [[Sēņu tirdzniecība]] * [[Sviestbeku ģints]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Suillus placidus|Gaišā sviestbeka}} * [http://www.funghiitaliani.it/topic/15425-suillus-placidus/ Funghi italiani] * [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Mycobank&Rec=122992&Fields=All Mycobank] * [https://web.archive.org/web/20171002065018/http://boletales.com/genera/suillus/s-placidus/ Boletales.com] * [https://nagrzyby.pl/atlas/767 Maślak wejmutkowy (poļu)] * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=291280 Index Fungorum] [[Kategorija:Bekas]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Stobriņu sēnes]] 53cxwgeryuz26v7g3t7ary1khdrio8z 0 362349 4548086 4449866 2026-11-11T04:49:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548086 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jana Ļisova | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|22}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | paraksts = | mājaslapa = | spēlmaņu_nakts = {{ubl|[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]])}} | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2015) | dzimums = S }} '''Jana Ļisova''' (dzimusi {{dat|1988|8|22}}) ir [[Latvija]]s [[aktieris|aktrise]]. 2007. gadā pabeigusi [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija|Jūrmalas 1.ģimnāziju]]. 2010.gadā absolvējusi [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]]. Beigusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]], bijusi [[Igors Koņajevs|Igora Koņajeva]] kursā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kurss.trd.lv/|title=Krievu teātra kurss|publisher=Rīgas Krievu teātris|access-date={{dat|2017|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180315072806/http://kurss.trd.lv/}}</ref> Kopš 2014. gada bija [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] aktrise,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mct.lv/ru/lyudi-teatra/yana-lisova|title=Jana Ļisova|publisher=Rīgas Krievu teātris}}</ref> ar 2018. gadu pārgājusi ārštatā.<ref>[https://www.kroders.lv/runa/1146?print Kroders.lv — Aktieris runā: Jana Ļisova] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191209031924/https://www.kroders.lv/runa/1146?print |date={{dat|2019|12|09||bez}} }}. Autors: Eva Škenderska, 17. Aug. 2018</ref> Kopš 2021.gada Latvijas Nacionālā teātra aktrise.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieks/jana-lisova/|title=Jana Ļisova|website=Latvijas Nacionālais teātris|access-date=2024-05-19|date=2024-05-27|language=lv-LV}}</ref> Filmējusies seriālā "[[UgunsGrēks]]", īsfilmā "[[Bez nosaukuma]]" (2016) un filmās "[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]" (2017) un "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" (2022). 2015. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākā aktrise" par mammas Veronikas un mammas Dzidras lomām izrādē "Neatkarības bērni", Ingrīdas, Zaļās, Anitras lomām izrādē "Pērs Gints un sievietes". 2025. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2024/2025|Spēlmaņu nakts]]" balvu kategorijā "[[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]]" par Stellas lomu izrādē "Ilgu tramvajs". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/jana-lisova-8229 Jana Ļisova] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ļisova, Jana}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] il7230itei33v582pazy9ze4xve2bnj 0 363546 4547890 3703950 2026-11-10T18:23:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547890 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =2007-07-14_Xerocomellus_pruinatus_1.jpg | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Boletales | kārta_lv =Beku rinda | dzimta =Boletaceae | dzimta_lv =Beku dzimta | ģints =Xerocomus | ģints_lv =Samtbekas | suga =X. pruinatus | suga_lv =Grubuļainā samtbeka | binomial =Xerocomus pruinatus | kategorijas =nē }} '''Grubuļainā samtbeka''' (''Xerocomus pruinatus'' jeb ''Xerocomellus pruinatus'', agrāk arī ''Boletus pruinatus'') ir Latvijā reta [[beku dzimta]]s [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[ēdamās sēnes|ir ēdami]]. 2008. gadā šī suga tika pārcelta uz jaunizveidotu ģinti ''Xerocomellus'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.natur.cuni.cz/cvsm/CM60104F.pdf |title=Xerocomus s. l. in the light of the present state of knowledge |access-date={{dat|2020|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304025420/http://web.natur.cuni.cz/cvsm/CM60104F.pdf}}</ref> taču latviski saglabājusi veco samtbekas nosaukumu. == Sēnes apraksts == [[Attēls:2007-07-14_Xerocomellus_pruinatus_2.jpg|thumb|250px|Zem virsmiziņas saskatāms plāns sarkanīgs mīkstuma slānis]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa tumši brūna līdz tumši pelēkai, reti sarkanīga, vecumā reizēm izbalē. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekta līdz plakanai. Platums līdz 8, reti 12 cm. Virsmiziņa samtaina, vecumā gluda, stipri grubuļaina. Mīkstums bāls vai dzeltens, zem virsmiziņas plānā kārtā sarkans, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumu vietās parasti krāsu nemaina, retos gadījumos zilē. * [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: Atveres koši dzeltenas, neregulāras, vecumā kļūst zaļgandzeltenas. Iespiedumos zilē. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: dzeltenīgs, reizēm klāts ar sīkām sārtām pārslām. Garums līdz 12 cm, resnums 0,5—2 cm. Lejasgalā griezumā zilē.<ref>[http://www.senes.lv/species/xerocomus_pruinatus.htm Sēnes.lv]</ref> * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: vārpstveida, dzeltenas, masā olīvbrūnas, 10—15/4,5—6 [[Mikrometrs|µm]].<ref>[http://mycoweb.narod.ru/fungi/Xerocomus_pruinatus.html Моховик бархатный]</ref> * [[Bazīdija]]s: 30—45/9,5—15 µm. * [[Cistīda]]s: 50—95/10—16 µm. == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne. Aug no augusta līdz oktobrim lapu koku un jauktos mežos, kapsētās, sausās augsnēs, biežāk saistās ar [[ozoli]]em, [[dižskābarži]]em, [[egles|eglēm]]. Parasti grupās. Latvijā konstatēta kopš 2011. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Xerocomus_pruinatus.htm |title=Grubuļainā samtbeka |access-date={{dat|2017|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170407154046/http://miko.ldm.gov.lv/Xerocomus_pruinatus.htm }}</ref> == Barības vērtība == Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai ir [[raibā samtbeka]], kuras cepurīte gaišāka un saplaisājusi, un [[bifeļādas samtbeka]], kuras kātiņa mīkstums pamatnē ir oranžs un kura aug zem [[liepas|liepām]] un [[papeles|papelēm]].<ref>[https://boletales.com/genera/xerocomus/x-pruinatus/ Boletales.com]</ref> == Skatīt arī == * [[Sēņošana]] * [[Sēnes kulinārijā]] * [[Sēņu tirdzniecība]] * [[Samtbekas|Samtbeku ģints]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Xerocomellus pruinatus|Grubuļainā samtbeka}} * [http://www.senes.lv/species/latvija/xerocomus_pruinatus.htm Grubuļainā samtbeka Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160821184739/http://www.senes.lv/species/latvija/xerocomus_pruinatus.htm |date={{dat|2016|08|21||bez}} }} * [http://www.mycobank.org/name/Xerocomellus%20pruinatus&Lang=Eng Mycobank] * [https://web.archive.org/web/20170701023310/http://www.first-nature.com/fungi/xerocomellus-pruinatus.php Matt Bolete] * [http://www.gobe.si/Gobe/BoletellusPruinatus Poprhnjeni polstenec (slovēņu)] * [https://web.archive.org/web/20171028183933/http://www.wildfooduk.com/mushroom-guides/matte-bolete-mushroom Matte Bolete] * [http://www.speciesfungorum.org/Names/SynSpecies.asp?RecordID=511898 Index Fungorum] [[Kategorija:Bekas]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Stobriņu sēnes]] 8um5vonnc3c0cjw6cuxf731mwdprjke 0 365326 4548090 4374749 2026-11-11T05:02:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548090 wikitext text/x-wiki {{Līguma infokaste | name = Japānas kapitulācijas akts | long_name = Japānas valsts kapitulācija uz sabiedroto sniegtajiem nosacījumiem | image = Surrender of Japan - USS Missouri (restored).jpg | image_width = 240 | caption = Japānas Impērijas pārstāvji stāv uz kuģa [[Missouri (līnijkuģis)|USS ''Missouri'']] klāja pirms kapitulācijas akta parakstīšanas. | type = [[Padošanās]] | date_drafted = | date_signed = {{dat|1945|9|2}} | location_signed = [[Tokijas līcis]], [[Japāna]] | date_sealed = | date_effective = | condition_effective = | date_expiration = | signatories = | parties = {{plainlist| *{{flagicon|Empire of Japan}} [[Japānas Impērija]]<hr /> *{{flagicon|United States|1912}} [[ASV]] *[[Attēls:Flag_of_the_Republic_of_China.svg|22px]] [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] *{{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]] *[[Attēls:Flag_of_the_Soviet_Union_(1936_–_1955).svg|22px]] [[Padomju Savienība]] *{{AUS}} *{{flagicon|Canada|1921}} [[Kanāda]] *{{flaga|FRA}} [[Francijas Pagaidu valdība]] *{{flagicon|Netherlands}} [[Nīderlande]] *{{NZL}} }} | ratifiers = {{flagicon|Empire of Japan}} [[Japānas Impērija|Japānas valdība]]<hr />[[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto valdības]] | depositor = | language = | languages = | wikisource = Japanese Instrument of Surrender }} [[Attēls:Instrument of surrender.jpg|thumb|250px|Kapitulācijas akts]] '''Japānas kapitulācijas akts''' ({{val|ja|日本の降伏}}, ''Nihon no ko: fuku'') ir 1945. gada 2. septembrī parakstīts akts, kas iezīmēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tajā skaitā arī [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] un [[Padomju-japāņu karš|Padomju—japāņu kara]], beigas. Aktu parakstīja pārstāvji no [[Japānas Impērija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republikas]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Padomju Savienība]]s, [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s, [[Francijas Pagaidu valdība]]s, [[Nīderlandes Karaliste]]s un [[Jaunzēlande]]s. {{dat|1945|7|26||bez}} antijapānas koalīcijas padome: Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste izvirzīja nosacījumus Japānas kapitulācijai dokumentā "[[Potsdamas deklarācija]]". Japānas atteikšanās gadījumā, tai draudēja "ātra un pilnīga iznīcināšana". {{dat|1945|7|28||bez}} Japāna oficiāli atteicās no ultimāta nosacījumiem. {{dat|1945|8|6||bez}} saskaņā ar draudiem, kas bija izteikti "Potsdamas deklarācijā", [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|ASV uzspridzināja atombumbu virs Hirosimas]]. Pēc divām dienām PSRS pieteica karu Japānai un jau nākamajā dienā [[Padomju-japāņu karš|uzsāka karadarbību]]. Tajā pašā dienā, 9. augustā, ASV uzspridzināja otru atombumbu virs [[Nagasaki]]. {{dat|1945|8|10||bez}} Japāna oficiāli paziņoja par gatavību apstiprināt "Potsdamas deklarācijas" nosacījumus un kapitulēt, ar atrunu par imperatora valdības saglabāšanu valstī. 11. augustā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noraidīja Japānas labojumu, uzstājot uz [[Potsdamas konference]]s formulējumu. Tā rezultātā, 14. augustā, Japāna oficiāli pieņēma kapitulācijas nosacījumus (ar atrunu par imperatora personisko neaizskaramību) un paziņoja par to sabiedrotajiem. Tomēr kara darbība un japāņu karaspēka pretošanās turpinājās līdz pat kapitulācijas akta parakstīšanai. [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] japāņi sāka padoties padomju karaspēkam 19. augustā pēc to pilnīgas aplenkšanas. Faktiski ASV Japānu sāka okupēt 28. augustā. Formālā kapitulācija tika parakstīta {{dat|1945|9|2||bez}}, pulksten 9:02 pēc [[Tokija]]s laika, uz [[ASV Jūras kara flote]]s līnijkuģa ''[[Missouri (līnijkuģis)|Missouri]]'' [[Tokijas līcis|Tokijas līcī]]. Kapitulācijas parakstīšana ilga 23 minūtes un tika pārraidīta visā pasaulē. Pirmais aktu parakstīja Japānas ārlietu ministrs [[Sigemicu Mamoru]] un ģenerālštāba vadītājs [[Umedzu Josidziro]].<ref>Broom, [http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19980521&slug=2751979 ''Seattle Times''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519095722/http://community.seattletimes.nwsource.com/archive/?date=19980521&slug=2751979 |date={{dat|2011|05|19||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cas.awm.gov.au/photograph/040963 |title=photo at AWM of Umezu signing. |access-date={{dat|2008|06|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081005160304/http://cas.awm.gov.au/photograph/040963 |archivedate={{dat|2008|10|05||bez}} }}</ref> Pēc tam dokumentu parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas sabiedroto armiju virspavēlnieks, ASV Armijas ģenerālis [[Daglass Makarturs]],<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Japanese Instrument of Surrender|year=1945|last=Prepared by the War Department. Approved by President Truman}}</ref> kam sekoja arī pārējo valstu pārstāvji. {{dat|1945|9|6||bez}} dokuments tika aizvests uz [[Baltais nams|Balto namu]], kur tas tika prezentēts ASV prezidentam [[Harijs Trumens|Harijam Trumenam]]. Dokumenti tika izstādīti apskatei [[Nacionālais arhīvs|Nacionālajā arhīvā]]. == Personas, kas parakstīja aktu == * {{Karogs|Japānas Impērija}} — ārlietu ministrs [[Sigemicu Mamoru]] ** {{Karogs|Japānas Impērija}} — ģenerālštāba vadītājs [[Umedzu Josidziro]] * {{Karogs|Apvienoto Nāciju Organizācija}} — sabiedroto armiju virspavēlnieks, ASV Armijas ģenerālis [[Daglass Makarturs]] * {{Karogs|ASV|1912}} — flotes admirālis [[Česters Nimics]] * [[Attēls:Flag_of_the_Republic_of_China.svg|22px]] [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] — pirmās klases ģenerālis [[Sjui Junčans]] * {{Karogs|Lielbritānija}} — admirālis [[Brūss Frēzers]] * [[Attēls:Flag_of_the_Soviet_Union_(1936_–_1955).svg|22px]] [[Padomju Savienība|PSRS]] — ģenerālleitnants [[Kuzma Derevanko]] * {{Karogs|Austrālija}} — ģenerālis [[Tomass Bleimijs]] * {{Karogs|Kanāda|1921}} — pulkvedis [[Lorenss Kosgreivs]] * {{Karogs|Francija}} — ģenerālis [[Filips Leklērs]] * {{Karogs|Nīderlande}} — admirālleitnants [[Konrāds Helfrihs]] * {{Karogs|Jaunzēlande}} — aviācijas vicemaršals [[Leonards Izits]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Wikisource}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20161012162451/http://www.archives.gov/exhibits/featured_documents/japanese_surrender_document/ National Archives & Records Administration Featured Document] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070821191456/http://www.ussmissouri.org/coll_MurryHistory.htm USS ''Missouri''{{'}}s Captain Stuart Murray interviewed about the surrender ceremony] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20051125131001/http://alsos.wlu.edu/qsearch.aspx?browse=warfare%2FJapanese+Surrender Alsos Digital Library bibliography of references on Japan's surrender] {{en ikona}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] c160exv6hoy6sedih0afyu3133bfo42 0 365619 4547791 4361021 2026-11-10T13:43:34Z Vylks 50297 4547791 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #000 | nos = ''Nõmme Kalju'' | logo = [[Attēls:Nomme Kalju logo.png|150px]] | pilns = ''Nõmme Kalju Football Club'' | iesauka = ''Roosad Pantrid'' (Rozā Panteras) | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Tallina}} | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = ''[[Hiiu Stadium]]'' | ietilp = 650 | prez = {{flaga|Igaunija}} Kuno Tehva | tren = [[Ņikita Andrejevs]] | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _qarabag1617H | pattern_b1 = _qarabag1617H | pattern_ra1 = _qarabag1617H | pattern_sh1 = _coxa1718h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _dinamo17a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''''Nõmme Kalju FC''''' ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tallina]]s. Pašlaik spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas futbola Meistarlīgā]]. Komanda ir divas reizes izcīnījusi Igaunijas čempiontitulu (2012. un 2018. gadā) un divas reizes uzvarējusi [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estchamp.html |title=Estonia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (2): 2012, 2018 ** Vicečempioni (3): 2011, 2013, 2024 * '''Igaunijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estcuphist.html |title=Estonia Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2014–15, 2024–25 ** Finālisti (4): 2012–13, 2018–19, 2019–20, 2021–22 * '''Igaunijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estsupcuphist.html |title=Estonia Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2019, 2026 ** Finālisti (3): 2013, 2016, 2025 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2008.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est08.html|title=Estonia 2008|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2009.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est09.html|title=Estonia 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2010.html|title=Estonia 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2011.html|title=Estonia 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2012.html|title=Estonia 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2013.html|title=Estonia 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2014.html|title=Estonia 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2015.html|title=Estonia 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2016.html|title=Estonia 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2017.html|title=Estonia 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2018.html|title=Estonia 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2019.html|title=Estonia 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2020.html|title=Estonia 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{ESTfutč}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Nomme Kalju]] [[Kategorija:Tallina]] 1dh8t25ry8matcxo347hfsbi3gl0sm1 0 365622 4547776 4361019 2026-11-10T13:17:33Z Vylks 50297 4547776 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Paide Linnameeskond'' | logo = [[Attēls:Paide LM logo.png|150px]] | pilns = ''Paide Linnameeskond'' | iesauka = Igaunijas ''Barcelona''<br /> (''Eesti Barcelona'') | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Paide}} | dib = 2004 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Paides pilsētas stadions | ietilp = 268 | prez = | tren = {{flaga|Igaunija}} [[Tarmo Kinks]] | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _red_stripes | pattern_la2 = _white_stripes | pattern_b1 = _red_stripes | pattern_b2 = _lightbluestripes | pattern_ra1 = _red_stripes | pattern_ra2 = _white_stripes | leftarm1 = 4169E1 | leftarm2 = 00CCFF | body1 = 4169E1 | body2 = FFFFFF | rightarm1 = 4169E1 | rightarm2 = 00CCFF | shorts1 = 4169E1 | shorts2 = 000000 | socks1 = 4169E1 | socks2 = FFFFFF }} '''''Paide Linnameeskond''''' ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Paide]]s. Pašlaik spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas futbola Meistarlīgā]]. Labākais sasniegums ir 2. vieta, ko izdevās iegūt 2020. un 2026. gadā. Komanda ir vienreiz izcīnījusi [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kausu]] (2022. gadā). == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est09.html|title=Estonia 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2010.html|title=Estonia 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2011.html|title=Estonia 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2012.html|title=Estonia 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2013.html|title=Estonia 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2014.html|title=Estonia 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2015.html|title=Estonia 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2016.html|title=Estonia 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2017.html|title=Estonia 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2018.html|title=Estonia 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2019.html|title=Estonia 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2020.html|title=Estonia 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{igauniski}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{ESTfutč}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Paide LM]] [[Kategorija:Jervas apriņķis]] [[Kategorija:Paide Linnameeskond]] 4g75at7kepa7062st937wda8gtmve51 0 367251 4548111 4085515 2026-11-11T05:59:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548111 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Jaunības Tekas | image_file = | image_size = | image_caption = | editor_title = | editor = A. Jessens | previous_editor = | staff_writer = | category = Literāriski zinātnisks mēnešraksts jaunībai | frequency = Vienreiz mēnesī | circulation = | publisher = | paid_circulation = | unpaid_circulation = | circulation_year = | total_circulation = | founded = | firstdate = 1910 | finalnumber = | finaldate = 1930 | company = Izdevējs [[Andrejs Jesens|A. Jessens]]<ref>[http://runa.lnb.lv/99327/ Jesens, Andrejs, 1873-1958]</ref> | country = {{LAT}} | based = | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | website = | issn = }} '''Jaunības Tekas''' bija [[žurnāls]] latviešu valodā.<ref>[http://runa.lnb.lv/lnc04-000138659/ LNB arhīvs.]{{Novecojusi saite}}</ref> Iznācis 1910-1930 gados vienreiz mēnesī, katra mēneša 1. dienā.<ref>Žurnāls "Jaunības Tekas" 1928. gada Nr.4.</ref> 1913. un 1914. gadā žurnālā tika publicētas [[Aspazija]]s dzīves atmiņas, 1919. gadā Aspazija šos vienpadsmit tēlojumus apkopo krājumā "No atzīšanas koka".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://runa.lnb.lv/66067/ |title=Aspazija “No atzīšanas koka” (1919). Anotācija. |access-date={{dat|2017|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190921043938/https://runa.lnb.lv/66067/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie žurnāli]] p5kku8f0cvlhbaqnw6d330bese1xgxg 0 369695 4547827 4365378 2026-11-10T15:44:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547827 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Gatis Gāga | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|1|13}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ugāle|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Gatis Gāga''' (dzimis {{dat|1975|1|13}} [[Ugāle|Ugālē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Dzimis Jēkaba un Ināras Gāgu 3 bērnu ģimenē — māsa Laura un brālis Mārcis. Mācījies [[Ugāles vidusskola|Ugāles vidusskolā]]. Studējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] starpvalstu kultūras sakaru programmā, 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā, 2005. gadā maģistra grādu teātra režijā.<ref>Ievas Stāsti. - 2020.g. - Nr.1</ref><ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/gatis-gaga 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas - Kandidātu saraksti]</ref> No 2004. līdz 2017. gadam bijis [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktieris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/160266-13-janvara-jubilars-aktieris-gatis-gaga.htm|title=13. janvāra jubilārs: aktieris Gatis Gāga|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|15||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122024458/https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/160266-13-janvara-jubilars-aktieris-gatis-gaga.htm}}</ref> Filmējies vairākās latviešu filmās, tai skaitā "[[Valkyrie Limited]]" (2009), "[[Paukotājs (filma)|Paukotājs]]" (2009), "[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]" (2010), "[[Izlaiduma gads]]" (2014), "[[Paradīze '89]]" (2018), "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" (2019), "[[1906 (filma)|1906]]" (2019), "[[Ko zina klusā Gerda]]" (2020), "[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]" (2025), kā arī 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā "[[Sarkanais mežs]]", 2023. gadā seriālā "[[Nemīlētie]]", un 2024. gadā miniseriālā "[[Padomju džinsi]]". Audzē ābolus dzimtajās mājās Ugāles pagasta "Ausekļos". Dēls — Toms Indriķis (dz. 2005. gadā).<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/315408-aktieris-gatis-gaga-ieskatijies-bijusas-ministres-meita Aktieris Gatis Gāga ieskatījies bijušās ministres meitā]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/3294/ Gatis Gāga] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/gatis-gaga-8913 Gatis Gāga] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gāga, Gatis}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] fah6sjz9wyezzd27374fh7mjyrfvo2b 0 380280 4547810 4476995 2026-11-10T14:34:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547810 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fukusima | official_name = 福島市 | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Multiple image |border = infobox |total_width = 280 |image_style = border:1; |perrow = 1/2/2 |image1 = Fukushima City with a view of Fukushima Station.jpg |image2 = Iizaka Onsen 26-Aug-2018.jpg |image3 = 20100418花見山百花繚乱.jpg |image4 = Fukushima Keibajo Front Close.jpg |image5 = Mt.Shinobu-yama.JPG }} | image_caption = | image_flag = Flag of Fukushima, Fukushima.svg | image_seal = Emblem of Fukushima, Fukushima.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Japāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{JPN}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tohoku reģions]] | subdivision_type2 = Prefektūra | subdivision_name2 = [[Fukusimas prefektūra]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 746.43 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2017. gadā | population_footnotes = | population_total = 291013 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Japānas standarta laiks|JST]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 37 | latm = 46 | lats = | latNS = N | longd = 140 | longm = 28 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 67 | website = {{URL|http://www.city.fukushima.fukushima.jp/}} | footnotes = }} '''Fukusima'''<ref name="pareiza atveide"/> ({{val|ja|福島市}}, ''Fukushima-shi'', {{izrunā|ɸɯ̥kɯꜜɕima}} — ‘Laimīgā sala’) ir pilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Fukusimas prefektūra|Fukusimas prefektūrā]]. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 291 tūkstotis iedzīvotāju. Pasaules ievērību pilsēta ieguva 2011. gada 11. martā, kad 60 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas notika [[Fukusimas I AES avārija|avārija Fukusimas atomelektrostacijā]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="pareiza atveide">{{Tīmekļa atsauce | title= Kā pareizi atveidot japāņu pilsētas nosaukumu: ''Fukusima'' vai ''Fukušima?'' | year= 2011 | format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] | publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] | url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 | accessdate= 2018. gada 15. martā | quote= Pēc japāņu īpašvārdu atveides noteikumiem ''-sh-'' pirms ''-i-'' atveidojams ar ''-s-''. Tātad pareizi ir '''''Fukusima''''' (līdzīgi arī ''Hirosima'' un ''Cusima''). Līdzīgi ar ''-s-'' izrunājams arī japāņu automobiļa „Micubishi” nosaukums (Eglīte, G. Japāņu valodas skaņu kopu problemātiskie atveides gadījumi latviešu valodā. ''Valodas aktualitātes''. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2008, 3.–4. lpp. Jāpiebilst, ka forma ''Fukusima'' fiksēta arī ''Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā'' (Rīga: Avots, 1995, 905. lpp.), šādu rakstību atkārtoti atbalstīja arī Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) 16.03.2011. sēdē (protokols Nr. 9).) | archive-date= 2017. gada 29. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=8 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japāna-aizmetnis}} {{Tohoku reģiona pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas pilsētas]] gh905cepx2ieogroidsnr5c2ylxhfcn 0 380624 4548178 4461494 2026-11-11T11:15:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548178 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jānis Ķirsis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = 270px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvietis]] | tautība = | dzimums = V | paraksts = | stils = [[Akadēmiskā mūzika]], [[estrādes mūzika]], [[pop mūzika]] | žanrs = [[Teātra mūzika]], [[bērnu mūzika]], [[koru mūzika]], [[simfoniskā mūzika]], [[klaviermūzika]] | grupa = [[Framest]] | mācījies = [[Rīgas Doma kora skola]], [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Ķirsis''' (dzimis 1988. gada 16. februārī, [[Rīga|Rīgā]]) ir Latvijā dzimis komponists un producents, kurš pazīstams arī kā vokālās grupas "[[Framest]]"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://framest.com/|title=FRAMEST Sākums|website=framest.com|access-date=2018-03-20}}</ref> dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs. == Biogrāfija == Mūziķis ir dzimis 1988. gada 16. februārī, [[Rīga|Rīgā]]. No 1994. gada līdz 2008. gadam mācījies [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]], apgūstot [[Kordiriģents|kordiriģenta]] specialitāti. No 2008 gada līdz 2013. gadam mācījies [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], specializējoties kompozīcijā. == Muzikālā darbība == Jānis Ķirsis profesionālās gaitas uzsāka kā vokālā ansambļa "[[Knīpas un Knauķi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.knipasunknauki.lv/|title=Knīpas un Knauķi {{!}} Par lielu Latviju!|website=www.knipasunknauki.lv|access-date=2018-03-29|archive-date=2018-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180316075707/http://www.knipasunknauki.lv/}}</ref> projektu organizators, producents un vokālais pedagogs. No 2004. gada līdz 2009. gadam bijis Privātās vidusskolas „Patnis”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patnis.lv/|title=PATNIS - Privātskola, bērnudārzi un mūzikas skola|website=PATNIS - Privātskola, bērnudārzi un mūzikas skola|access-date=2018-03-29|language=en}}</ref> vokālā ansambļa mākslinieciskais vadītājs un no 2006. līdz 2009.gadam papildus arī sākumskolas kora mākslinieciskais vadītājs. Kopš 2006. gada viņš ir arī vokālās grupas FRAMEST<ref name=":0" /> dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs, grupas aizsākumi meklējami 2006. gadā, vēl mācoties Rīgas Doma kora skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdks.lv/|title=NMV Rīgas Doma kora skola|website=www.rdks.lv|access-date=2018-03-20|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180309185332/http://www.rdks.lv/|archivedate=2018-03-09}}</ref> Laika posmā no 2009. - 2011. gadam dziedājis korī AVE SOL.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://avesol.riga.lv/lv/par-mums/rigas-kamerkoris-ave-sol/|title=AVE SOL :: PAR MUMS :: Rīgas kamerkoris AVE SOL|website=avesol.riga.lv|access-date=2018-03-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181205143658/http://avesol.riga.lv/lv/par-mums/rigas-kamerkoris-ave-sol|archivedate=2018-12-05}}</ref> Kopš 2013. gada vada Rīgas Zelta kori<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ZeltaKoris/|title=Rīgas Zelta koris|website=www.facebook.com|access-date=2018-03-29|language=lv}}</ref> kā mākslinieciskais vadītājs. Komponista daiļradē iezīmējas gan nozīmīgi sasniegumi akadēmiskajā mūzikā, radot mūziku [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lnso.lv/?lang=en|title=LNSO {{!}} Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|website=lnso.lv|access-date=2018-03-20|language=lv}}</ref>, Liepājas simfoniskajam orķestrim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lso.lv/|title=Sākums – LSO|last=LSO|website=lso.lv|access-date=2018-03-20|language=lv}}</ref>, Latvijas Radio Bigbendam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://radiobigband.lv/lv/|title=Latvian Radio Big Band|website=radiobigband.lv|access-date=2018-03-20|archive-date=2018-03-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180318083708/http://www.radiobigband.lv/lv/}}</ref>, Profesionālajam Pūtēju orķestrim “Rīga”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://orkestris.riga.lv/|title=Orķestris RĪGA {{!}} Orchestra RIGA|website=orkestris.riga.lv|access-date=2018-03-20|language=lv}}</ref>, korim “Kamēr”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kamer.lv/lv/|title=Par mums - "Kamēr..."|website=www.kamer.lv|access-date=2018-03-20|language=lv-lv|archive-date=2023-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230710162206/https://www.kamer.lv/lv/}}</ref>, “Juventus”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://juventus.lv/|title=Koris Juventus|website=Koris Juventus|access-date=2018-03-20|language=en-US|archive-date=2018-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20180320104447/http://juventus.lv/}}</ref> ,“Maska”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.korismaska.lv/?lang=en|title=Koris MASKA|website=Koris MASKA|access-date=2018-03-20|language=en-US}}</ref>, “Ave Sol”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://avesol.riga.lv/lv/par-mums/rigas-kamerkoris-ave-sol/|title=AVE SOL :: PAR MUMS :: Rīgas kamerkoris AVE SOL|website=avesol.riga.lv|access-date=2018-03-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181205143658/http://avesol.riga.lv/lv/par-mums/rigas-kamerkoris-ave-sol|archivedate=2018-12-05}}</ref>, akordeonistei [[Ksenija Sidorova|Ksenijai Sidorovai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ksenijasidorova.com/|title=Ksenija Sidorova|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, grupai Framest u.c., gan sasniegumi kā komponistam, pianistam, dziedātājam un producentam estrādes mūzikā, strādājot kopā ar mūzikas apvienībām un māksliniekiem Latvijā, piemēram, [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Raimonds_Pauls|title=Raimonds Pauls|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Imants_Kalni%C5%86%C5%A1|title=Imants Kalniņš|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, [[Jānis Lūsēns|Jāni Lūsēnu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_L%C5%ABs%C4%93ns|title=Jānis Lūsēns|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, [[Dons|Donu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/donslatvia|title=Dons|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, [[Daumants Kalniņš (dziedātājs)|Daumantu Kalniņu]], [[Kaspars Zemītis|Kasparu Zemīti]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Kaspars_Zem%C4%ABtis|title=Kaspars Zemītis|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_L%C4%81cis|title=Kārlis Lācis|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> un daudziem citiem mūsdienu populārās mūzikas māksliniekiem. === Mūzikas albumi === * “Brokā ielas pasakas” (2007) , „Es vienmēr maza māmiņai” (2007), “Kad mūsu nebij mājās” (2012), “Manas Mājas” (2014), “Nāc blakus man” (2016), “Mamma mani apēdīs” (2016), “Vēl viens laimīgs rīts” (2017), “Skaitāmpantiņu dziesmiņas” (2018), “Equator” (2018). === Mūzikli un teātris === * “KLASE” (2006) , “Brokā ielas pasakas” (2007) “ Zemenītes sniegā”(2009), “Tobiass un Fufū” (2009), “Futbols uz podestiem” (2011), "Cukurs. Herberts Cukurs” (2015), “Makss un Morics” (2017) “Zalša līgava” (2016/2017). === Mūzika korim un orķestrim === * “Zaķis un Ezis” ( LNSO/2012), “The Last Letter” (''Kamēr.../2013''),, “The Lost Son” (LSO /2013), “The King’s Speech” (DD Orchestra/ 2015), “Dzīle” (VAKL / 2017), “Mums nav vienalga (LNSO /2017) “Lūgšana Līvu dziesmu kokam” ( RDZK / 2017), dziesmu cikls “Mārupes pasakas” (2017). === Vokāli instrumentālā mūzika === * Dziesmu cikls “Nakts miniatūras” (Sergejs Jēgers / 2016). == Apbalvojumi un sasniegumi == * [[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons]] (2016) * Autortiesību bezgalības balva 2017<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balvu 2017 laureāti {{!}} AKKA/LAA|website=www.akka-laa.lv|access-date=2018-03-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate=2017-12-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180826211622/https://janiskirsis.com/ Oficiālā mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] 9fx8vyeves3d65mf54cz17oh9psqhoi 0 382346 4548143 3268954 2026-11-11T08:29:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548143 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Cita nozīme|izgudrotāju|arheologu|Juris Zariņš (arheologs)}} '''Juris Zariņš''' (1952—2017) bija latviešu inženieris, izgudrotājs un uzņēmējs, pazīstams kā studijas mikrofonu ražošanas kompānijas ''[[JZ Microphones]]'' dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gada 27. aprīlī Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/2589/ |title=Jauniešu iniciatīvu centrā - tikšanās ar Juri Zariņu |access-date={{dat|2018|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190822162135/https://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/2589/}}</ref> 1990. gadu beigās nodarbojās ar vecu vācu mikrofonu ''Neuman'', ''AKG'' un ''Telefunken'' restaurēšanu. Vēlāk Juris Zariņš radīja mūzikas industrijā labi zināmos "Blue" un "Violet" studijas mikrofonus, kurus savos ierakstos lietojuši vairāki populārās mūzikas izpildītāji. 2007. gadā Zariņš izveidoja pats savu ''premium'' klases ierakstu studiju mikrofonu zīmolu ''JZ Microphones'' (''Juris Zariņš Microphones''). Dzīvoja [[Sigulda|Siguldā]], aizrāvās ar lidmodelismu.<ref>[http://www.la.lv/radio-vadamo-sapnu-flotile/4/ Vaļasprieks: Radio vadāmo sapņu flotile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251002024630/https://www.la.lv/radio-vadamo-sapnu-flotile/4/ |date={{dat|2025|10|02||bez}} }} Zigmunds Bekmanis la.lv, 2014. gada 27. novembrī</ref> Miris 2017. gada 20. augustā lidlaukā neilgi pirms viņa vadītās lidmašīnas pacelšanās.<ref>[https://nekropole.info/lv/Juris-Zarins-599c505766508 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Juris}} [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] fyzi7vudh9fr7t6nbog7ooh0xr9m40y 0 382557 4547807 4359810 2026-11-10T14:29:13Z Vylks 50297 4547807 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #08C | nos = ''Tartu JK Tammeka'' | logo = [[Attēls:Tartu Tammeka logo.png|180px]] | pilns = ''Tartu Jalgpallikool Tammeka'' | iesauka = Zili baltie (''sinivalged'') | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Tartu}} | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 5. vieta | dib = 1989 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 13 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Tamme" | ietilp = 1750 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Igaunija}} [[Karels Volaids]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.jktammeka.ee/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _whitelines | pattern_b1 = | pattern_ra1 = _whitelines | leftarm1 = 0000CD | body1 = 0000CD | rightarm1 = 0000CD | shorts1 = 0000CD | socks1 = 0000CD | pattern_la2=_shoulder_stripes_white_shirt | pattern_b2= | pattern_ra2=_shoulder_stripes_white_shirt | leftarm2=0000CD | body2=FFFFFF | rightarm2=0000CD | shorts2=0000CD | socks2=FFFFFF }} '''Tartu "Tammeka"''' ({{val|et|Tartu JK Tammeka}}) ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Tartu]]. Klubs ir dibināts [[1989. gads|1989]]. gadā, kopš 2005. gada spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgā]]. Augstāko vietu sasniedzis 2007. gadā, kad ierindojās 5. vietā. Divreiz (2008. un 2017. gadā) spēlēja [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kausa]] finālā. Mājas spēles aizvada stadionā "Tamme". == Sasniegumi == * '''Igaunijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/estcuphist.html |title=Estonia Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2018|4|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 2007—08, 2016—17 * '''''Esiliiga''''' ** Čempioni (1): 2004<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rsssf.com/tablese/est04.html |title=Estonia 2004 |language=en |accessdate={{dat|2018|4|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2005.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est05.html|title=Estonia 2005|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est06.html|title=Estonia 2006|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est07.html|title=Estonia 2007|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est08.html|title=Estonia 2008|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est09.html|title=Estonia 2009|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2010.html|title=Estonia 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2011.html|title=Estonia 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2012.html|title=Estonia 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2013.html|title=Estonia 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2014.html|title=Estonia 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2015.html|title=Estonia 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2016.html|title=Estonia 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2017.html|title=Estonia 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2018.html|title=Estonia 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2019.html|title=Estonia 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2020.html|title=Estonia 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#ffe2e2" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{igauniski}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Futbols-aizmetnis}} {{ESTfutč}} {{DEFAULTSORT:Tammeka, Tartu}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Tammeka]] [[Kategorija:Tartu|Tammeka]] [[Kategorija:Tartu "Tammeka"]] 9ce2r2l4bk4dq84swgadulyjhvqwwws 0 396051 4547873 4547288 2026-11-10T18:01:09Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4547873 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bēla Lugosi | vārds_orig = ''Lugosi Béla'' | attēls = Lugosi Béla fortepan 14652 (cropped).jpg | komentārs = Bēla Lugosi ap 1912. gadu | dz vārds = Bēla Ferencs Deže Blasko | dz datums = {{dat|1882|10|20}} | dz vieta = | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1956|8|16|1882|10|20}} | mirš vieta = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1901—1956 | bērni = Bēla Džordžs Lugosi | paraksts = Bela Lugosi signature.svg | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bēla Ferencs Deže Blasko''' ({{val|hu|Blaskó Béla Ferenc Dezső}}; dzimis {{dat|1882|10|20}}, miris {{dat|1956|8|16}}), pazīstams arī kā '''Bēla Lugosi''' (''Lugosi Béla''), bija ungāru/amerikāņu [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar Drakulas lomu filmā "[[Drakula (1931. gada filma)|Drakula]]" (1931), kā arī Igora lomu filmās ''[[Son of Frankenstein]]'' (1939) un ''[[The Ghost of Frankenstein]]'' (1942). Dzimtajā Ungārijā spēlējis dažādos teātra iestudējumos, 1917. gadā debitēja kino. Vēlāk emigrējis uz Vāciju, no kuras pārcēlies uz dzīvi ASV. 1927. gadā viņš spēlējis Drakulas lomu [[Brems Stokers|Brema Stokera]] romāna "[[Drakula (romāns)|Drakula]]" [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] iestudējumā. 1931. gadā šo lomu tēlojis arī ''[[Universal Pictures]]'' filmā "Drakula". 20. gadsimta 30. gados spēlējis dažādās šausmu filmās. Bieži tēlojis kopā ar [[Boriss Kārlofs|Borisu Kārlofu]], tai skaitā filmās ''[[The Black Cat]]'' (1934) un ''[[The Raven (filma)|The Raven]]'' (1935). Lugosi regulāri saņēma medikamentus sēžas nerva iekaisuma ārstēšanai, kļūstot atkarīgs no ārsta izrakstītā [[Morfīns|morfīna]] un [[Metadons|metadona]]. Šī narkotiku atkarība, kā arī alkoholisma problēmas, kļuva acīmredzamas producentiem, un pēc 1948. gada filmas ''[[Abbott and Costello Meet Frankenstein]]'' Lugosi karjera piedzīvoja lejupslīdi un galvenokārt filmējās mazbudžeta filmās, no kurām dažas režisēja [[Eds Vuds]]. Piedalījies arī Vuda filmā ''[[Plan 9 from Outer Space]]'', kas iznāca pēc viņa nāves 1957. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lugosi, Bēla}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ungārijas aktieri]] nxnmzzoh8s7nz1ae2iqggoorsmfwgd4 0 399532 4548044 3965502 2026-11-11T01:28:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548044 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Imants Zemzaris | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | dzimums = V. | paraksts = | stils = | žanrs = kamermūzika, vokālā mūzika | mācījies = [[Latvijas Valsts konservatorija]] | skolotāji = [[Ādolfs Skulte]] | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Imants Zemzaris''' (dzimis {{dat|1951|4|14}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]], pianists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1951. gada 14. aprīlī Rīgā gleznotāju [[Uldis Zemzaris|Ulda Zemzara]] un [[Līvija Endzelīna|Līvijas Endzelīnas]] ģimenē. Mācījās [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas]] mūzikas teorijas nodaļā (1958–1969). Studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] kompozīcijas klasē (1969–1974), iegūstot komponista un mūzikas priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. Strādāja par teorētisko priekšmetu pasniedzēju Rīgas 3. bērnu mūzikas skolā (1972–1976) un kopš 1976. gada [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas]] mūzikas teorijas nodaļā. 1975. gadā Imantu Zemzari uzņēma Latvijas Komponistu savienībā. Pēc 1985. gada turpināja studijas Latvijas Valsts konservatorijas asistentūrā [[Pēteris Plakidis|Pētera Plakida]] kompozīcijas klasē (1985—1988), darbojās kā mūzikas kritiķis un esejists, bija laikraksta "[[Literatūra un Māksla]]" mūzikas nodaļas redaktors (1988–1994).<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=324&profile=1 Latvijas Mūzikas informācijas centrs]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2008. gada Zemzaris ir mūzikas pedagogs arī Siguldas Mūzikas un mākslas skolā. == Darbi == Sarakstījis septiņus darbus orķestrim, daudz kameransambļu, klavierdarbu, kora un solodziesmu, mūziku animācijas filmām un teātrim.<ref>[http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-koncertzales/komponistam-pedagogam-pianistam-esejistam-imantam-zemzarim-65.a66902/ Komponistam, pedagogam, pianistam, esejistam Imantam Zemzarim - 65!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250528040848/https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-koncertzales/komponistam-pedagogam-pianistam-esejistam-imantam-zemzarim-65.a66902/ |date={{dat|2025|05|28||bez}} }} Maruta Rubeze, klasika.lsm.lv, 2016. gada 14. aprīlī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zemzaris, Imants}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas mūzikas kritiķi]] 63cfxsopm024zmj61vpyqov0xfo4o77 0 400233 4548000 4540492 2026-11-10T21:43:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548000 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Helēna Mārnija | Vārds_orig = ''Helen Marnie'' | Attēls = Helen Marnie 1.jpg | Att_izm = 260px | Ainava = | Apraksts = Helēna Marnija Otavas blūza festivālā 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|2|21}} | Vieta_dz = [[Glāzgova]], [[Skotija]] | Vieta = | Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[drīmpops]] | Nodarbošanās = [[Mūziķis|Mūziķe]] | Instrumenti = [[Balss]], [[sintezators]], [[klavieres]] | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Nettwerk]], [[Les Disques Du Crépuscule]], [[Cobraside]]'' | Darbojies_arī = ''[[Ladytron]]'' | Mlapa = {{URL|www.helenmarnie.com}}<br />{{URL| www.ladytron.com}} | Dzimums = S }} '''Helēna Mārnija''' ({{val|en|Helen Marnie}}) ir [[Skoti|skotu]] izcelsmes mūziķe, zināma kā elektroniskās mūzikas grupas ''[[Ladytron]]'' galvenā vokāliste. Sākot solo karjeru 2012. gadā ar pseidonīmu '''''Marnie''''', viņa izdeva savu debijas solo albumu [[Crystal World|''CrystalWorld'']] 2013. gada 11. jūnijā. Otrs solo albums, ''[[Strange Words and Weird Wars]]'', tika izlaists 2017. gada 2. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|title=Marnie - A Badge Of Friendship|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180301010620/http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|archivedate={{dat|2018|03|01||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Helēna Mārnija piedzima un uzauga [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theskinny.co.uk/article/102242-interview-ladytrons-helen-marnie|title=Interview: Ladytron's Helen Marnie - The Skinny}}</ref> Viņa apguva klasisko klavierspēli<ref name="TheGuardian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2002/nov/29/artsfeatures5|title=Home entertainment: Ladytron – Culture – The Guardian|access-date=23 March 2013|date=4 December 2002|last=Hodgkinson|first=Will|location=London}}</ref><ref name="liv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|title=The University of Liverpool: Insight Autumn 2006 – PDF page 11|access-date={{dat|2012|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|archivedate={{dat|2014|09|09||bez}}}}</ref> [[Skotijas Karaliskā konservatorija|Skotijas Karaliskajā Mūzikas un Drāmas akadēmijā]], Glāzgovā.<ref name="HeraldScotland">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldscotland.com/arts-ents/music/album-with-sci-fi-sheen-marks-a-new-beginning.22190119|title=Album with sci-fi sheen marks a new beginning – Herald Scotland}}</ref> Mūziķe izstājās no akadēmijas pirms studēšanas [[Liverpūles Universitāte|Liverpūles Universitātē]], saņemot bakalaura grādu 1999. gadā popmūzikā. 1999. gada vasarā [[Liverpūle]]s producenti un dīdžeji [[Daniels Hants]] un [[Rūbens Vū]] iepazinās ar studentēm Helēnu Mārniju (caur vairākiem dīdžeju koncertiem)<ref name="nettskinny">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|title=3/29 – Ladytron – 'Best Of: 00 – 10'|website=Nettwerk Press Blog|access-date=8 May 2013|date=14 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|archivedate={{dat|2013|12|24||bez}}}}</ref> un [[Mira Arojo|Miru Arojo]] (caur savstarpēju draugu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html|title=Videovision: Ladytron interview|access-date=8 May 2013}}</ref> Tā ka visiem bija līdzīgas intereses mūzikā, viņi tai pašā gadā dibināja [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupu [[Ladytron]]. Kopš tā laika Mārnija uzstājas kā grupas vadošā dziedātāja, kā arī spēlē sintezatoru un piedalās dziesmu vārdu rakstīšanā. 2012. gada 24. maijā viņas grupas biedrs Daniels Hants paziņoja, ka viņš producēs Mārnijas solo albumu [[Islande|Islandē]] 2012. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Daniel_IV_/status/205741417044262912|title=Just confirmed that I'll b|last=Daniel_IV_|publisher=Twitter|access-date=16 June 2012|date=24 May 2012}}</ref> 2012. gada 16. septembrī Mārnija izveidoja kontu vietnē [[PledgeMusic]], lai palīdzētu finansēt sava albuma īstenošanu.<ref name="pledgemusic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pledgemusic.com/projects/marnie|title=Marnie: New Album|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180410052658/https://www.pledgemusic.com/projects/marnie|archivedate={{dat|2018|04|10||bez}}}}</ref> Albums tika producēts 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]], pateicoties Daniela Hanta sadarbībai ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]].<ref name="TheElectricityClub">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|title=An Interview with MARNIE – The Electricity Club|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130222224649/http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|archivedate={{dat|2013|02|22||bez}}}}</ref> Mārnija piebilda, ka viņa gribēja "radīt elektronisku albumu vairāk ar popmūzikas elementiem un neiztrūkstošu vokālu". Mārnijas pirmais solo muzikālais videoklips tika uzņemts 30. aprīlī [[Glāzgova|Glāzgovā]] ar draugu grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/posts/513350248725473|title=Marnie – Shooting my first ever solo music video tomorrow with a...}}</ref> 2013. gada 16. maijā viņa publicēja albuma vāku un virsrakstu ''[[Crystal World]]''. 2013. gada 29. maijā mūziķe izlika muzikālo videoklipu "The Hunter" savā oficiālajā YouTube profilā, kuru producēja Maikls Šeringtons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=OqJQEf9q6go|title=Marnie – The Hunter (Official Video) – YouTube}}</ref> Pēc dažām atlikšanām Mārnija laida klajā savu debijas albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Pēc PledgeMusic CD kopiju piegādāšanas 2013. gada jūlijā ''[[Crystal World]]'' tika izsniegts veikalam [[Les Disques Du Crépuscule]] 2013. gada augustā. Mārnija atzīmēja Record Store dienu 2014. gada aprīlī ar ierobežotu 12 collu singlu, ''The Hunter Remixed'', ar [[Stīvens Moriss|Stīvena Morisa]] remiksiem priekšgalā (no [[Joy Division|Joy Divison]]/[[New Order (grupa)|New Order]]) un Glāzgovas elektroniskās mūzikas radikāļiem ''Roman Nose'', kā arī dziesmas albuma versiju, plus dziesmas Sugarland [[Marks Rīders|Marka Rīdera]] remiksu. Singls tika ierobežots līdz 500 kopijām caurspīdīgā vinilā. Tika izlaists arī Džeimsa Sleitera muzikālais videoklips "Hearts on Fire." 2014. gada 9. septembrī viņa laida klajā jaunu singlu "Wolves" no gaidāmā otrā solo albuma, ko sākotnēji bija plānots izlaist 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/photos/a.405882622805570.90621.309579672435866/768261329901029/?type=1|title=Marnie - Timeline Photos}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/helenmarnie/wolves-1|title=WOLVES by Marnie Official on SoundCloud - Hear the world’s sounds}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|title=Wolves: A Short Conversation with MARNIE - The Electricity Club|publisher=The Electricity Club|access-date={{dat|2015|01|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150114081430/http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|archivedate={{dat|2015|01|14||bez}}}}</ref> Dziesmu producēja Džonijs Skots un tā tika izlaista vietnē ''iTunes'' 2014. gada 14. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/us/album/wolves-single/id915879706|title=iTunes - Music - Wolves - Single by Marnie}}</ref> Muzikālais videoklips tika publicēts ''YouTube'' 17. septembrī, to kopīgi producēja pati Helēna Mārnija un Maikls Šeringtons. 2015. gada 18. aprīlī (Record Store dienā), "Wolves" ar [[Marsheaux]] remiksu B-pusē tika izlaists uz 7 collu vinila, kā ierobežota versija (500 kopijas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lesdisquesducrepuscule.com/2015/04/in-case-you-hadnt-noticed-next-saturday.html|title=Official website of the independent record label Les Disques du Crépuscule founded in Brussels and associated with Factory Benelux}}</ref> 2015. gadā Mārnija izpildīja vokālu [[Bang Gang]] dziesmai "Silent Bite".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indieshuffle.com/bang-gang-silent-bite/|title=[LISTEN] Bang Gang - Silent Bite :: Indie Shuffle}}</ref> 2016. gadā viņa sadarbojās ar mūziķi [[RM Hubbert]] dziesmā "Sweet Dreams". 2017. gada 24. janvārī viņa izlaida savu pirmo singlu ar virsrakstu "Alphabet Block" no gaidāmā solo albuma ''[[Strange Words and Weird Wars]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/|title=Marnie — 'Alphabet Block' - Popjustice|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180321041314/https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/}}</ref> Otrais singls, "Lost Maps" tika izdots 30. martā un muzikālais videoklips dienu vēlāk. == Tūre == 2015. gadā Mārnija devās koncerttūrē kā solo māksliniece kopā ar savu mūzikas grupu, kas sastāv no [[Emera Tumiltija|Emeras Tumiltijas]] (sintezators un fona vokāliste), [[Džonijs Skots|Džonija Skota]] (ģitāra, sintezators) un [[Pīters Kelijs|Pītera Kelija]] (bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://helenmarnie.wordpress.com/2015/02/19/introducing-the-band/|title=INTRODUCING THE BAND... - MARNIE}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thevpme.com/2015/06/30/live-review-marnie-hebden-bridge-trades-club-27615/|title=The VPME – LIVE REVIEW – MARNIE – Hebden Bridge Trades Club – 27/6/15}}</ref> Helēna izpildīja savas solo karjeras dziesmas un dziesmas no ''Ladytron''. Mārnija uzstājās [[Lima|Limā]] (Peru) un [[Santjago]] (Čīlē) . == Muzikālā ietekmēšanās == Helēna Mārnija uzauga, klausoties popmūziku, kuru izpildīja [[Vitnija Hjūstone]], [[Belinda Karlaila]], [[Maikls Džeksons]], [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[The Bangles]], [[Karla Saimone]] un [[ABBA]]. Viņa apgalvoja, ka ietekmējās arī no [[Keita Buša|Keitas Bušas]],<ref name="BIYL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|title=biyl – Interviews: Helen Marnie (Ladytron)|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://archive.today/20120707112418/http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> [[Marija Kalla|Marijas Kallas]]<ref name="BIYL" /> un [[Džonija Mičela|Džonijas Mičelas]], kā arī pieminēja izpildītājus — [[Bat for Lashed]],<ref name="Repeat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm|title=An Interview|access-date=23 March 2013|archive-date={{dat|2019|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191119152408/http://repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm}}</ref> [[MGMT]], [[Fairport Convention]], [[Seržs Gensburgs]], [[Grimes]] un [[Chvrches]] kā favorītus. == Personīgā dzīve == Helēna Mārnija apprecējās 2011. gadā. Tuvu 2012. gada beigām viņa pārcēlās uz Glāzgovu, pēc dzīvošanas Londonā vairāk par desmitgadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron|title=Five Questions For Ladytron " The FADER|publisher=Thefader.com|access-date=7 November 2012|date=27 May 2009|archiveurl=https://archive.today/20130105070608/http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron/|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|title=Interview: Ladytron's Reuben Wu – Shanghai – Shanghai Blogs Blog – City Weekend Guide|access-date=24 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|archivedate={{dat|2013|10|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|title=Marnie update - October, 2012|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924114954/http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}</ref> == Instrumenti == [[Attēls:Helen_Marnie_-_Live_at_the_Arches,_Glasgow_2011.jpg|thumb|260x260px|Helēna Marnija uzstājoties Arches, Glāzgovā, 2011. gadā]] Kad Helēna vēl uzstājās kopā ar grupu ''Ladytron'', dziedot, viņa reizēm spēlēja sintezatoru. Viņa spēlēja dzīvajā sekojošus instrumentus: * [[Korg]] M500 Micro-Preset (''604'' tūre); * [[Roland Juno 6]] (''Light & Magic'' tūre); * [[Korg MS2000]]<nowiki/>B (''Witching Hour'' tūre); * [[Roland Juno-G]] (early part of ''Velocifero'' tūre); * [[Korg]] Delta (''Velocifero'', ''Best of 00—10'' un ''Gravity the Seducer'' tūrēs). Agrajā ''Witching Hour'' tūres daļā ''Ladytron'' mēdza dot iesauku saviem identiskajiem sintezatoriem [[Korg MS2000]]<nowiki/>B, lai tos būtu vieglāk uzstādīt uz skatuves. Helēnas MS2000B tastatūras iesauka bija Kleopatra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259|title=Artist Details|publisher=Korg|access-date=7 November 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259|archivedate={{dat|2010|01|02||bez}}}}</ref> Savos solo karjeras koncertos viņa dzied un spēlē uz sintezatora ''Korg Delta''. == Diskogrāfija == [[Attēls:Helen_Marnie_in_Mexico_2011.jpg|right|490x490px]] === ''Ladytron'' === '''Studijas albumi''' * ''604'' (2001) * ''Light & Magic'' (2002) * ''Witching Hour ''(2005) * ''Velocifero''(2008) * ''Gravity the Seducer''(2011) === ''Marnie'' === '''Studijas albumi''' * ''Crystal World ''(2013) * ''Strange Words and Weird Wars'' (2017) '''Singli''' * "The Hunter" (2013) * "Wolves" (2014) * "Alphabet Block" (2017) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Remiksi''' * "The Hunter Remixed" (2013) * "Lost Maps Remixed" (2017) '''Muzikālie videoklipi''' * "The Hunter" (2013) * "Hearts on Fire" (2014) * "Wolves" (2014) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Sadarbošanās''' * [[Bang Gang]] — "Silent Bite" * [[RM Hubbert]] "Sweet Dreams" == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās vietnes == * [https://web.archive.org/web/20130809012629/http://www.helenmarnie.com/ Helen Marnie official website] * [http://www.ladytron.com Ladytron official website] * [https://www.youtube.com/user/MarnieMusicOfficial/featured Helēnas Mārnijas YouTube kanāls] * [http://www.lesdisquesducrepuscule.com/crystal_world_twi1156cd.html Crystal World page at Crépuscule] {{DEFAULTSORT:Mārnija, Helēna}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu dziedātāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki]] 1f7jedv7optrccyuo05tz5ranwcavve 0 400820 4547816 4361051 2026-11-10T14:53:52Z Vylks 50297 4547816 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #004080 | nos = ''FC Kuressaare'' | logo = [[Attēls:FC Kuressaare logo.png|150px]] | pilns = ''Football Club Kuressaare'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Kuresāre}} | dib = 1997 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Kuresāres pilsētas stadions | ietilp = 2000 | prez = {{flaga|EST}} Prīts Penu | tren = {{flaga|EST}} Sanders Posts | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 9. vieta | pattern_la1=_blueyellowstripedcuff|pattern_b1=_white_sleeve_seams|pattern_ra1=_blueyellowstripedcuff| leftarm1=1941A5|body1=1941A5|rightarm1=1941A5|shorts1=000000|socks1=FFFFFF| pattern_la2=_blueyellowstripedcuff|pattern_b2=|pattern_ra2=_blueyellowstripedcuff| leftarm2=FFBA00|body2=FFBA00|rightarm2=FFBA00|shorts2=000000|socks2=FFBA00| }} '''''FC Kuressaare''''' ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kuresāre]]s, kas pašlaik spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgā]].<ref>{{Cite web|url=http://jalgpall.ee/voistlused/52/premium-liiga|title=Premium liiga|website=jalgpall.ee}}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2016.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Esiliiga B''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2016.html|title=Estonia 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2017.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Esiliiga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2017.html|title=Estonia 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2018.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2018.html|title=Estonia 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2019.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2019.html|title=Estonia 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2020.html|title=Estonia 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''[[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ff88ff" style="text-align:center;"| '''Meistarlīga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.fckuressaare.ee Oficiala kluba majas lapa] * [http://jalgpall.ee/voistlused/52/premium-liiga Premium liiga oficiala majas lapa] * [http://soccerway.com/teams/estonia/fc-kuressaare soccerway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621160003/http://www.soccerway.com/teams/estonia/fc-kuressaare/ |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} {{Igaunija-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{ESTfutč}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Kuressaare]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] [[Kategorija:FC Kuressaare]] ccczndz62g85ndm8zn8axt6b93vaefa 0 401019 4548132 4459867 2026-11-11T07:19:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548132 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Jomas iela|Jomas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Jomas iela | attēls = Jomas street - panoramio (5).jpg | attēla paraksts = Jomas iela | pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] | karte = | mapframe-zoom = 14 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | pilsēta = {{Jūrmala}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Majori]] | ielas garums = 1900 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2—4 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], bruģis | ievēr celtnes = | autobuss = * [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] * [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] * [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]] | mikroautobuss = [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7.]] | cits = }} '''Jomas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoru]] apkaimē. Jomas iela sākas krustojumā ar [[Zigfrīda Meierovica prospekts|Zigfrīda Meierovica prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas ielu]]. Slavena kā Jūrmalas galvenā gājēju iela (posmā no [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes ielas]]). Kopējais ielas garums ir 1900 metri, gājēju daļā 1100 m garumā tā ir klāta ar bruģi, bet pārējā posmā — ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Autosatiksmei atvēlētajā posmā tā ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230609114000/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf}}</ref> kur satiksmes kustība norit četrās joslās. == Vēsture == Ielas nosaukums saistīts ar jomām — smilšu [[Kāpa|kāpām]] paralēlām ieplakām, kuras aptuveni 160 gadus iepriekš stiepās Jomas, [[Jūras iela (Jūrmala)|Jūras]] un [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes]] ielu apgabalā. Pirmais veikals, tirgus un aptieka Majoros tika atvērti uz Jomas ielas 19. gadsimta beigās. Uz Jomas ielas atrodas arī [[Horna dārzs]], kas ir uzskatāms par Jomas ielas pirmo apbūvēto zemesgabalu. 1905. gadā šajā dārzā notika pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts. Mūsdienās Horna dārzā atrodas [[Jūrmalas Kultūras centrs]], kā arī norisinās vairāki kultūras un izklaides pasākumi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/47488-10-fakti-par-jurmalas-turistu-iecienito-jomas-ielu|title=10 fakti par Jūrmalas tūristu iecienīto Jomas ielu|publisher=jauns.lv}}</ref> Par gājēju ielu Jomas iela kļuvusi 1987. gadā. Uz Jomas ielas katru gadu norisinās Jūrmalas Kūrorta svētki un Jomas ielas svētki. Jomas ielas galā uzstādīts divmetrīgs [[Jūrmalas globuss|vara plākšņu globuss]], kas ir lielākais globuss Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitjurmala.lv/lv/plano/naktsmitnes/hosteli/jurmalas-globuss/|title=Jūrmalas globuss|website=Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs|access-date=2024-07-15|language=lv}}</ref> <gallery> Jomas iela Jūrmala 1937.jpg|Jomas ielas skats (1937) Mascotte Jomas un Tirgoņu ielas stūrī Majoros pēc 1931.jpg|kafejnīca un deju zāle ''Mascotte'' Jomas un Tirgoņu ielas stūrī Majoros (pēc 1931) </gallery> == Ielas raksturojums == Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. Pašlaik Jomas ielas gājēju daļā atrodas vairāki [[Restorāns|restorāni]] un veikali, savukārt Jomas ielā 1 atrodas [[Jūrmalas dome|Jūrmalas pilsētas dome]]. == Ielu savienojumi == Jomas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Zigfrīda Meierovica prospekts]] (ielas turpinājums Dubultu virzienā) * [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu iela]] (T veida krustojums) * [[Undīnes iela]] (T veida krustojums) * [[Vanagu iela (Jūrmala)|Vanagu iela]] (T veida krustojums) * [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]] (Y veida krustojums) * [[Ātrā iela]] (T veida krustojums) * [[Omnibusa iela]] (T veida krustojums) * [[Tirgoņu iela (Jūrmala)|Tirgoņu iela]] * [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]] * [[Pilsoņu iela (Jūrmala)|Pilsoņu iela]] * [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] * [[Jaunā iela (Jūrmala)|Jaunā iela]] * [[Konkordijas iela]] * [[Jāņa Pliekšāna iela]] * [[Viktorijas iela (Jūrmala)|Viktorijas iela]] * [[Kaudzīšu iela (Jūrmala)|Kaudzīšu iela]] (T veida krustojums) * [[Viļuma iela (Jūrmala)|Viļuma iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Pa Jomas ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] un [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]] autobuss, kā arī [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7.]] mikroautobuss. Netālu no krustojuma ar [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes ielu]] atrodas [[Majori (stacija)|Majoru dzelzceļa stacija]], no kuras vilcieni ved [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] un [[Tukums II|Tukuma]] virzienā. == Skatīt arī == * [[Majori]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Majoros]] 9mdq6fycs9hje2041re61iyo8kom36o 0 402551 4547961 3133704 2026-11-10T20:18:53Z Baisulis 11523 +1..... 4547961 wikitext text/x-wiki '''Prauliņa''' (vīriešu dzimtē [[Prauliņš]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes sieviešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Inga Prauliņa]] — latviešu producente, režisore un animatore; * [[Kristīne Prauliņa]] (1992) — latviešu dziedātāja un mūzikas autore; * [[Sniedze Prauliņa]] (1991) — latviešu dziedātāja, mūziķe un komponiste. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] nvne7osvd3vnpdfvvi0ez4fivs3r8wa 0 406131 4547745 4544699 2026-11-10T12:14:24Z Madaralukasevica 137212 Pievienoju sadaļu par apbalvojumiem, teikumu par SELK un nomainīju fottogrāfiju 4547745 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas Robertas Metsolas vizīte Latvijā 2024.gada 12.janvāris - 57.jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusī [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]], [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[Saeima|14. Saeimas]] Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā.]] == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] icsbqfelsesx4bzb14slflwtqy22hom 4547748 4547745 2026-11-10T12:24:15Z Madaralukasevica 137212 Nomainīju bildi uz jaunāku. 4547748 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = [[File:Evika Siliņa 10.03.2026.jpg|thumb|Evika Siliņa]] | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusī [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]], [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[Saeima|14. Saeimas]] Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā.]] == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] gstwdk7xp9rn7f8kel2haf0sirnk2ub 4547762 4547748 2026-11-10T12:49:07Z Biafra 13794 4547762 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa 10.03.2026.jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2026. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusī [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]], arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]], [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[14. Saeima]]s Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] E. Siliņa kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta kā tā līdere Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] o7fdfajdtvlzzqucb8z9ffi7tlujtn9 4547766 4547762 2026-11-10T12:50:25Z Biafra 13794 4547766 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa 10.03.2026.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Evika Siliņa 2026. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] no 2023. līdz 2026. gadam, kā arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd ir [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[14. Saeima]]s Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] E. Siliņa kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta kā tā līdere Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{15. Saeima}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] g5zofbyfvli4c92kpke42s8kjyr864v 4547768 4547766 2026-11-10T12:51:37Z Biafra 13794 domāju, ka aktuālāko jāliek augšā. 4547768 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa 10.03.2026.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Evika Siliņa 2026. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] no 2023. līdz 2026. gadam, kā arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd ir [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[14. Saeima]]s Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] E. Siliņa kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta kā tā līdere Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] o9k0cmveg83xo67kt7qlzcenb1y5m9z 4548008 4547768 2026-11-10T22:03:44Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Evika_Siliņa_10.03.2026.jpg", jo [[c:User:Ziv|Ziv]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: Non-commercial license (CC BY-NC-ND 4.0)). 4548008 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = | att_izm = 275px | apraksts = Evika Siliņa 2026. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] no 2023. līdz 2026. gadam, kā arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd ir [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[14. Saeima]]s Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] E. Siliņa kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta kā tā līdere Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] kghmyr61sfzks28re5t8ujca5xi32ji 4548095 4548008 2026-11-11T05:17:08Z Biafra 13794 4548095 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Evika Siliņa | attēls = Evika Siliņa, EPP Summit (54398620533).jpg | att_izm = | apraksts = Evika Siliņa 2025. gadā | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | term_sākums2 = {{dat|2023|09|15|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturs Krišjānis Kariņš]] | pēctecis2 = [[Andris Kulbergs]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums3 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2023|9|15|N|}} | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Gatis Eglītis]] | pēctecis3 = [[Uldis Augulis]] <!------ Trešais amats ------>| amats4 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|11|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2026|11|3|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|8|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vienotība]] | dzīvesb = Aigars Siliņš | profesija = [[juriste]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * [[Rīgas Juridiskā augstskola]] | reliģija = [[Baptisti|baptiste]] | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Evika Siliņa''' (dzimusi '''Evika Sproģe'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/577315-kas-isti-ir-jauna-valdibas-vaditaja-evika-silina?page=3|title=Kas īsti ir jaunā valdības vadītāja Evika Siliņa?|website=https://jauns.lv|access-date=2025-10-27|date=2023-09-30|language=lv}}</ref> {{dat|1975|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[juriste]] un politiķe, pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Bijusi [[Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums|Latvijas Republikas Ministru prezidente]] no 2023. līdz 2026. gadam, kā arī [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministre]] un [[14. Saeima]]s deputāte. Šobrīd ir [[15. Saeima]]s deputāte no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem [[Irlava|Irlavā]], viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/saeimas-deputate-evika-silina-zinu-ka-ir-uzaugt-bez-teva-53637/ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva] santa.lv 2022. gada 28. oktobrī</ref> Studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]] un [[Jurists|jurista]] kvalifikāciju. Strādāja advokāta [[Guntars Antoms|Guntara Antoma]] birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] (1999—2001), kur ieguva [[Sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] maģistra grādu tiesību zinātnē, [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] un Eiropas tiesībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vienotiba.lv/evika_silina|title=Vienotība, Mūsu cilvēki,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526003247/https://www.vienotiba.lv/evika_silina}}</ref> 2003. gadā nodevusi svinīgo advokāta zvērestu<ref>[https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/zverestu-nodod-jaunuznemti-advokati-898 Zvērestu nodod jaunuzņemti advokāti] at.gov.lv</ref> un no 2003. līdz 2012. gadam darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta [[Advokāts|advokāte]] ar specializāciju starptautisko un iekšējo [[Bizness|biznesa]] tiesību jomā un ar publisko [[Elektroniskie sakari|elektronisko sakaru]] koncernu ([[telesakari]], [[internets]]) juridisko apkalpošanu, kā arī [[Nevalstiska organizācija|nevalstisko organizāciju]] dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”. === Politiskā darbība === No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija [[Latvijas Iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] [[Rihards Kozlovskis|Riharda Kozlovska]] ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars/|title=Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180903142115/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/struktura/ministrs/parlamentarais_sekretars}}</ref> Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par [[sintētiskie kanabinoīdi|sintētisko kanabinoīdu]] lietošanas ierobežošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-patiesiba-vada-iekslietu-ministriju|title=Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?|website=LA.LV|access-date=2023-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017|title=Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un [[terorisms]], [[civilā aizsardzība]] un krīžu kontrole, noteikumi [[patvēruma meklētāji]]em, [[imigrācija]]s politika u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900|title=Evika Siliņa|website=festivalslampa.lv|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922170528/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900}}</ref> E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018|title=Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu [[Latvijas Republikas Iekšējās drošības birojs|Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja]] izveidē 2015. gadā{{nepieciešama atsauce}}. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]] ietvaros) un Latvijas delegācijas [[ANO]], [[CEPOL]] un [[Interpols|INTERPOL]]. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no [[Zatlera Reformu partija]]s Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=31|title=11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526021714/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=31}}</ref> 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html|title=12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,|accessdate={{dat|2018|9|12||bez}}}}</ref> Tāpat kandidēja arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēta. 2019. gada 23. janvārī, [[13. Saeima]]i apstiprinot Ministru prezidenta [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|vadīto Ministru kabinetu]], E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija, |accessdate={{dat|2022|11|08||bez}}}}</ref> Decembrī apstiprināta par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 16. augustā, pēc [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] demisijas, "[[Jaunā Vienotība]]" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-jauna-vienotiba-oficiali-virza-premjera-amatam-labklajibas-ministri-eviku-silinu.a520227/|title=«Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> 24. augustā Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2023-prezidents-valdibas-izveidi-uztic-evikai-silinai.a520897/ |title=Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai|website=lsm.lv |access-date=2023. gada 24. augustā}}</ref> 2023. gada 15. septembrī [[Saeima]] apstiprināja [[Siliņas Ministru kabinets|E. Siliņas vadīto valdību]], kurā piedalās trīs politiskie spēki: "[[Jaunā Vienotība]]", "[[Progresīvie]]" un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts [[Oļegs Burovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://delfi.lv/193/politics/55944016/saeima-apstiprina-42-ministru-kabinetu-ar-silinu-prieksgala|title=Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-09-15|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2024-silina-nomaina-karinu-jaunas-vienotibas-vaditaja-amata.a558106/|title=Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Naktī uz {{dat|2026|5|7|A|bez}} Latvijas gaisa telpā no [[Krievija]]s ielidoja vairāki [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-policija-naftas-uzglabasanas-baze-rezekne-ceturtdien-bijusi-divu-dronu-triecieni.a646311/|title=Policija: Naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē ceturtdien bijuši divu dronu triecieni|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tiek pieļauts, ka tie varētu būt virzīti mērķiem Krievijas teritorijā no [[Ukraina]]s, taču Krievijas izraisītu [[globālā pozicionēšanas sistēma|globālās pozicionēšanas sistēmas]] traucējumu dēļ droni nonākuši Latvijā. Divi no tiem nokrita un uzsprāga naftas uzglabāšanas bāzē [[Rēzekne|Rēzeknē]] plkst. 3:24 un 4:18, bet [[šūnu apraide]]s paziņojumi Rēzeknes iedzīvotājiem tika izsūtīti plkst. 4:43. Pēc incidenta [[Nacionālie bruņotie spēki]] skaidroja, ka dronus nenotrieca drošības apsvērumu dēļ, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-arvalstu-dronus-latvijas-teritorija-nenotrieca-drosibas-apsverumu-del-gaisa-bija-iznicinataji.a646062/|title=Ārvalstu dronus Latvijas teritorijā nenotrieca drošības apsvērumu dēļ; gaisā bija iznīcinātāji|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Savukārt komandieris [[Kaspars Pudāns]] pauda, ka pirmo Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu Nacionālie bruņotie spēki lidaparātu novērošanas radarā neredzēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-nbs-komandieris-tehniskie-lidzekli-dronu-pamanisana-pievila.a646155/|title=NBS komandieris: Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|7|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 8. maijā Siliņa norādīja uz [[Latvijas Republikas aizsardzības ministru uzskaitījums|aizsardzības ministra]] [[Andris Sprūds|Andra Sprūda]] ("[[Progresīvie]]") politisko atbildību par drošībsargājošo iestāžu nespēju pārņemt Ukrainas praktisko pieredzi pretdronu sistēmu attīstībā un lēno reaģēšanu uz incidentu, kas esot nepieļaujams, ņemot vērā aizsardzības ministrijas budžetu, kas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ palielināts līdz 2 miljardiem eiro gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-silina-norada-uz-ministra-atbildibu-pec-dronu-ielidosanas-par-vina-demisijas-pieprasisanu-neatbild.a646177/|title=Siliņa norāda uz ministra atbildību pēc dronu ielidošanas, par viņa demisijas pieprasīšanu neatbild|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Vienlaikus Sprūds pauda gatavību uzņemties atbildību par notikušo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.05.2026-spruds-uznemos-atbildibu-par-dronu-nenotrieksanu-respektesu-saeimas-lemumu-par-demisiju.a646185/|title=Sprūds: Uzņemos atbildību par dronu nenotriekšanu, respektēšu Saeimas lēmumu par demisiju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|8|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 10. maija vakarā aizsardzības ministrs Andris Sprūds sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par atkāpšanos no amata. Dažas minūtes pirms preses konferences sākuma arī Evika Siliņa mikroblogošanas vietnē ''[[X (sociālais tīkls)|X]]'' paziņoja: "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju." Sprūda vietā pildīt aizsardzības ministra pienākumus Siliņa aicināja savu padomnieku militārās sadarbības jautājumos, pulkvedi [[Raivis Melnis|Raivi Melni]], norādot, ka Latvijas aizsardzības vadībā ir vajadzīgs profesionālis ar militāru pieredzi, starptautisku skatījumu un tiešu izpratni par to, ko nozīmē moderna aizsardzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/|title=Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 13. maijā partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs [[Andris Šuvajevs]] atklāja, ka partija vairs neatbalsta Evikas Siliņas vadītās valdības darba turpināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-progresivie-vairs-neatbalsta-silinas-valdibu-ministrus-vel-neatsauc-bet-aicina-sakt-sarunas-par-nakamo-koaliciju.a646478/|title=«Progresīvie» vairs neatbalsta Siliņas valdību, ministrus vēl neatsauc, bet aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Drīz pēc Šuvajeva paziņojuma Saeimā pārstāvēto partiju "[[Apvienotais saraksts]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]", kā arī "[[Latvija pirmajā vietā]]" frakcijas pauda atbalstu Evikas Siliņas valdības demisijas pieprasījumam, ja tas tiks virzīts Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-droni-nogaz-valdibu-progresivie-vairs-neatbalsta-premjeri-opozicija-vac-parakstus-demisijas-pieprasijumam.a646993/|title=Droni nogāž valdību: «Progresīvie» vairs neatbalsta premjeri, opozīcija vāc parakstus demisijas pieprasījumam|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|13|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> 14. maija rītā procesuālo darbību veikšanai "kokrūpnieku lietā" [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] aizturēja [[Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums|zemkopības ministru]] [[Armands Krauze|Armandu Krauzi]]. Pēc tam Siliņa Krauzi atstādināja no amata, norādot, ka aizdomu ēna pār valdības locekļiem neesot pieņemama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-pec-aizturesanas-atlaiz-zemkopibas-ministru-krauzi-un-atstadina-valsts-kancelejas-vaditaju-kronbergu.a647093/|title=«Kokrūpnieku lieta»: pēc aizturēšanas atlaiž zemkopības ministru Krauzi un atstādina Valsts kancelejas vadītāju Kronbergu|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date={{dat|2026|5|14|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|17|L|bez}}}}</ref> Tajā pašā dienā Evika Siliņa iesniedza Saeimā paziņojumu par demisiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-video-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ VIDEO: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> bet jūnijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2026. gada 17. jūnijā ievēlēta par [[14. Saeima]]s Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/35985-saeimas-eiropas-lietu-komisiju-turpmak-vadis-evika-silina/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Evika Siliņa|publisher=Latvijas Republikas Saeima|access-date=2026-11-10|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] E. Siliņa kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta kā tā līdere Vidzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Apbalvojumi == * 2024. gada 12. septembrī vizītes laikā Ukrainā Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] Evikai Siliņai pasniedza Kņazienes Olgas I šķiras ordeni, ko piešķir sievietēm par personīgiem nopelniem valsts, zinātnes, izglītības, kultūras, sociālajā un citās jomās. Siliņa apbalvojumu raksturoja kā atzinību visai Latvijas tautai un sievietēm līderēm, kuras atbalsta Ukrainu un tās cīņu par brīvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ministru-prezidente-sanem-ukrainas-valsts-apbalvojumu|title=Latvijas Ministru prezidente saņem Ukrainas valsts apbalvojumu|publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets|access-date=2026-11-10|date=2024-09-12|language=lv}}</ref> * 2025. gada 28. martā Berlīnē kopā ar bijušo Igaunijas premjerministri [[Kaja Kallasa|Kaju Kallasu]] un bijušo Lietuvas premjerministri [[Ingrīda Šimonīte|Ingrīdu Šimonīti]] saņēma Henrija A. Kisindžera balvu, ko piešķir par ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā. Apbalvojums tika piešķirts par triju Baltijas valstu līderu ieguldījumu demokrātijas, suverenitātes un tiesiskuma aizstāvēšanā, atbalstu Ukrainai un Eiropas drošības un vienotības stiprināšanā. Tā bija pirmā reize balvas vēsturē, kad to piešķīra trim laureātiem vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.americanacademy.de/news/three-baltic-leaders-awarded-the-henry-a-kissinger-prize/|title=Three Baltic Leaders Awarded the Henry A. Kissinger Prize|publisher=American Academy in Berlin|access-date=2026-11-10|date=2025-03-28|language=en}}</ref> * 2025. gada 16. septembrī saņēma Somijas Baltās Rozes I šķiras komandiera ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritarikunnat.fi/ritarikunnat/annetut-kunniamerkit/vuonna-2025-annetut-kunniamerkit-forlanade-utmarkelsetecken-2025/vuonna-2025-ulkomaalaisille-annetut-kunniamerkit-utmarkelsetecken-forlanade-at-utlanningar-2025/|title=Vuonna 2025 ulkomaalaisille annetut kunniamerkit|publisher=Suomen ritarikunnat|access-date=2026-11-10|language=fi}}</ref> == Privātā dzīve == Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Vīrs Aigars Siliņš ir jurists, zvērināts [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/politika/425441-vai-jauna-vienotiba-toposas-premjeres-biografija-patiesi-visu-izpetijusi.htm|title=Vai "Jaunā vienotība" topošās premjeres biogrāfijā patiesi visu izpētījusi?|website=nra.lv|access-date=2025-10-24|language=lv}}</ref> E. Siliņa darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&fu=sh&id=235&month=11&year=2007 Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām] lelb.lv 2007.11.01.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidente]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Andris Kulbergs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Gatis Eglītis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņa, Evika}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] tjeayihiisc5wxtu2rjlbsur8llkjpx 0 409321 4548172 4520146 2026-11-11T10:47:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548172 wikitext text/x-wiki '''Jānis Strazds''' (dzimis 1980. gada 14. februārī, [[Saldus|Saldū]]) ir latviešu komponists, pianists un mūzikas producents. Raksta populāro un akadēmisko mūziku, aktīvi koncertē, piedalās dažādos muzikālajos projektos kā pianists, studijas mūziķis, aranžētājs, komponists, producents un muzikālo projektu mākslinieciskais vadītājs, sadarbojoties ar dažādiem mūziķiem un kolektīviem. Precējies, ģimenē aug meita Laima un dēls Jēkabs, dzīvo Liepājā. == Biogrāfija, izglītība == Pabeidzis Zirņu pamatskolu un Saldus Bērnu mūzikas skolas klavieru nodaļu, Jānis Strazds 1995. gadā iestājās Liepājas Mūzikas koledžā (tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), kurā pabeidza mūzikas teorētisko priekšmetu nodaļu, kā arī apguva mūzikas kompozīciju pie pasniedzēja, komponista Agra Engelmaņa. 2000. gadā Jānis Strazds iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2005. gadā iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga kvalifikāciju prof. [[Romualds Kalsons|Romualda Kalsona]] kompozīcijas klasē. No 2006. līdz 2011. gadam paralēli radošajai darbībai strādājis par teorētisko priekšmetu skolotāju [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Nīgrandes]] mūzikas skolā. Kopš 2014. gada mūzikas teorētisko priekšmetu un kompozīcijas pasniedzējs Populārās un džeza mūzikas nodaļā [[Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola|Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā]] (LMMDV), kopš 2016. gada — LMMDV radošais direktors mūzikas jomā. == Muzikālā darbība == Jau pamatskolas laikā tapa pirmās dziesmas, bet mūzikas vidusskolas laikā radās pirmie Strazda akadēmiskās mūzikas darbi. Mūzikas vidusskolas laikā kopā ar skolas biedru [[Andris Ērglis|Andri Ērgli]] un citiem domubiedriem Strazds sāka koncertdarbību pirmajā grupā "Alibi", spēlējot poproku. Paralēli Strazds un Ērglis regulāri spēlēja deju mūziku saviesīgos pasākumos visā Latvijā, kā arī izklaides mūziku [[Liepāja]]s krodziņos. Paralēli studijām Mūzikas akadēmijā, Strazds kopā ar Ērgli un domubiedriem izveidoja inteliģentā poproka grupu "[[Berm]]" (2001—2006), kurai Strazds rakstīja mūziku un sākotnēji arī dziesmu tekstus. Atsaucoties komponista un toreizējā radio vadītāja [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] piedāvājumam, "Berm" [[Radio SWH]] skaņu ierakstu studijā veica pirmos grupas dziesmu skaņu ierakstus, no kuriem gan lielākā daļa netika publicēti, bet vairākas "Berm" dziesmas ("Tu man esi", "Var jau būt", "Man ir vienalga") joprojām skan Latvijas radiostaciju ēterā. Paralēli Strazds šai laikā rakstīja akadēmisko mūziku — instrumentālo un vokālo kamermūziku, dziesmas korim, simfonisko un teātra mūziku. Šajā laikā sākās darbs kā dažādu lielu koncertprogrammu un muzikālo izrāžu muzikālajam producentam un aranžētājam, sadarbojoties ar daudziem Latvijas dziedātājiem un instrumentālistiem. Īslaicīgi spēlēja grupā "Rebel", [[Fēlikss Ķiģelis|Feliksa Ķiģeļa]] grupā, grupā [[Fomins & Kleins|"Fomins un Kleins"]], kā pianistam piedaloties arī veiksmīgā albuma [[Muzikants (albums)|"Muzikants"]] studijas ierakstā. 2001. gadā sākās Strazda ilggadīgā sadarbība ar dziedātāju [[Igo (mūziķis)|Igo]] — sākotnēji kā pianistam, vēlāk arī kā mūzikas autoram. 2006. gadā Strazdam sākās sadarbība ar [[Liepājas teātris|Liepājas teātri]], piedaloties vairākās tā izrādēs (N. Saimons "Pēdējais kvēlais mīlnieks", J. Lūsēns/P.Brūvers "Agrā rūsa") kā pianistam. Kādu laiku spēlējis klavieres arī restorānos "Vernisāža" un "Rīdzene" Rīgā un restorānā "Oskars" Liepājā. 2006. gadā, pēc grupas "Berm" izjukšanas Jānis Strazds kopā ar Ērgli, Aivaru Meijeru, kā arī bijušo grupu "[[Līvi (rokgrupa)|Līvi]]" un "[[Fomins & Kleins]]" ģitāristu [[Tomass Kleins|Tomasu Kleinu]] izveidoja grupu "[[Cacao]]". Grupā "Cacao" Strazds bija pianists un arī vairāku dziesmu autors. 2007. gadā tika izdots grupas dziesmu albums "[[Ripoja akmens]]". Albuma tituldziesma "Ripoja akmens" ar Strazda mūziku un [[Guntars Račs|Guntara Rača]] tekstu Andra Ērgļa izpildījumā pirmo reizi izskanēja uz festivāla "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]]" skatuves 2007. gadā, [[Jūrmala|Jūrmalā]], sākot savu hita uzvaras gājienu Latvijas radiostaciju topos un televīzijā — uzvarēja 2007. gada [[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]] un [[Latvijas Muzikālā līga 2007|Latvijas Muzikālajā līgā]], sasniedza 1. vietu [[Latvijas Spice|Latvijas Mūzikas Spicē]], kā arī ieguva [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|Gada balvu]] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|radio hits]] (2008). Strazds un Račs par "Ripoja akmens" saņēma arī [[AKKA/LAA]] autortiesību Bezgalības balvu kā 2007. gada populārākās un radiostacijās spēlētākās dziesmas autori. 2007. gada nogalē grupa "Cacao" izjuka, un Ērglis nolēma sākt solokarjeru. Strazds rakstīja dziesmas, un Martā klajā nāca Andra Ērgļa pirmais solo albums ar Strazda dziesmām "[[Sirdspuksti (albums)|Sirdspuksti]]", kurš mazāk kā divu mēnešu laikā ar 10 000 pārdotām kopijām sasniedza Platīna statusu. Albuma pirmais singls "Pa paralēli" (Jānis Strazds/Guntars Račs), ko Ērglis izpilda duetā ar dziedātāju [[Kristīna Zaharova|Kristīnu Zaharovu]], 2008. gada maijā sasniedza 1. vietu Latvijas Mūzikas Spicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lanet.lv/news/spice/arch/2008/080504sp.html|title=Latvijas "Spice" / Latvian Chart, 2008.05.04|website=www.lanet.lv|access-date=2018-10-18}}</ref> 2009. gadā pēc jauno izpildītāju konkursa "Nāc sadziedāt" rīkotāju lūguma radīt konkursa himnu, Strazds sadarbībā ar teksta autoru Guntaru Raču uzrakstīja dziesmu "Nāc sadziedāt". 2010. gadā rakstītā Jāņa Strazda dziesma ar Guntara Rača tekstu "Mēs esam nošu līnijas" kļuva par [[Latvijas Televīzija]]s ikgadējā bērnu un jauniešu dziedāšanas konkursa "Balss pavēlnieks" fināla dziesmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/nedelas-nogale-notiks-konkursa-balss-pavelnieks-finals.d?id=30153075|title=Nedēļas nogalē notiks konkursa 'Balss pavēlnieks' fināls|work=DELFI|access-date=2018-10-18|date=2010-02-24|last=DELFI|language=lv}}</ref> Strazds rakstija dziesmas arī dziedātājam [[Igo (mūziķis)|Igo]] (“Spēle”, “Ieelpots” u.c.), bet 2010. gadā sākās abu mūziķu apjomīgāka sadarbība, kopā radīts dziesmu cikls — koncertprogramma “[[Uguns (albums)|Uguns]]” (mūzika — Strazds, teksts — Igo), kas, piedaloties daudziem izpildītājiem, izskanēja daudzos koncertos visā Latvijā un tika izdots arī [[Uguns (albums)|CD albuma formātā]]. 2010. gadā sākās sadarbība ar dzejnieku [[Jānis Peters|Jāni Peteru]], kopīgi radot dziesmu "Lūgums", ko studijā iedziedāja grupa "[[Eolika]]", bet kas pazīstama arī kā dziesma jauktajam korim. 2010. gadā Strazds pēc Guntara Rača uzaicinājuma uzrakstīja 2 dziesmas ar Rača vārdiem ("Es tevi mīlu", "Tu esi tāda viena") [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] muzikālā šova "O!Kartes akadēmija" dalībniekiem, dziesmas tika izdotas arī CD.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5748378/izdots-o-kartes-akademijas-cd|title=Izdots "O!Kartes Akadēmijas" CD|work=TVNET|access-date=2018-10-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā Jānis Strazds sarakstīja mūziku bērnu muzikālajai izrādei "Burvju skaitļi" (Leontīnes Apšenieces dziesmu teksti), kas tika izrādīta vairāku gadu garumā VEF Kultūras pils bērnu ansambļa "Momo" un solista Andra Ērgļa izpildījumā. Izrādes dziesmas tika izdotas arī CD albumā "[[Skaitļu pasaule]]", izdota arī dziesmu cikla nošu grāmata. 2015. gadā sadarbībā ar dzejnieku Jāni Peteru Strazds radīja dziesmu ciklu par Latviju un latviešiem "[[LINS]]" solistiem un jauktajam korim, kas tika pirmatskaņots Rīgā un Liepājā, kā arī atskaņots daudzviet Latvijā. Cikla dziesmas izdotas arī CD albumā "LINS", kurā pamīšus dziesmām skan arī Jāņa Petera dzeja paša autora lasījumā. Izdota arī dziesmu cikla "Lins" nošu grāmata — cikla dziesmas ir daudzu Latvijas jaukto koru repertuārā. Šajā pašā gadā Strazds ir muzikālais vadītājs iespaidīgam projektam "Es esmu Liepāja", šim mērķim radot kopdziesmu ar [[Maija Kalniņa|Maijas Kalniņas]] tekstu "Liepājai", ko studijā iedziedājis liepājnieku Zvaigžņu koris. 2017. gada nogalē koncertzālē "Lielais dzintars" pirmatskaņojumu piedzīvoja Strazda "Ziemassvētku kantāte" ar latviešu klasiķu dzeju — to izpildīja solisti Kristīne Zadovska, Zigfrīds Muktupāvels, Liepājas kamerorķestris un jauktais koris "Laiks". Jānis Strazds rakstījis dziesmas dziedātājiem [[Andris Ērglis|Andrim Ērglim]], [[Igo (mūziķis)|Igo]], [[Ance Krauze|Ancei Krauzei]], [[Ieva Kerēvica|Ievai Kerēvicai]], [[Normunds Rutulis|Normundam Rutulim]], [[Zigfrīds Muktupāvels|Zigfrīdam Muktupāvelam]], [[Kristīne Zadovska|Kristīnei Zadovskai]], [[Dainis Skutelis|Dainim Skutelim]], [[Kristīna Zaharova|Kristīnai Zaharovai]], [[Daiga Petkeviča|Daigai Petkevičai]] un citiem, bērnu ansambļiem "[[Dzeguzīte]]" un [https://web.archive.org/web/20181113012140/http://www.momogroup.lv/pub/ "Momo"], aktieriem [[Dita Lūriņa|Ditai Lūriņai]], [[Intars Rešetins-Pētersons|Intaram Rešetinam]], [[Sigita Jevgļevska|Sigitai Jevgļevskai]] un citiem. Strazds rakstījis mūziku Māras Zālītes dziesmuspēlei "Eža kažociņš", [[Aspazija|Aspazijas]] lugai "Ragana", sarakstījis leļļu kameroperu "Prieka noslēpums" ar Pētera Trupa libretu (2012), rakstījis mūziku leļļu izrādēm "Zeķu Zaķa pidžamu ballīte" (2017), "Sarkangalvīte" (2017), kora dziesmas un citus darbus. Savā mūzika Strazds izmantojis Jāņa Petera, [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]], [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]], [[Guntars Račs|Guntara Rača]], [[Maija Kalniņa|Maijas Kalniņas]], [[Ilona Miezīte|Ilonas Miezītes]], Leontīnes Apšenieces, Lindas Tīmanes, [[Ivars Kurpnieks|Ivara Kurpnieka]], Lauras Daudišas, Gata Zotova, kā arī latviešu dzejnieku — klasiķu dzeju. == Piedalīšanās konkursos == * Grupa "Berm" 2003. gadā piedalījās festivāla "[[Liepājas dzintars]]" jauno grupu konkursā, iegūstot 2. vietu un speciālbalvu par vislabāko obligāto tautas dziesmas aranžējumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/liepajas-dzintara-uzvar-ridzinieki-the-spirit-shadows.d?id=6044201|title=Liepājas dzintarā uzvar rīdzinieki 'The Spirit Shadows'|publisher=|work=DELFI|access-date=2018-10-18|date=2003-08-17|last=DELFI|first=|language=lv}}</ref> * 2008. gada sākumā ar Strazda/Rača dziesmu "Broken Lullaby" Ērglis ieguva 3. vietu [[Eirodziesma|Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē]]. * 2010. gadā Jānis Strazds sadarbībā ar dzejnieku Guntaru Raču uzrakstīja dziesmu "Snow in July", ko izpildīja dziedātāja Kristīna Zaharova, un iesniedza to [[Eirodziesma 2010|Latvijas Eirovīzijas nacionālajai atlasei]] — dziesma ieguva 7. vietu. Dziesma tika ierakstīta arī latviešu valodā ar nosaukumu "Jūlija sniegs" un nokļuva radiostaciju rotācijā. * 2014. gadā Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā latviešu kora mūzikas tautasdziesmu apdaru konkursā "Jaunā dziesmu rota" Strazda tautasdziesmas apdare ''a capella'' "Es izjāju prūšu zemi" ieguva 2. vietu un tika izdota nošu krājumā "Jaunā dziesmu rota".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/70126-izdots-jauns-tautasdziesmu-apdaru-krajums-koriem-jauna-dziesmu-rota|title=Izdots jauns tautasdziesmu apdaru krājums koriem "Jaunā dziesmu rota"|work=Jauns.lv|access-date=2018-10-18|language=lv|archive-date=2024-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240806075830/https://jauns.lv/raksts/zinas/70126-izdots-jauns-tautasdziesmu-apdaru-krajums-koriem-jauna-dziesmu-rota}}</ref> == Lielie mūzikas projekti == * Ziemassvētku lielkoncerti "Tev jānāk savus sapņus piepildīt" — dažādi izpildītāji, Ķīpsalas hallē, Rīgā, 2008 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * "Ja tu man esi" — Trīs Latvijas tenoru koncertprogramma Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā, 2009 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Britu dziedātāja Paul Young koncerts ar simfonisko orķestri Latvijā, 2011 (ritma grupas vadītājs, pianists) * Ziemassvētku koncertprogramma "Tik viegli un balti" — Aija Andrejeva, Normunds Rutulis u.c., Liepājā, 2011 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Andra Ērgļa 30 gadu jubilejas koncerti, 2013 * Koncertturneja ar programmu "Mīlestības pieskāriens" — dažādi izpildītāji, 2013 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar programmu "Manas tautas dziesmas" — dažādi izpildītāji, 2013 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Jāņa Petera 75 gadu jubilejas lielkoncerts "No Jāņiem līdz Pēteriem" — dažādi izpildītāji, Arēna Rīga, 2014 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar programmu "Manai dzimtenei" — dažādi izpildītāji, 2014 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * [[Attēls:Jānis Strazds.jpg|thumb|Jānis Strazds 2014. gadā]]Ziemassvētku koncertturneja "Tavas pēdas sniegā", 2014 (pianists, aranžētājs) * Lielkoncerts "Es esmu Liepāja" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar programmu "Es savai tēvzemei" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar programmu "Jāņa Petera dziesmu gadatirgus" — dažādi izpildītāji, 2015 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar dzejnieces Māras Zālītes teātra dziesmu koncertuzvedumu "Sapnis un mīlestība" — dažādi izpildītāji, 2016 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) * Koncertturneja ar programmu "Manas tautas likteņdziesmas" — dažādi izpildītāji, 2016 (muzikālais vadītājs, aranžētājs) == Diskogrāfija == * "[[Ripoja akmens]]" — Andris Ērglis & CACAO, 2007 (MicRec) * "[[Sirdspuksti (albums)|Sirdspuksti]]" — Andris Ērglis, 2008 (MicRec) * "[[Spēle (albums)|Spēle]]" — Igo, 2008 (Antena) * "[[Uguns (albums)|Uguns]]" — Igo, 2010 (IgoMM) * "[[Skaitļu pasaule]]", Andris Ērglis un "Momo", 2013 (Citi Putni) * "Lins" — Ance Krauze, Andris Ērglis un koris "Laiks", 2015 (Citi Putni) ''Strazda mūzika citos albumos:'' * "Vējš. Jūra. Liepāja." — dažādi izpildītāji, 2002 (Rietumu Radio) * "Superizlase 7" — dažādi izpildītāji, 2007 (MicRec) * "Vēlreiz mājās" — Normunds Rutulis, 2008 (Gailītis G) * "Ieelpots" — Igo, 2009 (IgoMM, Antena) * "[[Double B Tonality]]" — NWorks, 2009 (Plarforma Records) * "Krāsaini sapņi" — O!Kartes akadēmija, dažādi izpildītāji, 2010 (MicRec) * "Mazo dziesmas Latvijai' — dažādi izpildītāji, 2011 (MicRec) * "Dzimuši mūzikai" — dažādi izpildītāji, 2012 (MicRec) * "Esmu mājās" — O!Kartes akadēmija, dažādi izpildītāji, 2012 (IgoMM) * "N.O.A." — NWorks, 2013 (MicRec) * "Amigo Dzintara dziesmu izlase 2103" — dažādi izpildītāji, 2013 (Latvijas Radio 2) * "[[Aizturi elpu]]" — Normunds Rutulis, 2014 (MicRec) ''Strazda dalība kā studijas mūziķim citos albumos:'' * "Darbi II. Versijas" — Zigmars Liepiņš, 2003 (Radio SWH Ieraksti) * "[[Muzikants (albums)|Muzikants]]" — Fomins un Kleins, 2003 (MicRec) * "[[Samts (albums)|Samts]]" — Felikss Ķiģelis, 2004 (Plarforma Records) * "Rudens vēju muzikants 2" — dažādi izpildītāji, 2005 (Plarforma Records) * "Reiz Ziemassvētkos" — dažādi izpildītāji, 2006 (MicRec) * "doremi.lv hiti #1" — dažādi izpildītāji, 2007 (MicRec) * "Jāņi dzied" — dažādi izpildītāji, 2009 (Latvijas Radio 2) * "Caur rozā brillēm" — Andris Ērglis, Raimonds Pauls, 2010 (MicRec) un citos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/0007/09/01/?p=4 Strazds, kurš spilvenu nomainīja pret klavierēm]{{Novecojusi saite}} * [https://www.tvnet.lv/5091876/ripoja-akmens-ir-2007-gada-popularaka-dziesma-latvija "Ripoja akmens" ir 2007. gada populārākā dziesma] * [http://www.delfi.lv/kultura/news/music/iznak-andra-ergla-un-grupas-cacao-debijas-albums-ripoja-akmens.d?id=18973903 Iznāk Andra Ērgļa un grupas "Cacao" debijas albums "Ripoja akmens"] * [http://www.delfi.lv/kultura/news/music/andra-ergla-albums-sirdspuksti-sanems-platina-disku.d?id=21020851 Andra Ērgļa albums "Sirdspuksti" saņems Platīna disku] * [https://www.tvnet.lv/5585779/notiks-igo-jaunas-programmas-pirmatskanojums Notis Igo jaunās programmas pirmatskaņojums] * [https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/audio-igo-publisko-pirmo-dziesmu-no-koncertprogrammas-uguns-743495 Audio — Igo publisko pirmo dziesmu no koncertprogrammas "Uguns"] * [https://www.tvnet.lv/5392360/andris-erglis-un-momo-prezente-cd-skaitlu-pasaule Andris Ērglis un "Momo" prezentē CD "Skaitļu pasaule"] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/janim-peteram-75-top-dziesmu-cikls-lins.a88298/ Jānim Peteram 75: top dziesmu cikls "Lins"] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nak-klaja-jana-strazda-un-jana-petera-dziesmu-cikls-lins.a149473/ Nāk klajā Jāņa Strazda un Jāņa Petera dziesmu cikls "Lins"] * [https://web.archive.org/web/20190916204931/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/janis-peters-un-janis-strazds-par-sadarbibu-un-jauno-albumu-lins.a57690/ Jānis Peters un Jānis Strazds par sadarbību un jauno albumu "Lins"] * [https://web.archive.org/web/20180207092636/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/komponists-janis-strazds-no-graveja-ripoja-akmens-lidz-ciklam-li.a59045 "Dzīves ritmi mūzikā", LR1 — Komponists Jānis Strazds — no grāvēja "Ripoja akmens" līdz ciklam "Lins"] * [https://web.archive.org/web/20150505024917/http://www.radioswh.lv/2015/03/rutula-teritorija-janis-strazds/ "Rutuļa teritorija" — Jānis Strazds] * [https://www.tvnet.lv/4649796/andris-erglis-un-antra-stafecka-ierakstijusi-duetu-laiks Andris Ērglis un Antra Stafecka ierakstījuši duetu "Laiks"] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/igo-un-janis-strazds-piedava-ziemassvetku-dziesmu-viss-sonakt-atrak-rimis.a159557/ Igo un Jānis Strazds piedāvā Ziemassvētku dziesmu "Viss šonakt ātrāk rimis"] * [https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/strazds-zadovska-un-muktupavels-izdod-divas-ziemassvetku-dziesmas.a260811/ Strazds, Zadovska un Muktupāvels izdod divas Ziemassvētku dziesmas] * [http://laiki.lv/koncertzale-lielais-dzintars-notiks-komponista-jana-strazda-ziemassvetku-kantates-pirmatskanojums-koncerta-viss-sonakt-atrak-rimis/ Koncertzālē "Lielais dzintars" notiks komponista Jāņa Strazda Ziemassvētku kantātes pimatskaņojums koncertā "Viss šonakt ātrāk rimis"]{{Novecojusi saite}} * [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/95630/komponists-janis-strazds-makslas-un-dizaina-vidusskolas Komponists Jānis Strazds, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas radošais direktors]{{Novecojusi saite}} * [https://www.youtube.com/watch?v=KyImM70Npfs Jānis Strazds — "Gada liepājnieks 2017"] {{DEFAULTSORT:Strazds, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas taustiņinstrumentālisti]] [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] 8leiippqw31z9m2zxkjbbje2xmtg2w3 0 409325 4548129 4282971 2026-11-11T06:59:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548129 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Jiri Arraks | image = Arrak Jüri.IMG 3066.JPG | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1936|10|26}} | location = | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2022|10|16|1936|10|26}} | deathplace = | nationality = [[igauņi|igaunis]] | field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[metālmāksla]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Jiri Arraks''' ({{val|et|Jüri Arrak}}; dzimis {{dat|1936|10|26}} [[Tallina|Tallinā]], miris {{dat|2022|10|16}}) bija [[Igauņi|igauņu]] [[glezniecība|gleznotājs]], [[grafika|grafiķis]] un [[metālmāksla|metālmākslinieks]], igauņu [[avangards (māksla)|avangardisma]] pamatlicējs mākslā.<ref>[http://www.gazeta.ee/?p=18384 Юри Аррак — Художник и Мыслитель]</ref> == Biogrāfija == [[Attēls:Jüri Arrak 1981.jpg|thumb|left|Jiri Arraks 1981. gadā]] Dzimis 1936. gada 26. oktobrī Tallinā kalpotāju ģimenē. 1955. gadā viņš beidzis Tallinas kalnu tehnikumu (''Tallina Mäetehnikum''), strādājis [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] par taksometra vadītāju. 1966. gadā absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju (''Eesti Kunstiakadeemia'') kā metālmākslinieks un no 1968. līdz 1969. gadam strādāja par metālmākslinieku un [[mākslinieks inscenētājs|mākslinieku inscenētāju]] [[Tallinas kinostudija|Tallinas kinostudijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kino-teatr.org/kino/painter/sov/46202/bio/|title=Юри Аррак|website=Кино-Театр.РУ|access-date=2018-10-18|archive-date=2018-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126212858/http://kino-teatr.org/kino/painter/sov/46202/bio/}}</ref> Kopš 1969. gada bija Igaunijas PSR mākslinieku savienības biedrs. 1988. gadā viņam piešķirts Igaunijas Tautas mākslinieka tituls. Jiri Arraks no 1972. līdz 1973. gadam bija Igaunijas PSR Mākslinieku savienības grafikas nodaļas priekšsēdētājs, no 1982. līdz 1987. gadam — glezniecības nodaļas priekšsēdētājs. No 1996. līdz 1997. gadam viņš strādāja par [[Tartu Universitāte]]s viesprofesoru. Kopš 2003. gada bija [[Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmija]]s loceklis. == Daiļrade == [[Attēls:Jüri Arrak, Kiek in de Kökis 2013 (2).jpg|thumb|Jiri Arraks, 2013]] Mākslinieka darbam raksturīga pievēršanās reliģiskās [[filozofijas]]s tēmām (glezna "Pravietis" (''Prohvet''), [[altārglezna]] "Kristus" Hallistes Svētās Annas baznīcā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.visitestonia.com/lv/hallistes-sv%C4%93t%C4%81s-annas-bazn%C4%ABca|title=Hallistes Svētās Annas baznīca, Igaunija|work=Visitestonia.com|access-date=2018-10-18|language=lv|archive-date=2019-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015051505/https://www.visitestonia.com/lv/hallistes-sv%C4%93t%C4%81s-annas-bazn%C4%ABca}}</ref><ref>[http://rus.postimees.ee/66998/hudozhnik-juri-arrak-iskra-bozhja-teplitsja-v-kazhdom-cheloveke/ Художник Юри Аррак: искра божья теплится в каждом человеке]</ref> Viņš ilustrējis Igaunijas nacionālo [[eposs|eposu]] "[[Kalevipoegs]]".<ref>tps://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/jiri-arraks.-pie-velna-tas-ir-tik-interesanti-14058145</ref> Viņa darbi eksponēti [[Kumu mākslas muzejs|Kumu mākslas muzejā]] Tallinā, Modernās mākslas muzejā [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Krakova]]s Nacionālajā muzejā, [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] [[Maskava|Maskavā]], Ludviga muzejā [[Ķelne|Ķelnē]], Randersas muzejā [[Dānija|Dānijā]], [[Narva]]s muzejā un daudzos citos muzejos, bijuši apskatāmi arī Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studija.lv/?parent=496 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|10|18||bez}} |archive-date={{dat|2024|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240420064407/http://www.studija.lv/?parent=496 }}</ref> Sarīkojis 90 personālizstādes. 2011. gadā [[Pērnava|Pērnavā]] viņa darbus varēja aplūkot izstādē "Garīgais ceļš" (''Vaimne tee'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://rus.err.ee/culture/2de746bb-7e3e-4368-a01f-f3528cd14a86|title=В Пярну открылась юбилейная выставка Юри Аррака «Духовный путь»|work=ERR|access-date=2018-10-18|date=2011-12-22|last=ERR|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.art.ee/gallery2/v/Artists/painters/Jyri-Arrak_001/ Jüri Arraku töid art.ee Kunstiserveris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190117122242/http://www.art.ee/gallery2/v/Artists/painters/Jyri-Arrak_001/ |date={{dat|2019|01|17||bez}} }} * [http://www.epl.ee/artikkel/445406 Jüri Arrak — kunstiajalugu, mütoloogia ja psühholoogia]{{Novecojusi saite}}, Eesti Päevaleht, 18. oktoober 2008 * [http://www.postimees.ee/?id=60358 Sädemete pilduja], Postimees, 20. detsember 2008 * [http://www.postimees.ee/934362/valisministeerium-ostis-juri-arrakult-neli-maali/ Välisministeerium ostis Jüri Arrakult neli maali], Postimees Online, 8. august 2012 * [http://pr.pohjarannik.ee/?p=8971 Kui tahad merd tundma õppida, osta akvalang!], Põhjarannik, 26. oktoober 2013 * Jüri Arrak. Minu maailmapildi muutumine ajas. (ajakiri Akadeemia 10 — 2016) https://web.archive.org/web/20170801163857/http://www.akad.ee/uus/334ws10-16.php * Olev Remsu, Kas jumal on olemas?, Postimees 17. VIII 2017 {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arraks, Jiri}} [[Kategorija:Igaunijas cilvēki]] [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] 5wily6hqsoidr87zhi42k2utujgrbos 10 413574 4547874 4547372 2026-11-10T18:01:21Z EdgarsBot 50781 upd 4547874 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-11-10 18:01:20{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Cīņas Jemenā (2026)|t|h|d}} || 2026-10-30 19:39:53 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Manuprāt, tas ir jādzēš, jo uz mudinājumu sakārtot rakstu neviens nav atsaucies. Dodu vēl 30 dienas.</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 30 (29.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 8.1|t|h|d}} || 2026-10-31 15:00:40 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst|Nelabots mašīntulkojums</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (15.11.2026) |- | {{page-multi|page=Skots Ians|t|h|d}} || 2026-11-04 18:52:55 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Mobile|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:11 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Spreading the Disease|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:31 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Metāla sauja|t|h|d}} || 2026-11-04 18:54:25 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>"Alises Kūpersas"....</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 7|t|h|d}} || 2026-11-04 18:56:23 || 5 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Ieva Janiševa|t|h|d}} || 2026-11-05 16:50:45 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: MI stils, nav parādīta nozīmība (vai šajā stilā tā pārāk labi noslēpta)</nowiki> || Nav parādīta nozīmība || 5 (10.11.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 9dnrmywye5kxopx3xi2doel4x370upf 0 413577 4548154 4472550 2026-11-11T09:07:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548154 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Jānis Blūms| |Attēls = |Att_izm = |Apraksts = |Fons = |Dz_vārds = |Dzimis = {{dat|1936|1|4}} |Vieta_dz = [[Ziemera pagasts]], {{LAT}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|1986|3|7|1936|1|4}} |Instrumenti = |Žanrs = |Nodarbošanās = skaņu režisors |Gadi = |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = [[Menuets (grupa)|Menuets]] |Mlapa = |Dzimums = V }} '''Jānis Blūms''' (dzimis {{dat|1936|1|4}}, miris {{dat|1986|3|7}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis, grupas "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" vadītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1936. gada 4. janvārī [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ziemera pagasts|Ziemera pagasta]] Melderkalnu mājās zemnieka Reinholda Blūma ģimenē. Četru gadu vecumā tēvs viņam sāka mācīt klavieru spēlēšanu, no 1947. gada Georgs Dobelnieks [[Alūksne]]s mūzikas skolā viņam iemācīja spēlēt [[oboja|oboju]],<ref>[http://www.malienaszinas.lv/?p=39657 Alūksnes Mūzikas skolai – 70] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904132743/http://www.malienaszinas.lv/?p=39657 |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} Agrita Kalniņa, "Malienas Ziņas", 2018. gada 13. novembrī</ref> vēlāk viņš mācījās [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā]]. No 1953. gadā sāka studēt [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorijā]], līdztekus spēlēja oboju [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] orķestrī. 1963. gadā viņš sāka strādāt [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] (LTV), kur skaņu režisora amatā aizvadīja 20 gadus. Bija precējies ar dziedātāju Sarmīti Roesu. 1969. gadā Jānis Blūms LTV konkursā "Ko tu proti?" iepazinās ar grupas "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" dalībniekiem un kļuva par tā vadītāju, skoloja mūziķus, meklēja jaunus dalībniekus, rūpējās par repertuāru un uzstāšanās iespējām, veidoja aranžējumus dziesmām. 1970. gadā grupa "Menuets" sāka sadarbību ar [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]], kura dziesmas veidoja populārāko "Menueta" repertuāra daļu. Kopš 1977. gada uzstājās Piebalgas Imantdienās. 1979. gadā iznāca grupas pirmā skaņuplate ar Imanta Kalniņa dziesmām. Nākamajos gados grupas radošā darbība pamazām apsīka. Miris 1986. gada 7. martā, neilgi pēc tam, kad pēc smagas slimības nomira viņa sieva Sarmīte Blūma, viņa nāves apstākļi palikuši līdz galam nenoskaidroti.<ref>[http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/atceramies-skanu-rezisoru-un-muziki-jani-blumu.a61984/ Atceramies skaņu režisoru un mūziķi Jāni Blūmu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260312202920/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/atceramies-skanu-rezisoru-un-muziki-jani-blumu.a61984/ |date={{dat|2026|03|12||bez}} }} Daiga Mazvērsīte 2016. gada 4. janvārī</ref> 1987. gadā grupa "Menuets" atkal sapulcējās uz traģiski bojā gājušā Jāņa Blūma piemiņas koncertiem, kurus ierakstīja Latvijas TV. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Blūms, Jānis}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] ozqf6oa1xe06i76xh4brpecmx1t0xq6 4 415707 4547872 4547368 2026-11-10T18:01:07Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4547872 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|11|10||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200420}}] | {{formatnum:1689}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13751}}] | 2009-02-13 | 2026-11-10 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176636}}] | {{formatnum:9693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8175}}] | 2007-12-03 | 2026-11-10 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:117229}}] | {{formatnum:10411}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1964}}] | 2009-10-02 | 2026-11-10 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115875}}] | {{formatnum:7797}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10033}}] | 2007-11-24 | 2026-11-10 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:90267}}] | {{formatnum:7969}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6848}}] | 2005-10-30 | 2026-11-10 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74445}}] | {{formatnum:9948}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2208}}] | 2009-05-24 | 2026-11-10 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69042}}] | {{formatnum:1503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-11-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:407}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54913}}] | {{formatnum:7693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6611}}] | 2018-06-22 | 2026-11-09 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50931}}] | {{formatnum:5571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-11-10 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50916}}] | {{formatnum:6826}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3317}}] | 2007-04-26 | 2026-11-09 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49460}}] | {{formatnum:1373}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3556}}] | 2006-05-03 | 2026-11-09 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45745}}] | {{formatnum:5613}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1661}}] | 2015-03-11 | 2026-11-10 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45676}}] | {{formatnum:785}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1827}}] | 2008-11-29 | 2026-11-09 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1408}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39920}}] | {{formatnum:3997}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:790}}] | 2013-03-30 | 2026-11-10 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33268}}] | {{formatnum:9915}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5251}}] | 2023-01-18 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32991}}] | {{formatnum:4004}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:717}}] | 2020-05-10 | 2026-11-10 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29754}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27899}}] | {{formatnum:4975}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:949}}] | 2015-08-30 | 2026-11-10 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:25}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23796}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1275}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16192}}] | {{formatnum:1365}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-11-03 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15839}}] | {{formatnum:3196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1438}}] | 2014-07-27 | 2026-11-10 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15390}}] | {{formatnum:2139}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2038}}] | 2005-07-30 | 2026-10-29 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14645}}] | {{formatnum:467}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-11-03 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14274}}] | {{formatnum:502}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13551}}] | {{formatnum:813}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-11-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11103}}] | {{formatnum:1798}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}] | 2021-07-27 | 2026-11-07 |- | 39. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:252}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10303}}] | {{formatnum:334}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-11-09 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6822}}] | {{formatnum:260}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-11-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:282}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:399}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5612}}] | {{formatnum:79}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-11-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5111}}] | {{formatnum:1232}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-11-10 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5071}}] | {{formatnum:182}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-11-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] e4zr2i9xtcpoa4ffaictd06s7j6tsom 0 417044 4548001 4510894 2026-11-10T21:45:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548001 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Henrihs Vorkals | vārds_orig = | attēls = Henrihs Vorkals portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bērzgale|td=Latvija}} | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 20 | m_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = Glezniecība, grafika, tekstilmāksla, grafiskais dizains, monētu dizains, interjera dizains, publicistika | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | dzīvesbiedrs = Larisa Brauna<br>[[Irina Vorkale]]<br>Aija Valdmane | bērni = Jānis Vorkals<br>Rolands Vorkals<br>Laura Vorkale | paraksts = | kategorijas = | citas daļas = | piezīmes = }} '''Henrihs Vorkals''' (dzimis 1946. gada 2. janvārī [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] [[Bērzgale|Bērzgalē]], miris 2018. gada 20. decembrī) bija [[Latvija]]s [[mākslinieks]], kurš darbojās 20. gadsimta otrā pusē un 21. gadsimta sākumā pārsvarā [[akvarelis|akvareļu]] [[glezniecība|glezniecībā]], kā arī [[:en:Fiber_art|tekstilmākslas]], [[grafiskais dizains|grafiskā dizaina]], [[interjera dizains|interjera dizaina]], [[monēta|monētu]] dizaina<ref>https://monetas.bank.lv/makslinieki/henrihs-vorkals</ref> un citās jomās. == Biogrāfija == 1965. gadā beidzis [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] Dekoratoru nodaļu, studējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] Tekstilmākslas nodaļā, to absolvējot 1972. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Henrihs-Vorkals|title=Henrihs Vorkals|website=timenote.info|access-date=2019-01-14|language=lv|archive-date=2022-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20221220063524/https://timenote.info/lv/Henrihs-Vorkals}}</ref> Kopš 1969. gada piedalījies izstādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.studija.lv/?parent=1538|title=studija|website=www.studija.lv|access-date=2019-01-14|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028121106/http://www.studija.lv/?parent=1538}}</ref> Bijis sešu Baltijas republiku akvareļglezniecības triennāļu dalībnieks (1977—1992). 1992. gadā organizējis izstādi "Baltijas ceļš", no 1994. līdz 1997. gadam vairākas akvareļu izstādes. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes. Piedalījies grupu izstādēs [[Mongolija|Mongolijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Francija|Francijā]].<ref name="ReferenceE">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/6490416/muziba-devies-latviesu-makslinieks-henrihs-vorkals|title=Mūžībā devies latviešu mākslinieks Henrihs Vorkals|website=Apollo|access-date=2019-01-14|date=2019-01-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Bijis [[žurnāls|žurnāla]] "Arhitektūra. Celtniecība. Dizains" un [[laikraksts|laikrakstu]] "Literatūra un māksla", "[[Neatkarīgā Rīta avīze]]", "Labrīt", "Jaunā Avīze", "Literatūra. Māksla. Mēs", "Literatūra un māksla Latvijā", "Opera" mākslinieciskais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/11179|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2019-01-14|archive-date=2019-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20191112001926/http://latgalesdati.du.lv/persona/11179}}</ref> Vairāku grāmatu dizaina un ilustrāciju autors. Darbojies arī pie izrāžu scenogrāfijas. Miris 2018. gada 20. decembrī.<ref name="ReferenceE" /> == Darbi atrodas<ref name=":0" /> == * [http://www.lnmm.lv/ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā], Rīgā * [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības muzejā]], Rīgā * [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā]], Rīgā * Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, [[Cēsis|Cēsīs]] * Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, [[Madona|Madonā]] * [[Tretjakova galerija|Valsts Tretjakova galerija]], [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] * [[:en:Zimmerli_Art_Museum_at_Rutgers_University|Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā]], Ņūdžersijā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * kā arī privātās kolekcijās. == Apbalvojumi<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Henrihs Vorkals|last=Vorkals|first=Henrihs|publisher=Rīgas Galerija|year=2009|isbn=9789984991818|url=https://www.worldcat.org/oclc/298928942|location=Rīga|date=2009|pages=178 - 183|oclc=298928942}}</ref> == * 1978. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] gada balva par gada labāko gobelēnu tekstilmākslas izstādē [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Sv. Pētera baznīcā]] Rīgā * 1992. Diploms par labāko sniegumu akvareļglezdniecībā Vispasaules latviešu mākslinieku izstādē [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]] * 2003. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] Gada balva nominācijā "Personālizstāde kādā no Latvijas galerijām" par izstādi "Dzimis Amerikā" "[[Rīgas galerija]]" == Nozīmīgākās personālizstādes<ref name=":0" /> == * 1974. Salonā "Māksla" * 1976. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā * Mākslas darbinieku namā [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva]] * 1978. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā Bauskā * 1980. Republikāniskajā Zinību namā Rīgā * 1992. Galerija "Kolonna" Rīgā * 1993. "Rīgas galerija" Rīgā * 1994. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, [[Madona|Madonā]] * 1995. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (kopā ar Ati Priedīti) Rīgā * 1995. "Gleznas" "Rīgas galerija" Rīgā * 1999. "Ne vienmēr var dabūt, ko vēlies" "Rīgas galerija" Rīga * 2001. "Popārts ir miris" (kopā ar Juri Putrāmu un Vilni Putrāmu) "Rīgas galerija" Rīgā * 2003. "Dzimis Amerikā" "Rīgas galerija" Rīgā * 2004. "Veltījums" Ivonnas Veihertes galerija Rīgā * 2005. "It's [[Endijs Vorhols|Andy Warhol]]" "Rīgas galerija" Rīga == Atsauces == {{atsauces}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vorkals, Henrihs}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Tekstilmākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] ab8cfhl705nzx0sp8twpydxjn7x2gcg 0 417818 4548034 4247475 2026-11-11T00:15:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548034 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Igors Kostins | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1981|11|27}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=183}} | svars = {{mērv|kg=100}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = Sporta klubs "Daugmale" | disciplīna = [[Grieķu-romiešu cīņa]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Andrejs Trubeckojs | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 (2004) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = 3 (2002, 2003, 2007) | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Igors Kostins''' (dzimis {{dat|1981|11|27}}) ir [[Latvija]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] [[cīkstonis]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olimpiade.lv/en/olympic-athletes/igors-kostins-510?ref=vasara-2004 |title=Cīkstoņa profils LOK mājaslapā |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190721171225/https://olimpiade.lv/en/olympic-athletes/igors-kostins-510?ref=vasara-2004}}</ref> 2004. gada martā [[Taškenta|Taškentā]] ([[Uzbekistāna]]) olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Igors Kostins izcīnīja 7. vietu un ieguva tiesības piedalīties 2004. gada vasaras olimpisko spēļu grieķu-romiešu cīņas turnīrā svara kategorijā līdz 96 kg.<ref>[https://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbfoeldeak/daten.php?wkid=3FBBAB88095A11D88C530080AD02DA79&gkl=6 2004. gada olimpisko spēļu Taškentas klasifikācijas turnīra rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130927072336/https://www.iat.uni-leipzig.de/datenbanken/dbfoeldeak/daten.php?wkid=3FBBAB88095A11D88C530080AD02DA79&gkl=6 |date={{dat|2013|09|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Atēnās olimpiskā turnīra pirmajā cīņā Kostins pēc punktiem zaudēja Uzbekijas pārstāvim Aleksejam Čeglakovam. Viņš zaudēja arī otrajā cīņā, šoreiz pret turku [[Mehmets Ezals|Mehmetu Ezalu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apollo.tvnet.lv/4700289/kostins-zaude-ari-otraja-cina |title=Kostins zaudē arī otrajā cīņā |accessdate=2019-01-22 |work= |publisher=Apollo |date=2004. gada 25. augusts |language= }}{{Novecojusi saite}}</ref> kurš vēlāk ieguva bronzas medaļu. Kostins turnīru noslēdza septiņpadsmitajā vietā divdesmit viena dalībnieka konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/olympics_2004/wrestling/results/3532810.stm |title=Men's 84-96kg greco-roman wrestling results |accessdate=2019-01-22 |work= |publisher=BBC Sport |date=27/08/2004 |language=en }}</ref> 2011. gada decembrī Kostins debitēja profesionālas MMA ({{val|en|Mixed Martial arts}}) sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/bijusais-olimpietis-kostins-piedalisies-mma-un-k1-cinu-sova.d?id=41969904 |title=Bijušais olimpietis Kostins piedalīsies MMA un K1 cīņu šovā |accessdate=2019-01-23 |work= |publisher=delfi.lv |date=09.12.2011 |language= }}</ref> == Rezultāti starptautiskajās sacensībās cīņas sportā == {| class="wikitable" |- ! Gads !! Sacensību nosaukums !! Stils !! Svars !! Vieta |- | 2000 || Pasaules čempionāts junioriem || Grieķu-romiešu || līdz 85 kg || 13 |- | 2001 || Pasaules čempionāts junioriem || Grieķu-romiešu || līdz 85 kg || 23 |- | 2002 || [[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 84 kg || 23 |- | 2002 || [[2002. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 22 |- | 2003 || [[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 19 |- | 2003 || [[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāts]] || Grieķu-romiešus || līdz 96 kg || 17 |- | 2004 || Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 8 |- | 2004 || Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 7 |- | 2004 || [[Cīņas sports 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 17 |- | 2007 || [[2007. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 19 |- | 2007 || Ziemeļu ''(Nordic)'' čempionāts || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 3 |- | 2007 || [[2007. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 23 |- | 2008 || [[2008. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 21 |- | 2008 || Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 13 |- | 2008 || Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs || Grieķu-romiešu || līdz 96 kg || 20 |- | 2011 || [[2011. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Brīvais || līdz 120 kg || 19 |- | 2011 || Kristjana Palusalu memoriāls || Grieķu-romiešu || līdz 120 kg || 5 |- | 2012 || [[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 120 kg || 13 |- | 2014 || Kristjana Palusalu memoriāls || Grieķu-romiešu || līdz 130 kg || 5 |- | 2015 || Eiropas spēles || Grieķu-romiešu || līdz 98 kg || 21 |- | 2016 || [[2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]] || Grieķu-romiešu || līdz 130 kg || 16 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2004 VOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kostins, Igors}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Jauktās cīņas mākslas sportisti]] 9aovjvtaflqi8jwu0kkt0br8loqcfej 0 418030 4548036 3531029 2026-11-11T00:19:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548036 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Igors Samušonoks | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1972|11|6}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=187}} | svars = {{mērv|kg=84}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = [[Brīvā cīņa]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Visvaldis Freidenfelds]]. | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 (2000) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Sport|[[Brīvā cīņa]]}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Silver| Minska 1999 | līdz 85 kg}} }} '''Igors Samušonoks''' (dzimis {{dat|1972|11|6}}) ir bijušais Latvijas [[brīvā cīņa|brīvās cīņa]]s [[cīkstonis]], desmitkārtējs Latvijas čempions, [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olimpiade.lv/en/olympic-athletes/igors-kostins-510?ref=vasara-2004 |title=Cīkstoņa profils LOK mājaslapā |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190721171225/https://olimpiade.lv/en/olympic-athletes/igors-kostins-510?ref=vasara-2004}}</ref> I. Samušonoks ir beidzis [[Rīgas 89. vidusskola|Rīgas 89.vidusskolu]] un [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] (1994). Ar cīņas sportu sācis nodarboties 1982. gadā. == Rezultāti starptautiskajās sacensībās cīņas sportā == === Olimpiskajās spēles === {|class = "wikitable" style="text-align: center;" ! Sacensību nosaukums !! Valsts !! Svara kategorija !! Vieta |- | [[Cīņas sports 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{valstsOS|LAT |2000. gada vasaras}} || Līdz 85 kg || 12 |- |} === Pasaules čempionātos === {|class = "wikitable" style="text-align: center;" !Sacensību nosaukums!!Valsts!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[1991. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] || {{LAT}} || Līdz 90 kg || 10 |- |[[1994. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 100 kg || 11 |- |[[1995. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || 15 |- |[[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 16 |- |[[1999. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 17 |- |[[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 11 |- |[[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 96 kg || 17 |- |} === Eiropas čempionātos === {|class = "wikitable" style="text-align: center;" !Sacensību nosaukums!!Valsts!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[1992. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || 12 |- |[[1994. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || 11 |- |[[1995. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || 7 |- |[[1997. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 10 |- |[[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 12 |- |[[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |[[2000. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 19 |- |[[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{LAT}}|| Līdz 96 kg || 7 |- |} === Citās sacensībās === {|class = "wikitable" style="text-align: center;" !Sacensību nosaukums!!Valsts!! Svara kategorija!! Vieta |- |style="text-align: left;"|1995. gada Vācijas Grand Prix cīņas sportā||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |style="text-align: left;"|1997. gada Baltijas jūras spēles ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |style="text-align: left;"|2000. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīrs ([[Minska]]) ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 5 |- |style="text-align: left;"|2000. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīrs ([[Leipciga]]) ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 6 |- |style="text-align: left;"|2000. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīrs ([[Tokija]]) ||{{LAT}}|| Līdz 85 kg || 9 |- |style="text-align: left;"|2001. gada Vācijas Grand Prix cīņas sportā ||{{LAT}}|| Līdz 97 kg || 7 |- |style="text-align: left;"|2004. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīrs ([[Bratislava]]) ||{{LAT}}|| Līdz 96 kg || 22 |- |style="text-align: left;"|2004. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīrs ([[Sofija]]) ||{{LAT}}|| Līdz 96 kg || 20 |- |} === Jaunatnes sacensībās === {|class = "wikitable" style="text-align: center;" !Sacensību nosaukums!!Valsts!! Svara kategorija!! Vieta |- |style="text-align: left;"| 1990. gada pasaules junioru čempionāts cīņas sportā ||{{URS}}|| Līdz 88 kg || {{Zelta medaļa}} |- |style="text-align: left;"| 1992. gada Eiropas jauniešu čempionāts cīņas sportā ||{{LAT}}|| Līdz 90 kg || {{Zelta medaļa}} |- |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=2nkvr-Jb-cw Samušonoka un Kanādas cīkstoņa cīņa 2000. gada olimpiādē (video ''YouTube'')] * {{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/cinas_sports/05082015-cikstonis_samusonoks_kadetu_eiropas_cempi?is_mobile=1 |title=CĪKSTONIS SAMUŠONOKS IZLAIŽ UZVARU KADETU EČ BRONZAS PUSFINĀLĀ |accessdate=2019-01-25 |work= |publisher=http://sportacentrs.com |date= |language= }} {{Sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2000 VOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samušonoks, Igors}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 3kmr2hzf03667bzrxhorbp9xq7mqlwu 0 422300 4547943 4361375 2026-11-10T19:50:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547943 wikitext text/x-wiki '''Gāzes tankkuģis''' ir [[kuģis]], kurš projektēts, lai pārvadātu [[Sašķidrinātā naftas gāze|sašķidrināto naftas gāzi]] ({{val|en|Liquefied petroleum gas (LPG)}}), [[Sašķidrinātā dabasgāze|sašķidrināto dabasgāzi]] ({{val|en|Liquefied natural gas (LNG)}}) vai sašķidrinātas ķīmiskās gāzes [[Beramās un lejamās kravas|bez iepakojuma]]. == Tipi == === Pilnībā nopresēts gāzes tankkuģis<ref>[http://www.liquefiedgascarrier.com/fully-pressurized-ships.html Fully pressurized tankers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190306145617/http://liquefiedgascarrier.com/fully-pressurized-ships.html |date={{dat|2019|03|06||bez}} }} Liquefied Gas Carrier Skatīts: 2019. gada 9. februārī</ref> === [[Attēls:Southampton Container port. - geograph.org.uk - 1320498.jpg|thumb|Moss tipa [[LNG tankkuģis]]]] Sašķidrināto gāzu transports pa jūru tika uzsākts 1934. gadā, kad kāds liels starptautisks uzņēmums sāka izmantot divus naftas produktu/LPG tankkuģus. Kuģus, esošus naftas produktu tankkuģus, pārbūvēja pielāgojot mazus, kniedētus LPG spiedtraukus kravas tankiem. Tādā veidā kļuva iespējams pārvadāt lielā attālumā ievērojamus naftas rafinēšanas blakusprodukta, kuram bija noteiktas priekšrocības kā mājsaimniecības un komerciālai degvielai, tilpumus. LPG ir ne tikai bez smaržas un nav toksiska, bet tai ir arī augsta siltumspēja un zems sēra saturs, kas to dara par ļoti tīru un efektīvu dedzināšanas laikā. Mūsdienās lielākā daļa pilnībā nopresēto okeāna LPG tankkuģu ir aprīkoti ar diviem vai trijiem horizontāliem, cilindriskiem vai sfēriskiem kravas tankiem ar tipisko kravnesību no 20 000 līdz 100 000 t un lielāko garumu (L_max) no 220 līdz 260 m. Tomēr pēdējos gados ir uzbūvēts lielāks skaits lielas ietilpības pilnībā nopresētu kuģu, sevišķi 10 800 m³ kuģu sērijas, kuras uzbūvēja [[Japāna|Japānā]] starp 2003. un 2013. gadu. Pilnībā nopresētus kuģus joprojām būvē ievērojamā skaitā un tie piedāvā rentablu un vienkāršu veidu, kā transportēt LPG no un uz mazākiem gāzes termināļiem. ==== Saspiestas dabasgāzes tankkuģi ==== [[Attēls:Jayanti Baruna - CNG Cargo Carrier - 05.jpg|thumb|''Jayanti Baruna'' — CNG tankkuģis]] Saspiestas dabasgāzes tankkuģi (Compressed natural gas (CNG) — angļu val.) ir kuģi, kuri projektēti pārvadāt [[Dabasgāze|dabasgāzi]] zem liela spiediena.<ref>[https://www.hellenicshippingnews.com/launch-of-jayanti-baruna-worlds-first-cng-carrier/ Launch of Jayanti Baruna: World’s First CNG Carrier] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190414120719/https://www.hellenicshippingnews.com/launch-of-jayanti-baruna-worlds-first-cng-carrier/ |date={{dat|2019|04|14||bez}} }} Hellenic Shipping News Worldwide Skatīts: 2019. gada 12. februārī</ref> CNG tankkuģi ir ekonomiski izdevīgi vidējas distances jūras pārvadājumiem.<ref>[https://www.platts.com/IM.Platts.Content/ProductsServices/ConferenceandEvents/2013/pc302/presentations/Lyndon_Ward.pdf Marine CNG Transportation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160527115221/http://www.platts.com/IM.Platts.Content/ProductsServices/ConferenceandEvents/2013/pc302/presentations/Lyndon_Ward.pdf |date={{dat|2016|05|27||bez}} }} Sea NG Alliance Skatīts: 2019. gada 12. februārī</ref> === Daļēji nopresēts tankkuģis<ref>[http://www.liquefiedgascarrier.com/semi-pressurized-ships.html Semi-Pressurized Ships] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120729150204/http://liquefiedgascarrier.com/semi-pressurized-ships.html |date={{dat|2012|07|29||bez}} }} Liquefied Gas Carrier Skatīts: 2019. gada 9. februārī</ref> === [[Attēls:Gaschem Jümme.jpg|thumb|Daļēji nopresēts tankkuģis ''Gaschem Jümme'']] Šie kuģi pārvadāja gāzes daļēji zem spiediena, daļēji atdzesētā stāvoklī. Tomēr, attīstoties tehnikai, kuģu īpašnieki ir devuši priekšroku daļēji nopresētiem/pilnībā atdzesējošiem tankkuģiem, jo tie nodrošina augstu elastību kravu pārvadājumos. Šie tankkuģi ar cilindriskiem, sfēriskiem vai divu daivu formas<ref>[https://www.marinelink.com/news/maritime/bilobe-gas-tanks Bilobe Gas Tanks News] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250114101737/https://www.marinelink.com/news/maritime/bilobe-gas-tanks |date={{dat|2025|01|14||bez}} }} MarineLink Skatīts: 2019. gada 14. februārī</ref> tankiem ir spējīgi iekraut vai izkraut gāzes kravas gan atdzesējošās, gan zem spiediena esošās uzglabāšanas iekārtās. === Etilēna un ķīmisko gāzu/šķidro kravu tankkuģi<ref>[http://www.liquefiedgascarrier.com/ethylene-carriers.html Ethylene and gas/chemical carriers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121202011636/http://liquefiedgascarrier.com/ethylene-carriers.html |date={{dat|2012|12|02||bez}} }} Liquefied Gas Carrier Skatīts: 2019. gada 14. februārī</ref> === [[Sašķidrinātā etilēna pārvadātājs|Etilēna tankkuģi]] ir visattīstītākie no gāzes tankkuģiem un tie spēj pārvadāt ne tikai lielāko daļu citu sašķidrinātās gāzes kravu, bet arī [[Etilēns|etilēnu]] pie [[viršanas temperatūra]]s -104 °C normālā [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiedienā]]. Šiem kuģiem ir cilindriski, izolēti, nerūsējošā tērauda kravas tanki, kuros var pārvadāt kravas ar maksimālo relatīvo blīvumu 1,8,<ref>Vielas blīvuma dalījums ar ūdens blīvumu</ref> temperatūras diapazonā no -104 °C līdz +80 °C un pie maksimālā spiediena 4 [[Bārs (mērvienība)|bar]]. === Pilnībā atdzesējošs tankkuģis<ref>[http://www.liquefiedgascarrier.com/Fully-Refrigerated-Ships.html Fully-Refrigerated-Ships] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190220082637/http://www.liquefiedgascarrier.com/Fully-Refrigerated-Ships.html |date={{dat|2019|02|20||bez}} }} Liquefied Gas Carrier Skatīts: 2019. gada 16. februārī</ref> === [[Attēls:Tanker and tugs - geograph.org.uk - 879774.jpg|thumb|Pilnībā atdzesējošs LPG tankkuģis ''Maersk Houston'']] Šie kuģi ir būvēti, lai pārvadātu sašķidrinātas gāzes pie zemām temperatūrām un atmosfēras spiediena starp termināļiem ar pilnībā atdzesētiem uzglabāšanas tankiem. Tomēr izkraušana caur spiediena paaugstināšanas sūkni un kravas sildītāju ļauj izkraut gāzi arī zem spiediena esošos krasta uzglabāšanas tankos. Pirmais šāds ar nolūku būvētais LPG tankkuģis bija MT<ref>Motortankkuģis</ref> ''Rasmus Tholstrup'', kuru pēc Dānijas projekta uzbūvēja Zviedrijas kuģu būvētavā. Prizmatiskie tanki ļāva palielināt kuģa kravas tilpību, tādējādi padarot pilnībā atdzesējošos tankkuģus par ļoti piemērotiem liela apjoma kravu (LPG, amonjaks un vinilhlorīds) transportam tālās distancēs. Mūsdienās pilnībā atdzesējošu kuģu tilpība ir no 20 000 līdz 100 000 m³. LPG tankkuģus diapazonā no 50 000 līdz 80 000 m³ bieži sauc par ļoti lieliem gāzes tankkuģiem (''Very Large Gas Carrier (VLGC)'' — angļu val.). Lai arī bieži LNG tankkuģu kravas ietilpība ir lielāka, šo terminu parasti pielieto tikai pilnībā atdzesējošiem LPG tankkuģiem. Modernu, pilnībā atdzesējošu kuģu pamata kravas ierobežošanas sistēma ir neatkarīgie tanki<ref>Neatkarīgie tanki ir pašnesoši, tie neveido daļu no kuģa korpusa un nav vajadzīgi korpusa stiprībai</ref><ref name="wartsila">[https://www.wartsila.com/encyclopedia/term/cargo-tank-of-gas-carrier Cargo tank of gas carrier] Wärtsilä Encyclopedia of Marine Technology Skatīts: 2019. gada 18. februārī</ref> ar cietu putu izolāciju. Parasti lietotā izolācija ir poliuretāna putas. Vecākiem kuģiem var būt neatkarīgie tanki ar brīvi aizpildītām spraugām izmantojot perlītu. Pagātnē ir ticis uzbūvēts neliels skaits pilnībā atdzesējošu kuģu ar pusmembrānas,<ref>Pusmembrānas tanki nav pašnesoši piepildītā stāvoklī un sastāv no t.s. slāņa. Slāni lielākajā daļā vietu caur izolāciju balsta blakus esošās kuģa korpusa konstrukcijas. Šī slāņa noapaļotās daļas savienojas ar augstāk minētajām atbalstītajām daļām un ir projektētas uzņemt termisko vai cita veida izplešanos un saraušanos</ref><ref name="wartsila"/> integrālajiem<ref name="integralie">Integrālie tanki veido daļu no kuģa korpusa un tie ir pakļauti tādām pašām slodzēm kā tuvumā esošās korpusa konstrukcijas</ref><ref name="wartsila"/> un iekšējās izolācijas tankiem,<ref name="iekseja">Iekšējās izolācijas tanki nav pašnesoši un sastāv no siltumizolācijas materiāla, kurš nodrošina kravas ierobežošanu. Iekšējās izolācijas tanku atbalsta kuģa korpusa vai neatkarīgā tanka iekšpuse. Izolācijas iekšpuse saskaras ar kravu</ref><ref name="wartsila"/> bet šīs sistēmas ir izraisījušas tikai minimālu interesi. Lielākā daļa no šobrīd aktīvajiem, pilnībā atdzesējošajiem tankkuģiem ir būvēti kuģu būvētavās Japānā un Korejā. === Sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) tankkuģi === {{Pamatraksts|Sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs}} [[Attēls:LNG-carrier.Galea.wmt.jpg|thumb|LNG tankkuģis ''Galea'']] Lielākās daļas LNG tankkuģu tilpība ir no 125 000 līdz 135 000 m³. Moderno LNG tankkuģu flotē ir kāds interesants izņēmums attiecībā uz kuģu izmēru. Tas ir saistīts ar vairāku mazāka izmēra kuģu būvēšanu 1994. gadā un vēlāk, lai apmierinātu mazāku kravas daudzumu importētāju vajadzības. Šo kuģu tilpība ir no 18 000 līdz 19 000 m³. == Kuģu būvētavas == Lielākās sašķidrinātās gāzes tankkuģu būvētavas ir: * [[Daewoo Shipbuilding & Marine Engineering]] * [[Hyundai Samho Heavy Industries]] * [[Kawasaki Shipbuilding Corporation]] * [https://products.damen.com/en/ranges/liquefied-gas-carrier Damen Shipyards Group] == Gāzes tankkuģu kravas == * [[Butadiēns]] * [[Etilēns]] * [[Sašķidrinātā naftas gāze|LPG]] * [[Sašķidrinātā dabasgāze|LNG]] * [[Propēns]] * Tāda ķīmiskās gāzes kā [[amonjaks]], [[vinilhlorīds]], [[etilēnoksīds]], [[propilēnoksīds]] un [[hlors]] == Gāzes tankkuģu kodeksi == [[Starptautiskā jūrniecības organizācija|Starptautiskās jūrniecības organizācijas]] (''International Maritime Organization (IMO)'' — angļu val.) izstrādātie gāzes kodeksi attiecas uz visiem gāzes tankkuģiem neatkarīgi no to izmēra. Pastāv trīs gāzes kodeksi, kuri aprakstīti zemāk. Kodekss, kuru attiecina uz jauniem gāzes tankkuģiem (būvētiem pēc 1986. gada 30. jūnija), ir kuģu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma, konstrukcijas un aprīkojuma starptautiskais kodekss (''International Code for the Construction and Equipment of Ships Carrying Liquefied Gases in Bulk (IGC Code)'' — angļu val.).<ref>[http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/ChemicalPollution/Pages/IGCCode.aspx IGC Code] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181018040844/http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/ChemicalPollution/Pages/IGCCode.aspx |date={{dat|2018|10|18||bez}} }} IMO Skatīts: 2019. gada 27. februārī</ref> IGC kodekss pēc [[SOLAS|Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] (''International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS)'' — angļu val.) grozīšanas ir obligāts visiem jaunajiem kuģiem. Kā pierādījumam tam, ka kuģis atbilst kodeksam, uz tā jābūt starptautiskajam sertifikātam par piemērotību pārvadāt sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma (''International Certificate of Fitness for the Carriage of Liquefied Gases in Bulk'' — angļu val.). 1993. gadā IGC kodekss tika grozīts un jaunie nosacījumi stājās spēkā 1994. gada 1. jūlijā. Kuģiem, kuru būve sākās 1994. gada 1. oktobrī vai vēlāk, jāatbilst kodeksa grozītajai versijai, bet kuģi, kuri būvēti agrāk, var atbilst iepriekšējam IGC kodeksa izdevumam. Noteikumi, kuri attiecas uz gāzes tankkuģiem būvētiem pēc 1976. gada un pirms 1986. gada jūlija, ietverti kuģu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma, konstrukcijas un aprīkojuma kodeksā (''Code for the Construction and Equipment of Ships Carrying Liquefied Gases in Bulk (GC Code)'' — angļu val.). Kopš 1975. gada [[Starptautiskā jūrniecības organizācija]] (''International Maritime Organization (IMO)'' — angļu val.) ir apstiprinājusi četrus grozījumu komplektus GC kodeksam. Pēdējie grozījumi tika apstiprināti 1993. gada jūnijā. Par visiem grozījumiem nav obligāti jāpanāk vienošanās visu valdību starpā. Lai arī šis kodekss nav obligāts, daudzas valstis ir ieviesušas to nacionālajos normatīvajos aktos. Attiecīgi lielākā daļa fraktētāju sagaida, ka kuģi, kuri būvēti pēc 1976. gada un pirms 1986. gada jūlija, atbildīs kodeksa prasībām un, kā pierādījums, tiem būs sertifikāts par piemērotību pārvadāt sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma (''Certificate of Fitness for the Carriage of Liquefied Gases in Bulk'' — angļu val.). Noteikumi, kuri attiecas uz gāzes tankkuģiem, kuri būvēti pirms 1977. gada, ietverti esošo kuģu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma, kodeksā (''Code for Existing Ships Carrying Liquefied Gases in Bulk (Existing Ship Code)'' — angļu val.).<ref>[https://books.google.lv/books?id=V5YniR_ssTAC&pg=PP5&dq=existing+ships+code&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwiOz7C02tzgAhVDfZoKHVC0BYYQ6AEIKDAA#v=onepage&q=existing%20ships%20code&f=false Existing Ship Code] IMO Skatīts: 2019. gada 27. februārī</ref> Tā saturs ir līdzīgs GC kodeksam, lai arī ne tik plašs. Esošo kuģu kodekss tika pabeigts 1976. gadā pēc tam kad GC kodekss bija uzrakstīts. Tādēļ tas apkopo tajā laikā pastāvošo kuģu būves praksi. Kodekss pastāv kā IMO rekomendācija visai gāzes tankkuģu flotei, kura būvēta pirms 1977. gada. Dokuments nav obligāts, bet dažas valstis to pielieto reģistrējot kuģus un dažās valstīs tā prasības ir jāizpilda pirms valsts atļauj kuģim ienākt valsts ostā. Attiecīgi daudziem šāda vecuma kuģiem fraktētāji prasa atbilstību kodeksa prasībām un, kā pierādījumu, sertifikātu par piemērotību pārvadāt sašķidrinātās gāzes bez iepakojuma. == Kravas ierobežošanas sistēmas == Kravas ierobežošanas sistēma ir kopējais aprīkojums, kas notur kravu tai paredzētajā telpā, un tā sastāv no: * Primārās barjeras (pats kravas tanks), * Sekundārās barjeras (ja tāda uzstādīta), * Siltumizolācijas, * Jebkādām blakus telpām un * Blakus konstrukcijām, ja nepieciešams atbalstīt augstāk minētos elementus. Viena vai vairākas no kravas ierobežošanas sistēmas sastāvdaļām dažreiz nav vajadzīgas. Kravām, kuras pārvadā temperatūrās no -10 °C līdz -55 °C, kuģa korpuss var pildīt sekundārās barjeras lomu un šādos gadījumos, parasti, kravas tilpnes norobežojošās starpsienas ir sekundārā barjera. Izplatītākie kravas tanku tipi ir neatkarīgie. Zemāk minēti pamata kravas tanku tipi, kādus izmanto uz gāzes tankkuģiem: * [[Attēls:Tips a.png|thumb|Neatkarīgā "A" tipa tanks: 1 — kravas tanks, 2 — vertikālā, gareniskā starpsiena, 3 — ķīļi pret sānisko šūpošanos, 4 — ķīļi pret uzpeldēšanu, 5 — balstošie bloki, 6 — balasta tanki, 7 — tukšā telpa.]]Neatkarīgais tips "A" Neatkarīgā A tipa tanki ir prizmas veida un tie balstās uz blokiem, kuri gatavoti no siltumu izolējoša materiāla — parasti koka. Tanku savā vietā pie sāniskās šūpošanās notur ķīļi, kuri izvietoti tanka augšpusē un apakšpusē tukšajā telpā (tie notur vietā tanka garenisko starpsienu). Kustību vertikālās ass virzienā ierobežo uzpeldēšanas ierobežošanas ķīļi. Arī tie izvietoti tukšajā telpā.<ref>''Rules for Construction and Equipment of Ships Carrying Liquified Gases in Bulk.'' China Classification Society, 2016. 20. lpp.</ref> Tanki parasti ir sadalīti divās daļās ar diametrālajā plaknē izvietotu, šķidrumu necaurlaidīgu starpsienu. Šī starpsiena kopā ar sašaurinātu tanka augšējo daļu samazina brīvās virsmas efektu, tādējādi ierobežojot šķietamo [[Masas centrs|smaguma centra]] paaugstināšanos un noturības samazināšanos. Kad šie kravas tanki ir projektēti, lai pārvadātu LPG (-50 °C temperatūrā), tie ir izgatavoti no smalkgraudaina, zema oglekļa satura mangāna tērauda vai pat nerūsējošā tērauda kā uz [[A.P. Møller - Mærsk|Maersk]] J klases kuģiem. Tilpnes telpa (tukšā telpa) šādās konstrukcijās parasti ir aizpildīta ar sausu inerto gāzi vai slāpekli, bet var tikt arī ventilēta ar gaisu balasta vai degazētos pārgājienos. Ir izstrādāta arī tā saucamā ''Conch'' konstrukcija, lai pārvadātu [[Sašķidrinātā dabasgāze|LNG]] (pie -163 °C).<ref>[https://books.google.lv/books?id=b14hnWUAOPYC&pg=PA139&lpg=PA139&dq=Conch+design+LNG&source=bl&ots=NAC91B-R_M&sig=ACfU3U340EXhrV3UZXmM_8qZXIInTn_j8w&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjovd2j6OHgAhWKzqYKHQoyDn4Q6AEwAXoECAIQAQ#v=onepage&q=Conch%20design%20LNG&f=false Tusiani M. D., Shearer G. LNG: A Nontechnical Guide] PennWell Corporation, 2007. 139. lpp. {{ISBN|9780878148851}}</ref> LNG tanku būves materiāls ir vai nu 9% niķeļa tērauds, vai alumīnijs. Maksimālais atļautais drošības vārsta spiediens (''Maximum allowable relief vapour setting (MARVS)'' — angļu val.) ir < 0,7 bar.<ref name="tank">[https://cultofsea.com/tanker/gas-tanker-types-tanks-cargo/ Gas Tankers] Cult of Sea. Skatīts: 2019. gada 1. martā</ref> * [[Attēls:LNG_tanker_(front_view).PNG|thumb|Neatkarīgā "B" tipa tanks.]]Neatkarīgais tips "B" Neatkarīgā B tipa tanki parasti ir sfēriski un piemetināti pie vertikālas cilindriskas apmales, kas veido vienīgo tanka saskari ar kuģa korpusu. Tilpnes telpa (tukšā telpa) šādās konstrukcijās parasti ir aizpildīta ar sausu inerto gāzi vai slāpekli, bet var tikt arī ventilēta ar gaisu balasta vai degazētos pārgājienos. Virs klāja līmeņa primāro barjeru sedz aizsargājošs [[Tērauds|tērauda]] kupols. Primārās barjeras virsmas ārpuse ir nosegta ar siltumizolāciju. Šī kravas ierobežošanas sistēma tiek lietota, lai pārvadātu [[Sašķidrinātā dabasgāze|LNG]]. Materiāla konstrukcija ir vai nu 9% niķeļa tērauds, vai alumīnijs. Maksimālais atļautais drošības vārsta spiediens (''Maximum allowable relief vapour setting (MARVS)'' — angļu val.) ir < 0,7 bar.<ref name="tank"/> * Neatkarīgais tips "C" Neatkarīgā C tipa tanki ir klāja, zem spiediena esošie tanki vai cilindriski, zem spiediena esoši tanki, kuri uzstādīti horizontāli kuģa korpusā uz divām vai vairākām šūpuļveida pamatnēm. Tanki var būt uzstādīti virs, zem vai daļēji zem klāja un var būt izvietoti gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā. Daivas tipa<ref>Divi blakus izvietoti cilindriski tanki, kuri ir daļēji saplūduši vienā.</ref> tankus bieži izmanto kuģa priekšgalā, lai uzlabotu kuģa korpusa tilpuma derīgo izmantošanu. Šī kravas ierobežošanas sistēma tiek lietota, lai pārvadātu LPG, [[Etilēns|etilēnu]] un mazos apjomos [[Sašķidrinātā dabasgāze|LNG]]. Ja tiek pārvadāts [[etilēns]], tad tanku būves materiāls ir 5% niķeļa tērauds. Maksimālais atļautais drošības vārsta spiediens (''Maximum allowable relief vapour setting (MARVS)'' — angļu val.) ir > 0,7 bar.<ref name="tank"/> * [[Attēls:Liquid_natural_gas_membrane_tank.jpg|thumb|Membrānas tanka iekšpuse.]]Membrāna Membrānas tanki nav pašnesoši un tie sastāv no plānas kārtas (membrānas), kuru caur siltumizolāciju vietā notur kravas tilpnes konstrukcijas. Membrāna ir konstruēta tādā veidā, lai termiskā vai cita veida izplešanās un saraušanās tiktu kompensēta neradot nevajadzīgus spriegumus pašā membrānā. Viens no siltumizolācijas veidiem ir iepriekš izgatavotas standarta izmēru saplākšņa kastes, kuras pildītas ar perlītu.<ref name="wartsila"/><ref>[https://web.archive.org/web/20120418010022/http://www.gtt.fr/content.php?cat=34&menu=60 LNG Carrier Containment Systems] Gaztransport and Technigaz. Skatīts: 2019. gada 2. martā</ref> Pastāv arī citi tipi: * Iekšējās izolācijas tips "1",<ref name="iekseja"/> * Iekšējās izolācijas tips "2",<ref name="iekseja"/> * Integrālie tanki.<ref name="integralie"/> Šādu tipu kravas ierobežošanas sistēmas ir tikušas uzbūvētas un apstiprinātas, bet pagaidām nav atradušas plašu komerciālu pielietojumu. == Apdraudējumi uz gāzes tankkuģiem == * [[Toksiskums]] [[Vinilhlorīds]], kurš tiek bieži pārvadāts ar gāzes tankkuģiem, ir zināms kā cilvēku [[kancerogēns]]. Īpaši bieži tas izraisa [[aknu vēzis|aknu vēzi]]. Tas ir bīstams ne tikai ieelpojot, bet var tikt absorbēts arī caur ādu. Ādas kairinājums un asarojošas acis var liecināt par bīstamu vinilhlorīda jeb vinilhlorīda monomēra (''Vinyl chloride monomer (VCM)'' — angļu val.) koncentrāciju atmosfērā. Darbā ar šāda veida kravām jāievēro piesardzība. Lai mazinātu toksisko vielu iedarbību, strādājot ar tām, vienmēr jālieto ķīmiskie aizsargtērpi, izolējošie saspiesta gaisa elpošanas aparāti (''Self-contained Breathing Apparatus (SCBA)'' — angļu val.) un hermētiskas aizsargbrilles. Citas bieži pārvadātas toksiskas kravas ir [[hlors]] un [[amonjaks]].<ref name="amonjaks">[https://www.ccohs.ca/oshanswers/chemicals/chem_profiles/ammonia.html Ammonia] Canadian Centre for Occupational Health & Safety. Skatīts: 2019. gada 3. martā</ref> * [[Attēls:Bleve_explosion.svg|thumb|400px|Verdoša šķidruma tvaiku izplešanās eksplozija. Caurums tankā izraisa gāzes noplūdi. Noplūde izraisa spiediena samazināšanos un sašķidrinātā gāze sāk vārīties. Vārīšanās dēļ pieaug tvaiku spiediens, kurš izraisa eksploziju.]][[Uzliesmojamība]] Gandrīz visu kravu tvaiki ir degoši. Kad notiek aizdegšanās, deg nevis šķidrums, bet tvaiki, kuri no tā izdalās. Bez liesmas notiekošas eksplozijas, kuras rodas pēkšņi saskaroties aukstai, šķidrā stāvoklī esošai gāzei ar ūdeni, neatbrīvo lielu enerģiju. Nopietni ir noplūdušas šķidras kravas apjoma virsmas ugunsgrēki (''Pool fire'' — angļu val.) un strūklas ugunsgrēki (''jet fire'' — angļu val.), kad pati kravas noplūdes vieta aizdegas. Īpaši bīstami ir mirkļa uzliesmojumi (''Flash fire'' — angļu val.), kuri rodas, ja ir noplūde, bet aizdegšanās nenotiek tūlīt, bet pēc tam, kad tvaiki ir veikuši kaut kādu distanci pa vējam. Pašas bīstamākās uz gāzes tankkuģiem ir tvaiku mākoņa un [[verdoša šķidruma tvaiku izplešanās eksplozija]]s. * [[Apsaldēšanās]] Kravas tiek pārvadātas ļoti zemās temperatūrās no 0 līdz -163 °C un tādēļ [[apsaldēšanās]], pakļaujot [[Āda|ādu]] aukstu tvaiku vai šķidrumu iedarbībai, ir ļoti reāla. * [[Nosmakšana]] Nosmakšana notiek, kad asinis nespēj piegādāt pietiekošu daudzumu [[Skābeklis|skābekļa]] [[Smadzenes|smadzenēm]]. Tai pakļauts cilvēks var just galvassāpes, reiboni un nespēju koncentrēties. Tālāk seko [[Apziņa|samaņas]] zudums. Jebkuri tvaiki, neatkarīgi no tā vai tie ir toksiski vai nē, pie pietiekošām koncentrācijām var izraisīt nosmakšanu. == Atsevišķu gāzes tankkuģu kravu iespaids uz veselību == * [[Amonjaks|Amonjaka]] apdraudējums<ref name="amonjaks"/> 1. Cilvēka pakļaušana vairāk nekā 2 000 ppm (miljonās daļas) ir fatāla 30 min laikā; 6 000 ppm — fatāla dažu minūšu laikā; 10 000 ppm — fatāla un nepanesama neaizsargātai [[āda]]i. 2. Ar ūdeni neatšķaidīts amonjaks, ja ar to apietas uzmanīgi, nav bīstams, bet, neievērojot piesardzību, var būt ļoti bīstams. Tas nav degošs atšķirībā no daudzām citām izmantojamām vielām. Tomēr koncentrēta gāze deg un prasa uzmanīgu apiešanos, lai izvairītos no ugunsgrēka. 3. Viegla iedarbība var izraisīt [[Acs|acu]], [[Deguns|deguna]] un [[Plaušas|plaušu]] audu kairinājumu. Ilgstoša elpošana var izraisīt [[Nosmakšana|nosmakšanu]]. Kad tiek ieelpoti lieli daudzumi, rīkle aizpampst ciet un upuri nosmok. Pakļaušana tvaiku vai šķidruma iedarbībai var arī izraisīt [[Redzes traucējumi|aklumu]]. 4. Ar ūdeni neatšķaidīts amonjaks ir ūdeni absorbējošs un šis apstāklis izraisa lielākos ievainojumus (īpaši acīm, degunam, rīklei vai plaušām), kuri var radīt paliekošas sekas. Amonjaks normālā temperatūrā un atmosfēras spiedienā ir bezkrāsaina gāze, bet spiediena iedarbībā, ātri kļūst šķidrs. Neatšķaidīts amonjaks ļoti labi saista ūdeni, tas ir higroskopisks. Tas meklē mitrumu, kurš var būt nodarbinātā ķermenis ar 90% ūdens saturu. Kad cilvēka ķermenis tiek pakļauts neatšķaidītam amonjakam, ķīmiskais apsaldējums izdedzina tam ceļu ādā, acīs vai plaušās. Ūdens absorbcija ir lielāks risks acīm, plaušām un ādai, jo tur ir ievērojams mitruma saturs. Kad neatšķaidīts amonjaks izšķīst audos, tas izraisa [[Ķīmiskais apdegums|ķīmisko apdegumu]]. Vairākums neatšķaidīta amonjaka izraisīto nāvju ir no smagiem bojājumiem rīklei un plaušām, kas radušies tieši iepūšot amonjaku sejā. Papildus bažas raisa neatšķaidīta amonjaka zemā viršanas temperatūra. Istabas temperatūrā šī ķimikālija momentāni izraisa apsaldējumu. Tā izraisa apdegumus līdzīgus, bet daudz nopietnākus, kā no sausā ledus. Ja miesu pakļauj lielam aukstumam, tā sasalst. Vispirms āda paliek sarkana (bet pēc tam pakāpeniski balta), skartais apvidus ir nesāpīgs, ja tam nepieskaras. Ja apsaldējumu neārstē, audi [[Nāve|atmirst]] un var izveidoties [[gangrēna]]. 5. Cilvēka acs ir sarežģīts orgāns, kuru veido vairāk par 80% ūdens. Zem spiediena esošs amonjaks var izraisīt plašus, gandrīz tūlītējus bojājumus acij. Amonjaks izvelk šķidrumu un iznīcina acs šūnas un audus dažu minūšu laikā. 6. Pirms kraušanas operācijām, lai atdzesētu jūras iekraušanas rokas, dažreiz tiek izmantots videi nedraudzīgs paņēmiens izkraujot nelielu daudzumu amonjaka ūdenī. Kravas noplūde ūdenī var notikt arī atvienojot jūras iekraušanas rokas. Jau nelielas amonjaka koncentrācijas sākot no 0,45 mg/l (LC₅₀)<ref>Letālā koncentrācija. Koncentrācija pie kuras iet bojā 50% lašu.</ref> ir bīstamas lašiem. Šādu zivju lietošana uzturā var būt bīstama. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190223151333/http://sigtto.org/ Starptautiskā gāzes tankkuģu un termināļu operatoru sabiedrība] {{en ikona}} * [http://college.novikontas.lv/media/filer_public/ce/da/ceda6c90-fbf8-45cd-bb5a-528cdaa15490/liquefied_gas_tankers_advanced.pdf Gāzes tankkuģu kravas operāciju paplašinātā apmācību kursa saturs] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20210420113554/http://eveikals.finieris.lv/docs/file/PRODUKTI_bukleti/Saplaksnu_bukleti/rigashipply_en.pdf AS Latvijas Finieris saplāksnis Riga Ship Ply, kuru izmanto membrānas tanku siltumizolācijā] {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 3egjlviykcfcgqxf396hawkwmxj4enl 0 424924 4548065 4461330 2026-11-11T03:11:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548065 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Irina Merleni | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Ірина Мерлені'' | attēls = Iryna Merleni, 2014.jpg | att_izm = | paraksts = Irina Merleni 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Ірина Олексіївна Мельник'' | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|8}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnickas apgabals|Kamjaneca-Podiļska|td=Ukraina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[ukrainiete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=150}} | svars = {{mērv|kg=48}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{UKR}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Nikolajs Taradajs<br>Leonīds Barsukovs | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]| līdz 48 kg}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{Medal|Gold|[[2000. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2000]]| līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2001]]| līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Ņujorka 2003]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Silver|[[2005. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2005]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Silver|[[2007. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Baku 2007]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Silver|[[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2001]] | līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2004. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Haparanda 2004]] | līdz 48 kg}} {{Medal|Gold|[[2005. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Varna 2005]] | līdz 48 kg}} }} '''Irina Merleni''' ({{val|uk|Ірина Олексіївна Мерлені}}, pirms laulībam '''Meļņika'''; dzimusi {{dat|1982|2|8}}) ir bijusī [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], olimpiskā, pasaules un Eiropas čempione, Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare. == Biogrāfija == Ar sportu nodarboties Irina sāka četru gadu vecumā. 1997. gadā uzsāka brīvās cīņas treniņus. Bet sekciju apmeklēja vien divas nedēļas. Tēvs redzēdams, ka meitai ir spēks un dotības, sāka ar to nodarboties individuāli, un pēc gada Irina Meļņika ieguva savu pirmo medaļu.<ref>[https://ye.ua/syspilstvo/12401_Batki_irini_Merleni__Donku_nazvali_na_chest_irini_Rodninoyi_.html Батьки Ірини Мерлені: «Доньку назвали на честь Ірини Родніної»]</ref> No 1998. līdz 2003. gadam viņas treneris bija [[Nikolajs Taradajs]].<ref>[http://profc.com.ua/edinoborstva/edinoborstva-borba/467-volnaya-borba-nikolay-taraday-glavnoe-eto-harakter.html Николай Тарадай: «Главное это характер».] {{ru ikona}}</ref> 1999. gadā pēc skolas beigšanas [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]], viņa mācības turpināja Ļvivā. 2002. gadā aizbrauca uz [[Grieķija|Grieķiju]], pieņēma uzvārdu Merleni un kā Grieķijas pilsone piedalījās dažādās sacensībās. Daži avoti vēsta ka viņa fiktīvi apprecējās,<ref name=SEG>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256fe90051cd6d.html |title="ХОРОШО, ЧТО ГРЕКИ НЕ УСПЕЛИ ОФОРМИТЬ МОИ ДОКУМЕНТЫ К ИГРАМ" |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=segodnya.ua |date=21 April 2005 |language=ru |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304121038/http://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256fe90051cd6d.html }}</ref> bet viņa pati to noliedz.<ref name=GAZ>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/people-newspaper/_irine-melnik-greki-izmenili-familiyu-na-merleni/240550 |title=Ирине Мельник греки изменили фамилию на Мерлени |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=gazeta.ua |date=17 Julie 2008 |language=uk }}</ref> 2004. gada sākumā viņa atgriezās dzimtenē, lai no Ukrainas piedalītos [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Starts Atēnās bija veiksmīgs un Irina Merleni kļuva par olimpisko čempioni.<ref name=SEG /> 2006. gada februāri viņa apprecējās ar [[Andrejs Mikuļčins|Andreju Mikuļčinu]], kas arī bija cīkstonis — sporta meistars brīvajā cīņā. Pēc laulībām Irina pārgāja vīra uzvārdā — '''Mikuļčina''', bet sacensībās izmantoja uzvārdu Merleni, ar kuru cīņas sportā viņa sasniegusi vairums uzvaru un ir vairāk pazīstama.<ref name=GAZ /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ordenis "Par nopelniem" 3. pakāpe ({{dat|2004|9|18|N}}).<ref>[http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1104/2004 Указ Президента України №&nbsp;1104/2004 від 18 вересня 2004 року «Про відзначення державними нагородами України спортсменів національної збірної команди України на XXVIII літніх Олімпійських іграх»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401102413/http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1104/2004 |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} {{uk ikona}}</ref> * Kņazienes Olgas ordenis 3. pakāpe ({{dat|2008|9|4|N}}).<ref>[http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/804/2008 Указ Президента України №&nbsp;804/2008 від 4 вересня 2008 року «Про відзначення державними нагородами України спортсменів, тренерів та фахівців національної збірної команди України на XXIX літніх Олімпійських іграх»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180923162133/http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/804/2008 |date={{dat|2018|09|23||bez}} }} {{uk ikona}}</ref> * Iekļauta [[Starptautiskā cīņas federācija|Starptautiskās cīņas federācija]]s Slavas zālē.<ref>[http://sport.bigmir.net/sport/olympics/1593443-Irina-Merleni-i-El-brus-Tedeev-voshli-vo-vsemirnyj-Zal-slavy-bor-by Ирина Мерлени и Эльбрус Тедеев вошли во всемирный Зал славы борьбы] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401102408/http://sport.bigmir.net/sport/olympics/1593443-Irina-Merleni-i-El-brus-Tedeev-voshli-vo-vsemirnyj-Zal-slavy-bor-by |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Merleni, Irina}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas cīkstoņi]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempiones brīvajā cīņā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] keupul3tytbbodxjsnl5io3a80o0hzc 0 426677 4547892 3918037 2026-11-10T18:23:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547892 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = GEO | NOCname = [[Gruzijas Nacionālā Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2016 | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.geonoc.org.ge}} (gruzīniski un angliski) | location = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | date = [[2016]]. gada [[5. augusts|5.]] — [[21. augusts]] | competitors = 40 (30 vīrieši un 10 sievietes) | sports = 11 | flagbearer = [[Avtandils Tčrikišvili]] ([[2016. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]])<ref name=flag-bearer>{{cite news|title=რიო-დე-ჟანეიროში საქართველოს ოლიმპიური დელეგაციის მედროშე ავთანდილ ჭრიკიშვილი იქნება|trans-title=Avtandil Tchrikishvili will be flag bearer at the Rio de Janeiro Olympics|url=http://www.interpressnews.ge/ge/sazogadoeba/386484-rio-de-zhaneiroshi-saqarthvelos-olimpiuri-delegaciis-medroshe-avthandil-tcrikishvili-iqneba.html?ar=A|accessdate=19 July 2016|publisher=[[Inter Press Service]]|date=30 June 2016|language=ka|archive-date={{dat|2018|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629155539/http://www.interpressnews.ge/ge/sazogadoeba/386484-rio-de-zhaneiroshi-saqarthvelos-olimpiuri-delegaciis-medroshe-avthandil-tcrikishvili-iqneba.html?ar=A}}</ref> <br> [[Laša Talahadze]] ([[2016. gada olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 38 | gold = 2 | silver = 1 | bronze = 4 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1996 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|RU1}} (1900–1912)<br/>{{flagIOC|URS}} (1952–1988)<br/>{{flagIOC|EUN}} (1992) }} '''[[Gruzija]]''' piedalījās ''' [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] no 2016. gada 5. līdz 21. augustam. Gruzijai šīs bija sestās [[vasaras olimpiskās spēles]] pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma. 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs piedalījās līdz šim lielākā Gruzijas olimpiskā komanda. Tās sastāvā kopā bija 40 sportisti (30 vīrieši un 10 sievietes), kuri startēja 11 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veids]]. Pirmo reizi Gruzija bija pārstāvēta [[smaiļošana un kanoe airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|smaiļošanā un kanoe airēšanā]], kā arī vīriešu [[teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]], sieviešu [[džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|džudo]] un sieviešu [[svarcelšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas]] sacensībās. Pēc 20 gadu pārtraukuma Gruzija atkal tika pārstāvēta [[paukošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]] un pēc 16 gadu pārtraukuma — [[vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas vingrošanā]]. Gruzijas sporta šāvējai [[Nino Salukvadze]] šīs bija astotās olimpiskās spēles, kurā tā ir piedalījusies, viņa ir tikai otrā sieviete — sportiste, kura ir piedalījusies tik daudz olimpiskajās spēlēs. Šajās olimpiskajās spēlēs startējaarī Nino Salukvadzes 18 gadu vecais dēls, tāpat sporta šavējs, [[Cotne Mačavariani]]. Tādējādi viņi kļuva par pirmo mātes un dēla tandēmu, kas ir piedalījušies vienās olimpiskajās spēlēs vienā sporta veidā.<ref name=Salukvadze>{{cite news|first=Matt|last=Bonesteel|title=A mother and son have never competed in the same Olympics. Until now. In shooting, no less.|url=https://www.washingtonpost.com/news/early-lead/wp/2016/05/03/a-mother-and-son-have-never-competed-in-the-same-olympics-until-now-in-shooting-no-less/|publisher=[[The Washington Post]]|date=3 May 2016|accessdate=4 May 2016}}</ref><ref>{{cite news|title=Mother and son team up for a Games first|url=https://www.olympic.org/news/mother-and-son-team-up-for-a-games-first|publisher=[[Olympics]]|date=5 August 2016|accessdate=30 October 2016}}</ref> [[Gruzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Gruzijas karognesējs]] [[2016. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2016. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija džudists [[Avtandils Tčrikišvili]], savukārt [[2016. gada olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgumu ceremonijā]] — svarcēlājs [[Laša Talahadze]]. 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Gruzija izcīnīja 7 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]]: 2 zelta, 1 sudraba un 4 bronzas medaļas, trīs olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk medaļas tika izcīnītas cīņas sportā (3 medaļas), savukārt pārējos sporta veidos — džudo un svarcelšanā —, katrā pa divām medaļām. Pēc kopējā iegūto medaļu skaita tas bija tikpat daudz cik [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas]] olimpiskajās spēlēs. Zelta medaļas Gurzijai izcīnīja svarcēlājs [[Laša Talahadze]] un cīņa sporta pārstāvis [[Vladimers Hinčegašvili]], sudraba medaļu ieguva džudists [[Varlams Liparteliani]]. Savukārt bronzas medaļas ieguva džudists [[Laša Šavdatuašvili]], cīņas sporta pārstāvji [[Šmagi Bolkvadze]] un [[Geno Petriašvili]] un svarcēlājs [[Iraklijs Turmanidze]]. Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē divi Gruzijas sportisti bija medaļnieki vienā sporta veidā un disciplīnā, to paveica svarcēlāji Laša Talahadze un Iraklijs Turmanidze. == Medaļnieki == [[Attēls:Lasha Talakhadze (GEO) Rio 2016.jpg|200px|thumb|[[Laša Talahadze]] bija viens no Gruzijas sportistiem, kurš izcīnīja zelta medaļu]] [[Attēls:Vladimer Khinchegashvili Rio2016.jpg|200px|thumb|[[Vladimers Hinčegašvili]] bija viens no Gruzijas sportistiem, kurš izcīnīja zelta medaļu]] * '' Skatīt arī: [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Datums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Laša Talahadze]] || {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Svarcelšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, +105 kg|Vīrieši, +105 kg]] || 16. augusts |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Vladimers Hinčegašvili]] || {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, brīvā cīņa, 57 kg|Vīrieši, brīvā cīņa, 57 kg]] || 19. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Varlams Liparteliani]] || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 90 kg|Vīrieši, 90 kg]] || 10. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Laša Šavdatuašvili]] || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 73 kg|Vīrieši, 73 kg]] || 8. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Šmagi Bolkvadze]] || {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, 66 kg|Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, 66 kg]] || 16. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Iraklijs Turmanidze]] || {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Svarcelšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, +105 kg|Vīrieši, +105 kg]] || 16. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Geno Petriašvili]] || {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, brīvā cīņa, 125 kg|Vīrieši, brīvā cīņa, 125 kg]] || 20. augusts |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- ! Kopā || 2 || 1 || 4 || 7 |} == Dalībnieki == === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} * [[Beniks Abramjans]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sandro Aminašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikoloss Basilašvili]] ({{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sandro Bazadze]] ({{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Šmagi Bolkvadze]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Teona Bostašvili]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Avtandils Črikišvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Giorgijs Čheidze]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Zurabi Datunašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristīne Esebua]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ļuba Golovina]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Beka Gviniašvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Daviti Harazišvili]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladimers Hinčegašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Bačana Horava]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anastasija Hotpridi]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hatuna Hutkaradze-Narimanidze]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Zurabi Jakobišvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jakobs Kadžaja]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Roberti Kobliašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Valentīna Liašenko]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Varlams Liparteliani]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jūlija Lobženidze]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Cotne Mačavariani]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jakobs Makarašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Važa Margvelašvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Revazi Nadareišvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Zaza Nadiradze]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Elizbars Odikadze]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Ādams Okruašvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Amirans Papinašvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Salome Pažava]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Geno Petriašvili]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Iraklijs Revišvili]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Nino Salukvadze]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Lasha Šavdatuašvili]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Estere Stama]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Laša Talahadze]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Laša Torgvaidze]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Iraklijs Turmanidze]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || 11 || — || 11 |- | align=left| {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || 7 || 1 || 8 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 3 |- | align=left| {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 3 || 4 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || 4 || 1 || 5 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- ! Kopā || 30 || 10 || 40 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Gruzija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Gruzija olimpiskajās spēlēs|2016]] jsh2us37tb6f0bi6tlhjk9lh84ks9rc 0 428560 4547859 4270241 2026-11-10T17:34:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: {{Slovēnija olimpiskajās spēlēs}} using [[Project:AWB|AWB]] 4547859 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēņu un angļu valodās) | location = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = | gold = | silver = | bronze = | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Slovākija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1994|end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Slovākija|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year=1994|end_year= }} | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Slovēnija]]s pārstāvji un sportisti, kas [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.'''<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/SVK/ Slovakia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090220003346/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SVK/ |date={{dat|2009|02|20||bez}} }}. Olympics at Sport-Reference.com. Sports Reference LLC. Accessed 25 October 2011.</ref> Slovēnija [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] piedalās kopš [[1992. gada olimpiskās spēles|1992. gada]]. == Vasaras olimpiskajās spēlēs == {| class="wikitable" |- ! rowspan="2"| Spēles !! rowspan="11" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Atklāšanas ceremonija !! rowspan="11" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Noslēguma ceremonija |- ! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Eva Terčeļa]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2020|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2 | [[Jaņa Garnbreta]] || rowspan=2| {{osv|Klinšu kāpšana|2020|Vasaras|image=yes}} |- | [[Bojans Tokičs]] || {{osv|Galda teniss|2020|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Vasilijs Žbogars]] || {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Tanja Zakeļa]] || {{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Peters Kauzers]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || [[Franka Aniča]] || {{osv|Tekvondo|2012|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Urška Žolnira]] || {{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Spela Ponomarenko]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Beno Lapajne]] || {{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Primožs Kozmuss]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Iztoks Čops]] || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Brigita Bukoveca]] || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Rajmonds Debevecs]] || {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || || |} == Ziemas olimpiskajās spēles == {| class="wikitable" |- ! rowspan="2"| Spēles !! rowspan="12" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Atklāšanas ceremonija !! rowspan="12" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Noslēguma ceremonija |- ! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] || [[Ilka Štuheca]] || {{osv|Kalnu slēpošana|2022|Ziemas|image=yes}} || rowspan=2 | [[Anita Klemenčiča]] || rowspan=2| {{osv|Distanču slēpošana|2022|Ziemas|image=yes}} |- | [[Roks Margučs]] || {{osv|Snovbords|2022|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || [[Vesna Fabjana]] || {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || [[Filips Flisars]] || {{osv|Frīstaila slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || [[Tomažs Razingars]] || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || [[Žans Kosirs]] || {{osv|Snovbords|2014|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || [[Tina Maze]] || {{osv|Kalnu slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || [[Mitja Valenčiča]] || {{osv|Kalnu slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || [[Nejcs Brodars]] || {{osv|Distanču slēpošana|2006|Ziemas|image=yes}} || [[Martins Bajciks]] || {{osv|Distanču slēpošana|2006|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || [[Dejans Koširs]] || {{osv|Snovbords|2002|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || [[Primožs Peterka]] || {{osv|Tramplīnlēkšana|1998|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || [[Jure Koširs]] || {{osv|Kalnu slēpošana|1994|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || [[Francis Peteks]] || {{osv|Tramplīnlēkšana|1994|Ziemas|image=yes}} || || |} == Skatīt arī == * [[Slovēnija olimpiskajās spēlēs]] * [[Slovēnijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olympic.org/slovenia Slovenian Olympic Committee information] * {{tīmekļa atsauce |title=Slovenia |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO |access-date={{dat|2019|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081226185428/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/ |archivedate={{dat|2008|12|26||bez}} }} {{Karognesēji olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|karognesēji]] [[Kategorija:Olimpisko karognesēju uzskaitījumi pēc valsts]] eq9bn51buxrhkiot0rxqdkppw8moz9v 0 430250 4547860 3220448 2026-11-10T17:37:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{url| → {{URL|, <br/> → <br /> (4), Ārējas → Ārējās, removed: {{Slovēnija olimpiskajās spēlēs}} using [[Project:AWB|AWB]] 4547860 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1992 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēniski un angliski) | location = {{vieta|Spānija|Barselona}} | date = [[1992. gads|1992]]. gada [[25. jūlijs]] — [[9. augusts]] | competitors = 35 (29 vīrieši un 6 sievietes) | sports = 12 | flagbearer = [[Raimonds Debevecs]] ([[1992. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) | rank = 52 | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1992 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} '''[[Slovēnija]]''' piedalījās '''[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Spānija]]s pilsētā [[Barselona|Barselonā]] no 1992. gada 25. jūlija līdz 9. augustam. Šī bija pirmā reize, kad Slovēnija pedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma. Līdz [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas vasaras olimpiskajām spēlēs]] Slovēnija startēja [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas komandā]]. Slovēnijas olimpisko komandu 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 35 sportisti (29 vīrieši un 6 sievietes), kuri startēja 12 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref name="SportsRef">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/1992/ |title=Slovenia at the 1992 Summer Games |accessdate=22 July 2016 |work=Sports Reference |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110712041102/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/1992/ |archivedate={{dat|2011|07|12||bez}} }}</ref> Visvairāk sportistu, 6 sportisti, no Slovānijas startēja [[airēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanā]] un [[smaiļošana un kanoe airēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|smaiļošana un kanoe airēšanā]]. Slovēnija šajās vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās bronzas medaļas, ierindojoties [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|52. vietā]] pēc iegūto medaļu kopskaita. Abas bronzas medaļas tika izcīnītas airēšanā. Vienu izcīnīja divnieku airētāju pāris, bet otru četrinieku airētāju pāris. Šīs bija pirmās medaļas Slovēnijai olimpiskajās spēlēs. [[Slovēnijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas karogu]] [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] nesa sporta šāvējs [[Raimonds Debevecs]]. == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Iztoks Čops]]<br />[[Deniss Žvegeļs]] || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, pārairu divnieki|Vīrieši, pārairu divnieki]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Janša]]<br />[[Janezs Klemenčičs]]<br />[[Sašo Mirjaničs]]<br />[[Sadiks Mujkičs]] || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, pārairu četrinieki|Vīrieši, pārairu četrinieki]] |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- ! Kopā (1 sporta veids) || 0 || — || 2 || 2 |} == Dalībnieki == === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 6 || — || 6 |- | align=left| {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Džudo|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|1992|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 4 || 1 || 5 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 6 || — || 6 |- | align=left| {{osv|Šaušana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Teniss|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 4 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 4 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- ! Kopā (12 sporta veidi) || 35 || 5 || 40 |} === Sportistu skaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Boruts Bilačs]] ({{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Valters Bonča]] ({{osv|Riteņbraukšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Božičs]] ({{osv|Teniss|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Bučars]] ({{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Albīns Čižmans]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Čops]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefans Čuks]] ({{osv|Džudo|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Raimonds Debevecs]] ({{osv|Šaušana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Milans Janša]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Boruts Javorniks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Klemenčičs]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Jože Kolmans]] ({{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Matjažs Kozeļs]] ({{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Filips Leščaks]] ({{osv|Džudo|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Igors Majcens]] ({{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Nace Majcens]] ({{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Sašo Mirjaničs]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Samo Medveds]] ({{osv|Loka šaušana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Sadiks Mujkičs]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Skoks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Gorans Sosics]] ({{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Marjans Štrukeļs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Blažs Trupejs]] ({{osv|Teniss|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Stojans Vidakovičs]] ({{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Jože Vidmars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Mirko Vindišs]] ({{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Žitniks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Deniss Žvegeļs]] ({{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Brita Bilača]] ({{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Brigita Bukoveca]] ({{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Polona Freliha]] ({{osv|Galda teniss|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Tanja Godina]] ({{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Mitja Kosmina]] ({{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Karīna Lušnica]] ({{osv|Teniss|1992|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Križana]] ({{osv|Teniss|1992|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110712041102/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/1992/ Slovenia at the 1992 Barcelona Summer Games] [[Kategorija:Valstis 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|1992]] 8gxs5p8nf3ebfcitj5jye3cr1w8y8ti 0 430269 4547861 3223176 2026-11-10T17:39:31Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{url| → {{URL|, <br/> → <br />, removed: {{Slovēnija olimpiskajās spēlēs}} using [[Project:AWB|AWB]] 4547861 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2000 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēniski un angliski) | location = {{vieta|Austrālija|Sidneja}} | date = [[2000. gads|2000]]. gada [[15. septembris]] — [[1. oktobris]] | competitors = 74 (55 vīrieši un 19 sievietes) | sports = 13 | flagbearer = [[Iztoks Čops]] ([[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) | rank = 35 | gold = 2 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1992 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} '''[[Slovēnija]]''' piedalījās '''[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Austrālija]]s pilsētā [[Sidneja|Sidnejā]] no 2000. gada 15. septembra līdz 1. oktobrim. Šī bija trešā reize, kad Slovēnija piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma. Slovēnijas olimpisko komandu 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 74 sportisti (55 vīrieši un 19 sievietes), kuri startēja 13 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. Šī bija līdz tam lielākā Slovēnijas sportistu delegācija, kāda ir startējusi vasaras olimpiskajās spēlēs. Visvairāk sportistu, 19 sportisti, no Slovēnijas bija pārstāvēti [[vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Pirmo reizi Slovēnija bija pārstāvēta kādā no komandu sporta veidiem: [[Rokasbumba 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbā]] startēja [[Slovēnijas vīriešu rokasbumbas komanda|vīriešu komanda]]. Bez rokasbumbas, Slovēnija pirmo reizi bija pārstāvēta arī [[badmintons 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|badmintonā]] un [[tekvondo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tekvondo]]. Savukārt pēc 8 gadu pārtraukuma tā atkal bija pārstāvēta [[vingrošana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. [[Slovēnijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas karognesējs]] [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2000. gada Sidnejas spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija airētājs [[Iztoks Čops]]. == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Iztoks Čops]]<br />[[Luka Špiks]] || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, pārairu divnieki|Vīrieši, pārairu divnieki]] |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Raimonds Debevecs]] || {{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, 50 m, šautene, 3 pozīcijas|Vīrieši, 50 m, šautene, 3 pozīcijas]] |} === Sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- ! Kopā (2 sporta veidi) || 2 || 0 || 0 || 2 |} == Dalībnieki == === Sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 8 || — || 8 |- | align=left| {{osv|Badmintons|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 4 || 2 || 6 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 6 || — || 6 |- | align=left| {{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}} || 15 || — || 15 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 3 || 1 || 4 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Tekvondo|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Teniss|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || 11 || 8 || 19 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- ! Kopā (13 sporta veidi) || 55 || 19 || 74 |} === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Urbans Acmans]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Tetrjs Sovahs Banfro]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Branko Bedekovičs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Bučars]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Gregors Cankars]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Gregors Cvijičs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Čopi]] ({{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Čops]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Raimonds Debevecs]] ({{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Roks Drašlers]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Frīdrihs]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Hauptmans]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Simons Hočevars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Horvāts]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Martins Hvastija]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Milans Janša]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Zorans Jovičičs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Kastelics]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Romāns Kejžars]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Klemenčičs]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Klemenčičs]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Koprivnikars]] ({{osv|Loka šaušana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Primožs Kozmuss]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Dejans Kraļs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Beno Lapajne]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Jani Likavecs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrazs Lipolts]] ({{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Zorans Lubejs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Mankočs]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Mitja Margons]] ({{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Fedja Marušičs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Blažs Medvešeks]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Milenkovičs]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Marcels More]] ({{osv|Tekvondo|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Murns]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Matics Osovnikars]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Alešs Pajovičs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Mitja Petkovšeks]] ({{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Miha Pirihs]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Matejs Prelogs]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Pucs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Romans Pungartniks]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Rolando Pušniks]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Gregors Sračnjeks]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Primožs Strančars]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Sergejs Šalamons]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Šerbecs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Matija Šestaks]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Špiks]] ({{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Matics Šušteršičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Tomšičs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Tadejs Vaļavecs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Jože Vrtačičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Renato Vugrinecs]] ({{osv|Rokasbumba|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasilijs Žbogars]] ({{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Alenka Bikara]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Helēna Javornika]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Alenka Kejžara]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Nataša Kejžara]] ({{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Brigita Langerholca]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Meta Macusa]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Nada Mali]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Klāra Maučeča]] ({{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Mojca Mavrica]] ({{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Janja Orela]] ({{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Pisņika]] ({{osv|Teniss|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Pohara]] ({{osv|Badmintons|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Natālija Predņika]] ({{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Saša Prokofijeva]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Katarīna Srebotņika]] ({{osv|Teniss|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Jolanda Steblovnika-Ceplaka]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Evfemija Štorga]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Valanta]] ({{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081224194437/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/2000/ Slovenia at the 2000 Sydney Summer Games] [[Kategorija:Valstis 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|2000]] jztc53k873ghhyorzpiovwtz399cqfe 0 430326 4547853 3967629 2026-11-10T17:23:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{url| → {{URL|, <br/> → <br />, Ārējas → Ārējās using [[Project:AWB|AWB]] 4547853 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2004 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēniski un angliski) | location = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | date = [[2004. gads|2004]]. gada [[13. augusts|13.]] — [[29. augusts]] | competitors = 79 (56 vīrieši un 23 sievietes) | sports = 10 | flagbearer = [[Beno Lapajne]] ([[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) <br/> [[Primožs Kozmuss]] ([[2004. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 63 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 3 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1992 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} '''[[Slovēnija]]''' piedalījās '''[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] no 2004. gada 13. līdz 29. augustam. Šī bija ceturtā reize, kad Slovēnija piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma. Slovēnijas olimpisko komandu veidoja 79 sportisti (56 vīrieši un 23 sievietes), kuri startēja 10 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. Šī ir lielākā Slovēnijas sportistu komanda kāda līdz šim ir piedalījusies vasaras olimpiskajās spēlēs. Visvairāk sportistu, 19 sportisti, no Slovēnijas startēja [[vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Pēc 16 gadu pārtraukuma Slovēnija atkal bija pārstāvēta [[džudo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|džudo]]. Slovēnijas komandā bija trīs olimpiskie čempioni no iepriekšējām, [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas spēlēm]]: airētāju pāris [[Iztoks Čops]] un [[Luka Špiks]] un sporta šāvējs [[Raimonds Debevecs]]. Raimonds Debevecs kļuva par pirmo slovēņu sportistu, kurš ir piedalījies sešās vasaras olimpiskās spēlēs (pirmās divas viņš startēja [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas]] sastāvā). Sprinterei [[Merlīna Otija|Merlīnai Otijai]], kura bija pieņēmusi Slovēnijas pilsonību un šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja to, šīs bija 7. vasaras olimpiskās spēles (iepriekšējas sešās vasaras olimpiskajās spēlēs viņa pārstāvēja savu dzimto [[Jamaika olimpiskajās spēlēs|Jamaiku]]).<ref>{{ziņu atsauce|title=Merlene Ottey receives Slovenian citizenship|url=http://www.iaaf.org/news/news/merlene-ottey-receives-slovenian-citizenship|publisher=[[World Athletics|IAAF]]|date=9 May 2002|accessdate=8 May 2014}}</ref> Viņa bija pirmā sieviete, kas piedalījusies tik daudz olimpiskajās spēlēs. Slovēnija šajās vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] (1 sudraba un 3 bronzas medaļas), ierindojoties [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|63. vietā]] pēc iegūto medaļu kopvērtējuma.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://content.usatoday.com/sports/olympics/athens/medals.aspx|title=2004 Athens: Medal Tally|publisher=[[USA Today]]|accessdate=1 April 2014}}</ref> Iepriekšējo spēļu čempioni, airētāju pāris Iztoks Čops un Luka Špiks šajās vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja vienīgo sudraba medaļo Slovēnijai.<ref>{{ziņu atsauce|title=France snatches men's double sculls gold|url=http://english.people.com.cn/200408/21/eng20040821_154121.html|publisher=[[People's Daily]]|date=21 August 2004|accessdate=8 May 2014}}</ref> Savukārt bronzas medaļas izcīnīja burātājs [[Vasilijs Žbogars]], džudiste [[Urška Žolnira]] un vieglatlēte [[Jolanda Čeplaka]]. Šīs bija pirmās medaļas [[burāšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]] un džudo Slovēnijai. [[Slovēnijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas karognesējs]] [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija rokasbumbas spēlētājs [[Beno Lapajne]], bet [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa vieglatlēts [[Primožs Kozmuss]]. == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Datums |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Iztoks Čops]] un [[Luka Špiks]] || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, pārairu divnieki|Vīrieši, pārairu divnieki]] || 21. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Vasilijs Žbogars]] || {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Laser|''Laser'']] || 17. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Urška Žolnira]] || {{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 63 kg|Sievietes, 63 kg]] || 22. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Jolanda Čeplaka]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 800 m|Sievietes, 800 m]] || 23. augusts |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- ! Kopā (4 sporta veidi) || 0 || 1 || 3 || 4 |} == Dalībnieki == === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 9 || — || 9 |- | align=left| {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 4 || 2 || 6 |- | align=left| {{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || 4 || 5 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 6 || 5 || 11 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || 4 |- | align=left| {{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}} || 15 || — || 15 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 3 || 1 || 4 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}} || — || 4 || 4 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || 14 || 5 || 19 |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 56 || 23 || 79 |} === Sportistu skaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Boštjans Bučs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Matjažs Brumens]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Gregors Cankars]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Čopi]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Čops]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Raimonds Debevecs]] ({{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Jernejs Godecs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Davors Glavina]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Hauptmans]] ({{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Simons Hočevars]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Hrabars]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Sašo Jerebs]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Zorans Jovičičs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrejs Kastelics]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Vids Kavtičniks]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Romāns Kejžars]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Klemenčičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Kodeļa]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Miladins Kozlina]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Primožs Kozmuss]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Beno Lapajne]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Mankočs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Blažs Medvešeks]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Milenkovičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Davors Mizerits]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Murns]] ({{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Nateks]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Matics Osovnikars]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Oštirs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Alešs Pajovičs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Matija Pavšičs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Miha Pirihs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Pirihs]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Dušans Podpečans]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Rožle Prezeļs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Igors Primcs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Rovans]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Sergejs Rutenka]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Gregors Sračņeks]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Matija Šestaks]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Špiks]] ({{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Šimuničs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Gorazds Štangeļs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Emīls Tahirovičs]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Tomšičs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tadejs Vaļavecs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Gašpers Vinčecs]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Miroslavs Vodovniks]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Renato Vugrinecs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Bojans Zdešars]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Damjans Zlatnars]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Zormans]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Zupancs]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasilijs Žbogars]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Jernejs Župančičs Regents]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Žvižejs]] ({{osv|Rokasbumba|2004|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Lavra Babiča]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Alenka Bikara]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Čarmana]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Čarmana]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Jolanda Čeplaka]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Vesna Dekleva]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Sāra Isakoviča]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Helēna Javornika]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Alenka Kejžara]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Klinara]] ({{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Križana]] ({{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Nada Mali]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Klāra Maučeca]] ({{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Matevžiča]] ({{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Teja Melinka]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Petra Nareksa]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Merlīna Otija]] ({{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Pisņika]] ({{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Lūcija Polavdera]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Raša Sraka]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Katarīna Srebotņika]] ({{osv|Teniss|2004|Vasaras|image=yes}}) * [[Urška Žolnira]] ({{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081224200109/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/2004/ Slovenia at the 2004 Athina Summer Games] [[Kategorija:Valstis 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|2004]] muzash9mrzdd0c09tfc70zebp9cx8qq 0 430333 4547862 3223498 2026-11-10T17:41:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <br /> → <br />, <br /> → <br />, Ārējas → Ārējās, removed: {{Slovēnija olimpiskajās spēlēs}} using [[Project:AWB|AWB]] 4547862 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2008 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēniski un angliski) | location = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | date = [[2008. gads|2008]]. gada [[8. augusts|8.]] — [[24. augusts]] | competitors = 62 (41 vīrieši un 21 sievietes) | sports = 11 | flagbearer = [[Urška Žolnira]] ([[2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]])<br />[[Spela Ponomarenko]] ([[2008. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 39 | gold = 1 | silver = 2 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1992 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} '''[[Slovēnija]]''' piedalījās ''' [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] no 2008. gada 8. līdz 24. augustam.Slovēnijai šīs bija piektās [[vasaras olimpiskās spēles]], kopš [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas]] sabrukuma. Slovēnijas olimpisko komandu veidoja 62 sportisti (41 vīrieši un 21 sievietes), kuri startēja 11 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref>[http://www.olympic.si/index.php?id=918 Olimpijska delegacija: Olimpijski komite Slovenije<!-- Bot generated title -->] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110518145019/http://www.olympic.si/index.php?id=918 |date=2011-05-18 }}</ref> Šī bija pēdējos 12 gados mazākā Slovēnijas sportistu delegācija. Visvairāk sportistu, 17 sportisti, no Slovēnijas startēja [[vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]. Pēc 16 gadu pārtraukuma Slovēnija atkal bija pārstāvēta [[galda teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā]], bet pēc 8 gadu pārtraukuma — [[badmintons 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|badmintonā]] un [[vingrošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Slovēnijas sportisti šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] (1 zelta, 2 sudraba un 2 bronzas), ierindojoties [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|39. vietā]] pēc iegūto medaļu kopskaita. Pirmo reizi Slovēnija vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva visa kaluma medaļas, un šis ir līdz šim augstākais Slovēnijas panākums vasaras olimpiskajās spēlēs. Vienīgo zelta medaļu šajās spēlēs ieguva vieglatlēts [[Primožs Kozmuss]]. Viņš izcīnīja pirmo zelta medaļu Slovēnijai vieglatlētikā. Sudraba medaļas izcīnīja peldētāja [[Sāra Isakoviča]] un burātājs [[Vasilijs Žbogars]]. Sāra Isakoviča bija pirmā Slovēnijas sportiste, kas izcīnīja medaļas [[peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]]. Bronzas medaļas Slovēnijai izcīnīja džudiste [[Lūcija Polavdera]] un sporta šāvējs [[Raimonds Debevecs]]. [[Slovēnijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas karognesēja]] [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2008. gada Pekinas spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija džudiste [[Urška Žolnira]], bet [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa kanoe airētāja [[Špela Ponomarenko]]. == Medaļnieki == [[Attēls:Primož Kozmus 2012.jpg|thumb|[[Primožs Kozmuss]] bija vienīgais Slovēnijas sportists, kurš [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Primožs Kozmuss]] || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, vesera mešana|Vīrieši, vesera mešana]] |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Vasilijs Žbogars]] || {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, Laser|Vīrieši, ''Laser'']] |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Sāra Isakoviča]] || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 200 m, brīvais stils|Sievietes, 200 m, brīvais stils]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Lūcija Polavdera]] || {{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, +78 kg|Sievietes, +78 kg]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Raimonds Debevecs]] || {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, 50 m, šautene, 3 pozīcijas|Vīrieši, 50 m, šautene, 3 pozīcijas]] |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- ! Kopā (5 sporta veidi) || 1 || 2 || 2 || 5 |} == Dalībnieki == === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 10 || — || 10 |- | align=left| {{osv|Badmintons|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 4 || 2 || 6 |- | align=left| {{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || 10 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 4 || 2 || 6 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || 10 || 7 || 17 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- ! Kopā (11 sporta veidi) || 41 || 21 || 62 |} === Sportistu skaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Boruts Božičs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Bučs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Matjažs Cerajs]] ({{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Iztoks Čops]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Raimonds Debevecs]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Roks Drakšičs]] ({{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Damirs Dugonjičs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Gašpers Fistravecs]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jernejs Godecs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Golčers]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Karlo Hmeļaks]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Jurše]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jernejs Jurše]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Kauzers]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Romāns Kejžars]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Roks Kolanders]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Primožs Kozmuss]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Matija Kraņcs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Mankočs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Matjažs Markičs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Mitja Nevečni]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Matics Osovnikars]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Mitja Petkovšeka]] ({{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Miha Pirihs]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomažs Pirihs]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Rožle Prezeļs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jurijs Rovans]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Roks Rozmans]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Aljažs Sedejs]] ({{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Damjans Sitars]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Špiks]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Simons Špilaks]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Bojans Tokičs]] ({{osv|Galda teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Turks]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Tadejs Vaļavecs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Gašpers Vinčecs]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Mirans Vodovniks]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Damjans Zlatnars]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Janezs Zupancs]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jernejs Zupančičs Regents]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasilijs Žbogars]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Sigrīda Corneo]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Čarmana]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vesna Dekleva]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Sāra Isakoviča]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Klinara]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nīna Kolariča]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Blaža Klemenčiča]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Brigita Langerholca]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Klāra Maučeca]] ({{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Lūcija Polavdera]] ({{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Špela Ponomarenko]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Martina Rateja]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Sonja Romana]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nīna Sovineka]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Adela Šajna]] ({{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Marija Šestaka]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Pia Tajnikara]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Tvrdi]] ({{osv|Badmintons|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Sabīna Veita]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Teja Zupana]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Urška Žolnira]] ({{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081224232552/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/2008/ Slovenia at the 2008 Beijing Summer Games] [[Kategorija:Valstis 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|2008]] 9gfph3q13ivnesc1b9gvumthqmww4bq 0 430405 4547864 4505143 2026-11-10T17:43:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <br/> → <br />, removed: {{Slovēnija olimpiskajās spēlēs}} using [[Project:AWB|AWB]] 4547864 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SLO | NOCname = [[Slovēnijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2016 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.olympic.si}} (slovēniski un angliski) | location = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | date = [[2016. gads|2016]]. gada [[5. augusts|5.]] — [[21. augusts]] | competitors = 60 (36 vīrieši un 24 sievietes) | sports = 12 | flagbearer = [[Vasilijs Žbogars]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]])<br />[[Tanja Žakeļa]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 45 | gold = 1 | silver = 2 | bronze = 1 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1992 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|AUT|1912. gada vasaras}} (1912)<br />{{flagIOC|YUG}} (1920 — 1988) }} '''[[Slovēnija]]''' piedalījās ''' [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Brazīlija]]s pilsētā [[Riodežaneiro]] no 2016. gada 5. līdz 21. augustam. Slovēnijai šīs bija 7. [[vasaras olimpiskās spēles]], kopš [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas]] sabrukuma. Slovēnijas olimpisko komandu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 60 sportisti (36 vīrieši un 24 sievietes), kuri startēja 12 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref>{{ziņu atsauce|title=OI 2016: Od medalj do bleferjev|trans-title=2016 Olympics: From medals to bluffers|language=sl|url=http://www.rtvslo.si/mmc-podrobno/mmcpodrobno-v-rio-na-olimpijske-igre-2016/398490|date=3 August 2016|publisher=[[Radiotelevizija Slovenija]]|accessdate=21 December 2016}}</ref> Šī bija mazākā Slovēnijas sportistu delegācija kopš [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajām spēlēm]]. Visvairāk sportistu no Slovēnijas startēja [[peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]] un [[vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], katrā no šiem sporta veidiem pa 12 sportistiem. Vienīgais komandu sporta veids (pēc 12 gadu pārtraukuma), kurā Slovēnija bija pārstāvēta šajās olimpiskajās spēlēs, bija [[rokasbumba 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumba]], kurā startēja [[Slovēnijas vīriešu rokasbumbas komanda|vīriešu komanda]].<ref name=SLO-Olympics>{{ziņu atsauce|title=Olympics: Slovenia hoping for several medals in Rio despite young team|url=http://www.sloveniatimes.com/olympics-slovenia-hoping-for-several-medals-in-rio-despite-young-team|date=3 August 2016|publisher=[[The Slovenia Times]]|accessdate=21 December 2016|archive-date={{dat|2018|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180124234411/http://www.sloveniatimes.com/olympics-slovenia-hoping-for-several-medals-in-rio-despite-young-team}}</ref> No 60 sportistiem 21 sportists bija ar [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] pieredzi. Viens no pieredzējušākajiem Slovēnijas delegācijas pārstāvjiem bija [[burāšana]]s leģenda un vairāku olimpisko medaļu īpašnieks [[Vasilijs Žbogars]]. Citi ievērojamākie slovēņu sportisti bija pasaules čempione, džudiste [[Tīna Trestajaka]], kanoe airētāji, vairākkārtēji pasaules čempioni, [[Peters Kauzers]] un [[Benjamins Savšeks]]. Slovēnija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]] (1 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas medaļu), ierindojoties [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|45. vietā]] pēc iegūto medaļu kopskaita.<ref>{{ziņu atsauce|title=Slovenian athletes return from Rio with four medals|url=http://www.sloveniatimes.com/slovenian-athletes-return-from-rio-with-four-medals|date=22 August 2016|publisher=The Slovenia Times|accessdate=21 December 2016|archive-date={{dat|2018|09|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180917143329/http://www.sloveniatimes.com/slovenian-athletes-return-from-rio-with-four-medals}}</ref> Zelta medaļu izcīnīja džudiste [[Tīna Trstenjaka]]. Šī bija otrā zelta medaļa [[džudo olimpiskajās spēlēs|džudo]] Slovēnijai. Sudraba medaļas izcīnīja kanoe airētājs [[Peters Kauzers]] un burātājs [[Vasilijs Žbogars]]. Vasilijam Žbogaram šī bija jau trešā olimpiskā medaļa.<ref>{{ziņu atsauce|title=Gold in Rio! Tina Trstenjak follows the footsteps of Urška Žolnir|url=http://www.rtvslo.si/news-in-english/gold-in-rio-tina-trstenjak-follows-the-footsteps-of-urska-zolnir/400037|date=10 August 2016|publisher=Radiotelevizija Slovenija|accessdate=21 December 2016}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title=Finn class sailor Žbogar wins silver|url=http://www.sloveniatimes.com/finn-class-sailor-zbogar-wins-silver|date=17 August 2016|publisher=The Slovenia Times|accessdate=21 December 2016|archive-date={{dat|2021|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518223510/https://sloveniatimes.com/finn-class-sailor-zbogar-wins-silver/}}</ref> Savukārt bronzas medaļu izcīnīja džudiste [[Anamari Velenšeka]]. [[Slovēnijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas karognesējs]] [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija burātājs Vasilijs Žbogars, bet [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa riteņbraucēja [[Tanja Žakeļa]].<ref name=flag-bearer>{{ziņu atsauce|title=Vasilij Žbogar bo slovenski zastavonoša v Riu|trans-title=Vasilij Žbogar will be Slovenia's flag bearer in Rio 2016|url=http://www.delo.si/sport/drugi-sporti/vasilij-zbogar-bo-slovenski-zastavonosa-v-riu.html|language=sl|accessdate=15 July 2016|publisher=[[Delo]]|date=14 July 2016|archive-date={{dat|2016|07|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160717085501/http://www.delo.si/sport/drugi-sporti/vasilij-zbogar-bo-slovenski-zastavonosa-v-riu.html}}</ref> == Medaļnieki == [[Attēls:Slovene medallists Rio 2016.jpg|thumb|Trīs no četriem olimpiskajiem medaļniekiem Slovēnijai [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: zelta medaļniece [[Tīna Trstenjaka]] un sudraba medaļnieki [[Vasilijs Žbogars]] un [[Peters Kauzers]].]] * '' Skatīt arī: [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Datums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Tīna Trstenjaka]] || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 63 kg|Sievietes, 63 kg]] || 9. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Vasilijs Žbogars]] || {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, Finn|Vīrieši, ''Finn'']] || 18. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Peters Kauzers]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, slaloms, K-1|Vīrieši, slaloms, K-1]] || 10. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Anamari Velenšeka]] || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sievietes, 78 kg|Sievietes, 78 kg]] || 9. augusts |} === Sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā (3 sporta veidi) || 1 || 2 || 1 || 4 |} == Dalībnieki == === Sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- | align=left| {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 4 || 6 || 10 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 4 || 2 || 6 |- | align=left| {{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}} || 17 || — || 17 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Triatlons|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || 4 || 6 || 10 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- ! Kopā (12 sporta veidi) || 34 || 26 || 60 |} === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Martins Bau]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Bezjaks]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Blažs Blagotinšeks]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dīns Bombačs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Božičs]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Darko Cingesars]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jure Dolenecs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Damīrs Dugoņičs]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Roks Drakšičs]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matejs Gabers]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Adriāns Gombocs]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Niks Henigmans]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Blažs Jancs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Luka Janežičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Peters Kauzers]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vids Kavtičniks]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Antons Kosmačs]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Urbans Lesjaks]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Boštjans Mačeks]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dāvids Miklavčičs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matejs Mohoričs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jans Polancs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vids Poteko]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Simons Razgors]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Roberts Renners]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Primožs Rogličs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Žans Rūdolfs]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Benjamins Savšeks]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Matevžs Skoks]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Gorazds Škofs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Simons Špilaks]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sašo Taļats]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anže Tavčars]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Bojans Tokičs]] ({{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Miha Zarabecs]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Urošs Zormans]] ({{osv|Rokasbumba|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Roberts Žbogars]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasilijs Žbogars]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Mihaels Žganks]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Polona Batageļa]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Teja Belaka]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Maruša Čerņula]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Živa Dvoršaka]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Daneja Grandoveca]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Polona Hercoga]] ({{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anja Klinara]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Urša Krageļa]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Veronika Macarola]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Mihalineca]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Mraka]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tjaša Odera]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Špela Perše]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tjaša Pintara]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Špela Ponomarenko]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Martina Rateja]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Janja Šegela]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Mateja Šimica]] ({{osv|Triatlons|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Šuteja]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tīna Trstenjaka]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sabīna Veita]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anamari Velenšeka]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tjaša Vozela]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Tanja Žakeļa]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180720202130/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/SLO/summer/2016/ Slovenia at the 2016 Rio de Janeiro Summer Games] [[Kategorija:Valstis 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Slovēnija olimpiskajās spēlēs|2016]] l4wdxxz9zvx8bbpkpgb8gfr1bcxs1dv 0 430653 4548115 4465510 2026-11-11T06:13:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548115 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Jekaterina Larionova | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Екатерина Ларионова'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|23}} | dz_viet = {{vieta|Kazahstāna|Uraļska}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=158}} | svars = {{mērv|kg=63}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = Uraļskas Pedagoģiskā koledža | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{KAZ}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{KAZ}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|līdz 63 kg}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2013]]|līdz 63 kg}} {{Medal|Competition|[[Āzijas čempionāts cīņas sportā|Āzijas čempionāti]]}} {{Medal|Bronza|[[2014. gada Āzijas čempionāts cīņas sportā|Astana 2014]] |līdz 63 kg}} {{Medal|Bronza|[[2015. gada Āzijas čempionāts cīņas sportā|Doha 2015]] |līdz 63 kg}} }} '''Jekaterina Larionova''' ({{val|ru|Екатерина Ларионова }}; dzimusi {{dat|1994|1|23}}) ir Kazahstānas [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], 2016. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja.<ref name=AZA>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.azattyq.org/a/kazakhstan-rio-larionova-bronza/27937662.html |title=Призер Олимпиады — бывший учитель физкультуры |accessdate=2019-05-26 |work= |publisher=Азаттык |date= 22 August 2016|language=ru }}</ref> == Biogrāfija == Jekaterina Larionova dzimusi Rietumu Kazahstānā Uraļskas pilsētā. Ar cīņu sāka nodarboties no septiņu gadu vecuma. Viņas pirmais treneris bija tēvs. Jekaterina uzvarēja 2008. gada Kazahstānas junioru čempionātā un saņēma ielūgumu uz junioru izlasi. No tā laika viņa piedalās starptautiskajās sacensībās. 2013. gadā, 19 gadu vecumā Jekaterina Larionova piedalījās pieaugušo pasaules čempionātā Budapeštā. Jau pirmajā kārtā jaunajai sportistei bija jācīnās ar desmitkārtējo pasaules un četrkārtīgo olimpisko čempioni [[Kaori Ičo]]. Lai gan šo cīņu viņa zaudēja, taču pēc tam, kad Ičo iekļuva finālā, radās iespēja gandarījuma cīņās pacīnīties par bronzas medaļu. Viņa šo iespēju pilnvērtīgi izmantoja, pirmajā cīņā uzvarēja 2011. gada pasaules čempioni ķīnieti Si Ločžomu, pēc tam divu olimpiāžu bronzas medaļu ieguvēju kolumbieti [[Žaklīna Renterija|Žaklīnu Renteriju]] un ieguva trešo vietu svara kategorijā līdz 63 kg. 2014. un 2015. gadā Larionova ieguva Āzijas čempionātu bronzas medaļas. 2016. gadā Larionova tika iekļauta Kazahstānas olimpiskajā komandā un piedalījās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Pirmajā cīņā viņa zaudēja Eiropas čempionei baltkrievietei [[Marija Mamašuka|Marijai Mamašukai]]. Pēc cīņas sporta noteikumiem, sportisti, kas zaudējuši finālā iekļuvušai cīkstonei, var piedalīties gandarījuma cīņās par bronzas medaļu. Mamašuka iekļuva finālā, un Larionova ieguva iespēju kļūt par bronzas medaļnieci. Pirmajā gandarījuma cīņā viņa tikās ar 2010. gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieci zviedrieti Hennu Johansoni un uzvarēja. Izšķirošajā cīņā viņa sacentās ar 2012. gada pasaules čempioni [[Jeļena Pirožkova|Jeļenu Pirožkovu]] (ASV). Piekāpjoties ar rezultātu 0 : 3, pēdējās cīņas minūtēs Jekaterina satvēra pretinieci un noguldīja ar lāpstiņām uz paklāja. Tādā veidā, kazahiete izrāva uzvaru un ieguva bronzas medaļu.<ref name=AZA /> Pēc olimpisko, 2017. gada sezonu Larionova izlaida traumas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://informburo.kz/novosti/bronzovaya-prizyorka-olimpiady-iz-kazahstana-poterpela-porazhenie-na-chm-po-borbe-79306.html |title=Бронзовый призёр Олимпиады из Казахстана потерпела поражение на ЧМ по борьбе |accessdate=2019-05-30 |work= |publisher=informburo.kz |date=23 October 2018 |language=ru |archive-date=2019-05-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190530051456/https://informburo.kz/novosti/bronzovaya-prizyorka-olimpiady-iz-kazahstana-poterpela-porazhenie-na-chm-po-borbe-79306.html }}</ref> 2018. gada pasaules čempionātā startēja neveiksmīgi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Larionova, Jekaterina}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas cīkstoņi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Kazahstānas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] gdk7wbtapv40faa4f7gs5ieutio6y6w 0 432122 4547863 4431483 2026-11-10T17:41:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547863 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grabova | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65122 |title=Informācija par objektu: Grabova |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = | latd = 56.1782 | latNS = N | longd = 27.4285 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Grabova''' ir ciems [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 256 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Olovecas ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2128/|title=Olovecs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 23.novembrī|date=|archive-date={{dat|2023|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231101084943/https://www.ezeri.lv/database/2128/}}</ref>, [[Križovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1409/|title=Križovs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 23.novembrī|date=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 12 sētas ar 50 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Andrupenes pagasta ciemi}} gz5qkb0ardlt70provp3ks9ab48kdui 0 432344 4548147 4431792 2026-11-11T08:35:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548147 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Jusi |settlement_type = Skrajciems |image_skyline = <!-- miesta attēls --> |image_caption = <!-- attēla paraksts --> |pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_type2 = Pagasts |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] |subdivision_name2 = [[Griškānu pagasts]] |established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> |established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> |established_title2 = |established_date2 = |area_total_km2 = |area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |population_as_of = 2026 |population_footnotes = <ref name="lgia">{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=4341|title=Informācija par objektu: Jusi|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> |population_total = 23 |population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> |latd = 56 |latm = 27 |lats = 50 |latNS = N |longd = 27 |longm = 20 |longs = 18 |longEW = E |elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> |elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> |postal_code_type = Pasta nodaļa |postal_code = LV-4601 Rēzekne-1 }} '''Jusi''' ir apdzīvota vieta [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastā]]. Izvietojusies pagasta dienvidrietumu pierobežā {{nobr|8 km}} attālumā no pagasta centra [[Sprūževa]]s, {{nobr|5,7 km}} no novada centra [[Rēzekne]]s un {{nobr|248 km}} no [[Rīga]]s. == Vēsture == 1897. gadā katoļu ciemā bija 7 sētas. 2021. gada martā Jusu bijušā vasarnīcu kooperatīva “Centība” teritoriju, 8,77 [[hektārs|ha]] platībā, iekļāva [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] [[Pleikšņi|Pleikšņu]] ciemā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/attistiba-un-planosana/rezeknes-novada-teritorijas-planojums-2020/|title=Rēzeknes novada teritorijas plānojums 2020|website=rezeknesnovads.lv|accessdate={{dat|2021|4|3||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210810123621/https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/attistiba-un-planosana/rezeknes-novada-teritorijas-planojums-2020/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/106677247/show_history?type=house|title=Adresācijas objekta vēsture: Centība 31|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2021|4|3||bez}}}}</ref> == Iedzīvotāju skaits == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none |percentages=off |cols=2 |1897|51 |2004|16 |2009|22 |2015|24 |2016|22 |2017|20 |2018|22 |2020|25 |2021|23 |2022|18 |2023|22 |2024|25 |2025|26 |2026|23 |source=<ref name="lgia"/> }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Griškānu pagasta ciemi}} 02l7t9nozhovjzsmc69k6783hba8bb4 0 434798 4548195 4129336 2026-11-11T11:43:40Z Meistars Joda 781 4548195 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Dvīņi | attēls = Twins Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Twins'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Aivans Raitmans]] | producents = Aivans Raitmans | scenārija autors = * [[Viljams Deiviss]] * [[Timotijs Heriss]] * [[Viljams Osborns]] * [[Heršels Veingrods]] | galvenajās lomās = * [[Arnolds Švarcenegers]] * [[Denijs DeVito]] * [[Kellija Prestone]] * [[Hloja Veba]] * [[Bonija Bārtleta]] * [[Tonijs Džejs]] | mūzika = * [[Džordžess Delerū]] * [[Rendijs Edelmans]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1988|12|9|}} | ilgums = 104 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/twins-1988|title=Twins|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 8, 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190608155833/https://bbfc.co.uk/releases/twins-1988|archivedate={{dat|2019|06|08||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=twins.htm|title=Twins (1988)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= June 8, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|216,6 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Dvīņi"''' ({{val|en|Twins}}) ir 1988. gada [[kinokomēdija]], kas balstīta uz Elmorea Leonarda tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors un producents ir [[Aivans Raitmans]]. Galvenās lomas atveido [[Arnolds Švarcenegers]], [[Denijs DeVito]], [[Kellija Prestone]], [[Hloja Veba]], [[Bonija Bārtleta]] un [[Tonijs Džejs]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1988|12|9||bez}}. Fiziski attīstītais, bet naivais Džūliuss Benedikts, kurš uzaudzis uz kādas Okeānijas salas, dodas uz Losandželosu, lai sameklētu savu dvīņubrāli Vinsentu — neliela auguma siržu lauzēju, kurš mēdz iesaistīties sīkos noziegumos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Aivans Raitmans}} [[Kategorija:1988. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:Aivana Raitmana filmas]] 7duzd4wjen1nsj917ve3xx7wpez4mtp 0 435665 4548168 4249436 2026-11-11T10:29:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548168 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Ramans | vārds_orig = | attēls = Jānis Ramans.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Bērzaunes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1957 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|VFR|Lībeka|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs, diplomāts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Ramans''' (1871—1957) bija latviešu [[luterāņi|luterāņu mācītājs]], Latvijas diplomātiskais pārstāvis, pēc tam pilnvarotais pārstāvis [[Igaunija|Igaunijā]] (1918—1920).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=gar%C4%ABdznieks&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1 |title=letonika.lv |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260309141008/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=gar%C4%ABdznieks&n=15&s=45&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1871. gada 17. augustā [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagastā]]. Studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1899—1905), 1907. gadā ordinēts par [[Rīgas Sv. Jāņa draudze]]s mācītāja adjunktu un par [[Doles draudze]]s mācītāju. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Igauniju, kur bija [[ticības mācība]]s skolotājs un latviešu bēgļu draudzes mācītājs. 1916. gada 9. un 10. martā viņš [[Pēterpils|Pēterpilī]] piedalījās latviešu evaņģēlisko luterāņu mācītāju konferencē.<ref>[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219786170 23. lekcija. 1917. gada revolūcija un tās iespaids uz Latviju. Latvijas ev-lut. Baznīcas pagaidu konsistorijas nodibināšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190611224404/http://robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture |date={{dat|2019|06|11||bez}} }} [[Roberts Feldmanis]] 1993. gada 5. maijā</ref> [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 18. februārī viņš kopā ar Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] parakstīja vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdības premjerministru un Kara ministru [[Konstantīns Petss|Konstantīnu Petsu]] par latviešu karaspēka daļu formēšanu Igaunijas teritorijā no tur esošo bēgļu un karavīru vidus, par sniegto palīdzību solot [[Valka]]s pilsētu, kā arī piecus [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] un divus [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pagastus.<ref>[http://www.la.lv/si-diena-vesture-45 1919. gada 18. februārī. Zemitāns atdod Latvijas pagastus igauņiem] [[Viesturs Sprūde]] la.lv 2019. gada 18. februārī</ref> Kad 1920. gada 5. janvārī par sūtni Igaunijā iecēla [[Markuss Gailītis|Markusu Gailīti]], J.Ramans turpināja strādāt par sūtniecības padomnieku, vienlaikus izpildot Latvijas konsula pienākumus. 1920. gada 10. maijā viņš atlūdzās no amata un atgriezās dzimtenē, lai turpinātu strādāt par mācītāju Doles draudzē.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/61079 Kad mūsu nākotne izšķīrās frontē un pie sarunu galda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190616054652/https://www.vestnesis.lv/ta/id/61079 |date={{dat|2019|06|16||bez}} }} Rihards Treijs, "[[Latvijas Vēstnesis]]" Nr. 54 (2629), 2002. gada 10. aprīlī</ref> Viņš bija [[LELB]] vikārmācītājs Lielsalacas, Seces, Zasu un Doles draudzēs (1922—1931), tad Seces un Doles draudžu vikārmacītājs (1931—1935), pēc 1935. gada Seces draudzes mācītājs. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada jūlijā iecelts par Doles draudzes mācītāju.<ref>[http://biographien.lv/R_dizc.html biographien.lv] </ref> Bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis goda filistrs.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Fraternitas Lataviensis 1926-1976|last=Šilde|first=Ādolfs|year=1977|location=Toronto|pages=44-45}}</ref> Miris 1957. gada 11. janvārī Lībekā, Vācijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas sūtnis Igaunijā|pilnvarotais pārstāvis Igaunijā]] | periods = 1918 — 1920 | pēc = [[Markuss Gailītis]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ramans, Jānis}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Igaunijā]] [[Kategorija:Luterāņu mācītāji]] ksh40eyk2m6sm9w65l3mh6t6l8wayyt 0 437108 4548041 3909072 2026-11-11T00:57:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548041 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = basģitārists | Vārds = Ilvars Zālītis | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1959|11|27}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Mazsalaca|td=Latvija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2019|2|5|1959|11|27}} | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = mūziķis | Instrumenti = [[basģitāra]] | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = * Barometrs * Vitamīns * [[Jauns Mēness]] * [[K. Remonts]] * [[Lādezers (grupa)|Lādezers]] * [[F... Art]] * [[Slēģi]] | Mlapa = |Dzimums = V }} '''Ilvars Zālītis''' (dzimis {{dat|1959|11|27}}, miris {{dat|2019|2|5}}) bija [[latvieši|latviešu]] mūziķis, basģitārists == Biogrāfija == Dzimis [[Mazsalaca|Mazsalacā]], piecpadsmit gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Valmiera|Valmieru]], kur spēlēja vidusskolas ansamblī. Pēc vidusskolas pabeigšanas pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās [[Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā]]. 1970. gadu beigās Ilvars Zālītis iesaistās [[Inrigo Arājs|Inrigo Arāja]] izveidotajos ansambļos — [[Salacgrīva]]s "Barometrā" un Valmieras slimnīcas ansamblī "Vitamīns", pēdējā viņš muzicē kopā ar 17 gadus veco studiju biedreni [[Olga Rajecka|Olgu Rajecku]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Miris "Jauns Mēness" otrā sastāva basģitārists Ilvars Zālītis |url=https://www.tvnet.lv/6517060/miris-jauns-meness-otra-sastava-basgitarists-ilvars-zalitis |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |publisher=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|2|6||bez}}}}</ref> 1981. gadā Ilvars sāk strādāt [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] par skaņu inženieri. Vēlāk par skaņu inženieri un tehniķi strādāja arī [[Radio SWH]]. Bija skaņu režisors filmām "[[Mājup]]" (2001), "[[Līvs ar otu]]" (2005), "[[Akmeņi debesīs]]" (2007), "[[Džona Doreda sala]]" (2007) un "[[Sirreālisma gultā. Sukuts]]" (2007).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies "Jauns mēness" mūziķis un LTV skaņu režisors Ilvars Zālītis |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/317149-muziba-devies-jauns-meness-muzikis-un-ltv-skanu-rezisors-ilvars-zalitis |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190712164711/https://jauns.lv/raksts/zinas/317149-muziba-devies-jauns-meness-muzikis-un-ltv-skanu-rezisors-ilvars-zalitis |archivedate={{dat|2019|07|12||bez}} }}</ref> == Apbalvojumi == 2004. gadā Ilvars Zālītis saņēma Latvijas Televīzijas balvu kā labākais skaņu režisors.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies mūziķis un ilggadējs LTV skaņu režisors Ilvars Zālītis |url=http://www.la.lv/muziba-devies-muzikis-un-ilggadejs-ltv-skanu-rezisors-ilvars-zalitis |website=la.lv |accessdate={{dat|2019|7|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251025002843/https://www.la.lv/muziba-devies-muzikis-un-ilggadejs-ltv-skanu-rezisors-ilvars-zalitis }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190712164711/https://www.filmas.lv/person/885/ profils] portālā ''filmas.lv'' {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zālītis, Ilvars}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] h0gkieionu9riqdh5tibxarww1utxoa 0 439358 4548160 4459585 2026-11-11T09:38:32Z ~2026-59807-79 153151 4548160 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-sixtynine.png|thumb|250px|69. poza no felācijas perspektīvas]] [[Attēls:Wiki-sixtynine-male.jpg|thumb|250px|69. poza starp diviem vīriešiem]] [[Attēls:Lesbian sexual position 3.jpg|thumb|250px|69. poza starp divām sievietēm]] neērta arī partneriem ar būtisku auguma atšķirību. == Vēsture == Termins "sešdesmit deviņi" jeb {{val|fr|soixante-neuf}} ir [[eifēmisms|eifēmistiska]] franču izcelsmes apzīmējuma tulkojums. Agrākais zināmais šī jēdziena lietojums datējams ar 1790. gadiem, kad to izmantoja darbā "Prostitūtas katehisms", kura autorība tiek piedēvēta agrīnajai [[Franču revolūcija]]s līderei Annai Žozefai Teruānai de Merikūrai. Pētnieks Geršons Legmens norādīja, ka šī poza pazīstama vismaz kopš [[Senā Roma|senās Romas]] laikiem. Agrākais nepārprotamais 69. pozas attēlojums saglabājies uz [[eļļas lampa]]s Minhenes muzejā, kas datēta ar Romas ķeizaru periodu. Otrs līdzīgs attēlojums atrodams uz tā paša laikmeta lampas [[Iraklija]]s arheoloģijas muzejā [[Grieķija|Grieķijā]]. [[Hinduisms|Hinduistu]] tempļa skulptūra no Elefantas salas svētajām alām pie [[Mumbaja]]s [[Indija|Indijā]], kas attēlo šo pozu ar stāvošu vīrieti, kurš tur sievieti uz pleciem, 18. gadsimta beigās tika atvesta uz Angliju. Skulptūra apspriesta un ilustrēta Ričarda Peina Naita darbā "A Discourse on the Worship of Priapus", kuru 1786. gadā privāti izdeva Londonas Diletantu biedrība. Šī poza pieminēta arī [[Kāmasūtra|Kāmasūtrā]] — kā viens no orālā seksa paveidiem. == Apraksts == Heteroseksuālā variantā vienlaikus notiek [[kunilings]] un [[felācija]]. Optimālie pozas varianti ir "''sieviete augšā''" vai "''abi partneri uz sāniem''". Variants "''sieviete apakšā''" sievietei mēdz būt neērts, jo līdz ar partnera svaru viņai ir ierobežotas iespējas regulēt [[Dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] iekļūšanas dziļumu mutē. 69. pozu mēdz papildināt ar manuālu dzimumorgānu vai [[anālā atvere|anālu]] stimulāciju, kā arī [[anilings|anilingu]]. == Atveidojums kultūrā == 69. poza vēstures gaitā atveidota daudzos mākslas darbos. Tā redzama [[Hinduisms|hinduistu]] tempļu [[skulptūra|skulptūrās]] Khadžuraho un dažādās [[Kāmasūtra]]s ilustrācijās, kā arī japāņu mākslinieka [[Hokusai]] zīmējumos. Eiropas mākslā šo pozu attēlojuši, piemēram, beļģu gravieris Felisjēns Ropss (1865) un dāņu māksliniece Gerda Vegenere (1925). === Interneta mīms === Saistībā ar seksa pozu skaitlis "69" ir kļuvis par [[mīms|interneta mīmu]]: ja kādā sarunā parādās šis skaitlis, lietotāji uz to atbild ar vārdu "''nice''" (jauki), tādējādi ironiski netieši norādot, ka skaitļa lietojums it kā bijis tīšs. Pateicoties saistībai ar pozu, šajās tiešsaistes kopienās "69" tiek dēvēts par "seksa skaitli", līdzīgi kā skaitlis 420 [[marihuāna]]s kultūrā tiek dēvēts par "zāles skaitli". == Galerija == <gallery> Lakshmana Temple 03.jpg|Reljefa fragments [[Kāmasūtra]]s motīviem [[Hinduisms|hinduistu]] templī Khadžuraho [[Indija|Indijā]] 69ing.png|69. poza no kunilinga perspektīvas Felicien Rops 69.jpg|Felisjēna Ropsa [[gravīra]] ''Le Diable au Corps'' (1865) 1925 Wegener Les Delassements dEros 06 anagoria.JPG|Gerdas Vegeneres [[akvarelis]] ''Les Délassements d'Éros'' (1925) Man en vrouw de liefde bedrijvend op vloerkleed-Rijksmuseum RP-P-2008-14.jpeg|[[Hokusai]] zīmējums </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sekss]] [[Kategorija:Seksa pozas]] [[Kategorija:Orālais sekss]] bw3h2zh7t4af7lajhfubpsi4vx6myjs 4548162 4548160 2026-11-11T09:49:53Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-59807-79|~2026-59807-79]] ([[User talk:~2026-59807-79|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4548160 4548162 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-sixtynine.png|thumb|250px|69. poza no felācijas perspektīvas]] [[Attēls:Wiki-sixtynine-male.jpg|thumb|250px|69. poza starp diviem vīriešiem]] [[Attēls:Lesbian sexual position 3.jpg|thumb|250px|69. poza starp divām sievietēm]] '''69. poza''', arī '''sešdesmit deviņi''', ir viena no pazīstamākajām [[orālais sekss|orālā seksa]] [[Seksa pozas|pozām]], kurā partneri novietojas tā, lai katra mute atrastos otra [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]] tuvumā. Tā ļauj veikt abpusēju orālu stimulāciju vienlaikus. Nosaukums ir saistīts ar to, ka partneru ķermeņi atrodas tieši tādā pozīcijā kā sešinieks pret devītnieku skaitlī [[69 (skaitlis)|69]].<ref>[https://www.tvnet.lv/6272521/erotikas-augstaka-virsotne-poza-69 Erotikas augstākā virsotne — poza "69"]</ref> Pozu var praktizēt gan starp vīrieti un sievieti, gan starp diviem viena dzimuma partneriem. Kaut arī abi partneri vienlaicīgi sniedz un saņem stimulāciju, [[orgasms|orgasmu]] šādi sasniegt nav viegli, jo uzmanība dalās starp savu baudu un partnera apmierināšanu. Tāpēc 69. poza bieži ir daļa no dzimumakta priekšspēles. Poza var būt neērta arī partneriem ar būtisku auguma atšķirību. == Vēsture == Termins "sešdesmit deviņi" jeb {{val|fr|soixante-neuf}} ir [[eifēmisms|eifēmistiska]] franču izcelsmes apzīmējuma tulkojums. Agrākais zināmais šī jēdziena lietojums datējams ar 1790. gadiem, kad to izmantoja darbā "Prostitūtas katehisms", kura autorība tiek piedēvēta agrīnajai [[Franču revolūcija]]s līderei Annai Žozefai Teruānai de Merikūrai. Pētnieks Geršons Legmens norādīja, ka šī poza pazīstama vismaz kopš [[Senā Roma|senās Romas]] laikiem. Agrākais nepārprotamais 69. pozas attēlojums saglabājies uz [[eļļas lampa]]s Minhenes muzejā, kas datēta ar Romas ķeizaru periodu. Otrs līdzīgs attēlojums atrodams uz tā paša laikmeta lampas [[Iraklija]]s arheoloģijas muzejā [[Grieķija|Grieķijā]]. [[Hinduisms|Hinduistu]] tempļa skulptūra no Elefantas salas svētajām alām pie [[Mumbaja]]s [[Indija|Indijā]], kas attēlo šo pozu ar stāvošu vīrieti, kurš tur sievieti uz pleciem, 18. gadsimta beigās tika atvesta uz Angliju. Skulptūra apspriesta un ilustrēta Ričarda Peina Naita darbā "A Discourse on the Worship of Priapus", kuru 1786. gadā privāti izdeva Londonas Diletantu biedrība. Šī poza pieminēta arī [[Kāmasūtra|Kāmasūtrā]] — kā viens no orālā seksa paveidiem. == Apraksts == Heteroseksuālā variantā vienlaikus notiek [[kunilings]] un [[felācija]]. Optimālie pozas varianti ir "''sieviete augšā''" vai "''abi partneri uz sāniem''". Variants "''sieviete apakšā''" sievietei mēdz būt neērts, jo līdz ar partnera svaru viņai ir ierobežotas iespējas regulēt [[Dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] iekļūšanas dziļumu mutē. 69. pozu mēdz papildināt ar manuālu dzimumorgānu vai [[anālā atvere|anālu]] stimulāciju, kā arī [[anilings|anilingu]]. == Atveidojums kultūrā == 69. poza vēstures gaitā atveidota daudzos mākslas darbos. Tā redzama [[Hinduisms|hinduistu]] tempļu [[skulptūra|skulptūrās]] Khadžuraho un dažādās [[Kāmasūtra]]s ilustrācijās, kā arī japāņu mākslinieka [[Hokusai]] zīmējumos. Eiropas mākslā šo pozu attēlojuši, piemēram, beļģu gravieris Felisjēns Ropss (1865) un dāņu māksliniece Gerda Vegenere (1925). === Interneta mīms === Saistībā ar seksa pozu skaitlis "69" ir kļuvis par [[mīms|interneta mīmu]]: ja kādā sarunā parādās šis skaitlis, lietotāji uz to atbild ar vārdu "''nice''" (jauki), tādējādi ironiski netieši norādot, ka skaitļa lietojums it kā bijis tīšs. Pateicoties saistībai ar pozu, šajās tiešsaistes kopienās "69" tiek dēvēts par "seksa skaitli", līdzīgi kā skaitlis 420 [[marihuāna]]s kultūrā tiek dēvēts par "zāles skaitli". == Galerija == <gallery> Lakshmana Temple 03.jpg|Reljefa fragments [[Kāmasūtra]]s motīviem [[Hinduisms|hinduistu]] templī Khadžuraho [[Indija|Indijā]] 69ing.png|69. poza no kunilinga perspektīvas Felicien Rops 69.jpg|Felisjēna Ropsa [[gravīra]] ''Le Diable au Corps'' (1865) 1925 Wegener Les Delassements dEros 06 anagoria.JPG|Gerdas Vegeneres [[akvarelis]] ''Les Délassements d'Éros'' (1925) Man en vrouw de liefde bedrijvend op vloerkleed-Rijksmuseum RP-P-2008-14.jpeg|[[Hokusai]] zīmējums </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sekss]] [[Kategorija:Seksa pozas]] [[Kategorija:Orālais sekss]] mnb9ytmfyqf3xc36vxjv1clyq2qjee0 0 441455 4548087 4465463 2026-11-11T04:52:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548087 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jans Andžejs Plāters | vārds_orig = ''Jan Andrzej Plater'' | attēls = POL COA Plater-Zyberk.svg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1626 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1696 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 24 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = Gothards Plāters, Elizabete, dzimusi Tīzenhauzena | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marijas Ludvika, dzimusi Grothusa | bērni = [[Jans Ludvigs Plāters]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jans Andžejs Plāters''' ({{val|pl|Jan Andrzej Plater z Broelu herbu własnego}}; dzimis [[1626]]. gadā, miris {{dat|1696|2|24}}) bija grāfs, [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]s valsts darbinieks, [[Inflantijas vaivads]] no 1695. līdz 1696. gadam, [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižas]] īpašnieks. 1695. gadā pārgāja katoļticībā, tāpēc viņa dēls, [[Krāslavas muiža]]s pirmais īpašnieks [[Jans Ludvigs Plāters]] atdeva katoļiem [[Indricas baznīca|Indricas baznīcu]]. == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20191022113348/http://latgalesdati.du.lv/persona/11030 Jans Andžejs Plāters portālā Latgales dati] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plāters, Jans Andžejs}} [[Kategorija:1626. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1696. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] [[Kategorija:Plāteri]] sg6k06g4sozuoe72oy2y61tldulnkgo 0 442114 4548106 4511176 2026-11-11T05:34:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548106 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunjelgavas_kapi.jpg|thumb|right|250px|Jaunjelgavas kapi]] '''Jaunjelgavas pilsētas kapsēta''' ir kapsēta [[Jaunjelgava]]s austrumos, pie [[Meža iela (Jaunjelgava)|Meža ielas]] un [[Mārtiņa Baltā baznīca|Mārtiņa Baltās baznīcas]]. Kapsētas platība ir 2,24 ha, tās juridiskā adrese ir Meža iela 16. Tā pieder Jaunjelgavas novada pašvaldībai.<ref>[https://nekropole.info/lv/Jaunjelgava-Meza-iela-16 Jaunjelgava, Meža iela 16] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922103232/https://nekropole.info/lv/Jaunjelgava-Meza-iela-16 |date={{dat|2019|09|22||bez}} }}, nekropole.info. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> 1926. gadā 18. novembrī kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai.<ref>[https://latvijaspieminekli.lv/jaunjelgava-piemineklis-atbrivosanas-cinas-krituso-karaviru-pieminai/ Jaunjelgava Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922103233/https://latvijaspieminekli.lv/jaunjelgava-piemineklis-atbrivosanas-cinas-krituso-karaviru-pieminai/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> Viena no Latvijas vietām, kas ir visvairāk skarta no [[Sahalīnas dižsūrene]]s invāzijas.<ref>[https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Invaz_sugas_faktu_lapas_augi_sahalinas_dizsurene.docx Sahalīnas dižsūrene — Dabas aizsardzības pārvade] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922103233/https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Invaz_sugas_faktu_lapas_augi_sahalinas_dizsurene.docx |date={{dat|2019|09|22||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jaunjelgava]] [[Kategorija:Kapsētas Latvijā]] loomwrao0b8jnhh2jvzudogmmayg336 0 443847 4548171 4244623 2026-11-11T10:41:39Z Kent Wang 151089 Atjaunināt fotoattēlu (Nave of Basílica do Bom Jesus do Monte (Braga) 58.jpg) • Izmantot attēlu no Vikidatiem 4548171 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kalna Labā Jēzus kalvārija | native_name = ''Santuário do Bom Jesus do Monte'' | former_names = | alternate_names = | map = Portugāle#Eiropa | status = | image = {{#property:P18}} | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = [[baroks]], [[rokoko]], [[klasicisms]] | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Braga]], [[Bragas distrikts]], {{POR}} | latd = 41.554944 | latNS = N | longd = 8.377028 | longEW = W | groundbreaking_date = | start_date = 1772. gads | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = 57 m | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = http://www.bomjesus.pt | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Bonžezusa du Monte kalvārija Bragā | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iv | designation1_date = 2019 <small>(43. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1590 1590] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Kalna Labā Jēzus kalvārija''' ({{val|pt|Santuário do Bom Jesus do Monte}}) ir 17./18. gadsimtā celts reliģiozās arhitektūras komplekss - [[kalvārija]], kas atrodas [[Portugāle]]s pilsētā [[Braga|Bragā]]. Viena no greznākajām kalvārijām, kas celta [[kontrreformācija]]s laikā. Ansamblis, kurā ietilpst 116 metrus augstas kāpnes ar baznīcu kalna galā, ieturēts [[baroks|baroka]] stilā, ar [[rokoko]] un [[klasicisms|klasicisma]] elementiem. 2019. gadā kompleksu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. ==Galerija== <gallery> Bom xesus - panoramio.jpg Bom Jesus 2017 (2).jpg Bom Jesus do Monte (15590107090).jpg Elevador do Bom Jesus 2017 (2).jpg Endless sadness (8237264003).jpg Nave of Basílica do Bom Jesus do Monte (Braga) 58.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Kalvārijas]] 5lci35vbfi2vjdis3jnrgu0r5bd7yid 0 443908 4547820 4465240 2026-11-10T15:14:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547820 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Gajoka koka tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Gajkovskij most.jpg |attēla paraksts = 1918. gada foto |karte = | plat_d = 55 | plat_m = 51 | plat_s = 39 | plat_NS = N | gar_d = 26 | gar_m = 32 | gar_s = 04 | gar_EW = E |kartes_paraksts = |karte_alt_teksts = |alt_karte = |reljefa_karte = |kartes_izmērs = |oficiāl nosaukums = |transporta veids = |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = {{flaga|Latvija}}[[Daugavpils]] |apkalpo = |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = [[koks]] |posmu skaits = |balstu skaits = 13<ref name=ld>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavas plūdu dēļ iznīcināts Gajoka koka tilts Daugavpilī |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/4350 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161127214519/http://latgalesdati.du.lv/notikums/4350 }}</ref> |posma garums = |garums = |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = 1916—1917 |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = 1922<ref name=ld/> |izmaksas = |citas daļas = }} '''Gajoka tilts''' bija koka tilts pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savienoja [[Gajoks|Gajoka]] un [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimes. Uzbūvēts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās. 1919. gada kauju laikā tika daļēji sagrauts, 1920. gadā to atjaunoja poļu armijas karavīri, kas piedalījās [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Poļu karaspēka komandieris E. Ridzs-Smiglijs apskata Gajoka tilta atjaunošanu 1920. gadā. |url=http://latgalesdati.du.lv/foto/318 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191020081629/http://latgalesdati.du.lv/foto/318 }}</ref> 1922. gadā Daugavpils pilsētas vadība pieņēma lēmumu aizdedzināt tiltu, jo [[Pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas ledus masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi.<ref name=ld/> == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Tilti Daugavpilī]] [[Kategorija:Tilti Latvijā]] [[Kategorija:Daugava]] oc5f1lpdxd9t3xf15e80yv11poyw40j 0 446151 4547993 3150903 2026-11-10T21:32:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547993 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Heinrihs Johans fon Jannavs | vārds_orig = Heinrich Johann von Jannau | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1753 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 23 | dz_vieta = Holstres muiža, [[Rīgas guberņa]]<br />(tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1821 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Laiuse]], [[Vidzemes guberņa]]<br />(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Heinrihs Georgs fon Jannavs]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Laiuse kirik.jpg|thumb|270px|Laiuses baznīca.]] '''Heinrihs Johans fon Jannavs''' ({{val|de|Heinrich Johann von Jannau}}, 1753—1821) bija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] [[Vidzemes guberņa]]s teologs un vēsturnieks, [[dzimtbūšana]]s pretinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1753|2|23}} [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes apriņķa]] Holstres muižas (''Holstfershof'') pārvaldnieka Frīdriha Gustava Jannava ģimenē. Mācījās [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolā]] pie [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera]], studēja teoloģiju [[Getingenes Universitāte|Getingenes universitātē]]. Pēc atgriešanās dzimtenē 1776. gadā viņš sāka strādāt par adjunktu [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķa]] [[Pelva]]s draudzes novadā, vēlāk bija [[Laiuse]]s draudzes novada luterāņu mācītājs (1779—1821), no 1814. gada prāvests, no 1819. gada Vidzemes konsistorijas padomnieks. Miris {{dat|1821|1|18}} Laiusē.<ref>[https://bbld.de/0000000417370796 Baltische Historische Kommission (BHK)]</ref> == Darbi == * [https://web.archive.org/web/20171223042647/http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/2089/sittenundzeit.pdf?sequence=1&isAllowed=y Sitten und Zeit, ein Memorial an Lief- und Ehstlands Väter] (1781) * [https://web.archive.org/web/20210128160940/http://dspace.ut.ee/handle/10062/25402 Provinzialblätter an das lief- und ehstländische Publikum] (1786) * [https://web.archive.org/web/20171223042727/http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/2123/jannausklaverey.pdf?sequence=2&isAllowed=y Geschichte der Sklaverey und Charakter der Bauern in Lief- und Ehstland] (1786) * [https://web.archive.org/web/20200812132034/http://dspace.ut.ee/handle/10062/25382 Die Sophisterey in Ehstland, Ein Fragment an Herrn A. v. Kotzebue] (1787) * [https://web.archive.org/web/20201127151618/http://dspace.ut.ee/handle/10062/38534 Geschichte von Lief- und Ehstland pragmatisch vorgetragen][https://web.archive.org/web/20201127153034/http://dspace.ut.ee/handle/10062/38233] (1793, 1796) <gallery> Vidzemes un Igaunijas pragmatiski izklāstītā vēsture.png|Vidzemes un Igaunijas pragmatiski izklāstītā vēsture (1793) Geschichte der Sklaverey und Charakter der Bauern in Lief- und Ehstland.jpg|Verdzības vēsture un zemnieku raksturs Vidzemē un Igaunijā (1786) </gallery> == Literatūra == * Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. [[Ķelne]], [[Vīne]]: Böhlau Verlag, 1977. gads == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jannavs, Heinrihs Johans fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas teologi]] [[Kategorija:Igaunijas rakstnieki]] sro57hg7r5xwmqfhmdjyhwowe1qom5c 0 448477 4547756 4161638 2026-11-10T12:38:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547756 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | klase = Magnoliopsida | attēls = Sycomoros old.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Ficus sycomorus|Sikomore}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | nosaukums = | rinda = Rosales | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Moraceae | dzimta_lv = Zīdkoku dzimta | ģints = Ficus | ģints_lv = Fikusi | suga = | suga_lv = | binomial = Ficus | autors = Tourn. ex L. }} '''Fikusi''' (''Ficus'') ir ģints [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtā]], kurā ietilpst aptuveni 850 [[Koks|koku]], [[Krūms|krūmu]] u.c. augu sugu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Sunset Western Garden Book|last=|first=|publisher=|year=1995|isbn=978-0-37603-851-7|location=|pages=}}</ref> Dabā fikusi ir sastopami [[Tropu josla|tropu joslā]] ar dažiem izņēmumiem, kas aug arī [[Mērenā josla|mērenajā joslā]]. Lielākā daļa fikusu sugu ražo ēdamas vīģes, kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai [[fauna]]i. Lietošanai uzturā cilvēkiem visbiežāk un jau kopš [[Senie laiki|antīkās vēstures]] tiek audzēts [[vīģeskoks]]. Tropos fikusiem arī ir liela kulturāla nozīme — gan kā reliģiskam simbolam, gan praktisku iemeslu dēļ. Fikusu ģints ir morfoloģiski un funkcionāli daudzveidīga ģints, kuras sugas nosedz plašu [[Ekoloģiskā niša|ekoloģisko nišu]] klāstu; lielākā daļa augu ir mūžzaļi, bet dažas lapkoku sugas ir [[Endēms|endēmiskas]] un sastopamas tikai ārpus tropu joslas un augstienēs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Handbook of Flowering|url=https://books.google.lv/books?id=ZcTP7Kb01NAC&pg=PA331&redir_esc=y&hl=lv#v=onepage&q&f=false|publisher=CRC Press|date=1989-08-31|isbn=978-0-8493-3916-5|first=Abraham H.|last=Halevy}}</ref> Fikusu sugām ir raksturīga unikāla ziedkopu uzbūve un ļoti konkrēta [[Apputeksnēšana|apputeksnēšanās]] metode, izmantojot ''[[Agaonidae]]'' dzimtas [[lapsenes]].<ref name=":0" /> Fikusu sugas var būt grūti atšķirt, bet fikusu ģints kā tāda ir viegli atpazīstama — daudzām sugām ir [[gaisa saknes]] un augļi ir vīģes. == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas (nepilns saraksts):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:327905-2|title=Ficus Tourn. ex L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-10-22|language=en|archive-date=2024-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420202220/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:327905-2}}</ref> * [[Kaučuka gumijkoks]] (''Ficus elastica'') * [[Vīģeskoks]] (''Ficus carica'') * ''Ficus aspera'' <small>G.Forst.</small> * ''Ficus assamica'' <small>Miq.</small> * ''Ficus auriculata'' <small>Lour.</small> * ''Ficus dammaropsis'' <small>Diels</small> * ''Ficus deltoidea'' <small>Jack</small> * ''Ficus erecta'' <small>Thunb.</small> * ''Ficus fraseri'' <small>Miq.</small> * ''Ficus fulva'' <small>Reinw. ex Blume</small> * ''Ficus ingens'' <small>Miq.</small> * ''Ficus mutabilis'' <small>Bureau</small> * ''Ficus nervosa'' <small>Heyne ex Roth</small> * ''Ficus nymphaeifolia'' <small>Mill.</small> * ''Ficus pulchella'' <small>Schott</small> * ''Ficus pumila'' <small>L.</small> * ''Ficus religiosa'' <small>L.</small> * ''Ficus sansibarica'' <small>Warb.</small> * ''Ficus sycomorus'' <small>L.</small> * ''Ficus triradiata'' <small>Corner</small> * ''Ficus watkinsiana'' <small>F.M.Bailey</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Ficus aspera kz1.JPG|''Ficus aspera'' augļi Attēls:Ficus-dammaropsis-03.jpg|''Ficus dammaropsis'' Attēls:Ficus ingens, habitus, b, Skeerpoort.jpg|''Ficus ingens'' Attēls:Ficus nervosa 06a.JPG|''Ficus nervosa'' Attēls:Ficus pumila - Climbing fig at Thenmala 2014 (8).jpg|''Ficus pumila'' auglis Attēls:Ficus pseudopalma 02.jpg|''Ficus pseudopalma'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Fikusi]] l82w9oumgtvmj0yhn0dxbkdk1mwye14 0 448530 4548108 4524385 2026-11-11T05:36:34Z Biafra 13794 /* Jūnijs */ Inta Dobrāja 4548108 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2020|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2020. gads|2020. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena (49854510877).jpg|thumb|250px|[[Arturs Krišjānis Kariņš]], "4. maija deklarācijas kluba" prezidente [[Velta Čebotarenoka]], [[Ināra Mūrniece]] un [[Egils Levits]] 2020. gada 4. maijā pie [[Saeima]]s]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Alcedo atthis 2 (Lukasz Lukasik).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[zivju dzenītis]]]] [[Attēls:Āraišu ezerpils (1).jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Āraišu ezerpils]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[Eirāzijas bebrs]] (''Castor fiber'')<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/366091-par-2020gada-dzivnieku-izvelets-eirazijas-bebrs Par 2020.gada dzīvnieku izvēlēts Eirāzijas bebrs] jauns.lv</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[zivju dzenītis]] (''Alcedo atthis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-putnu-izvelets-zivju-dzenitis.a343465/|title=Par 2020. gada putnu izvēlēts zivju dzenītis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-02|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[ziedmušas]] (''Syrphidae'')<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/365560-par-2020gada-kukainiem-izveletas-ziedmusas Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200107133455/https://jauns.lv/raksts/zinas/365560-par-2020gada-kukainiem-izveletas-ziedmusas |date={{dat|2020|01|07||bez}} }} jauns.lv</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[ornamentētā pļavērce]] (''Dermacentor reticulatus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/2020-gada-bezmugurkaulnieks--ornamenteta-plaverce.a343598/|title=2020. gada bezmugurkaulnieks - ornamentētā pļavērce|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-03|language=lv}}</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Salaspils platišisma]] (''Platyschisma kirchholmiensis'')<ref>[http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2020.shtml Gada gliemis 2020] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220118183017/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2020.shtml |date={{dat|2022|01|18||bez}} }} Daba.lv</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[Eiropas dižskābardis]] (''Fagus sylvatica'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2020-ndash-eiropas-dizskabardis/ Gada koks 2020 – Eiropas dižskābardis] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Ruiša pūķgalve]] (''Dracocephalum ruyschiana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2020-ndash-ruisa-pukgalve/|title=Gada augs 2020 – Ruiša pūķgalve|website=Dabasdati|access-date=2020-01-06|language=lv}}</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2020-ndash-smiltaju-kaussene/|title=Gada sēne 2020 – smiltāju kaussēne|website=Dabasdati|access-date=2020-01-16|language=lv}}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā rožgalvīte]] (''Rhodobryum roseum'')<ref>[http://botany.lv/gada-suna-2020-parasta-rozgalvite/ Gada sūna 2020 – parastā rožgalvīte] botany.lv</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[parkveida pļava]]<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivotne-2020-ndash-parkveida-plava/2020/ Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava] Dabasdati</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Rundēnu Velna dobes]]<ref>[http://www.petroglifi.lv/news/2020_gada_geovieta/2020-01-07-65 Gada ģeovieta – Rundēnu Velna dobe Latgalē] Latvijas Petroglifu centrs 2020. gada 7. janvāris</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģijas piemineklis]] — [[Āraišu ezerpils]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Arheoloģijas gada piemineklis 2020 - Āraišu ezerpils |url=https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2020/2/17/arheoloijas-gada-piemineklis-2020-raiu-ezerpils-1 |website=arheologubiedriba.lv |accessdate={{dat|2020|3|14||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220407042813/https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2020/2/17/arheoloijas-gada-piemineklis-2020-raiu-ezerpils-1 }}</ref> }} == Notikumi == Sākās [[COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā]], kas 2020. gada rudenī pārauga [[COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā|otrajā saslimstības vilnī]]. === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojušies gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā (''[[Conexus Baltic Grid]]''), Igaunijā un Somijā * {{dat||1|4|n}} — [[Rīgas dome]] eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] autotransportam, posmā no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]], paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.<ref>{{ziņu atsauce |title=Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-terbatas-iela-slegta-autotransportam-gajejiem-liela-interese-par-eksperimentu.d?id=51767907 |accessdate={{dat|2020|1|11||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2020|1|4||bez}}}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|15|n}} — atjaunota kravas vilcienu kustība posmā [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Mažeiķi—Reņģe]]. * [[18. februāris]] — pasludināts tiesas spriedums [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] lietā. Par vienīgo vainīgo atzīts būvinženieris Ivars Sergets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zolitudes-tragedijas-tiesa-attaisno-astonus-apsudzetos-par-vainigu-atzist-buvinzenieri-sergetu.a348641/|title=Zolitūdes traģēdijas tiesa attaisno astoņus apsūdzētos, par vainīgu atzīst būvinženieri Sergetu|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-18|date=|language=lv}}</ref> * {{dat||2|21|n}} — finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē [[Parīze|Parīzē]] secinājusi, ka Latvija ir pirmā "''[[Moneyval]]''" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/kapitalais-remonts-ir-izdevies-latvija-izspruk-no-peleka-saraksta.d?id=51904847 Delfi.lv]</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — televīzijas kanālus [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] un [[Kanāls 2]] nomainīja [[TV3 Life]] un [[TV3 Mini]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-atlauj-no-marta-lnt-un-kanalu-2-nomainit-ar-tv3-life-un-tv3-mini.a346005/|title=NEPLP atļauj no marta LNT un «Kanālu 2» nomainīt ar «TV3 Life» un «TV3 Mini»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-14|language=lv}}</ref> * {{dat||3|2|n}} — apstiprināts pirmais [[COVID-19 pandēmija Latvijā|SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-apstiprinats-pirmais-koronavirusa-covid-19-gadijums.a349768/|title=Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-02|language=lv}}</ref> * {{dat||3|12|n}} — saistībā ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta [[ārkārtējā situācija]], slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-del-latvija-izsludina-arkartas-situaciju-slegs-skolas-un-aizliegs-lielos-pasakumus.a351504/|title=«Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-12|language=lv}}</ref> *{{dat||3|21|n}} — tika atļauta [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] tirdzniecība [[Internets|internetā]], piegādi veicot laikā no plkst.8 līdz 22.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-uz-covid-19-izplatibas-laiku-atlauj-ari-interneta-iegadaties-alkoholu.a352650/|title=Saeima uz Covid-19 izplatības laiku atļauj arī internetā iegādāties alkoholu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|7|n}} — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-vel-par-menesi--lidz-12-maijam.a355011/|title=Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|4|n}}: ** Tika atzīmēta [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] pieņemšanas 30. gadskārta. ** Par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parādi bija plānots rīkot [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tomēr, ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un noteiktos ierobežojumus, 4. maijā Daugavpilī plānotā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku diena tika pārcelta uz [[2021. gads Latvijā|2021. gadu]]. * {{dat||5|7|n}} — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arkartejo-situaciju-pagarina-lidz-9-junijam-bet-pulceties-laus-lidz-25-cilvekiem.a358835/ |website=lsm.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|9|n}}: **valstī beidzās ārkārtējā situācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi paliek spēkā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-beidzas-covid-19-arkarteja-situacija-daudzi-ierobezojumi-paliek-speka.a363101/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> **pēc avārijas augstsprieguma līnijā uz pusotru stundu daļā Rīgas un tās apkārtnes bez elektrības palika vairāk nekā 160 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sorit-bez-elektribas-palika-160-000-klientu-riga-un-tas-apkartne-elektroapgade-atjaunota.a363052/|title=Šorīt bez elektrības palika 160 000 klientu Rīgā un tās apkārtnē; elektroapgāde atjaunota|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-16|language=lv}}</ref> *[[15. jūnijs]] — tika uzsākta pandēmijas aizkavētā [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|futbola Virslīgas sezona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12623/atlauta-pilnvertigu-treninu-norise-visos-limenos-un-sporta-sacensibu-organizesana/|title=Atļauta pilnvērtīgu treniņu norise visos līmeņos un sporta sacensību organizēšana|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|6|9||bez}}|date={{dat|2020|6|9||bez}}}}</ref> *{{dat||6|16|n}} — Rīgā atklāja [[Aigars Bikše|Aigara Bikšes]] skulptūru "[[Mediķi pasaulei]]", lai pateiktos mediķiem par darbu [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā.<ref name="delfi">{{ziņu atsauce |title=Pie Nacionālā mākslas muzeja atklāta milzu mediķes skulptūra |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/foto-pie-nacionala-makslas-muzeja-atklata-milzu-medikes-skulptura.d?id=52234069 |accessdate={{dat|2020|6|16||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |date={{dat|2020|6|16||bez}}}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/latvija-iegust-eiropas-kosmosa-agenturas-asocietas-dalibvalsts-statusu.a365084/|title=Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-26|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[29. augusts]] — notika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020|title=Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020|website=www.cvk.lv|access-date=2020-02-18|language=lv|archive-date=2020-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200218205742/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-izsludina-rigas-domes-velesanas-29-augusta.a366304/|title=CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-07-07|language=lv}}</ref> === Septembris === * {{dat||9|29|N}} — oficiālā vizītē Latvijā ieradās [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]]. Tā bija trešā Francijas prezidentu vizīte Latvijā divpusējā formātā pēc prezidenta [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] oficiālā apmeklējuma [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] un [[Fransuā Miterāns|Fransuā Miterāna]] apmeklējuma 1992. gadā. === Oktobris === * {{dat||10|2|N}} — darbu sāka jaunais [[Rīgas dome]]s sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Mārtiņš Staķis]]. === Novembris === *{{dat||11|17|N}} — uzsākta ''[[Rail Baltica]]'' Rīgas centrālā mezgla būvniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/novembri-saks-rail-baltica-rigas-centrala-mezgla-buvniecibu.a378475/|title=Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|language=lv}}</ref> === Decembris === * [[4. decembris]] — daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centrā [[Akropole Rīga]] tika atklāts pirmais ātrās ēdināšanas restorāns [[Burger King]] Latvijā.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/atverts-pirmais-burger-king-restorans-latvija.d?id=52725175 Atvērts pirmais 'Burger King' restorāns Latvijā], delfi.lv, {{dat|2020|12|4|SK}}</ref> * [[28. decembris]] — pirmie cilvēki Latvijā saņēma vakcīnu pret [[COVID-19]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmie-cilveki-latvija-sanemusi-vakcinu-pret-covid-19.a386884/|title=Pirmie cilvēki Latvijā saņēmuši vakcīnu pret Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-19|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == * Bija plānots sākt būvēt [[Rīgas Austrumu maģistrāle]]s trūkstošo posmu no tirdzniecības centra "[[Domina Shopping]]" līdz [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/riga-saks-buvet-austrumu-magistrales-trukstoso-posmu-pilsetvides-aktivisti-kritize-risinajumus.a347257/|title=Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-05|language=lv}}</ref> == Miruši == [[Attēls:Leons Briedis.jpg|thumb|150px|[[Leons Briedis]]]] === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Marts Kitajevs]], scenogrāfs (dzimis 1925. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Miķelis Dancis]], Austrālijas latviešu basketbolists (dzimis 1939. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Konstantīns Titovs]], aktieris, teātra pedagogs (dzimis 1919. gadā) === Februāris === * {{dat||2|1|N}}: ** [[Aivars Berķis]], mežsaimnieks, žurnālists un politiķis (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-bijusais-augstakas-padomes-deputats-aivars-berkis.a346957/|title=Mūžībā devies bijušais Augstākās padomes deputāts Aivars Berķis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> ** [[Leons Briedis]], dzejnieks, atdzejotājs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/muziba-devies-dzejnieks-leons-briedis.a346908/|title=Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> * {{dat||2|9|N}} — [[Aloizs Vaznis]], jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mūžībā devies pirmais neatkarīgās Latvijas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis | publisher = [[Latvijas Sabiedriskie mediji]] | date = 2020. gada 9. februārī| accessdate = 2020. gada 9. februārī | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-pirmais-neatkarigas-latvijas-iekslietu-ministrs-aloizs-vaznis.a347756/ }}</ref> * {{dat||2|12|N}} — [[Aleksandrs Demčenko]], kino režisors un operators (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-kino-rezisors-un-operators-aleksandrs-demcenko.a348387/|title=Mūžībā devies kino režisors un operators Aleksandrs Demčenko|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> * {{dat||2|16|N}} — [[Ģirts Zeidenbergs]], trimdas sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) === Marts === [[Attēls:Juridiskās komisijas sēde (32062441297).jpg|thumb|150px|[[Juta Strīķe]]]] * {{dat||3|7|N}} — [[Gunārs Skriba]], mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|10|N}} — [[Jānis Kvēps]], sporta ārsts (dzimis 1940. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/muziba-devies-latvijas-hokeja-izlases-ilggadejais-arsts-janis-kveps.a351331/|title=Mūžībā devies Latvijas hokeja izlases ilggadējais ārsts Jānis Kvēps|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> * {{dat||3|16|N}} — [[Kaspars Lācis]], sporta žurnālists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-ltv-sporta-zurnalists-kaspars-lacis.a352014/|title=Mūžībā devies LTV sporta žurnālists Kaspars Lācis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> * {{dat||3|18|N}} — [[Juta Strīķe]], politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece (dzimusi 1970. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devusies-saeimas-deputate-un-bijusi-knab-prieksnieka-vietniece-juta-strike.a352254/|title=Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref> * {{dat||3|28|N}} — [[Mihails Kublinskis]], teātra režisors (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-devies-rezisors-mihails-kublinskis.a353848/|title=Mūžībā devies režisors Mihails Kublinskis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> * {{dat||3|31|N}} — [[Aleksejs Froļikovs]], hokejists (dzimis 1957. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/miris-bijusais-latvijas-izlases-un-rigas-dinamo-hokejists-frolikovs.a354162/|title=Miris bijušais Latvijas izlases un Rīgas «Dinamo» hokejists Froļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> === Aprīlis === [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Visvaldis Lācis.jpg|thumb|150px|[[Visvaldis Lācis]]]] [[Attēls:Janis Lusis 2011-03-23.jpg|thumb|150px|[[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]]]] [[Attēls:15.janvāra Saeimas sēde (16098782317).jpg|thumb|150px|[[Ivars Brīvers]]]] * {{dat||4|8|N}} — [[Miervaldis Derkusovs]], gleznotājs (dzimis 1937. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-gleznotajs-miervaldis-derkusovs.a355689/|title=Mūžībā devies gleznotājs Miervaldis Derkusovs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> * {{dat||4|11|N}}: **[[Rolands Tjarve]], žurnālists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1966. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-aizgajis-lu-lektors-rolands-tjarve.a355573/|title=Mūžībā aizgājis LU lektors Rolands Tjarve|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> ** [[Jurijs Petropavlovskis]], politiķis (dzimis 1955. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-latvijas-krievu-savienibas-lidzpriekssedetajs-jurijs-petropavlovskis.a355657/|title=Mūžībā devies Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2020-04-15|language=lv}}</ref> * {{dat||4|13|N}} — [[Daina Kārkliņa]], pārtikas zinātniece un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore (dzimusi 1950. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mūžībā devusies Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle profesore Daina Kārkliņa |date=2020. gada 15. aprīlis |website= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/6950014/muziba-devusies-latvijas-zinatnu-akademijas-korespondetajlocekle-profesore-daina-karklina |accessdate= 2020. gada 15. aprīlī}}</ref> * {{dat||4|18|N}} — [[Visvaldis Lācis]], publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (dzimis 1924. gadā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=96 gadu vecumā mūžībā aizgājis politiķis Visvaldis Lācis |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/96-gadu-vecuma-muziba-aizgajis-politikis-visvaldis-lacis.d?id=52068345 |website=delfi.lv |accessdate={{dat|2020|4|18||bez}} |language=lv |date={{dat|2020|4|18||bez}}}}</ref> * {{dat||4|21|N}} — [[Silvija Radzobe]], teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muziba-devusies-teatra-kritike-silvija-radzobe |title=Mūžībā devusies teātra kritiķe Silvija Radzobe|publisher=la.lv}}</ref> * {{dat||4|24|N}} — [[Margita Mantiņa]], teātra vēsturniece (dzimusi 1944. gadā) * {{dat||4|29|N}}: ** [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]], vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/atlethics/miris-legendarais-latvijas-skepmetejs-janis-lusis.d?id=52100455 |title=Miris leģendārais Latvijas šķēpmetējs Jānis Lūsis|publisher=delfi.lv}}</ref> ** [[Dace Skadiņa]], aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā) === Maijs === * {{dat||5|2|N}} — [[Ināra Eglīte]], dzejniece (dzimusi 1948. gadā) * {{dat||5|10|N}} — [[Juris Lipsbergs]], ornitologs (dzimis 1939. gadā) * {{dat||5|13|N}} — [[Ivars Brīvers]], ekonomists, augstskolas pasniedzējs un politiķis (dzimis 1957. gadā) * {{dat||5|15|N}} — [[Alvis Mengots]], kinooperators, producents (dzimis 1946. gadā) * {{dat||5|19|N}} — [[Guntis Valujevs]], tulkotājs (dzimis 1955. gadā) * {{dat||5|25|N}} — [[Kārlis Bražis]], klarnetists (dzimis 1929. gadā) * {{dat||5|26|N}} — [[Ilgonis Švika]], aktieris (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Jānis Lancers 2011.JPG|thumb|150px|[[Jānis Lancers]]]] * {{dat||6|4|N}} — [[Inta Dobrāja]], gleznotāja (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||6|9|N}} — [[Jānis Lancers]], būvinženieris un uzņēmējs (dzimis 1933. gadā) * {{dat||6|22|N}} — [[Voldemārs Krustiņš]], žurnālists, redaktors, izdevējs (dzimis 1932. gadā) * {{dat||6|28|N}} — [[Pēteris Butāns]], komponists (dzimis 1942. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aleksejs Vidavskis.jpg|thumb|150px|[[Aleksejs Vidavskis]]]] [[Attēls:Juris kronbergs.jpeg|thumb|150px|[[Juris Kronbergs]]]] * {{dat||7|1|N}} — [[Aleksejs Vidavskis]], politiķis (dzimis 1943. gadā) * {{dat||7|6|N}} — [[Juris Kronbergs]], dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1946. gadā) * {{dat||7|10|N}} — [[Agnis Štifts]], ārsts (dzimis 1923. gadā) * {{dat||7|12|N}} — [[Pauls Bankovskis]], žurnālists un rakstnieks (dzimis 1973. gadā) * {{dat||7|30|N}} — [[Ella Muižarāja]], botāniķe (dzimusi 1921. gadā) === Augusts === * {{dat||8|6|N}} — [[Didzis Sedlenieks]], žurnālists un rakstnieks (dzimis 1963. gadā) * {{dat||8|9|N}} — [[Egons Zablovskis]], fiziķis, LU docētājs, alpīnists, orientierists (dzimis 1926. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmof.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/60485/|title=Mūžībā devies fiziķis Egons Zablovskis|website=www.fmof.lu.lv|access-date=2020-08-17}}</ref> * {{dat||8|10|N}} — [[Artūrs Snips]], rakstnieks un publicists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||8|15|N}} — [[Mudīte Rāka]], aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||8|29|N}} — [[Silvija Līce]], kino un mākslas zinātniece, tulkotāja, pedagoģe (dzimusi 1940. gadā) === Septembris === * {{dat||9|16|N}} — [[Modris Tenisons]], režisors, scenogrāfs, kustību mākslinieks, mākslinieks (dzimis 1945. gadā) * {{dat||9|19|N}} — [[Pēteris Tabūns]], žurnālists un politiķis (dzimis 1937. gadā) * {{dat||9|20|N}} — [[Pāvels Rebenoks]], advokāts (dzimis 1980. gadā) * {{dat||9|24|N}}: ** [[Jānis Peniķis]], politologs (dzimis 1933. gadā) ** [[Oļegs Vodolagins]], aktieris (dzimis 1933. gadā) * {{dat||9|27|N}} — [[Valdis Rūja]], dzejnieks (dzimis 1928. gadā) === Oktobris === * [[6. oktobris]] — [[Oļegs Karavajevs]], futbolists (dzimis 1961. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Vilnis Kaksis]], skaņu inženieris (dzimis 1942. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Laris Strunke]], gleznotājs (dzimis 1931. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Juris Ābols]], komponists (dzimis 1950. gadā) ** [[Edmunds Cirvelis]], disidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Austra Skudra]], aktrise, teātra zinātniece (dzimusi 1926. gadā) === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Pēteris Šogolovs]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[7. novembris]] — [[Leons Krivāns]], aktieris (dzimis 1938. gadā) * [[11. novembris]] — [[Vladimirs Kaupužs]], kultūras darbinieks (dzimis 1925. gadā) * [[12. novembris]] — [[Ivars Strautiņš]], uzņēmējs (dzimis 1942. gadā) * [[16. novembris]] — [[Laimonis Laizāns]], futbolists (dzimis 1945. gadā) * [[21. novembris]] — [[Renāte Lorence]], stikla māksliniece, interjeriste (dzimusi 1959. gadā) * [[27. novembris]] — [[Dainis Liepiņš (riteņbraucējs)|Dainis Liepiņš]], riteņbraucējs (dzimis 1962. gadā) === Decembris === [[Attēls:Gvido Linga 1969 - 2020.JPG|thumb|150px|[[Gvido Linga]]]] * [[3. decembris]] — [[Ivars Bumbiers]], arhitekts, mākslinieks (dzimis 1932. gadā) * [[4. decembris]] — [[Ģirts Pāže]], klarnetists, koncertmeistars (dzimis 1947. gadā) * [[7. decembris]]: ** [[Rute Lediņa]], tulkotāja (dzimusi 1929. gadā) ** [[Olafs Okonovs]], kinorežisors (dzimis 1973. gadā) * [[20. decembris]]: ** [[Gvido Linga]], mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Jānis Volkolākovs]], sirds ķirurgs, profesors (dzimis 1931. gadā) * [[26. decembris]] — [[Aleksandrs Popovs (uzņēmējs)|Aleksandrs Popovs]], uzņēmējs (dzimis 1968. gadā) * [[28. decembris]]: ** [[Anatolijs Vanags]], ādas plastikas mākslinieks, pedagogs (dzimis 1939. gadā) ** [[Ivars Žvīgurs]], basketbolists (dzimis 1951. gadā) * [[31. decembris]] — [[Pauls Aldiņš]], infektologs (dzimis 1971. gadā) == Skatīt arī == * [[2020. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2020. gads|Latvija]] [[Kategorija:2020. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 28ce6rn0n4fx4a6jv7jwxuy9wj7jbe5 0 448911 4548109 3641550 2026-11-11T05:40:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548109 wikitext text/x-wiki '''Jaunkrimuldas muiža''' ({{val|de|Neuhof-Cremon}}) jeb '''Krimuldas jaunmuiža''', arī '''Jaunāmuiža''', ir muižas kungu māja [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Sējas pagasts|Sējas pagasta]] [[Jaunkrimulda]]s ciemā. == Vēsture == Celta 1796. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/05/jauna-muiza-jaunamuiza-jaunkrimuldas.html |title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019. gada 12. maijs |access-date=2020. gada 4. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191114071149/http://manasvietas.blogspot.com/2019/05/jauna-muiza-jaunamuiza-jaunkrimuldas.html |archivedate=2019. gada 14. Novembris }}</ref> Krimuldas Jaunmuižā [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas draudzē]] [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] 1890. gadā notika arheoloģiskie izrakumi, kurus veica [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Rihards Hausmanis]], kurš ziņoja par akmeņu krāvuma [[kapulauks|kapulauku]] līdzīgu kā Tagamuižā [[Sāmsala|Sāremā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/34676/est_a_862_ocr.pdf |title=Übersicht über die archäologische Forschung in den Ostseeprovinzen im letzten Jahrzehnt. Vortgrag gehelten auf dem Historikertag in Riga 1908 von Richard Hausmann. Dazu 3. Tafeln mit Abbildungen. |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210127112211/http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/34676/est_a_862_ocr.pdf }}</ref> doktors L. fon Šrēders un A. fon Hofmanis, muižas teritorijā tika atrasti daudzi kapi, taču daudzi izpostīti, kad meklēti akmeņi [[Autoceļš A3 (Latvija)|Valmieras šosejas]] būvniecībai.<ref>Inland. Dorpat. Aus der Monatstiftung der Gelehrten estnischen Gesellschaft. ''Düna Zeitung'', No. 229, 1890. gada 8. oktobris.</ref> Pēc pieciem gadiem — 1895. gadā — par to ziņojumu ''Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon'' publiskoja [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]].<ref>Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon, ''Sitzungsberichte des Gesellschaft für Geschichte un Alterhumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1896'', Riga, 1896, S. 84-86.</ref> 2017. gada 10. aprīlī [[Sējas novada dome]] mutvārdu izsolē ar augšupejošu soli izsolīja muižas kungu māju — telpas ar sākumcenu EUR 17,59 mēnesī līdz 2033. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://seja.lv/images/2017/Nomas_tiesbu_izs_nolik__22_11_2016_Jaunkrimulda.pdf |title=Sējas novada domes Nekustamā īpašuma ,,Jaunkrimulda”, daļa no ēkas nomas tiesību izsoles noteikumi, 2017 |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210127210025/http://seja.lv/images/2017/Nomas_tiesbu_izs_nolik__22_11_2016_Jaunkrimulda.pdf }}</ref> Muižas kungu mājas kadastra apzīmējums 80920070152001,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kadastrs.lv/buildings/9900062360?options%5Binline%5D=true&options%5Bnew_tab%5D=false&options%5Borigin%5D=parcel |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2025|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250930034406/https://www.kadastrs.lv/buildings/9900062360?options%5Binline%5D=true&options%5Bnew_tab%5D=false&options%5Borigin%5D=parcel}}</ref> tās zemesgabala kadastra numurs 80920070152.<ref>https://www.kadastrs.lv/parcels/3500067889?options%5Borigin%5D=varis&options%5Bsource%5D=varis{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Sējas pagasts]] aj3mtzo3fz1ofop916slwpbaxkj49ay 0 449412 4547764 4461087 2026-11-10T12:50:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547764 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Furnierstapel.jpg|thumb|300px|Finiera plāksnes]] '''Finieris''' ir plānā kārtā nolobītas vai drāztas [[koksne]]s loksne (biezumā no 0,1 līdz 3,5 mm).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cirkulis.lv/dizains-un-tehnologijas/kokapstrade/ |title=Kokapstrāde. Termini |date=2020-01-12 |website=cirkulis.lv |access-date=2020-01-12 |archive-date=2022-01-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220117063323/https://www.cirkulis.lv/dizains-un-tehnologijas/kokapstrade/ }}</ref> Finieri parasti iedala pēc tā iegūšanas veida: * drāztais finieris — izmanto [[virsma|virsmu]] finierēšanai. To ražo, drāžot finierkluci tangenciāli. Tiek saukts arī par nažfinieri. * lobītais finieris — izmanto [[Saplāksnis|saplākšņa]] un liekti līmētu detaļu ražošanai.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] 5d5me66nnu5w835yl3yzhphxjj0yzpq 0 449425 4548164 4541675 2026-11-11T09:57:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548164 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Lucāns | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | apraksts2 = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = | term_beigas2 = | prezidents2 = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|6|21}} | dzim_vieta = [[Daugavpils]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Lucāns''' (dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1937|6|21||bez}} [[Daugavpils|Daugavpilī]] dārzniecības īpašnieka Pētera Lucāna ģimenē. Mācījās [[Asare]]s septiņgadīgajā skolā un [[Gārsene]]s skolā, tad [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma]] elektrifikācijas nodaļā. No 1956. līdz 1961. gadam studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē, ieguva inženiera mehāniķa kvalifikāciju un sāka strādāt par mehāniķi Limbažu rajona kolhozā “Nākotne”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L |title=Limbažu Galvenā bibliotēka |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190708091318/https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/lucans_janis/?a=L }}</ref> 1963. gadā J. Lucāns kļuva par galveno inženieri padomju saimniecībā “Umurga”, 1967. gadā par galveno inženieri zinātniskās pētniecības saimniecībā “Krimulda”, bet no 1975. gada bija šīs saimniecības direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/3573 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200112164918/http://latgalesdati.du.lv/persona/3573}}</ref> Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |date=2020. gada 1. Janvāris }} 1984. gadā pēc konflikta ar kompartijas vadību atbrīvots no ieņemamā amata. 1985. gadā viņu ievēlēja par Limbažu rajona kolhoza "Komunārs" priekšsēdētāju, bet no šī darba Lucāns aizgāja un [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1989. gadā iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) darbībā, bija agrokombināta "Lādezers" valdes priekšsēdētājs,</ref> [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). 1989. gada 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās J. Lucānu ievēlēja par PSRS tautas deputātu. 1990. gadā J. Lucānu kā LTF atbalstītu kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 145. Lēdurgas vēlēšanu apgabala. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Bija AP Lauksaimniecības komisijas loceklis un tās priekšsēdētājs. [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] tika ievēlēts Saeimā no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta. 1994. gadā piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā. 1995. gadā beidza politisko darbību. Darbojās SIA "Rūķis", kuras izpilddirektors ir viņa dēls Pēteris Lucāns. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Lucāns, Jānis}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 3887bs01iymzkx7gu62e2u26pjpxscu 0 449564 4548035 4518298 2026-11-11T00:17:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548035 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Movels | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}} | term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1949|9|14|}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Varakļāni|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[žurnālists]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Igors Movels''' (dzimis 1949. gada 14. septembrī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1949|9|14||bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]]. Beidzis [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Žurnālistikas nodaļu. Strādāja par [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] laikraksta “Darba Karogs” korespondentu, nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1966—1973); laikraksta “Žeļeznodorožnik Pribaltiki” korespondentu, atbildīgo sekretāru (1973—1975); laikraksta “Latvijskij morjak” nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1975—1978); [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] un pilsētas laikraksta “Darba Uzvara” rūpniecības nodaļas vadītāju, galveno redaktoru (1979—1980).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4882|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-21|archive-date=2025-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250323174357/https://latgalesdati.du.lv/persona/4882}}</ref> No 1985. gada bijis [[PSKP]] biedrs.<ref>[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019|date=2020. gada 1. Janvāris}} Barikadopēdijas fonds</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā I. Movels bija Jelgavas laikraksta "Jelgavas Ziņotājs" redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/lepojos-ka-stradaju-latvijas-brivibai/|title=Lepojos, ka strādāju Latvijas brīvībai|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-21|date=2013-10-07|language=lv}}</ref> 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 81. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā I. Movels balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana|title=Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana - Ārlietu ministrija|website=web.archive.org|access-date=2025-03-14|date=2015-02-15|archive-date=2015-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana}}</ref> Pēc deputāta pilnvaru beigām Igors Movels bija nekustamo īpašumu jomas uzņēmuma SIA “Rumko” izpilddirektors un valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/arhivs/ipasumu-ozolniekos-sola-sakopt-lidz-5-maijam/|title=Īpašumu Ozolniekos sola sakopt līdz 5.maijam|last=Bartaševics|first=Rolands|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2026-08-21|date=2009-04-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā Igors Movels arī bijis SIA "V.E.L.G." direktors — uzņēmums nodrošināja ar vīrusu inficētu bezpajumtnieku patversmes darbību [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Esplanādes iela|Esplanādes ielā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smes-europa.org/RIGA_Emergency_Services.html|title=1. RIGA INFO on SOCIAL ASSISTANCE|website=www.smes-europa.org|access-date=2026-08-21}}</ref> Movels darbojas arī siltumapgādes uzņēmumā SIA "EkoSil", kuru 2024. gadā vainoja par nekvalitatīvu pakalpojumu piegādi Jaunjelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/staburaga-projektu-raksti/jautajumu-vairak-neka-atbilzu-apkures-problemas-pulce-pilnu-zali-ar-jaunjelgaviesiem/|title=Jautājumu vairāk nekā atbilžu. Apkures problēmas pulcē pilnu zāli ar jaunjelgaviešiem|last=Grincēviča|first=Ginta|website=Staburags.lv|access-date=2026-08-21|date=2024-01-22|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā I. Movelu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Movels, Igors}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Varakļānos dzimušie]] gax24n7ckmvd8wwship4oj9ojtpvp98 0 450486 4548120 4541678 2026-11-11T06:43:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548120 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jevģenijs Zaščerinskis | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1993 | prezidents = | premjers = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = 1993 | term_beigas2 = 1995 | prezidents2 = | premjers2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1938|10|24}} | dzim_vieta = [[Robežnieku pagasts]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Jāzeps | māte = | dzīvesb = Astrīda | bērni = Ervīns, Arvis | profesija = lauksaimnieks | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jevģenijs Zaščerinskis''' (dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]]) ir latviešu lauksaimnieks un politikis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|10|24||bez}} [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastā]] skolotāja Jāzepa Zaščerinska ģimenē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] sekojošās [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]], no kurienes viņiem izdevās atgriezties Latvijā 1946. gadā. Pēc [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātes absolvēšanas Jevģenijs Zaščerinskis strādāja par agronomu dažādās padomju saimniecībās. 1967. gadā viņu iecēla par Dobeles rajona Lauksaimniecības pārvaldes galveno agronomu, pēc tam par pārvaldes priekšnieku. No 1977. gada viņš bija padomju saimniecības “Bērze” direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8729 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127214929/https://latgalesdati.du.lv/persona/8729}}</ref> == Politiskā darbība == [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā J. Zaščerinskis tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 123. Krimūnu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā. 1993. gadā J. Zaščerinski no "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[5. Saeima|5. Saeimā]].1994. gadā viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un bija [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta “Tautsaimnieks”, kā arī saglabāja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1996. gadā viņš kļuva par Saeimas Tautsaimniecības komisijas konsultantu. 1997. gadā J. Zaščerinskis iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]. No tās saraksta 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], bet joprojām turpināja ieņemt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 1999. viņš kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] [[Pēteris Salkazanovs|Pētera Salkazanova]] padomnieku. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] J. Zaščerinskis nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē. == Apbalvojumi == 2000. gadā J. Zaščerinski apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Zaščerinskis, Jevģenijs}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 2hr4a96tamfl5zvaobqatfta3d8wygx 0 450878 4547758 4465199 2026-11-10T12:40:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547758 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Filips Stroganovs | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1992 | dzim_dati = {{dat|1942|10|28}}<ref>Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.</ref> | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Ludzas apriņķis|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2014|2|9|1942|10|28}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Ludza}} | alma_mater = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br>[[Līdztiesība]]<br>[[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] }} '''Filips Stroganovs''' (dzimis [[1942. gads|1942]]. gada [[28. oktobris|28. oktobrī]] [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]; miris [[2014. gads|2014]]. gada [[9. februāris|9. februārī]] [[Ludza|Ludzā]]) bija [[latvieši|latviešu]] mehāniķis, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijušais [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] komitejas 1. sekretārs. == Politiskā darbība == 1980. gadā ievēlēts Ludzas rajona tautas deputātu padomē, 1981. gadā — Latvijas PSR Augstākajā padomē. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātu no 150. Zilupes vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".<ref>[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/45A2FB3C95EDCF63C22578220030F328/$FILE/strogonovs.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]</ref> [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 21. augustā F. Stroganovs balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu.<ref name="LA">[https://www.la.lv/vini-gribeja-citu-latviju Viņi gribēja “citu Latviju”. Ko tagad dara 57 deputāti, kuri 1990. gadā nebalsoja par neatkarību?] Viesturs Sprūde la.lv, 2016. gada 3. maijā</ref> Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma F. Stroganovam anulēt deputāta mandātu (66 deputāti par, 28 pret, 18 atturējās).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/151623Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdziena par atsevišķu Latvijas Republikas tautas deputātu mandātu anulēšanu apstiprināšanu”]</ref> 1993. gadā F. Stroganovs tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesības]]" saraksta. 1994. gadā bijis starp [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] (LSP) dibinātājiem. 1995. gadā viņam liegta turpmāka līdzdalība Saeimas vēlēšanās par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. 1996. gadā F. Stroganovs kļuva par kustības "Līdztiesība" priekšsēdētāju. 2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no LSP saraksta. 2005. gadā tiesa ļāva F. Stroganovam kandidēt pašvaldību vēlēšanās un [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|tā paša gada pašvaldību vēlēšanās]] viņš tika ievēlēts Ludzas pilsētas domē no LSP saraksta. Miris 2014. gada 9. februārī. Apbedīts Ludzas pilsētas Centrālajos kapos.<ref name="LA" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6256 |title=Filips Stroganovs. — Latgales dati |access-date={{dat|2023|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230124203959/https://latgalesdati.du.lv/persona/6256}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stroganovs, Filips}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] 56axagmmo1x92jadslld2w5e38uph54 0 450924 4547870 4518263 2026-11-10T17:57:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547870 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Grenctāles lidlauks | attels = Grenctāles lidlauks.jpg | attela-platums = 250px | paraksts = Būves pie lidlauka | paraksts2 = | IATA = | ICAO = | latd = 56 | latm = 18| lats = 46| latNS = N | longd = 24 | longm = 20| longs = 42| longEW = E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = | atrasanas_vieta = [[Brunavas pagasts]], [[Bauskas novads]] | elevation-f = 88.5 | elevation-m = 27 | metric-rwy = y | r1-number = 06/24 | r1-length-f = | r1-length-m = 400 | r1-surface = bez seguma | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = | majas_lapa = }} '''Grenctāles lidlauks''' (arī '''Raiņa lidlauks''') ir likvidēts lidlauks [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]]. Izvietojies ziemeļrietumos no [[Grenctāle]]s ciema {{nobr|0,7 km}} no tā centra. Lidlaukā bija viens {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats asfalta seguma skrejceļš.<ref>[https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&id=22889 Aviofoto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250221203601/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&id=22889 |date={{dat|2025|02|21||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2020|02|04}}.</ref> Izbūvēts padomju laikā un izmantots kā lauksaimniecības lidlauks. Mūsdienās privatizēts un gandrīz pilnībā norakts. Viena no būvēm, ko plānots ''[[Rail Baltica]]'' būvniecības laikā demontēt, jo dzelzceļa sliedes plānots būvēt tieši pāri skrejceļam, kā arī pilnībā nobloķējot vienīgo piebraucamo ceļu no Grenctāles puses. == Attēlu galerija == <gallery widths="120px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Rail Baltica (Grenctāles lidlauks).jpg|Ceļš uz lidlauku Attēls:Grenctāles lidlauks 2.jpg|Skrejceļš Attēls:Grenctāles lidlauks 3.jpg|Skrejceļa segums </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/ryanair-bauskas-novada-buves-savu-lidlauku-8577 «Ryanair» Bauskas novadā būvēs savu lidlauku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203231520/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/ryanair-bauskas-novada-buves-savu-lidlauku-8577 |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Bauskas Dzīve. <small>(1. aprīļa / joku dienas ziņa)</small> {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Brunavas pagasts]] [[Kategorija:Grenctāle]] co2sz8epartiedl9xr4nqxzh617r0xh 0 457820 4547919 4547297 2026-11-10T18:59:16Z Producents 151800 4547919 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī (reģistrācijas Nr. 40008072011).<ref name="okredo" /> Tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> Biedrība rīkojusi divus Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijus, kas reizi trijos gados notiek kādā no Baltijas valstīm: XVI simpoziju 2005. gadā un XIX simpoziju 2014. gadā.<ref name="senes" /> 2014. gada simpozijs no 23. līdz 26. septembrim notika Talsu novada Šķēdē, un tajā piedalījās gandrīz 80 sēņu un ķērpju pētnieku no 13 valstīm; to LMB rīkoja kopā ar Latvijas Dabas muzeju, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]], [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] un [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|LVMI "Silava"]].<ref name="simp2014" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (IFFS 2027), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |+ Latvijas Mikologu biedrības izraudzītie gada dabas simboli<ref name="dap-simboli" /><ref name="ldm-gadasenes" /> ! Gads !! Gada sēne !! Gada ķērpis !! Gada gļotsēne |- | 2026 || [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'') || [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xanthoria parietina'')<ref name="kerpis2026" /> || [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'') |- | 2025 || [[zaļā stiklene]] jeb papagaiļu stiklene (''Gliophorus psittacinus'') || — || [[režģa gļotsēne]] (''Hemitrichia serpula'')<ref name="lsm-rezga" /> |- | 2024 || [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'') || — || [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref name="glotsene2024" /> |- | 2023 || [[daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') || — || [[pušķainā vālenīte]] jeb pušķainā šokolādes gļotsēne (''Stemonitis axifera'')<ref name="lsm2023" /> |- | 2022 || [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'') un [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') || — || — |- | 2021 || [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'') || — || — |- | 2020 || [[smiltāju kaussēne]] (''Peziza ammophila'')<ref name="kaussene2020" /> || — || — |- | 2019 || [[ābeļu sarkodoncija]] (''Sarcodontia crocea'') || — || — |- | 2018 || [[milzu apaļpūpēdis]] (''Calvatia gigantea'') || — || — |- | 2017 || [[baltā cūktrifele]] (''Choiromyces meandriformis'') || — || — |- | 2016 || [[bārkstainā mušmire]] (''Amanita strobiliformis'') || — || — |- | 2015 || [[lielā pergamentsēne]] (''Phlebiopsis gigantea'') || — || — |- | 2014 || [[dzīslkāta beka]] (''Boletus projectellus'') || — || — |- | 2013 || [[īstā mājassēne]] jeb brants (''Serpula lacrymans'') || — || — |- | 2012 || [[vēdekļa sārtaine]] (''Rhodotus palmatus'') || — || — |- | 2011 || [[zaļā mušmire]] (''Amanita phalloides'') || — || — |- | 2010 || [[zarainā dižadatene]] (''Hericium clathroides'') || [[kārpainā peltīgera]] (''Peltigera aphthosa'') || — |- | 2009 || [[sakņu piepe]] (''Heterobasidion annosum'') || — || — |- | 2008 || [[pilsētas atmatene]] (''Agaricus bitorquis'') || [[zvaigžņveida kladīna]] (''Cladina stellaris'') || — |- | 2007 || [[milzu baltmietene]] (''Leucopaxillus giganteus'') || — || — |- | 2006 || [[toverīšu sarkosoma]] (''Sarcosoma globosum'') || — || — |- | 2005 || [[zelta brūnsardzene]] (''Phaeolepiota aurea'') || — || — |- | 2004 || [[lakas plakanpiepe]] (''Ganoderma lucidum'') || — || — |- | 2003 || [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'') || — || — |} == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> === Projekti === * '''"Sēņu birze"''' (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu riktes"''' (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu raksti"''' — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * '''"Sēņu grozs"''' (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simp2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/265524-latvija-notiks-starptautisks-senu-un-kerpju-petniecibas-simpozijs-2014|title=Latvijā notiks starptautisks sēņu un ķērpju pētniecības simpozijs|website=LV portāls|date=2014-09-22|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|https://mikologubiedriba.lv/}} * [https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm Biedrības vecā mājaslapa] vietnē senes.lv * [https://www.facebook.com/latvijasmikologubiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''Facebook'' vietnē * [https://www.facebook.com/groups/692171774191013/ "Latvijas Mikologu biedrība un draugi"] — ''Facebook'' grupa * [https://www.youtube.com/@MikoBiedriba Latvijas Mikologu biedrība] ''YouTube'' vietnē [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] oydcwbg61b7hosnf4tqpgxqyep0edz7 4547949 4547919 2026-11-10T20:03:11Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Producents|Producents]] ([[User talk:Producents|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4547919 4547949 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums" /> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes" /> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.<ref name="nkm" /> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh" /> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo" /> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta [[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma]] sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti" /> 2025. gada 26. aprīlī [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (''IFFS 2027''), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff" /><ref name="sakums" /> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti" /> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026" /> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli" /><ref name="glotsene2024" /> == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada.<ref name="izstade2026" /> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana" /> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025" /><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala" /> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud" /> Biedrība kopā ar citām organizācijām rīkojusi divus Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijus, kas reizi trijos gados notiek kādā no Baltijas valstīm: XVI simpoziju 2005. gadā un XIX simpoziju 2014. gadā.<ref name="senes" /> === Projekti === * "Sēņu birze" (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * "Sēņu riktes" (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * "Sēņu raksti" — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * "Sēņu grozs" (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika" /> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == <references responsive> <ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> <ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> <ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="ldm-gadasenes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|title=LMB: gada sēnes|access-date=2021-01-08|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220014447/http://miko.ldm.gov.lv/GADA_SENES.htm|language=lv}}</ref> <ref name="kaussene2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|title=Par 2020. gada sēni izvēlēta smiltāju kaussēne|website=LSM.lv|access-date=2020-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200422062537/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2020-gada-seni-izveleta-smiltaju-kaussene.a345372/|archive-date=2020-04-22|language=lv}}</ref> <ref name="lsm2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2023-gada-seni-nosaukta-daivaina-cemurene-glotsenu-grupa-puskaina-sokolades-glotsene.a491142/|title=Par 2023. gada sēni nosaukta daivainā čemurene; gļotsēņu grupā pušķainā šokolādes gļotsēne|website=LSM.lv|date=2023-01-11|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lsm-rezga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2025-par-2025-gada-glotseni-atzita-rezga-glotsene.a582953/|title=Par 2025. gada gļotsēni atzīta režģa gļotsēne|website=LSM.lv|date=2025-01-09|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="kerpis2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/|title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|website=LSM.lv|date=2026-01-05|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> <ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> <ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> </references> * [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] fqfa05tgeqbult3p7m9ora93ha33dw3 4547958 4547949 2026-11-10T20:16:14Z Egilus 27634 Atsauču normalizācija 4547958 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Mikologu biedrība |image = Mikobiedribas logo.png |size = 145px |abbreviation = LMB |formation = 2002. gads (reģistrēta {{dat|2003|1|16}}) |type = [[Biedrība]] |purpose = Latvijas sēņu, ķērpju un gļotsēņu daudzveidības izpēte un saglabāšana, mikoloģijas zināšanu popularizēšana |headquarters = [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] |location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 4, [[Rīga]], Latvija {{flaga|Latvija}} |region_served = Latvija |membership = ap 120 (2023) |language = latviešu |leader_title = Valdes priekšsēdētāja |leader_name = [[Diāna Meiere]] |website = [https://mikologubiedriba.lv/ mikologubiedriba.lv] }} '''Latvijas Mikologu biedrība''' ('''LMB''') ir Latvijas [[biedrība]], kas apvieno profesionālus [[Mikoloģija|mikologus]], [[Lihenoloģija|lihenologus]], [[Gļotsēnes|gļotsēņu]] pētniekus un amatierus, kuri pēta [[sēnes]] (arī [[ķērpji|ķērpjus]]), gļotsēnes un [[oomicētes]] vai interesējas par šīm nozarēm.<ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/par-mums|title=Par mums|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Biedrība dibināta 2002. gadā, un tā darbojas [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Nacionālā dabas muzeja]] ēkā Rīgā.<ref name="senes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], rīko sēņu izstādes, nometnes un izglītojošus pasākumus, kā arī pēta un popularizē sēņu vākšanas tradīciju, kas 2023. gadā pēc biedrības pieteikuma tika iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā..<ref name="nkm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-35/|title=Sēņu vākšana un izmantošana (2023)|website=Nematerialakultura.lv|publisher=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pirms biedrības dibināšanas Latvijas mikologi un lihenologi darbojās [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrībā]].<ref name="senesarh">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=www.senes.lv|access-date=2023-01-11|archive-date=2022-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20221230155334/http://www.senes.lv/xpages/MUSU_BIEDRIBA.htm|language=lv}}</ref> Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā,<ref name="parmums" /> un biedrību un nodibinājumu reģistrā tā ierakstīta 2003. gada 16. janvārī,<ref name="okredo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://okredo.com/en-lv/company/latvijas-mikologu-biedriba-40008072011|title=Latvijas Mikologu biedrība|website=okredo.com|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref> tādēļ dažos avotos par dibināšanas gadu norādīts 2003. gads.<ref name="nkm" /> 2023. gadā, atzīmējot biedrības 20 gadu jubileju, pirmo reizi sadarbībā ar Dabas muzeju tika rīkotas "Sēņu dienas novados" — sēņu izstādes un pasākumi vairākās Latvijas vietās. Tajā pašā gadā pēc LMB pieteikuma sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta [[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma]] sarakstā.<ref name="nkm" /> Kopš 2024. gada biedrība ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] un [[Latvijas vides aizsardzības fonds|Latvijas vides aizsardzības fonda]] atbalstu īsteno vairākus etnomikoloģijas un vides izglītības projektus.<ref name="projekti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/projekti|title=Projekti|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2025. gada 26. aprīlī [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vides izglītības centrā "Botania" notika pirmais LMB rīkotais Pavasara sēņu simpozijs.<ref name="simpozijs2025" /> 2027. gada augustā Latvijā ([[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekos]]) paredzēts XXI Starptautiskais sēņu un šķiedru simpozijs (''IFFS 2027''), par kura reģistrācijas atvēršanu paziņoja LMB.<ref name="ifff">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mushroomsforcolor.com/news/ifff-latvia/|title=IFFF Latvia 2025|website=IMDI Mushrooms for Color|access-date=2026-11-09|language=en}}</ref><ref name="sakums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikologubiedriba.lv/|title=Notikumu apskats|website=Latvijas Mikologu biedrība|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> == Mērķi == Saskaņā ar biedrības mājaslapu tās darbības mērķi ir:<ref name="parmums" /> * sekmēt Latvijas sēņu, gļotsēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un saglabāšanu; * apvienot profesionālus un amatierus mikologus un lihenologus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētei un aizsardzībai; * popularizēt sabiedrībā zināšanas un izpratni šajās nozarēs; * veidot un stiprināt starptautiskos sakarus sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Galvenās darbības jomas ietver sēņu un ķērpju daudzveidības izpēti un aizsardzību, [[Sistemātika|sistemātiku]] un [[taksonomija|taksonomiju]], bioloģiju un ekoloģiju, patogēno sēņu izpēti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā, [[mikoriza]]s sēnes, sēņu audzēšanu, sēnes ēkās un koksnes [[Biodegradācija|biodegradāciju]], micēlija materiālus, gļotsēņu un oomicēšu izpēti, sēņu, ķērpju un gļotsēņu latvisko nosaukumu izstrādi, kā arī sēņu vākšanas tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti.<ref name="parmums" /> Biedrībā darbojas mikologi no vairākām institūcijām — meža mikoloģijā (LVMI "Silava"), fitopatoloģijā ([[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]]), ēku koksnes izpētē ([[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Koksnes ķīmijas institūts]]) un sēņu daudzveidības izzināšanā (Latvijas Nacionālais dabas muzejs).<ref name="parmums" /> == Organizācija == Biedrību vada valde, kuras priekšsēdētāja 2026. gadā ir [[Diāna Meiere]]; valdes locekles ir Andra Simanova un Evita Veinberga, revidente — Audrone Spārīte-Jansone.<ref name="parmums" /> Biedrības darbību nosaka statūti.<ref name="statuti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.senes.lv/mikologubiedriba/Word_docum/biedribas_statuti_2024.pdf|title=Latvijas Mikologu biedrības statūti|year=2024|website=senes.lv|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> 2023. gadā biedrībā bija ap 120 biedru, no kuriem vairāk nekā 40 aktīvi piedalījās tās pasākumos.<ref name="nkm" /> Biedrības aktīvākās dalībnieces ir arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere — 2020. gadā izdotās "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autores.<ref name="nkm" /> == Gada sēne, ķērpis un gļotsēne == LMB katru gadu izraugās [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]] un izziņo to plašsaziņas līdzekļos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību konkrētai sugai.<ref name="nkm" /> Šo ideju biedrība pārņēma no Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieka tradīcijas.<ref name="dzivnieks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/384653-dabas-muzejs-par-gada-dzivnieku-2026-izvelas-parasto-krupi-2026|title=Dabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi|website=LV portāls|date=2026-01-07|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Gada sēne tiek izraudzīta kopš 2003. gada, Gada ķērpis nosaukts trīs reizes (2008., 2010. un 2026. gadā), bet kopš 2023. gada tiek izraudzīta arī [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]].<ref name="dap-simboli">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/gada-dabas-simboli|title=Gada dabas simboli|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|date=2020-11-17|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref name="glotsene2024">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/08.01.2024-par-2024-gada-glotseni-izraudzita-trausla-lasenite.a538049/|title=Par 2024. gada gļotsēni izraudzīta trauslā lāsenīte|website=LSM.lv|date=2024-01-08|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> == Darbība == === Sēņu izstādes un pasākumi === [[Attēls:Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017.jpg|thumb|Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017]] Vērienīgākais ikgadējais sēņu pasākums Latvijā ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja rudens sēņu izstāde, kuras sagatavošanā un vadīšanā būtiski piedalās LMB mikologi.<ref name="senes" /><ref name="nkm" /> Pirmā sēņu izstāde Rīgā notika 1918. gadā,<ref name="nkm" /> bet Dabas muzeja telpās Krišjāņa Barona ielā 4 tās notiek kopš 1951. gada<ref name="izstade2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/394239-liela-senu-izstade-dabas-muzeja-2026|title=Lielā sēņu izstāde Dabas muzejā|website=LV portāls|year=2026|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2023. gada biedrība katru gadu rīko "Sēņu dienas novados" ar bezmaksas sēņu izstādēm un darbnīcām dažādās Latvijas vietās.<ref name="nkm" /><ref name="ifff" /> Sēņu sezonā biedrība rīko mikoloģiskās nometnes un izpētes pārgājienus,<ref name="senes" /> kā arī piedalās [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s rīkotajās sēņu dienās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.<ref name="nkm" /> LMB piedalās arī festivālos un kultūras pasākumos, piemēram, starptautiskajā folkloras festivālā "[[Baltica (festivāls)|Baltica]]" 2025. gadā, kur tās programma bija veltīta sēņu vākšanas un izmantošanas tradīcijām: dzijas krāsošanai ar sēņu un ķērpju pigmentiem, sēņu papīra un tintes gatavošanai un [[posa piepe|posas piepes]] iekuram.<ref name="ifff" /> === Izglītība un plašsaziņas līdzekļi === Biedrība rīko lekciju ciklus, piemēram, "Mikoloģija 60 minūtēs" tiešsaistē, un 2020. gadā kopā ar Dabas muzeju rīkoja attālināto lekciju ciklu "Sēņu skola".<ref name="nkm" /> 2022. gadā biedrība izdeva "Sēņu vērotāja kalendāru" 2023. gadam, kas veltīts tās 20 gadu jubilejai.<ref name="nkm" /><ref name="verosana">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/valasprieki/26.08.2023-senu-verosana-nodarbe-meza-tiem-kas-nealkst-senot.a521539/|title=Sēņu vērošana — nodarbe mežā tiem, kas nealkst sēņot|website=LSM.lv|date=2023-08-26|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Biedrības veidotā ''[[Facebook]]'' grupa "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" 2023. gadā apvienoja vairāk nekā 11 000 dalībnieku.<ref name="verosana" /> Biedrība sadarbojas ar [[Radio NABA]] raidījumu par sēnēm "Micēlijs".<ref name="simpozijs2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/652509-aizvadits-pirmais-latvijas-mikologu-biedribas-organizetais-pavasara-senu-simpozijs|title=Aizvadīts pirmais Latvijas Mikologu biedrības organizētais Pavasara sēņu simpozijs|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref name="ifff" /> Biedrības biedri Zanda un Edgars Mūkini izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijas sēnēm latviešu un angļu valodā.<ref name="parmums" /> === Pētniecība === Biedrības biedri regulāri konstatē Latvijai jaunas sēņu, ķērpju un gļotsēņu sugas. 2025. gadā tika aprakstīta zinātnei jauna gļotsēņu suga ''Lycogala persicum'', ko [[Ķemeru Nacionālais parks|Ķemeru Nacionālajā parkā]] ievāca Julita Kluša.<ref name="lycogala">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.07.2025-latvija-atrasta-glotsene-persiku-vilkpienaine-ir-jauna-suga-pasaules-zinatnei.a606724/|title=Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei|website=LSM.lv|date=2025-07-14|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> 2026. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēts ķērpis ''Pseudothelomma ocellatum'' un uz ķērpjiem dzīvojošā sēne ''Abrothallus caerulescens''.<ref name="sakums" /> 2023. gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni.<ref name="glotsene2024" /> Ar biedrības biedriem konsultējas, vērtējot sēņu sugu apdraudētību.<ref name="dap-apdraud">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/26414/download|title=Sēņu izpētes metodes, apdraudētība, aizsardzība un izmantošana|publisher=Dabas aizsardzības pārvalde|year=2024|access-date=2026-11-09|format=PDF|language=lv}}</ref> Biedrība kopā ar citām organizācijām rīkojusi divus Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijus, kas reizi trijos gados notiek kādā no Baltijas valstīm: XVI simpoziju 2005. gadā un XIX simpoziju 2014. gadā.<ref name="senes" /> === Projekti === * "Sēņu birze" (2024—2025, VKKF) — etnomikoloģijas projekts par sēņu saikni ar latviešu folkloru un tradicionālajām zināšanām.<ref name="projekti" /> * "Sēņu riktes" (2025—2026, VKKF) — projekts par sēņu un ķērpju vākšanas un izmantošanas tradīcijām kā nemateriālo kultūras mantojumu un piemirstu prasmju atjaunošanu.<ref name="projekti" /> * "Sēņu raksti" — iniciatīva par sēnēm latviešu valodā, folklorā, rakstos un vizuālajā tradīcijā.<ref name="projekti" /> * "Sēņu grozs" (kopš 2024, LVAF) — vides izglītības programma pedagogiem, bērniem un ģimenēm.<ref name="projekti" /> == Sadarbība == LMB sadarbojas ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]], [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]], Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, portālu [[Dabasdati.lv]], kā arī tīmekļa vietnēm kerpji.lv, mezasugas.lv, senes.lv un fungi.lv.<ref name="parmums" /> Biedrība sadarbojas arī ar [[Latvijas Botāniķu biedrība|Latvijas Botāniķu biedrību]]<ref name="botanika">{{Tīmekļa atsauce|url=http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|title=Latvijas Botāniķu biedrība: Partneri Latvijā|access-date=2020-04-26|archive-date=2020-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200314092935/http://botany.lv/noderigas-saites/partneri-latvija/|language=lv}}</ref> un ārvalstu mikologiem, piemēram, Lietuvas mikologiem.<ref name="sakums" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|M]] inq8uk2sk822f4tkqx1vl5wj8eyg5lo 0 461849 4547920 4450924 2026-11-10T19:03:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547920 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Gundega Muzikante | vecāki = | dzimums = S | tautība = | pilsonība = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | māsas = | dz_vieta = [[Rīga]], [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|20px]], [[Latvijas PSR]],<br />(tagad {{LAT}}) | dz_mēnesis = 11 | dz_gads = 1964 | dz_dat_alt = | att_izmērs = [[100x100]] | attēls = [[File:Gundega Muzikante mazs.png]] | vārds_orig = | dz_diena = 15 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = ilustratore | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē | brāļi = }} '''Gundega Muzikante''' (dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1964. gada 15. novembrī)<ref name="delfi mirusi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibby.org/fileadmin/user_upload/Gundega_Muzikante.pdf|title=Biography of Gundega Muzikante|last=|first=|publisher=|accessdate=|date=|archive-date={{dat|2022|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220419232819/https://www.ibby.org/fileadmin/user_upload/Gundega_Muzikante.pdf}}</ref> ir [[Latvieši|latviešu]] māksliniece, pārsvarā nodarbojas ar bērnu literatūras ilustrāciju. == Biogrāfija == No 1984. līdz 1990. gadam mācījusies [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s grafikas nodaļā, 2009. gadā ieguvusi arī mākslas maģistra grādu<ref name="delfi mirusi" />. Pirmo grāmatu ilustrējusi 1990. gadā, šajā pašā gadā ieguva Indriķa Zeberiņa balvu kā bērnu grāmatu ilustratore<ref name="delfi mirusi" />. Kopš tā laika aktīvi nodarbojas ar bērnu grāmatu ilustrēšanu, ilustrējot vismaz pa grāmatai gadā. Ilustrētās grāmatas vairākkārt nominētas Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas gada skaistāko grāmatu konkursā "Zelta ābele", arī vairākkārtēja starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas ieguvēja (2014. un 2022. gadā) un Pastariņa prēmijas laureāte<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://literatura.lv/lv/person/Gundega-Muzikante/885483|title=Gundega Muzikante - mākslinieka profils|last=|first=|access-date=|date=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-mums/filiales/jana-baltvilka-balvas-laureati|title=Jāņa Baltvilka balvas laureāti - Jelgavas pilsētas bibliotēka|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2022-07-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/pasniegta-starptautiska-jana-baltvilka-balva-bernu-literatura-un-gramatu-maksla-0|title=Pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2022-07-25|language=lv}}</ref>. Mācījusi mākslu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s "Spēļu skolā" un [[Baldone]]s Mākslas skolā. Zīmējusi arī ilustrācijas bērnu žurnāliem "Zīlīte", "Ezis", arī žurnāliem "Dārza pasaule", "Dārzā", "Mūsmājas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasamkoks.lv/pieaugusie/lat/personas/19-gundega-muzikante|title=Latvijas Nacionāla bibliotēka - Personas - Gundega Muzikante|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Animācijas filmas "Dzeguze un viņas 12 vīri" māksliniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/3078/|title=Dzeguze un viņas 12 vīri (2009)|website=Filmas.lv|access-date=2020-06-09|language=lv-LV}}</ref>. 2016. gadā radījusi dizainu sudraba 5 eiro monētai "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", kas ieguva "Latvijas gada monēta 2016" apbalvojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://monetas.bank.lv/monetas/eza-kazocins|title=Pasaku monēta II. Eža kažociņš|website=monetas.bank.lv|access-date=2020-06-09}}</ref> == Atsauces == <references /> {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muzikante, Gundega}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] 2ix78a5fo0noyevtd38fneo6kax5efu 0 463354 4548033 4295790 2026-11-11T00:15:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548033 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Igors Kokoškovs | vārds_orig = ''Игор Кокошков'' | attēls = Igor Kokoškov 2017.jpg | att_izm = | paraksts = Igors Kokoškovs 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|17}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Serbijas SR|Dienvidbanatas apgabals|td=Serbija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[serbs]] | garums = | svars = | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = 1992 | kar_beig_tr = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Belgradas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = [[Turcijas Basketbola līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = | tr_klubs_sez 3 = | tr_klubs 3 = | tr_klubs_sez 4 = | tr_klubs 4 = | tr_klubs_sez 5 = | tr_klubs 5 = | tr_klubs_sez 6 = | tr_klubs 6 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = ;Kā treneris * [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{nbafy|2004}}) * NBA Visu zvaigžņu spēles treneris ({{nasg|2006}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Igors Stefans Kokoškovs''' ({{val|sr|Игор Стефан Кокошков}}; dzimis {{dat|1971|12|17}} [[Dienvidbanatas apgabals|Dienvidbanatas apgabalā]]) ir [[serbi|serbu]] [[basketbols|basketbola]] treneris. I. Kokoškovs līdz 2023. gadam bija vienīgais treneris no Eiropas, kurš ir bijis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandas galvenais treneris (vadīja [[Fīniksas "Suns"]] 2018. un 2019. gadā). Vairākkārt strādājis par asistentu NBA komandās. I. Kokoškovs vairāk nekā 20 sezonas ir strādājis NBA, galvenokārt kā trenera asistents. 2018. un 2019. gadā viņš bija [[Fīniksas "Suns"]] galvenais treneris, pēc tam [[2019.—2020. gada NBA sezona|2019.—2020. gada sezonā]] bija [[Sakramento "Kings"]] trenera asistents. == Karjera == I. Kokoškovs bija pirmais Eiropas treneris, kas bija trenera asistents [[NCAA]] pirmās divīzijas komandai studentu basketbolā un pirmais ārpus Amerikas dzimušais trenera asistents NBA, kad 2000. gadā ieņēma šo amatu [[Losandželosas "Clippers"]] komandā. 2004. gadā, kopā ar [[Detroitas "Pistons"]] uzvarot NBA čempionātā, viņš kļuva par pirmo ārpus Amerikas dzimušo treneri, kas to paveicis. 2018. gadā, kļūstot par [[Fīniksas "Suns"]] galveno treneri, viņš kļuva par pirmo ārpus Ziemeļamerikas dzimušo, kas ieņēmis šādu amatu. Kā [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] galvenais treneris I. Kokoškovs uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas basketbola čempionātā]] (ceturtdaļfinālā Slovēnija pieveica [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasi]]). Bijis arī [[Gruzijas basketbola izlase]]s galvenais treneris (2008—2015), bet no 2019. gada līdz 2021. gada bija [[Serbijas basketbola izlase]]s vadītājs.<ref>[http://kss.rs/igor-kokoskov-novi-selektor-srbije/?langcir=lat Игор Кокошков нови селектор Србије!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230621161440/http://kss.rs/igor-kokoskov-novi-selektor-srbije/?langcir=lat |date={{dat|2023|06|21||bez}} }} kss.rs</ref> 2025. gada jūnijā tika izziņots, ka I. Kokoškovs būs [[Turcijas Basketbola līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kluba [[Stambulas "Anadolu Efes"]] galvenais treneris, stājoties [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] vadītāja [[Luka Banki|Lukas Banki]] vietā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.basketball-reference.com/coaches/kokosig01c.html Basketball-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409082840/http://www.basketball-reference.com/coaches/kokosig01c.html |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100514093104/http://www.nba.com/coachfile/igor_kokoskov/ NBA.com profils] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Kokoškovs, Igors}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidbanatas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas basketbola treneri]] n1h1awr17dvazrwx32l95r3uq4tyc5e 0 466740 4548075 4465449 2026-11-11T04:00:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548075 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Izabella Nilsone-Jarvandi | vārds_orig = ''Izabella Nilsson Jarvandi'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2003 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Zviedrija]]s | tautība = [[zviedri]]ete | nodarbošanās = Skolniece, sabiedriskā aktīviste | ienākumi = | darbības_gadi = 2018—pašlaik | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Izabella Nilsone-Jarvandi''', pilnā vārdā '''Izabella Žila Marija Nilsone-Jarvandi''' ({{val|sv|Izabella Zhila Maria Nilsson Jarvandi}}, dzimusi {{dat|2003|11|25}})<ref>[https://www.ratsit.se/20031125-Izabella_Zhila_Maria_Nilsson_Jarvandi_Angered/nukoj9Zj4Ba_oTT6_HYUQ8po1f1xaYVWPytzAzoclrg Ratsit.se: Zviedrijas iedzīvotāju adresu dati]</ref> ir [[Zviedrija]]s skolniece un konservatīva sabiedriskā aktīviste. Iestājas pret [[multikulturālisms|multikulturālismu]] un nekontrolētu [[imigrācija|imigrāciju]], aizstāv [[sieviešu tiesības]] un tradicionālo ģimeni.<ref>[https://www.bitchute.com/video/dVbsLTKy1KHw/ Red Ice TV: Interview with Izabella Nilsson Jarvandi - Sweden's imported problems: criminal gangs, explosions & rape]</ref><ref>[https://www.ilfattoquotidiano.it/2019/04/24/izabella-nilsson-jarvandi-ecco-chi-e-lanti-greta-thunberg-che-si-batte-contro-limmigrazione-e-lideologia-gender/5132307/ Il Fatto Quotidiano: Izabella Nilsson Jarvandi, ecco chi è l’anti-Greta Thunberg che si batte contro l’immigrazione e l’ideologia gender]</ref> == Darbība == === Motivācija === Jarvandi nākusi no jauktas zviedrietes un irāņa piecu bērnu ģimenes, kas dzīvoja nelabvēlīgā rajonā ar lielu migrantu procentu. Pēc aktīvistes vārdiem, pamatskolā valdījuši rasisms un [[segregācija]], narkomānija un skolnieču izvarošanas, pret ko skolotāji baidījušies iestāties.<ref name="Svebb">[https://www.swebbtv.se/blogg/242-lordagsintervju-44-izabella-15-ar-om-livet-som-tonaring-och-nationalist Willger of Swebbtv, Mikael. "Lördagsintervju 44 – Izabella 15 år, om livet som tonåring och nationalist. (Saturday interview with Izabella Nilsson Jarvandi and how it is like to be a 15 year old nationalist)". SwebbTV (in Swedish). Svensk Webbtelevision AB 2019.]</ref> === Aktivitātes === 2018. gada decembrī Jarvandi bija viena no pamanāmākajām personām<ref>[https://www.nyatider.nu/intervju-med-izabella-nilsson-jarvandi-skulle-inte-forvana-mig-om-det-blir-inbordeskrig/ Nya Tider: Intervju med Izabella Nilsson Jarvandi: ”Skulle inte förvåna mig om det blir inbördeskrig”]</ref> "dzelteno vestu" protestos pret masveidīgu bēgļu uzņemšanu, teikdama runas mītiņos lielākajās Zviedrijas pilsētās<ref>[https://natemat.pl/293183,prawica-ma-swoja-grete-thunberg-kim-jest-izabella-nilsson-jarvandi Oto odpowiedź prawicy na Gretę Thunberg. Tę nastolatkę interesuje coś innego niż zmiany klimatu. Aneta Olender, 2019, na:Temat.pl]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skandinaviskfrihet.se/protester-i-helsingborg-kl-12-00-nu-pa-lordag-den-15-12/ |title=Skandinavisk Frihet: Protester i Helsingborg kl 12.00 nu på lördag den 15/12 |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190818202850/http://skandinaviskfrihet.se/protester-i-helsingborg-kl-12-00-nu-pa-lordag-den-15-12/ }}</ref><ref>[https://www.ingridochmaria.se/2018/12/20/blir-izabella-15-var-forsta-kvinnliga-statsminister/ Ingrid&Maria blog: 15-åriga Izabella leder FN-protesterna – ”det är min framtid”]</ref> un kļūdama par šo protestu publisko seju.<ref>[https://www.freiewelt.net/blog/greta-ist-out-izabella-ist-in-10077221/ Die Freie Welt: Greta ist "out", Izabella ist "in" - Micha Dinnebin]</ref> Zviedrija, tāpat kā vairums pasaules valstu, tolaik apstiprināja savu piekrišanu [[ANO]] starptautiskās migrācijas paktam, lai gan dažas valstis — tai skaitā [[Latvija]] — to darīt atteicās.<ref>[https://au.news.yahoo.com/latvia-rejects-un-migration-pact-182947739--spt.html "Latvia rejects UN migration pact". au.news.yahoo.com]</ref> Sākotnēji jaunās aktīvistes uzmanības lokā bija tikai migrācijas problēmas, kas automātiski padarīja viņu par labējo sabiedroto. Viena no Zviedrijas rakstniecēm, seksoloģe Katerina Januša, kura profesijas dēļ bieži saskārās ar izvarošanu upuriem, atbalstīja Jarvandi pozīciju un palīdzēja tai kļūt populārai.<ref name="gazetaru">[https://www.gazeta.ru/lifestyle/style/2019/12/a_12854342.shtml Gazeta.ru: «Борется за будущее»: почему Анти-Грета проигрывает Грете]</ref><ref name="katerina">{{Tīmekļa atsauce |url=https://katerinamagasin.se/izabella-15-ar-jag-ar-sa-arg-pa-politikerna-riksdagen-sverige-har-varit-ett-bra-land/ |title=Katerina Magasin - Izabella, 15 år: “Jag är så arg på politikerna i Riksdagen – Sverige har varit ett bra land” |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201207002827/https://katerinamagasin.se/izabella-15-ar-jag-ar-sa-arg-pa-politikerna-riksdagen-sverige-har-varit-ett-bra-land/}}</ref> Intervijās Jarvandi aicina deportēt no valsts visus, kas pārkāpj tās likumus, iestājas pret organizētajām izvarotāju grupām Zviedrijā, vairums no kurām sastāv no ārzemniekiem,<ref>[https://www.bvoltaire.fr/en-suede-izabella-nilsson-jarvandi-ou-lanti-greta-thunberg/ Boulevard Voltaire: En Suède, Izabella Nilsson Jarvandi, ou l’anti-Greta Thunberg?]</ref> un par tradicionālo ģimeni, uzskatot, ka viendzimuma laulības nenodrošina bērnam pienācīgus apstākļus attīstībai. Viņa tāpat nepārtraukt izglītošanos sabiedrisko aktivitāšu dēļ, kas esot kļuvis par biežu parādību Zviedrijas skolās ar to vadības atbalstu,<ref name="TV5">[https://www.5-tv.ru/news/275873/svedskoe-cudo-zacto-antigretu-nevzlubili-aktivisty-lgbt-iglobalisty/ 5Tv: Шведское чудо: За что «Анти-Грету» невзлюбили активисты ЛГБТ и глобалисты]</ref> un aizstāt skolās genderu izglītību par daudziem cilvēka dzimumiem ar zinātnisku apmācību.<ref>[https://fishki.net/3158596-anti-greta-ili-pochemu-v-mire-ne-hotjat-slyshaty-pro-izabellu-nilysson-jarvandi.html Fiški.net: Анти-Грета, или почему в мире не хотят слышать про Изабеллу Нильссон Ярванди]</ref> Jarvandi vaino Zviedrijas skolu sistēmu un masu medijus smadzeņu skalošanā un "raganu medībās", liekot cilvēkiem jaukt jēdzienus "konservatīvais" un "rasists".<ref name="katerina" /> Tāpat viņa norāda, ka Zviedrijas masu mediji apzināti slēpj informāciju par imigrantu pastrādātajiem noziegumiem.<ref name="augsburger">[https://www.augsburger-allgemeine.de/politik/Wie-rechte-Medien-mit-Izabella-Nilsson-Jarvandi-eine-Anti-Greta-aufbauen-id53910386.html Die Augsburger Allgemeine: Wie rechte Medien mit Izabella Nilsson Jarvandi eine Anti-Greta aufbauen]</ref> Jarvandi regulāri piedalās Zviedrijas labējo žurnālistu programmās.<ref>[https://www.papilot.pl/zycie/ludzie/48449/prawica-tez-ma-swoja-grete-thunberg-izabella-nilsson-jarvandi-protestuje-przeciwko-globalizacji-imigrantom-i-propagandzie-lgbt Papilot.pl: Prawica też ma swoją Gretę Thunberg. Izabella Nilsson Jarvandi protestuje przeciwko globalizacji, imigrantom i „propagandzie LGBT”]</ref> === Kritika un pretdarbība === Vecuma un politikas dēļ Jarvandi tiek saukta par "anti-[[Grēta Tūnberja|Grētu Tūnberju]]". Tomēr daudzi masu mediji viņu, atšķirībā Tūnberjas, kritizē par nepolitkorekto pozīciju un norāda, ka viņa ir populāra galvenokārt starp konservatīvi domājošiem ļaudīm, kas šo mediju acīs tiek uzskatīts par negatīvu faktoru.<ref name="augsburger" /><ref>[https://www.vice.com/it/article/bj9zdq/izabella-nilsson-jarvandi-greta-thunberg La vera storia dietro 'l'anti-Greta Thunberg' di cui parlano i media italiani]</ref> Kritiķi arī atzīmē, ka Nilsonas Jarvandi popularitāte ir pārspīlēta, jo daudzi teksti, kas salīdzina viņu ar Tūnberju, ir uzrakstīti ļoti vienveidīgā stilā, pārpublicējot tos vienu no otra, un salīdzinājums ar Tūnberju esot pievilkts bez pietiekama pamata.<ref name="gazetaru" /> Tiek arī norādīts, ka aiz Jarvandi, atšķirībā no Tūnberjas, nestāv bagāti koncerni, tāpēc viņai nav nekādu cerību jebkad sasniegt tās popularitātes līmeni,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.weltwoche.ch/ausgaben/2019-4/kommentare-analysen/wir-basteln-uns-eine-klima-ikone-die-weltwoche-ausgabe-4-2019.html |title=Weltwoche.ch: Wir basteln uns eine Klima-Ikone |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200817013245/https://www.weltwoche.ch/ausgaben/2019-4/kommentare-analysen/wir-basteln-uns-eine-klima-ikone-die-weltwoche-ausgabe-4-2019.html }}</ref> un viņas "sekotāju" skaits ''Twitter'' pēc 4 mēnešiem darbības bijis simtreiz mazāks kā Tūnberjai.<ref>[https://web.archive.org/web/20190623141310if_/https://www.letteradonna.it/it/articoli/ritratti/2019/04/23/izabella-nilsson-jarvandi-svezia-gender/28200/ Chi è Izabella Jarvandi, la 15enne svedese contro gender e migranti]</ref> 2019. gada oktobrī [[Twitter]] slēdza tolaik 15-gadīgās Jarvandi kontu ''@izabellamarianj'' ar vairāk nekā 10 000 sekotājiem šajā sociālajā tīklā, apgalvojot, ka viņa ir par jaunu tā lietošanai, lai gan ''Twitter'' noteikumi atļauj to lietot no 13 gadu vecuma.<ref>[https://www.nyatider.nu/nationalistisk-profil-avstangd-fran-twitter/ Nya Tider: Nationalistisk profil avstängd från Twitter]</ref> Pēc pirmā konta bloķēšanas ''Twitter'' viņa atvēra kontu vienā no [[Krievija]]s sociālajiem tīkliem un ar to ieguva popularitāti Krievijā, neraugoties uz to, ka viņas ieraksti tur aprobežojās ar informāciju par jauno ''Twitter'' kontu.<ref name="TV5" /><ref>[https://vk.com/id568320941 Izabella Nilsson-Jarvandi]</ref><ref>[https://lenta.ru/news/2019/12/06/anti-greta/ Lenta.ru: «Анти-Грета Тунберг» завоевала популярность в России]</ref> Drošības dēļ Nilsone-Jarvandi pārgājusi no publiskām akcijām uz darbību caur sociālajiem tīkliem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tjournal.ru/internet/129697-anti-greta-16-letnyaya-shvedskaya-aktivistka-vystupayushchaya-protiv-propagandy-lgbt-i-migrantov-stala-geroiney-v-runete |title=TJournal - «Анти-Грета»: 16-летняя шведская активистка, выступающая против пропаганды ЛГБТ и мигрантов, стала героиней в рунете |access-date={{dat|2020|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210301161851/https://tjournal.ru/internet/129697-anti-greta-16-letnyaya-shvedskaya-aktivistka-vystupayushchaya-protiv-propagandy-lgbt-i-migrantov-stala-geroiney-v-runete }}</ref> un konspirācijas ievērošanu, organizējot sieviešu aktivitātes Zviedrijā.<ref>[https://twitter.com/izabellanilsso1/status/1303783560709648388 Jarvandi tvīts par sieviešu aktualitātēm Gēteborgā, 10.09.2020.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Twitter|izabellanilsso1}} {{DEFAULTSORT:Nilsone-Jarvandi, Izabella}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas cilvēki]] [[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]] 75f1fkkjdnskrm9dekaoco9bbzmd76o 0 466791 4548155 4465600 2026-11-11T09:15:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548155 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Cālītis | attēls =Calitis Janis.png | amats = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | dzim_dati ={{dat|1888|08|11}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Lašu pagasts|td=Latvija|4s=Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1939|10|17|1888|08|11}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], [[Mazinieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Jānis Cālītis''' (dzimis {{dat|1888|08|11}}, miris {{dat|1939|10|17}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]], vēlāk — [[Mazinieku partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Jānis Cālītis piedzima {{dat|1888|08|11||bez}} (pēc vecā stila — {{dat||07|30||bez}}) [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagasta]] Annmuižas (tagad [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]]) kalpa Jura Cālīša un Annas ģimenē.<ref>Lašu ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1888.g. — Nr.79.</ref><ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 3. apr., 724. l</ref><ref name="periodika.lndb.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P |title=Jaunākās Ziņas. - 1939.g. 19. oktobris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_jazi1939n238{{!}}article:DIVL77{{!}}page:14{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81l%C4%ABtis{{!}}issueType:P }}</ref> Ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] — no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai [[Mazinieku partija]]i.<ref name="ldg">{{LDG 1918|42}}</ref> [[Daugavpils]] pilsētas valdes loceklis, Daugavpils latviešu tirgotāju un rūpnieku krājaizdevu sabiedrība dibinātājs, valdes loceklis, diskonta komisijas loceklis, sabiedrības "Zemnieks" direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2168 |title=Latgales dati |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924230922/http://latgalesdati.du.lv/persona/2168}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P |title=Daugavas Vārds. - 1926.g. 4. decembris |access-date={{dat|2020|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200916163325/http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_davr1926n40{{!}}article:DIVL101{{!}}page:3{{!}}query:J%C4%81nis%20C%C4%81lits{{!}}issueType:P }}</ref> Miris Rīgā 1939. gada 17. oktobrī. Apglabāts Miera draudzes kapos.<ref name="periodika.lndb.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Cālītis, Jānis}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Mazinieku partijas politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Eglaines pagasts]] [[Kategorija:Daugavpils]] g3x1nos875545xzlmkdjom8fr8mio7g 0 470515 4548057 4465423 2026-11-11T02:27:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548057 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Inga Goldberga | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781414831).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Inga Goldberga 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1966|7|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Krāslavas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[RTU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Inga Goldberga''' (dzimusi {{dat|1966|7|29}}) ir latviešu attīstības plānotāja, mārketinga speciāliste un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, pārstāvot partiju "[[Saskaņa]]". Iepriekš bijusi [[Daugavpils pilsētas dome]]s izpilddirektore. == Biogrāfija == 1990. gadā absolvējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] arhitektūras un būvniecības specialitātē. Dzīvo [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Strādājusi attīstības plānošanas jomā. 2002. gadā bijusi Latgales reģiona Attīstības aģentūras direktore, pēc tam — Daugavpils domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja (2003—2009)<ref>[https://puaro.lv/cv/inga-goldberga/ Inga Goldberga] puaro.lv</ref> un pilsētas domes izpilddirektora vietniece. 2013. un 2014. gadā bijusi Daugavpils Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/6621 Inga Goldberga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201112190859/https://latgalesdati.du.lv/persona/6621 |date={{dat|2020|11|12||bez}} }} Latgales Dati</ref> No 2014. gada līdz ievēlēšanai Saeimā I. Goldebrga ieņēma [[Daugavpils pilsētas dome]]s izpilddirektores amatu. == Politiskā darbība == 2018. gadā I. Goldberga no saraksta "[[Saskaņa]]" tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]], nebūdama partijas biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/valsts-parvaldes-un-pasvaldibu-komisiju-vadis-inga-goldberga-14226228|title=Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju vadīs Inga Goldberga|website=www.diena.lv|access-date=2023-05-19}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Goldberga, Inga}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] rjn65j782c6380sfdbltow9u1lto7wo 0 475818 4548003 4465381 2026-11-10T21:48:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548003 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Henriks Dimša | vārds_orģ = ''Henryk Zygmunt Stanisław Dymsza'' | attēls = Henriks Dimša.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1856||}} | dzim_vieta = Rušonas muiža, [[Daugavpils apriņķis]], <br> [[Vitebskas guberņa]] (tagad [[Rušonas pagasts]], {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mgv|1918|1856}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas poļi|polis]] | partija = | tēvs = Kleofass Dimša (1821–1907) | māte = Terēze Gorska (1829–1902) | dzīvesb = Marija Beļska, Marija Žoladža | bērni = | profesija = ārsts | alma_mater = [[Varšavas Universitāte]] }} '''Henriks Dimša''' ({{val-pl|Henryk Zygmunt Stanisław Dymsza}}, 1856—1918) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes ārsts un sabiedriskais darbinieks, [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s II sasaukuma deputāts no [[Vitebskas guberņa]]s. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Rušonas muiža pirms 1914.jpg|thumb|left|200px|1903. gadā H. Dimšas celtā Rušonas muižas kungu māja.]] Dzimis 1856. gadā Rušonas muižas īpašnieka Kleofasa Dimšas un viņa sievas Terēzes ģimenē. Studēja [[Varšavas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, studiju laikā 1884. gadā apprecējās ar Mariju Beļsku, 1886. gadā ieguva ārsta grādu. Strādāja par ārstu [[Viļņa|Viļņā]] (1887-1894), iestājās Viļņas medicīnas biedrībā (1887). Ap 1890. gadu otrreiz apprecējās ar Mariju Žoladžu (''Żołądź''), ģimenē piedzima divi bērni. Vēlāk saimniekoja Rušonas muižā un bija brīvi praktizējošs [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] ārsts.<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība, 1772-1918. Latvijas Universitate, 2004 - 212 lappuses</ref> 1907. gada 7. februārī Dimšu ievēlēja par Krievijas Impērijas Valsts Domes deputātu, bija Poļu frakcijas (''Польского коло'') vai Rietumu nomaļu frakcijas vadībā. Pēc Valsts domes atlaišanas atgriezās no Pēterpils savā lauku īpašumā. 1917. gadā neveiksmīgi kandidēja [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās. Miris 1918. gada septembrī,<ref>Polski Słownik Biograficzny t. 6 s. 63 DYMSZA Henryk (1857-1918) lekarz</ref> Rušonas muižu mantoja viņa sieva Marija Dimša (1860-1938).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6818 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2021|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210128035425/https://latgalesdati.du.lv/persona/6818}}</ref> Viņa vecākais brālis bija inženieris [[Jevgēnijs Dimša]] (1853–1918), kurš no 1896. gada saimniekoja [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilzes muiža|Ilzes muižā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dimša, Henriks}} [[Kategorija:1856. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] gnmnf80vhzgxpuw8ob2cv6c5mmdxilm 0 476626 4548157 4465638 2026-11-11T09:28:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548157 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Grišāns | attēls =Jānis Grišāns.jpg | amats =[[Tautas padome]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1891|10|05||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dagdas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1945|9|27|1891|10|05|bez}} | mir_vieta =[[Vjatlags]], [[KPFSR]] (tagad {{RUS}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb =Lūcija Grišāne | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Grišāns''' (dzimis 1891. gada 5. oktobrī [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]]; miris 1945. gada 27. septembrī [[Vjatlags|Vjatlagā]]) bija latviešu jurists un politiķis. [[Latgales Pagaidu Zemes padome]]s priekšsēdētājs (1917—1918), [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagasta Sabaļos zemnieka ģimenē. Mācījās Katrīnas ģimnāzijā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], kuru absolvēja 1913. gadā. Bija Pēterburgas latgaliešu laikraksta "[[Drywa]]" līdzstrādnieks. Sāka studēt tieslietas [[Pēterburgas Universitāte|Petrogradas Universitātē]], bet pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā. 1915. gadā viņš [[Vladislavs Rubulis|Vladislava Rubuļa]] vadībā darbojās Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņš atgriezās Latvijā un 1917. gada aprīlī piedalījās [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales kongresā]]. Ievēlēts par Latgales pagaidu zemes padomes priekšsēdētāju. 1917. gadā [[Krievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās figurēja kā miertiesnesis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/208 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210204080318/https://latgalesdati.du.lv/persona/208}}</ref> 1918. gada vācu okupācijas laikā Grišāns bija ierēdnis Rēzeknes apriņķa zemes ierīcības komitejā, miertiesnesis Daugavpilī. Pēc [[Tautas padome]]s dibināšanas kļuva par tās locekli, pārstāvot latgaliešu frakciju. Bija Latvijas Ārlietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis.<ref name="MFA">[https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/janis-grisans Jānis GRIŠĀNS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210422031849/https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/janis-grisans |date={{dat|2021|04|22||bez}} }} Latvijas Republikas Ārlietu ministrija</ref> 1919. gada februārī-maijā viņš piedalījās [[Parīzes Miera konference]]s darbā Latvijas delegācijas sastāvā kā Latgales pārstāvis, līdz 1920. gada 16. janvārim bija Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītājs, tad līdz 1920. gada oktobrim bija Daugavpils apriņķa pagaidu valdes priekšsēdētājs. 1926.-1933. gadā Grišāns bija Latgales akciju bankas direktors, viņam Kapiņu pagasta Kameņecā piederēja ūdensdzirnavas un maza elektrostacija pie [[Jaunaglona]]s. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu apcietināja un aizveda uz Vjatkas soda nometnēm. 1942. gada 13. februārī viņam izvirzīja apsūdzību pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-4,13. panta par darbošanos Tautas padomē un aktīvu piedalīšanos Latvijas valsts izveidošanā; par darbošanos Parīzes konferencē un darbu Ārlietu ministrijā. 1942. gada 25. novembrī viņam par cīņu pret revolucionāro kustību piesprieda 10 gadus ieslodzījumā soda nometnēs.<ref name="MFA"/> Miris 1945. gada 27. septembrī izsūtījumā [[Vjatlags|Vjatlagā]]. == Apbalvojumi == Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (1928) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grišāns, Jānis}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 5w62606u2pqyhrf9ym2y2g0v5o6xcg5 0 478844 4548049 4417934 2026-11-11T01:49:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548049 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Indigirskaja | oriģinālnosaukums = ''Индигирская'' | attēls = | paraksts = | karte = Jakutija#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}}/{{RUS}} | latd=71| latm=15| lats=27 | latNS=N | longd=150| longm=16| longs=53 | longEW=E | novietojums = [[Indigirka]]s grīva | tips = vissezonas | atvērta = 1955 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 2002 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = 5<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lbvu.ru/files/%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B0%201%D0%98%D0%BD%D0%B4%D0%B8.pdf |title=СХЕМА КОМПЛЕКСНОГО ИСПОЛЬЗОВАНИЯ И ОХРАНЫ ВОДНЫХ ОБЪЕКТОВ БАССЕЙНА РЕКИ ИНДИГИРКА |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220702011704/http://lbvu.ru/files/%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D0%B0%201%D0%98%D0%BD%D0%B4%D0%B8.pdf}}</ref> | vid_t = -15,2 | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[UTC+11]] | mājaslapa = }} '''Jūras hidrometeoroloģiskā stacija «Indigirskaja»''' ({{val|ru|Морская гидрометеорологическая станция «Индигирская»}}) ir slēgta [[Padomju Savienība|PSRS]] [[polārstacija|polārā]] [[meteoroloģija|hidrometeoroloģiskā]] stacija [[Arktika|Arktikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aari.ru/gosros/docs/tm-1.xls |title=Имеющиеся в гидрометфондах ААНИИ таблицы основных метеорологических наблюдений (ТМ-1, ТММ-1) |access-date={{dat|2021|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200719185426/http://www.aari.ru/gosros/docs/tm-1.xls }}</ref> Izvietojusies Taboras apmetnē [[Indigirka]]s upes grīvā pie Sredņajas attekas 30 km no tās ietekas [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]]. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Allajiahas uluss|Allajiahas ulusā]]. == Vēsture == Stacija izveidota kā 1955. gadā '''Taboras''' (''Табор'') hidroloģiskais postenis. 1966. gadā reorganizēta par hidrometeoroloģisko staciju un pārdēvēta tagadējā vārdā. Stacija nodega 2002. gada 2. maijā, personāls pārcēlās uz līdzās esošo hidroloģiskā dienesta bāzi. Hidroloģiskā dienesta bāzē kopš 2008. gada darbojas [[GLONASS]] bāzes stacija.<ref>[https://portnews.ru/news/48373/ Транзас сдал в эксплуатацию контрольно-корректирующую станцию морской дифференциальной подсистемы ГНСС ГЛОНАСС в Арктике]</ref><ref>[http://www.ibrae.ac.ru/docs/4(8)/055-065_ARKTIKA_8_2012.pdf ГЛОНАСС в Арктике: результаты комплексного исследования навигационной обстановки при переходе по Северному морскому пути в августе—сентябре 2011 г.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pikabu.ru/story/polyarnaya_stantsiya_predyistoriya_i_raskonservatsiya_chast_i_5844282 Полярная станция. Предыстория и расконсервация. (Часть I)] * [https://pikabu.ru/story/polyarnaya_stantsiya_byit_i_pogodnyie_usloviya_chast_ii_5846877 Полярная станция. Быт и погодные условия. (Часть II)] * [https://xn-----6kcbac1azfofe4cmqhvgl0bzre.xn--p1ai/stati/puteshestvija/lyudi-u-holodnogo-okeana.html ЛЮДИ У ХОЛОДНОГО ОКЕАНА] [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Krievijas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Jakutija]] 4ov8hxn3vkwn19i9ja4l67btivo9zjl 0 479658 4548203 3575902 2026-11-11T11:55:25Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Haupteingang_der_Universität_Klagenfurt.jpg", jo [[c:User:Wdwd|Wdwd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Haupteingang der Universität Klagenfurt.jpg|]]). 4548203 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada marts}} {{Universitātes infokaste |native = Klāgenfurtes Universitāte |image = |caption = Universitātes galvenā ieeja |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1970 |vision = |type = federālā |calendar = |endowment = |rector = |faculty = | map_type = Austrija#Eiropa | latd = 46.616389 | latNS = N | longd = 14.265 | longEW = E | academic_staff = 1 098 | administrative_staff = |students = 11 664 |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = {{vieta|Austrija|Karintija|Klāgenfurte}} |country = |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = https://www.aau.at/ |logo = Universitaet_klagenfurt_logo.svg |publictransit = |footnotes = }} '''Klāgenfurtes Universitāte''' ({{val|de|Universität Klagenfurt}}) ir 1970. gadā dibināta federāla [[pētniecības universitāte]], kas atrodas [[Austrija]]s pilsētā [[Klāgenfurte|Klāgenfurtē]]. Universitātē ir 4 fakultātes. Pēc studentu skaita tā ir lielākā universitāte Austrijas [[Karintija]]s federālajā zemē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|https://www.aau.at/}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Austrijā]] [[Kategorija:Karintija]] 6tlz3zmceub5gy0p8ej739zniubjtx3 0 484689 4547986 4535191 2026-11-10T20:37:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547986 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Hantu valoda | nativename = ''ханты ясаӈ'' |familycolor = Urāliešu | states = [[Krievija]] | region = [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] un [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] | speakers = 9600 | fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]] | fam2 = [[somugru valodas|somugru]] | fam3 = | nation = | iso1 = | iso2 = | iso3 = kca | map = [[Attēls:Khanty Mansi dialects.svg|250px]]<small>Hantu un mansu valodu dialektu izplatība Hantu-Mansu autonomajā apvidū. Hantu valodas dialekti iekrāsoti dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā</small> }} '''Hantu valoda''' (''ханты ясаӈ''), agrāk zināma arī kā '''ostjaku valoda''', ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[valoda]]. Šajā valodā runā galvenokārt [[hanti]]. 2010. gadā hantu valodas pratēju skaits tika lēsts ap 9,6 tūkstošiem. Hantu valodai vistuvākā ir [[mansu valoda]] un [[ungāru valoda]]. == Vēsture == Hantu valoda pieder [[Urāliešu valodas|urāliešu valodu]] saimes [[Ugru valodas|ugru valodu]] grupai. Tā attīstījusies no senākām ugru valodu formām, kas bija izplatītas [[Rietumsibīrija|Rietumsibīrijā]] un [[Urālu kalni|Urālu kalnu]] apkārtnē. Hantu valodas vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar [[Oba|Obas]] un [[Irtiša|Irtišas]] upju baseinos dzīvojošajām kopienām. Ģeogrāfiskās izolācijas un atšķirīgo kontaktu ar kaimiņu tautām rezultātā pakāpeniski izveidojās vairāki hantu valodas dialekti, kas savstarpēji ievērojami atšķiras.<ref name="Babel">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.babel.gwi.uni-muenchen.de/index.php?abfrage=transcript&language=en|title=Ob-Ugric Languages|publisher=Ludwig Maximilian University of Munich|access-date=2026-10-13|language=en|archive-date=2026-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260314102708/https://www.babel.gwi.uni-muenchen.de/index.php?abfrage=transcript&language=en}}</ref> Pirmās rakstiskās ziņas par hantu valodu un tās pratējiem atrodamas Krievijas avotos, kuros hanti tika dēvēti par ostjakiem. Pēc Rietumsibīrijas pakļaušanas [[Krievijas cariste|Krievijas caristei]] 16. gadsimta beigās pastiprinājās hantu kontakti ar krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem. 18. gadsimtā sākās sistemātiskāka hantu valodas izpēte, ko veicināja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] organizētās zinātniskās ekspedīcijas. Valodnieki un etnogrāfi pierakstīja hantu vārdus, folkloras tekstus un atsevišķu dialektu gramatiskās īpatnības.<ref name="RedBook">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhiiv.eki.ee/books/redbook/khants.shtml|title=The Khants|publisher=Institute of the Estonian Language|work=The Red Book of the Peoples of the Russian Empire|access-date=2026-10-13|language=en}}</ref> 19. gadsimtā tika publicēti pirmie plašākie hantu valodas apraksti un vārdnīcas. Nozīmīgu ieguldījumu tās pētniecībā sniedza somu valodnieks [[Matiass Aleksandrs Kastrēns]], kurš 1845. gadā vāca valodas materiālus Irtišas un Surgutas apkārtnē. Balstoties uz šiem pētījumiem, 1849. gadā tika publicēts viņa hantu valodas gramatikas apraksts un īsa vārdnīca. Vēlāk hantu valodas dialektus pētīja arī citi somu un ungāru zinātnieki. Šajā laikā hantu valodai vēl nebija vienotas rakstības, un atsevišķos reliģiskajos izdevumos un vārdnīcās tika izmantota uz kirilicu balstīta rakstība.<ref name="Castren">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sgr.fi/manuscripta/items/show/877|title=Ostiacica|publisher=Finno-Ugrian Society|access-date=2026-10-13|language=en|year=2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ling.tspu.ru/en/archive.html?article_id=7958&issue=4&year=2020|title=Khanty Dictionary by the Priest Vologodsky: Peculiarities of the Graphical System|author=Kashkin, E. V.|access-date=2026-10-13|language=en|year=2020}}</ref> 20. gadsimta 30. gados [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tika sākta hantu rakstu valodas standartizācija. Sākotnēji tika izveidots uz [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] balstīts alfabēts, kuru izmantoja mācību grāmatās un citos izdevumos. 1937. gadā latīņu rakstu aizstāja ar [[Kirilica|kirilicu]]. Tā kā hantu dialekti ievērojami atšķīrās, vienotas literārās valodas izveide bija sarežģīta, un rakstītajos tekstos pakāpeniski sāka izmantot vairākas dialektu normas.<ref name="Babel" /><ref name="RedBook" /> Padomju periodā hantu valodas lietojumu būtiski ietekmēja [[rusifikācija]] un izglītības sistēmas pārmaiņas. Krievu valoda kļuva par galveno administrācijas, izglītības un starpetniskās saziņas valodu. Daudzi hantu bērni mācījās internātskolās, kurās mācības pārsvarā notika krievu valodā. Tas veicināja hantu valodas lietojuma samazināšanos, īpaši jaunākajās paaudzēs. Vienlaikus tradicionālo dzīvesveidu ietekmēja industrializācija un naftas un dabasgāzes ieguves paplašināšanās Rietumsibīrijā.<ref name="RedBook" /> Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā pieauga interese par hantu valodas un kultūras saglabāšanu. [[Hantu-mansu autonomais apvidus|Hantu-mansu autonomajā apvidū]] tika īstenotas programmas vietējo pamatiedzīvotāju valodu atbalstam, izdotas mācību grāmatas un attīstīta radio un televīzijas programmu veidošana hantu valodā. Tomēr tās lietojumu joprojām ierobežo nelielais pratēju skaits, dialektu daudzveidība un krievu valodas dominējošais stāvoklis sabiedriskajā dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.omniglot.com/writing/khanty.htm|title=Khanty language, alphabet and pronunciation|publisher=Omniglot|access-date=2026-10-13|language=en}}</ref> 21. gadsimtā hantu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu valodu. Tās saglabāšanu apgrūtina valodas nodošanas samazināšanās starp paaudzēm un tradicionālā dzīvesveida pārmaiņas. Īpaši apdraudēti ir austrumu dialekti, kuru pratēju skaits ir ļoti neliels. Vienlaikus turpinās valodas dokumentēšana, folkloras pierakstīšana, vārdnīcu veidošana un digitālo resursu izstrāde. Īpaša uzmanība tiek pievērsta atsevišķu dialektu saglabāšanai, jo daži no tiem ir tuvu izzušanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elcat.colo.hawaii.edu/lang/8552?hl=en|title=Eastern Khanty|publisher=Endangered Languages Project|access-date=2026-10-13|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://khanty-yasang.ru/khanty-yasang Laikraksts hantu valodā ''Хӑнты ясӑң''] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{valoda-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ugru valodas]] [[Kategorija:Krievijas valodas]] [[Kategorija:Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] ffdoelb6nonwb247louhg2902cgcnwk 0 486282 4548040 4538053 2026-11-11T00:48:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548040 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Reinholds Drēziņš | vārds_orig = | attēls =IlmarsReinholdsDrezins Croix-de la-reconnaissance 2021-08-19aug (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Nordeķu muiža]], [[Rīga]], [[Latvijas Republika]] ({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 13 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Carnikava]], [[Carnikavas pagasts]] | pilsonība = [[Latvijas Republika]]s | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Jānis Augusts Drēziņš]]<br />Alīda Alvīne Drēziņa (dzimusi Upīte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Benita Paula Drēziņa]] | bērni = [[Daila Šēnberga]] | paraksts = | darba_vietas = Latvijas Komunālās saimniecības projektēšanas institūts «Komunālprojekts»<br />Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūts<br />AS "[[Pilsētprojekts]]"<br />[[Rīgas dome]] | alma_mater = | zinātne = [[būvniecība]] | pasniedzēji = [[Jānis Mediņš]], [[Pauls Ērglis]], [[Jūlijs Viļumainis]], [[Gunārs Priede]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] [[File:LVA Cross of Recognition.png|80px]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilmārs Reinholds Drēziņš''' (dzimis {{dat|1930|4|29}}, miris {{dat|2022|12|13}})<ref name="ReferenceA">[https://jauns.lv/raksts/zinas/444126-visjaunakie-un-visvecakie-73-gadi-tik-liela-ir-jaunaka-un-vecaka-deputata-kandidata-vecuma-starpiba Barkāns, ''Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība'', «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs]</ref> bija ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Carnikavas pagasts|carnikavietis]], [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris.<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu">[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]</ref> Līdz pat mūža beigām strādāja valsts pārvaldē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins|title=93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš|publisher=tvnet.lv}}</ref> deviņdesmit trešajā dzīves gadā bija vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.<ref>[https://abc.lv/specialisti/sertific%C4%93tie-b%C5%ABvin%C5%BEenieri-un-b%C5%ABvtehni%C4%B7i-nereglament%C4%93t%C4%81s-sf%C4%93ras?p=2 Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā]</ref><ref name="rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija">[https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ilmars-reinholds-drezins Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1930. gadā [[Nordeķu muiža]]s Kreišmaņu namā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās 1938. gadā jaunatvērtajā Galvas pilsētas<!-- nelabot, tas ir pareizi--> Rīgas Latvijas armijas komandiera un armijas štāba [[Rīgas Viestura 48. pamatskola|Rīgas Viestura 48. pamatskolā]], okupācijas laikā izveidoja Latvijas Nacionālo zēnu pulciņu.<ref name="kandidati">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati |title=Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts |access-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523214643/https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām absolvēja mācības [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas industriālā politehnikuma]] būvniecības nodaļā, 16 gadu vecumā sācis praksi un darba gaitas kā būvniecības inženieris. Gleznotāja [[Jūlijs Viļumainis|Jūlija Viļumaiņa]] skolnieks. LPSR kultūras ministrs [[Vladimirs Kaupužs]] liedzis Drēziņam studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijā]]<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>. Pēc kara dzīvoja arī [[Carnikava|Carnikavā]]. Strādājis būvniecības plānošanā, vadot Rīgas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Dzīvokļu pārvaldes projektu—tāmju grupu<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>, projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā "[[Pilsētprojekts]]".<ref name="ReferenceA" /> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā iestājās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā]]. Pēc neatkarības atjaunošanas strādājis no LPSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas projektēšanas kantora izveidotajā SIA «AIG» jeb Arhitektoniskās izpētes grupa, Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, kas šobrīd ir valsts [[akciju sabiedrība]] «Valsts nekustamie īpašumi», projektēšanas kompānijā «Attīstības projekts», daudzām citām personām, kā privātām, tā arī publiskām un konfesionālām, piemēram, Evanģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas būvfirmā «Arka»<ref>[https://www.tvnet.lv/7669745/93-gadu-vecuma-muziba-devies-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''TVNET'', 2022. gada 13. decembrī, 16:51]</ref>. Bija [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s biedrs, nodibināja Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti [[Rīgas Būvniecības koledža|Būvniecības koledžas]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[studiju programma|programmu]] metodoloģijā.<ref>[https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.28464/IBO705_Buvdarbu_izmaksu_tamesana.pdf Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»]</ref> Bija Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists.<ref name="rigas-valstspilsetas-domes-majoklu-un-vides-departamenta-galvenais-specialists-skatits-2022-gada-7-junija" /> Kopš 2013. gada no jauna sertificēts būvprojektu ekonomikas, apjomu un tāmju eksperts<ref>[https://abc.lv/specialisti/visi?p=31 Būvniecības speciālistu katalogs, 2013. gada 22. maijā LBS sertifikāts Nr. 2727.]</ref>. == Sabiedriskā darbība == [[Attēls:IlmarsReinholdsDrezins20210603myownwork.jpg|left|thumb|upright=1.0|Ilmārs Reinholds Drēziņš 2021. gada 3. jūnijā Ādažu novada baznīcas laukumā pie Baltezera]] Drēziņa konstituconālo tiesību [[aktīvisms]] izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] «Oxford Reports on International Law»,<ref>[https://opil.ouplaw.com/view/10.1093/law-ildc/2144lv09.case.1/law-ildc-2144lv09 Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia]</ref> [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s «Caselaw Update», [[Venēcija|Venēcijas Universitātes]] monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».<ref name="ReferenceB">[https://www.facebook.com/AdaziCarnikavaPAR.JaunaVienotiba/posts/283890836727591 «Ar 10. numuru mūsu sarakstā kandidēs Ilmārs Reinholds Drēziņš. Mēs lepojamies ar šo kandidātu», facebook.com, 2021. gada 12. maijs]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 |title=Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24. |access-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210524105653/http://dspace.unive.it/handle/10579/9052 }}</ref> Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.<ref>[https://nra.lv/ekonomika/11879-pensiju-lieta-prasa-saukt-pie-atbildibas-tieslietu-un-finansu-ministriju-valsts-sekretarus.htm «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009]</ref> Iestājās par mirušo cieņas aizsardzību ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.<ref name="ReferenceB" /> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] Drēziņš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]], bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris<ref name="kandidati" />; Drēziņš kandidēja no partijas «[[Vienotība]]», viņa debatētie jautājumi [[klimatneitralitāte]], atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, [[atkritumu šķirošana]], bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.<ref name="ReferenceB" /> 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ |title=Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā |access-date={{dat|2022|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705042715/https://www.vienotiba.lv/cilveki/ilmars-reinholds-drezins/ }}</ref>. Drēziņš no 2021. gada 5. maija bija Drēziņu biedrības vadītājs<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008307029]</ref>, bet no 2022. gada 31. janvāra arī Carnikavas aizsardzības un attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008194058]</ref>. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]], demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti]</ref>. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājās pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārdēvēt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja un Rīgas dome 2022. gada 14. decembrī pieņēma lēmumu, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/501646-vesturiskais-analfabetisms-valdis-dombrovskis-pamatigi-saputrojas-latvijas-vesture-talak-jau-vairs-nav-kur-iet Barkāns, Elmārs. ''Vēsturiskais analfabētisms''. «Kas jauns», 2022, 12. maijs]</ref>. Drēziņš apbedīts 2022. gada 17. decembrī [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapsētā]]<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55034648/muziba-aizsaukts-vecakais-valsts-parvaldes-darbinieks-ilmars-reinholds-drezins «Mūžībā aizsaukts vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš», ''DELFI'', 2022. gada 13. decembris]</ref>, izvadītājs priesteris Edgars Cakuls. == Ģimene == Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas armijas [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku pulka]] karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — [[Satiksmes ministrija]]s Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas [[Daugavgrīva|Daugavas grīvas]] un [[Rīgas osta]]s bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam [[Jānis Drēziņš]].<ref name="ReferenceA" /> Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz [[Danciga|Dancigu]], bet uz [[Dānija|Dāniju]], kapteinis latviešu bēgļiem uz [[Kanāda|Kanādu]], piesakoties rēderam [[Fricis Grauds|Fricim Graudam]], stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.<ref name="ReferenceB" /> == Sports == Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:227307|article:DIVL373|query:futbola%20futbols%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.]</ref> spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:25515|article:DIVL375|query:Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20 ''Fiziskā kultūra un sports'', «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.]</ref> Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.<ref name="ReferenceB" /> == Apbalvojumi == Saņēmis [[Latvijas Būvinženieru savienība]]s apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.<ref name="ReferenceB" /> 2020. gada 9. novembrī [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Egils Levits]] un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada [[Kārlis Ulmanis]] viņa vectēvu [[Jānis Drēziņš|Jāni Drēziņu]]<ref>''Jaunākās Ziņas'', Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P |title=Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.) |access-date=2021. gada 1. Maijs |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/latv2000n426-429{{!}}article:DIVL362{{!}}page:16{{!}}query:J%C4%81nis%20Dr%C4%93zi%C5%86%C5%A1%20J%C4%81nis{{!}}issueType:P }}</ref>) apbalvot ar ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] un iecelt par [[Atzinības krusts|Atzinības krusta kavalieri]].<ref name="318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu" /> Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.<ref>[https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-19-augusta-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-97-izcilam-personibam Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Drēziņš, Ilmārs Reinholds}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] [[Kategorija:Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapos apbedītie]] mh7sq21fhfp0yu2kcs0or2di7088853 0 487776 4548089 4465479 2026-11-11T05:00:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548089 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Janīna Kursīte | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputāte Janīna Kursīte (15384867643).jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Janīna Kursīte 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|5|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2015|11|12|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Višķi}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] * [[Latgales partija]] * [[KPV LV]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = agronome, uzņēmēja | alma_mater = * [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]] * [[Daugavpils Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Janīna Kursīte''' (dzimusi {{Dat|1964|02|11}}) ir latviešu agronome, lauksaimniecības konsultante, uzņēmēja, psiholoģe, pašvaldību darbiniece un politiķe. Bijusi [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=0A7B729762AD91CDC22583320029E422&url=./0/0A7B729762AD91CDC22583320029E422?OpenDocument&lang=LV|title=Janīna Kursīte - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-13}}</ref> pirms tam bijusi pašvaldības deputāte. 1993. gadā absolvējusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāti]], dārzkopības specialitātē, savukārt 2002. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" filiāles Latgales Lauku Attīstības biroja, Daugavpils biroja vadītāja un z/s "Ziediņi" [[Višķu pagasts|Višķu pagastā]] īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6902|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-06-13|archive-date=2021-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20210613095255/https://latgalesdati.du.lv/persona/6902}}</ref> Darbojusies Agronomu biedrības valdē. == Politiskā darbība == 2005. gadā J. Kursīte tika [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēta]] Višķu pagasta padomē no apvienības "Mūsu pagasts" saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, bet [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Daugavpils novada domē jau no [[Latgales partija]]s. 2014. gadā viņa nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Vienotība]]" saraksta, pārstāvot tajā [[Latgales partija|Latgales partiju]]. Drīz pēc tam kļuva par Saeimas deputāti [[Anrijs Matīss|Anrija Matīsa]] vietā. 2018. gadā J. Kursīte izstājās no Latgales partijas (pēc "Lursoft" datiem 2019. gada jūnijā viņa gan oficiāli aizvien vēl bija Latgales partijas valdes locekle), iestājās partijā [[KPV LV]] un tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no tās saraksta. Pirms Saeimas vēlēšanām politiķe esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies KPV LV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/politike-janina-kursite-saeimas-velesanas-uz-izkersanu/|title=Politiķe Janīna Kursīte Saeimas vēlēšanās "uz izķeršanu"|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2018-06-30|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā pēc šķelšanās partijā izstājusies no KPV LV un tās Saeimas frakcijas. 2021. gada 13. maijā nodibinājusi "Stabilitātes grupu" kopā ar pārējiem partiju KPV LV pametušajiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kpv-lv-pametusie-saeimas-deputati-nodibinajusi-stabilitates-grupu/|title=KPV LV pametušie Saeimas deputāti nodibinājuši "Stabilitātes grupu"|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2021-05-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/janina-kursite/|title=Janīna Kursīte|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2019-06-07|language=lv-LV}}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Kursīte kandidēja no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā viņa kļuva par "Jaunās Vienotības" [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputātes [[Alīna Gendele|Alīnas Gendeles]] palīdzi. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kursīte, Janīna}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latgales partijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] s3tlb1s1l9ap93vn2flh0m8b9k1dakk 0 488219 4548079 4484556 2026-11-11T04:33:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548079 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ištvāns Kovāčs | vārds_orig = ''István Kovács'' | attēls = István Kovács referee.jpg | att_izmērs = 180 | att_nosaukums = Ištvāns Kovāčs 2020. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Rumānija|Kareja}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ROU}} | tautība = | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ištvāns Kovāčs''' ({{val|hu|István Kovács}}; dzimis {{dat|1984|9|16}} [[Kareja|Karejā]]) ir [[Rumānija]]s [[futbols|futbola]] [[tiesnesis (futbols)|tiesnesis]]. == Karjera == 2007. gadā sāka tiesāt Rumānijas augstākās futbola līgas ''[[Liga I]]'' spēles. 2010. gadā kļuva par [[FIFA]] kategorijas tiesnesi. Pirmā pieaugušo izlašu spēle viņa tiesneša karjerā bija [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēle {{dat|2012|10|16||bez}} starp [[Latvijas futbola izlase|Latviju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lithenšteinu]]. [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīra spēles sāka tiesāt 2014. gadā, bet [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] grupu turnīru 2018. gadā. 2017. gadā tiesāja [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kausa]] izcīņas finālu. 2021. gada aprīlī Kovāčs tika apstiprināts par vienu no 19 tiesnešiem [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0268-12182cf1475f-825d23faf300-1000/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2020 appointed |date={{dat|2021|4|21||bez}} |website=uefa.com |accessdate={{dat|2021|6|20||bez}}}}</ref> Viņš tiesāja grupu turnīra spēli starp [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. 2022. gadā tiesāja [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līgas]] vēsturiski pirmo finālu starp ''[[AS Roma]]'' un [[Roterdamas "Feyenoord"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0275-151e847d9f62-c7c70e5d01ff-1000/ |title=Referee teams appointed for 2022 UEFA club competition finals |date={{dat|2022|5|11|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Viņš tika apstiprināts par vienu no tiesnešiem [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], bet nevienā no spēlēm nebija nozīmēts kā galvenais tiesnesis, pildot tikai ceturtā tiesneša pienākumus. 2023. gadā bija ceturtais tiesnesis [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]] starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un [[Milānas "Inter"]]. 2024. gada maijā tiesāja [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas]] finālu starp [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Leverkūzenes "Bayer"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028d-1ae109919f08-661e0d65ffdb-1000--referee-teams-for-2024-uefa-club-competition-finals-anno/ |title=Referee teams for 2024 UEFA club competition finals announced |date={{dat|2024|5|13|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> 2024. gadā tika nozīmēts par vienu no tiesnešiem [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/|title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed|date={{dat|2024|4|3|N|bez}} |website=UEFA.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> 2024. gada 26. jūnijā [[Čehijas futbola izlase]] un [[Turcijas futbola izlase]] spēles laikā viņš izsniedza 19 dzeltenās kartītes, kas ir turnīra rekords vienā mačā pieteikto brīdinājumu skaita ziņā. Kovāčs pēc divdesmit minūtēm no laukuma izraidīja arī čehu pussargu [[Antonīns Barāks|Antonīnu Barāku]], arī turnīra rekords. 2026. gada 8. aprīlī [[FC Barcelona]] un ''[[Madrides "Atletico"]]'' ceturtdaļfināla pirmajā spēlē sākotnēji par pārkāpumu pret Atlético spēlētāju [[Džuliano Simeoni]] parādīja dzelteno kartīti Barselonas aizsargam [[Pau Kubarsi]]m. Pēc [[VAR]] pārskatīšanas tā tika pārveidota par tiešu sarkano kartīti. Tomēr UEFA atbrīvoja viņu no pienākumiem līdz Čempionu līgas sezonas beigām, jo vēlāk spēles gaitā viņš nepiešķīra 11 metru soda sitienu par Madrides aizsarga [[Marks Pubills|Marka Pubilla]] roku spēli. 2026. gada 9 aprīlī Kovačs tika paziņots par [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]]. 2026. gada 21 jūnijs būs tiesnesis Pasaules kausa vēsturē tūkstošajā spēlē — mačā starp [[Tunisijas futbolas izlase|Tunisiju]] un [[Japānas futbolas izlase|Japānu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20210624203347/https://worldreferee.com/referee/istvan_kovacs/ ''Worldreferee.com'' profils] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kovāčs, Ištvāns}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Satumares žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas ungāri]] [[Kategorija:Rumānijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]] cgxdby5uiq2y6ldbuq3i65gy4o374ml 0 488325 4548027 4362735 2026-11-10T23:36:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548027 wikitext text/x-wiki '''Iekšējā enerģija''' [[Fizika|fizikā]] ([[nepārtrauktas vides fizika]], [[termodinamika]], [[statistiskā fizika]]) ir [[Termodinamiska sistēma|termodinamiskas sistēmas]] pilnās [[Enerģija|enerģijas]] daļa, kurā neietilpst sistēmas kustības [[kinētiskā enerģija]] un mijiedarbības ar citām sistēmām [[potenciālā enerģija]]. Iekšējā enerģija ir [[Termodinamiskie lielumi|makroskopisks lielums]], kurš sevī ietver sistēmu veidojošo daļiņu mikroskopiskās kustības enerģiju, mijiedarbības enerģiju (molekulārā pievilkšanās un atgrūšanās), [[Molekula|iekšmolekulāro]] un [[Atoms|iekšatomāro]] ķīmisko enerģiju <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://fn.bmstu.ru/data-physics/library/physbook/tom2/ch1/texthtml/ch1_2.htm|title=Внутренняя энергия и температура термодинамической системы|website=http://fn.bmstu.ru/|access-date=22.06.2021|archive-date=21.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021135543/http://fn.bmstu.ru/data-physics/library/physbook/tom2/ch1/texthtml/ch1_2.htm}}</ref>, kā arī [[kodolenerģija|kodolenerģiju]], starpmolekulu [[Gravitācija|gravitācijas]] enerģiju un [[Starojums|starojuma]] enerģiju. <ref name=":1" /> To apzīmē ar <math>U</math> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://studfile.net/preview/6685238/|title=Внутренняя энергия тел и два способа ее изменения|website=studfile.net|access-date=22.06.2021}}</ref>. Termodinamikā [[Fizikāls ķermenis|ķermeņa]] iekšējo enerģiju iedala divās daļās: saistītā enerģija, kuras mērs ir [[siltums]], kuru ķermenis izdala [[Izotermisks process|izotermiskā procesā]], un brīvā enerģija, kuras mērs ir [[Darbs (fizika)|darbs]], kuru ķermenis veic izotermiskā procesā. <ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://alexandr4784.narod.ru/putilov.html|title=К. А. Путилов. Термодинамика. 1971}}</ref> == Iekšējās enerģijas īpašības == * Sistēmai atrodoties termodinamiskajā līdzsvarā, tās iekšējā enerģija ir vienāda ar pilno enerģiju, jo tajā nepastāv makroskopiska kustība un tā nemijiedarbojas ar apkārtējiem ķermeņiem. <ref name=":0" /> * Iekšējā enerģija ir [[aditīvs lielums]], tas ir, termodinamiskas sistēmas iekšējā enerģija ir vienāda ar tās apakšsistēmu iekšējo enerģiju [[Summa|summu]]. <ref name=":1" /> * Nesaspiestās [[Gāze|gāzēs]] iekšējā enerģija gandrīz nav atkarīga no gāzes [[Blīvums|blīvuma]] un ir tikai gāzes [[Temperatūra|temperatūras]] [[funkcija]]. <ref name=":1" /> *Saspiestām gāzēm (sākot jau no dažām [[Atmosfēra (mērvienība)|atmosfērām]]) nepieciešams ņemt vērā molekulu (atomu) mijiedarbības enerģiju. <ref name=":1" /> *[[Cietviela|Cietvielās]] liela nozīme molekulu (atomu) mijiedarbības enerģijai, molekulas (atomi) nepārvietojas telpā, bet svārstās. <ref name=":1" /> *Normālos [[Šķidrums|šķidrumos]] (tādos, kur pārvietojas un svārstās katra atsevišķa molekula) molekulu kustības likumsakarības ir nosakāmas vieglāk nekā asociētajos šķidrumos (tādos, kur bez patstāvīgām molekulām ir arī molekulu kompleksi). <ref name=":1" /> *Ķermenim ar normālu vai augstu temperatūru iekšējā enerģija ir [[Proporcija|proporcionāla]] temperatūrai. <ref name=":1" /> *Ķermenim tiekot atdzesētam līdz temperatūrai, kas tuva [[Absolūtā nulle|absolūtajai nullei]], zūd proporcionalitātes attiecība starp iekšējo enerģiju un temperatūru. <ref name=":1" /> == Formulas == Ja neņem vērā iekšmolekulāro (iekšatomāro) enerģiju, tad iekšējo enerģiju <math>U</math> vienam [[Mols|molam]] gāzes var aprēķināt šādi: <math>U=\frac{i}{2}RT</math> , kur <math>i</math> ir [[Brīvības pakāpes|brīvības pakāpju]] skaits, <math>R</math> ir [[Gāzu konstante|universālā gāzu konstante]], <math>T</math> ir [[Kelvins|absolūtā temperatūra]]. <ref name=":1" /> Iekšējā enerģija <math>U</math>, precīzāk, tās izmaiņa <math>\Delta U</math>, [[Pirmais termodinamikas likums|pirmā termodinamikas likuma]] izteiksmēs: <math>\Delta U=Q+A</math> , kur <math>Q</math> ir termodinamiskai sistēmai pievadītā [[siltuma daudzums]], <math>A</math> ir sistēmai pieliktais [[Darbs (fizika)|darbs]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fizmix.lv/fiztemas/siltums-un-darbs-9/1-tdl-adiabatisks-process|title=1 TDL + Adiabātisks process|website=fizmix.lv|access-date=28.06.2021|archive-date=28.06.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628073937/https://www.fizmix.lv/fiztemas/siltums-un-darbs-9/1-tdl-adiabatisks-process}}</ref>; <math>Q=\Delta U+A</math>, kur <math>Q</math> ir termodinamiskai sistēmai pievadītā siltuma daudzums, <math>A</math> ir sistēmas veiktais [[Darbs (fizika)|darbs]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/fizika/11-klase/siltums-un-darbs-7318/pirmais-termodinamikas-likums-idealai-gazei-27394/re-89c3e492-b06a-4864-8392-6e367daba2a7|title=Pirmais termodinamikas likums|first=|access-date=28.06.2021|date=}}</ref>. == Vēsture == Izpratnes par iekšējo enerģiju veidošanos ilgstoši kavēja aplamais pieņēmums par [[Siltumradis|siltumraža]] esamību (18. — 19. gs.). Gan siltumraža teorijas laikā, gan pēc tās (šo teoriju aizstāja [[molekulāri kinētiskā teorija]]) mēdz veidoties nepareizs priekštats par siltumu kā par kaut ko ķermenī esošu. Pēc molekulāri kinētiskās teorijas nostiprināšanās (19. gs. 2. puse) iekšējā enerģija tika saukta dažādi, piemēram, "ķermeņa enerģija" ([[Rūdolfs Klauziuss|Klauziuss]]), "ķermeņa mehāniskā enerģija dotajā stāvoklī" ([[Viljams Tomsons|lords Kelvins]]), "ķermeņa iekšējais siltums", "ķermeņa iekšējais darbs" ([[Gustavs Ceiners|Ceiners]]), "darbības funkcija" ([[Gustavs Roberts Kirhofs|Kirhofs]]). == Skatīt arī == * [[Termodinamika]] * [[Molekulāri kinētiskā teorija]] * [[Pirmais termodinamikas likums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Termodinamika]] 3gwqw780gn8cu10pgajqy526ddv2cfl 0 488473 4547921 4456822 2026-11-10T19:04:50Z Meistars Joda 781 4547921 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Dzēšgumijgalva | operators = [[Frederiks Elms]] | attēls = Eraserhead.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = eksperimentālā filma, šausmu filma, sirreālisms | režisors = [[Deivids Linčs]] | producents = Deivids Linčs | scenārijs = Deivids Linčs | aktieri = * [[Džeks Nenss]] * [[Šarlote Stjuarte]] * [[Alens Džozefs]] * [[Džīna Beitsa]] * [[Džūdita Robertsa]] | mūzika = * Deivids Linčs * [[Fets Vollers]] * [[Pīters Aiverss]] | oriģinālnos = ''Eraserhead'' | studija = ''[[Amerikas Kinoinstitūts]]'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Libra Films]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1977|3|19|ASV}} | ilgums = 89 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Eraserhead#tab=summary|title=Eraserhead – Box Office Data, DVD Sales, Movie News, Cast Information |publisher=The Numbers. Nash Information Services |accessdate= June 23, 2021}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Dzēšgumijgalva"''' ({{Val|en|Eraserhead}}) ir 1977. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Eksperimentālā filma|eksperimentālā]] [[šausmu filma]]. Filmas režisors, producents un scenārija autors ir [[Deivids Linčs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džeks Nenss]], [[Šarlote Stjuarte]], [[Alens Džozefs]], [[Džīna Beitsa]] un [[Džūdita Robertsa]]. Filma uzņemta melnbalta un tajā parādās [[sirreālisma kino]] iezīmes. Filma ir par jaunu tēvu, kam ir jārūpējas par savu citplanētietim līdzīgo bērnu pamestā industriālā apvidū. "Dzēšgumijgalva" ir Linča pirmā pilnmetāžas filma. To uzņēma ar [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] atbalstu un finansējumu Linča studiju gados. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. 2004. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/item/prn-04-215/films-added-to-national-film-registry-for-2004/2004-12-28/|title=Librarian of Congress Adds 25 Films to National Film Registry|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2021-06-23}}</ref> == Sižets == "Vīrs uz planētas" savās mājās kosmosā kustina sviras, kamēr Henrija Spensera galva peld kosmosā. No Spensera mutes iznirst spermatozoīdam līdzīga būtne, kas iepeld tukšumā. Industriālā apvidū, Henrijs dodas mājās ar iepirkumiem. Ārpus dzīvokļa viņu aptur "Skaistā sieviete no pretējās istabas", kura viņam paziņo, ka viņa draudzene, "Mērija X", ir ielūgusi viņu uz vakariņām ar viņas ģimeni. Henrijs atstāj iepirkumus savā dzīvoklī, kas ir pilns ar netīrumu un beigtu augu kaudzēm. Tajā vakarā Henrijs apmeklē X mājas, kur viņš neveikli sarunājas ar viņas māti. Pie vakariņu galda viņam tiek lūgts sagriezt vistu, ko X tēvs ir "izgatavojis". Putns uz šķīvja kustas un izplūst asinīs, kad to sagriež. Pēc vakariņām Henriju iedzen stūrī X māte, kura mēģina viņu noskūpstīt. Viņa paziņo, ka X ir piedzimis viņa bērns un ka abiem ir jāprecas. Tomēr X nav pārliecināta, vai tas, ko viņa dzemdēja, ir bērns. Pāris ievācas Henrija vienistabas dzīvoklī un sāk rūpēties par bērnu — autiņu saišķi ar necilvēcīgu, čūskai līdzīgu seju, kas atgādina iepriekš redzēto spermatozoīdam līdzīgu radījumu. Zīdainis atsakās no visa ēdiena, nemitīgi un neciešami raud. Skaņa dzen X izmisumā, un viņa atstāj Henriju un bērnu. Henrijs mēģina rūpēties par to. Henrijs sāk piedzīvot vīzijas, atkal ieraugot "Vīru uz planētas", kā arī "Dāmu radiatorā", kura viņam sāk dziedāt. Pēc seksuālas tikšanās ar "Skaisto meiteni" Henrijam ir vēl viena vīzija: "Dāma radiatorā" dzied, kamēr Henrijs vēro, kā nokrīt viņa galva, zem tā atklājot celmu, kas atgādina bērna seju. Zēns to atrod un nogādā to uz zīmuļu rūpnīcu, lai to pārvērstu par dzēšgumijām. Pamodināts, Henrijs meklē "Skaisto meiteni", bet atrod viņu kopā ar citu vīrieti. Sagrauts, Henrijs atgriežas savā istabā. Viņš paņem šķēres un pirmo reizi noņem bērnam autiņu. Atklājas, ka bērnam nav ādas. Pārsēji turēja kopā tā iekšējos orgānus, un tie izbirst pēc to pārgriešanas. Telpā tiek pārslogota jauda, izraisot gaismas mirgošanu. Kad gaisma pilnībā izdziest, bērns izaug līdz milzīgiem apmēriem un viņa galvu nomaina sākumā redzētā planēta. Pie Henrija pienāk "Dāma radiatorā" un viņu apskauj. == Darbs pie filmas == {{Vairāki attēli|align=right|direction=horizontal|image1=Kafka.jpg|width1=188|alt1=|image2=N.Gogol by F.Moller (early 1840s, Ivanovo) detail.jpg|width2=168|alt2=|footer=[[Francs Kafka|Franca Kafkas]] ''(pa kreisi)'' un [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] ''(pa labi)'' stāsti ietekmēja "Dzēšgumijgalvas" scenāriju}} === Ideja === Rakstnieks un režisors [[Deivids Linčs]] iepriekš bija studējis gleznošanu, un bija izveidojis vairākas īsfilmas, lai animētu savas gleznas.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=David Lynch|url=https://archive.org/details/davidlynch0000odel|last=Odell|first=Colin|publisher=Kamera Books|year=2007|isbn=978-1-84243-225-9|last2=Le Blanc|first2=Michelle}}</ref> Tomēr 1970. gadā viņš pievērsās filmu veidošanai un 24 gadu vecumā saņēma stipendiju [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūtā]]. Linčam kurss nepatika un viņš apsvēra iespēju pamest mācības, taču pēc tam, kad viņam piedāvāja iespēju radīt paša izdomātu scenāriju, viņš pārdomāja. Viņam tika dota atļauja izmantot visu universitātes pilsētiņu filmu uzņemšanai. Viņš pārveidoja skolas neizmantotos staļļus par filmas dekorācijām un dzīvoja tur.<ref name=":1" /> Linčs sākotnējā scenārija nosaukums bija ''Gardenback'', kura pamatā bija viņa glezna. Pēc šī scenārija būtu sanākusi apmēram 45 minūtes gara filma, kas AFI šķita pārāk gara.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Beautiful Dark|year=2008|url=https://archive.org/details/davidlynchbeauti0000olso|last=Olson|first=Greg|publisher=Scarecrow Press|isbn=978-0-8108-5917-3}}</ref> Tā vietā Linčs prezentēja "Dzēšgumijgalvu", ko viņš bija izstrādājis, pamatojoties uz sapni par vīrieša galvu, ko mazs zēns aizvedis uz zīmuļu rūpnīcu. Vairāki AFI valdes locekļi joprojām iebilda pret šāda sirreālisma darba tapšanu, taču viņi piekrita, kad dekāns Frenks Denjels draudēja atkāpties no amata, ja tam tiks uzlikts veto.<ref name=":2" /> Filmas scenāriju ietekmēja Linča studiju laikā lasītā literatūra. To spēcīgi ietekmēja [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] 1915. gada novele "[[Pārvērtība]]" un [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] 1836. gada īsais stāsts "[[Deguns (īsais stāsts)|Deguns]]".<ref name=":2" /> Tiek pieņemts, ka filmu ir ietekmējusi arī Linča personīgā pieredze, esot tēva lomā, kā arī viņa un viņa ģimenes pavadītais laiks [[Filadelfija|Filadelfijā]].<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Woodward|first=Richard B|date=14.01.1990|title=A Dark Lens on America|url=https://www.nytimes.com/1990/01/14/magazine/a-dark-lens-on-america.html|journal=[[The New York Times]]}}</ref> Galvenajai lomai 1971. gadā izvēlējās [[Džeks Nenss|Džeku Nensu]]. Nesaprašanās dēļ, AFI uzskatot, ka filmas garumus būtu aptuveni 20 minūtes, filmēšana netika uzsākta vairākus gadus.<ref name=":1" /> === Filmēšana === Pateicoties Linča drauga [[Džeks Fisks|Džeka Fiska]] un viņa sievas [[Sisija Speiseka|Sisijas Speisekas]] regulāriem ziedojumiem, filmas veidošana varēja turpināties vairākus gadus.<ref name=":1" /> Papildus līdzekļus nodrošināja Nensa sieva [[Ketrīna Kulsone]], kura strādāja par viesmīli,<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Lynch on Lynch|url=https://archive.org/details/lynchonlynch0000lync_h8g0|last=Rodley|first=Chris|publisher=Macmillan|year=2005|isbn=0-571-22018-5|last2=Lynch|first2=David}}</ref> un pats Linčs, kurš visu filmas tapšanas laiku piegādāja avīzes.<ref name=":4" /> Producēšanas laikā Linčs sāka eksperimentēt ar paņēmienu, kā ierakstīt dialogu, ko runāja fonētiski atpakaļ, un apgriezt iegūto audio. Lai gan filmā šo paņēmienu neizmanto, Linčs to pielietoja seriālā "[[Tvinpīka]]".<ref name=":4" /> Linčs arī sāka interesēties par transcendentālo meditāciju, kļuva par veģetārieti un atmeta smēķēšanu un alkoholu.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> == Izlaišana == Filmas "Dzēšgumijgalva" pirmizrāde notika ''Filmex'' kinofestivālā [[Losandželosa|Losandželosā]] {{Dat|1977|3|19|5=bez}}.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Midnight Movies|last=Hoberman, J;|publisher=Da Capo|year=1991|isbn=0-306-80433-6|last2=Rosenbaum|first2=Jonathan}}</ref> To sākotnēji gadu izrādīja Losandželosas kinoteātros kā pusnakts filmu. Vēlāk arī izrādīta citur, filma kļuva komerciāli veiksmīga, nopelnot 7 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movie/Eraserhead|title=Eraserhead (1977) - Financial Information|website=The Numbers|access-date=2022-10-22}}</ref> == Kritika == Pēc filmas izlaišanas ''[[Variety]]'' uzrakstīja negatīvu recenziju, to aprakstot kā neskatāmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/1976/film/reviews/eraserhead-1200424018/|title=Eraserhead|last=Staff|first=Variety|last2=Staff|first2=Variety|website=Variety|access-date=2022-10-22|date=1977-01-01|language=en-US}}</ref> Tomēr laika gaitā filma saņēma arvien vairāk pozitīvu atsauksmju. Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 90% vērtējums, rakstot "Deivida Linča sirreālā "Dzēšgumijgalva" izmanto detalizētu vizuālo materiālu, biedējošu skaņu, lai radītu dīvainu un satraucošu skatījumu un vīrieša bailēm kļūt par vecāku".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rottentomatoes.com/m/eraserhead/|title=Eraserhead|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=22.10.2022}}</ref> Rakstot ''[[Empire (žurnāls)|Empire]]'' žurnālam, Stīvs Bērds filmai deva piecas zvaigznes no piecām. Viņš rakstīja, ka tā ir "daudz radikālāka un patīkamāka nekā Linča vēlākie Holivudas darbi" un uzsvēra tās sirreālisma, šausmu un melnās komēdijas elementus. Arī Pīters Bredšo no ''[[The Guardian]]'' deva filmai piecas zvaigznes no piecām.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2008/sep/12/horror1|title=Film review: Eraserhead|website=the Guardian|access-date=2022-10-22|date=2008-09-12|language=en}}</ref> Viņš to salīdzināja ar [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] filmu "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" (1979).<ref name=":5" /> === Ietekme === 2004. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālais kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref name=":0" /> 2010. gadā ''Online Film Critics Society'' publicēja sarakstu ar 100 visu laiku labākajām režisoru debijām, "Dzēšgumijgalvai" ierindojoties otrajā vietā, atpaliekot tikai no [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] filmas "[[Pilsonis Keins]]" (1941).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/online-critics-post-top-100-directorial-debuts-of-alltime-2099107.html|title=Online critics post top 100 directorial debuts of all-time|website=The Independent|access-date=2022-10-22|date=2010-10-05|language=en}}</ref> Linčs ar lielāko daļu aktieru un filmēšanas komandas sastāvu sadarbojās arī nākotnē, piemēram, [[Frederiks Elmss]] strādāja par operatoru arī filmās "[[Zilais samts]]" un "[[Mežonīgie sirdīs]]", kā arī Kulsone un Nenss piedalījās seriālā "[[Tvinpīka]]".<ref name=":1" /> Pēc filmas iznākšanas Linčs mēģināja atrast finansējumu savam nākamajam projektam ''Ronnie Rocket'', filmai "par elektrību un trīs pēdas garu puisi ar sarkaniem matiem".<ref name=":4" /> Kad Linčs un producents Stjuarts Kornfelds saprata, ka neizdosies piesaistīt finansējumu, Linčs pievērsās "[[Ziloņcilvēks]]" veidošanai.<ref name=":4" /> Strādājot pie filmas "Ziloņcilvēks", Linčs satika [[Stenlijs Kubriks|Stenliju Kubriku]], kurš viņam atklāja, ka "Dzēšgumijgalva" ir viņa mīļākā filma.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Catching the Big Fish: Meditation, Consciousness, and Creativity|url=https://archive.org/details/catchingbigfishm00lync|last=Lynch|first=David|publisher=Jeremy P. Tarcher Inc.|year=2006|isbn=978-0-641-91061-6}}</ref> "Dzēšgumijgalvai" bija arī ietekme uz Kubrika filmu "[[Mirdzums]]" (1980). Kubriks šo filmu demonstrēja aktieriem un komandai, lai "noskaņotu viņus" darbam. Tiek minēts, ka tā ir ietekmējusi 1989. gada japāņu filmas "[[Tecuo: Dzelzs cilvēks]]", 1990. gada eksperimentālās šausmu filmas ''[[Begotten]]'' un [[Darens Aronovskis|Darena Aronovska]] 1998. gada debijas filmas "[[Pī (filma)|Pī]]" tapšanu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Unsilvered Screen: Surrealism on film|url=https://archive.org/details/unsilveredscreen0000unse|last=Harper|first=Graeme|publisher=Wallflower Press|year=2007|isbn=978-1-904764-86-1}}</ref><ref>Vaughan, Robin. "''Pi'' movie adds up to stimulating analysis." ''The Boston Herald''. Herald Media Inc. October Ironh4, 2004.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Deivids Linčs}} [[Kategorija:1977. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Deivida Linča filmas]] [[Kategorija:Sirreālisma filmas]] [[Kategorija:Avangarda un eksperimentālās filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] h6aodvlo2dc4xk41yoy3lrmrq6ogb9z 0 489327 4547773 4441795 2026-11-10T13:04:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547773 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Foborga (Jitlande)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Foborga | official_name = ''Faaborg'' jeb ''Fåborg'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Tårngade, Faaborg 2021.jpg | image_caption = Nami Torņa ielā (''Tårngade'') | image_flag = | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Faaborg.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Dānija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name = {{karogs|Dānija}} | subdivision_name1 = [[Dienviddānijas reģions|Dienviddānija]] | subdivision_name2 = Foborga–Vidusfīna | established_title = Dibināta | established_date = [[12. gadsimts]] | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Birģermeistars]] | leader_name = Hanss Stavnsagers<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv2fyn.dk/artikel/her-er-faaborg-midtfyns-nye-borgmester|title=Her er Faaborg-Midtfyns nye borgmester|date=2017. gads 22. novembris|accessdate=2018. gads 16. aprīlis|publisher=TV 2 Fyn|author=Sune Jørgensen|language=da|archive-date={{dat|2018|04|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180416200943/https://www.tv2fyn.dk/artikel/her-er-faaborg-midtfyns-nye-borgmester}}</ref> {{small|(kopš 2018. gada, [[Dānijas sociāldemokrātiskā partija]])}} | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = 4,55 | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_total = 6966 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | coordinates = {{coord|55|06|N|10|14|E|region:DK|display=inline,title}} | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 5600 | elevation_m = | website = {{URL|https://www.fmk.dk}} }} '''Foborga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2012:226:0006:0010:LV:PDF|title=Dotācijas, kas piešķirtas 2011. finanšu gadā saskaņā ar budžeta pozīciju 05.08.06|publisher=EUR-Lex – Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem|language=lv|date=2012. gads 28. jūlijs|access-date=2021. gads 1. maijs}}</ref> ({{val|da|Faaborg}} jeb ''Fåborg''; {{IPA2|fɔˌbåˈ}}) ir ostas [[mazpilsēta]] [[Dānija|Dānijā]], [[Dienviddānijas reģions|Dienviddānijas reģionā]]. Pilsēta atrodas [[Fīna]]s salā pie [[Foborgas Fjords|Foborgas Fjorda]]. Foborga tika dibināta [[12. gadsimts|12. gadsimtā]]. 2021. gadā tajā bija 6966 iedzīvotāju.<ref name="iedzīvotāji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.statbank.dk/TableInfo/BY3?lang=en|title=BY3: Population 1st January, by urban areas|publisher=Dānijas statistikas pārvalde|language=en|access-date=2021. gads 1. maijs}}</ref> Foborga atrodas starp pakalniem, un jūrā ir daudzas [[Dienvidfīnas arhipelāgs|Dienvidfīnas arhipelāga]] salas, t.sk. [[Ērē]] un [[Avernakē]]. Uz vairākām no šīm salām no Foborgas ostas kursē prāmji. Pilsētas centrā ir daudzas labi saglabājušās vēsturiskās ēkas, ieskaitot [[15. gadsimts|15. gadsimta]] pulksteņtorni.<ref name="pulksteņtornis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://trap.lex.dk/Klokket%C3%A5rnet,_Faaborg|title=Klokketårnet, Faaborg|publisher=Trap Danmark|language=da|date=2019. gads 12. decembris|access-date=2021. gads 1. maijs}}</ref> Četrus kilometros no pilsētas centra atrodas aizsargājamā teritorija "Svanninges kalni" ([[Dāņu valoda|dāņu]]: ''Svanninge Bakker''). == Vēsture == Pilsēta pirmo reizi minēta [[1229. gads|1229. gada]] dokumentā kā "Foburgh" (burtiski "[[lapsa]]s [[pils]]" [[Sendāņu valoda|sendāņu valodā]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fyens.dk/artikel/stednavne-fyn-er-bl%C3%B8dt-h%C3%A5r-der-fyger-i-vinden|title=Stednavne: Fyn er blødt hår, der fyger i vinden|last=Nielsen|first=Anne Dot Eggers|publisher=fyens.dk|language=da|date=2012. gads 27. julijs|access-date=2021. gads 1. maijs|archive-date={{dat|2021|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211001254/https://fyens.dk/artikel/stednavne-fyn-er-bl%C3%B8dt-h%C3%A5r-der-fyger-i-vinden}}</ref> kurā karalis [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] to pasniedz kā dāvanu savai vedeklai Eleonorai,<ref name="dsd">{{Tīmekļa atsauce|url=https://denstoredanske.lex.dk/Faaborg|title=Faaborg|publisher=Den Store Danske|language=da|date=2017. gads 14. aprīlis|access-date=2021. gads 1. maijs}}</ref> kura apprecēja vienu no viņa dēliem. Līdz 19. gadsimta sākumam pakalni uz ziemeļiem no pilsētas bija apauguši ar viršiem, savukārt ielejas tika izmantotas lauksaimniecībai. Kad lauksaimniecība un lopkopība vairs nebija ienesīga, tika iestādīti meži. == Kultūra un ēkas == Foborgā atrodas [[1910. gads|1910. gadā]] dibināts mākslas muzejs — [[Foborgas muzejs]] — kurā ir skulptūras un gleznas galvenokārt no 1885.—1925. gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://useum.org/museum/faaborg-museum|title=Faaborg Museum (Denmark)|publisher=USEUM.org|language=en|access-date=2021. gads 1. maijs|archive-date={{dat|2021|05|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501232830/https://useum.org/museum/faaborg-museum}}</ref> Foborgas pulksteņtornis ({{val|da|Faaborg Klokketårn}}) ir [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] būvēts patstāvīgs pulksteņtornis. Sākotnēji tas bija daļa no pilsētas pirmās baznīcas — Sv. Nikolaja baznīcas, kas tika iznīcināta pēc [[Reformācija]]s.<ref name="pulksteņtornis"/> Rietumu vārti ({{val|da|Vesterport}}) ir vieni no diviem saglabājušamies [[Viduslaiki|viduslaiku]] pilsētas vārtiem Dānijā. Tie celti apmēram [[1470. gads|1470. gadā]] un līdz 19. gadsimta vidum darbojušies kā pilsētas vārti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://historiskatlas.dk/@55.0967420,10.2401100,16z|title=Fåborg Vesterport|publisher=Historisk Atlas|language=da|access-date=2021. gads 1. maijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://fmk.dk Foborgas—Vidusfīnas pašvaldības tīmekļa vietne] {{dāniski}} * [https://www.visitfaaborg.com ''VisitFaaborg'' tīmekļa vietne tūristiem] {{en ikona}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dānijas pilsētas]] [[Kategorija:Dienviddānijas reģions]] dp8kf9zmidymof97zunxivxk0eo9mn4 0 491733 4547865 4544936 2026-11-10T17:52:14Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4547865 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Latvija pirmajā vietā | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Latvia First 1! logo.png | colorcode = #A8343C | chairperson = [[Ainārs Šlesers]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | leader1_title = Valde | leader1_name = {{ubl|[[Ainārs Šlesers]]|[[Vilis Krištopans]]|[[Linda Liepiņa]]|[[Edmunds Zivtiņš]]|[[Ramona Petraviča]]|[[Mārcis Jencītis]]|[[Ilze Stobova]]|[[Kristaps Krištopans]]|[[Viktorija Pleškāne]]|[[Ričards Šlesers]]|[[Līga Krapāne]]}} | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | slogan = | founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]] 6 - 3<br />[[Rīga]], [[Latvija]] | newspaper = | student_wing = | youth_wing = Jauniešu organizācija "Latvija pirmajā vietā" | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 1853{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-01-15|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[sociālais konservatīvisms]] * [[kristīgā demokrātija]] * [[populisms]] | religion = | national = | position = [[Labēja politika|labēja]] | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā kustība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpm.info/members-and-associates.html|title=Our members and associates|website=ECPM|access-date=2024-06-07|archive-date=2024-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20240526084215/https://www.ecpm.info/members-and-associates.html}}</ref> | europarl = [[Patrioti Eiropai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8055499/kristopans-ar-orbana-un-lepenas-domubiedriem-darbosies-jaunaja-galeji-labeja-ep-grupa|title=Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā|website=Latvijā|access-date=2024-07-09|date=2024-07-08|language=lv}}</ref> | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#A8343C}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#A8343C}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#A8343C}} | symbol = | flag = | website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Latvija pirmajā vietā"''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/388655-politologi-pirms-velesanas-verte-partijas-nosauc-visskandalozako.htm|title=Politologi pirms velēšanāš vērtē partijas, nosauc visskandalozāko|website=nra.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}</ref> [[Sociālais konservatīvisms|sociāli konservatīva]], [[labēja politika|labēja]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā" (sākotnēji "Latvija — pirmajā vietā"),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts|archive-date=2021. gada 14. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210814135428/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560}}</ref> politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partija ir pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Vēsture == 2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.<ref name="lsm"/> Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[vakcinācija|vakcināciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}</ref> 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partijai no 2021. līdz 2022. gadam bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" biedri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}</ref> ieskaitot bijušo [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. Vēlēšanās partija "Latvija pirmajā vietā" saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-21|language=lv}}</ref> 2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] konservatīvo grupu partijas deputāts [[Vilis Krištopans|Krištopans]] un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2024-orbana-un-lepenas-eiroskeptiku-grupai-pievienojas-visa-partija-latvija-pirmaja-vieta.a560858/|title=Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu grupai pievienojas visa partija “Latvija pirmajā vietā"|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, [[Čehija]]s partija "Neapmierināto pilsoņu akcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2024-orbans-eiropas-parlamenta-veido-jaunu-nacionalpatriotisku-grupu.a559848/|title=Orbāns Eiropas Parlamentā veido jaunu nacionālpatriotisku grupu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> 2024. gada septembrī pēc izslēgšanas no partijas "[[Stabilitātei!]]" LPV pievienojās Saeimas deputāte [[Viktorija Pleškāne]], taču partijas frakcijai viņa nepievienojās, jo sasaukuma laikā mainīt frakcijas ir aizliegts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/saeimas-deputate-pleskane-pievienojas-slesera-partijai-14323312|title=Saeimas deputāte Pleškāne pievienojas Šlesera partijai|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-02-12|date=2024-09-03}}</ref> 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" LPV vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "[[Suverēnā vara]]" vēlētājiem. 40 % LPV vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 6,16 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,24 | {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 13,07 | {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#A8343C}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 18,16 | {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | |} ==== Pārējās pašvaldības ==== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |5139 |50,54% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|13|hex=#a9333b}}}} |Kopā ar [[Kopā Latvijai]] |- |{{flagicon image|Ludzas novads COA.svg}} [[Ludzas novads]] |983 |14,80% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |1898 |13,80% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |1350 |11,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |888 |10,06% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.svg}} [[Salaspils novads]] |682 |9,74% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]] |615 |8,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.svg}} [[Olaines novads]] |463 |8,24% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |940 |8,01% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.svg}} [[Krāslavas novads]] |453 |7,91% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |631 |7,74% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |1206 |6,65% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |858 |6,59% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |1167 |6,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |504 |4,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |1119 |4,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} |Kopā ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] |- |{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]] |576 |4,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Tukuma novads COA.svg}} [[Tukuma novads]] |706 |4,62% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |235 |4,33% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |374 |4,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |435 |3,89% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |249 |3,82% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |222 |3,64% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |138 |3,62% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |562 |3,56% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.svg}} [[Kuldīgas novads]] |245 |2,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |299 |2,48% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.svg}} [[Ogres novads]] |550 |2,42% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] |229 |2,39% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Ventspils.svg}} [[Ventspils]] |219 |2,37% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|13|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Bauskas novads COA.svg}} [[Bauskas novads]] |295 |2,31% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |440 |2,20% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |399 |2,20% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]] |249 |2,03% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa] * {{twitter|LatvijaPirmaja}} {{facebook|LatvijaPirmajaVieta}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] lq7317pte723xgfyfzrv4lttvqmczlw 0 492556 4547759 4510792 2026-11-10T12:41:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547759 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Filips fon Elmpts.jpg|thumb|250px|Filips fon Elmpts.]] '''Filips fon Elmpts''' ({{val|de|Graf Philipp von Elmpt}}, {{val|ru|Филипп Иванович Эльмпт}}; 1763—1818) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]], pabeidza [[Svitenes muiža]]s kungu mājas celtniecību. == Dzīvesgājums == Dzimis 1763. gada 10. oktobrī Krievijas Impērijas armijas ģenerālkvartīrmeistara (no {{val|de|Generalquartiermeister}}), vēlākā [[Feldmaršals|feldmaršala]] [[Johans Martins fon Elmpts|Johana Martina fon Elmpta]] (1726–1802) un viņa sievas Dorotejas Katarinas Gotlībes fon [[Korfi|Korfas]] (1735-1810) ģimenē.<ref>[http://www.maiss-mueller.de/schloesserkreisviersen/schloesserkrvieniederkruechten/haus-elmpt/index.html Haus Elmpt]</ref> 1772. gadā viņš sāka dienēt tēva komandētajā Krievijas armijas korpusā, kas bija stacionēts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. 1786. gadā viņš ieguva pulkvežleitnanta pakāpi, 1788. gadā tika paaugstināts par [[Ingrija]]s kājnieku pulka (''Староингерманландский мушкетёрский полк'') komandieri. Piedalījās [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievu—austriešu—turku karā (1787—1792)]], kura laikā viņa tēvu slimības dēļ 1788. gadā atvaļināja un 1790. gadā piešķīra mantojamu grāfa titulu. Pēc kara beigām pulkvedis Filips Elmpts iepazinās ar ģenerāli grāfu [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandru Suvorovu]], kurš 1793. gada martā vēlējās viņam izprecināt savu meitu, vēstulē no [[Hersona]]s viņu raksturoja šādi: <blockquote>Lai arī [viņa] vecāki ir savdabīgi, taču tēvs ir cienījams, māte labsirdīga un un taupīga. Jauneklis ir kluss, ar iekšējiem tikumiem un audzināšanu, pēc sejas un uzvedības nav pretīgs, dienestā nevainojams, vācu zemē viņa stāvoklis ir labāks par mūsu kņazu, Krievijā viņš ir pulkvedis, viņam ir muižas pie Rīgas un nauda. Kristīgas ticības, netraucē citai ticībai un bērni [būs] kristieši."<ref>Коли старики-родители своенравны, то отец его разве в пункте благородного почтения и послушания; мать добродушна и по экономии скупа; тем они богатее. Кроме германского владения, юноша тихого портрета, больше со скрытыми достоинствами и воспитанием; лица и обращения не противного, в службе беспорочен и по полку без порицания; в немецкой земле лучше нашего князя, в России полковник, деревни под Ригой и деньги. Вера: он христианин, не мешает иной вере, и дети христиане». {{ru ikona}}</ref></blockquote> Tomēr laulību plānos iejaucās [[Katrīna II]], kura lika Suvorova meitu 1796. gadā izprecināt savam galminiekam Nikolajam Zubovam (1763—1805). Pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils]] Filipu fon Elmptu 1797. gadā paaugstināja par ģenerālmajoru, 1798. gadā iecēla par Tenginas pulka komandieri (''Тенгинский мушкетёрский полк''), bet 1799. gadā paaugstināja par ģenerālleitmantu un [[Kronštate]]s garnizona pulka komandieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/ru/Filipp-Elmpt |title=timenote.info/ru |access-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210828095243/https://timenote.info/ru/Filipp-Elmpt}}</ref> Pēc Pāvila I noslepkavošanas 1801. gadā viņu atvaļināja no karadienesta, viņš apprecējās ar galma dāmu Annu Magdalēnu fon [[Budbergi|Budbergu]] (1777–1845), pēc tēva nāves 1802. gadā saimniekoja [[Vārenbrokas muiža|Vārnavas]] un [[Svitenes muiža|Svitenes muižās]]. Līdz 1811. gadam viņa piederēja arī [[Grāves muiža|Grāves muižiņa]] pie [[Ķīšezers|Ķīšezera]] (tagad [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]).<ref>[https://muizas.wordpress.com/2020/07/27/%D1%81%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%B5%D1%87%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D1%81%D0%B0%D0%B4-%D1%83%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D1%8B-%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B5/ СОЛНЕЧНЫЙ САД УСАДЬБЫ ГРАВЕ] {{ru ikona}}, 2020</ref> Viņiem piedzima divas meitas — Anna Marija (1807–1852), ķeizarienes Aleksandras galmadāma, un Cecīlija Jūlija Filipīne (1812–1892), kura 1833. gadā apprecējās ar kavalērijas ģenerāli Jozefu Kārli fon [[Anrepi|Anrepu]] (1796–1860). Miris 1818. gada 22. maijā Svitenes muižā, apglabāts dzimtas kapenēs Svitenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts |title=timenote.info/lv |access-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210828095240/https://timenote.info/lv/Filips-Elmpts }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Elmpts, Filips fon}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] 7ha4zt4qc626gt52o9elqd2ygztmamu 0 492771 4547901 4461223 2026-11-10T18:35:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547901 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Grīvas vācu skola pēc 1875.png|thumb|270px|Grīvas vācu skola (pēc 1875)]] [[Attēls:Grīvas skola ap 1900.jpg|thumb|270px|Grīvas skola un [[Laucesa (upe)|Laucesas]] tilts (ap 1900)]] '''Grīvas vācu skola''' ({{val-de|Deutsche Schule zu Griwe}}), no 1877. gada '''Kurzemes guberņas skola Grīvā''' (''Kurlaendische Landes–Schule zu Griwe–Semgallen''), bija privāta [[Kurzemes bruņniecība]]s uzturēta četrgadīga 2. pakāpes skola ({{val-ru|училище 2-го разряда}})<ref>[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%98%D0%BB%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%81%D1%82 Иллукст] Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона {{ru ikona}}</ref> jeb [[proģimnāzija]], kas atradās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] miestā. Skolā mācīja reliģiju, zīmēšanu, vācu un krievu valodu, kaligrāfiju, dziedāšanu un vingrošanu. Mācības līdz [[Baltijas pārkrievošana]]s laikam notika vācu valodā. Ar to tiek saistīti [[J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola]]s pirmsākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rainisskola.lv/?page_id=69 |title=J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830110722/https://rainisskola.lv/?page_id=69 }}</ref> == Skolas audzēkņi == * [[Rainis|Jānis Pliekšāns]] (1875-1879)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5281 |title=1875. gada 8. augusts pēc vecā stila Grīvas skolu sāk apmeklēt Jānis Pliekšāns (Rainis) |access-date=2021. gada 30. Augustsss |archive-date=2021. gada 30. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830062339/http://latgalesdati.du.lv/notikums/5281}}</ref> * [[Rihards Zariņš]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ilūkstes apriņķis]] 80h1zreewl7yxb8tp1f2nthxyse8cbp 0 493234 4548080 4461342 2026-11-11T04:36:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548080 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Jelgava | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = 8b0000 | body1 = 8b0000 | rightarm1 = 8b0000 | shorts1 = 8b0000 | socks1 = 8b0000 | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Jelgava''' - nosaukums [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubam [[JFC Viola]] no 2006.gada janvāra līdz 2023.gada decembrim. == Kluba vēsture == === FK "Viola" 1996.-2006. === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004.gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola centrs (JFC) Jelgava 2006.-2012. === No 2006. līdz 2012.gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC Jelgava saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021.gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en-US|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021.gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Jelgavas futbola čempionāta rīkošana === JFC Jelgava kopš 2021.gada ir oficiālais Jelgavas pilsētas domes partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1996 - 2005: FK Viola * 2006 - 2023: Jaunatnes futbola centrs Jelgava (JFC Jelgava) * 2024 - : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20240709124358/http://jfcviola.lv/ jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] rwrpp6oij0xzpfwx0muc0f9dw62hqjy 0 493437 4548121 4465534 2026-11-11T06:43:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548121 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jezups Kangars''' (dzimis 1878. gadā [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] Cepleišu solā, miris 1927. gadā) bija [[latgalieši|latgaliešu]] sabiedriskais darbinieks, [[Pēterburga]]s muzikāliskās sabiedrības priekšsēdētājs, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības komitejas loceklis. 1917. gada 8. aprīlī (26. martā pēc VS) Latgaliešu Tautas komitejas (''Letgalīšu tautas komitets'') pārstāvji [[Andrivs Boriss]] (Borisovs), Jezups Kangars, [[Francis Kemps]], [[Viktors Silandžs]] un [[Andrīvs Zvīdriņš]] ieradās vizītē pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s vadītāja [[Georgijs Ļvovs|Georgija Ļvova]] un izvirzīja jautājumu par pašpārvaldes tiesību piešķiršanai latgaliešiem. Kņazs Ļvovs izteicies, ka šo jautājumu Krievijā jākārto kopā ar citu tautu jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/3735 |title=Latgalieši vizītē pie Krievijas valdības galvas |access-date={{dat|2021|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210909113016/http://latgalesdati.du.lv/notikums/3735}}</ref> Miris 1927. gada augustā. == Literatūra == * S. Seiļs. “Atmiņas par Pīterpiļs laikmetu.” ''Jaunais Vōrds''. 1937. gada 25. novembrī * M. D. Jezups Kangars. ''Zemnīka Ziņas''. 1927. gada 25. augustā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kangars, Jezups}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] o8uk1znpv8w2x9fz1n6vc71bhznmg3j 0 496017 4547803 4510817 2026-11-10T14:16:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547803 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Frīdrihs Linde | vārds_orig = | attēls = Frīdrihs Linde ISKOLAT.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1961 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frīdrihs Linde''' ({{val-ru|Фридрих Вильгельмович Линде}}, 1892–1961) bija [[latvieši|latviešu]] jurists un diplomāts. [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja]]s (Iskolata) priekšēdētāja vietnieks (1917), [[LSPR]] Tieslietu komisārs (1919). PSRS diplomāts, ģenerālkonsuls [[Šanhaja|Šanhajā]] (1926—1927) un Kēnigsbergā (1930-1932), PSRS sūtniecības padomnieks Berlīnē (1932-1933).<ref>[https://centrasia.org/person2.php?st=1410414331 ЛИНДЕ Фридрих Вильгельмович]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 14. aprīlī [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās Rīgas reālskolā, no 1910. gada darbojās [[LSD]] Rīgas organizācijā (segvārds "Kašķis"), 1914. gadā kooptēts LSD centrālkomitejā un kā LSD pārstāvis piedalījās [[Krievijas impērija]]s boļševiku organizāciju pārstāvju konferencē Ozerkos, kur arestēts un notiesāts mūža nometinājumā [[Ačinska]]s apkaimē Sibīrijā.<ref>{{LPE|6|190}}</ref> Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā atgriezās no izsūtījuma, 13. augustā viņu ievēlēja par [[Iskolats|Iskolata]] priekšsēdētāja vietnieku. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada janvārī kopā ar Sarkano armiju atgriezās Rīgā, bija [[LSPR]] tieslietu komisārs. Pēc LSPR sakāves aizbēga uz Krieviju, kur bija [[KPFSR]] Augstākās tiesas loceklis, tad PSRS diplomāts Mongolijā, ĶĪnā, Vācijā, Dānijā (1925-1938). [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā viņu atcēla no amata un 1939. gadā norīkoja strādāt Maskavas Revolūcijas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara atgriezās dzimtenē, strādāja par juristu, vēlāk bija nodaļas vadītājs Revolūcijas muzejā Rīgā (1954-1957). Miris 1961. gada 9. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Fridrihs-Linde |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211031084543/https://timenote.info/lv/Fridrihs-Linde}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Linde, Frīdrihs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] s9l2774z080h606ljyvcxx1ayp59lqm 0 496868 4548073 4491398 2026-11-11T03:55:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548073 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Ivars Šteinbergs | vārds_orig = | attēls = Ivars Šteinbergs 2024. gada septembrī.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Rīga]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Daina Tabūna]] | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = [[Dzejas dienu balva]] (2021)<br />[[Ojāra Vācieša prēmija]] (2021)<br />[[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balva]] (2023) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ivars Šteinbergs''' (dzimis 1991. gada 19. septembrī) ir [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]]. == Biogrāfija == I. Šteinbergs beidzis [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāziju]]<!-- (saprotu, ka šo?) -->, ieguvis bakalaura grādu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte|Humanitāro zinātņu fakultātē]]. Ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (SUNY, ''Binghamton'') (ASV, 2018). No 2016. līdz 2017. gadam strādājis portālā "Delfi". Kopš 2019. gada [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts|LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta]] asistents. [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s doktorantūrā ieguvis doktora grādu (2023). Kopš 2021. gada žurnāla "Strāva" redaktors. Piedalās [[Preiļu konceptuālisti|Preiļu konceptuālistu grupas]] darbībā. Literāras publikācijas kopš 2012. gada. 2020. gadā izdots I. Šteinberga pirmais dzejoļu krājums "Strops". Tas nominēts [[Literatūras gada balva]]i kategorijā "Labākā debija", 2021. gadā saņēmis [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] un [[Ojāra Vācieša prēmija|Ojāra Vācieša prēmiju]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/ojara-vaciesa-literaro-premiju-dzeja-sanem-ivars-steinbergs.a430118/ Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā saņem Ivars Šteinbergs]. LSM.lv</ref> 2022. gadā izdotajā grāmatā "Jaunība" apkopotas trīs poēmas: "Rokenrols", "Stopētāju balādes" un "Ar mēli". 2023. gadā grāmatai piešķirta [[Literatūras gada balva]] kā gada labākajam dzejoļu krājumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://laligaba.lv/index.php/lv/?fbclid=IwAR3tNHqxrL1RIc_xSdz-RlsJzcLmK1Vl8HRsHT0-VgtgZqtm4NSzUdyTb9c |title=LALIGABA 2023 |access-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230213125520/https://laligaba.lv/index.php/lv/?fbclid=IwAR3tNHqxrL1RIc_xSdz-RlsJzcLmK1Vl8HRsHT0-VgtgZqtm4NSzUdyTb9c}}</ref> 2024. gadā izdotā grāmata "Ābece" nominēta Literatūras gada balvai. 2025. gadā izdots dzejoļu krājums "Stāsti", kas saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju, un dzejoļu krājums bērniem "Ams, ams, ams!", kas saņēmis Literatūras gada balvu kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/laureati-2026-ams-ams-ams|title=“Ams, ams, ams!”|last=Laligaba|website=laligaba.lv|access-date=2026-05-01|language=lv-lv}}</ref> Šīs grāmatas dzejoļi saņēmuši kritiku no konservatīviem vecākiem un politiķiem.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/120125309/socialajos-medijos-vetru-sacel-ivara-steinberga-dzejoli-publicejam-dzejnieka-atbildi-kritikiem Sociālajos medijos vētru saceļ Ivara Šteinberga dzejoļi. Publicējam dzejnieka atbildi kritiķiem. Delfi.lv.]</ref> Publicē atdzejojumus galvenokārt no angļu valodas, kā arī recenzijas par dzejas grāmatām. Nominēts Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā (2021), saņēmis šo balvu 2024. gadā. Sastādījis [[Jānis Rokpelnis|Jāņa Rokpeļņa]] "Rakstu" 1. sējumu (2022). == Bibliogrāfija == * ''Strops''. Rīga: [[Neputns]], 2020. * ''Jaunība''. Rīga: Neputns, 2022. * ''Ābece: mikroesejas par burtiem un dzejoļi bez ierobežojumiem''. Saldus: [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]], 2024. * ''Stāsti: dzeja 2020-2024''. Rīga: Neputns, 2025. * ''Ams, ams, ams!'' [dzeja bērniem]. Rīga: [[Liels un mazs]], 2025. * ''Lielais sprādziens''. Carnikava: Punctum, 2026. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] 2vm9f1ru0qqx6ohruet3qsbo1x8tug1 0 497257 4548024 4546421 2026-11-10T23:15:57Z ~2026-59584-08 153139 /* */ 4548024 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Stabilitātei! | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Stabilitātei 2023 logo.png | colorcode = #f57d00 | chairperson = [[Svetlana Čulkova]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]]<ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv}}</ref> | leader1_title = Partijas valde | leader1_name = Svetlana Čulkova <br />[[Natālija Marčenko-Jodko]] <br />Ruslans Vereščagins<br />Vjačeslavs Ciganovs<br />Olga Glazunova<br />Andrejs Kozlovs | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | slogan = Stabilitātei- Jā! | founded = {{dat|2021|2|26|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | membership_year = 2026 | membership = 691{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[centrisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stabilitatei-lideris-roslikovs-krievvalodigie-latvija-gaidija-ienakam-jaunus-politiskos-spekus.a476160/|title=«Stabilitātei!» līderis Rosļikovs: Krievvalodīgie Latvijā gaidīja ienākam jaunus politiskos spēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> | position = | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#f57d00}} [[Oranžā krāsa|Oranža]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|2|60|hex=#f57d00}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#f57d00}} | symbol = | flag = | website = [https://www.partijastabilitatei.lv partijastabilitatei.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Stabilitātei!''' ir 2021. gada 26. februārī dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski|title=“Stabilitātei!” – pret ES, izglītības reformu un mācībām tikai latviski|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-06|language=lv|archive-date=2022-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221008034710/https://www.retv.lv/raksts/stabilitatei-pret-es-izglitibas-reformu-un-macibam-tikai-latviski}}</ref> [[Eiroskeptisms|eiroskeptiska]],<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/prokrievisks-un-antivakceru-speks-jauna-partija-ar-zinamiem-lideriem-kas-jazina-par-stabilitatei.a474525/|title=Prokrievisks un «antivakceru» spēks, jauna partija ar zināmiem līderiem. Kas jāzina par «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-23|language=lv}}</ref> [[Centrisms|centriska]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. To dibināja bijušie [[Rīgas dome]]s deputāti [[Aleksejs Rosļikovs]] un [[Valērijs Petrovs]]. Par savu [[ideoloģija|ideoloģiju]] partija uzskata [[centrisms|centrismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref> Partija aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, kā arī distancēšanos no [[Eiropas Savienība]]s, t.i. vienlaikus uz [[Kreisa politika|kreisu]] un [[Labēja politika|labēju]] politiku. Partijas programma iekļauj: [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidenta]] varas palielināšanu, deputātu skaita samazināšanu un atļauju balsot [[Nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=|archive-date={{dat|2022|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/}}</ref> Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu un arī savas programmas dēļ partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7577280/alternativais-partiju-reitings-nelogiskakie-skalakie-un-dumjakie-solijumi-velesanas|title=Alternatīvais partiju reitings: neloģiskākie, skaļākie un dumjākie solījumi vēlēšanās|website=Komentāri|access-date=2022-08-04|date=2022-08-04|language=lv}}</ref> == Vēsture == Partija tika reģistrēta 2020. gada 11. oktobrī kā Biedrība "Stabilitātei - Jā!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093|title=Stabilitātei- Jā!, 40008302093 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-02|date=2022-10-02|language=lv|archive-date=2022-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20221002162315/https://company.lursoft.lv/stabilitatei-ja!/40008302093}}</ref> Partijas dibināšanas sanāksme notika 2021. gada 17. janvārī, par partijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju ieceļot bijušos [[Rīgas dome]]s deputātus [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseju Rosļikovu]] un [[Valērijs Petrovs|Valēriju Petrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei.a389520/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> Valdes sākotnējā sastāvā bija 12 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/roslikovs-un-petrovs-dibina-partiju-stabilitatei/|title=Rosļikovs un Petrovs dibina partiju «Stabilitātei!»|website=Puaro.lv|access-date=2022-11-07|date=2021-01-20|language=lv-LV}}</ref> {| class="wikitable" |+Partijas Stabilitātei! valdes sastāvs 2021. gada 17. janvārī<ref name=":0" /> !Amats !Vārds, uzvārds !Līdzšinējā politiskā piederība |- |Valdes priekšsēdētājs |[[Aleksejs Rosļikovs]] |[[Saskaņas Centrs|Saskaņa]], [[Tautas varas spēks]] |- |Valdes līdzpriekšsēdētājs |[[Valērijs Petrovs]] |[[Latvijas Krievu savienība]], [[Saskaņas centrs]], [[Saskaņa]], [[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]], [[Tautas varas spēks]] |- | rowspan="10" |Valdes loceklis/-e |[[Jefimijs Klementjevs]] |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Viktorija Jarkina |[[Saskaņas centrs]], [[Tautas varas spēks]] |- |Andrejs Daņiļevičs |[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Tautas varas spēks]] |- |[[Natālija Marčenko-Jodko]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Ruslans Vereščagins |[[Tautas varas spēks]] |- |Dmitrijs Kočkins |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Amils Saļimovs]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Jevgenijs Jevstifejevs |[[Tautas varas spēks]] |- |[[Svetlana Čulkova]] |[[Tautas varas spēks]] |- |Rolands Pogulis |[[Tautas varas spēks]] |} Beidzoties parakstu vākšanai atvēlētajām desmit dienām, kopumā partijas dibināšanā piedalījušies 315 cilvēki. Uz dibināšanas brīdi partijā bija 647 biedri.<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/193/politics/52890927/roslikova-un-petrova-dibinataja-partija-stabilitatei-pieteikusies-vairak-neka-300-cilveki|title=Rosļikova un Petrova dibinātajā partijā 'Stabilitātei!' pieteikušies vairāk nekā 300 cilvēki|website=www.delfi.lv}}</ref> Partija oficiāli tika dibināta 2021. gada 26. februārī.<ref>{{Cite web|url=https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516|title=Stabilitātei!, Politiskā partija, 40008304516 - о предприятии|first=LURSOFT|last=IT|date=2024. gada 31. aug.|website=Lursoft IT|access-date=2021. gada 20. Novembris|archive-date=2021. gada 20. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20211120123006/https://company.lursoft.lv/ru/stabilitatei!/40008304516}}</ref> 2021. gadā partija organizēja protesta akcijas pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]] un ierobežojumiem saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].<ref name=":d" /> === 14. Saeima === 2022. gada 13. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts bija [[Aleksejs Rosļikovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-stabilitatei-rigas-saraksta-lideris--roslikovs.a465253/|title=Partijas «Stabilitātei!» Rīgas saraksta līderis – Rosļikovs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-23|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 6,8% balsu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> saņemot 11 deputātu vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Lielāko atbalstu partija ieguva [[Rīga|Rīgā]] un [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7618531/14-saeimas-velesanas-rigas-apkaimes-divi-izteikti-lideri|title=14. Saeimas vēlēšanas &#10217; Rīgas apkaimēs divi izteikti līderi|website=Latvijā|access-date=2022-10-03|date=2022-10-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54801382|title="Согласие" проиграло выборы в Латгалии партии Stabilitātei!|last=Rus.Delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-10-03|date=2022-10-02|language=ru}}</ref> 31. oktobrī tika paziņots, ka partija virzīs tās līderi Alekseju Rosļikovu [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7637973/stabilitatei-virzis-roslikovu-saeimas-priekssedetaja-amatam|title="Stabilitātei!" virzīs Rosļikovu Saeimas priekšsēdētāja amatam|website=Latvijā|access-date=2022-11-01|date=2022-10-31|language=lv}}</ref> kurš amatā gan netika ievēlēts. 2023. gada martā [[Glorija Grevcova]] paziņoja par izstāšanos no partijas un tās Saeimas frakcijas, līdz ar to partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/grevcova-pamet-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju-plkst-2059.d?id=55344512|title=Grevcova pamet partiju 'Stabilitātei' un tās Saeimas frakciju (plkst. 20.59)|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-16|language=lv}}</ref> Pēc skandalozas Saeimas deputātu vizītes uz [[Ķīna|Ķīnu]] 2024. gada 24. janvārī no partijas un Saeimas frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], un partijas Saeimas frakcija samazinājās līdz 9 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> Pēc tam, kad tika anulēts deputātes Glorijas Grevcova deputātes mandāts un viņas vietu Saeimā ieņēma [[Amils Saļimovs]], Saeimas frakcijas deputātu skaits palielinājas līdz 10 vietām. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija izpelnījās plašu uzmanību, apgalvojot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotie teksti [[Kirilica|kirilicā]] ir [[Bulgāru valoda|bulgāru]], nevis [[Krievu valoda|krievu valodā]], kuras izmatošana [[Aģitācija|aģitācijā]] ir liegta (atļauta aģitācija tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8034047/stabilitatei-apgalvo-ka-prieksvelesanu-agitacija-izmantotais-teksts-kirilica-bijis-bulgaru-valoda|title="Stabilitātei!" apgalvo, ka priekšvēlēšanu aģitācijā izmantotais teksts kirilicā bijis bulgāru valodā|website=Latvijā|access-date=2024-06-04|date=2024-06-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/605041-stabilitatei-pret-stabilitati|title=“Stabilitātei!” pret stabilitāti|website=https://jauns.lv|access-date=2024-06-04|date=2024-05-14|language=lv}}</ref> 2025. gada septembrī partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju pameta [[Jeļena Kļaviņa]] (kļuva par deputāti [[Viktors Pučka|Viktora Pučkas]] vietā) un [[Jekaterina Drelinga]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gadā frakciju pameta arī deputāti [[Iļja Ivanovs]], [[Igors Judins]], [[Amils Saļimovs]] un [[Dmitrijs Kovaļenko]]. Līdz ar deputāta Kovaļenko izstāšanos no frakcijas, partijas "Stabilitātei!" frakcija 14. Saeimā izjuka.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-ltv-saeima-izjukusi-stabilitatei-frakcija.a635232/ LTV: Saeimā izjukusi «Stabilitātei!» frakcija] lsm.lv 2026. gada 18. februārī</ref> === Ģenerālprokuratūras brīdinājums === Pēc pārbaudes par partijas "Stabilitātei!" darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām ģenerālprokuratūra izteica partijai "Stabilitātei!" brīdinājumu par šī likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumiem. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Prokuratūra pārbaudē secināja, ka "Stabilitātei!" darbība, atsevišķiem partijas biedriem paužot sabiedrību šķeļošus vēstījumus, ir vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī tās darbībā ir saskatāma informatīva un propagandas atbalsta sniegšana Krievijai. Partijai uzdeva līdz 2026. gada 7. februārim novērst pārkāpumus. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.01.2026-generalprokuratura-izsaka-bridinajumu-stabilitatei-par-sabiedribu-skelosiem-vestijumiem.a628609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu «Stabilitātei!» par sabiedrību šķeļošiem vēstījumiem] lsm.lv 05.01.2026</ref> Aleksejs Rosļikovs paziņoja, ka partija "Stabilitātei!" nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības dzēst no sociālajiem medijiem sabiedrību šķeļošus vēstījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2026-stabilitatei-nepildis-prokuraturas-prasibas-dzest-sabiedribu-skelosus-vestijumus-un-gatavojas-tiesaties.a633126/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Stabilitātei!» nepildīs prokuratūras prasības dzēst sabiedrību šķeļošus vēstījumus un gatavojas tiesāties] lsm.lv 04.02.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,98 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#f57d00}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,80 | {{Infobox political party/seats|11|100|hex=#f57d00}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 1,99 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#f57d00}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Pašvaldību vēlēšanas ==== ===== 2021. gadā ===== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Salaspils novads|Salaspils]] novadu, kā arī [[Jūrmala]]s pilsētas domes vēlēšanās, tomēr neviens saraksts neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |203 |4,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |59 |0,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#f57d00}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |100 |0,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}}}} |} ===== 2025. gadā ===== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti |- | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,93 | {{Infobox political party/seats|5|60|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas]] | 5,67 | {{Infobox political party/seats|1|13|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas]] | 3,00 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |- | [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas]] | 2,85 | {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#f57d00}} |} == Partijas ziedotāji == Laikaposmā no 2021. līdz 2023. gadam, 5 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Svetlana Čulkova]], [[Dmitrijs Čulkovs]], [[Viktorija Pleškāne]], [[Igors Judins]], Alisa Čevere. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Iepriekšējie logo == Partijas [[logotips]] un sākotnējais saīsinājums bija [[S]] burts ar [[Izsaukuma zīme|izsaukuma zīmi]]. Logotipa izvēle saņēma lielu kritiku, jo īpaši [[Sigulda|Siguldā]], logotipa līdzībai ar Siguldas preču zīmi "S!gulda aizrauj". Tā kā Siguldas [[preču zīme]] ir 12 gadus vecāka par partiju, tiesa nolēma aizliegt partijai "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē preču zīmi S!, tai skaitā [[reklāma]]s, reprezentācijas materiālos, [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietnē]], bez [[Siguldas novads|Siguldas novada]] pašvaldības atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7628436/tiesa-aizliedz-stabilitatei-izmantot-saimnieciskaja-aprite-siguldas-precu-zimi-s|title=Tiesa aizliedz "Stabilitātei!" izmantot saimnieciskajā apritē Siguldas preču zīmi "S!"|website=Latvijā|access-date=2023-01-17|date=2022-10-17|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada decembrim partija lietoja logotipa garo versiju ar pilno partijas nosaukumu. {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Stabilitātei! logo.png|Logotipa īsā versija <small>(2021—22)</small> |File:Stabilitātei! logo 2023.png|Logotipa garā versija <small>(2021—23)</small> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.partijastabilitatei.lv/ Partijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220910011919/https://partijastabilitatei.lv/ |date={{dat|2022|09|10||bez}} }} * [https://www.facebook.com/StabilitateiJa/ ''Facebook'' konts] {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] peffto49fgoevah5o06gxf272h4aggh 0 497746 4548088 4465471 2026-11-11T04:59:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548088 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Janīna Jalinska | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056649214).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Janīna Jalinska 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Daugavpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|06|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = ''amats izveidots'' | pēctecis2 = [[Arvīds Kucins]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1958|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Līksnas pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Latvijas Zemnieku savienība]] <small>(2005-2009)</small> * [[LPP/LC]] <small>(2009-2012)</small> * [[Daugavpils novada partija]] <small>(kopš 2012)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Janīna Jalinska''' (dzimusi {{dat|1958|10|21}}) ir latviešu ekonomiste, juriste, pašvaldību darbiniece, politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, pārstāvot [[Daugavpils novada partija|Daugavpils novada partiju]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Iepriekš ilgus gadus darbojusies pašvaldībās, bijusi [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] padomes priekšsēdētāja (2005—2009) un [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domes priekšsēdētāja (2009—2018). == Biogrāfija == 1977. gadā ieguvusi ekonomista izglītību, 2002. gadā [[Sociālo tehnoloģiju augstskola|Sociālo tehnoloģiju augstskolā]] — jurista izglītību.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/4457 Janīna Jalinska] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127202103/https://latgalesdati.du.lv/persona/4457 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }} Latgales dati</ref> Dzīvo [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]]. == Politiskā darbība == J. Jalinska bijusi [[Līksnas pagasts|Līksnas pagasta]] (sākotnēji ciema) vadībā kopš 1984. gada.<ref>[https://puaro.lv/cv/janina-jalinska/ Janīna Jalinska] puaro.lv</ref> [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Līksnas pagasta padomē, kā arī ievēlēta par pagasta padomes priekšsēdētāju. Tādu pašu vēlētāju un ievēlēto deputātu atbalstu J. Jalinska saņēma arī 1997., 2001. un 2005. gada pašvaldību vēlēšanās. Pēc [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanām]] vina kļuva arī par [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] padomes priekšsēdētāju, saglabājot šo amatu līdz pat 2009. gadam, kad mainījās administratīvais iedalījums. Kopš 2005. gada pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]]. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] domē no [[LPP/LC]] saraksta, kā arī tika ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Daugavpils novada domē, šoreiz jau no gadu iepriekš dibinātās [[Daugavpils novada partija]]s, atkārtoti ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju. Šādu pat vēlētāju un ievēlēto deputātu atbalstu J. Jalinska saņēma arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]]. 2018. gadā J. Jalinska tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pārstāvot tajā Daugavpils novada partiju. == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''amats izveidots'' | virsraksts = [[Daugavpils novads|Daugavpils novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2009|07|01|N}} — {{dat|2018|11|06|N}} | pēc = [[Arvīds Kucins]] }} {{kastes beigas}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jalinska, Janīna}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] glm4yy9vq3jgn5oqo1yv47887dlqyki 0 499872 4547738 4461070 2026-11-10T11:59:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547738 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Fakaofo |attēls = Fakaofo village square 20070716.jpg |attēla paraksts = Fakaofo ciema centrālais laukums |attēla izmērs = |vietaskarte = Tokelau#Okeānija |reljefa_karte = jā |vietējais nosaukums = ''Fakaofo'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 9|latm= 22|lats= |latNS= S |longd= 171|longm= 13|longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Tokelau]] |salu skaits = 49 |galvenās salas = |platība = 3 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Tokelau |iedzīvotāji = 483 |iedzīvotāju gads = 2016 |blīvums = 161 |valsts ciems = Fale |pamatiedzīvotāji = [[tokelavieši]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Fakaofo''' ({{val|tkl|Fakaofo}}) ir viens no trijiem [[Tokelau]] teritoriju veidojošajiem atoliem [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Izvietojies teritorijas dienvidaustrumos 60 km no rietumos esošā [[Nukunonu]] atola. Atola kopējā platība ir ap 45 km², tajā ir 49 saliņas ar kopējo sauszemes platību ap 3 km². Apdzīvotas ir divas saliņas atola rietumos — Fale, kas ir atola lielākā un senākā apdzīvotā vieta, kā arī Fenuafala (ciems dibināts 1960. gadā), kur atrodas slimnīca, skola un Tokelau telekomunikāciju operators ''Teletok''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tokelau.org.nz/About+Us/Villages.html |title=Government of Tokelau. Villages |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227083146/https://www.tokelau.org.nz/About+Us/Villages.html}}</ref> Fakaofo pārvalda ciema vecajo padome Taupulega. Periodiski rotācijas kārtībā uz vienu gadu Fakaofo ir salu padomes Fono priekšsēdētāja Ulu o Tokelau rezidences vieta un Tokelau nominālā galvaspilsēta. Fakaofo atolu ievērojami ietekmē okeāna līmeņa izmaiņas — Fales sala ir apjozta ar 5—7 m augstu betona sienu, lai paglābtu tās krastus no viļņu erozijas.<ref>[https://birdinflight.com/inspiration/project/20180710-tokelau-vlad-sokhin.html Insubmersible: Life in Tokelau, the Most Remote Country in the World]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Okeānijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Okeānijas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Tokelau]] 5rpzare995njd1bgq4lmfsc7qnz8xf6 0 501836 4548015 4161532 2026-11-10T22:23:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548015 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=南方毬蘭 Hoya australis -泰國清邁花展 Royal Flora Ratchaphruek, Thailand- (9229859842).jpg|att_nosaukums={{TaksoSaite|Hoya australis}}|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Gentianales|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Apocynaceae|dzimta_lv=Oleandru dzimta|ģints=Hoya|ģints_lv=Hoijas}}'''Hoijas''' (''Hoya''), pazīstamas arī kā '''vaskapuķes''' un '''porcelāna puķes''', ir [[Oleandru dzimta]]s ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 500 tropisku augu sugu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60437256-2|title=Hoya R.Br. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-10-22|language=en|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928113713/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60437256-2}}</ref> Savvaļā tās ir sastopamas [[Āzija|Āzijā]], tostarp, [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Indija|Indijā]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]], [[Jaungvineja|Jaungvinejā]], kā arī daudzas sugas ir atrodamas [[Austrālija|Austrālijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Prodromus florae Novae Hollandiae et Insulae Van-Diemen, exhibens characteres plantarum|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/29583|publisher=Typis R Taylor, veneunt apud J. Johnson,|location=Londini,|volume=1|first=Robert|last=Brown}}</ref> == Morfoloģija == Hoijas ir mūžzaļi, daudzgadīgi [[Vīteņaugs|vīteņaugi]], liānas vai (retāk) [[Krūms|krūmi]]. Tās bieži ir [[epifīti]] un aug uz [[Koks|koku]] [[Stumbrs|stumbriem]], dažas sugas noklāj zemi, retāk — aug uz klintīm. Šie augi rāpjas, savijoties vai izmantojot ložņājošas [[sakne]]s. Lielākas sugas var sasniegt pat 18 m augstumu, ložņājot pa stumbriem. [[Lapas]] ir veselas, izkārtotas pretēji, parasti biezas. Atkarībā no sugas lapām var būt dažādas īpašības — tās var būt gludas, matainas vai samtainas, var būt izteikts dzīslojums, dažām sugām uz lapām var izpausties nelieli, neregulāri sudraba plankumi. [[Zieds|Ziedi]] parasti ir vairāki un izkārtoti čemurā (piemēram, [[Gaļīgā hoija|gaļīgajai hoijai]]), bet ne vienmēr (''Hoya retusa''). Tiem mēdz būt salds, spēcīgs [[aromāts]], un vairums sugu ziedēšanas laikā izdala [[Nektārs|nektāru]]. == Sugas == Ģintī ir klasificētas vairāk nekā 500 sugas, tostarp:<ref name=":0" /> * [[Banda hoija]] (''Hoya bandaensis'') <small>Schltr.</small> * [[Čūsku hoija]] (''Hoya serpens'') <small>Hook.f.</small> * [[Daudzziedu hoija]] (''Hoya multiflora'') <small>Blume</small> * [[Gaļīgā hoija]] (''Hoya carnosa'') <small>(L.f.) R.Br.</small> * [[Skaistā hoija]] (''Hoya bella'') <small>Hook.</small> * ''Hoya archboldiana'' <small>C.Norman</small> * ''Hoya australis'' <small>R.Br. ex J.Traill</small> * ''Hoya bhutanica'' <small>Grierson & D.G.Long</small> * ''Hoya bilobata'' <small>Schltr.</small> * ''Hoya callistophylla'' <small>T.Green</small> * ''Hoya cinnamomifolia <small>Hook.</small> * ''Hoya densifolia'' <small>Turcz.</small> * ''Hoya diversifolia'' <small>Blume</small> * ''Hoya imbricata'' <small>Decne.</small> * ''Hoya kentiana'' <small>C.M.Burton</small> * ''Hoya kerrii'' <small>Craib</small> * ''Hoya lanceolata <small>Wall. ex D.Don</small> * ''Hoya linearis'' <small>Wall. ex D.Don</small> * ''Hoya macgillivrayi'' <small>F.M.Bailey</small> * ''Hoya macrophylla'' <small>Blume</small> * ''Hoya microphylla'' <small>Schltr.</small> * ''Hoya megalaster <small>Warb. ex K.Schum. & Lauterb.</small> * ''Hoya obovata'' <small>Decne.</small> * ''Hoya obscura'' <small>Elmer ex C.M.Burton</small> * ''Hoya polyneura'' <small>Hook.f.</small> * ''Hoya pubicalyx'' <small>Merr.</small> * ''Hoya retusa'' <small>Dalzell</small> * ''Hoya siamica'' <small>Craib</small> * ''Hoya tarikuensis'' <small>Rodda & Simonsson</small> * ''Hoya tauensis'' <small>Kloppenb.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Hoya compacta 14.JPG|''[[Hoya carnosa]] "Compacta"'' Attēls:斷葉毬蘭 Hoya retusa -香港公園 Hong Kong Park- (37280440111).jpg|''Hoya retusa'' Attēls:Hoya pachyclada potted.jpg|''Hoya pachyclada'' Attēls:Hoya multiflora1SCZO.jpg|''Hoya multiflora'' Attēls:Hoya wayetii (3610163309).jpg|''Hoya wayetii'' Attēls:Hoya carnosa 16zz.jpg|''Hoya carnosa'' </gallery> == Atsauces == <references></references> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Hoijas]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] 0v6yg4ozmpv48u3x5el7ovcrqxhu977 0 502268 4548029 4543578 2026-11-11T00:08:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548029 wikitext text/x-wiki '''Igaunijas latvieši''' ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzīvojošā [[latvieši|latviešu]] mazākumtautība. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem sevi par latviešiem atzinuši 1764 cilvēki.<ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded/RL0428/table/tableViewLayout2 Igaunijas 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref> == Vēsture == Pēc Igaunijas valsts statistiskā biroja sakopotiem oficiāliem datiem par 1934. gada tautas skaitīšanu, Igaunijā dzīvoja 5435 latviešu; pilsētās - 2424 un miestos - 218; pārējie dzīvoja uz laukiem. No pilsētām [[Valga|Valgā]] skaitījās 1037 latviešu, [[Tallina|Tallinā]] — 572, [[Tartu]] — 278, [[Pērnava|Pērnavā]] — 143; no miestiem [[Meizakila|Meizakilā]] — 163. No lauku apvidiem [[Pečori|Petseru apriņķī]] bija 1382 latvieši, [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]] — 534, [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] — 335 un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķī]] — 186.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.ut.ee/handle/10062/4439 |title=1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220130113915/http://dspace.ut.ee/handle/10062/4439}}</ref> Latviešiem Igaunijā bija savas skolas, kuros bērnus apmācīja mātes valodā. Pavisam Igaunijā pastāvēja 6 latviešu pamatskolas un viena privāta ģimnāzija Valgā, kuras visas darbojās pierobežas apgabalos. Četras pamatskolas darbojās [[Lavri|Lauru kolonijā]], Petseru apriņķī; no tām lielākā atradās Ļičņikovā, kur 3 skolotāji apmācīja pāri par 60 bērnu. Pārējās trijās Lauru skolās — Lugos, Lauru miestā un Durkovā — bija pa vienam skolotājam, kas apmācīja ap 20 bērnu. Līdzīga lieluma pamatskola pastāvēja Meizakilā. Valgas pamatskolai bija 6 skolotāji un ap 60 skolēnu. Turpat darbojās privāta ģimnāzija, kuras četrās klasēs 12 skolotāji apmācīja 38 bērnus. No pamatskolām tikai Valgas, Ļičņikovas un Meizakilas skolās bija pa 6 klasēm, bet pārējās — pa četrām.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:50593|article:DIVL438|query:Latvie%C5%A1i%20Igaunij%C4%81%20 Latvijas - Igaunijas biedribas mēnešraksts. - 1935.g. - Nr.1]</ref> Darbojās 11 latviešu biedrības ar apmēram 630 biedriem. Nodibināti vairāki dziedātāju kori,dramatiski pulciņi un bibliotēkas. Latviešiem Igaunijā 3 luterāņu draudzes: Tallinā, Valgā un Lauros un 2 savas baznīcas (Valgā un Lauros).<ref name="V. Krasnais 1938">V. Krasnais. Latviešu kolonijas. 1938.</ref> === Tallina === 1898. gada streika dēļ Rīgā radās darba trūkums. Tai pašā laikā Tallinā būvēja vairākas jaunas fabrikas un tur saplūda prāvs skaits darba meklētāju latviešu. Drīz radās doma nodibināt savu latviešu biedrību un draudzi, ko arī īstenoja 1900. gadā, bet biedrības statūtus apstiprināja 1902. gadā, nosaucot biedrību par "Rēveles latviešu viesīgo biedrību". Par biedrības pirmo priekšnieku ievēlēja Vili Lipsu. Skolotāja Kalniņa vadībā noorganizējās jauktais koris, kas 1902. gada Ziemsvētkos pirmoreiz Tallinā skandināja latviešu dziesmas. Režisora Rozes vadībā nodibinājās arī drāmatiskais pulciņš, kas pirmo lugu izrādīja 1903. gadā. Pēc Vācijas karspēka 1915. gada [[Kurzemes ofensīva]]s Tallinā saplūda daudz bēgļu (1916. gada 1. augustā bija reģistrēti 5272). Tallinas latviešu biedrība bija pirmā, kas rūpējās par bēgļu uzturu un apģērbu. Pirmos bēgļus ievietoja biedrības telpās, un vēlāk pie biedrības nodibināja bēgļu apgādāšanas komiteju. 1923. gadā biedrības statūtu pārgrozīja un biedrību nosauca par Tallinas Latviešu biedrību. Pēc Tallinas Latviešu biedrības ierosmes 1929. gada 20.-21. jūlijā sanāca Igaunijas latviešu 1. kongress. Tallinas latviešiem ar 1935. gadu bija sava draudze: "Tallinas Latviešu Trīsvienības draudze". Savas baznīcas nebija un dievkalpojumus noturēja vēsturiskajā zviedru baznīcā 3-4 reizes gadā. === Meizakila === Pirmie latvieši ienākuši 20. gadsimta sākumā, kad šeit būvēja [[Dzelzceļa līnija Pērnava—Valka|dzelzceļu uz Valku]]. Pirmie ienācēji latvieši bija Ozols un Pēteris Freivalds. 1930. gados bija apmēram 50 ģimeņu, vairums fabrikas un dzelzceļa strādnieki, latviešu sešgadīgajā skolā ''Moisaküla-Läti 6 kl. algkool'' mācījās 17 skolēni. Meizakilas Latviešu izglītības biedrība "Ars" dibināta 1907. gada 5. februārī, 1930. gados biedrībā bija ap 40 biedru. Pie biedrības pastāvēja bibliotēka un koris. Luterāņu baznīca latvieši varēja noturēt reizi mēnesī dievkalpojumu. === Tartu === Sevišķi izcilu vietu latviešu dzīvē Tartu ieņēmusi ar savu [[Tartu Universitāte|universitāti]]. Te studējuši liels skaits latviešu un tajā darbojušies arī par mācības spēkiem. Līdz 1918. gadam Tērbatas Universitātē mācījušies 1334 latvieši dažādās fakultātēs. Tērbatā nodibināta arī 1870. gadā vecākā latviešu studentu korporācija [[Lettonia]], vēlāk [[Lettgallia]], [[Latvia (studentu korporācija)|Latvia]] un [[Ventonia]]. Kā pirmais students, cik zināms, latviešu starpā minams [[Kārlis Viljams]], tad Arnolds Velligs (1805.-1809.), Kristaps Laimiņš (1808.—1810.), Rihards Laimiņš, kas studējis te no 1820. līdz 1822. gadam medicīnu, kādu laiku izpildījis universitātes prorektora vietu. 1926. gada 24. oktobrī nodibināta Tērbatas latviešu studentu biedrība "Mētraine". === Valga === [[Attēls:Valga Jaani kirik (1).jpg|thumb|300px|Valkas Sv. Jāņa luterāņu baznīca 19. gadsimta beigās.]] Pēc agrākās [[Krievijas Impērija]]s teritoriālā sadalījuma Valka piederēja pie [[Vidzemes guberņa]]s. {{bar box |width = 350px |float = left |title = Valkas iedzīvotāju sastāvs pēc dzimtās valodas 1897. gada tautas skaitīšanā<ref>* [https://www.prlib.ru/item/436643 Первая Всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.- Лифляндская губерния. - 1905.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Latviešu (4453)|green|40.77}} {{bar percent|Igauņu (3594)|yellow|32.9}} {{bar percent|Krievu (1210)|orange|11.08}} {{bar percent|Vācu (1145)|red|10.48}} {{bar percent|Kopā (10922)|blue|100}} }} Pēc [[Latvijas-Igaunijas robeža]]s novilkšanas Valkas pilsētu sadalīja, lielākā daļa - [[Valga]] - palika Igaunijai, bet dienvidu nomale - [[Valka]] - Latvijai. 1930. gados latvieši vēl dzīvoja Valgas pilsētā un tās tuvējos pagastos. Kāģeru pagastā vienkopus atradās 20 latviešu saimniecību. Pēc 1934. gada tautas skaitīšanas rezultātiem visvairāk latviešu dzīvoja Kāģeru pagastā (igauņu - ''[[:et:Kaagjärve vald|Kaagjärve vald]]'') - 258 cilvēki jeb 21 % un Lānemetsas pagastā (igauņu - ''[[:et:Laanemetsa vald|Laanemetsa vald]]'') - 98 cilvēki jeb 7,2 %.<ref name="dspace.ut.ee">{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y |title=1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220130113910/http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y}}</ref> Latviešu jaunatne pirmo izglītību iegva Igaunijas Valgas valsts latviešu 6-klasīgajā pamatskolā, izglītības turpināšanai Valgā pastāvēja latviešu ģimnazija. Garīgās dzīves centrā vienmēr stāvēja [[Valgas Sv. Jāņa luterāņu baznīca]], kurā darbojās latviešu evaņģeliski-luteriskā draudze. Valgas Sv. Jāņa baznīca piederēja latviešiem, bet dievkalpojumus tajā noturēja arī Valgas igauņu un vācu draudze. Valgas latviešu sabiedriskās dzīves centrā stāvēja Valkas Viesīgā biedrība, dibināta 1885. gada 22. maijā. Tās iniciātori bija Toms Blūmentāls un skolotājs M. Ūdris. Biedrības koris pirmo reizi piedalījās III latviešu vispārējos dziesmu svētkos 1888. gadā Rīgā. Igaunijā plaši izkaisīto latviešu apvienošanai un atsevišķo latviešu organizāciju kopdarbības veicināšanai 1932. gadā nodibināja "Latvju organizāciju apvienību Igaunijā", kas kā latviešu centrālā organizācija vadīja latviešu kultūrālo misiju Igaunijā. Apvienības sēdeklis atradās Valgā. === Lauri === Ap 19. gadsimta 60. gadiem, kad latviešu brīvlaistais zemnieks tiecās pēc "sava kaktiņa, sava zemes stūrīša", daži Vidzemes latvieši, izdzirduši par Krievzemē lēti pērkamām muižu zemēm, izceļoja un apmetās uz dzīvi tuvējā Pleskavas guberņā, Lazarevas un Ļubjatovas muižā. Kolonizēto apgabalu centrā atradās neliela Alūksnes muižnieka barona [[Fītinghofi|Fītinghofa]] Lauru muiža. Pirmie ieceļotāji latvieši Lauru kolonijā bija [[Opekalna luterāņu baznīca|Apukalna draudzes]] izceļotāji Pēteris Freilebens, Jaši un Jānis Kambars. 1863. gadā Lauru kolonijā bijušas 376 latviešu dvēseles. 1867. gadā uzcelta skola un luterāņu lūgšanu nams. 1916. gadā Lauru draudzes pirmais lūgšanas nams līdz ar skolu ugunsgrēkā nodega līdz pamatiem. 1920. gadā radās doma par jaunas Lauru baznīcas celšanu, 1921. gada 13. oktobrī lika Lauru baznīcas pamatakmeni, 1934. gadā Lauru baznīcas būvi nobeidza un to nosauca par Lauru latviešu ev.-lut. baznīcu. Lauros darbojās ari Lugu ciema latviešu baptistu draudze, tai savs lūgšanas nams uzcelts 1882. g. 1930. gados Lauru kolonijā latvieši apdzīvoja vairākus pagastus: Lauru (igauņu - ''[[:et:Laura vald|Laura vald]]'') un Rotavas pagastu (igauņu - ''[[:et:Rootova vald|Rootova vald]]'') vairāk vienkopus, bet pārējos izklaidus citu šejienes tautu starpā, gan krievu, gan igauņu. Lauru pagastā pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 527 latvieši, bet Rotavas pagastā - 639.<ref name="dspace.ut.ee"/> Par Lauru jaunatnes izglītību rūpējās 4 valsts latviešu pamatskolas. Lugu, Durkovas un Lauru latviešu pamatskolas atvērtas Igaunijas patstāvības laikā, turpretim Ličņikovas latviešu pamatskola pastāvēja jau no 1867. gada. Lauru kolonijas sabiedriskās dzīves centrā atradās 1926. gadā dibinātā "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrība" ar savu mītni Ličņikovas pamatskolas namā, kur biedrībai bija sava izrīkojumu zāle ar skatuvi. Latviešu jaunieši bija apvienoti aizsargu organizācijas – "Atsevišķā Lapkovas jātnieku vadā" ar komandieri Aleksandru Grūzi.Vadā bija vienīgi latvieši ar 40 zirgiem, un savu mītni Lapkavā. Pie vada pastāvēja arī sieviešu aizsardžu nodaļa.<ref name="V. Krasnais 1938"/> == Mūsdienas == Ap 200 latviešu 1988. gada 18. novembrī piedalījās Igaunijas Latviešu biedrības dibināšanā Tallinā. Biedrībā tika reģistrēti 145 biedri. 1992. gadā sāka darboties svētdienas skola, notika mākslas pulciņa nodarbības. 1992. gada 14. martā Svēta Gara baznīcā tika iesvētīts biedrības karogs. Mainoties paaudzēm, iesākto darbu pārņem un pilnveido 2009. gadā dibinātā Latviešu Nacionālās kultūras biedrība Igaunijā. 2012. gadā dibināta Tartu Latviešu biedrība, apvienojot [[Tartu]] dzīvojošos latviešus un citus, kam ir interese par Latvijas dzīvi un kultūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rlb.lv/latviesu-organizacijas-un-skolas-arzemes/tartu-latviesu-biedriba|title=Tartu Latviešu biedrība|website=www.rlb.lv|access-date=2023-03-07}}</ref> Nodibināta un darbojas Tallinas Latviešu papildskola „Taurenis”, folkloras kopa „Rēvele”, latviešu koris Igaunijā „Ziemeļu balsis”.<ref>[https://www.rlb.lv/latviesu-organizacijas-un-skolas-arzemes/latviesu-nacionalas-kulturas-biedriba-igaunija Latviešu nacionalās kultūras biedrība Igaunijā]</ref> == Igaunijā dzīvojošo latviešu skaits dažādos gados == {| class="wikitable" |- ! '''[[Tautas skaitīšana]]s gads !! 1922 !! 1934 !! 1959 !! 1970 !!1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | Latviešu skaits Igaunijā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.miksike.ee/docs/lisakogud/tolerants/vahemused/vahemused_tekst.htm |title=1922. un 1934. gadu tautas skaitīšanu rezultāti |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181210120941/https://www.miksike.ee/docs/lisakogud/tolerants/vahemused/vahemused_tekst.htm }}</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 1934. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/sng_nac_89.php?reg=15 PSRS tautas skaitīšanu rezultāti]</ref><ref>[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/164/Nationalities.pdf 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref><ref>[https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2011__rahvastiku-demograafilised-ja-etno-kultuurilised-naitajad__rahvus-emakeel-ja-keelteoskus-murded 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti]</ref>|| 1966|| 5435|| 2888|| 3286|| 3963|| 3135|| 2330 ||1764 |} == Latviešu izcelsmes Igaunijas personības == * [[Augusts Gailits]], rakstnieks * [[Jānis Dzirne]], ārsts * [[Rihards Bērziņš|Rihards Valdess]], literāts un sabiedrisks darbinieks * [[Igors Graps]], mūziķis * [[Ieva Ilvesa]], Igaunijas 1. lēdija, diplomāte, politiķe * [[Nikolajs Kārkliņš]], sportists == Skatīt arī == * [[Lavri|Lauru latviešu kolonija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/groups/igaunijaslatviesi/ Igaunijas latvieši - Facebook] {{Latviešu diaspora}} [[Kategorija:Igaunija]] [[Kategorija:Igaunijas tautas]] rw1lv385ek2akodalbkc0tfzip2kbtf 0 503656 4547774 4539413 2026-11-10T13:12:28Z Pirags 3757 /* 2026. gada sarunas */ pap 4547774 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220702152113/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ |date={{dat|2022|07|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> === Krievijas pierobežas militārās infrastruktūras izveide === 2026. ɡadā Krievija ɡar robežu ar Baltijas un Ziemeļvalstīm turpināja celt jaunas munīcijas noliktavas un kazarmas līdz 115 000 karavīriem pie [[Pečenga]]s, [[Petrozavodska]]s, [[Luga (pilsēta)|Luga]]s un [[Kēnigsberga]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-mediji-krievija-aktivi-veido-jaunu-militaro-infrastrukturu-pie-robezam-ar-ziemeleiropas-un-baltijas-valstim.a651025/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mediji: Krievija aktīvi veido jaunu militāro infrastruktūru pie robežām ar Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm] lsm.lv 11.06.2026</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> 4. jūnijā Zelenskis atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-ukraini-atzinigi-verte-zelenska-piedavajumu-putinam-runat-par-mieru.a650291/ Ukraiņi atzinīgi vērtē Zelenska piedāvājumu Putinam runāt par mieru] lsm.lv 05.06.2026</ref> Putins nākamajā dienā paziņoja, ka Dmitrijs Peskovs viņam "piespēlējis šo papīrīti", bet viņš neredzot jēgu tikties, jo vispirms esot jārod risinājums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-putins-neredzot-jegu-tikties-ar-zelenski.a650390/ Putins neredzot jēgu tikties ar Zelenski] lsm.lv 05.06.2026</ref> "[[The Wall Street Journal]]" rakstīja, ka Putins ir piedāvājis sarīkot trīspusēju tikšanos ar Trampu un Sji Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samita laikā 18. un 19. novembrī Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-medijs-putins-velas-tikties-ar-asv-un-kinas-lideri-lai-runatu-par-kara-ukraina-izbeigsanu.a668092/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Medijs: Putins vēlas tikties ar ASV un Ķīnas līderi, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu] lsm.lv 19.10.2026</ref> 10. novembrī [[Abū Dabī]] Ukrainas delegācija tikās ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, kā arī NATO un [[Eiropas Komisija]]s pārstāvjiem, vēlāk ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Pēc šīm pārrunām paredzēta ASV, Krievijas un Ukrainas trīspusējā tikšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.11.2026-krievijas-delegacijas-sastavs-miera-sarunam-ar-ukrainu-neliecina-par-gatavibu-piekapties.a671237/ Krievijas delegācijas sastāvs miera sarunām ar Ukrainu neliecina par gatavību piekāpties] lsm.lv 10.11.2026</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> 17. jūnijā kļuva zināms, ka [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]] licis atvērt komunikācijas kanālus saziņai ar Krievijas valdību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-amatpersona-eiropadomes-priekssedetaja-kostas-birojam-bijusi-diplomatiska-sazina-ar-kremli.a651948/ Amatpersona: Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas birojam bijusi diplomātiska saziņa ar Kremli] lsm.lv 17.06.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Eskalācijas draudi 2026. ɡada rudenī == 2026. ɡada 25. augustā [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> Vēlāk parādījās informācija, ka Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši pret Baltijas valstīm. Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka "ir zināms, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai - gan karā ar Ukrainu, gan visā reģionā, un ka Krievijai šis rudens un ziema ir jākļūst par izšķirošiem."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-tusks-krievija-loti-nopietni-gatavojas-eskalacijai-kara-ar-ukrainu-un-visa-regiona.a660893/ Tusks: Krievija ļoti nopietni gatavojas eskalācijai karā ar Ukrainu un visā reģionā] lsm.lv 29.08.2026</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> === Baltijas valstīs === 2026. gada oktobrī Saeimas analītiskais dienests publicēja 2025. gada rudenī veiktās Baltijas valstu (iekļaujot arī Somiju) iedzīvotāju aptaujas rezultātus. 66 % Latvijā aptaujāto atbalstīja valsts bruņotu pretestību aɡresijai, tomēr uz jautājumu par ɡatavību personīgi aizstāvēt savu valsti apstiprinoši atbildēja tikai 37 % Latvijas iedzīvotāju (visbiežāk Rīgā, bet visretāk Latgalē). Igaunijā uz šo jautājumu pozitīvi atbildēja 45 %, Lietuvā – 52 %, bet Somijā – 64 % aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-petijums-sabiedribas-griba-aizstavet-valsti-uzbrukuma-laika-latvija-ir-zemaka-baltijas-valstis.a668862/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pētījums: Sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma laikā Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs] lsm.lv 23.10.2026</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 2022. gada 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55484948113).jpg|thumb|270px|[[Endijs Bērnems]], Volodimirs Zelenskis un [[Antoniu Košta]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55483823672).jpg|thumb|[[Andris Kulbergs]], [[Liks Frīdens]], [[Aleksanders Stubs]] un [[Endijs Bērnems]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] 9rdigzauhuqzr0p2wt0tmet9cx6xmhv 4547782 4547774 2026-11-10T13:28:37Z Pirags 3757 /* 2026. gada sarunas */ pap 4547782 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220702152113/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ |date={{dat|2022|07|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> === Krievijas pierobežas militārās infrastruktūras izveide === 2026. ɡadā Krievija ɡar robežu ar Baltijas un Ziemeļvalstīm turpināja celt jaunas munīcijas noliktavas un kazarmas līdz 115 000 karavīriem pie [[Pečenga]]s, [[Petrozavodska]]s, [[Luga (pilsēta)|Luga]]s un [[Kēnigsberga]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-mediji-krievija-aktivi-veido-jaunu-militaro-infrastrukturu-pie-robezam-ar-ziemeleiropas-un-baltijas-valstim.a651025/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mediji: Krievija aktīvi veido jaunu militāro infrastruktūru pie robežām ar Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm] lsm.lv 11.06.2026</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> 4. jūnijā Zelenskis atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-ukraini-atzinigi-verte-zelenska-piedavajumu-putinam-runat-par-mieru.a650291/ Ukraiņi atzinīgi vērtē Zelenska piedāvājumu Putinam runāt par mieru] lsm.lv 05.06.2026</ref> Putins nākamajā dienā paziņoja, ka Dmitrijs Peskovs viņam "piespēlējis šo papīrīti", bet viņš neredzot jēgu tikties, jo vispirms esot jārod risinājums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-putins-neredzot-jegu-tikties-ar-zelenski.a650390/ Putins neredzot jēgu tikties ar Zelenski] lsm.lv 05.06.2026</ref> "[[The Wall Street Journal]]" rakstīja, ka Putins ir piedāvājis sarīkot trīspusēju tikšanos ar Trampu un Sji Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samita laikā 18. un 19. novembrī Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-medijs-putins-velas-tikties-ar-asv-un-kinas-lideri-lai-runatu-par-kara-ukraina-izbeigsanu.a668092/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Medijs: Putins vēlas tikties ar ASV un Ķīnas līderi, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu] lsm.lv 19.10.2026</ref> 10. novembrī [[Abū Dabī]] Ukrainas delegācija tikās ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, kā arī NATO un [[Eiropas Komisija]]s pārstāvjiem, vēlāk ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Pēc šīm pārrunām paredzēta ASV, Krievijas un Ukrainas trīspusējā tikšanās. Ukrainas delegācijā iekļauti Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs [[Rustems Umerovs]], prezidenta biroja vadītājs [[Kirilo Budanovs]], viņa pirmais vietnieks Serhijs Kislica un Augstākās radas vairākuma līderis Davids Arahamija. Krievijas delegācijā ir iekļauts Vladimira Putina palīgs [[Vladimirs Medinskis]] un ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Viena no Ukrainas prasībām ir vismaz desmit gadu ilgs finansiālais un militārais atbalsts, ieskaitot bruņoto spēku saglabāšanu aptuveni 800 tūkstošu karavīru apmērā. Tāpat ASV un Eiropas pārstāvji pauda apņēmību rūpēties par spēcīgu pēckara Eiropas drošību, kurā centrālā loma miera uzturēšanā joprojām būs NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.11.2026-krievijas-delegacijas-sastavs-miera-sarunam-ar-ukrainu-neliecina-par-gatavibu-piekapties.a671237/ Krievijas delegācijas sastāvs miera sarunām ar Ukrainu neliecina par gatavību piekāpties] lsm.lv 10.11.2026</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> 17. jūnijā kļuva zināms, ka [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]] licis atvērt komunikācijas kanālus saziņai ar Krievijas valdību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-amatpersona-eiropadomes-priekssedetaja-kostas-birojam-bijusi-diplomatiska-sazina-ar-kremli.a651948/ Amatpersona: Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas birojam bijusi diplomātiska saziņa ar Kremli] lsm.lv 17.06.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Eskalācijas draudi 2026. ɡada rudenī == 2026. ɡada 25. augustā [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> Vēlāk parādījās informācija, ka Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši pret Baltijas valstīm. Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka "ir zināms, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai - gan karā ar Ukrainu, gan visā reģionā, un ka Krievijai šis rudens un ziema ir jākļūst par izšķirošiem."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-tusks-krievija-loti-nopietni-gatavojas-eskalacijai-kara-ar-ukrainu-un-visa-regiona.a660893/ Tusks: Krievija ļoti nopietni gatavojas eskalācijai karā ar Ukrainu un visā reģionā] lsm.lv 29.08.2026</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> === Baltijas valstīs === 2026. gada oktobrī Saeimas analītiskais dienests publicēja 2025. gada rudenī veiktās Baltijas valstu (iekļaujot arī Somiju) iedzīvotāju aptaujas rezultātus. 66 % Latvijā aptaujāto atbalstīja valsts bruņotu pretestību aɡresijai, tomēr uz jautājumu par ɡatavību personīgi aizstāvēt savu valsti apstiprinoši atbildēja tikai 37 % Latvijas iedzīvotāju (visbiežāk Rīgā, bet visretāk Latgalē). Igaunijā uz šo jautājumu pozitīvi atbildēja 45 %, Lietuvā – 52 %, bet Somijā – 64 % aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-petijums-sabiedribas-griba-aizstavet-valsti-uzbrukuma-laika-latvija-ir-zemaka-baltijas-valstis.a668862/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pētījums: Sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma laikā Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs] lsm.lv 23.10.2026</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 2022. gada 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55484948113).jpg|thumb|270px|[[Endijs Bērnems]], Volodimirs Zelenskis un [[Antoniu Košta]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55483823672).jpg|thumb|[[Andris Kulbergs]], [[Liks Frīdens]], [[Aleksanders Stubs]] un [[Endijs Bērnems]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] sbv7himcw3b5pirrwhfg35cmsndrw59 0 509903 4547814 4359813 2026-11-10T14:47:51Z Vylks 50297 4547814 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000000 | nos = ''Vaprus'' | logo_links = JK Vaprus logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Pärnu Jalgpalliklubi Vaprus'' | iesauka = Lāči (''Karud'') | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Pērnava}} | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 7. vieta | dib = 1922 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br />(atjaunots 1999. gadā) | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Pērnavas pludmales stadions]] | ietilp = 1501 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Igaunija}} Igors Prinss | kapteinis = | mediji = {{URL|https://vaprus.ee/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = | pattern_b1 = _niketrophy4yg | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFDD00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFDD00 | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _meppen1819a | pattern_b2 = _meppen1819a | pattern_ra2 = _meppen1819a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''Pērnavas "Vaprus"''' ({{val|et|Pärnu JK Vaprus}}) ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Pērnava]]s. Pašlaik spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Pērnavas pludmales stadions|Pērnavas pludmales stadionā]]. == Vēsture == Klubs tika dibināts 1922. gadā. Sākotnēji tas aptvēra vairākus sporta veidus, bet tā futbolkomanda spēlēja Pērnavas pilsētas čempionātā. 1927. un 1934. gadā kļuva par Pērnavas čempioniem. 1937. gadā "Vaprus" pievienojās vairākiem citiem Pērnavas sporta klubiem, tādējādi nodibinot [[Pērnavas "Kalev"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vaprus.ee/klubi/ajalugu-20-sajandil/ |title=Ajalugu 20. sajandil |language=et |website=vaprus.ee |accessdate={{dat|2022|4|23||bez}}}}</ref> Tas tika atjaunots 1999. gadā un ar amatieru komandu piedalījās zemākajās līgās. 2002. gada beigās uz likvidētā kluba [[Pērnavas "Levadia"]] bāzes, apvienojot arī citus vietējos klubus, ''Vaprus'' izveidoja komandu, kura ieguva tiesības spēlēt Igaunijas otrajā pēc līmeņa līgā ''[[Esiliiga]]''. Pēc 2003. gada sezonas klubs tika pazemināts uz Igaunijas 2. līgu, taču nākamajā sezonā tajā uzvarēja un atgriezās ''Esiliiga''. 2005. gadā ''Vaprus'' uzvarēja līgā un pirmo reizi komandas vēsturē iekļuva Igaunijas Meistarlīgā. Savā pirmajā sezonā (2006) ieguva 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vaprus.ee/klubi/ajalugu-21-sajandil/ |title=Ajalugu 21. sajandil |language=et |website=vaprus.ee |accessdate={{dat|2022|4|23||bez}}}}</ref> 2010. gadā, apvienojoties ar klubiem ''[[Pärnu JK]]'' un Pērnavas "Kalev", tika ieveidota vienība ''[[Pärnu Linnameeskond]]''. 2014. gadā ''Vaprus'' atjaunoja patstāvīgu komandu, startējot zemākajās līgās. 2017. gadā ''Pärnu Linnameeskond'' vienība beidza pastāvēt un ''Vaprus'' klubs pārņēma tās vietu Meistarlīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.err.ee/96895/premium-liigas-esindab-linnameeskonna-asemel-parnut-jalgpalliklubi-vaprus |title=Premium liigas esindab Linnameeskonna asemel Pärnut jalgpalliklubi Vaprus |language=et |date={{dat|2017|1|11||bez}} |website=err.ee |accessdate={{dat|2022|4|23||bez}}}}</ref> 2018. gada sezonā ieņēma pēdējo vietu un izkrita uz ''Esiliiga'', bet 2020. gadā tajā uzvarēja un atgriezās Igaunijas augstākajā līgā. == Sasniegumi == * '''''[[Esiliiga]]''''' ** Uzvarētāji (2): 2005, 2020 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://vaprus.ee/ Oficiālā mājaslapa] {{et ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{ESTfutč}} {{DEFAULTSORT:Vaprus, Pērnava}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi]] [[Kategorija:Pērnavas "Vaprus"]] p035o7554ec0a5amjiio92nreebow4m 0 512615 4547846 4360846 2026-11-10T16:58:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547846 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Ēkas infokaste | name = Glamočas cietoksnis | native_name = Glamočka tvrđava | former_names = | alternate_names = | status = Drupas | image = Medieval fortress Glamoč.JPG | image_alt = | image_size = | caption = Cietokšņa drupas 2012. gadā skatā no dienvidiem | altitude = | building_type = nocietināta pils — cietoksnis | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = Glamoča, | location_town = [[Glamoča]], [[Kantons 10|Hercegbosnas kantons]], [[Bosnijas un Hercegovinas federācija]] | location_country = [[Bosnija un Hercegovina]] | pushpin_map = Bosnija un Hercegovina | latd = 44 | latm = 02 | lats = 31 | latNS = N | longd = 16 | longm = 50 | longs = 38 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 14. gadsimts | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Glamočas cietoksnis''' ({{val|bs|Glamočka tvrđava}}) ir [[Osmaņu impērija]]s viduslaiku cietoksnis, kas atrodas Staretina kalna ziemeļu nogāzē virs Glamočas pilsētas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Cietokšņa celtniecība sākās 14. gadsimtā. Mūsdienās cietokšņa drupas ir atzītas par Bosnijas un Hercegovinas nacionālo pieminekli.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.kons.gov.ba/main.php?id_struct=6&lang=1&action=view&id=2728|title=Komisija za očuvanje nacionalnih spomenika|website=old.kons.gov.ba|access-date=2022-05-26|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506162423/http://old.kons.gov.ba/main.php?id_struct=6&lang=1&action=view&id=2728}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://miruhbosne.wordpress.com/2016/01/05/stari-grad-glamoc/|title=Stari grad Glamoč|last=admin|website=Miruh Bosne|access-date=2022-05-26|date=2016-01-05|language=bs-BA}}</ref> == Atrašanās vieta == Glamočas cietoksnis atrodas uz koniskas formas kalna, apmēram 100 m virs mūsdienu pilsētas. Nocietinājums aizņem pēdējo kalna nogāzes uzkalnu, kura malas ir kraujas uz rietumiem, ziemeļaustrumiem un austrumiem. Objektam visvieglāk var piekļūt no dienvidrietumu nogāzes. Ap nocietinājumu bija izveidojies ciemats, kas pārstāja eksistēt 19. un 20. gadsimta mijā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiosarajevo.ba/metromahala/teme/stari-grad-glamoc/248944|title=Rimljani su ga osvajali 200 godina: O starom Glamoču postoje još samo legende|last=Hodžić|first=Semra|website=Radio Sarajevo|access-date=2022-05-26}}</ref> == Vēsture == Osmaņu laikā pilsētu līdz 1833. gadam sauca par Biogradu vai Belgradčiku. Administratīvā vienība Glamočas kapitānija tika nodibināta pēc 1624. gada un piederēja pie Klišku sandžaka līdz tā krišanai 1689. gadā. Glamočas kapteiņi nāca no Čiriču, vēlāk no Jakirliču ģimenēm. Pirmais zināmais Glamočas kapteinis bija Mustafa, kurš vēstures avotos parādās 1719. un 1730. gadā. No Jakirliču ģimenes ir zināmi kapteiņi Ahmeds-kapetāns un viņa dēls Ejubs, kurš ieņēma šo amatu līdz 1789. gadam. Vēstures avotos kāds Ibrahims-begs minēts kā kapteinis 1814. gadā, bet Hasans-kapetāns 1818. gadā, iespējams, pēdējais Glamočas kapteinis.<ref name=":0" /> 1833. gadā tika uzskaitīts, ka cietoksnī atradās 11 lielgabali, no kuriem 4 bija bojāti, daudz munīcijas un svina, un klētī graudi. Tas laikam bija labā stāvoklī, jo nebija to cietokšņu sarakstā, no kuriem ekonomijas dēļ būtu jāatsakās. Cietokšņa iekšpusē atradās kapteiņa Čiriča ģimenes nams un munīcijas ēka. Nocietinājums tika pamests 1851. gadā un daļēji nojaukts 1882. gadā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klix.ba/vijesti/bih/glamoc-je-mjesto-neizmjernog-kulturno-historijskog-blaga/160513036|title=Glamoč je mjesto neizmjernog kulturno-historijskog blaga|website=www.klix.ba|access-date=2022-05-26|language=hr}}</ref> == Apraksts == Nocietinājuma formu noteica reljefs, uz kura tas tika uzbūvēts, uz plato zema koniska kalna virsotnē. Tas sastāv no augšējā cietokšņa un staļļa zem tā. Augšējais cietoksnis aizņem visu salīdzinoši šauro plato 62 m garumā un aptuveni 20 m platumā. Plato no trim pusēm robežojas ar stāvām īsām nogāzēm. Augšējā cietoksnī ir viens [[bastions]] vispieejamākajā daļā, t.i. dienvidaustrumu galā, [[perimetrs|perimetra]] vaļņi ziemeļu un dienvidu pusē ar daļēji izvirzītiem torņiem un ziemeļaustrumu valnis, pie kura atrodas [[mošeja]]s un dažu ēku paliekas. Septiņstūra bastiona pamatnē atrodas apaļš viduslaiku galvenais tornis, kas vēlāk pārveidots par daudzstūrainu bastionu 9 m diametrā. Daļēji izvirzītie torņi, pa vienam ziemeļu un dienvidu vaļņos, kuru sienas ir aptuveni 6 m garas, jau bija pielāgoti šaujamieročiem. Ieeja augšējā cietoksnī (1,4 m platumā) bija uz ziemeļu vaļņa, apmēram 15 m uz austrumiem no bastiona. Zem tās atradās vēl viens atsevišķs vārtu tornis. Ziemeļaustrumu galā bija uzceltas divas ēkas, kuras atdala 1,5 m plata eja. Ziemeļaustrumu stūrī atrodas ēkas pēdējās atliekas 10x9 m platībā, kas novietotas gar valni. Ēkas dienvidaustrumu sienā ir divas [[lielgabals|lielgabalu]] atveres. Atveres ir izliektas, 1,4 m platas. Mošejas drupas atrodas cietokšņa ziemeļaustrumu stūrī. Mošejai ir kvadrātveida pamatne, iekšējās malas ir 9,50 m garas, un trīs sienas ir 0,8 m biezas. Ceturtā dienvidrietumu siena, kas ir 1,5 m bieza, balstās pret cietoksni. Tā celta no rūpīgi cirsta un sakrauta akmens. Nav zināms, kad mošeja tika uzcelta, taču tiek pieņemts, ka tā varētu būt celta pirms 16. gadsimta beigām vai 17. gadsimta sākuma.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bosnjaci.net/prilog.php?pid=53334|title=NA OSTACIMA GLAMOČKE TABIJE JEDINO SAČUVAN AUTENTIČAN MIHRAB — Bosnjaci.Net|website=bosnjaci.net|access-date=2022-05-26|archive-date=2019-08-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190823230102/http://bosnjaci.net/prilog.php?pid=53334}}</ref> == Pašreizējais stāvoklis == 1930. gados tika novērtēts, ka mūri ir saglabājušies maz, no bastiona ārējā veidņa palikuši tikai daži akmeņi. Daļēji izvirzītie torņi uz perimetra vaļņiem atrodami tikai pamatnē. Trešais tornis zem ieejas pilsētā ir atpazīstams pēc celšanas vietas un padziļinājuma laukā. Perimetra sienu virszemes daļas vietām ir grūti saskatāmas, virszemes paliekas tikko sasniedz vienu metru. Apakšējā staļļa vaļņu atliekas ir grūti atpazīstamas un tikai vietām. Piemineklis kopumā ir apdraudētā stāvoklī.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balkans.aljazeera.net/teme/2017/5/13/cetiri-glamocka-cuda|title=Četiri glamočka čuda|last=Sadiković|first=Mirza|website=balkans.aljazeera.net|access-date=2022-05-26|language=bs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.islamskazajednica.ba/vijesti/aktuelno/22566-glamoc-naredne-godine-proslavlja-490-godina-institucionalnog-islama|title=Glamoč naredne godine proslavlja 490 godina institucionalnog islama|last=Čaušević|first=Armin|website=Islamska zajednica u Bosni i Hercegovini|access-date=2022-05-26|language=bs-ba}}</ref> == Attēli == <gallery> Glamoč Fortress.JPG Glamoč Fortress Tower.JPG Tower of Glamoč.JPG Catholic church and Fortress Glamoč.JPG|Mūsdienu Glamoča un cietokšņa drupas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas vēsture]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis]] lapzxhl7l2l5aduqk0d7k40cop7lwfl 0 517360 4547842 4547035 2026-11-10T16:46:43Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4547842 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ana Mena | Vārds_orig = ''Ana Mena Rojas'' | Attēls = {{Wikidata|property|raw|P18}} | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = {{Wikidata|qualifier|P18|P2096}} | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|02|25}} | Vieta_dz = {{vieta|Spānija|Estepona}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise | Instrumenti = | Gadi = 2006–pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL| anamenamusic.com}} | Dzimums = S }} '''Ana Mena Rohasa''' ({{val|es|Ana Mena Rojas}}, dzimusi {{dat|1997|02|25}}) ir [[Spāņi|spāņu]] dziedātāja un aktrise. Savu karjeru uzsāka 2009. gadā televīzijas seriālā ''Marisol, la película'' (2009).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= La historia detrás de Ana Mena|url= http://musicandote.com/la-historia-detras-ana-mena/|accessdate= 3 August 2018|work= Musicandote|language=es|archive-date= {{dat|2016|10|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20161024155656/http://musicandote.com/la-historia-detras-ana-mena/}}</ref><ref name="biografia-de-ana-mena">{{Tīmekļa atsauce|title= Biografía de Ana Mena|url= http://www.cmtv.com.ar/biografia/show.php?bnid=2404&banda=Ana_Mena|accessdate= 3 August 2018|work= CMTV|language=es|archive-date= {{dat|2019|08|30||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20190830174441/https://www.cmtv.com.ar/biografia/show.php?bnid=2404&banda=Ana_Mena}}</ref> 2010. gadā viņa piedalījās ''[[The Walt Disney Company|Disney]]'' muzikālajā realitātes šovā ''My Camp Rock 2'', kurā ieguva uzvaru.<ref name="biografia-de-ana-mena" /> Viņas mūziķes karjera sākās 2016. gadā, kad viņa izdeva debijas singlu ''No Soy Como Tú Crees''. Mena sadarbojusies ar vairākiem starptautiskiem mūziķiem. 2018. gadā viņa ieguva plašu popularitāti Itālijā ar dziesmu ''[[D'estate non vale]]'', ko izpildīja kopā ar dziedātāju ''Fred De Palma''. Pēc dziesmas panākumiem viņa ir izdevusi vēl citas veiksmīgas vasaras hitu dziesmas Itālijā un Spānijā. == Diskogrāfija == * ''Index'' (2018) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.anamenamusic.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220811062331/https://anamenamusic.com/ |date={{dat|2022|08|11||bez}} }} {{aktieru ārējās saites}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas dziedātāji]] [[Kategorija:Spānijas kinoaktrises]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas aktrises]] i15yttt2a6fjtv97abgh78c78nfix1q 0 517615 4548092 4461354 2026-11-11T05:07:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548092 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jaroslavs Dvoraks | vārds_orig = ''Jaroslav Dvorak'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Klaipēda|td=Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politologs, menedžeris | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jaroslavs Dvoraks''' ({{val|lt|Jaroslav Dvorak}}; dzimis {{dat|1974|9|15}}) ir [[Lietuva]]s [[politologs]], menedžeris, sociālo zinātņu doktors. == Biogrāfija == 2002. gadā viņš absolvēja [[Kauņas Tehniskā universitāte|Kauņas Tehnisko universitāti]] un pēc tam studēja valsts pārvaldi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas Universitātē]]. Ieguvis doktora grādu politikas zinātnē un menedžmentā [[Vītauta Dižā Universitāte|Vītauta Dižā universitātē]] [[Kauņa|Kauņā]]. Strādājis par tirgotāju Klaipēdā, pēc tam iesaistījies zinātnes pasaulē. Bijis pasniedzējs Klaipēdas Valsts koledžā, vēlāk pārcelts uz Klaipēdas Universitāti. Strādājis par viespētnieku [[Upsālas Universitāte]]s Krievu un Eirāzijas studiju institūtā (2017) un par viesprofesoru [[Bjalistoka]]s Tehnoloģiju universitātē ([[2017]]). Šobrīd viņš ir Klaipēdas Universitātes Valsts pārvaldes un politikas zinātnes katedras vadītājs. Viņš ir starptautisku zinātnisku žurnālu redakciju biedrs, kā arī paneļu "Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana" un "Kultūras politika un radošums gudrai attīstībai Centrāleiropā un Austrumeiropā" koordinators.<ref>{{Cite web|url=https://przegladbaltycki.pl/16680,jaroslav-dvorak-rezultaty-sojusznika-tomaszewskiego-aliansu-rosjan-pokazaly-ze-ma-on-potencjal-w-klajpedzie.html|title=Jaroslav Dvorak: rezultaty sojusznika Tomaszewskiego „Aliansu Rosjan” pokazały, że ma on potencjał w Kłajpedzie|first=Denis|last=Paraskiewicz-Kiszyniewski|date=2020. gada 17. okt.}}</ref> [[2021]]. gada J. Dvoraks ir viesprofesors Johannesburgas Universitātē. [[2023]]. gadā viņš strādāja par viesprofesoru Krakovas Jagelona universitātē. === Amati === * 2019 — 2021 — Klaipēdas reģiona attīstības padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html |title=lietuvosregionai.lt |access-date={{dat|2022|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210724174549/https://www.lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html }}</ref> * 2021 — ''People Powered'' pētniecības padomes loceklis.<ref>{{Cite web|url=https://www.peoplepowered.org/staff-and-boards/jaroslav-dvorak|title=Jaroslav Dvorak|date=2021. gada 17. marts|website=People Powered}}</ref> * 2021 — 2023 - Klaipēdas pilsētas NVO padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Cite web|url=https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354|title=Nevyriausybinių organizacijų taryba &#124; Klaipėdos miesto savivaldybė|access-date={{dat|2022|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526135522/https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354}}</ref> * 2022 - 2023 - Apvienotās doktorantūras komitejas priekšsēdētājs<ref>{{Cite web|url=https://ktu.edu/people/giedrius-cesnakas/|title=Giedrius Česnakas}}</ref>. * 2023 - žurnāla Heliyon asociētais redaktors sadaļā Sabiedrība un politika<ref>{{Cite web|url=https://www.cell.com/heliyon/society-politics/editors|title=Heliyon Society and Politics Editorial Team: Heliyon}}</ref>. * [[2025]]-[[2027]] Klaipēdas Universitātes Senāta loceklis<ref>[https://www.ku.lt/lt/vadovybe/senatas/senato-nariai Senato nariai]</ref>. == Galvenās ziņas == * Dvorak, J., Karnite, R., & Guogis, A. (2018). The Characteristic features of social dialogue in the Baltics. STEPP: Socialinė teorija, empirija, politika ir praktika, (16), 26 — 36. * Dvorak, J., & Civinskas, R. (2018). The determinants of cooperation and the need for better communication between stakeholders in EU countries: The case of posted workers. Polish Journal of Management Studies, 18. * Burksiene, V., Dvorak, J., & Burbulyte-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and sustainability marketing in competing for the title of [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|European Capital of Culture]]. Organizacija, 51(1), 66 — 78. * Burksiene, V., Dvorak, J., & Duda, M. (2019). Upstream Social Marketing for Implementing Mobile Government. Societies, 9(3), 54. * Dvorak, J., & Civinskas, R. (2019). The Sweden Model of Information Exchange and Partnership between Stakeholders: The Case of Posting Workers. Public administration issues, (1), 190 — 210. * Dvorak, J., Burkšienė, V., & Sadauskaitė, L. (2019). Issues in the implementation of cultural heritage projects in Lithuania: the case of the Klaipeda region. Cultural Management, 23. * Civinskas, R., & Dvorak, J. (2019). In search of employee perspective: understanding how Lithuanian companies use employees representatives in the adoption of company’s decisions. Administrative Sciences, 9(4), 78. * Burksiene, V., & Dvorak, J. (2020). Performance Management in Protected Areas: Localizing Governance of the Curonian Spit National Park, Lithuania. Public administration issues, (5), 105 — 124. * Burksiene, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2020). City Diplomacy in Young Democracies: The Case of the Baltics. In City Diplomacy (pp. 305 — 330). Palgrave Macmillan, Cham. * [https://www.researchgate.net/publication/346952084_Lithuanian_COVID-19_Lessons_for_Public_Governance Dvorak, J. (2020). Lithuanian COVID-19 Lessons for Public Governance. In: Joyce P., Maron, F. et. al. (eds) Good Public Governance in a Global Pandemic. Brussels: IIAS-IISA]. * [https://journals.kantiana.ru/upload/iblock/ffe/4_70-88.pdf Dvorak, J. (2021). Response of the Lithuanian municipalities to the First Wave of COVID-19, Balt. Reg., Vol. 13, no. 1, p. 70 — 88. DOI: 10.5922/2079-8555-2021-1-4]. * [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/14751798.2021.1919345?src= Dvorak, J., Pernica, B. (2021). To free or not to free (ride): a comparative analysis of the NATO burden-sharing in the Czech Republic and Lithuania — another insight into the issues of military performance in the Central and Eastern Europe, Defense & Security Analysis, DOI: 10.1080/14751798.2021.1919345] * [https://www.researchgate.net/publication/352831848_The_Bioeconomiy_During_a_COVID-19_Pandemic_The_Case_of_Bulgaria_and_Lithuania Kotseva-Tikova, M., Dvorak, J. (2021). The Bioeconomiy During a COVID-19 Pandemic: The Case of Bulgaria and Lithuania. Икономическа мисъл, 4, p. 71 — 92] * [http://cjssp.uni-corvinus.hu/index.php/cjssp/article/view/540/pdf_1 Civinskas, R., Dvorak, J., Šumskas, G. (2021). Beyond the Front-Line: the Coping Strategies and Discretion of Lithuanian Street-Level Bureaucracy During COVID-19. Corvinus Journal of Sociology and Social Policy, Vol. 12, No.1, p. 3-28] * [https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&ptid=271370&t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&isxn=9781799885573 Dvorak, J., Civinskas, R. (2022). The use of employee financial participation in Lithuanian companies (pp. 35—54). Hershey, PA: Business Science Reference. https://doi.org/10.4018/978-1-7998-8557-3.ch003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231021083655/https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&ptid=271370&t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&isxn=9781799885573 |date={{dat|2023|10|21||bez}} }} * [https://sciendo.com/article/10.2478/pce-2021-0024 Steblyna, N., Dvorak, J. (2021). Reflections on the Independent Mass Media of Post-Soviet Countries and Political Competitiveness Politics in Central Europe, vol.17, no.3, pp.565-588. https://doi.org/10.2478/pce-2021-0024] * [https://www.mdpi.com/2071-1050/14/1/3/htm Mills, D.; Pudney, S.; Pevcin, P.; Dvorak, J. Evidence-Based Public Policy Decision-Making in Smart Cities: Does Extant Theory Support Achievement of City Sustainability Objectives? Sustainability 2022, 14, 3. https://doi.org/10.3390/su14010003] * [https://web.archive.org/web/20220611074910/https://www.ijournalse.org/index.php/ESJ/article/view/1051/pdf Burkšienė, V., Burbulytė-Tsiskarishvili, G., Dvorak, J. (2022). Mayoral Influence on Participatory Budgeting in Lithuania during Covid-19. Emerging Science Journal, Vol.6, Special Issue "COVID-19: Emerging Research", p. 151-164] * [https://www.mdpi.com/2076-3387/12/2/70/htm Burksiene, V.; Dvorak, J. (2022). E-Communication of ENGO’s for Measurable Improvements for Sustainability. Adm. Sci., 12, 70. https://doi.org/10.3390/admsci12020070] * [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003170563-32/local-ngo-communication-environmental-issues-valentina-burk%C5%A1ien%C4%97-jaroslav-dvorak?context=ubx&refId=f256ddac-ae1f-47e5-904b-45e3a25008ed#.Yy00g_TDTkQ.twitter Burkšienė, V., Dvorak, J.(2022). Local NGO e-communication on environmental issues. In The Routledge handbook of nonprofit communication. New York : Routledge, 2022. eISBN 9781003170563. p. 269-278] *[https://www.mdpi.com/2076-3387/12/4/156/htm Mishenina, H.; Dvorak, J. (2022).Public–Private Partnership as a Form of Ensuring Sustainable Development of the Forest Management Sphere. Adm. Sci. 12, 156. https://doi.org/10.3390/admsci12040156] * [http://rjea.ier.gov.ro/wp-content/uploads/2022/12/Art.-5_Maria-Kotseva-Tikova-Jaroslav-Dvorak.pdf Kotseva-Tikova, M.;Dvorak, J. (2022). Climate Policy and Plans for Recovery in Bulgaria and Lithuania. Romanian Journal of European Affairs, Vol. 22, No.2, p. 79-99] *[https://www.logos-verlag.de/PDFS/CMSE-6.2-1.pdf Burkšienė, V., Dvorak, J., & Valutienė, L. (2022). Quality management in the museums of Lithuania (null6, Issue 2). Berlin : Logos Verlag. https://doi.org/10.30819/cmse.6-2.01] *[https://www.elgaronline.com/display/book/9781035319640/chapter47.xml?tab_body=abstract-copy1 Burkšienė, V., & Dvorak, J. (2025). "47: Innovative resorts". In Elgar Encyclopedia of City and Place Branding. Cheltenham, UK: Edward Elgar Publishing. Retrieved Jun 27, 2025, from https://doi.org/10.4337/9781035319640.00054] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas politologi]] [[Kategorija:Klaipēdā dzimušie]] conjn9xm8vj0oswxzcxvb7t1c4wqw6r 0 518043 4548091 4507945 2026-11-11T05:07:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548091 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jaroslava Mahučiha | vārds_orig = ''Ярослава Магучіх'' | attēls = Mahuchikh and Herashchenko at the 2024 Summer Olympics 01 (cropped).png | att_izm = | paraksts = Jaroslava Mahučiha 2024. gadā <!------ Personas dati ------>| dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Dņipropetrovska|2s=Dņipro}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{UKR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=181}} | svars = {{mērvienība|kg=55}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[augstlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 2,10 (2024; [[Parīze]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR1_d = Augstlēkšana stadionā | PR2 = 2,06 (2021; [[Banska Bistrica]]) | PR2_d = Augstlēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport |[[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{UKR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]}} {{MedalBronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Augstlēkšana}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Augstlēkšana}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Augstlēkšana}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Augstlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Augstlēkšana}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Augstlēkšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|Augstlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Belgrada 2022|Augstlēkšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|Augstlēkšana}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Augstlēkšana}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|Augstlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|Augstlēkšana}} {{MedalGold|Stambula 2023|Augstlēkšana}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|Augstlēkšana}} }} '''Jaroslava Mahučiha''' ({{val|uk|Ярослава Олексіївна Магучіх}}; dzimusi {{dat|2001|9|19}}) ir ukraiņu [[vieglatlēte]], startē [[augstlēkšana]]s sacensībās. Viņa ir {{oss|V=2024|L=G}} čempione, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] un trīskārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]] stadionā, kā arī pasaules un Eiropas čempione telpās. Ar rezultātu 2,10 metri, ko sasniedza 2024. gadā [[Parīze|Parīzē]], viņa ir pašreizējā pasaules rekordiste. == Karjera == 15 gadu vecumā viņa izcīnīja zelta medaļu 2017. gada Pasaules U-18 čempionātā [[Nairobi]] ar personisko rekordu 1,92 metri. Dažas nedēļas vēlāk viņa uzvarēja augstlēkšanas sacensībās 2017. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā. 2018. gada Eiropas U-18 čempionātā pārvarēja 1,94 m un izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu čempionāta rekordu. Tā paša gada oktobrī viņa izcīnīja zelta medaļu arī [[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. 2019. gada sezonas [[Dimanta līga]]s atklāšanas sacensībās [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 1,96 m kļuva par visu laiku jaunāko sportisti, kas uzvarējusi Dimanta līgas posmā 17 gadu un 226 dienu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/news/report/doha-diamond-league-2019-stahl |title=Stahl sends discus beyond 70 metres in Doha – IAAF Diamond League |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}</ref> Tā paša gada septembrī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] Dohā viņa pārvarēja latiņu 2,04 metru augstumā, izcīnot sudraba medaļu un labojot pasaules U-20 rekordu. Mahučiha tajā gadā tika atzīta par Eiropas vieglatlētikas uzlecošo zvaigzni. 2021. gadā sacensībās [[Banska Bistrica|Banska Bistricā]] sasniedza rezultātu 2,06 metri, kas bija augstākais, ko kāda augstlēcēja pārvarējusi telpās kopš 2012. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/banska-bystrica-high-jump-mahuchikh-206-tambe |title=Mahuchikh leaps 2.06m in Banska Bystrica, highest indoor jump in the world for nine years |language=en |website=worldathletics.org |date=2 February 2021 |accessdate={{dat|2022|7|2||bez}}}}</ref> Viņa uzvarēja 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]]. Vēlāk kļuva arī par Eiropas U-23 čempioni. 2021. gada augustā izcīnīja bronzas medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]]. 2022. gada martā ieguva zelta medaļu [[Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. Tas notika neilgu laiku pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]]. Viņai bija jāveic trīs dienu 2000 km garš brauciens ar automašīnu no Ukrainas uz Serbiju, lai piedalītos čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/athletics/60806121 |title=Ukraine's Mahuchikh wins emotional gold |language=en |website=bbc.com |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņa izcīnīja sudraba medaļu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m kļuva par Eiropas čempioni. 2022. gada septembrī Dimanta līgas sacensībās [[Brisele|Briselē]] pārvarēja 2,05 metrus, uzstādot sezonas labāko rezultātu pasaulē un atkārtojot Ukrainas rekordu stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/mahuchikh-hits-the-heights-in-brussels |title=Mahuchikh hits the heights in Brussels with world-leading 2.05m |language=en |date={{dat|2022|9|3||bez}} |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230610182416/https://www.european-athletics.com/news/mahuchikh-hits-the-heights-in-brussels}}</ref> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–011.jpg|thumb|left|upright|Jaroslava Mahučiha [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]]]] 2023. gada martā [[Stambula|Stambulā]] otro reizi uzvarēja Eiropas čempionātā telpās. Tā paša gada jūnijā izcīnīja zelta medaļu arī [[2023. gada Eiropas spēles|Eiropas spēlēs]] Polijā. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni stadionā, pārvarot 2,01 metrus. Viņa mēģināja labot arī personisko rekordu 2,07 metru augstumā, bet nesekmīgi. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] ieguva sudraba medaļu, piekāpjoties austrālietei [[Nikola Olislagersa|Nikolai Olislagersai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-high-jump-report |title=Olyslagers completes set of global high jump medals in Glasgow |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2024|3|2||bez}} |access-date={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 2,01 m izcīnīja savu otro Eiropas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/mahuchikh-nowicki-and-peleteiro-compaore-prove-champion-quality-at-roma-2024 |title=Mahuchikh, Nowicki and Peleteiro-Compaoré prove champion quality at Roma 2024 |website=european-athletics.com |language=en |date={{dat|2024|6|9|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|10||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240625100135/https://www.european-athletics.com/news/mahuchikh-nowicki-and-peleteiro-compaore-prove-champion-quality-at-roma-2024}}</ref> {{dat|2024|7|7||bez}} Dimanta līgas posmā [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,10 metrus, par 1 centimetru laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]], kas kopš 1987. gada piederēja [[Stefka Kostadinova|Stefkai Kostadinovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|7|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|7||bez}}}}</ref> Dažas nedēļas vēlāk turpat Parīzē J. Mahučiha kļuva par {{oss|V=2024|L=G}} čempioni, pārvarot 2,00 m augstumu. [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] uzvarēja ar rezultātu 1,99 m. Tā paša gada [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] ieguva bronzu. Arī [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] Tokijā ieguva bronzas godalgu, dalot trešo vietu ar [[Serbija]]s augstlēcēju [[Angelina Topiča|Angelinu Topiču]]. [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] Mahučiha uzvarēja ar rezultātu 2,01 m. Viņa izcīnīja zelta medāļu arī [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], tas bija viņas trešais Eiropas čempiones tituls stadionā. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |rowspan=2|2017 |Pasaules U-18 čempionāts |{{vieta|Kenija|Nairobi}} |bgcolor="gold"|1. vieta |1,92 m |- |Eiropas jaunatnes olimpiskais festivāls |{{vieta|Ungārija|Ģēra}} |bgcolor="gold"|1. vieta |1,89 m |- |rowspan=2|2018 |Eiropas U-18 čempionāts |{{vieta|Ungārija|Ģēra}} |bgcolor="gold"|1. vieta |1,94 m |- |[[2018. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskās spēlēs]] |{{vieta|Argentīna|Buenosairesa}} |bgcolor="gold"|1. vieta |1,92 m + 1,95 m |- |rowspan=2|2019 |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Burosa}} |bgcolor="gold"|1. vieta |1,92 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor="silver"| 2. vieta |2,04 m |- |rowspan=3|2021 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,00 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |bgcolor=gold|1. vieta |2,00 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor="cc9966"| 3. vieta |2,00 m |- |rowspan=3|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,02 m |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |bgcolor="silver"| 2. vieta |2,02 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |1,95 m |- |rowspan=3|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |1,98 m |- |[[2023. gada Eiropas spēles|Eiropas spēles]] |{{vieta|Polija|Hožova}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |1,97 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,01 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver| 2. vieta |1,97 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,01 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,00 m |- |rowspan=3|2025 |[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |1,99 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Ķīna|Naņdzjina}} |bgcolor="cc9966"| 3. vieta |1,95 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor="cc9966"| 3. vieta |1,97 m |- |rowspan=2|2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |2,01 m |- |[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor="gold"| 1. vieta |1,97 m |} == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | Augstlēkšana (stadionā) || 2,10 m || {{dat|2024|07|07|SK|bez}} || {{vieta|Francija|Parīze}} |- | Augstlēkšana (telpās) || 2,06 m || {{dat|2021|02|02|SK|bez}} || {{vieta|Slovākija|Banska Bistrica}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] |pirms={{flaga|Bulgārija}} [[Stefka Kostadinova]]|pēc=''nav''|periods={{dat|2024|7|7|N}} — pašlaik}} {{kastes beigas}} <!-- {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana sievietēm}} --> {{DEFAULTSORT:Mahučiha, Jaroslava}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dņipro dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas vieglatlētes]] [[Kategorija:Augstlēcēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] gqxlkr4tehnbjl5cdtukjt7iurif0lj 0 518113 4548152 4543683 2026-11-11T08:52:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548152 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jākobs Ingebrigtsens | vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen'' | attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dzimtais_vārds = | pilns_vārds = Jakob Asserson Ingebrigtsen | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NOR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 3:26,73 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 1500 m | PR2 = 3:43,73 (2023 {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR2_d = Jūdzes skrējiens | PR3 = 4:43,13 (2023, {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) | PR3_d = 2000 m | PR4 = 7:17,55 (2024 {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) | PR4_d = 3000 m | PR5 = 12:48,45 (2021, {{piezīme|NR|Nacionālais rekords}}) | PR5_d = 5000 m | PR6 = 8:26,81 (2017, {{piezīme|EJR|Eiropas junioru rekords}}) | PR6_d = 3000 m/šķ <!------ Apbalvojumi u.c. ------>| balv = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|8|13||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{NOR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 m]]}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|5000 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|5000 m}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|1500 m}} {{MedalSilver|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|3000 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|1500 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2019|3000 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|1500 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|3000 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|1500 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|3000 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|3000 m}} {{MedalSilver|Glāzgova 2019|1500 m}} }} '''Jākobs Ingebrigtsens''' ({{val|no|Jakob Asserson Ingebrigtsen}}; dzimis {{dat|2000|9|19}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē vidējo un garo distanču skriešanas sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru]] distancē un {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[5000 metri|5000 metru]] distancē, divkārtējs pasaules čempions [[5000 metri|5000 metru]] distancē un septiņkārtējs Eiropas čempions, kā arī daudzkārtējs Eiropas čempions [[Kross (vieglatlētika)|krosā]]. Eiropas rekordists visās distancēs no 1500 m līdz 5000 m, [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] 2000 m un 3000 m distancēs. Viņa vecākie brāļi [[Henriks Ingebrigtsens|Henriks]] un [[Filips Ingebrigtsens|Filips]] arī ir vidējo distanču skrējēji, un līdz 2022. gadam brāļu treneris bija tēvs Gjerts Ingebrigtsens. Vēlāk tēvs apsūdzēts un tiesāts par vardarbību pret saviem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/03.12.2024-olimpiska-cempiona-ingebrigcena-tevs-atkartoti-stasies-tiesas-prieksa-par-vardarbibu-pret-saviem-berniem.a578689/|title=Olimpiskā čempiona Ingebrigcena tēvs atkārtoti stāsies tiesas priekšā par vardarbību pret saviem bērniem|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref> == Karjera == 2016. gadā 16 gadu vecumā J. Ingebrigtsens uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem krosā, 6 km noskrienot 17 minūtēs un 6 sekundēs. 2017. gada 27. maijā ''Prefontaine Classic'' sacensībās ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kas bija arī [[Dimanta līga]]s posms, viņš kļuva par jaunāko sportistu, kurš vienu jūdzi veicis ātrāk par 4 minūtēm (3:58,07).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene |title=Ingebrigtsen makes history with a sub-four minute mile in Eugene |date={{dat|2017|5|28||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230611002525/https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene}}</ref> Tā paša gada jūlijā viņš piedalījās Eiropas junioru čempionātā [[Groseto]], izcīnot divas zelta medaļas (5000 metros un 3000 metru šķēršļu skrējienā), bet 1500 metros piedzīvoja kritienu un finišēja 8. vietā. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, startējot 3000 metru šķēršļu skrējienā, bet neiekļuva finālā. 2018. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]] ieguva sudrabu 1500 m un bronzu 5000 m. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja divas zelta medaļas, uzvarot gan 1500, gan 5000 metru distancē. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja 3000 m distancē un bija otrais 1500 metros. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 4. vietu 1500 metros un 5. vietu 5000 metru distancē. 2021. gada Eiropas čempionātā telpās [[Toruņa|Toruņā]] uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 metros. {{dat|2021|6|10||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Florence|Florencē]] laboja Eiropas rekordu 5000 metros, distanci veicot 12 minūtēs un 48,45 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence |title=European 5000m record of 12:48.45 for Ingebrigtsen in Florence |date={{dat|2021|6|10||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230805082722/https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē ar rezultātu 3 minūtes un 28,32 sekundes, uzstādot jaunu [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un Eiropas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo |title=Ingebrigtsen shatters Olympic record for 1500m triumph; Hassan captures second Olympic title in Tokyo |date={{dat|2021|8|7||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220204130043/https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo}}</ref> {{dat|2022|2|17||bez}} Ljevēnā, Francijā, laboja pasaules rekordu telpās 1500 metru distancē, sasniedzot rezultātu 3 minūtes un 30,60 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/hauts-france-lievin-ingebrigtsen-world-indoor-1500m-record |title=Ingebrigtsen breaks world indoor 1500m record in Lievin |date={{dat|2022|2|17||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada martā viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva sudrabu 1500 metru distancē, piekāpjoties britu skrējējam [[Džeiks Vaitmens|Džeikam Vaitmenam]], bet 5000 metru distancē kļuva par pasaules čempionu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] ieguva divas zelta medaļas — gan 5000, gan 1500 metros. [[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2023. gada Eiropas čempionātā]] telpās [[Stambula|Stambulā]] izcīnīja zelta medaļas gan 1500 m, gan 3000 m distancē. {{dat|2023|6|9||bez}} Dimanta līgas posmā [[Parīze|Parīzē]] uzlaboja pasaules labāko sasniegumu divu jūdžu skrējienā, uzrādot laiku 7 minūtes un 54,10 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/news/jakob-ingebrigtsen-breaks-26-year-old-world-best-performance-over-two-miles |title=Jakob Ingebrigtsen breaks 26-year-old world best performance over two miles |date={{dat|2023|6|9||bez}} |language=en |website=olympics.com |access-date={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> Pēc sešām dienām Dimanta līgas posmā Oslo laboja Eiropas rekordu 1500 metros, distanci veicot 3 minūtēs un 27,95 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-1500m-record-3-27-95-for-jakob-ingebrigtsen-in-oslo |title=European 1500m record! 3:27.95 for Jakob Ingebrigtsen in Oslo |date={{dat|2023|6|15||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2023|6|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230615212502/https://www.european-athletics.com/news/european-1500m-record-3-27-95-for-jakob-ingebrigtsen-in-oslo}}</ref> {{dat|2023|7|16||bez}} Dimanta līgas posmā [[Hožova|Hožovā]] vēlreiz laboja Eiropas rekordu 1500 m distancē, uzrādot rezultātu 3 minūtes un 27,14 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-skolimowska-memorial-2023-ingebrigtsen-rojas-barshim |title=Ingebrigtsen, Rojas and Barshim break meeting records in Silesia |date={{dat|2023|7|16||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2023|7|16||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 1500 metru distancē otro gadu pēc kārtas ieguva sudrabu, šoreiz finišā piekāpjoties citam britu skrējējam [[Džošs Kers|Džošam Keram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/budapest23/news/report/wch-budapest-23-report-men-1500m |title=Kerr follows the Wightman blueprint to seize the day and the world 1500m crown |date={{dat|2023|8|23||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> 5000 metru skrējienā izcīnīja savu otro pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/news/world-athletics-championships-2023-jakob-ingebrigtsen-retains-mens-5000m-title |title=World Athletics Championships 2023: Jakob Ingebrigtsen retains men's 5000m title in thrilling finish |date={{dat|2023|8|27||bez}} |language=en |website=olympics.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{dat|2023|9|8||bez}} Dimanta līgas posmā [[Brisele|Briselē]] laboja pasaules rekordu 2000 metru distancē, kas piederēja [[Hišāms el Gerūdžs|Hišāmam el Gerūdžam]] un bija noturējies 24 gadus. Ingebrigtsens distanci veica 4 minūtēs un 43,13 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/08092023-ingebrigtsens_dimanta_liga_labo_pasaules_ |title=Ingebrigtsens Dimanta līgā labo pasaules rekordu nestandarta distancē |date={{dat|2023|9|8||bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|9|9||bez}}}}</ref> 16. septembrī Dimanta līgas finālposmā Jūdžīnā uzvarēja jūdzes skrējienā ar jaunu Eiropas rekordu (3:43,73), no pasaules rekorda atpaliekot 0,6 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/diamond-league-final-eugene-2023-day-one-ingebrigtsen-yavi-kipyegon-benjamin-rojas |title=Ingebrigtsen and Yavi shine as records fall on day one of Diamond League Final |date={{dat|2023|9|17||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2023|9|17||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Romā]] J. Ingebrigtsens uzvarēja 1500 m un 5000 m distancēs.2024. gada 12. jūlijā sacensībās [[Monako]] viņš atkal uzlaboja savu Eiropas rekordu, veicot distanci 3 minūtes un 26,73 sekundēs. Tādējādi viņš kļuva par tikai ceturto skrējēju vēsturē, kas veikuši 1500 m distanci ātrāk par 3 minūtēm un 27 sekundēm. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] 1500 metru distancē palika ceturtajā vietā, bet 5000 metros kļuva par olimpisko čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-men-5000m# |title=Ingebrigtsen turns 1500m disappointment into 5000m gold at Paris Olympics |date={{dat|2024|8|10||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2024|8|16||bez}}}}</ref> {{dat|2024|8|25||bez}} Dimanta līgas posmā [[Silēzijas stadions|Silēzijas stadionā]] [[Hožova|Hožovā]] laboja pasaules rekordu 3000 m skrējienā (7:17,55). Iepriekšējais rekords kopš 1996. gada piederēja Kenijas skrējējam [[Daniels Komens|Danielam Komenam]], un Ingebrigtsens to laboja vairāk kā par 3 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2024|8|25||bez}}|access-date={{dat|2024|8|25||bez}}}}</ref> 2025. gada pirmajās sacensībās viņš laboja pasaules rekordu jūdzes skrējienā telpās, 13. februārī [[Francija|Francijas]] pilsētā [[Ljevēna|Ljevēnā]] noskrienot šo distanci 3:45,14, vienlaikus pārspējot arī rekordu 1500 m distancē (3:29,63).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runnersworld.com/news/a63787662/jakob-ingebrigtsen-indoor-mile-record/|title=Jakob Ingebrigtsen Breaks Yared Nuguse’s Indoor Mile World Record—5 Days After It Was Set|website=Runner's World|access-date=2025-03-08|date=2025-02-13|language=en-US}}</ref> [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] J. Ingebrigtsens uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 m distancē. Abās šajās distancēs izcīnīja zelta medaļas arī [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]]. [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] viņš atkal uzvarēja 5000 m distancē, kļūstot par pirmo četrkārtējo Eiropas čempionu šajā disciplīnā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach|rec}} {{succession box|before={{flagicon|GBR}} [[Mo Farahs]]|title=[[Eiropas rekordists 1500 m vīriešiem]]|years=2020. gada 14. augusts –|after=''Pašreizējais''}} {{succession box|before={{flagicon|BEL}} [[Mohameds Murhits]]|title=[[Eiropas rekordists 5000 m vīriešiem]]|years=2021. gada 10. jūnijs –|after=''Pašreizējais''}} {{succession box|before={{flagicon|ETH}} [[Samuēls Tefera]]|title=[[Pasaules rekordists 1500 m telpās vīriešiem]]|years=2022. gada 17. februāris –|after=''Pašreizējais''}} {{s-ach|aw}} {{succession box | title=[[Norvēģijas gada sportists]] | before=[[Karstens Varholms]]| after=[[Karstens Varholms]]|years=2018}} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 5000 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Ingebrigtsens, Jākobs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūgalannē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] j80athcb6gi8g9xa8jd7cjzjb57c7gs 0 518263 4547902 4006590 2026-11-10T18:37:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547902 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|nodalījums=Magnoliophyta|binomial=Cyperaceae|att_nosaukums=[[Attālvārpu grīslis]] (''Carex remota'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums_lv=Segsēkļi|rinda=Poales|klase=Liliopsida|attēls=Carex remota inflorescens (04).jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|kategorijas=nē}} '''Grīšļu dzimta''' ({{val|la|Cyperaceae}}) ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta [[graudzāļu rinda|graudzāļu rindā]]. Pasaulē zināmas vairāk nekā 5300-5500 sugas, kuras ir iedalītas aptuveni 90 ģintīs. Lielākā grīšļu dzimtas ģints ir [[grīšļi|grīšļu ģints]],<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Living Plants of the World|url=https://books.google.lv/books?id=IKXuAAAAMAAJ&redir_esc=y|publisher=Random House|date=1975|first=Lorus Johnson|last=Milne}}</ref> kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hipp|first=Andrew L.|date=2007-09|title=NONUNIFORM PROCESSES OF CHROMOSOME EVOLUTION IN SEDGES (CAREX: CYPERACEAE)|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|journal=Evolution|language=en|volume=61|issue=9|pages=2175–2194|doi=10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|issn=0014-3820}}</ref> Dzimtas pārstāvji ir plaši sastopami daudzviet pasaulē, galvenokārt [[mērenā josla|mērenā]] un [[subarktiskā josla|subarktiskā]] klimata apvidos mitrās vietās. Lai gan grīšļi aug gandrīz visās vidēs, daudzi ir saistīti ar mitrājiem vai nabadzīgām augsnēm. [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 grīšļu dzimtai piederošas sugas, vairākums ir diezgan biežas mitrās, atklātās vietās un ūdenstilpju piekrastē. Gandrīz visas konstatētās sugas ir vietējās (ne adventīvās) floras pārstāves.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/cyperaceae/|title=Grīšļu dzimta - Cyperaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Morfoloģija == Nereti tie ir [[vienmājas augi]] ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem [[Zieds|ziediem]]. Augi veido ceru un ložņājošus pazemes dzinumus. [[Stublājs]] parasti ir trīsšķautņains vai apaļš. Ziedi vārpiņās. Apziednis reducēts vai sarveidīgs (plēkšņveidīgs). [[Auglis]] ir riekstiņš.<ref name=":0" /> == Ģintis == Kopš 2020. gada grīšļu dzimtā tiek atzītas šādas ģintis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000197-2|title=Cyperaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-07-31|language=en|archive-date=2022-08-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20220817021854/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000197-2}}</ref>: * ''Actinoschoenus'' <small>Benth.</small> * ''Actinoscirpus'' <small>(Ohwi) R.W.Haines & Lye</small> * ''Afroscirpoides'' <small>García-Madr. & Muasya</small> * ''Afrotrilepis'' <small>(Gilly) J.Raynal</small> * ''Amphiscirpus'' <small>Oteng-Yeb.</small> * ''Androtrichum'' <small>(Brongn.) Brongn.</small> * ''Arthrostylis'' <small>R.Br.</small> * ''Becquerelia'' <small>Brongn.</small> * ''Bisboeckelera'' <small>Kuntze</small> * ''Blysmus'' <small>Panz. ex Schult.</small> – [[blizmes]] * ''Bolboschoenus'' <small>(Asch.) Palla</small> – [[gumumeldri]] * ''Bulbostylis'' <small>Kunth</small> * ''Calliscirpus'' <small>C.N.Gilmour, J.R.Starr & Naczi</small> * ''Calyptrocarya'' <small>Nees</small> * ''Capeobolus'' <small>Browning</small> * ''Capitularina'' <small>J.Kern</small> * ''Carex'' <small>L.</small> – [[grīšļi]] * ''Carpha'' <small>Banks & Sol. ex R.Br.</small> * ''Caustis'' <small>R.Br.</small> * ''Cephalocarpus'' <small>Nees</small> * ''Chorizandra'' <small>R.Br.</small> * ''Chrysitrix'' <small>L.</small> * ''Cladium'' <small>P.Browne</small> – [[aslapes]] * ''Coleochloa'' <small>Gilly</small> * ''Costularia'' <small>C.B.Clarke</small> * ''Cyathochaeta'' <small>Nees</small> * ''Cyathocoma'' <small>Nees</small> * ''Cyperus'' <small>L.</small> – [[dižmeldri]] * ''Cypringlea'' <small>M.T.Strong</small> * ''Diplacrum'' <small>R.Br.</small> * ''Diplasia'' <small>Pers.</small> * ''Dracoscirpoides'' <small>Muasya</small> * ''Dulichium'' <small>Pers.</small> * ''Eleocharis'' <small>R.Br</small>. – [[pameldri]] * ''Eriophorum'' <small>L.</small> – [[spilves]] * ''Erioscirpus'' <small>Palla</small> * ''Evandra'' <small>R.Br.</small> * ''Everardia'' <small>Ridl.</small> * ''Exocarya'' <small>Benth.</small> * ''Ficinia'' <small>Schrad.</small> * ''Fimbristylis'' <small>Vahl</small> * ''Fuirena'' <small>Rottb.</small> * ''Gahnia'' <small>J.R.Forst. & G.Forst.</small> * ''Gymnoschoenus'' <small>Nees</small> * ''Hellmuthia'' <small>Steud.</small> * ''Hypolytrum'' <small>Pers.</small> * ''Isolepis'' <small>R.Br.</small> * ''Khaosokia'' <small>D.A.Simpson, Chayam. & J.Parn.</small> * ''Koyamaea'' <small>W.W.Thomas & G.Davidse</small> * ''Lagenocarpus'' <small>Nees</small> * ''Lepidosperma'' <small>Labill.</small> * ''Lepironia'' <small>Pers.</small> * ''Machaerina'' <small>Vahl</small> * ''Mapania'' <small>Aubl.</small> * ''Mesomelaena'' <small>Nees</small> * ''Microdracoides'' <small>Hua</small> * ''Morelotia'' <small>Gaudich.</small> * ''Neesenbeckia'' <small>Levyns</small> * ''Nelmesia'' <small>Van der Veken</small> * ''Nemum'' <small>Desv.</small> * ''Oreobolopsis'' <small>T.Koyama & Guagl.</small> * ''Oreobolus'' <small>R.Br.</small> * ''Paramapania'' <small>Uittien</small> * ''Phylloscirpus'' <small>C.B.Clarke</small> * ''Pleurostachys'' <small>Brongn.</small> * ''Principina'' <small>Uittien</small> * ''Pseudoschoenus'' <small>(C.B.Clarke) Oteng-Yeb.</small> * ''Ptilothrix'' <small>K.L.Wilson</small> * ''Reedia'' <small>F.Muell.</small> * ''Rhodoscirpus'' <small>Léveillé-Bourret, Donadío & J.R.Starr</small> * ''Rhynchocladium'' <small>T.Koyama</small> * ''Rhynchospora'' <small>Vahl</small> – [[baltmeldri]] * ''Schoenoplectiella'' <small>Lye</small> * ''Schoenoplectus'' <small>(Rchb.) Palla</small> * ''Schoenus'' <small>L.</small> – [[melnceres]] * ''Scirpodendron'' <small>Zipp. ex Kurz</small> * ''Scirpoides'' <small>Ség.</small> * ''Scirpus'' <small>Tourn. ex L.</small> – [[meldri]] * ''Scleria'' <small>P.J.Bergius</small> * ''Sumatroscirpus'' <small>Oteng-Yeb.</small> * ''Tetraria'' <small>P.Beauv.</small> * ''Trachystylis'' <small>S.T.Blake</small> * ''Trianoptiles'' <small>Fenzl ex Endl.</small> * ''Trichophorum'' <small>Pers.</small> – [[mazmeldri]] * ''Trichoschoenus'' <small>J.Raynal</small> * ''Tricostularia'' <small>Nees</small> * ''Trilepis'' <small>Nees</small> * ''Zameioscirpus'' <small>Dhooge & Goetgh.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:Cyperus Fuscus crop.jpg|alt=|[[Brūnais dižmeldrs]] (''Cyperus fuscus'') Attēls:Club Sedge Carex buxbaumii (6524774119).jpg|alt=|[[Buksbauma grīslis]] (''Carex buxbaumii'') Attēls:Cyperus rotundus spikelet DC1.jpg|alt=|''Cyperus rotundus'' Attēls:Schoenoplectus lacustris 260605a.jpg|alt=|[[Ezera meldrs]] (''Scirpus lacustris'') Attēls:Bolboschoenus maritimus (5187367067).jpg|alt=|[[Jūrmalas gumumeldrs]] (''Bolboschoenus maritimus'') Attēls:Eriophorum Cotton Grass.JPG|alt=|[[Makstainā spilve]] (Eriophorum vaginatum) </gallery> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Grīšļu dzimta]] 1d10yggrxoq55x06f2niytonoa4wnll 0 519667 4547746 4543115 2026-11-10T12:22:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547746 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Brūdersa-Bola | vārds_orig = ''Femke Broeders-Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]]<br />[[800 metri|800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|800 m}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Brūdersa-Bola''' ({{val|nl|Femke Broeders-Bol}}; dzimusi '''Bola''' (''Bol'') {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. 2026. gadā pievērsusies [[800 metri|800 metru]] distancei. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220115200042/https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211029011652/https://european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220821083135/https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|08|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240811080745/https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] viņa 800 m skrējienā ieguva bronzas medaļu un Nīderlandes komandas sastāvā uzvarēja 4×400 m stafetē. == Privātā dzīve == 2026. gada februārī apprecējās ar kārtslēcēju [[Bens Brūderss|Benu Brūdersu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ad.nl/andere-sporten/femke-bol-in-amersfoort-getrouwd-met-belgische-atleet-ben-broeders~a439f30c/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Femke Bol in Amersfoort getrouwd met Belgische atleet Ben Broeders|website=ad.nl|access-date={{dat|2026|8|12||bez}}|date={{dat|2026|3|6||bez}}|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brūdersa-Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] gchv2y9aarqsqpczuwcstjmzoyw9lkn 0 520617 4548125 4465539 2026-11-11T06:44:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548125 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jezups Soikans | attēls = Jezups Soikans.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans (1927) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Eversmuižas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1930 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = Olga Tabuleviča | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Virsleitnants.gif|55px]]<br />[[virsleitnants]] | dienesta_laiks = 1913 — 1915<br />1922 — 1930 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] | izglītība = [[Viļņas junkurskola]] | apbalvojumi = | cits_darbs = Ludzas apriņķa priekšnieks, žurnālists, skolotājs, politiķis }} }} '''Jezups Soikans''' (1889—1930) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] un [[latvieši|latviešu]] virsnieks, vēlāk skolotājs un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšnieks (1924—1928). == Dzīvesgājums == Dzimis 1889. gada 25. novembrī [[Ciblas pagasts|Eversmuižas pagasta]] Briciku ciemā zemnieka Jezupa Soikana vienpadsmit bērnu ģimenē. Mācījās Eversmuižas pagasta skolā un [[Ludza]]s divgadīgajā pilsētas skolā, tad [[Pleskava]]s reālskolā un [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]], kuru absolvēja 1913. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jezups Soikans bija [[Grodņa|Grodņas]] 103. kājnieku pulka rotas komandieris, 1915. gadā cīnījās [[Galīcija]]s frontē, kur pēc ievainojuma krita gūstā. Pēc kara beigām J. Soikanu atbrīvoja un 1919. gadā viņš atgriezās tēva mājās, strādāja pagasta tiesā un apprecējās ar Olgu Tabuleviču. 1920. gada 25. februārī viņš kļuva par [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] skolu valdes priekšsēdētāju un ķērās pie pamatskolu atjaunošanas, Rēzeknē rīkoja viengadīgos skolotāju sagatavošanas kursus, kuros latviešu valodu mācīja Francis Smelters. Pēc J. Soikana ierosmes 1920. gada rudenī notika pirmā Ludzas apriņķa skolotāju konference. Žurnāls “Zīdūnis” 1922. gadā publicēja viņa rakstu sēriju “Latgolas senōtne”. Ludzas apriņķa skolu valdes piemiņas grāmatā viņš ierakstīja: {{citāts|Gar austrumu rūbežu svešōs vaļsts tyvums mums uzlīk divkōrt lelōku atbiļdeibu kai cytōs vītōs. Mums nav leidzekļu ceļt dōrgus un styprus cītūkšņus sovas vaļsts aizsardzeibai – tōpēc lai kotrys školōtōjs sovā vītā ir kai nauzvarams cītūksnis.}} 1922. gadā Soikanu iecēla par Ludzas apriņķa priekšnieka palīgu robežapsardzības lietās, 1924. gadā par Ludzas apriņķa priekšnieku. Pēc viņa ierosmes uzcēla Ludzas tautas namu, nodibināja Latgales kultūrveicināšanas biedrību, Ludzas etnogrāfisko muzeju, [[Ludzas Valsts ģimnāzija|Ludzas Valsts ģimnāziju]], kurā viņš strādāja par vingrošanas skolotāju. J. Soikana aicināti, 1925. gada vasarā uz Ludzu atbrauca latviešu arheologi [[Francis Balodis]] un viņa asistents [[Valdemārs Ģinters]], kuri veica arheoloģiskos izrakumus Ciblas kalnā un Odukalnā.<ref name=":0" /> Miris 1930. gada 25. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]. Apbedīts Ludzā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2021|title=Jezups Soikans|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-11-14|archive-date=2025-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250715225643/http://latgalesdati.du.lv/persona/2021}}</ref> Viņa dēli [[Juris Soikans]] (1920—1995) un [[Nikolajs Soikans]] (1926—1980) kļuva par māksliniekiem.<ref name=":0">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/83975 Lai katrs skolotājs savā vietā ir kā neuzvarams cietoksnis] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 19, 05.02.2004.</ref> == Darbi == * grāmata “Senejō Latgola” (1924) par seno latgaļu apdzīvoto teritoriju robežām un vēsturi, atstāstot teikas un leģendas par latgaļu pilskalniem. * grāmata “Kū mums stōsta seņču kopi?” (1925) par 1890. un 1891. gada izrakumiem [[Odukalna senkapi|Odukalna senkapos]], kurus Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas uzdevumā bija veicis [[Vitebskas guberņa]]s pamatskolu inspektors J. Romanovs, publicējot A. Spicina monogrāfijā ''Люцинский могильник'' (1893).<ref>[http://www.library.chersonesos.org/showtome.php?tome_code=233&section_code=7 Люцинский могильник. СПБ: 1893] (Материалы по археологии России, № 14. Древности Северо-Западного края, т. 1, в. 2).</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Soikans, Jezups}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības politiķi]] 5d5la7ht6tlj9uq3omhbi9dbchsddhq 0 520680 4548183 4404000 2026-11-11T11:31:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548183 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jāzeps Paplavskis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgavas apriņķis|Auru pagasts}}<br />(tagad [[Dobeles novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = būvinženieris, uzņēmējs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jāzeps Paplavskis''' (dzimis {{dat|1938|6|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Igaunija]]s būvinženieris un [[uzņēmējs]]. [[Inženierzināte|Inženierzinātņu]] [[doktors]], 2018. gada [[Būvindustrijas lielā balva|Būvindustrijas lielās balvas]] "Pamatakmens" ieguvējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lielabalva.lv/jazeps-paplavskis/ |title=Jāzeps Paplavskis |access-date={{dat|2022|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220904115730/https://lielabalva.lv/jazeps-paplavskis/}}</ref> [[Gāzbetons|Gāzbetona]] tehnoloģiju speciālists. Dzimis [[Auru pagasts|Auru pagastā]]. 1962. gadā absolvējis [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehnisko institūtu]]. Lielāko daļu no mūža pavadījis [[Igaunija|Igaunijā]]. No 1991. gada — SIA "Bauroc" padomes loceklis. == Bibliogrāfija == * ''Производство ячеистобетонных изделий по технологии AEROC.'' // Строит. материалы и изделия (2005) 3 * ''Исследование теплотехнических качеств газобетона AEROC'' (līdzautors). // Строит. рынок (2006) 9—10 * ''Создание нормативно-технической базы для применения ячеистобетонных изделий.'' // Строит. материалы и изделия (2007) 3 * ''Исследование процессов высыхания и теплового потока стен из газобетона AEROC'' (līdzautors). // Строит. материалы и изделия (2007) 3 * ''Разработка межгосударственных стандартов взамен ГОСТ 21520-89 и ГОСТ 25485-89 в части ячеистых бетонов автоклавного твердения'' (līdzautors). // Строит. материалы (2007) 4 == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Paplavskis, Jāzeps}} [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas latvieši]] 8ocsrgo1g3548l7i10hvyzgnlihjmh1 0 520740 4548142 4457329 2026-11-11T08:26:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548142 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Juris Sējāns''' (1952) ir [[latvieši|latviešu]] televīzijas režisors un mūziķis, rokgrupu "[[Menuets (grupa)|Menuets]]" un "[[Pērkons (grupa)|Pērkons]]" basģitārists. Jūrmalas pilsētas Goda pilsonis.<ref name="MP">[https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/4001-grupas-menuets-dodas-50-gadu-jubilejas-ture-menuetam-50-latvijai-100 „MENUETS” DODAS 50 GADU JUBILEJAS TŪRĒ „MENUETAM 50, LATVIJAI 100”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220904204456/https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/4001-grupas-menuets-dodas-50-gadu-jubilejas-ture-menuetam-50-latvijai-100 |date={{dat|2022|09|04||bez}} }} muzikaspasaule.lv, 2018. gada oktobrī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1952. gada 30. septembrī [[Rīga]]s pilsētas [[Jūrmala]]s rajonā, dzīvoja [[Asari (Jūrmala)|Asaros]], mācījās Asaru astoņgadīgajā skolā, [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]] un [[Jūrmalas Mūzikas vidusskola|Jūrmalas Mūzikas skolā]], kur apguva [[Flauta|flautas]] spēli. 1968. gadā kopā ar brāli [[Andris Sējāns|Andri]] un citiem skolēniem nodibināja grupu "Menuets",<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/starp-masinam-motoriem-meitenem-14059194 Starp mašīnām, motoriem, meitenēm] Uldis Rudaks, [[Diena]], 2014. gada 11. jūnijā</ref> grupas pirmais mēģinājums notika brāļu [[Leons Sējāns|Leona]] un Andra Sējānu vecāku mājā Asaros.<ref name="MP"/> Kopš 1981. gada Juris Sējāns līdztekus bija arī rokgrupas "Pērkons" basģitārists un dziedātājs, pārdzīvoja grupas aizlieguma periodus no 1983. līdz 1984. un no 1985. līdz 1987. gadam. Kopā ar [[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]] un [[Juris Kulakovs|Juri Kulakovu]] sacerēja rokoratoriju "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dzeju. Strādā Latvijas Televīzijā par režisoru, veidojot kultūras raidījumus. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sējāns, Juris}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] e6z6so8ecsybvzjp8ytnqc6haqif371 0 520869 4547771 4465204 2026-11-10T12:56:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547771 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fjodors Ņikonovičs | attēls =Fyodor I. Nikonovich.jpeg | amats =[[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1854|02|17}} | dzim_vieta =Bešenkoviči, [[Ļepjeļas apriņķis]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{BLR}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1911|2|14|1854|02|17}} | mir_vieta =[[Tartu|Tērbata]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | tautība =[[baltkrievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija =[[pareizticība]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Fjodors Ņikonovičs''' ({{val-be|Фёдар Іосіфавіч Нікановіч}}; 1854—1911) bija [[pareizticība|pareizticīgo]] [[prāvests]] (protojerejs), [[Ludzas pareizticīgo baznīca]]s pārzinis. [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s 3. sasaukuma deputāts no monarhiskās [[Krievu Tautas savienība]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1854. gada 17. februārī [[Ļepjeļa]]s apriņķa Bešenkoviču ciemā pareizticīgo garīdznieka ģimenē. Mācījās vietējā tautskolā, tad [[Vitebska]]s garīgajā skolā, 1876. gadā absolvēja Vitebskas garīgo semināru. Darbojās Ļepeļas um Polockas apriņķu draudzēs kā garīdznieks un skolotājs. 1897. gadā viņu iecēla par prāvestu (protojereju), [[Ludzas pareizticīgo katedrāle]]s pārzini un Vitebskas eparhijas [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] skolu padomes priekšsēdētāju. Līdztekus viņš bija Ludzas pilsētas skolas ticības mācības skolotājs. Vadīja Ludzas pareizticīgo baznīcas pārbūvi. [[1905. gada revolūcija]]s laikā iestājās Krievu Tautas savienībā (''Союз русского народа''), 1907. gadā viņu ievēlēja par III. sasaukuma [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s locekli no Vitebskas guberņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8062 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2022|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220907062135/https://latgalesdati.du.lv/persona/8062}}</ref> Miris 1911. gada 14. februārī [[Tartu Universitātes slimnīca|Tērbatas Universitātes klīnikā]] pēc kuņģa vēža operācijas. Apbedīts Ludzas kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{DEFAULTSORT:Ņikonovičs, Fjodors}} [[Kategorija:1854. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1911. gadā mirušie]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas garīdznieki]] 1y0w24068ihk0b1bs8mwaevj433ukqe 0 522687 4548021 4531785 2026-11-10T23:04:18Z ~2026-59584-08 153139 /* */ 4548021 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Suverēnā vara | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the Sovereign Power (Latvia).png | colorcode = #6767ad | chairperson = [[Jūlija Stepaņenko]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2022|7|4|N|bez}} (kā ''Suverēnā vara'') | dissolved = | merger = | split = | predecessor = ''Likums.Atbildība.Kārtība'' | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 790{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[konservatīvisms]] * [[Populisms]] | position = [[Labēja politika|Labējā]] | religion = | national = | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] (līdz 2025. gada 5. septembrim) | europarl = | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | colors = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#6767ad}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#6767ad}} | symbol = | flag = | website = [https://suverenavara.lv/ suverenavara.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Suverēnā vara"''' ir [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], ko 2005. gadā ar nosaukumu '''"Savienība Latgales Sirds"''' (vēlāk '''"Likums.Atbildība.Kārtība"''') izveidoja bijušais [[5. Saeima|Saeimas deputāts]] [[Ernests Jurkāns]]. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir [[Jūlija Stepaņenko]]. Partija ir [[Konservatīvisms|konservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/spisok-5-suverena-vara--vizitnaja-kartochka.a471556/|title=Список №5. Suverēnā vara — визитная карточка|website=rus.lsm.lv|access-date=2022-10-15|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-partijas-suverena-vara-ep-velesanu-saraksta-lidere-musu-veletajs-ir-viskonservativakais.a544834/|title=Partijas «Suverēnā vara» EP vēlēšanu saraksta līdere: Mūsu vēlētājs ir viskonservatīvākais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-29|language=lv}}</ref> ar [[Populisms|populisma]] stilu un pārstāv [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] kopienas intereses. Savā mājaslapā tā vēsta, ka iestājas par ģimenes vērtībām, par tautas varu pieņemt lēmumus, par cilvēka tiesībām, kā arī par saliedētu sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suverenavara.lv/|title=Suverēna Vara – politiskā partija – Partijas Suverēnā vara majaslapa. Sabiedriska diskusiju platforma|website=web.archive.org|access-date=2024-05-12|date=2023-12-11|archive-date=2023-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211045911/https://suverenavara.lv/}}</ref> == Vēsture == Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds"''',''' bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7558027/shvecova-i-stepanenko-pereshli-v-novuyu-partiyu|title=Швецова и Степаненко перешли в новую партию|website=Политика|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/ru/kompanii/suverena-vara/40008087873|title=SUVERĒNĀ VARA|website=www.firmas.lv|access-date=2022-08-14|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli|title=Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas &quot;Suverēnā vara&quot; valdes locekli|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv|archive-date=2025-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251214232430/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli}}</ref> 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva [[Vjačeslavs Stepaņenko]], tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022. gada marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385494-svecova-un-stepanenko-parstaves-jaunu-partiju-papildinats.htm|title=Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]|website=nra.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/svecova-un-stepanenko-atkal-mainijusas-partijas-piederibu/|title=Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv-LV}}</ref> tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", ko saistīja ar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet tad strauji pagriezās pretējā virzienā. Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0" /><ref name=":1" /> iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara". [[13. Saeima]]s darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/suverena-vara|title=14. Saeimas Vēlēšanas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji/|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=tv3.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-suverena-vara-lideri-uz-saeimas-velesanam--stepanenko-svecova-un-kadreizejie-deputati.a467597/|title=Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/513918-partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums|title=Valsts budžeta finansējums {{!}} Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|website=www.knab.gov.lv|access-date=2026-04-01|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada 5. septembrī izstājās no [[Eiropas Kristiešu politiskā partija|Eiropas Kristiešu politiskās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf|title=Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri|access-date=2026-05-03|date=2025-09-05|archive-date=2026-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260209235320/https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf}}</ref> [[NRA]] autors [[Bens Latkovskis]] 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2026/02/10/jana-urbanovica-neiespejama-misija|title=Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija|last=Latkovskis|first=Bens|publisher=NRA|access-date=2026-04-01|date=2026-02-10}}</ref> 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Suverēnā vara" vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" vēlētāji. 60 % “Suverēnās varas” vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,24 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | Kopīgs saraksts ar [[Apvienība Jaunlatvieši]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://suverenavara.lv/ Partijas mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] hrs545vk0ke8zi0b0vhugr8reg5rloc 4548022 4548021 2026-11-10T23:13:50Z ~2026-59584-08 153139 4548022 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Suverēnā vara | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the Sovereign Power (Latvia).png | colorcode = #6767ad | chairperson = [[Jūlija Stepaņenko]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2022|7|4|N|bez}} (kā ''Suverēnā vara'') | dissolved = | merger = | split = | predecessor = ''Likums.Atbildība.Kārtība'' | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 790{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[konservatīvisms]] * [[Populisms]] | position = [[Labēja politika|Labējā]] | religion = | national = | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] (līdz 2025. gada 5. septembrim) | europarl = | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | colors = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#6767ad}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#6767ad}} | symbol = | flag = | website = [https://suverenavara.lv/ suverenavara.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Suverēnā vara"''' ir [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], ko 2005. gadā ar nosaukumu '''"Savienība Latgales Sirds"''' (vēlāk '''"Likums.Atbildība.Kārtība"''') izveidoja bijušais [[5. Saeima|Saeimas deputāts]] [[Ernests Jurkāns]]. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir [[Jūlija Stepaņenko]]. Partija ir [[Konservatīvisms|konservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/spisok-5-suverena-vara--vizitnaja-kartochka.a471556/|title=Список №5. Suverēnā vara — визитная карточка|website=rus.lsm.lv|access-date=2022-10-15|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-partijas-suverena-vara-ep-velesanu-saraksta-lidere-musu-veletajs-ir-viskonservativakais.a544834/|title=Partijas «Suverēnā vara» EP vēlēšanu saraksta līdere: Mūsu vēlētājs ir viskonservatīvākais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-29|language=lv}}</ref> ar [[Populisms|populisma]] stilu un pārstāv [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] kopienas intereses. Savā mājaslapā tā vēsta, ka iestājas par ģimenes vērtībām, par tautas varu pieņemt lēmumus, par cilvēka tiesībām, kā arī par saliedētu sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suverenavara.lv/|title=Suverēna Vara – politiskā partija – Partijas Suverēnā vara majaslapa. Sabiedriska diskusiju platforma|website=web.archive.org|access-date=2024-05-12|date=2023-12-11|archive-date=2023-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211045911/https://suverenavara.lv/}}</ref> == Vēsture == Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds"''',''' bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7558027/shvecova-i-stepanenko-pereshli-v-novuyu-partiyu|title=Швецова и Степаненко перешли в новую партию|website=Политика|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/ru/kompanii/suverena-vara/40008087873|title=SUVERĒNĀ VARA|website=www.firmas.lv|access-date=2022-08-14|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli|title=Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas &quot;Suverēnā vara&quot; valdes locekli|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv|archive-date=2025-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251214232430/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli}}</ref> 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva [[Vjačeslavs Stepaņenko]], tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022. gada marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385494-svecova-un-stepanenko-parstaves-jaunu-partiju-papildinats.htm|title=Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]|website=nra.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/svecova-un-stepanenko-atkal-mainijusas-partijas-piederibu/|title=Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv-LV}}</ref> tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", ko saistīja ar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet tad strauji pagriezās pretējā virzienā. Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0" /><ref name=":1" /> iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara". [[13. Saeima]]s darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/suverena-vara|title=14. Saeimas Vēlēšanas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji/|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=tv3.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-suverena-vara-lideri-uz-saeimas-velesanam--stepanenko-svecova-un-kadreizejie-deputati.a467597/|title=Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/513918-partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums|title=Valsts budžeta finansējums {{!}} Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|website=www.knab.gov.lv|access-date=2026-04-01|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada 5. septembrī izstājās no [[Eiropas Kristiešu politiskā partija|Eiropas Kristiešu politiskās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf|title=Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri|access-date=2026-05-03|date=2025-09-05|archive-date=2026-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260209235320/https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf}}</ref> [[NRA]] autors [[Bens Latkovskis]] 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2026/02/10/jana-urbanovica-neiespejama-misija|title=Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija|last=Latkovskis|first=Bens|publisher=NRA|access-date=2026-04-01|date=2026-02-10}}</ref> 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Suverēnā vara" vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" vēlētāji. 60 % “Suverēnās varas” vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,24 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | |- |2026. |15. Saeimas vēlēšanas |11,711 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | Kopīgs saraksts ar [[Apvienība Jaunlatvieši]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://suverenavara.lv/ Partijas mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] gf946h2k3hc0pynb1tpxci0h5ml3a92 4548023 4548022 2026-11-10T23:14:31Z ~2026-59584-08 153139 /* Saeimas vēlēšanas */ 4548023 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Suverēnā vara | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the Sovereign Power (Latvia).png | colorcode = #6767ad | chairperson = [[Jūlija Stepaņenko]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2022|7|4|N|bez}} (kā ''Suverēnā vara'') | dissolved = | merger = | split = | predecessor = ''Likums.Atbildība.Kārtība'' | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 790{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[konservatīvisms]] * [[Populisms]] | position = [[Labēja politika|Labējā]] | religion = | national = | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] (līdz 2025. gada 5. septembrim) | europarl = | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | colors = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#6767ad}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#6767ad}} | symbol = | flag = | website = [https://suverenavara.lv/ suverenavara.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Suverēnā vara"''' ir [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], ko 2005. gadā ar nosaukumu '''"Savienība Latgales Sirds"''' (vēlāk '''"Likums.Atbildība.Kārtība"''') izveidoja bijušais [[5. Saeima|Saeimas deputāts]] [[Ernests Jurkāns]]. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir [[Jūlija Stepaņenko]]. Partija ir [[Konservatīvisms|konservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/spisok-5-suverena-vara--vizitnaja-kartochka.a471556/|title=Список №5. Suverēnā vara — визитная карточка|website=rus.lsm.lv|access-date=2022-10-15|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-partijas-suverena-vara-ep-velesanu-saraksta-lidere-musu-veletajs-ir-viskonservativakais.a544834/|title=Partijas «Suverēnā vara» EP vēlēšanu saraksta līdere: Mūsu vēlētājs ir viskonservatīvākais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-29|language=lv}}</ref> ar [[Populisms|populisma]] stilu un pārstāv [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] kopienas intereses. Savā mājaslapā tā vēsta, ka iestājas par ģimenes vērtībām, par tautas varu pieņemt lēmumus, par cilvēka tiesībām, kā arī par saliedētu sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suverenavara.lv/|title=Suverēna Vara – politiskā partija – Partijas Suverēnā vara majaslapa. Sabiedriska diskusiju platforma|website=web.archive.org|access-date=2024-05-12|date=2023-12-11|archive-date=2023-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211045911/https://suverenavara.lv/}}</ref> == Vēsture == Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds"''',''' bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7558027/shvecova-i-stepanenko-pereshli-v-novuyu-partiyu|title=Швецова и Степаненко перешли в новую партию|website=Политика|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/ru/kompanii/suverena-vara/40008087873|title=SUVERĒNĀ VARA|website=www.firmas.lv|access-date=2022-08-14|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli|title=Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas &quot;Suverēnā vara&quot; valdes locekli|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv|archive-date=2025-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251214232430/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli}}</ref> 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva [[Vjačeslavs Stepaņenko]], tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022. gada marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385494-svecova-un-stepanenko-parstaves-jaunu-partiju-papildinats.htm|title=Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]|website=nra.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/svecova-un-stepanenko-atkal-mainijusas-partijas-piederibu/|title=Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv-LV}}</ref> tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", ko saistīja ar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet tad strauji pagriezās pretējā virzienā. Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0" /><ref name=":1" /> iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko ievēlēja par partijas valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara". [[13. Saeima]]s darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/suverena-vara|title=14. Saeimas Vēlēšanas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji/|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=tv3.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-suverena-vara-lideri-uz-saeimas-velesanam--stepanenko-svecova-un-kadreizejie-deputati.a467597/|title=Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/513918-partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums|title=Valsts budžeta finansējums {{!}} Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|website=www.knab.gov.lv|access-date=2026-04-01|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada 5. septembrī izstājās no [[Eiropas Kristiešu politiskā partija|Eiropas Kristiešu politiskās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf|title=Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri|access-date=2026-05-03|date=2025-09-05|archive-date=2026-02-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260209235320/https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf}}</ref> [[NRA]] autors [[Bens Latkovskis]] 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2026/02/10/jana-urbanovica-neiespejama-misija|title=Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija|last=Latkovskis|first=Bens|publisher=NRA|access-date=2026-04-01|date=2026-02-10}}</ref> 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" "Suverēnā vara" vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" vēlētāji. 60 % “Suverēnās varas” vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,24 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | |- |2026. |[[15. Saeimas vēlēšanas]] |11,711 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | Kopīgs saraksts ar [[Apvienība Jaunlatvieši]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://suverenavara.lv/ Partijas mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] i4i32wl5vax0dxur7cqaxuazja5bhhf 0 525308 4548077 4465451 2026-11-11T04:10:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548077 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Izidors Vucens | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Jersikas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1955 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | tautība = latvietis | nodarbošanās = dzelzceļnieks | dzimums = V | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | attēls = Izidors Vucens.png | att_nosaukums = Vienīgā pieejamā I. Vucena fotogrāfija | att_izmērs = 180px }}'''Izidors Vucens''' (dzimis {{dat|1877|4|5}} [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]], miris {{dat|1955|12|27}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] tehniskās direkcijas ceļu iecirkņa meistars. V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1928),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1345|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2022-11-07|archive-date=2022-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20221107182019/https://latgalesdati.du.lv/persona/1345}}</ref><ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/948696.pdf Valdības Vēstnesis]</ref> saņēmis arī V šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] (1938).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114|title=Ar Atzinības Krustu apbalvotie - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-07|language=lv}}</ref> I. Vucens uz [[dzelzceļš|dzelzceļa]] nostrādājis vairāk nekā 40 gadus. Savas dzelzceļnieka gaitas I. Vucens iesācis 1898. gada 1. martā uz bijušā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Orlas dzelzceļa]] kā remonta strādnieks, [[Dubulti (stacija)|Dubultu stacijā]]. Vēlāk kalpojis kā priekšstrādnieks [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka stacijā]], tad kā ceļu meistars [[Ķemeri (stacija)|Ķemeru stacijā]] un kā vecākais ceļu meistars [[Brjanska|Brjanskā]] un [[Krustpils|Krustpilī]]. I. Vucens kopš 1919. gada 5. jūnija strādāja [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]] kā vecākais ceļu meistars. Vēlāk viņš ir ņēmis arī dalību pie [[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Daugavas dzelzceļa tilta]] Daugavpilī vidējā posma pagaidu atjaunošanas, kamdēļ par nopelniem I. Vucens tika apbalvots ar V. Šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni.]]<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:665473%7Carticle:DIVL431 "Dzelzceļnieks", Nr. 7, 1938.04.01, 40 gadi dzelzceļu dienestā]</ref> Apbedīts [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Rīgas Miķeļa kapos]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] [[Kategorija:Līvānu novadā dzimušie]] 0hc762jo3uj9kmsupmd9cmwltujx16d 0 535776 4547809 4361016 2026-11-10T14:33:04Z Vylks 50297 4547809 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Harju JK'' | logo = [[Attēls:Harju JK logo.png|150px]] | pilns = ''Harju Jalgpallikool '' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Igaunija|Lāgri}} | dib = 2009 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = Lāgri mākslīgā seguma laukums | ietilp = 1000 | prez = | tren = {{flaga|EST}} Lauri Nūma | līga = [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]] | sez = 2026. | poz = 6. vieta |pattern_la1 = _adidassquadra21rw |pattern_b1 = _adidassquadra21rw |pattern_ra1 = _adidassquadra21rw |pattern_sh1 = _adidassquadra21r |pattern_so1 = _3_stripes_white |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = FF0000 |socks1 = FF0000 |pattern_la2 = _adidassquadra21wr |pattern_b2 = _adidassquadra21wr |pattern_ra2 = _adidassquadra21wr |pattern_sh2 = _adidassquadra21wr |pattern_so2 = _3_stripes_red |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = _adidascondivo22rmw |pattern_b3 = _adidascondivo22rmw |pattern_ra3 = _adidascondivo22rmw |pattern_sh3 = _adidascondivo22ow |pattern_so3 = _3_stripes_white |leftarm3 = FFFFFF |body3 = FFFFFF |rightarm3 = FFFFFF |shorts3 = 323632 |socks3 = 323632 }} '''''Harju JK''''' ir [[Igaunija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Lāgri]], kas pašlaik spēlē [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! @ |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''2021.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Esiliiga B''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2021.html|title=Estonia 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2022.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Esiliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2022.html|title=Estonia 2022|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2023.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2023.html|title=Estonia 2023|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2024.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Esiliiga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2024.html|title=Estonia 2024|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2025.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2025.html|title=Estonia 2025|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''2026.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[Meistriliiga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/est2026.html|title=Estonia 2026|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [https://harjujk.ee/ Kluba oficiālā tīmekļa vietne] * [https://jalgpall.ee/voistlused/52/team/3573?season=2023 jalgpall.ee] * [https://int.soccerway.com/teams/estonia/harju-jalgpallikool/33677/ SOCCERWAY] * [https://www.transfermarkt.co.uk/harju-jk-laagri/startseite/verein/48277 Transfermarkt] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/harju-jk/33265/ Globalsportsarchive] {{Igaunija-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{ESTfutč}} [[Kategorija:Igaunijas futbola klubi|Harju]] [[Kategorija:Harju apriņķis]] qhos80ci7ocqikd2dd7emv753ylyb16 0 538502 4548048 3863047 2026-11-11T01:46:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548048 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | klase_lv = Divdīgļlapji | nodalījums = Magnoliophyta | attēls = Vincetoxicum scandens kz04.jpg | att_nosaukums = ''Vincetoxicum scandens'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | rinda_lv = Genciānu rinda | rinda = Gentianales | dzimta = Asclepiadaceae | dzimta_lv = Asklēpiju dzimta | ģints = Vincetoxicum | ģints_lv = Indaines | sinonīmi = | binomial = Vincetoxicum }}'''Indaines''' ({{val|la|Vincetoxicum}}) ir augu ģints [[Asklēpiju dzimta|asklēpiju dzimtā]]. Šīs ģints dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa|Eiropā]], [[Āfrika]]s ziemeļrietumos, [[Sokotra|Sokotrā]], un [[Āzija|Āzijā]] līdz [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidrietumiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30010004-2|title=Vincetoxicum Wolf {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-04-12|language=en|archive-date=2022-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20221111034005/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30010004-2}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas vairāk nekā 250 sugas, no kurām Latvijā ir sastopama tikai viena — [[ārstniecības indaine]] (''Vincetoxicum hirundinaria'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/vincetoxicum-hirundinaria-medik/|title=ārstniecības indaine - Vincetoxicum hirundinaria Medik. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2023-04-12}}</ref> Ģintī klasificētās sugas (nepilns saraksts):<ref name=":0" /> * ''Vincetoxicum angustifolium'' <small>(Schltr.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum anomalum'' <small>(N.E.Br.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum anthopotamicum'' <small>(Hand.-Mazz.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum augustinianum'' <small>(Hemsl.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum auriculatum'' <small>(Royle ex Wight) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum auritum'' <small>(Tsiang & P.T.Li) Meve, H.H.Kong & Liede</small> * ''Vincetoxicum barbatum'' <small>(R.Br.) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum belostemma'' <small>(Benth.) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum biglandulosum'' <small>(Endl.) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum bilobatum'' <small>(P.I.Forst.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum biondioides'' <small>(W.T.Wang) C.Y.Wu & D.Z.Li</small> * ''Vincetoxicum brachystelmoides'' <small>(P.I.Forst.) Liede</small> * ''Vincetoxicum bracteatum'' <small>(Thunb.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum cameroonicum'' <small>(N.E.Br.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum canescens'' <small>(Willd.) Decne.</small> * ''Vincetoxicum dionysiense'' <small>Mouterde</small> * ''Vincetoxicum diplostigma'' <small>Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum doianum'' <small>(Koidz.) Kitag.</small> * ''Vincetoxicum forrestii'' <small>(Schltr.) C.Y.Wu & D.Z.Li</small> * ''Vincetoxicum forsteri'' <small>Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum fruticulosum'' <small>(Decne.) Decne.</small> * ''Vincetoxicum grandiflorum'' <small>(R.Br.) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum hainanense'' <small>(Chun & Tsiang) Meve, H.H.Kong & Liede</small> * ''Vincetoxicum harmandii'' * ''Vincetoxicum hirsutum'' <small>(Wall.) Kuntze</small> * ''[[Ārstniecības indaine|Vincetoxicum hirundinaria]]'' <small>Medik.</small> * ''Vincetoxicum hookerianum'' <small>Kuntze</small> * ''Vincetoxicum lineare'' <small>(Decne.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum linearisepalum'' <small>(P.T.Li) P.T.Li</small> * ''Vincetoxicum linifolium'' <small>Balf.f.</small> * ''Vincetoxicum nicobaricum'' <small>(Murugan & M.Y.Kamble) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum nigrum'' <small>(L.) Moench</small> * ''Vincetoxicum nipponicum'' <small>(Matsum.) Kitag.</small> * ''Vincetoxicum pingshanicum'' <small>(M.G.Gilbert & P.T.Li) Liede</small> * ''Vincetoxicum polyanthum'' <small>Kuntze</small> * ''Vincetoxicum potamophilum'' <small>A.Kidyoo</small> * ''Vincetoxicum rockii'' <small>(M.G.Gilbert & P.T.Li) Liede</small> * ''Vincetoxicum rossicum'' <small>(Kleopow) Barbar.</small> * ''Vincetoxicum rotundifolium'' * ''Vincetoxicum rupestre'' <small>(Blume) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum rupicola'' <small>(P.I.Forst.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum × sakaianum'' <small>(Honda) Kitag.</small> * ''Vincetoxicum setosum'' <small>(Schltr.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum shaanxiense'' <small>Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum siamicum'' <small>A.Kidyoo</small> * ''Vincetoxicum tridactylatum'' <small>(Goyder) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum tsaii'' <small>Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum tsiangii'' <small>(P.T.Li) P.T.Li</small> * ''Vincetoxicum williamsii'' <small>(P.I.Forst.) Meve & Liede</small> * ''Vincetoxicum woollsii'' <small>(Benth.) Kuntze</small> * ''Vincetoxicum xinpingense'' <small>H.Peng & Y.H.Wang</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Cynanchum auriculatum (7763833740).jpg|''Vincetoxicum auriculatum'' Attēls:Vincetoxicum hirundinaria flowers-retouched.jpg|''Vincetoxicum hirundinaria'' Attēls:Vencetósigo negro - Vincetoxicum nigrum (15060096286).jpg|''Vincetoxicum nigrum'' Attēls:Vincetoxicum rossicum Ciemiężyk 2020-08-07 01.jpg|''Vincetoxicum rossicum'' Attēls:Vincetoxicum woollsii.jpg|''Vincetoxicum woollsii'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Indaines]] eyiv986scf95f2ryzs6gy6qujw28tyr 0 538643 4548038 4090147 2026-11-11T00:27:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548038 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Transporta vienības infokaste |nosaukums = ''Ikarus 280'' |fona krāsa = #007C06 |attēls = [[Attēls:Ikarus 280 20120918 1.jpg|250px]] |attēls paraksts = Autobuss ''Ikarus 280'' [[Sentendre|Sentendrē]] |salons = [[Attēls:Imagine 254 (9492094419).jpg|250px]] |salons paraksts = |ražotājs = ''[[Ikarus]]'' |rūpnīca = |aizvietoja = ''[[Ikarus 435]]'' |konstruēts kad = 1972 |ražots no līdz = 1973—2003 |vienības izmaksas = |modifikācijas = |garums = 16500 mm |platums = 2500 mm |augstums = 3160 mm |pašmasa = 22500 kg |grīdas tips = augstā |durvju skaits = 4 |dzinējs = dīzeļdzinējs |dzinēja jauda = 141–184 kW |maksimālais ātrums = 66 km/st |sēdvietu skaits = 34 |stāvvietu skaits = |pasažieri kopā = 180 |izmanto = }} '''''Ikarus 280''''' ir posmainais [[autobuss|autobusu]] modelis, kuru ražoja [[Ungārija]]s autobūves uzņēmums ''[[Ikarus]]''. Sērijveida ražošana ilga no 1973. līdz 2002. gadam. == Uzbūve == Autobusa dzinējs ir novietots horizontāli zem pasažieru salona grīdas. Transportlīdzekļus komplektēja ar ''[[Rába Járműipari Holding|Rába]]'', [[MAN]], [[DAF]] un ''[[Cummins]]'' ražojuma dīzeļdzinējiem. [[Padomju Savienība|PSRS]] modifikācijām vadītāja kabīne bija atdalīta no pasažieru salona, sēdekļus izvietoja trijās rindās. Autobusam ir pneimotiskā piekare ar regulējamu virsbūves līmeni. Visiem riteņiem ir trumuļu bremzes. == Vēsture == ''Ikarus 280'' sērijveida ražošana sākās 1973. gada beigās. Ražošanas laikā veiktas vairāk par 50 modifikācijām. Autobusus piegādāja [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome|SEPP valstīs]], [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs un [[Kuba|Kubā]]. No 1975. līdz 1992. gadam uz autobusa bāzes ražoja ''[[Ikarus 280T]]'' trolejbusus, kurus komplektēja ar ''[[Ganz–MÁVAG|Ganz]]'' un ''ZiU'' ražojuma dzinējiem. Autobusu ražošana [[Ungārija]]s vajadzībām pabeigta 1993. gadā, uzākot modernākas 400. sērijas ražošanu. 200. sērijas autobusus turpināja ražot ārzemju valstīm, atjauninot vairāk nekā 80% konstrukcijas elementu, kas ļāva rūpnīcai pārveidot vecu autobusu par gandrīz jaunu. 1996. gadā izlaida modifikāciju ''Ikarus 280.33М'', kuru montēja Tušino mašīnbūves rūpnīca [[Maskava|Maskavā]]. Tās sērijveida ražošana ilga līdz 2001. gadam. 2003. gadā ''[[Ikarus]]'' pabeidza 200. sērijas ražošanu. Autobusi kursēja gandrīz visos PSRS reģionos. [[Rīga|Rīgā]] tie strādāja ar pasažieriem no 1970 gadu beigām līdz 2005. gadam, [[Budapešta|Budapeštā]] tie kursēja līdz 2022. gada rudenim. == Attēlu galerija == <gallery> 7E busz (BPO-479).jpg|Ikarus 280 [[Budapešta|Budapeštā]] Střešovice, Ikarus 280.jpg|Autobuss [[Strešovice]]s muzejā IkarusMoscow.JPG|[[Maskava]]s modificētais autobuss Town Hall (8532833276).jpg|Ikarus 280 pie [[Rīgas dome]]s ēkas Imagine 334 (9492121077).jpg|Salons, skats uz priekšu Imagine 335 (9492120765).jpg|Salons, skats uz aizmuguri Imagine 314 (9492106591).jpg|Vadītāja kabīne Modele samochodów - HOBBY 2014 (6).jpg|Autobusa modelis </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20080408210636/http://gortransport.kharkov.ua/routes/ps.php?ps_id=20 Материал об автобусах Ikarus 280 на сайте Харьков Транспортный] * [http://www.gruzovikpress.ru/article/passenger/2006_10_A_2007_03_16-17_00_45/ Икарус-280 Автобус, который мы потеряем?] * [http://fotobus.msk.ru/list.php?mid=27 Фотографии автобусов Ikarus 280 на фотогалерее Fotobus] * [http://zedstudent.narod.ru/aikarus.htm Фотографии московских «икарусов»] {{autobuss-aizmetnis}} [[Kategorija:Ikarus autobusi]] [[Kategorija:Savienotie autobusi]] [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]] h2uj2sr6z5qt579ej4plsz3obvmiya1 0 541894 4548114 4546852 2026-11-11T06:13:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548114 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Drelinga | vārds_orģ = | attēls = Jekaterina_Drelinga.jpg | att_izm = | apraksts = Jekaterina Drelinga 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|17|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|15}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Stabilitātei!]] <small>(līdz 2025. gadam)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Drelinga''' (dzimusi '''Jekaterina Dorošķeviča''' {{dat|1997|3|15}}) ir [[Latvija]]s pedagoģe un politiķe. Bijusi [[14. Saeima|14. Saeimā]] kā neatkarīgā deputāte (ievēlēta no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta). 2019. gadā absolvēja studijas [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]], angļu [[filoloģija]]s specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/jekaterina-doroskevica|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-05-26}}</ref> Pirms nokļūšanas Saeimā strādāja par pirmsskolas pedagoģi Daugavpilī Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādē. == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Dorošķeviča kandidēja no partijas "[[Stabilitātei!]]" saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā, taču sākotnēji netika ievēlēta. Īsi pēc vēlēšanām viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti [[Nadežda Tretjakova|Nadeždas Tretjakovas]] vietā, kura nolika mandātu, nenostrādājot Saeimā pat vienu dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12570|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2023-05-26|archive-date=2023-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230526130222/https://latgalesdati.du.lv/persona/12570}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2025. gada septembrī Jekaterina Drelinga pameta partijas "Stabilitāteiǃ" Saeimas frakciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.09.2025-stabilitatei-rindas-saeima-pamet-tikko-deputates-mandatu-ieguvusi-klavina-un-drelinga.a613027/ «Stabilitātei» rindas Saeimā pamet tikko deputātes mandātu ieguvusī Kļaviņa un Drelinga] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> Kandidējusi arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, taču netika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dorošķeviča, Jekaterina}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] gmp4pz17ab0407ztqmesx32gfqncbnh 0 542833 4548151 4465567 2026-11-11T08:49:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548151 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Juzefats Zībergs''' ({{val|pl|Józefat Zyberk zu Wischling}}, {{val|de|Josephatus von Syberg zu Wischling}}; dzimis [[1684]]. gadā, miris [[1776]]. gadā) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] valsts darbinieks, [[Inflantijas vaivads]] no 1769. līdz 1775. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis 1684. gadā Gotharda Ksavjera [[Zībergi|Zīberga]] (miris 1704) un viņa sievas Mariannas, dzimušas Bergas, ģimenē. Apprecējās ar Magdalēnu Budbergu (''Bönninghausen gen. Budberg'', 1712—1770).<ref>[https://www.geni.com/people/bar-Josephatus-von-Syberg-zu-Wischling/6000000009375548602 geni.com]</ref> 1727. gadā viņš no [[Volfi fon Līdinghauzeni|Līdinghauzeniem-Volfiem]] (''Lüdinghausen gen. Wolff'') nopirka [[Līksna]]s un [[Kalupe]]s muižas. 1767. gadā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s kastelānu, vēlāk par vaivadu (1769—1775). Pēc Latgales pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i dzīvoja Līksnas muižā, kur 1770. gadā bija uzcēlis baznīcu un muižas pili. 1773. gadā ieguva [[Arendoles muiža|Arendoles muižu]]. Miris 1776. gada 28. janvārī.<ref name="Latgales dati">{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8472 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2023|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230604205956/https://latgalesdati.du.lv/persona/8472}}</ref> == Ģimene == * Sieva Magdalēna, dzimusi [[Budbergi|Budberga]] (1712—1770) * Meita Ludvika (Luīze) Anna (1729—1788), dzīvesbiedrs Inflantijas vaivads [[Johans fon der Borhs|Jans Andžejs Jozefs Borhs]] * Meita Barbara (1731—1811) precējusies [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]], kuras mazdēla Konstantīna Tīzenhauzena (1786—1853) ģimenē ir dzimusi Marija Tīsenhauzena-Pšezdzecka, albuma — dāvanas Romas pāvestam [[Leo XIII]] izveides iniciatore.<ref name="Latgales dati"/> * Dēls [[Jans Tadeušs Zībergs]] (1739—1806), mantoja vecāku īpašumus, mazmeita — Izabella Helēna [[Plāteri|Plātere]]-Zīberga (1785—1849) * Dēls Juzefs Staņislavs Zībergs (?-1816) * Dēls Jans Kazimirs Zībergs (1742—1820), dzimis Ilūkstē == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zībergs, Juzefats}} [[Kategorija:1684. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1776. gadā mirušie]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadi]] qpmo0xhyaf4q4vwfnc9srhintf57sni 0 543118 4547841 4466423 2026-11-10T16:44:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-US → =en (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4547841 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mario Bava | vārds_orig = ''Mario Bava'' | attēls = Mario Bava 75.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mario Bava 1975. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1914|7|13}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Sanremo}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1980|4|27|1914|7|13}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, operators, specefektu mākslinieks, scenārists | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mario Bava''' ({{Val|it|Mario Bava}}, dzimis {{Dat|1914|7|13}}, miris {{Dat|1980|4|27}}) bija [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors]], strādājis arī par operatoru, specefektu mākslinieku un scenāristu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/section/movies|title=Movies|work=The New York Times|access-date=2023-06-08|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Bieži tiek dēvēts par "itāļu šausmu meistaru".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mario Bava|last=Pezzotta|first=Alberto|publisher=Il Castoro Cinema|year=1995|location=Milan}}</ref> Viņa mazbudžeta šausmu filmas pazīstamas ar sev raksturīgu vizuālo stilu un tehniskajiem risinājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mariobava.tripod.com/biography.htm|title=Mario Bava Biography|website=mariobava.tripod.com|access-date=2023-06-08}}{{Novecojusi saite}}</ref> Bava bija itāļu šausmu žanra pionieris un tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem šausmu žanra autoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lwlies.com/articles/why-your-favourite-directors-love-mario-bava/|title=Why your favourite directors love Mario Bava|website=Little White Lies|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/features/where-begin-mario-bava|title=Where to begin with Mario Bava|website=BFI|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref> Karjeras sākumā strādājis par operatoru pie filmām [[Hercules (filma)|''Hercules'']] (1958) un ''[[Caltiki, il mostro immortale]]'' (1959). 1960. gadā tika izdota Bavas pirmā režisētā filma — šausmu filma ''[[La maschera del demonio]]''. Vēlāk režisējis filmas ''[[La ragazza che sapeva troppo]]'' (1963), ''[[I tre volti della paura]]'' (1963), ''[[La frusta e il corpo]]'' (1963), ''[[6 donne per l'assassino]]'' (1964), ''[[Terrore nello Spazio]]'' (1965), ''[[Operazione paura]]'' (1966), ''[[Diabolik]]'' (1968), ''[[Ecologia del delitto]]'' (1971), ''[[Gli orrori del castello di Norimberga]]'' (1972), ''[[Lisa and the Devil]]'' (1974) un ''[[Cani arrabbiati]]'' (1974). Lielākā daļa Bavas filmu bija komerciāli neveiksmīgas, tomēr laika gaitā daudzas no tām ir ieguvušas [[kulta filma]]s statusu, salīdzinot tās ar [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] darbiem. Bavas stils ir ietekmējis daudzus atpazīstamus režisorus kā [[Džo Dante|Džo Danti]], [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]], [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]], [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisu Fordu Kopolu]], [[Džons Lendiss|Džonu Lendisu]] un [[Tims Bērtons|Timu Bērtonu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comingsoon.net/movies/features/772305-shock-video-tim-burton-talks-his-love-of-mario-bava|title=Shock Video: Tim Burton Talks His Love of Mario Bava|last=Evry|first=Max|website=ComingSoon.net - Movie Trailers, TV & Streaming News, and More|access-date=2023-06-08|date=2016-10-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tasteofcinema.com/2014/10-essential-mario-bava-films-every-horror-fan-should-see/|title=10 Essential Mario Bava Films Every Horror Fan Should See|last=Mason|first=Scot|website=Taste of Cinema - Movie Reviews and Classic Movie Lists|access-date=2023-06-08|date=2014-05-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bava, Mario}} [[Kategorija:1914. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Itāļu scenāristi]] [[Kategorija:Ligūrijā dzimušie]] te2z44bvr52dkymwgtpurccqnyo8sxo 0 543122 4547840 4546946 2026-11-10T16:43:06Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: =en-US → =en (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4547840 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''6 donne per l'assassino'' | operators = | attēls = Blood-and-black-lace.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Mario Bava]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Eva Bartoka]] * [[Kemerons Mičels]] | mūzika = | oriģinālnos = ''6 donne per l'assassino'' | studija = | montāža = | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|1964|3|14|Itālija}} | ilgums = 88 minūtes | valsts = * {{ITA}} * {{FRG}} * {{FRA}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] | budžets = 141,8 miljoni [[Itālijas lira|ITL]] | ienākumi = 137 miljoni [[Itālijas lira|ITL]] | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''6 donne per l'assassino''''' ir 1964. gada [[Itālija]]s, [[Rietumvācija]]s un [[Francija]]s ''[[giallo]]'' [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Mario Bava]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Eva Bartoka]] un [[Kemerons Mičels]]. Filma stāsta par vairākām Romas modes nama modeļu slepkavībām, ko paveic kāds maskēts slepkava, lai atgūtu kādu dienasgrāmatu. Filmas ''6 donne per l'assassino'' pirmizrāde notika {{Dat|1964|3|14|5=bez}}. Lai gan tā nav pirmā, filmu bieži raksturo kā vienu no pirmajām ''giallo'' žanra filmām. Mūsdienās filmu slavē par tās vizuālo stilu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/films/2001/04/10/blood_and_black_lace_1964_review.shtml|title=BBC - Films - review - Blood and Black Lace|website=www.bbc.co.uk|access-date=2023-06-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slantmagazine.com/dvd/blood-and-black-lace-bd/|title=Review: Mario Bava’s Blood and Black Lace on Arrow Video Blu-ray|last=Bowen|first=Chuck|website=Slant Magazine|access-date=2023-06-08|date=2016-07-24|language=en}}</ref> ''6 donne per l'assassino'' bieži parādās dažādos labāko šausmu, trilleru un slešeru filmu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/movies/horror-movies/best-serial-killer-movies-of-all-time|title=The 50 Best Serial Killer Movies of All Time|website=Paste Magazine|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/movies/horror-movies/the-50-best-slasher-movies-of-all-time|title=The 50 Best Slasher Movies of All Time|website=Paste Magazine|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esquire.com/entertainment/movies/g3383/best-horror-movies-of-all-time/|title=The 82 Scariest Movies of All Time|website=Esquire|access-date=2023-06-08|date=2023-02-07|language=en|archive-date=2017-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20171219020757/https://www.esquire.com/entertainment/movies/g3383/best-horror-movies-of-all-time/}}</ref> Filmā attēlotās ainas ir ietekmējuši režisoru [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] un [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] filmas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Devil's Advocates: Blood and Black Lace|last=Curti|first=Roberto|publisher=Auteur Publishing|year=2019|isbn=978-1-911325-93-2}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mario Bava - All the Colors of the Dark|last=Lucas|first=Tim|publisher=Video Watchdog|year=2013|isbn=978-0-9633756-1-2}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Mario Bavas filmas]] qndzc8ih5u48k1ns7yvvmohupm84um9 0 544868 4547821 4542605 2026-11-10T15:19:19Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:AVANTE Brazil Logo.png]] → [[File:Avante 70 (Brasil) logo.svg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Avante 70 (Brasil) logo.svg]] 4547821 wikitext text/x-wiki Šis ir saraksts ar pasaules lielākajām politiskajām partijām. Par partijas biedru skaitu, parasti, ziņo pašas partijas, līdz ar to dati var būt neobjektīvi. == Aktīvo partiju uzskaitījums == === Partijas, kuru biedru skaits pārsniedz 50 miljonus === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 1. | [[Indijas Tautas partija]] | BJP | [[Attēls:Bharatiya Janata Party (icon).svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1980|4|6}} | 180 miljoni <small>(2019)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.indiatoday.in/india/story/bjp-inducts-7-crore-new-members-creates-membership-drive-record-1593164-2019-08-29|title=BJP inducts 7 crore new members, creates membership drive record|date=29 August 2019|access-date=29 August 2019|work=India Today}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/india/bjp-to-add-7-crore-new-members-j-p-nadda/articleshow/70894220.cms|title=BJP to add 7 crore new members: J P Nadda|date=29 August 2019|access-date=29 August 2019|work=The Times of India}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= BJP v CCP: The rise of the world’s biggest political party|url=https://www.smh.com.au/world/asia/bjp-v-ccp-the-rise-of-the-world-s-biggest-political-party-20220916-p5bise.html|language=en-UK |work=Sydney Morning Herald |date=2022-10-16 |accessdate=2023-07-01 }}</ref> <ref>{{ziņu atsauce |title= How BJP became world's largest political party in 4 decades|url=https://timesofindia.indiatimes.com/india/in-10-charts-how-bjp-became-a-political-juggernaut-in-4-decades/articleshow/90680606.cms|language=en-IN |work=Times of India |date=2022-04-16 |accessdate=2023-07-01 }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Narendra Modi’s Message to America|url=https://www.nationalreview.com/the-morning-jolt/narendra-modis-message-to-america/|language=en-US |work=National Review |date=2022-06-23 |accessdate=2023-07-01| quote= "His Bharatiya Janata Party (BJP, or “Indian People’s Party”) is on the right of the Indian political spectrum. It is the largest political party in the world, with more members than the Chinese Communist Party, and supports Hindu nationalist ideology and economic development."}}</ref> | 13,31% <small>(2019)</small> |- | 2. | [[Ķīnas Komunistiskā partija]] | CCP<br />CCR | [[Attēls:Danghui.svg|75px]] | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1921|7|23}} | 98 miljoni <small>(2023)</small><ref name="2022PartyCensus">{{ziņu atsauce |date=30 June 2023 |title=中国共产党党内统计公报 |language=Chinese |trans-title=Communist Party of China Party Statistics Announcement |work=[[Qiushi]] |agency=[[Xinhua News Agency]] |url=http://www.qstheory.cn/yaowen/2023-06/30/c_1129725174.htm |access-date=30 June 2023}}</ref> | 6,95% <small>(2023)</small> |- | 3. | [[Indijas Nacionālais kongress]] | INC | [[Attēls:Indian National Congress hand logo.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1885|12|28}} | 95 miljoni <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=28 March 2022 |title=Southern states ahead in Congress membership drive, Telangana unit leads |website=[[ThePrint]] |url=https://theprint.in/india/southern-states-ahead-in-congress-membership-drive-telangana-unit-leads/892158/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=27 March 2022 |title=Congress' Digital Membership Drive Gains Focus With Boost In Participation, South Contributes Significantly |url=https://news.abplive.com/news/india/congress-digital-membership-drive-gains-focus-with-47-percent-men-42-percent-women-participation-significant-contribution-by-south-1521959 |website=[[ABP News]]}}</ref> | 6,70% <small>(2023)</small> |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 5 līdz 50 miljoniem === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 4. | [[ASV Demokrātiskā partija]] | D<br />DEM | [[Attēls:Democratic Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|1828|1|8}} | 47 130 651 <small>(2022)</small><ref name=":2">{{tīmekļa atsauce|url= https://ballot-access.org/2022/12/27/december-2022-ballot-access-news-print-edition/|title=December 2022 Ballot Access News Print Edition|access-date=31 December 2022|work=Ballot Access News}}</ref> | 15,25% <small>(2022)</small> |- | 5. | [[ASV Republikāniskā partija]] | R<br />GOP<br />REP | [[Attēls:Republican Disc.svg|75px]] | {{karogs|ASV}} | {{dat|1854|3|20}} | 36 019 694 <small>(2022)</small><ref name=":2"/> | 11,91% <small>(2022)</small> |- | 6. | [[Visas Indijas Annas Dravidas progresīvā federācija]] | AIADMK | [[Attēls:Indian Election Symbol Two Leaves.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1972|10|17}} | 20 044 400 <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce|date=5 August 2023|title=AIADMK gets 2 crore cadres: Edappadi Palaniswami|language=en-IN|work=[[The Times of India]]|url=https://timesofindia.indiatimes.com/city/chennai/aiadmk-gets-2-crore-cadres-edappadi-palaniswami/articleshow/102457828.cms|access-date=5 August 2023}}</ref> | 1,40% <small>(2023)</small> ---- 15,01% <small>(2019)</small> |- | rowspan=2| 7. | [[Pakistānas kustība par taisnīgumu]] | PTI | [[Attēls:Cricketbat.png|30px]] | {{karogs|Pakistāna}} | {{dat|1996|4|25}} | 20 miljoni <small>(2024)</small><ref>{{ziņu atsauce|title=PTI marks 'Revolution Day'|url=http://dawn.com/news/760308/pti-marks-revolution-day|newspaper=Dawn|date=31 October 2012|first=Mansoor|last=Malik}}</ref> | 12,24% <small>(2024)</small> |- | [[Dravidiešu Progresīvā federācija]] | DMK | [[Attēls:Indian election symbol rising sun.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1949|9|17}} | 20 miljoni <small>(2023)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=After membership drive, DMK has 2 crore cadre |url=https://www.newindianexpress.com/states/tamil-nadu/2023/jun/11/after-membership-drive-dmk-has-2-crore-cadre-2583886.html |access-date=2023-08-05 |website=The New Indian Express|date=11 June 2023 }}</ref> | 1,38% <small>(2023)</small> |- | 9. | [[Revolūcijas partija]] | CCM | [[Attēls:Flag of Chama Cha Mapinduzi.svg|75px]] | {{karogs|Tanzānija}} | {{dat|1977|2|5}} | 12 miljoni <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=CCM members rise to 12 million as party goes digital |url=https://dailynews.co.tz/news/2022-02-0561fe690c0302c.aspx |website=Daily News |access-date=15 October 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220205130059/https://dailynews.co.tz/news/2022-02-0561fe690c0302c.aspx |archive-date=5 February 2022 |date=5 February 2022 }}</ref> | 19% <small>(2022)</small> |- | 10. | [[Taisnības un attīstības partija]] | AK Parti<br />AKP | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2001|8|14}} | 11 041 464 <small>(2024)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Adalet ve Kalkınma Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1095 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 12,93% <small>(2023)</small> |- | 11. | [[Labklājības partija]] | PP | | {{karogs|Etiopija}} | {{dat|2019|12|1}} | 11 000 000 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Kana|first=Lauriane|title=Ethiopian PM Abiy calls for peace at launch of party's first congress|url=https://www.africanews.com/2022/03/12/ethiopian-pm-abiy-calls-for-peace-at-launch-of-party-s-first-congress//|access-date=3 March 2022|archive-date={{dat|2022|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221021170855/https://www.africanews.com/2022/03/12/ethiopian-pm-abiy-calls-for-peace-at-launch-of-party-s-first-congress//}}</ref> | 11% <small>(2022)</small> |- | 12. | [[Aam Aadmi partija]] | AAP | [[Attēls:Aam Aadmi Party logo.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|2012|11|26}} | 10,05 miljoni <small>(2014)</small><ref>{{ziņu atsauce|title=AAP has a crore members and counting|url=https://www.indiatoday.in/india/story/aam-aadmi-party-has-a-crore-members-and-counting-178600-2014-01-27|date=27 January 2014|access-date=26 August 2019}}</ref> | 0,81% <small>(2014)</small> |- | 13. | [[Tamilnādas uzvaras federācija]] | TVK | | {{karogs|Indija}} | {{dat|2024|2|2}} | 10 miljoni <small>(2024)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.dtnext.in/news/tamilnadu/vijays-tvk-claims-to-have-gained-50-lakh-members-773100|magazine=DT Next.|access-date=10 March 2024|date=10 March 2024|title=50 lakh join Vijay's TVK in two days after launch of app}}</ref> | 0,7% <small>(2024)</small> |- | 14. | [[Apvienotā Venecuēlas Sociālistu partija]] | PSUV | [[Attēls:Vereinigte Sozialistische Partei Venezuelas logo.svg|75px]] | {{karogs|Venecuēla}} | {{dat|2007|3|24}} | 7 632 606 <small>(2014)</small><ref name="militantes">PSUV, July 2014 [http://www.psuv.org.ve/portada/7-632-606-militantes-psuv-elegiran-sus-delegados-este-domingo/ 7.632.606 militantes del PSUV elegirán sus delegados este domingo]</ref> | 27,33% <small>(2013)</small> |- | rowspan="2" | 13. | [[Korejas Strādnieku partija]] | WPK | [[Attēls:WPK symbol.svg|75px]] | {{karogs|Ziemeļkoreja}} | {{dat|1949|6|30}} | 6,5 miljoni <small>(2021)</small><ref>{{ziņu atsauce |author=나혜윤 |title=北, 당원 대폭 늘었나{{spaces}}... 당 대회 참석수로 '650만 명' 추정 |url=https://www.news1.kr/articles/?4172242 |access-date=5 November 2021 |work=뉴스1 |date=6 January 2021 |language=ko}}</ref> | 25,07% <small>(2021)</small> |- | [[Telugu Desam partija]] | TDP | [[Attēls:Telugu Desam Party Flag.png|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1982|3|29}} | 6,5 miljoni <small>(2019)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=2019-01-13 |title=TDP sets new record, enrolls 65 lakh members in Andhra Pradesh |work=The Times of India |url=https://timesofindia.indiatimes.com/city/amaravati/tdp-sets-new-record-enrolls-65-lakh-members-in-andhra-pradesh/articleshow/67513258.cms |access-date=2023-02-06 |issn=0971-8257}}</ref> | 25,07% <small>(2021)</small> |- | 15. | [[Kambodžas Tautas partija]] | CPP | | {{karogs|Kambodža}} | {{dat|1951|6|28}} | 6 miljoni <small>(2020)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.voacambodia.com/a/ruling-party-new-headquarters-funded-by-members-and-costs-40m-cpp-spokesperson/5409707.html|title=Ruling Party's New Headquarters Funded by Members and Costs $40M: CPP Spokesperson|publisher=VOA|date=7 May 2020|access-date=8 May 2020}}</ref> | 35,89% <small>(2020)</small> |- | 16. | [[Vjetnamas Komunistiskā partija]] | CPV | [[Attēls:Communist Party of Vietnam flag logo.svg|75px]] | {{karogs|Vjetnama}} | {{dat|1930|2|3}} | 5,3 miljoni <small>(2020)</small><ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.tapchicongsan.org.vn/Home/Nghiencuu-Traodoi/2016/40378/Nang-cao-chat-luong-dang-vien-Van-de-cot-loi-de.aspx|magazine=Communist Review|access-date=15 June 2018|date=19 August 2016|title=Nâng cao chất lượng đảng viên - Vấn đề cốt lõi để xây dựng Đảng trong sạch, vững mạnh trong tình hình hiện nay}}</ref> | 5,73% <small>(2020)</small> |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 1 līdz 5 miljoniem === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 17. | [[Korejas Demokrātiskā partija]] | DPK | [[Attēls:Logo of the Minjoo Party of Korea.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidkoreja}} | {{dat|2014|3|26}} | 4 053 466 <small>(2021)</small> | 7,84% <small>(2021)</small> |- | 18. | [[Tieslietu partija]] | PJ | [[Attēls:Partido Justicialista emblema.png|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1946|11|21}} | 3 818 678 <small>(2019)</small><ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|title=Estadística de Afiliados|url=https://www.electoral.gob.ar/nuevo/paginas/pdf/Estadistica_Afiliados_1s_2017.pdf|date=9 May 2020|website=Gobierno Electoral}}</ref> | 8,5% <small>(2019)</small> |- | 19. | [[Tautas Spēka partija]] | PPP | [[Attēls:Logo of People Power Party of Korea.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidkoreja}} | {{dat|2020|2|17}} | 3 475 372 {{small|(2020)}} | 6,72% {{small|(2020)}} |- | 20. | [[Nacionālā Malaiziešu Apvienotā organizācija]] | UMNO | style="text-align:center;"|[[Attēls:UMNO logo.svg|75px]] | {{karogs|Malaizija}} | {{dat|1946|05|11}} | 3 391 236 {{small|(2022)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Radhi |first1=Nor Ain Mohamed |last2=Povera |first2=Adib |title=Umno has over three million members, says secretary-general |url=https://www.nst.com.my/news/politics/2022/03/781106/umno-has-over-three-million-members-says-secretary-general |access-date=24 January 2023 |work=New Straits Times |date=17 March 2022}}</ref> |10,1% {{small|(2022)}} |- | 21. | [[Angolas Tautas Atbrīvošanas kustība]] | MPLA | [[Attēls:Logo_of_the_MPLA_(Angola).svg|75px]] | {{karogs|Angola}} | {{dat|1956|12|10}} | 2 700 000 <small>(2008)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.avante.pt/pt/1793/emfoco/24123/|title = Angola, um país em construção, livre e soberano}}</ref> | 14% {{small|(2008)}} |- | 22. | [[Kolorado partija]] | ANR-PC | [[Attēls:Emblema Partido Colorado Paraguay.png|75px]] | {{karogs|Paragvaja}} | {{dat|1887|9|11}} | 2 616 424 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=La Nación / ANR tiene más de 2.500.000 afiliados habilitados para votar en diciembre |url=https://www.lanacion.com.py/politica/2022/10/04/anr-tiene-mas-de-2500000-afiliados-habilitados-para-votar-en-diciembre/ |access-date=2024-03-05 |website=www.lanacion.com.py |language=es}}</ref> | 42,82% {{small|(2022)}} |- | 23. | [[Nacionālā Atjaunošanās kustība]] | MORENA | [[Attēls:Morena logo (Mexico).svg|75px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|2014|7|10}} | 2 322 136 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.ine.mx/actores-politicos/partidos-politicos-nacionales/padron-afiliados/ | title=Padrón de afiliados }}</ref> | 1,84% {{small|(2023)}} |- | 24. | [[Brazīlijas Demokrātiskā kustība]] | MDB | [[Attēls:Movimento Democrático Brasileiro (2017).svg|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1965|12|4}} | 2 080 586 <small>(2024)</small><ref name=":1">{{tīmekļa atsauce |title=Estatísticas mensais |url=https://sig.tse.jus.br/ords/dwapr/r/seai/sig-eleicao/estatisticas-mensais |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20241106010638/https://sig.tse.jus.br/ords/dwapr/r/seai/sig-eleicao/estatisticas-mensais |archive-date={{dat|2024|11|06||bez}} |access-date=26 October 2024 |website=sig.tse.jus.br |language=pt }}</ref> | 0,98% <small>(2024)</small> |- | 25. | [[Vienotā Krievija]] | YR | [[Attēls:ЕдРо_(лог).svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|2001|12|1}} | 2 073 772 <small>(2013)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.minjust.ru/common/img/uploaded/docs/2011.02.01_Edinaya_Rossiya_perechen.doc|script-title=ru:ИНФОРМАЦИЯ о численности членов Всероссийской политической партии "ЕДИНАЯ РОССИЯ" в каждом из ее региональных отделений (по состоянию на 1 января 2011 года)|trans-title=Information on the number of members of the political party "UNITED RUSSIA" in each of its regional offices (as at 1 January 2011)|language=ru|format=DOC|publisher=minjust.ru|date=1 February 2011|access-date=30 March 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20121025025351/http://www.minjust.ru/common/img/uploaded/docs/2011.02.01_Edinaya_Rossiya_perechen.doc|archive-date=25 October 2012}}</ref> | 1,45% {{small|(2013)}} |- | 26. | [[Radikālā Pilsoņu savienība]] | UCR | [[Attēls:Ucr modern logo.svg|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1891|6|21}} | 1 992 472 <small>(2017)</small><ref name=":0" /> | 4,52% {{small|(2017)}} |- | 27. | [[Strādnieku partija (Brazīlija)|Strādnieku partija]] | PT | [[Attēls:PT (Brazil) logo 2021.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1980|2|10}} | 1 650 286 <small>(2024)</small><ref name=":1"/> | 0,98% <small>(2024)</small> |- | 28. | [[Autentiski Liberālradikālā partija]] | PLRA | [[Attēls:Logo PLRA nuevo.png|75px]] | {{karogs|Paragvaja}} | {{dat|1887}} | 1 548 023 <small>(2022)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=PLRA supera los 1,5 millones de afiliados - Política - ABC Color |url=https://www.abc.com.py/politica/2022/06/04/plra-supera-los-15-millones-de-afiliados/ |access-date=2024-03-05 |website=www.abc.com.py |language=es}}</ref> | 25,33% {{small|(2022)}} |- | 29. | [[Filipīnu Federālā partija]] | PFP | | {{karogs|Filipīnas}} | {{dat|2018|10|5}} | 1 500 000 {{small|(2021)}}<ref name="partidofederalpilipinas">{{ziņu atsauce|title=Federal party eyes Marcos as head |url=https://www.manilatimes.net/2021/09/20/news/national/federal-party-eyes-marcos-as-head/1815384|date=27 May 2022}}</ref> | 1,35% {{small|(2021)}} |- | 30. | [[Republikāņu tautas partija]] | CHP | [[Attēls:CHP logo (2024, vertical red).svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1923|9|9}} | 1 428 800 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Cumhuriyet Halk Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1110 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 1,67% {{small|(2023)}} |- | 31. | [[Insticionālā Revolucionārā partija]] | PRI | [[Attēls:PRI logo (Mexico).svg|75px|alt=]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1929|3|4}} | 1 411 889 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.ine.mx/actores-politicos/partidos-politicos-nacionales/padron-afiliados/ | title=Padrón de afiliados }}</ref> | 1,10% {{small|(2023)}} |- | 32. | [[Brazīlijas Demokrātiskā atjaunošanās partija]] | PRD | [[Attēls:Logomarca Partido Renovação Democrática.png|alt=|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2022|10|26}} | 1 330 602 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,63% <small>(2024)</small> |- | 33. | [[Progresīvie (Brazīlija)|Progresīvie]] | PP | [[Attēls:Progressistas logo.png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995|8|8}} | 1 327 959 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,62% <small>(2024)</small> |- | 34. | [[Brazīlijas Sociāldemokrātiskā partija]] | PSDB | [[Attēls:Logomarca do Partido Social da Democracia Brasileira.png|alt=|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1988|6|25}} | 1 304 717 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,61% <small>(2024)</small> |- | 35. | [[Demokrātiskā darba partija (Brazīlija)|Demokrātiskā darba partija]] | PDT | [[Attēls:PDT logo 2026 (cropped).png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1979|6|17}} | 1 112 376 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,52% <small>(2024)</small> |- | 36. | [[Brazīlijas savienība]] | UNIÃO | [[Attēls:União Brasil logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2021|10|6}} | 1 100 261 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,52% <small>(2024)</small> |- | 37. | [[Liberāldemokrātiskā partija (Japāna)|Liberāldemokrātiskā partija]] | LDP | [[Attēls:Liberal Democratic Party of Japan logo.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1955|11|15}} | 1 091 075 <small>(2023)</small><ref>{{ziņu atsauce |date=12 March 2024 |title=自民党員が３万人減り１０９万人に　不記載事件で「不信招いた」 |trans-title=Number of LDP members falls by 30,000 to 1.09 million as non-disclosure scandal "causes distrust" |url=https://www.sankei.com/article/20240312-DIAPB6XIV5PSTJIHUNYHYEEVVM/ |access-date=28 October 2024 |work=[[Sankei Shimbun]]}}</ref> | 0,88% {{small|(2023)}} |- | 38. | [[Gomiņdan]] | KMT | [[Attēls:Emblem of the Kuomintang.svg|75px]] | {{karogs|Taivāna}} | {{dat|1919|10|10}} | 1 090 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|last1=Hsu|first1=Stacy|title=Hung urges for scrutiny of KMT leader elections|url=http://www.kmt.org.tw/2017/01/blog-post_74.html|access-date=16 January 2017|work=Taipei Times|date=16 January 2017|archive-date={{dat|2018|08|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180820005633/http://www.kmt.org.tw/2017/01/blog-post_74.html}}</ref> | 4,62% {{small|(2017)}} |- | rowspan=2| 39. | [[Nacionālā Atbrīvošanas fronte (Alžīrija)|Nacionālā Atbrīvošanas fronte]] | FLN | [[Attēls:FLN Logo.png|75px]] | {{karogs|Alžīrija}} | {{dat|1954|10|23}} | 1 000 000 <small>(2019)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pfln.dz/?p=1716 |title=Archived copy |access-date=19 May 2021 |archive-date=19 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210519121933/http://pfln.dz/?p=1716 }}</ref> | 2,32% <small>(2019)</small> |- | [[Indijas Komunistiskā partija (Marksistu)]] | CPI(M)/CPM | [[Attēls:Cpm election symbol.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1964|11|7}} | 1 000 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.timesnownews.com/india/cpi-m-report-raises-concerns-over-dwindling-party-membership-and-laxity-of-top-leadership-article-90680507|title=CPI(M) report raises concerns over dwindling party membership and laxity of top leadership|date=6 April 2022}}</ref> | 0,07% {{small|(2022)}} |} === Partijas, kuru biedru skaits ir no 100 000 līdz 1 miljonam === {|class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col" data-sort-type="number"|Vieta !scope="col"|Nosaukums !scope="col" class=unsortable|Abr. !scope="col" class=unsortable|Partijas logo !scope="col"|Valsts !scope="col"|Dibināšanas datums !scope="col"|Biedru skaits <small>(gads)</small> !scope="col"|Aptuvenais procentu skaits no valsts iedzīvotājiem <small>(gads)</small> |- | 40. | [[Liberālā partija (Brazīlija)|Liberālā partija]] | PL | [[Attēls:Partido Liberal (Brazil) logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2006|12|21}} | 898 282 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,42% <small>(2024)</small> |- | 41. | [[Nepālas Kongress]] | NC | [[Attēls:Nepali Congress flag.svg|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1950|4|9}} | 870 106 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nepali Congress claims its membership size nearly doubled in the past 5 years |date=27 July 2021 |url=https://english.onlinekhabar.com/nepali-congress-claims-its-membership-size-nearly-doubled-in-the-past-5-years.html|access-date=8 December 2021|language=en-GB}}</ref> | 2,84% {{small|(2024)}} |- | 42. | [[Amanat]] | | [[Attēls:Logo of the Amanat political party.svg|75px]] | {{karogs|Kazahstāna}} | {{dat|1999|2|12}} | 850 000 {{small|(2015)}}<ref name="Sholk">{{tīmekļa atsauce|last=Sholk|first=Dena|date=5 May 2015|title=Understanding Kazakhstan's Politics|url=https://thediplomat.com/2015/05/understanding-kazakhstans-internal-politics/|access-date=6 June 2021|publisher=The Diplomat|website=thediplomat.com|language=en-US}}</ref> | 4,84% {{small|(2015)}} |- | 43. | [[Golkar partija]] | | [[Attēls:Logo_Golkar.svg|75px]] | {{karogs|Indonēzija}} | {{dat|1964|10|20}} | 839 187 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Info Pemilu - Partai GOLKAR |url=https://infopemilu.kpu.go.id/Pemilu/Detail_parpol/detail_parpol/9 |website=Komisi Pemilihan Umum RI |date=6 January 2023 |accessdate=15 February 2023}}</ref> | 0,13% {{small|(2020)}} |- | 44. | [[Podemos (Brazīlija)|Podemos]] | PODE | [[Attēls:PODEMOSLogo (from 1997 to 2022).png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995||}} | 813 902 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,38% <small>(2024)</small> |- | 45. | [[Serbijas Progresīvā partija]] | SNS | [[Attēls:Serbian Progressive Party logo.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|2008|10|21}} | 800 000 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Lazarević |first=Milan |date=2020-06-18 |title=Kako se zaposliti bez članstva u SNS |url=https://www.danas.rs/dijalog/licni-stavovi/kako-se-zaposliti-bez-clanstva-u-sns/ |access-date=2022-09-26 |website=Danas |language=sr-RS}}</ref> | 11,13% {{small|(2020)}} |- | 46. | [[Āfrikas Nacionālais kongress]] | ANC | [[Attēls:Āfrikas Nacionālais kongress logo.svg|75px]] | {{karogs|Dienvidāfrika}} | {{dat|1912|1|8}} | 769 000 {{small|(2015)}}<ref name="MG membership 2015">{{tīmekļa atsauce|url=http://mg.co/article/2015-10-10-smaller-provinces-the-saving-grace-for-anc-membership|title=Smaller provinces the saving grace for ANC membership|work=Mail & Guardian|date=10 October 2015|access-date=11 October 2015|author=Mataboge, Mmanaledi}}{{Novecojusi saite}}</ref> | 1,39% {{small|(2015)}} |- | 47. | [[Jaunā Azerbaidžānas partija]] | YAP | | {{karogs|Azerbaidžāna}} | {{dat|1992|11|21}} | 760 580 {{small|(2021)}} | 7,51% {{small|(2021)}} |- | 48. | [[ASV Libertāriešu partija]] | LP | [[Attēls:Libertarian Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|1971|12|11}} | 693 634 {{small|(2021)}}<ref name=":2"/><ref name=":0" /> | 0,20% {{small|(2021)}} |- | 49. | [[Kubas Komunistiskā partija]] | PCC | [[Attēls:Flag of the Communist Party of Cuba.svg|75px]] | {{karogs|Kuba}} | {{dat|1965|10|3}} | 670 000 {{small|(2016)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://en.cubadebate.cu/news/2016/04/18/7th-pcc-congress-central-report-presented-by-first-secretary-raul-castro-ruz/|title=7th PCC Congress Central Report, presented by First Secretary Raúl Castro Ruz|website=en.cubadebate.cu|access-date=21 September 2017}}</ref> | 5,96% {{small|(2016)}} |- | 50. | [[Brazīlijas Sociālistu partija]] | PSB | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1947|8|6}} | 653 940 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,31% <small>(2024)</small> |- | 51. | [[Indijas Komunistiskā partija]] | CPI | [[Attēls:CPI-banner.svg|75px]] | {{karogs|Indija}} | {{dat|1925|12|26}} | 650 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.manoramaonline.com/news/india/2022/10/15/membership-report-cpi-party-conference-2022.html|title=സിപിഐ തളർച്ചയിൽ; താങ്ങ് കേരളം, തമിഴ്നാട്; ബംഗാളിലും ത്രിപുരയിലും പടുകുഴിയിൽ}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.twentyfournews.com/2022/07/17/cpi-continue-to-congress-alliance.html|title=Cpi continue to congress alliance}}</ref> | 0,05% {{small|(2022)}} |- | 52. | [[Kanādas Konservatīvā partija]] | CPC | [[Attēls:Conservative Party of Canada logo (2020).png|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|2003|12|7}} | vairāk kā 600 000 {{small|(2022)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Paas-Lang |first1=Christian |last2=Tasker |first2=John Paul |title=Over 600K CPC members expected to be eligible to decide party's future: sources |url=https://www.cbc.ca/news/politics/cpc-leadership-membership-sales-1.6477819 |access-date=4 June 2022 |work=CBC News |date=4 June 2022}}</ref> | 1,56% {{small|(2022)}} |- | 53. | [[Austrijas Tautas partija]] | ÖVP | [[Attēls:Volkspartei Logo 2018.svg|75px]] | {{karogs|Austrija}} | {{dat|1945|4|17}} | 600,000 {{small|(2017)}}<ref name="Austria">{{tīmekļa atsauce|url=https://orf.at/v2/stories/2399160/2399159/|title=Zwischen Nutzen und Idealen|website=orf.at|date=17 July 2017}}</ref> | 6,80% {{small|(2017)}} |- | 54. | [[Brazīlijas Republikāņu partija]] | PRB | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2005|9|25}} | 566 561 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,27% <small>(2024)</small> |- | 55. | [[Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie Marksisti-Ļeņinisti)]] | CPN (UML) | [[Attēls:CPN-UML.svg|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1991|1|6}} | 550 000 {{small|(2022)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=ईश्वर पोखरेलको प्रतिवेदन : ५ पुसपछि एमालेमा आकर्षण बढ्यो, साढे तीन लाख सदस्य थपिए|url=https://www.onlinekhabar.com/2021/09/1015910|access-date=31 October 2021|website=Online Khabar|language=en-US}}</ref> | 1,8% {{small|(2022)}} |- | 56. | [[Nepakļāvīgā Francija]] | FI<br />LFI | [[Attēls:Logo France Insoumise.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2016|2|10}} | 540 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|title=Partis politiques: les vrais chiffres des adhérents|url=https://www.francetvinfo.fr/politique/ps/partis-politiques-les-vrais-chiffres-des-adherents_2473260.html|publisher=franceinfo|date=17 November 2017|access-date=26 September 2019}}</ref> | 0,8% {{small|(2017)}} |- | 57. | [[Sociāldemokrātiskā partija (Rumānija)|Sociāldemokrātiskā partija]] | PSD | | {{karogs|Rumānija}} | {{dat|2001|06|16}} | 509 000 {{small|(2014)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.stiripesurse.ro/cati-membri-au-partidele-din-romania-ce-partid-a-pierdut-din-adepti_931222.html|title=Cati membri au partidele din Romania. Ce partid a pierdut din adepti|access-date=26 September 2019}}</ref> | 2,55% {{small|(2014)}} |- | 58. | [[Labā partija]] | İYİ, İYİP, İP | [[Attēls:Logo of Good Party.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2017|10|25}} | 508 578 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=İyi Parti |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1338 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,6% {{small|(2023)}} |- | 59. | [[Jaunās idejas]] | N, NI | [[Attēls:Logo de Nuevas Ideas.svg|75px]] | {{karogs|Salvadora}} | {{dat|2017|10|25}} | 507 677 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2 December 2019|title=Nuevas Ideas Supera el Medio Millón de Afiliados|trans-title=Nuevas Ideas Superasses Half a Million Members|url=http://ultimahora.sv/nuevas-ideas-supera-el-medio-millon-de-afiliados/|access-date=3 March 2021|work=Últime Hora|language=es}}</ref> | 7,64% {{small|(2019)}} |- | 60. | ''[[Podemos]]'' | PODEMOS | [[Attēls:Wordmark Podemos.svg|75px]] | {{karogs|Spānija}} | {{dat|2014|01|16}} | 507 250 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://participa.podemos.info/es|title=Iniciar sesión – Podemos|publisher=Podemos|access-date={{dat|2023|07|02||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180121021011/https://participa.podemos.info/es}}</ref> | 1,09% {{small|(2018)}} |- | 61. | [[FUNCINPEC|Nacionāli apvienotā fronte par neatkarīgu, mierīgu un apvienotu Kambodžu]] | FUNCINPEC | [[Attēls:FUNCINPEC_logo.png|75px]] | {{karogs|Kambodža}} | {{dat|1981|3|21}} | 500 000 {{small|(2019)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.postkhmer.com/%E1%9E%96%E1%9F%90%E1%9E%8F%E1%9F%8C%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%87%E1%9E%B6%E1%9E%8F%E1%9E%B7/%E1%9E%9B%E1%9F%84%E1%9E%80-%E1%9E%8E%E1%9E%BB%E1%9E%94-%E1%9E%9F%E1%9E%BB%E1%9E%92%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%B7%E1%9E%91%E1%9F%92%E1%9E%92%E1%9E%B7%E1%9F%96-%E1%9E%9F%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%87%E1%9E%B7%E1%9E%80%E1%9E%A0%E1%9F%8A%E1%9F%92%E1%9E%9C%E1%9E%BB%E1%9E%93%E1%9E%9F%E1%9F%8A%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%94%E1%9F%89%E1%9E%B7%E1%9E%85%E1%9E%97%E1%9E%B6%E1%9E%82%E1%9E%85%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%BE%E1%9E%93-%E1%9E%98%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%96%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%98%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%94%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%98|title=លោកណុប សុធារិទ្ធិ ៖ សមាជិកហ្វ៊ុនស៊ិនប៉ិចភាគច្រើនមិនព្រមរួបរួម|language=km|date=24 October 2019|publisher=The Phnom Penh Post|access-date=25 October 2019|archive-date={{dat|2021|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925024152/https://www.postkhmer.com/%E1%9E%96%E1%9F%90%E1%9E%8F%E1%9F%8C%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%93%E1%9E%87%E1%9E%B6%E1%9E%8F%E1%9E%B7/%E1%9E%9B%E1%9F%84%E1%9E%80-%E1%9E%8E%E1%9E%BB%E1%9E%94-%E1%9E%9F%E1%9E%BB%E1%9E%92%E1%9E%B6%E1%9E%9A%E1%9E%B7%E1%9E%91%E1%9F%92%E1%9E%92%E1%9E%B7%E1%9F%96-%E1%9E%9F%E1%9E%98%E1%9E%B6%E1%9E%87%E1%9E%B7%E1%9E%80%E1%9E%A0%E1%9F%8A%E1%9F%92%E1%9E%9C%E1%9E%BB%E1%9E%93%E1%9E%9F%E1%9F%8A%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%94%E1%9F%89%E1%9E%B7%E1%9E%85%E1%9E%97%E1%9E%B6%E1%9E%82%E1%9E%85%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%BE%E1%9E%93-%E1%9E%98%E1%9E%B7%E1%9E%93%E1%9E%96%E1%9F%92%E1%9E%9A%E1%9E%98%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%94%E1%9E%9A%E1%9E%BD%E1%9E%98}}</ref> | 2,99% {{small|(2019)}} |- | 62. | [[Nacionālistu kustības partija]] | MHP | [[Attēls:Milliyetçi Hareket Partisi Logo.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1969|2|9}} | 486 896 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Milliyetçi Hareket Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1158 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,57% {{small|(2023)}} |- | 63. | [[Sociāldemokrātiskā partija (Brazīlija, 2011)|Sociāldemokrātiskā partija]] | PSD | [[Attēls:PSD Brazil logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2011|3|21}} | 468 295 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,22% <small>(2024)</small> |- | 64. | [[Meksikas Ekoloģiski Zaļā partija]] | V<br />PVEM<br />PVE | [[Attēls:Logo Partido Verde (México).svg|70px|alt=]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1993|05|14}} | 460 554 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,37% {{small|(2020)}} |- | rowspan=2 | 65. | ''[[Komeito]]'' | NKP | | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1964|11|17}} | 450 000 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=党概要 |trans-title=Party Overview |url=https://www.komei.or.jp/about/outline/ |access-date=28 October 2024 |website=Komeito}}</ref> | 0,36% {{small|(2024)}} |- | [[Apvienotā Sabahas partija]] | PBS | [[Attēls:Gabungan Rakyat Sabah GRS Election Symbol.jpg|center|75px]] | {{karogs|Malaizija}} | {{dat|1985|03|05}} | 450 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.partibersatusabah.org/|title=450,000 Membership of United Sabah Party (PBS) since 2021, four month after won in Sabah Election 2020|website=Parti Bersatu Sabah|access-date={{dat|2023|07|02||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210910102928/https://www.partibersatusabah.org/}}</ref> | 1,38% {{small|(2021)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Malaizija|Malaizijā]]}} ---- 7,47% {{small|(2021)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Sabaha|Sabahā]]}} |- | 67. | ''[[Cidadania]]'' | | [[Attēls:Logomarca Partido Cidadania.png|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1992|3|19}} | 425 390 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,2% <small>(2024)</small> |- | 68. | [[Itālijas Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | PD | [[Attēls:Partito Democratico Italy.svg|75px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2007|10|14}} | 412 675 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://it.wikipedia.org/w/index.php?title=Partito_Democratico_(Italia)&oldid=130618117|title=Partito Democratico (Italia)|date=22 November 2022|via=Wikipedia}}</ref> | 0,69% {{small|(2019)}} |- | 69. | [[Renesanse (Francijas politiskā partija)|Renesanse]] | LREM | [[Attēls:Renaissance parti logo.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2016|4|6}} | 411 892 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=La carte En Marche !|url=https://en-marche.fr/le-mouvement/la-carte|publisher=En Marche|access-date=21 January 2019|archive-date={{dat|2017|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170610072410/https://en-marche.fr/le-mouvement/la-carte}}</ref> | 0,64% {{small|(2019)}} |- | 70. | [[Honkongas Tirdzniecības Savienību federācija]] | FTU | | {{karogs|Honkonga}} | {{dat|1948|4|17}} | 410 000 {{small|(2014)}}<ref name="intro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ftu.org.hk/zh-hant/about?id=12 |script-title=zh:簡介|language=zh-hk|publisher=Hong Kong Federation of Trade Unions}}</ref> | 5,66% {{small|(2014)}} |- | 71. | [[Brazīlijas Komunistiskā partija]] | PCdoB | [[Attēls:PCdoB logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1962|2|18|}} | 391 256 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,18% <small>(2024)</small> |- | 72. | [[Solidaritāte (Brazīlija)|Solidaritāte]] | | [[Attēls:Logo of the Solidariedade.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2012|10|25|}} | 382 514 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,18% <small>(2024)</small> |- | 73. | [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | SPD | [[Attēls:Sozialdemokratische Partei Deutschlands, Logo um 2000.svg|70px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1863|5|23}} | 379 861 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.merkur.de/politik/spd-cdu-csu-mitglieder-verluste-partei-anzahl-gruene-fdp-afd-linke-zr-92059439.html | title=Herbe Verluste: SPD und CDU sterben die Parteimitglieder weg | date=February 2023 }}</ref> | 0,45% {{small|(2023)}} |- | 74. | [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]] | CDU | [[Attēls:CDU_logo.svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1945|6|20}} | 371 986 {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.merkur.de/politik/spd-cdu-csu-mitglieder-verluste-partei-anzahl-gruene-fdp-afd-linke-zr-92059439.html | title=Herbe Verluste: SPD und CDU sterben die Parteimitglieder weg | date=February 2023 }}</ref> | 0,44% {{small|(2023)}} |- | 75. | [[Uzbekistānas Tautas Demokrātiskā partija]] | XDP | [[Attēls:Logo of the People's Democratic Party of Uzbekistan (2021).svg|75px]] | {{karogs|Uzbekistāna}} | {{dat|1991|11|1}} | 368,214 <small>(2009)</small> | 1,33% {{small|(2009)}} |- | 76. | [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | LAB | [[Attēls:Labour Party Wordmark.svg|center|75px]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|1900|7|23}} | 366 604 (2024)<ref name="Membership, March 2024">{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/politics/2024/mar/30/labour-membership-falls-by-23000-over-gaza-and-green-policies |title=Labour membership falls by 23,000 over Gaza and green policies |first=Toby |last=Helm |work=The Guardian |date=30 March 2024|access-date=30 March 2024}}</ref> | 0,54% {{small|(2024)}} |- | 77. | [[Jaunā Labklājības partija]] | YRP | [[Attēls:Yeniden Refah Partisi logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2018|11|23}} | 365 767 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Yeniden Refah Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1481 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,43% {{Small|(2023)}} |- | 78. | [[Ķīnas Demokrātiskā līga]] | CDL | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1948|4|17}} | 356 900 {{small|(2023)}}<ref name="OfficialIntro2">{{tīmekļa atsauce |date=25 April 2012 |title= |script-title=zh:中国民主同盟简介 |trans-title=Introduction to the China Democratic League |url=http://www.dem-league.org.cn/mmgk/jianjie/11796.aspx |access-date=22 December 2017 |website=China Democratic League |publisher= |language=zh}}</ref> | 0,03% {{small|(2020)}} |- | 79. | [[Zaļā partija (Brazīlija)|Zaļā partija]] | PV | [[Attēls:PV Logo.svg|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1986|1|17}} | 351 011 <small>(2024)</small><ref name=":1 "/> | 0,16% <small>(2024)</small> |- | 80. | [[Demokrātu partija (Turcija, pašlaik)|Demokrtātu partija]] | DP | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2007|05|27}} | 342 256 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Demokrat Parti |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1114 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,4% {{small|(2023)}} |- | 81. | [[Demokrātiski Progresīvā partija]] | DPP | [[Attēls:The Democratic Progressive Party Logo.svg|75px]] | {{karogs|Taivāna}} | {{dat|1986|9|28}} | 335,643 {{small|(2014)}} | 1,43% {{small|(2014)}} |- | 82. | [[Uzbekistānas Liberāldemokrātiskā partija]] | OʻzLiDeP | [[Attēls:Logo of the Uzbekistan Liberal Democratic Party.svg|75px]] | {{karogs|Uzbekistāna}} | {{dat|2003|11|15}} | 324 881 <small>(2016)</small> | 1,01% {{small|(2016)}} |- | 83. | [[Demokrātiski Patriotiskā Tautas partija "Auyl"]] | AHDPP | | {{karogs|Kazahstāna}} | {{dat|2000|1|30}} | 298 564 {{small|(2021)}} | 1,60% {{small|(2021)}} |- | 84. | [[Jaunā Progresīvā partija (Puertoriko)|Jaunā Progresīvā partija]] | PNP | | {{karogs|Puertoriko}} | {{dat|1967|08|20}} | 297 998 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2020-09-02|title=Primarias del Partido Nuevo Progresista Gobernador Resultados Isla|trans-title=Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results|url=https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PNP_58/Escrutinio_90/index.html#es/default/GOBERNADOR_Resumen.xml|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921154306/https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PNP_58/Escrutinio_90/index.html|archive-date=2020-09-21|access-date=2022-03-12|website=Puerto Rico State Commission on Elections|language=es}}</ref> | 9,07% {{small|(2020)}} |- | 85. | [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] | LDPR | [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|1992|4|18}} | 295 018 {{small|(2019)}}<ref>[https://ldpr.ru/party/ Партия] — ЛДПР // архивировано [https://web.archive.org/web/20190306183027/https://ldpr.ru/party/ 06.03.2019]</ref> | 0,20% {{small|(2019)}} |- | 86. | [[Kanādas Liberālā partija]] | LPC | [[Attēls:Liberale Partei Kanadas Logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|1861|7|1}} | 294 002 {{small|(2013)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/news/politics/300000-eligible-to-vote-in-federal-liberal-leadership-race-party/article9336372/|title=300,000 eligible to vote in federal Liberal leadership race: Party|newspaper=The Globe and Mail|date=6 March 2013|last1=Galloway|first1=Gloria}}</ref> | 0,83% {{small|(2013)}} |- | 87. | [[Sociālisma un Brīvības partija]] | PSOL | | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|2004|6|6}} | 291 344 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,14% <small>(2024)</small> |- | 88. | [[Mongolijas Tautas partija]] | MPP | [[Attēls:Logo of the Mongolian People's Party.svg|75px]] | {{karogs|Mongolija}} | {{dat|1921|6|25}} | 287 283 {{small|(2023)}} | 8,90% {{small|(2023)}} |- | 89. | [[Nacionālā Liberālā partija]] | PNL | [[Attēls:National Liberal Party Romania.png|70px]] | {{karogs|Rumānija}} | {{dat|1875|5|24}} | 253 895 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thenewfederalist.eu/top-30-partide-politice-din-romania|title=Top 30 partide politice din România|work=The New Federalist|last=Matache|first=Narcis George|date=3 May 2018|language=ro}}</ref> | 1,3% {{small|(2018)}} |- | rowspan=2 | 90. | [[Japānas Komunistiskā partija]] | JCP | [[Attēls:Flag of JCP.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|1922|7|15}} | 250 000 {{small|(2024)}}<ref name="NHK 19 Jan 2024">{{ziņu atsauce |date=19 January 2024 |title=Kyōsantō tōin genshō susumu naka josei-hatsu no iin-chō de tōsei kaifuku dekiru ka kadai |script-title=ja:共産党 党員減少進む中 女性初の委員長で党勢回復できるか課題 |trans-title=As the Communist Party's membership continues to decline, can the first female chairperson help restore the party's strength? |url=https://www3.nhk.or.jp/news/html/20240119/k10014326281000.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718060418/https://www3.nhk.or.jp/news/html/20240119/k10014326281000.html |archive-date={{dat|2024|07|18||bez}} |work=[[NHK]] |access-date={{dat|2024|12|14||bez}}}}</ref> | 0,2% {{small|(2024)}} |- | [[Kongoliešu darba partija]] | PCT | [[Attēls:Roundel of the Republic of the Congo (1970–1992).svg|70px]] | {{karogs|Kongo Republika}} | {{dat|1969|12|29}} | 250 000 <small>(2005)</small><ref name="Direction">Emmanuel Mbengue, [http://www.brazzaville-adiac.com/index.php?action=depeche&dep_id=14235&oldaction=liste&regpay_id=0&them_id=0&cat_id=1&ss_cat_id=0&LISTE_FROM=0&select_month=0&select_year=0 "La direction du Parti Congolais du Travail s'ouvre aux jeunes et aux femmes"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120223211800/http://www.brazzaville-adiac.com/index.php?action=depeche&dep_id=14235&oldaction=liste&regpay_id=0&them_id=0&cat_id=1&ss_cat_id=0&LISTE_FROM=0&select_month=0&select_year=0|date=23 February 2012}}, ''Les Dépêches de Brazzaville'', 30 December 2006.</ref> | 7,06% {{small|(2005)}} |- | 92. | [[Darba partija (Meksika)|Darba partija]] | PT | [[Attēls:Worker's Party logo (Mexico).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1990|12|08}} | 249 384 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,20% {{small|(2020)}} |- | 93. | ''[[Avante]]'' | | [[Attēls:Avante 70 (Brasil) logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1989||}} | 246 757 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,12% <small>(2024)</small> |- | 94. | [[ASV Zaļā partija]] | GPUS | [[Attēls:Green Disc.svg|75px]] | {{USA}} | {{dat|2001}} aprīlī | 246 377 {{Small|(2020)}}<ref name=":2"/><ref name=":0" /> | 0,07% {{small|(2020)}} |- | 95. | [[Laimes partija]] | SP SAADET | [[Attēls:Saadet Partisi Logo.svg|75px]] | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2001|7|20}} | 243 312 {{small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=5 January 2023 |title=Saadet Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1167 |archive-url= |archive-date= |access-date=13 March 2023 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=Court of Cassation (Turkey) |language=tr}}</ref> | 0,29% {{small|(2023)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=4 January 2024 |title=Saadet Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1167 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> |- | 96. | [[Republikāņu partija (Francija)|Republikāņu partija]] | LR | [[Attēls:Les Républicains - logo (France, 2015-2023).svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2015|5|30}} | 234 556 {{small|(2017)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.fr/2017/12/10/presidence-des-republicains-a-la-mi-journee-la-participation-a-de-quoi-satisfaire-laurent-wauquiez_a_23302679/|website=huffingtonpost.fr|date=10 December 2017|title=Présidence des Républicains: à 17 heures, la participation a de quoi satisfaire Laurent Wauquiez|language=fr}}</ref> | 0,36% {{small|(2017)}} |- | 97. | [[Nacionālā Rīcības partija]] | PAN | [[Attēls:PAN logo (Mexico).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1939|09|16}} | 234 450 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> |0,19% {{small|(2020)}} |- | 98. | [[Pilsoņu kustība (Meksika)|Pilsoņu kustība]] | MC | [[Attēls:Logo Partido Movimiento Ciudadano (México).svg|70px]] | {{karogs|Meksika}} | {{dat|1998|8|1}} | 229 474 {{small|(2020)}}<ref name="Mexico"/> | 0,18% {{small|(2020)}} |- | 99. | [[Ķīnas Nacionālā demokrātiskā būvniecības asociācija]] | CNDCA | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1955|3|22}} | 228 318 {{small|(2023)}}<ref name=":122">{{tīmekļa atsauce |title=中国民主建国会简介 |trans-title=Introduction to the China National Democratic Construction Association |url=https://www.cndca.org.cn/mjzy/mjgk/mjjj/516423/index.html |access-date=15 October 2024 |website=China National Democratic Construction Association}}</ref> | 0,02% {{small|(2023)}} |- |rowspan="2"|100. | [[Horvatu Demokrātiskā savienība]] | HDZ | [[Attēls:HDZ logo.svg|75px]] | {{karogs|Horvātija}} | {{dat|1989|6|17}} | ~220 000 {{small|(2017)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://vijesti.hrt.hr/343572/plenkovic-zapocinjemo-novo-poglavlje|title=Plenković: Započinjemo novo poglavlje - HDZ će postati središnja snaga razvoja Hrvatske|date=17 July 2016|work=Hrvatska radiotelevizija|language=hr}}</ref> | 5,33% {{small|(2017)}} |- | [[Dienvidāfrikas Komunistiskā partija]] | SACP | [[Attēls:Emblem of the South African Communist Party.svg|70px]] | {{karogs|Dienvidāfrika}} | {{dat|1921|2|12}} | 220 000 {{small|(2015)}}<ref>{{ziņu atsauce|url=https://theconversation.com/why-communism-appears-to-be-gaining-favour-in-south-africa-45063|title=Why communism appears to be gaining favour in South Africa|last=Kotze|first=Dirk|work=The Conversation|access-date=24 May 2020|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20171222052257/https://theconversation.com/why-communism-appears-to-be-gaining-favour-in-south-africa-45063|archive-date=22 December 2017}}</ref> | 0,4% {{small|(2015)}} |- | 102. | [[Demokrātiskā Tautas partija (Puertoriko)|Demokrātiskā Tautas partija]] | PPD | | {{karogs|Puertoriko}} | {{dat|1938|07|22}} | 218 900 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2020-09-04|title=Primarias del Partido Popular Democrático Gobernador Resultados Isla|trans-title=Primaries of the New Progressive Party Governor Island Results|url=https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PPD_57/Escrutinio_91/index.html#es/default/GOBERNADOR_Resumen.xml|archive-url=https://web.archive.org/web/20201015191030/https://primarias2020.ceepur.org/PRIMARIAS_LOCALES_2020_PPD_57/Escrutinio_91/index.html|archive-date=2020-10-15|access-date=2022-03-12|website=Puerto Rico State Commission on Elections|language=es}}</ref> | 6,66% {{small|(2020)}} |- | 103. | [[Nacionālā Mobilizācijas partija]] | PMN | [[Attēls:PMN logo.svg|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1984|4|21}} | 212 899 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,1% <small>(2024)</small> |- | 104. | [[Akadēmiskā sabiedrība]] | JS | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1945|9|3}} | 211 738 {{small|(2023)}}<ref name=":12">{{tīmekļa atsauce |title=九三学社简介 |trans-title=Introduction to Jiusan Society |url=http://www.93.gov.cn/bsjs-jsjj/#:~:text=%E4%B9%9D%E4%B8%89%E5%AD%A6%E7%A4%BE%E7%AE%80%E5%8F%B2-,%E4%B9%9D%E4%B8%89%E5%AD%A6%E7%A4%BE%E6%98%AF%E4%BB%A5%E7%A7%91%E5%AD%A6%E6%8A%80%E6%9C%AF%E7%95%8C%E9%AB%98%E3%80%81%E4%B8%AD%E7%BA%A7%E7%9F%A5%E8%AF%86%E5%88%86%E5%AD%90,%E6%88%98%E4%BA%89%E8%83%9C%E5%88%A9%E8%80%8C%E5%8F%96%E5%90%8D%E3%80%82 |access-date=5 December 2023 |website=Jiusan Society}}</ref> | 0,01% {{small|(2019)}} |- | 105. | [[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]] | TDP | [[Attēls:TDP logo.svg|70px]] | {{karogs|Turkmenistāna}} | {{dat|1991|12|16}} | 211 000 {{small|(2019)}} | 3,50% {{small|(2019)}} |- | 106. | [[Rīcība (Brazīlija)|Rīcība]] | | [[Attēls:Logomarca do Partido Agir.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1985|7|11}} | 200 860 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 107. | [[Ķīnas Demokrātijas veicināšanas partija]] | CAPD | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1945|12|30}} | 200 000 {{small|(2023)}}<ref name=":123">{{tīmekļa atsauce |title=中国民主促进会简介 |trans-title=Introduction to the China Association for Promoting Democracy |url=https://www.mj.org.cn/mjgk/mjjj/201911/t20191115_2685.htm |access-date=15 October 2024 |website=China Association for Promoting Democracy}}</ref> | 0,01% {{small|(2023)}} |- | 108. | [[Tautas rīcība (Peru)|Tautas rīcība]] | AP | [[Attēls:Acción Popular.png|70px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|1956|7|7}} | 194 472 {{small|(2020)}} | 0,59% {{small|(2020)}} |- | 109. | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] | SNSD | [[Attēls:Savez nezavisnih socijaldemokrata logo.svg|70px]] | {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} | {{dat|1996|3|10}} | 192 707 {{small|(2019)}}<ref>{{ziņu atsauce|last1=Popadić|first1=Slobodan|date=5 March 2019|title=SNSD slavi 23. rođendan, Dodik: Republika Srpska je epicentar našeg djelovanja|url=https://srpskainfo.com/snsd-slavi-23-rodjendan-dodik-republika-srpska-je-epicentar-naseg-djelovanja/|language=sr-ba|work=Srpskainfo|access-date=30 July 2020}}</ref> | 5,64% {{small|(2019)}} |- | 110. | [[Ķīnas Zemnieku un Strādnieku Demokrātiskā partija]] | CPWDP | [[Attēls:Flag of Fujian People's Government.svg|75px]] | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1930|8|9}} | 192 000 {{small|(2022)}}<ref name=":04">{{ziņu atsauce |date=7 December 2022 |title=新闻背景：中国农工民主党 |trans-title=News background: Chinese Peasants and Workers Party |url=http://www.news.cn/2022-12/13/c_1129203449.htm |access-date=5 December 2023 |work=[[Xinhua News Agency]]}}</ref> | 0,01% {{small|(2022)}} |- | 111. | [[Laosas Tautas Revolucionārā partija]] | LPRP | [[Attēls:LPRP logo.svg|75px]] | {{karogs|Laosa}} | {{dat|1955|3|22}} | 191 700 {{small|(2011)}} | 3% {{small|(2011)}} |- | 112. | [[Kristīgo Demokrātija (Brazīlija)|Kristīgo Demokrātija]] | DC | [[Attēls:Christian Democracy (Brazil) logo.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1995|3|30}} | 185 258 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 113. | [[Radīt iespējas]] | CREO | [[Attēls:Política de Ecuador - Movimiento CREO Logo 2021.svg|60px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|2012|8|20}} | 184 299 {{small|(2016)}} | 1,11% {{small|(2016)}} |- | 114. | [[Demokrātiski kreisie (Ekvadora)|Demokrātiski kreisie]] | ID | [[Attēls:Izquierda democratica 2018.png|70px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1970}} | 184 284 {{small|(2016)}} | 1,11% {{small|(2016)}} |- | 115. | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija]] | SPÖ | [[Attēls:Logo SPÖ.svg|70px]] | {{karogs|Austrija}} | {{dat|1889|1|1}} | 180 000 {{small|(2017)}}<ref name="Austria"/> | 2,04% {{small|(2017)}} |- | 116. | [[Spānijas Sociālistiskā Strādnieku partija]] | PSOE | [[Attēls:Logotipo del PSOE.svg|70px]] | {{karogs|Spānija}} | {{dat|1879|5|2}} | 178 651 {{small|(2019)}}<ref>Juan Manuel Romero: [https://www.elconfidencial.com/espana/2019-11-23/resultados-consulta-psoe-militantes-preacuerdo-up_2349744/ Las bases dan un sí masivo a Sánchez (92%) para atar el pacto con UP y negociar con ERC] El Confidencial, 23 November 2019.</ref> | 0,38% {{small|(2019)}} |- | 117. | [[Demokrātu partija (Taizeme)|Demokrātu partija]] | DP | | {{karogs|Taizeme}} | {{dat|1946|4|6}} | 178 095 {{small|(2021)}} | 0,25% {{small|(2021)}} |- | 118. | ''[[Belaya Rus]]'' (nereģistrēta) | | [[Attēls:Logo of the Belaya Rus (2022).svg|70px]] | {{karogs|Baltkrievija}} | {{dat|2007|11|17}} | 178 000 {{small|(2018)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |author= |date=19 January 2018 |title=Съезд "Белой Руси": новый председатель, но прежний статус |url=http://ont.by/news/our_news/y-beloj-rysi-novij-predsedatel-i-ystav-no-prezhnij-statys |access-date=6 February 2018 |publisher=ОНТ |archive-date={{dat|2018|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180119220945/http://ont.by/news/our_news/y-beloj-rysi-novij-predsedatel-i-ystav-no-prezhnij-statys }}</ref> | 0,19% {{small|(2018)}} |- | 119. | [[Pilsoņu Revolucionārā kustība]] | RC | | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|2016|8|18}} | 174 700 <small>(2016)</small> | 1,06% <small>(2016)</small> |- | 120. | [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | Con | | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|1834|7|23}} | 172 437 {{small|(2022)}}<ref>{{cite news |last= Wheeler |first= Brian |date= 5 September 2022 |title= Tory membership figure revealed |url= https://www.bbc.co.uk/news/live/uk-politics-62760180?pinned_post_locator=urn:asset:343a0159-4b24-498a-86d8-79ceb11e434b&pinned_post_asset_id=6315ef435406b91fca2cd224&pinned_post_type=share |work= BBC News |access-date= 5 September 2022}}</ref> | 0,26% {{small|(2022)}} |- | 121. | [[Sociālkristīgā partija (Ekvadora)|Sociālkristīgā partija]] | PSC | [[Attēls:Partido Social Cristiano 01.svg|75px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1951|11|13}} | 164 629 {{small|(2016)}} | 1,00% {{small|(2016)}} |- | 122. | [[Aliance Progresam (Peru)|Aliance Progresam]] | APP<br />A | [[Attēls:Alianza para el Progreso Peru.svg|75px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|2001|12|08}} | 161 859 <small>(2020)</small> | 0,49% <small>(2020)</small> |- | rowspan=2 | 123. | [[Itālijas brāļi]] | FdI | | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2012|12|17}} | 160 000 {{small|(2017)}} | 0,26% {{small|(2017)}} |- | [[Krievijas Komunistiskā partija]] | CPRF | [[Attēls:КПРФ Logo.svg|70px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|1993|2|14}} | 160 000 {{small|(2015)}}<ref>[http://cprf.ru/about-us/ "About Us"].</ref> | 0,11% {{small|(2015)}} |- | 125. | [[Pačakutikas daudznacionālās vienotības kustība - Jauna valsts]] | MUPP | [[Attēls:Pachakutik.svg|75px]] | {{karogs|Ekvadora}} | {{dat|1995|11|1}} | 159 961 <small>(2016)</small> | 0,97% <small>(2016)</small> |- | 126. | [[Ķīnas Nacionālās partija Revolucionārā komiteja]] | RCCK | | {{karogs|Ķīna}} | {{dat|1948|01|01}} | 158 000 {{small|(2023)}}<ref>{{ziņu atsauce |date=11 December 2022 |title=Zheng Jianbang elected chairman of Chinese KMT Revolutionary Committee |url=https://english.news.cn/20221211/94c576cbc8b847149e615c504896804d/c.html |access-date=2022-12-27 |work=[[Xinhua News Agency]]}}</ref> | 0,01% {{small|(2023)}} |- | rowspan="2"|127. | [[Demokrātiskā partija (Mongolija)|Demokrātskā partija]] | DP | [[Attēls:Democratic Party of Mongolia logo.png|75px]] | {{karogs|Mongolija}} | {{dat|1990}} | 150 000 {{small|(2020)}} | 4,47% {{small|(2020)}} |- | [[Nacionāli Demokrātiskā partija]] | RPP | [[Attēls:Rppnepalflagnewversion.png|center|75x75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|1990|05|29}} | 150 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=जनाधार बलियो बनाउँदै दल : कुन राजनीतिक दलका कति कार्यकर्ता ?|url=https://lokaantar.com/story/165152/2021/12/8/press/news-|access-date=8 December 2021|website=Lokaantar|language=Nepali}}</ref> | 0,57% {{small|(2021)}} |- | 129. | [[Brazīlijas Darba atjaunošanas partija]] | PRTB | [[Attēls:PRTB-LOGO-04-1024x393.png|center|75px]] | {{karogs|Brazīlija}} | {{dat|1994|11|27}} | 147 716 <small>(2024)</small><ref name=":1" /> | 0,07% <small>(2024)</small> |- | 130. | [[Demokrātijas un Progresa partija]] | DEVA | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|2020|3|9}} | 146 820 {{Small|(2024)}}<ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Demokrasi ve Atılım Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1597/demokrasi-ve-atilim-partisi |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,17% {{Small|(2023)}} |- | 131. | [[Nepālas Komunistiskā partija (Apvienotie sociālisti)]] | CPN (US) | [[Attēls:Flag of the CPN (Unified Socialist).svg|center|75px]] | {{karogs|Nepāla}} | {{dat|2021|8|18}} | 136 000 {{small|(2023)}} | 0,47% {{small|(2023)}} |- | rowspan="2"| 132. | [[Bavārijas Kristīgi Sociālā savienība]] | CSU | [[Attēls:CSU Logo since 2016.svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1945||}} | 140 000 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/politik/deutschland/sensationelles-wachstum-gruene-feiern-mitglieder-rekord-auch-zwei-andere-parteien-koennen-zulegen_id_10904501.html|title=Grüne feiern Mitglieder-Rekord – auch zwei andere Parteien können zulegen|work=focus|date=7 July 2019|access-date=5 August 2019|archive-date={{dat|2021|11|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211122074342/https://www.focus.de/politik/deutschland/sensationelles-wachstum-gruene-feiern-mitglieder-rekord-auch-zwei-andere-parteien-koennen-zulegen_id_10904501.html}}</ref> | 0,17% {{small|(2019)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Vācija|Vācijā]]}} ---- 1,07% {{small|(2019)}}{{refn|group=lower-alpha|[[Bavārija|Bavārijā]]}} |- | [[Tiesību un Brīvību kustība]] | DPS | [[Attēls:Logo Hak ve Özgürlükler Hareketi.png|75x75px]] | {{karogs|Bulgārija}} | {{dat|1990|1|4}} | 140 000 {{small|(2018)}} | 1,99% {{small|(2018)}} |- | 134. | [[Nacionalistisko Republikāņu aliance]] | ARENA | [[Attēls:ARENA Logo.jpg|75px]] | {{karogs|Salvadora}} | {{dat|1981|9|30}} | 127 543 {{small|(2019)}}<ref name="membership">{{tīmekļa atsauce|url=https://historico.elsalvador.com/historico/635411/padron-de-afiliados-de-arena-bajaria-de-127543-a-60000.html|title=Padrón de Afiliados de ARENA Bajaría de 127,543 a 60,000|trans-title=Register of ARENA Affiliates Could Drop from 127,543 to 60,000|first1=Eugenia|last1=Velásquez|date=29 August 2019|access-date=9 January 2023|language=es|work=El Salvador.com}}</ref> | 1,92% {{small|(2019)}} |- | 135. | ''[[Likud]]'' | | [[Attēls:Likud Logo.svg|75px]] | {{karogs|Izraēla}} | {{dat|1988||}} | 125 000 {{small|(2012)}} | 1,57% {{small|(2012)}} |- | 136. | [[Sociālistiskā partija (Argentīna)|Sociālistiskā partija]] | PS | [[Attēls:Logo Partido Socialista Argentina.png|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|1896|6|28}} | 124 934 {{small|(2012)}}<ref>[http://www.pjn.gov.ar/Publicaciones/00002/00058378.Pdf Estadística de Afiliados, Primer Semestre 2012] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118051511/http://www.pjn.gov.ar/Publicaciones/00002/00058378.Pdf|date=18 January 2013}}, Registro Nacional de Afiliados a los Partidos Políticos, Cámara Nacional Electoral.</ref> | 0,03% {{small|(2012)}} |- | 137. | [[Jaunā Demokrātiskā partija]] | NDP | [[Attēls:Orange NDP logo English.svg|75px]] | {{karogs|Kanāda}} | {{dat|1961|8|3}} | 124 620 {{small|(2017)}} | 0,34% {{small|(2017)}} |- | 138. | [[Ziemeļu līga]] | LN | | {{karogs|Itālija}} | {{dat|1989|12|4}} | 122 000 {{small|(2013)}}<ref>G. Passarelli — D. Tuorto, ''Lega & Padania. Storie e luoghi delle camicie verdi'', il Mulino.</ref> | 0,2% {{small|(2013)}} |- | 139. | [[Mēs esam Peru]] | SP | [[Attēls:Logo Partido Democrático Somos Perú.svg|75px]] | {{karogs|Peru}} | {{dat|1997|9|11}} | 121 577 {{small|(2020)}} | 0,37% {{small|(2020)}} |- | 140. | [[Konstitūcijas partija (ASV)|Konsitūcijas partija]] | CP | [[Attēls:Constitution Party (USA) eagle icon.png|center|75px]] | {{USA}} | {{dat|1991||}} | 118 088 <small>(2020)</small><ref name=":2" /><ref name=":0" /> | 0,04% {{small|(2020)}} |- | 141. | [[Apvienotais Nacionālais kongress]] | UNC | style="text-align:center;" |[[Attēls:UNCFlag.png|75px]] | {{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} | {{dat|1989|04|04}} | 120 000 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=120,000 UNC members can vote Sunday|url=https://www.cnc3.co.tt/120000-unc-members-can-vote-sunday/|access-date=4 December 2020|website=CNC3|language=en-US|archive-date={{dat|2021|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925025617/https://www.cnc3.co.tt/120000-unc-members-can-vote-sunday/}}</ref> | 8,78% {{small|(2020)}} |- | 142. | [[Republikāņu solijums]] | PRO | [[Attēls:Propuesta Republicana.svg|75px]] | {{karogs|Argentīna}} | {{dat|2010|6|3}} | 115 481 <small>(2016)<ref name=":0" /></small> | 0,26% {{small|(2016)}} |- | 143. | [[Piecu Zvaigžņu kustība]] | M5S | [[Attēls:M5S logo 2050.svg|70px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2009|10|4}} | 115 372 {{small|(2019)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ilblogdellestelle.it/2019/08/la-verita-sul-voto-su-rousseau-le-10-fake-news-a-cui-non-credere.html|title=La verità sul voto su Rousseau. Le 10 fake news a cui non credere|publisher=ilblogdellestelle.it|date=31 August 2019|access-date=4 September 2019}}</ref> | 0,19% {{small|(2019)}} |- | 144. | [[Japānas Konstitucionāli demokrātiskā partija]] | CDP CDPJ | [[Attēls:新・立憲民主党 ロゴ.svg|75px]] | {{karogs|Japāna}} | {{dat|2017|10|3}} | 114 839 <small>(2024)</small><ref name="Membership">{{tīmekļa atsauce |date=2024-08-26 |title=立民代表選、党員・協力党員11万人に投票権 合計740ポイントの争奪戦に |url=https://www.sankei.com/article/20240826-O6QD6XOIORNVHO2VEXHTIPDICQ/ |accessdate=2024-08-26 |publisher=産経新聞}}</ref> | 0,09% <small>(2024)</small> |- | 145. | [[Lielā Turcijas vienotības partija]] | BBP BÜYÜK BİRLİK | | {{karogs|Turcija}} | {{dat|1993|1|29}} | 112 277 <small>(2024)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |date=4 January 2024 |title=Büyük Birlik Partisi |url=https://www.yargitaycb.gov.tr/icerik/1106 |access-date=17 February 2024 |website=Türkiye Cumhuriyeti Yargıtay Cumhuriyet Başsavcılığı |publisher=[[Court of Cassation (Turkey)|Court of Cassation]] |language=tr}}</ref> | 0,13% <small>(2023)</small> |- | 146. | [[Albānijas Sociālistiskā partija]] | PS | [[Attēls:Partia Socialiste.svg|60px]] | {{karogs|Albānija}} | {{dat|1991|6|13}} | 112 000 {{small|(2021)}} | 3,94% {{small|(2021)}} |- | 147. | [[Tunisijas balss]] | NT | [[Attēls:Nidaa Tounes Logo.svg|70px]] | {{karogs|Tunisija}} | {{dat|2012|6|16}} | 110 000 {{small|(2014)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.leaders.com.tn/article/l-interview-integrale-de-beji-caid-essebsi-a-leaders-j-irai-jusqu-au-bout?id=14929|title=L'interview intégrale de Béji Caïd Essebsi à Leaders : J'irai jusqu'au bout!|date=1 September 2014|access-date=24 December 2014|language=fr}}</ref> | 1% {{small|(2014)}} |- | rowspan="2" |148. | ''[[Forza Italia]]'' | FI | [[Attēls:Logo Forza Italia.svg|75px]] | {{karogs|Itālija}} | {{dat|2013|12|16}} | 106 000 {{small|(2015)}} | 0,18% {{small|(2015)}} |- | ''[[Reconquête]]'' | R! | [[Attēls:Logo du parti Reconquête.svg|75px]] | {{karogs|Francija}} | {{dat|2021|12|5}} | 106 000 {{small|(2022)}} | 0,16% {{small|(2022)}} |- | 150. | [[Nacionālā Tautas kustība]] | PNM | | {{karogs|Trinidāda un Tobāgo}} | {{dat|1955|6|22}} | 105 894 <small>(2022)</small> | 6,92% {{small|(2022)}} |- | 151. | [[Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija – Irākas reģionā]] | Ba'ath | [[Attēls:Flag of the Ba'ath Party.svg|75px]] | {{karogs|Irāka}} | {{dat|1968|7|17}} | 102 900 {{small|(2019)}} | 0,26% {{small|(2019)}} |- | 152. | [[Mieru Luhanskai]] | | [[Attēls:Logo of the Peace for Lugansk Region.svg|75px]] | {{karogs|Luhanskas Tautas Republika}} | {{dat|2014|10|6}} | vairāk kā 102 000 {{small|(2019)}} | 6,97% {{small|(2019)}} |- | 153. | [[Apvienība 90./Zaļie]] | B90/Grüne<br />Grüne | [[Attēls:Bündnis 90 - Die Grünen Logo (transparent).svg|75px]] | {{karogs|Vācija}} | {{dat|1993|5|14}} | 101 561 {{small|(2020)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tagesschau.de/inland/gruene-mitglieder-103.html|title=Parteimitglieder: Grüne knacken 100.000er-Marke|publisher=Tagesschau|date=27 April 2020}}</ref> | 0,12% {{small|(2020)}} |- | 154. | [[Polijas zemnieku partija]] | PSL | [[Attēls:Polnische_Bauernpartei_(PSL)_Logo.svg|75px]] | {{karogs|Polija}} | {{dat|1895||}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.psl.pl/historia/|title=Historia Polskiego Stronnictwa Ludowego|website=Polskie Stronnictwo Ludowe|language=pl-PL|access-date=1 April 2020}}</ref> | 101 000 <small>(2020)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2020-02-01/ilu-czlonkow-maja-polskie-partie-liczba-zapisanych-do-pis-wzrosla-dwukrotnie/|title=Ilu członków mają polskie partie? Liczba zapisanych do PiS wzrosła dwukrotnie - Polsat News|website=polsatnews.pl|language=pl|access-date=1 April 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=polsatnews.pl|url=https://www.facebook.com/polsatnewspl|website=[[Facebook|Facebook.com]]|access-date=3 May 2022}}</ref> | 0,27% {{small|(2020)}} |- | rowspan="8"| 155. | [[Serbijas Sociālistiskā partija]] | SPS | [[Attēls:Logo of the Socialist Party of Serbia.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|1990|7|17}} | 100 000 <small>(2019)</small> | 1,45% {{small|(2019)}} |- | [[Serbija apvienotā pensionāru, zemnieku un proletāriešu partija - Solidaritātei un Taisnīgumam]] |PUPS — Solidarity and Justice | [[Attēls:PUPS Logo.svg|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|2005|5|10}} | 100 000 <small>(2015)</small> | 1,41% {{small|(2015)}} |- | [[Serbijas Jaunā Demokrātiskā partija]] | NDSS | [[Attēls:Logo of the New Democratic Party of Serbia.png|75px]] | {{karogs|Serbija}} | {{dat|1992|7|26}} | 100 000 <small>(2011)</small><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.blic.rs/Vesti/Politika/298889/Partijsku-knjizicu-ima-vise-od-milion-gradjana|title=Partijsku knjižicu ima više od milion građana|publisher=Blic|language=sr|date=30 December 2011}}</ref> | 1,38% {{small|(2011)}} |- | [[Brīvā Ēģiptiešu partija]] | FEP | [[Attēls:Party logo.jpg|75px]] | {{karogs|Ēģipte}} | {{dat|2011|4|3}} | 100 000 {{small|(2011)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Liberal Egyptian party secures 100,000 members|agency=Reuters|date=25 August 2011|url=http://www.jpost.com/Breaking-News/Liberal-Egyptian-party-secures-100000-members|access-date=16 December 2013}}</ref> | 0,12% {{small|(2011)}} |- | ''[[PDP–Laban]]'' | PDP-Laban | [[Attēls:PDP-Laban logo.svg|75px]] | {{karogs|Filipīnas}} | {{dat|1983|2|6}} | 100 000 {{small|(2021)}}<ref>{{tīmekļa atsauce|title=PDP-Laban willing to accept Bongbong Marcos|date=6 August 2021|url=https://newsinfo.inquirer.net/1469941/pdp-laban-open-to-have-bongbong-marcos-as-member|publisher=Philippine Daily Inquirer|access-date=6 August 2021}}</ref> | 0,09% {{small|(2021)}} |- | [[Nākotnes Krievija]] | | [[Attēls:Russia of the Future logo.svg|75px]] | {{karogs|Krievija}} | {{dat|2012|12|15}} | 100 000 {{small|(2020)}}<ref>{{ziņu atsauce|author=Tonya Samsonova|url=https://partyprogress.org/|script-title=ru:Партия Прогресса|language=ru|access-date=24 January 2021|archive-date=19 January 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210119222033/https://partyprogress.org/}}</ref> | 0,07% {{small|(2020)}} |- | [[Sīrijas Sociālnacionalistiskā partija]] | SSNP | [[Attēls:Logo of the Syrian Social Nationalist Party.svg|70px]] | {{karogs|Sīrija}} | {{dat|1932|11|16}} | 100 000 {{small|(2016)}} | 0,58% {{small|(2016)}} |- | [[Reformu partija (Apvienotā Karaliste)|Reformu partija]] | | [[Attēls:Reform UK Party Ballot Logo.png|center|75px]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | {{dat|2018|11|23}} | 100 000 {{small|(2024)}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Horton |first1=Harry |title='People want something different': How Farage's Reform UK has soared to 100,000 members |url=https://www.itv.com/news/2024-11-28/people-want-something-different-how-reform-uk-has-soared-to-100000-members |access-date=1 December 2024 |publisher=ITV |date=28 November 2024}}</ref> | 0,15% {{small|(2024)}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Politika]] 8avq0snzuiqhym2vjtoldqsvjyob6v5 0 545586 4547931 4474863 2026-11-10T19:27:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547931 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gunārs Upenieks | attēls = Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg | apraksts = Gunārs Upenieks 2019. gadā | att_izm = 275px | amats = [[Krāslavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Krāslavas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = [[2005]]. gada [[marts]] | term_beigas = {{dat|2006|11|21|N}} | prezidents = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | vietnieks = | priekštecis = [[Jānis Tračums]] | pēctecis = [[Mečislavs Lukša]] | term_sākums2 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas2 = | prezidents2 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Mečislavs Lukša]] | pēctecis2 = | amats3 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = | term_beigas3 = | prezidents3 = | premjers3 = | vietnieks3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krāslavas rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Krāslava}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Gunārs Upenieks''' (dzimis {{dat|1964|02|12}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]] un politiķis, pašreizējais [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs. Šo amatu viņš ieņem kopš 2009. gada jūnija, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī no 2005. gada marta līdz 2006. gada 21. novembrim. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. G. Upenieks nāk no [[Aulejas pagasts|Aulejas pagasta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://aulejasbiblioteka.blogspot.com/2014/02/aulejas-novadnieks-gunars-upenieks.html|title=AULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKA: Aulejas novadnieks Gunārs Upenieks|website=AULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKA|access-date=2025-01-08|date=2014. gada 20. febr.}}</ref> Viņš ir absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāte|Agronomijas fakultāti]]. == Politiskā darbība == [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada pašvaldību vēlēšanās]] G. Upenieks tika ievēlēts [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] padomē un ievēlēts par rajona padomes priekšsēdētāju. Bija [[Latgales Demokrātiskā partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2887|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-01-08|archive-date=2024-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240919142845/https://latgalesdati.du.lv/persona/2887}}</ref> 1997. gadā viņš kļuva par Krāslavas rajona padomes izpilddirektoru. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Krāslavas pilsēta]]s domē, pārstāvot [[Tautas partija]]s sarakstu. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada vēlēšanās]] ievēlēts [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domē jau no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. 2006. gadā G. Upenieks kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Pēc tam atgriezies pašvaldības līmeņa politika, tiekot ievēlēts novada domē visās sekojošajās pašvldību vēlēšanās ([[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009]], [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017]], [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021]], [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025]]), vienmēr saglabājot arī Krāslavas novada domes priekšsēdētāja amatu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mečislavs Lukša]] | virsraksts = [[Krāslavas novads|Krāslavas novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = [[2009]]. gada [[jūnijs]] — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Tračums]] | virsraksts = | periods = [[2005]]. gada marts — {{dat|2006|11|21|N}} | pēc = [[Mečislavs Lukša]] }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{9. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Upenieks, Gunārs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] cgii09nvtauzz5ia8s1ck75zjgc425n 3 545759 4548005 3882919 2026-11-10T21:50:55Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Instanttequila]] uz [[Dalībnieka diskusija:Guoyi ma]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Instanttequila|Instanttequila]]" to "[[Special:CentralAuth/Guoyi ma|Guoyi ma]]" 3882919 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Instanttequila}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 10. jūlijs, plkst. 21.48 (EEST) q1xqjvycotq41ra0rcn0tnjmyjenvae 0 546583 4548010 4484030 2026-11-10T22:05:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548010 wikitext text/x-wiki '''Hibakuša''' ({{val|ja| 被爆者}}) ir no japāņu valodas ņemts apzīmējums [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|Hirosimas un Nagasaki atombumbu uzlidojumu]] upuriem. Hibakuša japāņu valodā nozīmē "sprādziena skarti cilvēki". Pēc 2014. gada 31. marta datiem vēl dzīvi bija 192 719 hibakušas (galvenokārt dzīvoja Japānā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ajw.asahi.com/article/behind_news/social_affairs/AJ201408060014|title=Hiroshima marks 69th anniversary of A-bombing - AJW by The Asahi Shimbun|website=web.archive.org|access-date=2023-07-22|date=2014-08-10|archive-date=2014-08-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20140810085226/http://ajw.asahi.com/article/behind_news/social_affairs/AJ201408060014}}</ref> Saskaņā ar Japānas valdības datiem 1% no tiem bija nopietnas [[Onkoloģija|onkoloģiskas]] saslimšanas, ko izraisīja radiācijas iedarbība pēc bombardēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.japantimes.co.jp/text/ed20070815a2.html |title=The Japan Times. Relief for A-bomb victims |access-date={{dat|2012|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120616045615/http://www.japantimes.co.jp/text/ed20070815a2.html }}</ref> Saskaņā ar likumu hibakušas statusam atbilst: * persona, kas sprādziena brīdī atradās dažu kilometru attālumā no epicentra; * persona, kas atrodās mazāk nekā divus kilometrus no epicentra divu nedēļu laikā pēc sprādziena; * personas, kas bijušas pakļautas radioaktīvo nokrišņu iedarbībai; * bērni, kas dzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā ietilpa kādā no iepriekš minētajām kategorijām. == Divreiz izdzīvojušie == Cilvēki, kuri cieta abu sprādzienu rezultātā, Japānā ir pazīstami kā '''nijū hibakuša'''. Šie cilvēki 1945. gada 6. augustā atradās [[Hirosima|Hirosimā]], un divu dienu laikā viņiem izdevās sasniegt Nagasaki. 2006. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "''Twice Bombed, Twice Survived: The Doubly Atomic Bombed of Hiroshima and Nagasaki''". Producenti atrada 165 cilvēkus, kuri bija abu sprādzienu upuri, un filma tika demonstrēta [[ANO|Apvienoto Nāciju Organizācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.columbia.edu/|title=Columbia News|website=news.columbia.edu|access-date=2023-07-22|language=en}}</ref> 2009. gada 24. martā Japānas valdība oficiāli atzina [[Cutomu Jamaguči]] (1916—2010) par dubultu hibakušu. Tika apstiprināts, ka Cutomu Jamaguči atradās 3 kilometrus no [[hipocentrs|nulles vietas]] Hirosimā, komandējuma laikā, kad notika kodolsprādziens. Viņš guva nopietnus apdegumus kreisajā sānā un pavadīja nakti Hirosimā. Viņš atgriezās savā dzimtajā pilsētā Nagasaki 8. augustā, dienu pirms bumbas nomešanas Nagasaki, un, meklējot savus radiniekus, tika pakļauts radioaktīvajam starojumam. Jamaguči bija pirmais oficiāli atzītais, kurš izdzīvoja abos sprādzienos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/|title=The Latest News from the UK and Around the World|website=[[Sky News]]|access-date=2023-07-22|language=en}}</ref> Cutomu Jamaguči nomira 93 gadu vecumā 2010. gada 4. janvārī no kuņģa vēža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/2010/WORLD/asiapcf/01/06/japan.bomb.victim.dies/index.html|title=Man who survived 2 atom bombs dies - CNN.com|website=www.cnn.com|access-date=2023-07-22|language=en}}</ref> == Upuru diskriminācija == Japānas valdība kopš 1957. gada īpaši atbalsta atomsprādziena upurus,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-no-cenzuras-lidz-uzklausisanai-starptautiska-limeni-petniece-par-hibakusam-atombumbas-spradzienu-izdzivojusajiem-japana.a609736/|title=No cenzūras līdz uzklausīšanai starptautiskā līmenī. Pētniece par hibakušām – atombumbas sprādzienu izdzīvojušajiem Japānā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-10|language=lv}}</ref> maksājot viņiem ikmēneša pabalstu un nodrošinot medicīnisko aprūpi. Taču viņi paši un viņu bērni saskaras ar nopietnām grūtībām ikdienā: viņus nelabprātāk neņem darbā, izvairās precēties, jo pastāv risks, ka bērni būs ar iedzimtām slimībām vai ģenētiskām novirzēm. Daļa hibakušu atteicās no valsts palīdzības un slēpa savas ārējās traumas, lai izvairītos no diskriminācijas.<ref name=":0" /> Par hibakušām ilgstoši izvairījās rakstīt lielie masu informācijas līdzekļi. Līdz 1952. gadam Japānā darbojās ASV cenzūra, kas izvairījās no atombumbu lietošanas sīkāka atspoguļojuma, bet pēc tam Japānas valdība centās veicināt iedzīvotāju skatu nākotnē, noklusējot pagātnes negācijas.<ref name=":0" /> == ''Atomic Bomb Casualty Commission'' - ABCC == ''Atomic Bomb Casualty Commission'' (Atombumbas upuru komisija) bija komisija, kas tika izveidota 1946. gadā saskaņā ar prezidenta [[harijs Trūmens|Harija S. Trūmena]] direktīvu. Komisijas vienīgais mērķis bija pētīt atombumbas sprādzienu pārdzīvojušos, jo tika uzskatīts, ka šāda iespēja varētu vairs nerasties līdz nākamajam pasaules karam.<ref name="Southard2015">[https://www.politico.eu/article/us-agency-discovered-the-atomic-bombs-effect-on-people-nagasaki/ How a secretive agency discovered the A-bomb’s effect]</ref><ref>[https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10371397.2019.1654854 The Origins of ‘Hibakusha’ as a Scientific and Political Classification of the Survivor]</ref> Tādēļ šī komisija pētīja hibakušas veselības stāvokli, bet nesniedza viņiem ārstēšanu. Amerikas līderi uzskatīja, ka hibakušas ārstēšana būtu atbildības atzīšana par viņu ievainojumiem. Tā rezultātā hibakuša jutās kā izmēģinājuma trusīši ABCC komisijas skatījumā.<ref name="Southard2015" /><ref>[https://www.politico.com/magazine/story/2015/08/atomic-bomb-anniversary-nagasaki-121179/ How a Secretive U.S. Agency Discovered the A-Bomb’s Effect on People]</ref><ref>[https://www.youtube.com/watch?v=6l-CP1qetyk For Whom does RERF Exist? －TSS Special Documentary for 75 Years Since the Atomic Bombing－ TSS-TV Co., Ltd.]</ref><ref>[https://mainichi.jp/english/articles/20170617/p2a/00m/0na/016000c Radiation research foundation to apologize for studying but not treating hibakusha]</ref> ABCC komisija pievērsās arī Nagasaki Nišijamas <!--西山--> rajonam. Starp sprādziena epicentru un Nišijamu atradās kalni, kas novērsa sprādziena siltuma un radiācijas tiešu nokļūšanu Nišijamā, tāpēc tur netika nodarīti tieši bojājumi. Tomēr radiācijas klātbūtne tika konstatēta radioaktīvo nokrišņu ietekmē. Tādēļ pēc kara tika veikti veselības pētījumi, neinformējot iedzīvotājus par to patieso mērķi.<ref name="NHK1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhk.jp/p/special/ts/2NY2QQLPM3/blog/bl/pneAjJR3gn/bp/pGrz5p1yMG/ |title=The Hidden Truth of the Initial A-bomb Surveys (Part 1) NHK |access-date={{dat|2024|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240221004801/https://www.nhk.jp/p/special/ts/2NY2QQLPM3/blog/bl/pneAjJR3gn/bp/pGrz5p1yMG/ }}</ref> Sākotnēji pētījumus Nišijamā veica ASV armija, bet vēlāk tos nodeva ABCC komisijai. Pāris mēnešus pēc atombombardēšanas Nišijamas iedzīvotājiem tika konstatēts būtisks balto asins šūnu skaita pieaugums. Dzīvniekiem pēc visa ķermeņa apstarošanas var attīstīties [[leikēmija]], tāpēc tika nolemts izpētīt, kas notiek ar cilvēkiem. Cilvēkiem tika arī diagnosticēts [[osteosarkoma]]s gadījums pēc radioaktīvu vielu norīšanas.<ref name="NHK1" /><ref name="TMA1">"Recommendations for Continued Study of the Atomic Bomb Casualties", Papers of James V. Neel, M.D., Ph.D. [https://archives.library.tmc.edu/ms-089 Manuscript Collection No. 89] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241211100054/https://archives.library.tmc.edu/ms-089 |date={{dat|2024|12|11||bez}} }} of the Houston Academy of Medicine, Texas Medical Center Library.</ref> Saskaņā ar ABCC komisijas ziņojumu, Nišijamas rajona iedzīvotāji, kuri nebija tieši cietuši no atombombardēšanas, bija ideāla grupa, lai novērotu atlikušās radiācijas ietekmi.<ref name="NHK1" /><ref name="TMA1" /> ASV turpināja pētniecību par atlikušo radiāciju pēc tam, kad Japāna bija kļuvusi neatkarīga, bet rezultāti nekad netika nodoti Nišijamas iedzīvotājiem.<ref name="NHK2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhk.jp/p/special/ts/2NY2QQLPM3/blog/bl/pneAjJR3gn/bp/pbWlL6vl7n/ |title=The Hidden Truth of the Initial A-bomb Surveys (Part 2) NHK |access-date={{dat|2024|12|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240221023226/https://www.nhk.jp/p/special/ts/2NY2QQLPM3/blog/bl/pneAjJR3gn/bp/pbWlL6vl7n/ }}</ref> Tā rezultātā pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāji turpināja nodarboties ar lauksaimniecību, un palielinājās leikēmijas pacientu skaits, kā arī vairāk cilvēku mira.<ref name="NHK2" /> Pēc atombombardēšanas japāņu zinātnieki vēlējās veikt pētījumus, lai palīdzētu izdzīvojušajiem hibakušām atgūties, bet [[Supreme Commander for the Allied Powers|SCAP]] nepieļāva japāņiem veikt pētījumus par atombumbas nodarīto kaitējumu.<ref name="NHK1" /> Īpaši stingri noteikumi līdz 1946. gadam noveda pie lielāka radiācijas izraisītu nāves gadījumu skaita pieauguma.<ref>NHK Special (2023). Atomic bomb initial investigation The hidden truth: Hayakawa Shobo pp. 124–125. (原爆初動調査 隠された真実 (ハヤカワ新書) NHKスペシャル取材班 (著) pp. 124–125.) ISBN 978-4-153-40012-2</ref> Ja hibakuša atteicās iziet rutīnas medicīniskos izmeklējumus, ABCC draudēja vest viņus uz kara tribunālu par kara noziegumiem. Turklāt, ja hibakuša nomira, ABCC personīgi apmeklēja viņu mājas un paņēma viņu ķermeņus uz autopsiju.<ref name="Shibata2021" /> ABCC komisija arī mēģināja paņemt nedzīvi dzimušu dvīņu ķermeņus izpētei.<ref>[https://mainichi.jp/english/articles/20191203/p2a/00m/0na/002000c Hibakusha: 2nd gen. Korean who met pope in Hiroshima vows to pass on A-bomb truth]</ref> Ir pieņemts, ka vismaz 1 500 orgāni tika nosūtīti uz ASV bruņoto spēku Patoloģijas institūtu Vašingtonā.<ref name="Shibata2021">[https://www.iwanami.co.jp/book/b559573.html プロデュースされた〈被爆者〉たち 岩波書店 柴田　優呼 pp121-122 ISBN:9784000614580]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://e.nagasaki.mapping.jp/ Nagasaki Archive] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118172005/http://e.nagasaki.mapping.jp/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} * [http://www.hbo.com/docs/programs/whitelightblackrain/index.html ''White Light/Black Rain'' official website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080605071917/http://www.hbo.com/docs/programs/whitelightblackrain/index.html |date=2008-06-05 }} (film) * [https://web.archive.org/web/20180808222937/http://www.geocities.jp/s20hibaku/voshn/index.html Voices of the survivors from Hiroshima and Nagasaki] * [http://www.inicom.com/hibakusha/ Voice of Hibakusha] "Eye-witness accounts of the bombing of Hiroshima" * [http://archives.cbc.ca/IDC-1-71-1794-12163/conflict_war/hiroshima/clip7 Hibakusha, fifteen years after the bomb] (CBC TV news report) * [https://web.archive.org/web/20050410202815/http://www.pcf.city.hiroshima.jp/virtual/VirtualMuseum_e/visit_e/est_e/panel/A6/6204.htm Virtual Museum] "Hibakusha testimonies, coupled with photographs, memoirs and paintings, give a human face to the tragedy of the A-bombing. Starting in 1986, the Hiroshima Peace Culture Foundation initiated a project to record hibakusha giving testimonies on video. In each year since, the testimonies of 50 people have been recorded and edited into 20-minute segments per person" * [http://www.atomicarchive.com/Docs/Hibakusha/index.shtml The Voice of Hibakusha] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Kodolieroči]] gspavwc62tid4s7znpxvjko2nm4cwy6 0 546660 4548185 4508278 2026-11-11T11:33:53Z Meistars Joda 781 4548185 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|neregulāru bruņotu spēku|policijas nosaukumu|Milicija (policija)}} [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1971-033-15,_Vorbeimarsch_des_Volkssturms_an_Goebbels,_Berlin.jpg|thumb|[[Folksšturms]] maršā, 1944. gada novembris]] '''Milicija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/milicija|title=milicija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2023-07-22}}</ref> ({{val|la|militia}} — 'karadienests') parasti ir [[Sauszemes bruņotie spēki|armija]], [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessardze]] vai kāda cita militāra organizācija,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/m/milicija|title=Каs ir Milicija? {{!}} Terminu un Svešvārdu vārdnīca {{!}} Vardnica.lv|website=www.vardnica.lv|access-date=2023-07-22}}</ref> kurā ir neprofesionāli un/vai nepilna laika [[karavīrs|karavīri]], valsts pilsoņi vai valsts iedzīvotāji, kas vajadzības gadījumā var pildīt militāro dienestu, pretstatā profesionāliem spēkiem, kas sastāv no pastāvīga, pilna laika [[militārpersona|militārpersonām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Milicija|title=Milicija - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2023-07-22}}</ref> Ja milicija darbojas patstāvīgi, tā parasti nespēj noturēt pozīcijas pret regulārajiem spēkiem. Milicija parasti atbalsta regulāros spēkus, piedaloties [[kauja|kaujās]], uzturot nocietinājumus vai veicot neregulārus karadarbības pasākumus, nevis pati uzsāk uzbrukuma kampaņas. Vietējie civiliedzīvotāju likumi bieži vien ierobežo milicijas dienestu tikai savā reģionā un tikai uz ierobežotu laiku, tas vēl vairāk samazina milicijas izmantošanu ilgstošās [[Karš|militārajās kampaņās]]. Tomēr milicija var kalpot arī kā pieejamā darbaspēka rezerve, no kuras regulārie [[Karaspēks|bruņotie spēki]] var izmantot darbaspēku, jo īpaši ārkārtas situācijās. == Skatīt arī == * [[Milicija (policija)]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karaspēks]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 8nx6dzw831k84rf40gm374xp704mjf0 0 548493 4547788 4515247 2026-11-10T13:41:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547788 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Francis Lācis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|22}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2022 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = ''[[Oral Roberts University]]'' | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022—2023 | klubs 1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Bemmelas "Yoast United"]] | kl_sez 2 = 2023—2025 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[3x3 basketbols]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules kauss 3x3 basketbolā]]}} {{Medal|Gold|[[2026. gada Pasaules kauss 3x3 basketbolā|Varšava 2026]]|3x3 basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules kauss 3x3 basketbolā|Vīne 2023]]|3x3 basketbols}} {{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]}} }} '''Francis Gustavs Lācis''' (dzimis {{dat|1999|2|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko 2025. gadā pārstāvēja klasiskajā basketbolā, bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubs "[[Rīgas Zeļļi]]". Iepriekš spēlējis [[NCAA]] čempionātā ''[[Oral Roberts]]'' universitātē, kā arī [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Pēdējos gados pilnībā pievērsies [[3x3 basketbols|3x3 basketbolam]]. Latvijas 3x3 izlases sastāvā F. Lācis uzvarēja [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] un piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]. Kopš 2025. gada vasaras pievērsies tikai 3x3 basketbolam. 2026. gada [[Pasaules kauss 3x3 basketbolā|Pasaules kausa]] uzvarētājs. F. Lāča vecāki ir mūziķis [[Kārlis Lācis]] un komunikācijas speciāliste Vineta Vilistere-Lāce. 2025. gadā apprecējies ar "Rīgas Zeļļi" mārketinga speciālisti Beāti Kampari.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/laulibas-osta-iesturejis-basketbolists-francis-lacis/51122|title=Laulības ostā iestūrējis basketbolists Francis Lācis|website=www.1188.lv|access-date=2025-07-10|date=2025-07-09|language=lv}}</ref> == Karjera == Bērnu basketbolā trenējās Rīgā un [[LJBL]] pārstāvēja Basketbola skolas "Rīga" struktūru "Rīdzene".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/francis_gustavs_lacis|title=Francis Gustavs Lācis – SJBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-08-17|archive-date=2023-08-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20230817052047/http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/francis_gustavs_lacis}}</ref> Pēc tam F. Lācis pārcēlās uz [[ASV]], kur studēja un četrus gadus spēlēja [[NCAA]] ''[[Oral Roberts]]'' universitātē. Šajā laikā augstskola sasniedza augstākos rezultātus tās vēsturē. Pēc studiju beigām atgriezās Eiropā un vienu sezonu aizvadīja [[Nīderlande]]s čempionātā, pārstāvot [[Bemmelas "Yoast United"]], bet 2023. gada vasarā pievienojās LBL klubam "[[Rīgas Zeļļi]]", līdztekus spēlējot arī [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]]. 3x3 basketbolā nostiprinājies Latvijas izlases vadošo spēlētāju četriniekā. F. Lācis ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/67726/francis-lacis|title=Francis Lacis, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-08-17|language=en}}</ref> un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts. Latvijas 3x3 basketbola izlases sastāvā kopā ar [[Nauris Miezis|Nauri Miezi]], [[Kārlis Lasmanis|Kārli Lasmani]] un [[Zigmārs Raimo|Zigmāru Raimo]] piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]. Izcīnīja uzvaras visās grupas turnīra spēlēs, bet zaudēja pusfinālā un spēlē par bronzu, līdz ar to [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|olimpisko turnīru]] noslēdza 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/parize_2024/05082024-baltijas_derbija_latvija_paliek_i_ar_garu|title=Baltijas derbijā Latvija paliek ar garu degunu, bronza - lietuviešiem|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|8|5||bez}}|access-date={{dat|2024|8|21||bez}}}}</ref> 2025. gada nogalē F. Lācis tika pieteikts [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) kluba "[[Kandava/Turība]]" sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=1388595719724202&set=a.540653184518464|title=Kandava/Turība - ❗️KOMANDAS PAPILDINĀJUMS – FRANCIS LĀCIS 🔰 Kandava/Turība pievienojas Francis Lācis – atlētisks un universāls spēlētājs ar pieredzi NCAA, Eiropas profesionālajā līmenī un Latvijas 3×3 izlasē. Spēlējis uz lielām skatuvēm, pārbaudīts starptautiskā vidē un gatavs ienest komandā jaunu enerģiju. Francim ar Kandavu ir vēl īpašāka saikne – viņa ģimenes saknes nāk no Kandavas, tāpēc atgriešanās šajā pusē sporta ceļā iegūst īpašu nozīmi. Laipni lūgts Kandava/Turība, Franci! 🔰 #ParLieluKandavu {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-04-26|language=lv}}</ref> tomēr tā sastāvā laukumā tā arī nedevās. 2026. gada [[Pasaules kauss 3x3 basketbolā|Pasaules kausā]] [[Varšava|Varšavā]] F. Lācis kopā ar komandas biedriem N. Miezi, K. Lasmani un Z. Raimo pirmo reizi kļuva par šī turnīra uzvarētājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija 2024 VOS}} {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{DEFAULTSORT:Lācis, Francis}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 8tx5szn3wu5n0pxearrwmefkxces3za 0 550468 4547836 4526751 2026-11-10T16:37:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547836 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerhards Remlings | vārds_orig = ''Gerhard Remmling'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1633 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 25 | dz_vieta = [[Grobiņa]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1695 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 10 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata 1779.jpg|thumb|"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779).]] '''Gerhards Remlings''' ({{val|de|Gerhard Remmling}}; 1633—1695), latviski saukts '''Ģi(e)rts Remuliņš''',<ref>[[Jēkabs Lautenbahs]]. Latviešu literatūras vēsture. II daļa. Rīga: Zemnieka Domas, 1928, 591.-593. lpp.</ref> bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents]] (1691—1695). == Dzīvesgājums == Dzimis 1633. gada 25. janvārī [[Grobiņa|Grobiņā]] luterāņu draudzes mācītāja Kārļa Remlinga (1600—1638) un viņa sievas Sofijas, dzimušas Buholcas ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa vecākais brālis Enohs Remlings kļuva par [[Iecavas draudze]]s luterāņu mācītāju. Gerhards Remlings studēja [[Kēnigsberga]]s un [[Vitenberga]]s universitātēs (1650—1653), iegūstot filozofijas maģistra grādu pēc disputa rektora Johana Šperlinga vadībā. Pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Saukas luterāņu baznīca]]s mācītājs (1656—1662), vēlāk [[Sesavas draudze]]s mācītājs (1662—1685).<ref>[[Frīdrihs Konrāds Gādebušs]] [https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/1811/gadebusch3.pdf?sequence=11&isAllowed=y Livländische Bibliothek: nach alphabetischer Ordnung. Riga: Hartknoch, 1777. — 374 lpp.] {{Novecojusi saite}}</ref> 1685. gadā viņš kļuva par [[Grobiņas draudze]]s mācītāju un prāvestu, 1691. gadā par [[Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca]]s mācītāju, [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] galma mācītāju un superintendentu. Miris 1695. gada 10. februārī Jelgavā. == Ģimene == Gerhards Remlings bija precējies ar Elizabeti Margarētu, dzimušu Šmitu. Viņa vecākais dēls Nikolajs Kristofs Remlings (1657—1689) 1681. gadā kļuva par Vitenbergas Universitātes fakultātes asesoru, ap 1687. gadu bija [[Greifsvaldes Universitāte]]s loģikas un metafizikas profesors. Jūlijs Grīners viņam veltīja dzejoli, kas noslēdzās ar divrindi latviski: "Dodiet Dievam gode, Tas dos jums pille bļode."<ref>[[Māra Grudule]], [https://www.literatura.lv/en/persons/gerhards-remlings literatura.lv]</ref> == Darbi == Studiju laika darbi latīņu valodā: * ''Disputatio, E Jul. Caes. Scalig. Exercit. IX. De Igne.'' [Disputs ar J. Šperlingu]. Wittenberg: Roehner (1686) * ''Disputatio Physica De Mundo'' [Disputs ar J. Šperlingu]. Vitenberga: Hake (1653) * ''Dissertatio Chronologica De Tempore Diluvii'' [kopā ar E. Štrauhu (Strauch, 1632-1682)]. Wittenberg: Fincelius (1653) * ''Exercitationum Anti-Calvinianarum Vigesima Sexta De Gratia Vocationis, sive Gratiosa Redemptorum Vocatione'' [disputs ar J. Šarfu (Scharf, 1595-1660)]. Wittenberg: Roehner (1653) Remlinga atdzejoto dziesmu teksti iekļauti: * ''Lettische Geistliche Lieder und Collecten'' [Latviešu garīgās dziesmas un lūgšanas, Kurzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata].. Mitau: Radetzky (1685) * ''Lettische Geistliche Lieder und Psalmen'' [Latviešu garīgās dziesmas un psalmi, Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]... Riga: Noeller (1685) * Latviska dziesmu grāmata [Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]. Riga: Wilcken. * "Jaunā un mazā latviešu dziesmu grāmata" ar 365 dziesmām. Jelgava: [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|J. F. Štefenhāgena]] izdevniecība (1779)<ref>"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata, kurā trīssimts sešdesmits un piecas jaukas garīgas dziesmas, kā arī rīta-vakara-ēdiena-svēdienas-svētku-atgriešanas un neveselu ļaužu lūgšanas atrodams." Ievietotas [[Johans Kristofs Baumbahs|J. K. Baumbaha]], [[Joahims Baumanis|J. Baumaņa]], [[Bernhards Vilhelms Bīnemanis|B.V. Bīnemaņa]], [[Liborijs Depkins|L. Depkina]], L. Derpera, [[Svante Gustavs Dīcs|S.G. Dīca]], [[Kristofs Fīrekers|K. Fīrekera]], N.F. Hespes, [[Kristiāns Lauterbahs|K. Lauterbaha]], [[Frīdrihs Gustavs Mačevskis|J.J. Mačevska]], [[Kristofs Frīdrihs Neanders|K.F. Neandera]], J. Otonisa, J.D. Polsterna, G. Remlinga, [[Johans Frīdrihs Rozenbergers|J.F.K. Rozenbergera]], [[Gothards Frīdrihs Stenders|G.F. Stendera]], [[Vilhelms Šteineks|V. Šteineka]], J.V. Veinmaņa, [[Johans Višmanis|J. Višmaņa]], kā arī citu neatšifrētu autoru dziesmas.</ref> == Literatūra == * Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1800. gadam: biogrāfijas. Rīga: LNB, 2000. 63 lpp. ISBN 998460733X. * [[Ojārs Spārītis]]. Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu. Rīga: Zinātne, 2011. ISBN 9789984808949 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Remlings, Gerhards}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Grobiņā dzimušie]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogistes cilvēki]] hx2i8np2fpaz41fexao8p2vn7jvttcd 0 550876 4548198 4450522 2026-11-11T11:50:23Z ~2026-59897-09 153155 /* */ 4548198 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada septembris}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Dzintars Tilaks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks un žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Dzintars Tilaks''' (dzimis {{dat|1959|9|7}}, [[Rīga|Rīgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks|title=Dzintars Tilaks|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-10-18|language=lv-LV}}</ref> ir latviešu rakstnieks un Latvijas Radio (LSM) darbinieks. Pazīstams kā [[Latvijas Radio]] raidījumu vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/|title=Labi, ka tā! Pastāsti|website=Grāmatu Plaukts|access-date=2023-10-18|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207173503/https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/}}</ref>, šobrīd Radioteātra producents un grāmatu autors pieaugušajiem un bērniem. == Dzīves gājums == Dzintars Tilaks dzimis 1959. gada 7. septembrī, Rīgā. Mācījies Rīgas [[Rīgas 31. vidusskola|V.]] [[Rīgas 31. vidusskola|Lāča 31.vidusskolā]], vēlāk [[Latvijas valsts konservatorija|Latvijas Valsts konservatorijā]] (kultūras darbs, masu režija).{{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks Dzintars Tilaks] literatura.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tilaks, Dzintars}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] odi2omghvlz9i9g6sj3d21ba1s8sjac 4548199 4548198 2026-11-11T11:51:58Z ~2026-59897-09 153155 4548199 wikitext text/x-wiki == .dzintars telaks == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks Dzintars Tilaks] literatura.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tilaks, Dzintars}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] heroe1fo43nssg0q12hmbmjnboqu4ag 4548201 4548199 2026-11-11T11:53:44Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59897-09|~2026-59897-09]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4450522 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada septembris}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Dzintars Tilaks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks un žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Dzintars Tilaks''' (dzimis {{dat|1959|9|7}}, [[Rīga|Rīgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks|title=Dzintars Tilaks|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-10-18|language=lv-LV}}</ref> ir latviešu rakstnieks un Latvijas Radio (LSM) darbinieks. Pazīstams kā [[Latvijas Radio]] raidījumu vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/|title=Labi, ka tā! Pastāsti|website=Grāmatu Plaukts|access-date=2023-10-18|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207173503/https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/}}</ref>, šobrīd Radioteātra producents un grāmatu autors pieaugušajiem un bērniem. == Dzīves gājums == Dzintars Tilaks dzimis 1959. gada 7. septembrī, Rīgā. Mācījies Rīgas [[Rīgas 31. vidusskola|V.]] [[Rīgas 31. vidusskola|Lāča 31.vidusskolā]], vēlāk [[Latvijas valsts konservatorija|Latvijas Valsts konservatorijā]] (kultūras darbs, masu režija). Kopš 1980. gada [[Latvijas Radio]] ārštata autors, bet kopš 1992. gada štata darbinieks. Vēlāk ārštata producents, bet kopš 2018. gada Radioteātra producents. Vislielāko popularitāti ieguvis, vadot raidījumus "Radioiela" ([[Latvijas Radio#Latvijas Radio 1|LR-1]]) un "Sirdslietu aģentūra" ([[Latvijas Radio#Latvijas Radio 2|LR-2]]). Par darbu radio saņēmis vairākas balvas – populārākais izklaides raidījums, populārākais izklaides raidījumu vadītājs, arī "[[Preses nagla 96]]". Ir vairāku grāmatu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iznaks-sirdslietu-agenta-romans|title=Iznāks “sirdslietu aģenta” romāns|website=LA.LV|access-date=2023-10-18|language=lv}}</ref> == Bibliogrāfija == Dzintara Tilaka izdoto grāmatu saraksts to izdošanas secībā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi|title=Darbi|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-10-18|language=lv-LV}}</ref> * "Sirdslietu aģenta ritmiskas domas" (dzeja) – Nordik – 2005. * "Labi, ka tā" (īsie stāsti) – Jumava – 2010. * "Latvi-jā, latvi-nē" (erudīcija) – Jumava – 2011. * "Laika atkārtojums" (stāsti) – Madris – 2013. * "Latviskās sirdslietas" (psiholoģija, attiecības) – Pētergailis – 2013. * "Sirds nemiers" (romāns) – Lauku Avīze – 2014. * "Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības" (romāns) – Zvaigzne ABC – 2016. * "Čomiņš" (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2016. * "Oki doki jeb kad mēs augām" (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2017. * "Pazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes" (dokumentāli stāsti) – Zvaigzne ABC – 2017. * "Pārdaugava" (foto, esejas, dzeja) – Pārdaugavas izpilddirekcija – 2018. * "Labo blēņu vasara" (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2018. * "Piedzīvojumu meistari" (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2019. * "Papus Tru" (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2019. * "Šausmiņa" (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2020. * "Kūlenis" (romāns) – Zvaigzne ABC – 2021. * "M+A" (skolas vecuma romāns) – Zvaigzne ABC – 2021. * "Raibi labā nometne" (skolas vecuma stāsts, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2022. * "Zlatas ceļš" (skolas vecuma stāsts) – Zvaigzne ABC – 2023. * "Laikā apmaldījušies stāsti" (stāsti pieaugušajiem) – Zvaigzne ABC – 2024. * "Starp mums" (skolas vecuma stāsts) – Zvaigzne ABC – 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks Dzintars Tilaks] literatura.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tilaks, Dzintars}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] 7t4gwe2h6fqy9s1xh58gb7n8m0jbubu 0 553824 4548176 4465680 2026-11-11T10:58:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548176 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jānis Velkme 1926.jpg|thumb|200px|Jānis Velkme (1926)]] '''Jānis Velkme''' (1876—1962) bija latviešu [[Katoļi|katoļu]] [[garīdznieks]], [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1876. gada 14. (2. pēc VS) decembrī [[Stirnienes pagasts|Stirnienes pagastā]], mācījās katoļu garīgajā seminārā. Bija [[Kalupe]]s draudzes prāvests (1906—1912), līdztekus arī Kalupes lauksaimniecības biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs (1908—1912). Vēlāk [[Aglona]]s draudzes prāvests (1913—1929) un Latgaliešu palīdzības biedrības karā cietušajiem Aglonas nodaļas vadītājs. [[Pirmais Latgales latviešu kongress|1917. gada Latgales latviešu kongresa]] dalībnieks. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s bija [[Tautas padome]]s locekļa aizvietotājs (substitūts) no [[Latgaliešu frakcija]]s,<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]</ref> Rēzeknes dekanāta dekāns (1920—1928), Latgales Lauksaimniecības biedrību savienības vadītājs, Latvijas lauksaimniecības kameras loceklis), laikraksta "[[Latgolas Vōrds]]" redaktors (1926—1928). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], 1951. gadā izceļoja uz [[ASV]]. Mūža beigās rakstīja atmiņas, kuras izdotas 1995. gadā Antona Zalāna sakārtojumā. Miris 1962. gada 4. martā ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/835 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2023|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230926002855/https://latgalesdati.du.lv/persona/835}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Velkme, Jānis}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] acclpct1ssq0f2ro0zsbex5oos670u1 0 554578 4548204 4461526 2026-11-11T11:58:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548204 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Jēkabpils Sporta halle | image = | location = [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības iela]] 289B, [[Jēkabpils]] | latd = 56 | latm = 29 | lats = 56 | latNS = N | longd = 25 | longm = 50 | longs = 29 | longEW = E | broke_ground = {{dat|2018|11|28||bez}} | built = {{dat|2020|7|31||bez}} | opened = {{dat|2020|10|15||bez}} | owner = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada pašvaldība]] | operator = Jēkabpils Sporta centrs | cost = {{€|13,9 miljoni}} | architect = | architect_b = "Ozola & Bula"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ozola-bula.lv/projekts/jekabpils-halle|title=Jēkabpils sporta halle|access-date=2023-11-5|language=lv|archive-date=2023-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231104224151/http://www.ozola-bula.lv/projekts/jekabpils-halle}}</ref> | main_contractors = AS ''Panevėžio statybos trestas''<br>SIA ''ARMS group''<br>SIA ''LC Būve''<ref name="Sporta halle">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/foto-atklata-139-miljonus-eiro-verta-sporta-halle-jekabpili-499241|title=FOTO: Atklāta 13,9 miljonus eiro vērtā sporta halle Jēkabpilī|access-date=2023-11-5|language=lv}}</ref> | capacity = 1 100 (sporta halle)<br>300 (ledus halle)<br> | area = Sporta halle (1 926{{sup|2}})<br>Ledus halle (~1 800m{{sup|2}} (28x58))<br>Trenažieru zāle (300m{{sup|2}})<br>Aerobikas zāle (150m{{sup|2}})<ref name="Sporta centrs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilssc.lv/lv/strukturvienibas/sporta-halle/|title=Sporta halle|access-date=2023-11-5|language=lv|archive-date=2023-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231104224149/https://www.jekabpilssc.lv/lv/strukturvienibas/sporta-halle/}}</ref> | acreage = 8 468,8 m{{sup|2}}<ref name="Sporta halle" /> | volume = | website = | publictransit = 1., 2., 4. un 5. autobuss }} '''Jēkabpils Sporta halle''' ir multifunkcionāla halle, kas atrodas [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Celtnieki|Celtnieku]] apkaimē pie [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils Reģionālās slimnīcas]]. Kopā ar blakusesošajiem āra kortiem, [[Jēkabpils stadions|Jēkabpils stadionu]] un Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" tā veido plašāku sporta kompleksu. Kopš atklāšanas {{dat|2020|10|15||bez}} tā ir galvenā sporta pasākumu norises vieta Jēkabpils un apkārtējos novados. Ēkā atrodas Jēkabpils Sporta centra un [[Jēkabpils Sporta skola]]s administrācija, fizioterapijas kabinets, kafejnīca, konferenču zāle, trenažieru zāle, [[aerobika]]s un horeogrāfijas zāle, "B" kategorijas [[hokejs|hokeja]] arēna ar 58x28 m lielu ledus laukumu hokejam, [[kērlings|kērlingam]] un slidošanai un 300 skatītāju vietām, kā arī universālā sporta zāle [[basketbols|basketbolam]] un [[volejbols|volejbolam]], kas aprīkota ar stacionārām tribīnēm 100 skatītājiem un teleskopiskām tribīnēm 1000 skatītājiem, iespēju to sadalīt 2 atsevišķos sporta laukumos un iespēju transformēt to sabiedrisku pasākumu norisei, tai skaitā izstādēm, koncertiem un konferencēm.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. IX, Jēkabpils Multifunkcionālā sporta halle pieņemta ekspluatācijā.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://buvinzenierusavieniba.lv/atklas-jauno-jekabpils-sporta-halli|title=Atklās jauno Jēkabpils sporta halli|access-date=2023-11-5|language=lv}}</ref><ref name="Sporta halle" /><ref name="Sporta centrs" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jēkabpils]] [[Kategorija:Sporta būves Latvijā]] 8px7v1of4bpua7z0neu7a01q6nzn65z 0 555624 4547743 4547678 2026-11-10T12:13:20Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4547743 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karīna Miķelsone | attēls = Karīna Miķelsone.jpg | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|01|08|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Māris Sprindžuks]] | pēctecis2 = [[Gatis Miglāns]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts]]". Bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1983. ɡadā. 2010. gadā viņa [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, no 2011. līdz 2020. gadam vadīja Ādažu novada pašvaldības Attīstības un investīciju daļu, tai skaitā pirmos trīs gadus līdz 2014. gadam bija vecākā projektu vadītāja un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. 2016. gadā ieɡuva profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. 2021. gadā K. Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "[[Rīgas Metropole]]" padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}</ref> 2024. gadā Karīna Miķelsone [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva maģistra grādu vadībā, administrācijas vadībā un procesu vadībā. === Politiķes karjera === [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Miķelsoni ievēlēja par [[Ādažu novada dome]]s deputāti no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}</ref> Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. Karīna Miķelsone pārstāvēja Latviju [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komitejā]]. Viņa darbojās Ekonomikas politikas (ECON) komitejā, Dabas resursu (NAT) un Aizsardzības darba grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cor.europa.eu/en/members/karina-mikelsone|title=Karīna MIĶELSONE {{!}} European Committee of the Regions|website=www.cor.europa.eu|access-date=2026-11-02|date=2026-06-17|language=en}}</ref> 2025. gada 19. februārī Briselē Karīnu Miķelsoni ievēlēja par Reģionu komitejas politiskās grupas ''Renew Europe'' pirmo viceprezidenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reneweurope-cor.eu/groupposts2025/|title=Renew Europe CoR Elects New Group Presidency and Commission Coordinators|last=Konowrocka|first=Julia|website=Renew Europe CoR|access-date=2026-11-02|date=2025-02-28|language=en-GB}}</ref> 2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no domes priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}</ref> Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> Karīna Miķelsone ir Latvijas finanšu ministra Māra Kučinska padomniece pārvaldības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu jautājumos. Šajā amatā viņa vada Finanšu ministrijas darba grupu, kas vērtē valsts IKT projektus un iepirkumus, lai uzlabotu to izmaksu caurskatāmību, efektivitāti un pilnveidotu valsts digitālo investīciju pārvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-publiskots-pilns-ikt-moratorija-pieteikumu-parskats-redzams-gan-pieprasijumu-apjoms-gan-nepieciesamas-parmainas|title=Pirmo reizi publiskots pilns IKT moratorija pieteikumu pārskats: redzams gan pieprasījumu apjoms, gan nepieciešamās pārmaiņas {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2026-11-02|language=lv}}</ref> Ievēlēta par [[15. Saeima]]s deputāti no "[[Apvienotais saraksts]]". == Apbalvojumi == 2025. gada oktobrī Karīna Miķelsone Dānijas karaļa un karalienes oficiālās vizītes laikā Latvijā saņēma [[Danebroga ordenis|Danebroga (Dānijas karoga) ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/karina.mikelsone/posts/pfbid0CodQX7ThPFhjMb5CwPmYgNicdznWH1PpRHo2ow1GidLZkAy3F7rdSytFwoQt85Uql|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-11-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Sprindžuks]] | virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}} | pēc = [[Gatis Miglāns]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] iglm5371bzw8bljklukj4ogjnh8f7cc 0 556952 4547941 4465342 2026-11-10T19:48:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547941 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada decembris}} [[Attēls:Gas Interconnection Poland–Lithuania.svg|300px|thumb|Gāzes cauruļvads "Lietuva-Polija".]] '''Gāzes cauruļvads Lietuva—Polija''' ({{val|lt|Lietuvos-Lenkijis dujotiekis}}, {{val|pl|Gazociąg Litwa-Polska}}) ir 508 kilometrus garš cauruļvads, kas savieno [[Viļņa|Viļņu]] Lietuvā ar Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gem.wiki/Gas_Interconnection_Poland-Lithuania_(GIPL) |title=Gas Interconnection Poland-Lithuania (GIPL) |access-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231002045825/https://www.gem.wiki/Gas_Interconnection_Poland-Lithuania_(GIPL)}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gaz-system.pl/en/for-media/press-releases/2022/february-/28-02-2022-the-poland-lithuania-gas-interconnector-gipl-will-start-commercial-operation-as-of-1st-may.html |title=The Poland-Lithuania gas interconnector (GIPL) will start commercial operation as of 1st May |access-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231202100238/https://www.gaz-system.pl/en/for-media/press-releases/2022/february-/28-02-2022-the-poland-lithuania-gas-interconnector-gipl-will-start-commercial-operation-as-of-1st-may.html }}</ref> Gāzes pārsūknēšana pa cauruļvadu "Lietuva—Polija" sākta 2022. gadā.<ref>[https://commission.europa.eu/news/inauguration-gas-interconnection-between-poland-and-lithuania-2022-05-05_en Inauguration of gas interconnection between Poland and Lithuania]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Īss aizmetnis}} [[Kategorija:Lietuvas saimniecība]] [[Kategorija:Polijas saimniecība]] nqoravgxyioxdzpqpbxyiw2pvzojrbz 0 557063 4547775 4422752 2026-11-10T13:17:09Z ~2026-59680-48 153115 "Spēlēt kā mēs" nav singls. 4547775 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = wiesulis | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = reperis Wiesulis | Fons = solists | Dz_vārds = Bruno Jānis Skrastiņš | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2002|07|2}} | Vieta_dz = | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis | Gadi = 2022—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Klīnikas ieraksti (studija)]] | Darbojies_arī = [[sangvn]]<br />[[xantikvariāts]]<br />[[Arstarulsmirus|Gustavo]]<br />[[galeniex]]<br />[[Grēta]]<br />[[Steps]]<br />[[24. avēnija]] <br /> [[ansis]]<br />[[Aureum Chaos]]<br /> [[Ods (reperis)|Ods]] <br /> [[galaktik]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Wiesulis''' (īstajā vārdā '''Bruno Jānis Skrastiņš'''; dzimis {{dat|2002|07|2}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Reps|reperis]], dziesmu autors un [[Latvijas Radio 5|radio]] raidījuma vadītājs. Savu dalību mūzikas pasaulē pieteica 2021. gada ''[[Ghetto Games]]'' brīvrunu batlā "Štuka par bazaru". 2021. gadā uzsāka sadarbību ar producentu un bītmeikeru ''sangvn'' (īstajā vārdā — Jurģis Gundars), Wiesulis un ''sangvn'' ir apvienības "Klīnikas ieraksti" biedri. Ar kopīgu debijas albumu ''Fianchetto'', kuru sāka jau 2019. gadā, publikai prezentēja 2022. gada janvārī, sekoja kopīgie singli "Tieši tā", "Savā joslā", "Sprāgst!" un "Zeme atveras". Debijas albums saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons"]] nomināciju kategorijā "Labākais hip hop mūzikas albums" un atradās Latvijas straumēšanas topu augstākajās pozīcijās. Savu popularitāti reperis Wiesulis ieguvis ne tikai ar radīto mūziku, bet arī spēcīgās vētras laiku, kurā izvēlējās izdot albumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/jaudigs-pirmais-gajiens.-hiphopa-makslinieka-wiesula-albuma-_fianchetto_-recenzija-14274857|title=Jaudīgs pirmais gājiens. Hiphopa mākslinieka Wiesuļa albuma Fianchetto recenzija|website=www.diena.lv|access-date=2023-12-03}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Fianchetto'' (2022) * ''En Prise'' (2024) * "500 mezgli" (2025) === Singli === * "Tieši tā" (2020) * "Savā Joslā" (2021) * "Ko tā?" (2023) * "Zeme atveras" [[Arstarulsmirus|Gustavo]] (2024) * "Straume '24" [[Ozols (reperis)|Ozols]], [[Arturs Skutelis]], Ods, goča (2024) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{twitter|wieshars}} * {{instagram|bskrastins}} * [https://open.spotify.com/artist/7u9HzYQPhBC92mdvpzGqu8?si=IyS8lzSqRO-07NYJbyFHzQ ''Spotify'' izpildītāja lapa] * [https://www.tiktok.com/@bskrastins0 Tiktok profils] {{mūziķis-aizmetnis}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] p6yad124wr7knn0l7s4ipe9ic9winjp 0 558180 4548058 4457263 2026-11-11T02:31:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548058 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Zingiberales | attēls = Heliconia psittacorum guyana (14674256808).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Heliconia psittacorum'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Zingiberales | rinda_lv = Ingveraugu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Ingveraugu rinda''' (''Zingiberales'') ir [[Viendīgļlapji|viendīgļlapju]] rinda, kurā ir klasificētas 8 [[Dzimta (bioloģija)|dzimtas]], 68 ģintis un 2600 sugas. Ingveraugu kārta ir unikāla un [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] daudzveidīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://2015.botanyconference.org/engine/search/index.php?func=detail&aid=769|title=Botany 2015 - Re-Examining Zingiberales Fossils Using Leaf Venation|website=2015.botanyconference.org|access-date=2023-12-17|archive-date=2023-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230515190545/http://2015.botanyconference.org/engine/search/index.php?func=detail&aid=769}}</ref> Lielākā daļa rindā klasificēto augu ir [[Lakstaugs|lakstaugi]] ar [[Saknenis|sakneņiem]], kuriem tikai ziedēšanas laikā ir [[Stublājs|stublāji]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mobot.org/mobot/research/apweb/orders/zingiberalesweb.htm#Zingiberales|title=Zingiberales|website=www.mobot.org|access-date=2023-12-17}}</ref> [[Zieds|Ziedi]] parasti ir lieli un koši, un [[putekšņlapa]]s bieži ir pārveidotas — tās veido krāsainas ziedlapiņām līdzīgas struktūras, kas piesaista apputeksnētājus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heliconiasocietypr.org/zingiberales.html|title=The Heliconia Society of Puerto Rico - Zingiberales|website=www.heliconiasocietypr.org|access-date=2023-12-17}}</ref> Augu [[Apputeksnēšana|apputeksnē]] galvenokārt kukaiņi, kā arī daži putni un mazi zīdītāji, piemēram, [[sikspārņi]] un [[lemuri]]. Ingveraugu rindas sugas ir sastopamas visur [[Tropu josla|tropos]], kā arī dažas sugas ir sastopamas [[Subtropu josla|subtropu]] un [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]]. Rindā ir klasificēti vairāki dekoratīvi augi ([[karaliskā strelīcija]], [[marantas]], [[helikonijas]]), pārtikā izmantoti augi ([[banāni]], [[Plantāns|plantāni]]), [[Garšaugs|garšaugi]] un tautas medicīnā izmantoti augi ([[ingvers]], [[kardamons]], [[kurkuma]]).<ref name=":0" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bartlett|first=Madelaine E.|last2=Specht|first2=Chelsea D.|date=2010-07|title=Evidence for the involvement of GLOBOSA ‐like gene duplications and expression divergence in the evolution of floral morphology in the Zingiberales|url=https://nph.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1469-8137.2010.03279.x|journal=New Phytologist|language=en|volume=187|issue=2|pages=521–541|doi=10.1111/j.1469-8137.2010.03279.x|issn=0028-646X}}</ref> == Klasifikācija == Ingveru kārtā ir klasificētas šādas dzimtas:<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christenhusz|first=Maarten J.M.|last2=Byng|first2=James W.|date=2016-05-20|title=The number of known plants species in the world and its annual increase|url=https://biotaxa.org/Phytotaxa/article/view/phytotaxa.261.3.1|journal=Phytotaxa|volume=261|issue=3|pages=201|doi=10.11646/phytotaxa.261.3.1|issn=1179-3163}}</ref> * [[Banānu dzimta]] (''Musaceae'') <small>Juss.</small> * [[Ingveraugu dzimta]] (''Zingiberaceae'') <small>Martinov</small> * [[Marantu dzimta]] (''Marantaceae'') <small>R.Br.</small> * [[Strelīciju dzimta]] (''Strelitziaceae'') <small>Hutch.</small> * ''Cannaceae'' <small>Juss.</small> * ''Costaceae'' <small>Nakai</small> * ''Heliconiaceae'' <small>Vines</small> * ''Lowiaceae'' <small>Ridl.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="140"> Attēls:Canna Coccinea 2003072001.jpg|''Canna coccinea'' Attēls:Tapeinochilos ananassae 5313.JPG|''Tapeinochilos ananassae'' Attēls:Heliconia latispatha (Starwiz).jpg|''Heliconia latispatha'' Attēls:Orchidantha maxillarioides - Botanischer Garten - Heidelberg, Germany - DSC01154.jpg|''Orchidantha maxillarioides'' Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|''Maranta leuconeura'' Attēls:Musa rosea (11136355116).jpg|''Musa rosea'' Attēls:Strelitzia reginae River of Life Church 240 Hamilton Rd Chermside IMGP1905.jpg|[[Karaliskā strelīcija]] (''Strelitzia reginae'') Attēls:Kecombrang Hutan Madapi.jpg|''Etlingera elatior'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ingveraugu rinda]] m9jhb2riqvjn29f7rhul5w5rxa6x550 0 566562 4547851 4360903 2026-11-10T17:11:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547851 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILOR_2000_GMDSS_console.jpg|thumb|Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma]] '''Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma''' ({{val|en|Global Maritime Distress and Safety System}}, '''GMDSS''') ir vispasaules sistēma automātiskai avārijas signālu pārraidei kuģiem jūrā, kuru kā daļu no [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] (''International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS) ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas [[Starptautiskā Jūras organizācija]] (''International Maritime Organization'', IMO).<ref>[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/OurWork/Safety/Documents/GMDSSandSAR1999.pdf Shipping Emergencies — Search and Rescue and the GMDSS] International Maritime Organization 1999. gada marts. 7. lpp. Skatīts: 2024. gada 13. februārī</ref> Tā sastāv no virknes [[Jūras drošība|drošības]] procedūru, aprīkojuma tipu un sakaru protokolu, ko drošības un glābšanas operācijās lieto nelaimē esošie kuģi, laivas un lidaparāti. Tā papildina 1979. gadā pieņemto [[Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras|Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras]] (''International Convention on Maritime Search and Rescue'', ICMSaR) un veido radiosakaru bāzi.<ref>[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1095 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras] Likumi.lv. 1979. gads. Skatīts: 2024. gada 15. februārī</ref> GMDSS sastāv no vairākām sistēmām, kas paredzētas sekojošu funkciju izpildei: trauksmes izziņošanai (ar nelaimē esošā kuģa atrašanās vietas noteikšanu) tuvumā esošajiem kuģiem un krasta iestādēm,<ref name="gmdss">[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/OurWork/Safety/Documents/GMDSSandSAR1999.pdf Shipping Emergencies — Search and Rescue and the GMDSS] International Maritime Organization 1999. gada marts. 1. lpp. Skatīts: 2024. gada 15. februārī</ref> [[Meklēšana un glābšana|meklēšanas un glābšanas]] koordinācijai, atrašanās vietas noteikšanai, jūrniecības drošības informācijas pārraidei, vispārējiem sakariem un balss [[Kuģa stacija|radiosakariem starp kuģiem]]. Īpašās radio aprīkojuma uzstādīšanas prasības ir vairāk atkarīgas no kuģošanas rajona nevis kuģa [[tonnāža]]s. Sistēma nodrošina arī rezerves paņēmienus nelaimes trauksmes izziņošanai, kā arī avārijas barošanas avotu. Atpūtas kuģiem nav jāatbilst GMDSS radio aprīkojuma uzstādīšanas prasībām, bet tie lieto un nākotnē lietos vēl vairāk [[jūras ultraīsviļņu radio]] ar [[Ciparu selektīvais izsaukums|ciparu selektīvā izsaukuma]] (''Digital Selective Calling'', DSC) iespēju. Jūras kuģi var izvēlēties aprīkojumu papildināt ar citām iekārtām. Kuģi ar [[Bruto tilpība|bruto tilpību]] (''gross tonnage'', GT) zem 300 BT, nav pakļauti GMDSS prasībām.<ref name="gmdss"/> == Vēsture == Kopš [[radio izgudrošana]]s 19. gadsimta beigās, kuģi jūrā ir paļāvušies uz [[Semjuels Morze|Semjuela Morzes]] ieviesto [[Morzes kods|Morzes kodu]], kuru negadījumu un drošības sakaros pirmo reizi pielietoja 1844. gadā. Pēc tam kad Ziemeļatlantijā 1912. gadā nogrima laineris RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship'', RMS)</ref> [[Titāniks|''Titanic'']], tika atzīta nepieciešamība pēc kuģa un krasta radiostacijām, kuras būtu aprīkotas ar radiotelegrāfa aprīkojumu un klausītos vienā frekvencē ar Morzes kodu šifrētus negadījumu izsaukumus. Drīz pēc katastrofas [[ASV Kongress]] pieņēma regulējumu, kurš ASV kuģiem uzlika par pienākumu lietot Morzes koda radiotelegrāfa aprīkojumu negadījumu izsaukumiem. [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība]] (''International Telecommunication Union'', ITU), tagad ANO aģentūra, sekoja šim piemēram attiecībā uz pārējo valstu kuģiem. Ar Morzes kodu šifrēti negadījumu izsaukumi, kopš to ieviešanas gandrīz pirms gadsimta, ir izglābuši tūkstošiem dzīvību, bet to izmantošanai nepieciešami prasmīgi radio operatori, kuri pavada daudzas stundas klausoties radio negadījumu frekvenci. Pārraižu veikšanas attālums [[Vidējie viļņi|vidējo viļņu]] (''medium frequency'', MF) negadījumu frekvencē ([[500 kHz]]), dienas laikā ir ierobežots, arī informācijas apjoms, kuru var pārraidīt ar Morzes signāliem, ir ierobežots. Ne visi radiosakari starp kuģiem un krastu bija maza attāluma. Dažas radiostacijas nodrošināja tādu liela attāluma radiotelefonijas pakalpojumu sniegšanu kā radio [[Telegrāfs|telegrammas]] un radio [[Teletaips|telekss]] [[Īsviļņi|īsviļņu]] (''High frequency'', HF) joslā (3 — 30 [[Hercs|MHz]]). Šādā veidā tika nodrošināti vispasaules sakari ar kuģiem. Viena no radiostacijām bija [[Portishedas radio]] (''Portishead Radio''), kura bija pasaules noslogotākā radiotelefonijas stacija un nodrošināja liela attāluma HF pakalpojumus. 1974. gadā tajā strādāja 154 radio operatori, kuri apstrādāja vairāk nekā 20 miljonus vārdu gadā.<ref>[http://jproc.ca/radiostor/portis1.html The story of Portishead Radio: Long range maritime radio communications: 1920 — 1995] Radio Room, 2001. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 18. februārī</ref> Šādas lielas radiotelefonijas stacijas nodarbināja lielu skaitu cilvēku un bija dārgas uzturēšanā. 1980. gadu beigās sakaru pavadoņu pakalpojumi sāka pārņemt aizvien lielāku daļu no kuģis — krasts sakaru tirgus. Ņemot vērā augstāk minēto, [[Starptautiskā Jūras organizācija]] (''International Maritime Organization'', IMO), ANO aģentūra, kura specializējusies kuģošanas drošībā un jūras piesārņojuma novēršanā no kuģiem, uzsāka meklēt jūras negadījumu un drošības sakaru uzlabošanas paņēmienus. 1979. gadā grupa ekspertu izstrādāja [[Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras|ICMSaR]], kura aicināja izveidot globālu meklēšanas un glābšanas plānu. Šī pati grupa iesniedza arī rezolūciju ar kuru aicināja IMO izstrādāt globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu (''Global Maritime Distress and Safety System'', GMDSS), lai nodrošinātu sakaru atbalstu meklēšanas un glābšanas plāna ieviešanai. Jaunā sistēma, kuru ievieš pasaules jūras valstis, ir bāzēta [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] un virszemes radio pakalpojumu kombinācijā un tā ir izmainījusi starptautiskos negadījumu sakarus no pārsvarā starp kuģiem nodibināmiem uz kuģis — krasts (glābšanas koordinācijas centrs) sakariem. Tas ievadīja galu Morzes koda sakariem gandrīz visiem lietotājiem izņemot dažus [[Radioamatieris|radioamatierus]]. GMDSS nodrošina automātisku negadījuma trauksmes un atrašanās vietas izziņošanu gadījumos, kad radio operatoram nav laika nosūtīt [[SOS]] vai ''[[Mayday]]'' signālu un, pirmo reizi, prasa kuģiem uztvert jūrniecības drošības informāciju, kura varētu novērst iespējamās katastrofas nākotnē. 1988. gadā IMO papildināja [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] (''International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS),<ref>[https://www.imo.org/en/About/Conventions/Pages/International-Convention-for-the-Safety-of-Life-at-Sea-(SOLAS),-1974.aspx International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS), 1974] International Maritime Organization. Skatīts: 2024. gada 18. februārī</ref> prasot apgādāt ar GMDSS aprīkojumu tos kuģus uz kuriem attiecas konvencija. Sākot ar 1993. gada 1. augustu šādiem kuģiem bija jāuzstāda NAVTEX un pavadoņu avārijas vietu norādošās radiobākas (''emergency position-indicating radio beacon'', EPIRB), bet sākot no 1999. gada 1. februāra bija jāuzstāda pārējais GMDSS aprīkojums. [[1996. gada telekomunikāciju akts]] ļāva ASV kuģiem Morzes telegrāfa vietā uzstādīt GMDSS atbilstošu aprīkojumu. == GMDSS sastāvdaļas == Pamata GMDSS aprīkojuma tipi ir sekojoši: === Avārijas vietu norādošā radiobāka (EPIRB) === {{Pamatraksts|Avārijas vietu norādošā radiobāka}} [[Attēls:EPIRB_(1).jpg|thumb|Avārijas vietu norādošā radiobāka]] [[COSPAS-SARSAT]] ir starptautiska [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajos pavadoņos]] bāzēta meklēšanas un glābšanas sistēma, ko izveidojusi Kanāda, Francija, ASV un Krievija. Šīs četras valstis kopā palīdzēja izstrādāt 406 MHz [[Avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošo radiobāku]] (''Emergency Position-Indicating Radio Beacon'', EPIRB), kas ir GMDSS sastāvdaļa un paradzēta darbam COSPAS-SARSAT sistēmā. Šīs automātiski aktivizējošās EPIRB radiobākas, kuras šobrīd jāuzstāda uz [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] pakļautajiem kuģiem, komerciālajiem zvejas kuģiem un visiem pasažieru kuģiem, paredzētas trauksmes signāla nosūtīšanai uz glābšanas koordinācijas centriem caur pavadoņu sistēmu no jebkuras pasaules vietas. Sākotnēji COSPAS-SARSAT sistēma izmantoja polārās orbītās esošus pavadoņus, bet pēdējos gados tā ir tikusi papildināta iekļaujot četrus ģeostacionāros pavadoņus un 50 vidējās orbītas navigācijas pavadoņus. Jaunākās iekārtas ir apgādātas ar iebūvētu [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] uztvērēju, lai pārraidītu ļoti precīzu atrašanās vietu (tuvāk par 20 metriem no negadījuma vietas). EPIRB ražotāji piedāvā<ref>[https://casualnavigation.com/what-are-ais-epirbs/?expand_article=1 What Are AIS EPIRBs?] Casual Navigation. Skatīts: 2024. gada 23. februārī</ref> arī radiobākas ar iebūvētu AIS ([[Automātiskā identifikācijas sistēma]]). 406 MHz EPIRB pārraida identifikācijas numuru, kurš ir sasaistīts ar datu bāzi, kurā atrodama informācija par konkrēto kuģi. Parasti kuģiem ir unikāls identifikācijas numurs, ko sauc par kuģa identifikācijas kodu (''Maritime Mobile Services Identity Number'', MMSI).<ref>[https://www.navcen.uscg.gov/mmsi-formats MMSI Formats] United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 23. februārī</ref> Šo iekārtu atrašanos darba kārtībā pārbauda reizi mēnesī uz kuģa un reizi gadā krasta apkopes stacijā. To baterijām ir ierobežots uzglabāšanas laiks, starp diviem un pieciem gadiem, un parasti izmanto litija baterijas. === NAVTEX === {{Pamatraksts|NAVTEX}} [[NAVTEX]] ir starptautiska, automatizēta sistēma steidzamai jūrniecības drošības informācijas (''Marine Safety Information'', MSI) izplatīšanai, kura iekļauj navigācijas brīdinājumus, meteoroloģiskās prognozes un brīdinājumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kā arī citus kuģiem noderīgus ziņojumus. Uz tiltiņa, vai vietā no kurienes vada kuģi, uzstāda mazu, lētu augsto tehnoloģiju radiouztvērēju ar iebūvētu printeri, kurš pārbauda katru ienākošo ziņojumu, lai noskaidrotu vai tas jau nav bijis uztverts agrākas pārraides laikā, vai arī ziņojums pieder pie tādas kategorijas, kura kapteini neinteresē. Šo ziņojumu pārraides frekvence angļu valodā ir 518 kHz, bet dažreiz pārraidēm vietējā valodā izmanto 490 kHz. Ziņojumu preambulā iekļauj kodu, kurš sastāv no atsevišķiem alfabēta burtiem ar kuriem norāda pārraidošo staciju un ziņojuma tipu, kā arī diviem cipariem, kuri, savukārt, norāda attiecīgās stacijas un ziņojuma tipa kārtas numuru. Piemēram kods '''FA56''' nozīmē, ka ziņojumu noraidījusi stacija ar identifikatoru '''F''', burts '''A''' nozīmē, ka ziņojuma tips atbilst navigācijas brīdinājumiem, bet '''56''' ir ziņojuma numurs pēc kārtas. === Pavadoņi === [[Attēls:Station radio haut.JPG|thumb|Inmarsat C terminālis (centrā)]] 2020. gada janvārī bija divi sertificēti GMDSS pavadoņu pakalpojumu sniedzēji: [[Inmarsat]] ar vairākiem tā [[Sakaru pavadonis|sakaru pavadoņiem]] ekvatoriālās, [[Ģeostacionāra orbīta|ģeostacionārās orbītās]] un [[Iridium (pavadoņsistēma)|Iridium]] ar tā [[Iridium pavadoņu zvaigznājs|66 pavadoņu zvaigznāju]] [[Zemā Zemes orbīta|zemajā Zemes orbītā]] (''low Earth orbit'', LEO), kura var pārklāt augstākus ģeogrāfiskos platumus un strādāt ar zemāku sakaru [[Aizture (inženierzinātne)|aizturi]]. Iridium sertifikācija 2020. gadā izbeidza jūras negadījumu sakaru, pavadoņos bāzētās daļas, pakalpojumu sniegšanas monopolu, kāds līdz tam piederēja Inmarsat, jau kopš sistēmas ieviešanas ekspluatācijā 1999. gadā.<ref>[https://www.nasaspaceflight.com/2020/01/iridium-milestone-maritime-safety-breaks-monopoly/ Gebhardt C. Iridium marks major milestone with maritime safety, breaks monopoly] NASASpaceflight.com 2020. gada 23. janvāris. Skatīts: 2024. gada 27. februārī</ref> [[Inmarsat]] uzņēmuma vadītās un [[Starptautiskā Mobilo pavadoņu organizācija|Starptautiskās Mobilo pavadoņu organizācijas]] pārraudzītās pavadoņu sistēmas ir svarīgas GMDSS sastāvdaļas. Vienīgais Inmarsat kuģu Zemes staciju (''Ship Earth Station'', SES) terminālis, kuru atzīst GMDSS, ir Inmarsat C. Līdz 2020. gada 1. decembrim darbojās arī Inmarsat F77 termināļi, kuri bija tagad no ekspluatācijas izņemto termināļu Inmarsat A un B modernizētās versijas, kuras nodrošināja telefona sakarus [[Radiotelefons|no kuģa uz krastu]], [[Radiotelefons|no kuģa uz kuģi]] un [[Radiotelefons|no krasta uz kuģi]], kā arī [[Telekss|teleksa]] un liela ātruma datu pārraides pakalpojumus, tajā skaitā negadījumu prioritātes telefona un teleksa pakalpojumus sakariem uz un no glābšanas koordinācijas centriem. Fleet77 pilnībā atbilda globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) prasībām un ietvēra tādu progresīvu iespēju kā ārkārtas zvanu prioritizāciju. 2024. gadā nebija skaidri formulētu F77 alternatīvu. Inmarsat C nodrošina datu un e-pasta ziņojumapmaiņu, ar uzkrāšanas un nosūtīšanas metodi, no kuģa uz krastu, no krasta uz kuģi un no kuģa uz kuģi, kā arī iepriekš sagatavota nelaimes ziņojuma nosūtīšanu glābšanas koordinācijas centram un Inmarsat C SafetyNET pakalpojumu. Inmarsat C SafetyNET ir pavadoņos bāzēts vispasaules jūrniecības drošības informācijas (''Marine Safety Information'', MSI) pārraidīšanas pakalpojums tāljūras meteoroloģiskajiem brīdinājumiem, [[NAVAREA]]<ref>Jūras rajoni, kuros dažādas valdības ir atbildīgas par navigācijas un meteoroloģisko brīdinājumu izplatīšanu.</ref> navigācijas brīdinājumiem, [[radionavigācija]]s brīdinājumiem, ledus ziņojumiem, ASV Krasta apsardzes [[Starptautiskā ledus patruļa|Starptautiskās ledus patruļas]] brīdinājumiem un citai līdzīgai informācijai, kādu nesniedz NAVTEX. SafetyNET strādā līdzīgi NAVTEX rajonos ārpus NAVTEX pārklājuma. Inmarsat C aprīkojums ir salīdzinoši mazs un viegls, kā arī maksā daudz mazāk par F77 staciju. F77 kuģu Zemes stacijām vajag nosacīti lielas žirostabilizētas vienvirziena antenas, bet Inmarsat C antenas izmērs ir daudz mazāks un tā ir omnidirekcionāla. Inmarsat C, esot mazas jaudas sistēma, avārijas gadījumā spēj darboties no kuģa avārijas 24 voltu baterijām. Šī īpatnība kopā ar uzstādītu omnidirekcionālu antenu sniedz garantētu atbildi uz nosūtītu nelaimes trauksmi starp 76 grādiem ziemeļu platumā un 76 grādiem dienvidu platumā (jūras rajons A3). Pamatojoties uz sadarbības līgumu ar [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija|Nacionālo okeānu un atmosfēras administrāciju]] (NOAA), kombinētie meteoroloģisko novērojumu un [[AMVER|Automatizētās savstarpējās palīdzības kuģu glābšanas]] (''Automated Mutual-Assistance Vessel Rescue'', AMVER) ziņojumi tagad var tikt nosūtīti gan uz ASV Krasta apsardzes AMVER centru, gan NOAA izmantojot Inmarsat C kuģa Zemes staciju bez maksas. SOLAS prasība ir, lai Inmarsat C aprīkojums būtu apgādāts ar iebūvētu pavadoņnavigācijas uztvērēju vai arī pievienots ārējam pavadoņnavigācijas uztvērējam. Šāds savienojums nodrošinās precīzu atrašanās vietas informāciju, ko pārraidīt glābšanas koordinācijas centram, ja kādreiz tiktu nosūtīta nelaimes trauksme. Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēma (''long-range identification and tracking'', LRIT) ziņojumu nosūtīšanai izmanto GMDSS Inmarsat C, kura apkalpo arī ar kuģī iebūvēto kuģu aizsardzības trauksmes sistēmu (''Ship Security Alert System'', SSAS). SSAS dod iespēju slēpti nosūtīt aizsardzības trauksmes nelaimes ziņojumu vietējām varas iestādēm dumpja, pirātu uzbrukuma vai citu naidīgu darbību gadījumā pret kuģi vai tā komandu. === Īsviļņi === GMDSS sistēma var iekļaut [[Īsviļņi|īsviļņu]] (''high-frequency'', HF) radiotelefonu ar [[Ciparu selektīvais izsaukums|ciparu selektīvā izsaukuma]] (''Digital Selective Calling'', DSC) ierosinātu izsaukumu iespēju un [[Radioteletaips|radio teleksa]] (īsviļņu šaurjoslas tiešās drukas teleksa (''narrow band direct printing'', NBDP)) aprīkojumu. Vispasaules jūrniecības drošības informācijas pārraides var veikt arī HF šaurjoslas tiešās drukas kanālos. Visiem kuģiem, kuri strādā jūras rajonā A4, jābūt apgādātiem ar HF DSC un NBDP aprīkojumu, kurš var darboties arī no kuģa avārijas barošanas avota (parasti 24 V baterijām). HF aprīkojums ir nepieciešams, jo Inmarsat pārklājums nesniedzas polārajos reģionos. === Meklēšanas un glābšanas radara atbildētājs (SART) === GMDSS aprīkojums uz kuģa iekļauj vienu (vai divus uz kuģiem virs 500 BT) meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēju, kuru sauc par meklēšanas un glābšanas radara atbildētāju un to lieto, lai noteiktu glābšanas līdzekļa vai kuģa nelaimē atrašanās vietu parādot divpadsmit punktus uz glābšanas kuģa 3 cm [[Radars|radara]] ekrāna. Atklāšanas attālums starp šīm iekārtām un kuģiem ir atkarīgs no kuģa radara antenas augstuma un meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēja augstuma, kas normāli ir 15 km (8 jūras jūdzes). Kad meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēju apstaro radars, tas izdod vizuālus un skaņas signālus nelaimē esošajām personām. === Ciparu selektīvais izsaukums (DSC) === [[Attēls:VHF_canal_70.jpg|thumb|Ultraīsviļņu ciparu selektīvā izsaukuma iekārta]] IMO kā daļu no GMDSS sistēmas ir ieviesis arī ciparu selektīvo izsaukumu (''digital selective calling'', DSC) MF, HF un [[jūras ultraīsviļņu radio]]. DSC primāri ir paredzēts, lai ierosinātu radiotelefona un MF/HF radio teleksa izsaukumus sakaros starp kuģiem, starp kuģi un krastu un starp krastu un kuģi. DSC izsaukumi var tikt veikti uz individuālām stacijām, staciju grupām vai "visām stacijām" radio uztveršanas rādiusā. Katram ar DSC aprīkotam kuģim, krasta stacijai un grupai tiek piešķirts unikāls deviņu ciparu [[kuģa, krasta radiostacijas vai kuģu grupas identifikācijas kods]] (''Maritime Mobile Services Identity Number'', MMSI). DSC negadījumu trauksmes, kuras sastāv no iepriekš sastādīta negadījuma ziņojuma, lieto, lai ierosinātu avārijas radiosakarus ar kuģiem un glābšanas koordinācijas centriem. DSC bija domāts, lai izslēgtu vajadzību pēc personāla uz kuģa tiltiņa vai krastā, kurš nepārtraukti klausītos radio uztvērēju balss radio kanālus, tajā skaitā UĪV 16. kanālu (156,8 MHz) un [[2182 kHz]], kurus pašreiz izmanto briesmu un drošības radiosakariem, kā arī staciju izsaukumam. Klausīšanās sardze, ar GMDSS iekārtām aprīkotiem kuģiem, 2182 kHz beidzās 1999. gada 1. februārī. 2002. gada maijā IMO izlēma uz kuģiem pārcelt UĪV klausīšanās sardzes beigas. Tika plānots, ka prasība pēc radio sardzes tiktu atcelta 2005. gada 1. februārī, bet tādu nodrošināt tiek rekomendēts vēl joprojām. Gan IMO, gan ITU prasa, lai ar DSC aprīkotie MF/HF un UĪV radio tiktu ārēji pieslēgti pavadoņu navigācijas uztvērējam (GPS). Šāds savienojums nodrošinās to, ka glābšanas koordinācijas centram tiks nodota precīza atrašanās vietas informācija, ja tiktu pārraidīta negadījuma trauksme. ASV federālā sakaru komisija (''Federal Communications Commission'', FCC) pieprasa, lai visi jaunie UĪV un MF/HF jūras radiotelefonu modeļi, kuri sertificēti pēc 1999. gada jūnija, būtu apgādāti ar vismaz pamata DSC iespējām. UĪV ciparu selektīvajam izsaukumam bez tām iespējām, kuras prasa GMDSS, var piemist arī citas. ASV Krasta apsardze izmanto šo sistēmu kuģu izsekošanai Aļaskas prinča Viljama līča [[kuģu satiksmes vadības centrs|kuģu satiksmes vadības centrā]]. IMO un ASV Krasta apsardze plāno noteikt, ka kuģiem jābūt apgādātiem ar universālu kuģa [[Automātiskā identifikācijas sistēma|automātisko identifikācijas sistēmu]], kura ir saderīga ar DSC. Valstīm, kurām ir GMDSS jūras rajons A1, jāspēj savos ūdeņos identificēt un izsekot ar automātisko identifikācijas sistēmu (AIS) aprīkotus kuģus bez jebkāda cita papildus aprīkojuma. Ar DSC aprīkotu radio nevar aptaujāt un izsekot, ja vien šādu iespēju nav paredzējis izgatavotājs un, ja vien lietotājs nav iekārtu iestatījis tā, lai šāda izsekošana būtu iespējama. GMDSS radiosakaru aprīkojumam nav jābūt rezervētam izmantošanai tikai avārijas gadījumos. Starptautiskā Jūras organizācija iedrošina jūrniekus izmantot GMDSS aprīkojumu ikdienas, kā arī drošības radiosakaros. === Barošanas avoti === GMDSS aprīkojumam jābūt pieslēgtam sekojošiem trīs barošanas avotiem: * kuģa standarta ģeneratoriem; * kuģa avārijas ģeneratoram (ja tāds uzstādīts) un * tieši radio paredzētām baterijām. Atbilstoši SOLAS prasībām, bateriju ietilpībai jābūt tādai, lai barotu radio aprīkojumu vienu stundu uz kuģiem ar avārijas ģeneratoru vai būvētiem pirms 1995. gada februāra un sešas stundas uz kuģiem, kas nav apgādāti ar avārijas ģeneratoru vai būvēti pēc 1995. gada februāra. Baterijas jālādē ar automātisku lādētāju, kuru tāpat baro standarta ģeneratori un avārijas ģenerators. Pārejai no maiņstrāvas uz bateriju barošanu jānotiek automātiski un tādā veidā, lai netiktu pazaudēti vai bojāti jebkādi aprīkojumā uzglabātie dati (nedrīkst būt pārrāvums barošanā). ASV Krasta apsardzes veiktās sertifikācijas laikā, baterijas no pilnībā izlādēta stāvokļa jāspēj pilnībā uzlādēt ne vairāk kā desmit stundās. Kuģa darbības laikā nepārtraukti jābūt pieejamam lādētājam un to periodiski pārbauda, lai pārliecinātos par lādētāja esamību darba kārtībā. Ja rezerves enerģijas avotu veido baterijas, to ietilpību pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja pēdējā pārbaude veikta vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to veic ASV Krasta apsardzes veiktās apskates laikā. Baterijas, kuras paredzētas izmantošanai kā avārijas barošanas avots, tiek uzstādītas atbilstoši piemērojamajām elektroinstalācijas uzstādīšanas vadlīnijām un labai praksei. Tās jāpasargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un fiziskiem bojājumiem. Tāpat baterijām uzstādīšanas vietā tiek nodrošināta piekļuve apkopes veikšanai un, nepieciešamības gadījumā, nomaiņai. == GMDSS jūras rajoni == [[Attēls:GMDSS_Sea_Areas-3.jpg|thumb|GMDSS jūras rajoni]] GMDSS jūras rajoniem ir divi uzdevumi: aprakstīt rajonus, kur GMDSS pakalpojumi ir pieejami un noteikt ar kādu radio aprīkojumu GMDSS kuģiem jābūt apgādātiem. Pirms GMDSS ieviešanas, drošības radio aprīkojuma tipu un skaitu, ar kādu kuģim jābūt aprīkotam, noteica tā tonnāža. Pēc GMDSS ieviešanas, drošības radio aprīkojuma tipu un skaitu nosaka GMDSS rajoni, kuros kuģi izmanto. Pastāv sekojoši GMDSS jūras rajoni: A1, A2, A3 un A4. * Jūras rajons A1 — rajons, kurā pastāv vismaz vienas UĪV krasta stacijas, kura nodrošina pastāvīgu radio sardzi ciparu selektīvā izsaukuma kanālā (70. kanāls 156,525 MHz) un sniedz radiotelefonijas pakalpojumus, pārklājums. Šāds rajons parasti sniedzas 30 līdz 40 jūras jūdzes (56 līdz 74 km) no krasta stacijas. * Jūras rajons A2 — rajons, kurā pastāv vismaz vienas krasta stacijas, kura nodrošina pastāvīgu sardzi MF ciparu selektīvā izsaukuma frekvencē (2187,5 kHz), pārklājums, bet kurš atrodas ārpus A1 rajona. * Jūras rajons A3 — rajons ārpus jūras rajoniem A1 un A2, kurā ir Inmarsat [[Ģeostacionārā orbīta|ģeostacionāro pavadoņu]] pārklājums. Šis rajons stiepjas apmēram no 76 grādiem ziemeļu platumā līdz 76 grādiem dienvidu platumā. Inmarsat garantē savas sistēmas darbību starp 70 grādiem ziemeļu platumā un 70 grādiem dienvidu platumā, lai gan bieži tā darbosies arī līdz 76 grādiem dienvidu vai ziemeļu platumā. * Jūras rajons A4 — rajons ārpus jūras rajoniem A1, A2 un A3 tiek saukts par jūras rajonu A4. Pamatā tie ir polārie rajoni uz ziemeļiem un dienvidiem no apmēram 76 grādu [[Ģeogrāfiskais platums|platuma]].<ref>[https://www.fcmarine.co.uk/wp-content/uploads/2017/11/COMSAR-32-COMSAR-Circ.32.pdf Harmonization of GMDSS Requirements for Radio Installations on Board SOLAS Ships] International Maritime Organization 2004. gada 16. augusts. 10. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. martā</ref> Papildus uzskaitītajam aprīkojumam, uz visiem kuģiem, kuri aprīkoti atbilstoši GMDSS prasībām, jābūt pavadoņu EPIRB, NAVTEX uztvērējam (ja kuģi tiek ekspluatēti rajonos, kurus apkalpo NAVTEX), Inmarsat C SafetyNET uztvērējam (ja kuģi tiek ekspluatēti rajonos, kurus neapkalpo NAVTEX), ar DSC aprīkotam UĪV radiotelefonam, divām (kuģiem virs 300 un zem 500 BT) vai trijām pārnēsājamajām UĪV radiostacijām (kuģiem ar 500 vai vairāk BT) un diviem 9 GHz meklēšanas un glābšanas radara atbildētājiem (SART). === ASV piekrastes reisiem nepieciešamais GMDSS radio aprīkojums === Pirms tika noteiktas jūras rajonu A1 un A2 robežas, GMDSS prasībām pakļautajiem kuģiem, kuri tika izmantoti ASV piekrastē, vajadzēja būt aprīkotiem atbilstoši rajoniem A3 (vai A4) neatkarīgi no tā, precīzi kurā vietā kuģi tika izmantoti. ASV kuģi, kuru reisi tiem ļāva vienmēr atrasties ASV Krasta apsardzes staciju UĪV 16. kanāla pārklājumā, varēja pieteikties federālajā sakaru komisijā individuālajam izņēmumam, kurš ļāva aprīkot kuģus tikai atbilstoši jūras rajona A1 prasībām. Līdzīgi kuģi, kuri vienmēr atradās ASV Krasta apsardzes 2182 kHz staciju pārklājumā, varēja pieteikties izņēmumam, lai aprīkotu tos atbilstoši jūras rajona A2 prasībām. 2013. gada augustā ASV Krasta apsardze nodrošināja jūras rajona A1 pakalpojumus izmantojot tās [[Rescue 21]] sistēmu.<ref>[http://www.navcen.uscg.gov/gmdss-areas-and-search-and-rescue GMDSS Areas and Search and Rescue Areas] {{Novecojusi saite}} United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 10. martā</ref><ref>[http://www.navcen.uscg.gov/rescue-21-distress-system-coverage Rescue 21 Distress System Coverage] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240310065431/http://www.navcen.uscg.gov/rescue-21-distress-system-coverage |date={{dat|2024|03|10||bez}} }} United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 10. martā</ref> == Operatoru sertificēšana (ASV) == Nacionālās jūras administrācijas var izdot dažādas sertifikātu klases. Uz SOLAS konvencijas prasībām pakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti ārpus GMDSS jūras rajona A1, radio operatoriem jābūt universālajiem operatora sertifikātiem. Savukārt, ja SOLAS kuģi tiek izmantoti tikai GMDSS jūras rajonā A1, nepieciešami ierobežotie operatora sertifikāti. SOLAS konvencijai nepakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti ārpus GMDSS jūras rajona A1, var tikt izdoti un tiek pieprasīti [[Tāljūras radio operatora sertifikāts|tāljūras radio operatoru sertifikāti]]. Bet SOLAS konvencijai nepakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai GMDSS jūras rajonā A1, nepieciešami [[Piekrastes radio operatora sertifikāts|piekrastes radio operatoru sertifikāti]]. Visbeidzot pastāv arī ierobežotā radiotelefona operatora sertifikāts, kurš ir līdzīgs [[Piekrastes radio operatora sertifikāts|piekrastes radio operatora sertifikātam]], bet ar ierobežotu apmācību UĪV DSC izmantošanā. Dažas valstis neatzīst šo sertifikātu kā pilnvērtīgu GMDSS kvalifikāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs izdod četrus dažādus GMDSS sertifikātus: * GMDSS radioelektroniķa sertifikāts (GMDSS ''Radio Maintainer's License'') ļauj personai apkalpot, uzstādīt un remontēt GMDSS aprīkojumu jūrā; * GMDSS radio operatora sertifikāts tiek pieprasīts, lai persona varētu izmantot nepieciešamo GMDSS aprīkojumu; * abu sertifikātu īpašniekiem var tikt izdots viens GMDSS radio operatora/radioelektroniķa sertifikāts; * visbeidzot, '''GMDSS ierobežotais operatora sertifikāts''' ir pieejams darbībām UĪV diapazonā tikai 20 jūras jūdzes (37 km) no krasta. Lai iegūtu jebkuru no šiem sertifikātiem, personai jābūt ASV pilsonim vai jābūt atļaujai legāli strādāt valstī, jāzina angļu valoda un jānokārto [[Federālā sakaru komisija|federālās sakaru komisijas]] apstiprināts eksāmens. Tāpat kā ar [[Radioamatierisms|radioamatieru]] eksāmeniem, tos organizē privātas, FCC apstiprinātas grupas. Parasti tās nav tās pašas organizācijas, kuras pieņem radioamatieru eksāmenus. Operatora sertifikāta iegūšanai sekmīgi jānokārto rakstveida eksāmena 1. un 7. sadaļa, bet ierobežotā operatora sertifikāta iegūšanai jānokārto eksāmena 1. un 7R. sadaļa. 1. sadaļas nokārtošana pretendentam automātiski dod iespēju saņemt jūras radiotelefona operatora sertifikātu (''Marine Radiotelephone Operator Permit'', MROP). Radioelektroniķa sertifikāta iegūšanai jānokārto eksāmena 9. sadaļa. Tomēr, lai iegūtu šo sertifikātu, pretendentam jābūt iepriekš saņemtam [[Universālais radiotelefona operatora sertifikāts|universālajam radiotelefona operatora sertifikātam]] (''General radiotelephone operator license'', GROL), kuru var iegūt nokārtojot komerciālā rakstveida eksāmena 1. un 3. sadaļu (tādējādi vienlaikus iegūstot arī MROP). Turpinot mācības un papildus nokārtojot rakstveida eksāmena 8. sadaļu, GROL un radioelektroniķa sertifikātam var pievienot kuģu radaru apstiprinājumu. Tas ļauj sertifikāta īpašniekam apkalpot un remontēt kuģa [[Radars|radarus]].<ref>[https://www.fcc.gov/commercial-radio-operator-license-program Commercial Radio Operator License Program] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240312124111/https://www.fcc.gov/commercial-radio-operator-license-program |date={{dat|2024|03|12||bez}} }} Federal Communications Commission, 2021. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 12. martā</ref> Līdz 2008. gada 25. martam GMDSS operatoru un radioelektroniķu sertifikātus izsniedza ar piecu gadu derīguma termiņu, kuru, samaksājot nodevu, varēja pagarināt. Pēc šī datuma jaunos sertifikātus izsniedz uz neierobežotu laiku. Attiecībā uz tiem derīgajiem sertifikātiem, kuri iepriekš tika izsniegti ar noteiktu derīguma termiņu, FCC saka: {{Quote|jebkurš GMDSS radio operatora sertifikāts, ierobežotais GMDSS radio operatora sertifikāts, GMDSS radioelektroniķa sertifikāts, GMDSS radio operatora/radioelektroniķa sertifikāts vai jūras radio operatora sertifikāts, kurš bija derīgs, tas ir, kura derīguma termiņš nebija beidzies, 2008. gada 25. martā, nav jāatjauno.}} Tā kā uz vecākiem sertifikātiem redzams derīguma termiņš, kuģu komandas locekļiem, kuri veic starptautiskus reisus, var būt vērts samaksāt nodevu (2010. gadā $60), lai iegūtu sertifikātu bez norādīta derīguma termiņa un tādējādi izvairītos no pārpratumiem ārzemju ostās. Visbeidzot, lai praktiski strādātu par GMDSS operatoru uz vairuma tirdzniecības kuģu, [[ASV Krasta apsardze]] prasa pabeigt papildus teorētisko un praktisko apmācību pat pēc sertifikāta iegūšanas. == Operatoru sertificēšana (Apvienotā Karaliste un Eiropa) == Apvienotajā Karalistē un Eiropā tiek izdoti četri dažādi GMDSS kompetences sertifikāti: * [[piekrastes radio operatora sertifikāts]] (''Short Range Certificate'', SRC); * [[tāljūras radio operatora sertifikāts]] (''Long Range Certificate'', LRC); * ierobežotais operatora sertifikāts (''Restricted Operator Certificate'', ROC); * universālais operatora sertifikāts (''General Operator Certificate'', GOC). Katru no šiem sertifikātiem izsniedz pēc kursu pabeigšanas un sekmīgas eksāmena nokārtošanas. Sertifikāti tiek atzīti starptautiski. Kurš no kompetences sertifikātiem jūrniekam vajadzīgs, ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmkārt, SOLAS kuģu (kuriem obligāti jābūt apgādātiem atbilstoši GMDSS prasībām) virsniekiem nepieciešams ROC vai GOC. Tādu kuģu, kuri nav pakļauti SOLAS prasībām (starp kuriem ir arī atpūtas kuģi), operatori var izvēlēties piekrastes radio operatora vai tāljūras radio operatora kursus. Otrais ietekmējošais faktors ir kuģa paredzētais darbības rajons. Uz kuģošanas līdzekļiem, kurus izmanto tikai jūras rajonā A1, var lietot SRC un ROC sertifikātus, bet uz kuģiem, kuri iet tālāk no krasta, jūras rajonos A2, A3 un/vai A4, jābūt operatoriem ar LRC vai GOC sertifikātiem.<ref>[https://ljk.lv/storage/files/Kursu_cenas_01_06_2022.pdf Jūrnieku apmācības kursu nosaukumi] Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža. Skatīts: 2024. gada 14. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}} * [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230601063747/https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf |date={{dat|2023|06|01||bez}} }} {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] buk9aud8hsurmvaxt2uqj88c99ghqt5 0 566840 4548186 4465710 2026-11-11T11:34:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548186 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jāzeps Šņepsts | attēls = Jāzeps Šņepsts.jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Jāzeps Šņepsts 2025. gadā | amats = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1998|11|11}} | term_beigas = {{dat|2001|09|13}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = * [[Vilis Krištopāns]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Preiļu novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2001|07|20}} | term_beigas2 = {{dat|2003|03|31}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einārs Repše]] | priekštecis2 = [[Ilmārs Meluškāns]] | pēctecis2 = [[Jānis Eglītis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|3|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Aizkalne|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998—?)</small> <br>Reformu partija | dzīvesb = [[Elita Šņepste]] | bērni = [[Sabīne Šņepste]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | profesija = uzņēmējs, politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jāzeps Šņepsts''' (dzimis {{dat|1960|3|20}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Aizkalne|Aizkalnē]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/novada-goda-pilsoni/jazeps-snepsts|title=Jāzeps Šņepsts {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref>) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Tautas partija]]s biedrs, ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]], kur strādājis [[Aizsardzības un iekšlietu komisija|Aizsardzības un iekšlietu komisijā]]. No 2001. līdz 2003. gadam bija [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada]] domes prieksēdētājs,<ref name=":0" /> ievēlēts no šīs pašas partijas.<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3666 |website=Latgales dati |title=Jāzeps Šņepsts |accessdate=20.03.2024. |archive-date=20.03.2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240320110222/https://latgalesdati.du.lv/persona/3666 }}</ref> J. Šņepsts ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumā „[[Preiļu siers]]” (1995.—1998. un no 2003. gada),<ref name=":0"/><ref name=":1" /> kā arī šī uzņēmuma patiesais labuma guvējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kombo.lv/profile/50003026431/preilu-siers|title=Akciju sabiedrība "Preiļu siers", 50003026431 - par uzņēmumu - Kombo.lv|website=www.kombo.lv|access-date=2025-06-06}}</ref> Preiļu novada Goda pilsonis (kopš 2012. gada).<ref name=":1" /> Izglītību ieguvis Aizkalnes pamatskolā, pēc tam absolvējis [[Bebrenes sovhoztehnikums|Bebrenes sovhoztehnikumu]], bet augstāko izglītību ieguvis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] 1979. gadā. Aizraujas ar medībām. Kļuva plaši atpazīstams medijos 2024. gadā ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, kura satrauca dzīvnieku aizstāvjus un izsauca bažas par [[Malumedniecība|malumedniecību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/cilveki-sasutusi-par-preilu-siers-vaditaja-snepsta-atbildi-uz-parmetumu-par-degunradza-nomedisanu/28026|title=Cilvēki sašutuši par “Preiļu siers” vadītāja Šņepsta atbildi uz pārmetumu par degunradža nomedīšanu|website=www.1188.lv|access-date=2024-03-20|date=2024-03-15|language=lv}}</ref> Tomēr noskaidrojās, ka degunradzis nomedīts legāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/aktuali/latviesu-uznemeju-kaunina-par-degunradza-medisanu.-vai-tas-vispar-ir-atlauts-64007/|title=Latviešu uzņēmēju kaunina par degunradža medīšanu. Vai tas vispār ir atļauts?|website=www.santa.lv|access-date=2024-03-20}}</ref> Saņēmis starptautiskus apbalvojumus par nomedītiem pārnadžiem (''Ovis World Slam'' un ''Capra World Slam''), kuras piešķir medību un dabas aizsardzības organizācija ''Grand Slam Club/Ovis (GSCO).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/unikala-nominacija-latvijas-medibu-vesture|title=Unikāla nominācija Latvijas medību vēsturē|website=LA.LV|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref> Politikā darbojušās arī J. Šņepsta sieva un meita. Sieva [[Elita Šņepste]] bija [[8. Saeima]]s deputāte no [[Tautas partija]]s. Meita [[Sabīne Šņepste]] strādā [[Daugavpils]] pašvaldībā, kopš 2020. gada ir domes izpilddirektore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/domes-izpilddirektora-amata-iecelta-sabine-snepste|title=Domes izpilddirektora amatā iecelta Sabīne Šņepste|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref> Bijusi kandidāte [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/sabine-snepste|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-03-20}}</ref> taču 2024. gadā atteicās no iespējas kļūst par [[14. Saeima]]s deputāti. S. Šņepste ir bijusi valdes locekle AS "Krāslavas piens" un padomes locekle "Preiļu siers", no 2018. gada "Krāslavas piena" padomes priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12121|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2024-03-20|archive-date=2024-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240320124609/https://latgalesdati.du.lv/persona/12121}}</ref> == Politiskā darbība == Uzņēmējs J. Šņepsts 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada]] domē, bet deputāti ievēlēja viņu par Preiļu novada domes priekšsēdētāju. 2003. gadā atkāpies no Preiļu novada domes priekšsēdētāja amata. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] vēlreiz ievēlēts Preiļu novada domē. 2006. gadā J. Šņepsts nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]]. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Šņepsts vēlreiz tika ievēlēts Preiļu novada domē, šoreiz no [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]], bet 2016. gadā viņš atteicās no deputāta mandāta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ilmārs Meluškāns]] | virsraksts = [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2001|07|20|N}} — {{dat|2003|3|31|N}} | pēc = [[Jānis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{7. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Šņepsts, Jāzeps}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Preiļu novada pašvaldības vadītāji]] cbngkouye9rdkxook49ge9tp1jmo896 0 569880 4547801 4450797 2026-11-10T14:00:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547801 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Frenks Zamboni | vārds_orig = ''Frank Zamboni'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1901 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Jūta|2s=Jūta}} | m_dat_alt = | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Paramaunta}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs, izgudrotājs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = 2 | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Frenks Džozefs Zamboni jaunākais''' (/zæmˈboʊni/, itāļu: [dzamˈboːni]; dzimis {{dat|1901|1|16}}; miris {{dat|1988|7|27}}) bija amerikāņu [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais [[ledus kombains]] un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm.<ref>https://web.archive.org/web/20120604234216/https://www.niaf.org/milestones/year_1920.asp</ref> [[Attēls:Surfaceuse.jpg|thumb|[[Ledus kombains]] uzliek tīra ūdens slāni, kas sasalst, veidojot gludu ledus virsmu.]] == Biogrāfija == Frenks Zamboni piedzima 1901. gadā [[Eurekā]], [[Jūta|Jūtas štatā]], [[Itāļi|itāļu]] imigrantu ģimenē. Drīz viņa vecāki nopirka fermu Lava-Hotspringsā [[Aidaho]], netālu no Pokatello, kur viņš uzauga. 1920. gadā ģimene pārcēlās uz [[Losandželosa]]s priekšpilsētu [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur Frenks un viņa vecākais brālis Džordžs strādāja par automehāniķiem. 1921. gadā Frenks studēja [[Čikāga|Čikāgā]], un pēc atgriešanās no turienes kopā ar jaunāko brāli Lorensu izveidoja savu biznesu. 1927. gadā Frenks un Lorenss sāka gatavot ledus blokus vietējiem lauksaimniekiem. 30. gados sāka izplatīties elektriskie [[ledusskapis|ledusskapji]], un 1939. gadā brāļi pārdeva savu biznesu, paturot sev saldēšanas iekārtas, ar kurām bija iecerēts izveidot slidotavu. 1940. gadā brāļi atklāja 30x60 metrus lielu slidotavu ''Iceland'', kas kļuva par vienu no lielākajām valstī (tajā vienlaikus varēja atrasties līdz 800 slidotājiem). Frenks spēja izveidot gludu ledu, bez izciļņiem, ko radīja dzesēšanas caurules, kas atradās zem ledus. Ledus izlīdzināšana prasīja pusotru stundu diennaktī, un tās laikā trīs vai četri vīri manuāli nolīdzināja, nokasīja un atjaunoja virsmu. Reizēm izlīdzināšanai (augšējā slāņa nogriešanai) izmantoja mašīnas. 1949. gadā Frenks izgudroja mašīnu, kas ļāva vienam cilvēkam nolīdzināt, izskalot un uzklāt ledu tikai 10 minūtēs. Līdz 1953. gadam viņš saņēma [[Patents|patentu]] US2642679<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patents.google.com/patent/US2642679|title=Ice rink resurfacing machine}}</ref> par šo izgudrojumu. 50. gadu sākumā šos kombainus veidoja uz pilnvērtīga ''[[Jeep CJ-3B]]'' bāzes.<ref>https://web.archive.org/web/20130119102901/http://www.film.queensu.ca/cJ3B/Finds/FindsIce.html</ref> Otro un trešo kombainu no Zamboni iegādājās olimpiskā čempione daiļslidošanā [[Sonja Henije]], kas ar tām sagatavoja ledu savas tūres laikā. Sākot ar 1956. gadu, par ledus kombaina pamatu sāka izmantot ''[[Jeep]]'' šasiju bez virsbūves un kabīnes (modelis F). Kopš 1964. gada izmanto pašu veidotu dizaina šasiju. Pieprasījums pēc šiem kombainiem bija tik liels, ka Frenka uzņēmumam bija jāatver otra rūpnīca Brantfordā ([[Ontārio]], [[Kanāda]]) un filiāle [[Šveice|Šveicē]]. Nosaukums ''Zamboni'' kļuvis par preču zīmi un dažkārt to izmanto kā vispārpieņemtu nosaukumu visiem ledus kombainiem. Frenks Zamboni nomira 1988. gadā 87 gadu vecumā. Kopš darbības sākuma Zamboni uzņēmums ''Frank J. Zamboni & Co. Inc.'', pārdevis vairāk nekā 10 tūkstošus ledus kombainu. {{sk|10000}}. vienība 2012. gada aprīlī nodota [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Monreālas "Canadiens"]] lietošanai ''[[Bell Centre]]'' hallē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zamboni.com/zamboni-company-to-deliver-machine-10000-2/|title=Zamboni Company to Deliver Machine #10,000 &#124; Zamboni}}</ref> == Balvas un atzinības == * Frenkam Zamboni 1988. gadā piešķīra inženierzinātņu goda doktora grādu Klārksona Universitātē Potsdamā, Ņujorkā. * 2000. gadā Zamboni iekļāva ASV daiļslidošanas slavas zāles goda sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zamboni.com/about/fun-facts/|title=Fun Facts &#124; Zamboni}}</ref> * 2006. gadā Zamboni iekļāva Pasaules Daiļslidošanas slavas zālē un Pasaules Daiļslidošanas muzeja Goda sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldskatingmuseum.org/RichardZamboni-2006WorldHallofFame.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130119075646/http://www.worldskatingmuseum.org/RichardZamboni-2006WorldHallofFame.htm }}</ref> * 2007. gadā Zamboni uzņēma Nacionālajā izgudrotāju slavas zālē Amerikas Savienotajās Valstīs. * 2009. gadā Zamboni iekļāva Amerikas Savienoto Valstu hokeja slavas zāles goda sarakstā. * 2013. gada 16. janvārī par godu Zamboni 112. dzimšanas dienai ''[[Google]]'' interneta portāls publicēja interaktīvu ''Google'' logotipu (''Doodle'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gadgets360.com/others/news/frank-zambonis-112th-birthday-marked-by-interactive-google-doodle-317786|title=Frank Zamboni's 112th birthday marked by an interactive Google doodle|date=2013. gada 15. janv.|website=Gadgets 360|access-date=2024. gada 26. Aprīlis|archive-date=2024. gada 26. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20240426172636/https://www.gadgets360.com/others/news/frank-zambonis-112th-birthday-marked-by-interactive-google-doodle-317786}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zamboni.com/ www.zamboni.com] — ''Frank J. Zamboni & Co.'' {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zamboni, Frenks}} [[Kategorija:1901. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūtā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]] hix74vicpankwptt09uaimts39l3xfi 0 571765 4548140 4525661 2026-11-11T08:19:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548140 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Ozoliņš | attēls = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas enerģētikas valsts ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1994|09|19|N}} | term_beigas = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Māris Gailis]] | priekštecis = [[Ojārs Kehris]] | pēctecis = [[Guntars Krasts]] | dzim_dati = {{ddv|1942|1|14}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = enerģētikas eksperts | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Juris Ozoliņš''' (dzimis 1942. gada 14. janvārī) ir [[latvieši|latviešu]] enerģētikas eksperts, bijušais [[Latvijas Republikas enerģētikas valsts ministrs]] 1994. un 1995. gadā. 1995. gadā bija "[[Latvenergo]]" pagaidu pārvaldītājs.<ref>[https://new.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/elektribas-tirgus-darbojas-efektivi-14117650 Elektrības tirgus darbojas efektīvi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250123183314/https://new.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/elektribas-tirgus-darbojas-efektivi-14117650 |date={{dat|2025|01|23||bez}} }} diena.lv 2015. gada 3. novembrī</ref> No 1994. gada 19. septembra līdz 1995. gada 21. decembrim J. Ozoliņš bija enerģētikas valsts ministrs [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]. No 1997. gada viņš bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Guntars Krasts|Guntara Krasta]] padomnieks, bet no 2004. gada — [[Eiropas Savienība]]s enerģētikas komisāra [[Andris Piebalgs|Andra Piebalga]] padomnieks. No 2016. gada 29. aprīļa līdz 2018. gada 6. februārim Juris Ozoliņš vadīja Enerģētikas drošības komisiju.<ref>[https://www.president.lv/lv/energetikas-drosibas-komisija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F Enerģētikas drošības komisija] president.lv 17.03.2021.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Juris}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas enerģētikas valsts ministri]] 00i8y590bk6xse9a2nuxbbqmuooh3ib 0 572164 4547956 4062950 2026-11-10T20:11:48Z Olgerts V 41522 + Rauna 4547956 wikitext text/x-wiki '''Mazā Parka iela''' var būt: * [[Mazā Parka iela (Limbaži)|Mazā Parka iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; * [[Mazā Parka iela (Valka)|Mazā Parka iela]] — iela [[Valka|Valkā]]; * [[Mazā Parka iela (Rauna)|Mazā Parka iela]] — iela Raunas pagasta [[Rauna|Raunā]]. == Skatīt arī == * [[Parka iela]] {{Ielu nosaukums}} 5oxgif2r8t3wk5qonstz01s9s59ifpp 0 573159 4547954 4354537 2026-11-10T20:10:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547954 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Halils Umuts Melers | vārds_orig = ''Halil Umut Meler'' | attēls = FC Salzburg vs. Dynamo Kyiv (2024-08-27 CL-Qualifikation) 42.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Halils Umuts Melers 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1986 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Turcija|Izmira}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{TUR}} | tautība = | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Halils Umuts Melers''' ({{val|tr|Halil Umut Meler}}; dzimis {{dat|1986|8|1}} [[Izmira|Izmirā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] tiesnesis. == Karjera == [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] spēles sāka tiesāt 2015. gadā. 2017. gadā tika iekļauts FIFA tiesnešu sarakstā. Pirmā Eiropas kausu spēle, ko tiesāja Melers, bija [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] starp ''[[FK Vojvodina|Vojvodina]]'' un ''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'' {{dat|2017|6|29||bez}}. Melers tiesāja 2018. gada Eiropas U-17 čempionāta finālu starp Itāliju un Nīderlandi. 2020. gada 9. decembrī viņš tiesāja savu pirmo [[UEFA Čempionu līga]]s spēli starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un [[Marseļas "Olympique"]], kurā Anglijas komanda uzvarēja ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fanatik.com.tr/futbol/halil-umut-meler-manchester-city-marsilya-macini-yonetti-2188575 |title=Halil Umut Meler, Manchester City - Marsilya maçını yönetti |website=fanatik.com.tr |date={{dat|2020|12|9||bez}} |language=tr |access-date={{dat|2024|6|8||bez}}}}</ref> 2022. gadā tiesāja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] finālu starp ''[[Kayserispor]]'' un ''[[Sivasspor]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/tr/futbol/ziraat-turkiye-kupasi-finalini-halil-umut-meler-yonetecek/2595176# |title=Ziraat Türkiye Kupası finalini Halil Umut Meler yönetecek |website=aa.com.tr |date={{dat|2022|5|23|N|bez}} |language=tr |access-date={{dat|2024|6|8||bez}}}}</ref> 2022. gadā kļuva par UEFA elites kategorijas tiesnesi. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fanatik.com.tr/futbol/halil-umut-meler-elit-kategoriye-yukseldi-2256616 |title=Halil Umut Meler, Elit kategoriye yükseldi! |website=fanatik.com.tr |date={{dat|2021|12|18|N|bez}} |language=tr |access-date={{dat|2024|6|8||bez}}}}</ref> 2023. gada decembrī pēc ''[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]'' un ''[[Çaykur Rizespor]]'' spēles Turcijas Superlīgā ''Ankaragücü'' kluba prezidents Faruks Kodža iesita Meleram un vēlāk tiesnesi ar kājām spārdīja arī citas personas. Pēc šī incidenta uz laiku tika apturēts Turcijas čempionāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/12122023-turcijas_futbols_skandala_del_uz_pauzes_k |title=Turcijas futbols uz pauzes – kluba prezidents uzbrūk tiesnesim un tiek aizturēts |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|12|12|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|8||bez}}}}</ref> 2024. gada aprīlī Melers tika izvēlēts kā viens no [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] tiesnešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/euro2024/media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed |date={{dat|2024|4|23||bez}}|website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|8||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20241127144531/https://worldreferee.com/referee/halil_umut_meler ''World Referee'' profils] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Melers, Halils Umuts}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izmiras ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] a4nxeuxd5sj1guduidqa7aole604837 0 575238 4548081 4544786 2026-11-11T04:36:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548081 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. Kopš 2024.gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2026.gadā izcīnīja 4.vietu Latvijas futbola 2.līgas A grupā (kopvērtējumā 7.-8.vieta 2.līgā), kas nozīmē, ka JFC Viola saglabā vietu Latvijas TOP-25 futbola klubu saimē. LFF vērtējumā JFC Viola 5 gadus pēc kārtas tika novērtēts kā labākais Latvijas amatieru futbola klubs. 2024.gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 2 treniņu grupām (2017. un 2016.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). 2026.gada septembrī JFC Viola futbola skolā jau ir 7 treniņu grupas (Viola-16, Viola-17, Viola-18, Viola-19a, Viola-19b, Viola-20 un Viola-21), kam nodarbības notiek saskaņā ar interešu izglītības programmu "Futbols" (vairāk kā 230 audzēkņi). Paralēli "vakara grupām", notiek JFC Viola organizēti bērnu futbola pulciņi Jelgavas pirmsskolas izglītbas iestādēs (izglītības programma "Pirmsskolas futbols Jelgavā", izglītojamo skaits - vairāk kā 200). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018.gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). Joprojām katru gadu tiek atvērta jauna treniņgrupa 5-gadīgiem censoņiem. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionātu rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- |2026. |1/32 fināls |- |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2026. |7.-8.vieta / Latvijas futbola 2.līga (4.v. 2.līgas A grupā) |- |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Nauris Bulvītis]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Bruno Vanags]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aivars Ķeris]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jānis Līcītis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=DF | name=[[Kristers Zuševics]]}} {{Fs player | no= |nat=LAT| pos=DF | name=[[Pēteris Grietēns]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=1|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artūrs Štefenhāgens]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=9|nat=LAT| pos=FW | name=[[Kristens Knope]]}} {{Fs player | no=11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Raivi Minkevičs]]}} {{Fs player | no=23|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=17|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kristofers Zviņģelis]]}} {{Fs player | no=24|nat=LAT| pos=GK | name=[[Roberts Purmalis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Regnārs Gasners]]}} {{Fs player | no=19|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vladislavs Žihs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Emīls Emulovs]]}} {{Fs player | no=16|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Brūniņš]]}} {{Fs player | no=99|nat=LAT| pos=MF | name=[[Tomass Linds]]}} {{Fs player | no=15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kristers Panteļejevs]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : ''{{dat|2026|10|2||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-viola-37873/?cid=23536781|title=JFC Viola|website=lff.lv|access-date={{dat|2026|10|2||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=DF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20240709124358/http://jfcviola.lv/ jfcviola.lv] * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] jaynxlg3ovhbceak3uv9wzqynphhinh 0 575359 4547989 4538448 2026-11-10T20:42:35Z Olgerts V 41522 + Lapenieki 4547989 wikitext text/x-wiki '''Zvirbuļu iela''' var būt: * [[Zvirbuļu iela (Rīga)|Zvirbuļu iela]] — iela Rīgā; * [[Zvirbuļu iela (Jūrmala)|Zvirbuļu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zvirbuļu iela (Liepāja)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; * [[Zvirbuļu iela (Rēzekne)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; * [[Zvirbuļu iela (Cēsis)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Zvirbuļu iela (Mārupe)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]; * [[Zvirbuļu iela (Salaspils)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Zvirbuļu iela (Smiltene)|Zvirbuļu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; * [[Zvirbuļu iela (Gaidas)|Zvirbuļu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; * [[Zvirbuļu iela (Kalngale)|Zvirbuļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Zvirbuļu iela (Lapenieki)|Zvirbuļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapeniekos]]; * [[Zvirbuļu iela (Pēterupe)|Zvirbuļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]; ---- * bijusī iela Rīgā, [[Mūkusala|Mūkusalā]]; * [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules ielas Rīgā]] kādreizējais nosaukums. {{Ielu nosaukums}} 4hrj3vfhd4pxd7heh7kmwnu0aop1fb8 0 584235 4548072 4521600 2026-11-11T03:42:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548072 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = [[1994]]. gads | term_beigas = [[1997]]. gads | vārds = Ivars Bārdiņš | dzim_dati ={{dat|1951|11|9}} | dzīves_vieta ={{vieta|Latvija|Mārupes novads}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija = politiķis, uzņēmējs | alma_mater = Tirdzniecības augstskola Gēteborgā, [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ivars Bārdiņš''' (dzimis [[1951. gads|1951. gada]] 9. novembrī) ir latviešu [[politiķis]], ilggadējs uzņēmējs [[Azartspēles Latvijā|azartspēļu nozarē Latvijā]] un ārpus tās. Vairākus gadus dzīvojis un strādājis [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 1994.—1997. gadā bijis [[Rīgas dome]]s deputāts. Vēlāk vairākkārt kandidējis arī citās Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās, taču nesekmīgi. Ieņēmis padomes un valdes locekļa amatus vairākās nozīmīgās valsts akciju sabiedrībās. 2024. gadā darbojās kā politiskās partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] (LZS) Rīgas pilsētas nodaļas Vecbiedru departamenta pārstāvis, arī apvienības [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis, audzis un mācījies [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Rīga|Rīgā]]. Tēvs bijis fabrikas "Rīgas bekons" direktors,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:269139{{!}}article:DIVL29|title=Zemnieku savienība biznesmeņa skatījumā|last=Randers|first=I.|publisher=Lauku Avīze, Nr.34|access-date=10.11.2024|date=29.04.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:269139{{!}}article:DIVL29}}</ref> māte — ķīmiskās tīrītavas vadītāja.<ref name=":5">{{Atsauce|title=Vien tāpēc vien... Ivars Bārdiņš|url=https://www.youtube.com/watch?v=GwlDEexgOtQ|date=2014-05-16|accessdate=2024-11-11|last=GimenesTV}}</ref> ==== 1970. gadi — 1992. gads ==== Augstāko izglītību ieguvis [[Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], ekonomikas specialitātē. No 1972. līdz 1984. gadam strādājis dažādās ēdināšanas iestādēs, sākotnēji kā zāles pārzinis un bārmenis, tostarp arī viesnīcā "Jūrmala" un restorānā "Jūras pērle",<ref name=":5" /> un vēlāk jau kļuvis par bāra īpašnieku sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Jūrmalas tirdzniecības pārvalde". Darbošanās šajā nozarē ļāva Bārdiņam nopelnīt vairāk kā citiem strādniekiem [[Latvijas PSR]].<ref name=":0" /><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6270261/vai-leiskalns-gerkens-un-bardins-grasas-atvert-krogu|title=Vai Leiškalns, Gerkens un Bārdiņš grasās atvērt krogu?.|website=Latvijā|access-date=2024-11-11|date=2002-10-09|language=lv}}</ref> 1970. gados iepazinās un apprecējās ar zviedru izcelsmes latvieti. Uz [[Zviedrija|Zviedriju]] no Latvijas PSR centās doties jau 1979. gadā, taču tas izdevās tikai 1984. gadā. Pa šo laiku attiecības jau bija sairušas, tādēl ar sievu izšķīrās. Taču Bārdiņam bija izveidojušās tuvas attiecības ar bijušās sievas tēvu, kas bija [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) vecbiedrs. Arī paša Bārdiņa tēvs un vectēvs bijuši LZS biedri. Tā nu arī Bārdiņš, vēl dzīvojot Zviedrijā, 1985. gadā iestājies partijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/7/ivars-bardins/88|title=Saeimas vēlēšanas 2018, Zaļo un Zemnieku savienība, Ivars Bārdinš|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|access-date=11.11.2024}}</ref> to skaidrojot ar vēlmi satikt citus latviešus. Šajā laikā LZS Zviedrijā esot bijuši ap 60 biedru.<ref name=":0" /> 1984.—1985. gadā Bārdiņš mācījās Ostro pieaugušo ģimnāzijā, lai apgūtu zviedru valodu, un vēlāk arī Tirdzniecības augstskolā Gēteburgā, 1989. gadā iegūstot specializāciju viesnīcu menedžmentā un pārvaldē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/106-ivars-bardins|title=Ivars Bārdiņš - Zaļo un Zemnieku savienība / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Paralēli viņš arī strādāja starptautiskā celtniecības materiālu ražošanas uzņēmuma "[[Tremco]]" meitassabiedrībā. Pēc paša vārdiem, darbs esot veicies un viņš izveidojis draudzīgas attiecības ar uzņēmuma ģenerāldirektoru, palīdzot viņam "pārstāvēt uzņēmuma produkciju" [[Padomju Savienība]]s valstīs. Vēlāk uzņēmumā ieguvis 50% akciju.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:613631%7Carticle:DIVL151|title=Mēs - no Latvijas|publisher=Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nor.99|access-date=10.11.2024|date=27.09.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:613631%7Carticle:DIVL151}}</ref> Vienlaikus 1988. gadā arī sācis darboties kā pārstāvis Padomju Savienības valstīs kādā ar azartspēļu nozari saistītā uzņēmumā.<ref name=":5" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, sadarbībā ar partneriem no Zviedrijas, 1990. gada jūlijā Bārdiņš atvēra Latvijā pirmo [[kazino]] — [[Viesnīca "Rīga"|viesnīcas "Rīga"]] pagrabā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 22.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:171418{{!}}article:DIVL66|title=Ivara Bārdiņa lietā LZS vadība klusē|publisher=Lauku Avīze, Nr.25|access-date=11.11.2024|date=28.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:171418{{!}}article:DIVL66}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:149844{{!}}article:DIVL375|title=Sludinājumi|publisher=Latvijas Jaunatne, Nr.102|access-date=10.11.2024|date=13.08.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:149844{{!}}article:DIVL375}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239399%7Carticle:DIVL118|title=Vai uz parādiem var būvēt Rīģas labklājību?|last=Grostiņš|first=Normunds|publisher=Diena, Nr.103|access-date=11.11.2024|date=04.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:239399%7Carticle:DIVL118}}</ref> Vienlaikus Bārdiņš Latvijā arī piedāvāja [[celtniecība]]s pakalpojumus caur firmu "I.B.", kas uzvarēja tolaik uzvarēja vairākos konkursos par [[Viesnīca|viesnīcu]] — kazino ēku rekonstrukciju, tostarp par viesnīcas "Rīga" rekonstrukciju, Latvijas — Zviedrijas viesnīcas "Metropole" rekonstrukciju, kā arī 1991. gadā par sadarbību ar Cēsu pilsētu, piedāvājot viesnīcas "Tērvete" atjaunošanu un kazino ierīkošanu viesnīcas pagrabā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:552537{{!}}article:DIVL242|title=Viesnīcai - jauns nomnieks|publisher=Neatkarīgā Cīņa, Nr.5|access-date=11.11.2024|date=09.05.1992|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:552537{{!}}article:DIVL242}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:56471{{!}}article:DIVL261|title=Tērvetei beidzot saimnies|last=Vīķelis|first=Uldis|publisher=Diena, Nr.250|access-date=11.11.2024|date=28.12.1991|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:56471{{!}}article:DIVL261}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:38722%7Carticle:DIVL446|title=Kopuzņēmums Metropole meklē palīdzību|last=Rasa|first=Zigurds|publisher=Diena, Nr.41|access-date=11.11.2024|date=05.03.1992|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:38722%7Carticle:DIVL446}}</ref> 1991. gadā ar Austrijas kapitāla līdzdalību atvēra arī kazino "Doms" Vecrīgā, Tirgoņu ielā 5/7.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/86912-zalzemniekiem-toni-nosaka-damas-visuresosa-grigule-un-sulce-no-egiptes|title=Zaļzemniekiem toni nosaka dāmas: visuresošā Grigule un Šulce no Ēģiptes|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-11|date=2014-04-25|language=lv}}</ref> ==== 1992. — 1997. gads ==== Nedaudz vēlāk, 1992. gadā, pēc 8 Zviedrijā nodzīvotiem gadiem, Bārdiņš pārcēlās atpakaļ uz Latviju.<ref name=":0" /> 1992. gadā dibināja Zviedrijas — Latvijas kopuzņēmumu "Glitsa International AB" un kļuva par tā līdzīpašnieku un ģenerāldirektoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:298983{{!}}article:DIVL738|title=Latvijas Republikas 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti Vidzemes vēlēšanu apgabalā|publisher=Diena, Nr 99|access-date=10.11.2024|date=21.05.1993|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:298983{{!}}article:DIVL738}}</ref> Uzņēmums nodarbojās ar nesen atvērtā kazino pārvaldību (jurid. adrese: Aspazijas bulvāris 22, Rīga). 1995. gadā reģistrēja citu uzņēmumu "SIA Glitsa" (jurid. adrese: Stabu 21, Rīga), un 1996. gadā likvidēja "Glitsa International AB". Taču 2000. gadā ar šādu pašu nosaukumu "Glitsa International AB" tika reģistrēts uzņēmums Zviedrijā (jurid. adrese: ''Falun, SE-791 27''). Šajā adresē toreiz un arī vēl 2024. gadā darbojas uzņēmums "Svenska Standardbolag AB", kas sniedz pakalpojumus t.s. ''[[Čaulas uzņēmums|čaulas uzņēmumu]]'' (angļu val.: ''shelf company'') darījumos. Tāpat uzņēmums ar nosaukumu "Glitsa International AB" reģistrēts arī [[Ukraina|Ukrainā]], un pastāv joprojām arī 2024. gadā. Uzņēmumam ir meitassabiedrība "Split" (ukraiņu: ''Спліт Українсько — Шведське ТОВ''), kas 1992. gadā reģistrēta kā Ukrainas — Zviedrijas kopuzņēmums, un tas darbojas [[Azartspēles|azarstpēļu]] nozarē. Kā pats Bārdiņš raksturoja savas uzņēmējdarbības aktivitātes 1994. gadā: "Latvijā man ir sava firma, nodarbojos arī ar Ukrainas — Zviedrijas kopuzņēmuma dibināšanu".<ref name=":0" /> 1996. gada Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijā savu amatu uzņēmumā "Glitsa International AB" norādījis kā "eksporta — importa konsultants".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/30020|title=Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijas|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr. 182|access-date=11.11.2024|date=16.07.1997.}}</ref> Kā vēsta tā laika mediji, ar azartspēļu nozares pārstāvjiem kontaktus Bārdiņš nodibinājis ne vien Zviedrijā, bet arī Vācijā un Montekarlo. Tāpat līdzās darbības uzsākšanai Latvijā, sācis atvērt filiāles citās Padomju Savienības valstīs — Ukrainā, Krievijā, Azerbaidžānā un Gruzijā. Pēc medijos minētā, Bārdiņu noteiktās aprindās pat dēvē par "spēļu biznesa tēvu Latvijā".<ref name=":1" /> Neilgi pēc pārcelšanās atpakaļ uz Latviju Bārdiņš uzsāka darbību LZS Vecbiedru nodaļā "kā vienkāršs ierindnieks".<ref name=":0" /> Taču jau 1993. gadā, un atkārtoti — arī 1994. un 1995. gadā Bārdiņš ievēlēts par LZS priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:193086{{!}}article:DIVL85|title=Bez pārmaiņām|publisher=Lauku Avīze, Nr.49|access-date=10.11.2024|date=10.08.1993|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:193086{{!}}article:DIVL85}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2324{{!}}article:DIVL64|title=Ievēlēts jaunais ZS priekšsēdētājs|publisher=Diena, Nr.73|access-date=10.11.2024|date=28.03.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2324{{!}}article:DIVL64}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2234{{!}}article:DIVL57|title=Rozentāls atkārtoti ievēlēts ZS priekšsēdētāja amatā|last=Ločmele|first=Nellija|publisher=Diena, Nr.43|access-date=10.11.2024|date=20.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2234{{!}}article:DIVL57}}</ref> 1996. gadā ievēlēts LZS valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:588993{{!}}article:DIVL58|title=Alfrēda Greiseļa vadībā LZS cer pārvarēt krīzi|last=Egle|first=Ināra|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.23|access-date=11.11.2024|date=27.01.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:588993{{!}}article:DIVL58}}</ref> Kā pats savulaik atzinis kādā intervijā, sākotnēji viņa galvenais uzdevums bija "sadabūt naudu partijas uzturēšanai", taču vēlāk savu lomu paplašināja arī partijas rekonstrukcijas funkcijā.<ref name=":0" /> 1994. gadā Bārdiņš bija viens no četriem lielākajiem ziedotājiem LZS vēlēšanu kampaņas vajadzībām.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2239{{!}}article:DIVL60|title=Zemnieku savienības kongress pieņem partijas pamatprogrammu|last=Ločmele|first=Nellija|access-date=10.11.2024|date=18.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2239{{!}}article:DIVL60}}</ref> Kandidēja uz deputāta vietu [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanu]] ietvaros 1993. gadā, LZS sarakstā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, ar 22. numuru. Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā ieguva 925 plusus un 1989 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/media/192/download?attachment|title=Par sarakstiem nodotās balsis|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024|archive-date=11.11.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111013324/https://www.cvk.lv/lv/media/192/download?attachment}}</ref> Savukārt [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā nolēma nekandidēt pāris mēnešus iepriekš notikušā incidenta ar Ceļu policiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:120169{{!}}article:DIVL229|title=Dažos vārdos. Tomiņš un Bārdiņš nekandidēs 6.Saeimas vēlēšanās|publisher=Diena, Nr.123|access-date=10.11.2024|date=27.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:120169{{!}}article:DIVL229}}</ref> Tāpat Bārdiņš LZS sarakstā kandidēja arī uz Rīgas domes deputāta vietu [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. Rīgas domē tika ievēlēts, kā rezultātā no 1994-1997. gadam darbojās kā Rīgas domes deputāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:309579{{!}}article:DIVL26|title=Latvijas lielo pilsētu domju un rajonu padomju deputāti|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.66|access-date=10.11.2024|date=04.06.1994|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:309579{{!}}article:DIVL26}}</ref> Šajā laikaposmā tika iecelts par Rīgas domes Īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:230792{{!}}article:DIVL569|title=Kam LZS uztic valsts mantu|publisher=Lauku Avīze, Nr.74|access-date=11.11.2024|date=13.09.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:230792{{!}}article:DIVL569}}</ref> kā arī ievēlēts vairākās nozīmīgu valsts akciju sabiedrību (VAS) padomēs, tostarp 1995. gadā — [[Rīgas Centrāltirgus|"AS Rīgas centrāltirgus"]] padomē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2420{{!}}article:DIVL437|title=Apstiprināti a/s Rīgas Centrāltirgus statūti|last=Āboliņa|first=Dzintra|publisher=Diena, Nr.45|access-date=10.11.2024|date=22.02.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2420{{!}}article:DIVL437}}</ref> un 1996. gadā — [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra|"VAS Valsts nekustamo īpašumu aģentūras"]] padomē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:333321{{!}}article:DIVL282|title=Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.87|access-date=11.11.2024|date=21.05.1996|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:333321{{!}}article:DIVL282}}</ref> 1996. gada decembrī arī iecelts par tobrīd nule kā dibinātās bezpeļņas organizācijas "SIA Rīgai 800" direktoru, taču jau 1997. gadā no amata atsaukts — viņam piedēvēta gan zema aktivitāte, gan nepamatota iepirkuma budžeta izšķērdēšana, jo par kāda konkursa uzvarētājiem noteica zviedrus ar ne to lētāko piedāvājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609425{{!}}article:DIVL177|title=Rīgas astoņsimtgades pīrāga saldme|last=Vanzovičs|first=Sandris|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.241|access-date=11.11.2024|date=16.10.1997|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609425{{!}}article:DIVL177}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609450{{!}}article:DIVL317|title=Atbrīvots Rīgai 800 direktors|publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.261|access-date=10.11.2024|date=08.11.1997|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609450{{!}}article:DIVL317}}</ref> Bārdiņš kandidēja arī [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]], LZS deputātu kandidātu sarakstā ar 11. numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/cvk.PASV2001.vis|title=Rīga, Latvijas Zemnieku savienība|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā saņēmuma 67 plusus un 251 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rīga, Latvijas Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksts|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> 2003. gadā Bārdiņš kļuva par VAS "Centrālā reģiona ceļi" (vēlāk — VAS "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]") padomes locekli, kur darbojās vairākus gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://providus.lv/article_files/2012/original/partien_delna_starp.pdf?1342699267|title=https://providus.lv/article_files/2012/original/partien_delna_starp.pdf?1342699267|publisher=Providus / Delna|access-date=11.11.2024|date=2006}}</ref> ==== 2009. — 2022. gads ==== Arī [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Bārdiņš kandidēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā, ar 15. numuru, taču netika ievēlēts. Vēlētāju vērtējumā saņēma 65 plusus un 341 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=Rīga, Zaļo un Zemnieku savienība, deputātu kandidātu saraksts|publisher=Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=10.11.2024}}</ref> 2010. gadā līdz novembrim darbojās kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres [[Dagnija Staķe|Dagnijas Staķes]] padomnieks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/35806957/sm-ari-lau-valde-iecel-zzs-parstavi|title=SM arī LAU valdē ieceļ ZZS pārstāvi|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Taču pēc tam, kad 2010. gada novembrī satiksmes ministra amatā nonāca ZZS pārstāvis [[Uldis Augulis]], Bārdiņš, kas līdz šim bija VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" padomes loceklis, tika iecelts arī par valdes locekli.<ref name=":3" /> Tomēr jau 2011. gadā viņu atsauca no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/top-500-lideri-nezaude-tverienu-468930|title=TOP 500 līderi nezaudē tvērienu|website=Dienas Bizness|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> 2014. gadā no ZZS saraksta kandidēja uz vietu [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], taču ievēlēts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5229601/no-zzs-uz-ep-kandides-ari-bardins-klava-un-bluzmanis|title=No ZZS uz EP kandidēs arī Bārdiņš, Kļava un Blūzmanis|website=Latvijā|access-date=2024-11-11|date=2014-03-01|language=lv}}</ref> 2017. un 2018. gadā strādāja [[Latvijas Pasts|"VAS Latvijas Pasts"]] kā Īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/zalo-un-zemnieku-savieniba/7/ivars-bardins/88|title=Ivars Bārdiņš / Zaļo un Zemnieku savienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-11|language=lv}}</ref> Bārdiņš kandidēja uz deputāta vietu arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču neveiksmīgi. Tāpat 2022. gadā Bārdiņš joprojām bija valdes loceklis un līdzīpašnieks Ukrainas uzņēmumā, kas darbojas azartspēļu nozarē — "Split Grup" (ukraiņu: ''ТОВ Спліт груп''). Šī uzņēmuma citu līdzīpašnieku sarakstā ir vairāki Ukrainas pilsoņi, kā arī [[Krievija]]s pilsonis, kas darbojas arī citos šajā nozarē iesaistītos uzņēmumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://opendatabot.ua/open/prices?sid=67315b00e16a8868012d6457|title=31869554 — ТОВСПЛІТ ГРУП|website=opendatabot.ua|access-date=2024-11-11|language=uk}}</ref> Tāpat Bārdiņš ieņēma valdes locekļa amatu arī Mārupes senioru biedrībā.<ref name=":2" /> == Ziedojumi partijām == Kopumā no 2004. līdz 2018. gadam partijām LZS un ZZS Bārdiņš ziedojis vairāk nekā 36 tūkstošus eiro. Vislielākās summas ziedojis tieši 2005. un 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11|archive-date=2024-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241111152006/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/}}</ref> == Skandāli == 1990. gadā iesaistīts auto avārijā, kas izraisīta alkohola reibumā. Bārdiņam tika piespriests atlīdzināt zaudējumus avārijā cietušajam 90 tūkstošu kronu apmērā.<ref name=":1" /> 1995. gadā vēlreiz iesaistīts līdzīgā negadījumā — pieķerts stiprā alkohola reibumā pie stūres, izrādīja pretestību policistiem, kā arī viņa padotais piedāvāja kukuli policijai un žurnālistiem apmaiņā pret notikušā fakta "pazušanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:35403{{!}}article:DIVL632|title=Piedzēries Rīgas Domes deputāts draud policistiem; Deputāta padotais cenšas piekukuļot "Vakara Ziņas"|publisher=Lauku Avīze, Nr.21|access-date=10.11.2024|date=14.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:35403{{!}}article:DIVL632}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2456{{!}}article:DIVL97|title=Bārdiņam par dzeršanu, iespējams, atņems autovadītāja tiesības|publisher=Diena, Nr.63|access-date=10.11.2024|date=15.03.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:2456{{!}}article:DIVL97}}</ref> Vēlāk Bārdiņš iesniedza Ceļu policijai lūgumu skaidrot policistu rīcību, aizturot viņu un viņa zviedru partnerus, braucot uz viesnīcu "Rīga", tādējādi izraisot avārijas situāciju. Kā lūgumā minēja Bārdiņš, "šis gadījums ne tikai nes neslavu un apkauno mani personīgi, bet arī diskreditē Latvijas Zemnieku savienību un tās biedrus". Tikmēr LZS priekšsēdētāja vietnieks [[Jānis Kinna]] medijiem atbildējis, ka viņu rīcībā nav faktu par Bārdiņa pretlikumīgu darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:130454{{!}}article:DIVL553|title=Policijas lieta pārvēršas politikā|publisher=Lauku Avīze, Nr.36|access-date=10.11.2024|date=05.05.1995|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:130454{{!}}article:DIVL553}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Azartspēļu nozares uzņēmēji]] [[Kategorija:Padomju laika bārmeņi]] [[Kategorija:Latvijas Valsts universitātes absolventi]] t47cdl1c5ki49sfpldq30rrqu1jpzyd 0 586751 4548068 4546899 2026-11-11T03:19:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548068 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Irēna Folkmane | attēls = Irēna Folkmane 1993.jpg | apraksts = Irēna Folkmane 1993. gadā | amats = [[5. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{Dat|1993|07|06|N}} | term_beigas = {{Dat|1995|11|06|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = * [[Valdis Birkavs]] * [[Māris Gailis]] * [[Andris Šķēle]] | dzim_dati = {{dat|1941|6|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecpiebalga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2018|4|13|1941|6|10}} | apglabāts = Bauskas kapi | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] | tēvs = Ādams Rusiņš | dzīvesb = [[Indulis Folkmanis]] | bērni = * Ivo Folkmanis * Jānis Folkmanis }} '''Irēna Folkmane''' (dzimusi '''Irēna Rusiņa''' {{dat|1941|6|10}} [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], mirusi {{dat|2018|4|13}}) bija [[Latvija]]s ierēdne un politiķe. Bijusi [[5. Saeima]]s deputāte un [[Daugavpils]] pašvaldības deputāte vairākos domes sasaukumos. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1941. gada 10. jūnijā [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], viņas tēvs bijis dzirnavnieks Ādams Rusiņš, brālis diriģents Alberts Rusiņš. No 1983. līdz 2009. gadam strādājusi par [[Daugavpils pilsētas dome]]s Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju. Bija precējusies ar tēlnieku [[Indulis Folkmanis|Induli Folkmani]]. Laulībā dzimis tēlnieks Ivo Folkmanis un preses darbinieks Jānis Folkmanis. === Politiskā darbība === 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] par [[5. Saeima]]s deputāti no saraksta "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]", darbojās arī kā [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. 1995. gadā I. Folkmani ievēlēja par Saeimas sekretāra biedru. Tajā pašā gadā viņa kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] saraksta "Tautsaimnieks", taču netika ievēlēta. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] no [[LSDSP]] saraksta, nebūdama šīs partijas biedre. 1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta, netika ievēlēta. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] vēlreiz ievēlēta Daugavpils pilsētas domē, šoreiz no partijas "[[Latgales Gaisma]]" saraksta, nebūdama partijas biedre. 2003. gadā nolikusi Daugavpils domes deputātes mandātu, bet [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēta Daugavpils domē no "Latgales Gaismas". Mirusi 2018. gada 13. aprīlī. Apbedīta Bauskas kapos 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4452|title=Latgales dati - Irēna Folkmane|access-date={{dat|2024|12|17||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241219225114/https://latgalesdati.du.lv/persona/4452}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Folkmane, Irēna}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] 76278v98v0eqbfrqhw26soi6iq51k0g 0 589998 4548071 4465440 2026-11-11T03:42:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548071 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ivans Sereda | vārds_orig = ''Іван Середа'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Ivans Sereda 1941. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Ukrainas PSR|Doņeckas apgabals|Oleksandrivka (Kramatorska)|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1950 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 18 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Doņeckas apgabals|Oleksandrivka (Kramatorska)|td=Ukraina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ivans Sereda''' ({{val|uk|Іван Павлович Середа}}, {{val|ru|Ива́н Па́влович Середа́}}; dzimis {{dat|1919|1|7}}, miris {{dat|1950|11|18}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS]] [[virsnieks]], [[Padomju Savienības Varonis]]. Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā. Bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju [[lauka virtuve|lauka virtuvē]], un saņēma gūstā tanka apkalpi. Pēc ieskaitīšanas rezervē 1945. gadā viņš atgriezās dzimtajā [[Oleksandrivka (Kramatorska)|Oleksandrivkas]] ciemā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]], kur kļuva par ciema padomes priekšsēdētāju. Latvijas PSR laikā Daugavpilī bija Seredas iela — tagadējā [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves apkaimē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4562|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2025-01-20|archive-date=2024-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20241211025749/http://latgalesdati.du.lv/persona/4562}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sereda, Ivans}} [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā mirušie]] agv1aft05j3b1njy0u5j4pcuoio3yr6 0 590259 4548180 4465700 2026-11-11T11:23:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548180 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jātnieku iela|Jātnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jātnieku iela |attēls = Ночной город 2 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Jātnieku iela vakarā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] |ielas garums = 2580 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Hersonas iela, * Jurija Gagarina iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Jātnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimēs. Jātnieku iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielu]], kur ceļš turpinās kā [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]]. Jātnieku iela sākas Jaunbūves apkaimē, bet pēc krustojuma ar [[Aizpilsētas iela|Aizpilsētas ielu]] tā turpinās [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematā]]. Ielā ir daudzstāvu un savrupmāju apbūve. Jātnieku ielas kopējais garums ir 2580 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sākot no krustojuma ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]], Jātnieku iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Šeit ir divas atsevišķas brauktuves abpus tramvaja ceļiem, ar divām joslām katrā virzienā. Pa Jātnieku ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] maršruta autobusi. == Vēsture == Ielas sākotnējais nosaukums, tās vecākajā daļā ([[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē), bija '''[[Hersona]]s iela''' ({{val|ru|Херсонская улица}}). 1924. gadā iela ieguva nosaukumu '''Jātnieku iela''', bet no 1961. līdz 1991. gadam tika pārdēvēta par '''[[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> Nosaukums "Jātnieku iela" cēlies no [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku pulka]] kazarmām, kuras atradās pašā ielas sākumā. Ielas jaunākā daļa ([[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē) uzbūvēta 1960. gados. 1962. gadā atklāts tramvaja sliežu ceļš.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauns Daugavpils tramvaja maršruts |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4394 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |date={{dat|1962|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241206105838/http://latgalesdati.du.lv/notikums/4394 }}</ref> == Ielu savienojumi == [[Attēls:Улица Ятниеку - panoramio (1).jpg|270px|thumb|Jātnieku iela Jaunbūves apkaimē]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|270px|thumb|[[Rīgas vagonbūves rūpnīca#RVR-6|RVR-6]] tramvajs izbrauc no depo (2011)]] Jātnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] * [[Annas iela (Daugavpils)|Annas iela]] (T veida krustojums) * [[Aizpilsētas iela]] * [[Šaurā iela (Daugavpils)|Šaurā iela]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (Y veida krustojums) * [[Enerģētiķu šķērsiela]] (T veida krustojums) * [[Mendeļejeva iela]] / [[Zeļinska iela]] * [[Inženieru iela (Daugavpils)|Inženieru iela]] (T veida krustojums) * [[Cialkovska iela]] * [[Butļerova iela]] (T veida krustojums) * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (ielas turpinājums) == Ievērojamie objekti == * Nr. 87 — Latgales Industriālais tehnikums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.lint.lv/lv/Kontakti |publisher=Latgales Industriālais tehnikums |accessdate={{dat|2025|2|26||bez}}}}</ref> * Nepārnumuru ielas pusē, starp [[Mendeļejeva iela|Mendeļejeva]] un [[Cialkovska iela|Cialkovska ielu]], atrodas [[Porohovkas ezers]] ar parku. * Ielas galā atrodas [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju depo]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mihaila iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]] esv5byibzpg3da7j5u049v6jd8n3p79 0 590547 4548118 4457288 2026-11-11T06:28:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548118 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jelgavas iela|Jelgavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jelgavas iela |attēls = Daugavpils, Jelgavas iela - edik50 (11).jpg |attēla paraksts = Jelgavas iela pie Meļņičkas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]], [[Ruģeļi]] |ielas garums = 3270 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Ceļinieku iela (1962—1970) * [[Ivans Sereda|I. Seredas]] iela (1970—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jelgavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] un [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimes. Jelgavas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils]] un [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielu]]. Iela šķērso [[Meļņička]]s upi un [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|dzelzceļa līniju Daugavpils—Indra]]. Ielas sākumā ir pārsvarā rūpnieciskā apbūve, bet [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē — daudzstāvu un privātmāju dzīvojamā apbūve. Jelgavas ielas kopējais garums ir 3270 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. No Ruģeļiem līdz krustojumam ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]] Jelgavas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Pa Jelgavas ielu kursē [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] maršruta autobusi. Jelgavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Митавская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums. 1962. gadā tā tika pārdēvēta par '''Ceļinieku ielu''' ({{val|ru|улица Дорожников}}), bet 1970. gada maijā — par '''{{nobr|[[Ivans Sereda|I. Seredas]] ielu}}'''. Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> == Ievērojamie objekti == [[Attēls:Вид на железнодорожный переезд с высоты - panoramio.jpg|275px|thumb|Skats uz pārbrauktuvi Jelgavas ielā no augšas]] * Nr. 7 — stadions "[[Celtnieks (stadions)|Celtnieks]]". * Nr. 30A — bijusī [[Daugavpils 12. vidusskola]]s sākumskola, tagad viens no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s korpusiem. * Nr. 54 — stadions "[[Lokomotīve (stadions)|Lokomotīve]]". * Blakus ielai atrodas Slavas skvērs. == Ielu savienojumi == Jelgavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] (Y veida krustojums) * [[Akadēmiķa Graftio iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rasas iela (Daugavpils)|Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Daugavpils)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] (T veida krustojums) * [[Stiklu iela]] * [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 66nv9f1kjc7s32jwvpym2ig2nnc3u72 0 590785 4547786 4282978 2026-11-10T13:35:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547786 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''France 2'' |logo = France_2_-_logo_2018.svg |logo izmērs = 150px |paraksts = Logo, ko izmanto kopš 2018. gada |formāts = |attēla formāts = [[2160p]] ([[16:9]] [[UHDTV]])<br />[[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) |valsts = {{FRA}} |valoda = [[Franču valoda|franču]] |adrese = [[Parīze]], {{FRA}} |dibināta = |raida-kopš = '''Kā ''RTF Télévision 2'':''' {{dat|1964|4|18|ģ|bez}}<br />'''Kā ''France 2'':''' {{dat|1992|9|7|ģ|bez}} |pārtrauca raidīt = |sauklis = |īpašnieks = ''[[France Télévisions]]'' |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Eiropa]], [[Tuvie Austrumi]], [[Āfrika]], [[Amerika]], kā arī [[Āzija]] un [[Klusā okeāna reģions]] |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = {{URL|https://france.tv/france-2/}} }} '''''France 2''''' ({{IPA2|fʁɑ̃s dø}}), kopš 2018. gada stilizēti '''''france·2''''', ir [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas ''[[France Télévisions]]'' nacionālās apraides kanāls. Tā radniecīgie kanāli ir ''[[France 3]]'', ''[[France 4]]'', ''[[France 5]]'' un ''[[France Info]]''. ''France Télévisions'' piedalās arī projektos ''[[Arte]]'' un ''[[Euronews]]''. Kopš 2008. gada 7. aprīļa visas ''France 2'' programmas [[Analogā televīzija|analogajā]] un [[Ciparu televīzija|ciparu virszemes televīzijā]] pārraida [[16:9]] platekrāna formātā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=France 2 goes 16:9 widescreen |url=https://www.broadbandtvnews.com/2008/03/04/france-2-goes-169-widescreen/ |website=Broadband TV News |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |language=en |date={{dat|2008|3|4||bez}}}}</ref> ''France 2'' HD versiju kopš 2008. gada 1. jūlija pārraida [[satelīttelevīzija]]s pakalpojumu sniedzējs ''[[CanalSat]]'', kā arī to pārraida ciparu virszemes televīzijā kopš 2008. gada 30. oktobra.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=France 2 HD launches on CanalSat |url=https://www.broadbandtvnews.com/2008/06/19/france-2-hd-launches-on-canalsat/ |website=Broadband TV News |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |language=en |date={{dat|2008|6|19||bez}}}}</ref> 2024. gada janvārī kanāls sāka apraidi [[4K resolution|4K UHD]] [[Izšķirtspēja|izšķirtspējā]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Priestley |first1=Jenny |title=France 2 is now broadcasting in 4K UHD |url=https://www.tvbeurope.com/media-consumption/france-2-is-now-broadcasting-in-4k-uhd |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=TVBEurope |date={{dat|2024|1|24||bez}} |language=en}}</ref> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijas pārraidi kanālā ''France 2'' no plkst. 19:26 līdz 23:30 (pēc vietējā laika) noskatījās 23,24 miljoni skatītāju jeb 83,1% no Francijas TV tirgus daļas. Maksimālais skatītāju skaits, 25,2 miljoni (90,2%), tika novērots plkst. 21:56, atzīmējot vēsturisku [[auditorija]]s rekordu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Audiences : La cérémonie d'ouverture des JO de Paris 2024 avec Céline Dion, Marie-José Pérec et Teddy Riner sur France 2 entre dans l'histoire de la télévision |url=https://www.ozap.com/actu/audiences-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo-de-paris-2024-avec-celine-dion-marie-jose-perec-et-teddy-riner-sur-france-2-entre-dans-l-histoire-de-la-television/645057 |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=www.ozap.com |date={{dat|2024|7|27||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20241110123541/https://www.ozap.com/actu/audiences-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo-de-paris-2024-avec-celine-dion-marie-jose-perec-et-teddy-riner-sur-france-2-entre-dans-l-histoire-de-la-television/645057 |archivedate={{dat|2024|11|10||bez}} |language=fr }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Audiences TV Prime (vendredi 26 juillet 2024) : la cérémonie d’ouverture des JO sur France 2 pulvérise le grand bêtisier de TF1 |url=https://www.toutelatele.com/audiences-tv-prime-vendredi-26-juillet-2024-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo-sur-france-2-pulverise-le-grand-betisier-de-tf1-168059 |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=Toutelatele |date={{dat|2024|7|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241203093100/https://www.toutelatele.com/audiences-tv-prime-vendredi-26-juillet-2024-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo-sur-france-2-pulverise-le-grand-betisier-de-tf1-168059 |archivedate={{dat|2024|12|03||bez}} |language=fr }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=23,24 millions de téléspectateurs sur France 2 pour la cérémonie d'ouverture des JO |url=https://www.lequipe.fr/Medias/Actualites/22-07-millions-de-telespectateurs-sur-france-2-pour-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo/1485677 |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=L'Équipe |date={{dat|2024|7|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250120105912/https://www.lequipe.fr/Medias/Actualites/22-07-millions-de-telespectateurs-sur-france-2-pour-la-ceremonie-d-ouverture-des-jo/1485677 |archivedate={{dat|2025|01|20||bez}} |language=fr }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=JO 2024 : un record d’audience pour la cérémonie d’ouverture ? |url=https://www.lepoint.fr/societe/jo-2024-un-record-d-audience-pour-la-ceremonie-d-ouverture-27-07-2024-2566560_23.php |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=Le Point |date={{dat|2024|7|27||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20240730062734/https://www.lepoint.fr/societe/jo-2024-un-record-d-audience-pour-la-ceremonie-d-ouverture-27-07-2024-2566560_23.php |archivedate={{dat|2024|07|30||bez}} |language=fr }}</ref> == Vēsture == === No ''RTF Télévision 2'' līdz ''Antenne 2'' === Kanāls eksperimentālas pārraides uzsāka 1959. gada 10. septembrī kā otrā televīzijas programma jeb '''''deuxième chaîne de la RTF''''' vai '''''RTF Télévision 2'''''. Tās tika pārraidītas no [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]]. Kanāla pārraidi bija paredzēts sākt 1960. gada 2. janvārī.<ref>{{ziņu atsauce |title=Les essais de la deuxième chaîne de télévision ont commencé |url=https://www.lemonde.fr/archives/article/1959/09/19/les-essais-de-la-deuxieme-chaine-de-television-ont-commence_2143161_1819218.html |accessdate={{dat|2025|1|28||bez}} |work=[[Le Monde]] |date={{dat|1959|9|19||bez}} |language=fr}}</ref> Sākotnēji kanāls piederēja ''Radiodiffusion-télévision française'' (RTF). Ikdienas nacionālās programmas apraide, kas papildinātu pirmā kanāla ''[[TF1|RTF Télévision]]'' programmu, tika oficiāli uzsākta 1964. gada 18. aprīlī. Pēc ''[[Radiodiffusion-télévision française]]'' (RTF) aizstāšanas ar ''[[Office de radiodiffusion-télévision française]]'' (ORTF) 1964. gada 27. jūnijā kanāls kļuva par '''''deuxième chaîne de l'ORTF''''' 1964. gada 25. jūlijā. 1967. gada 1. oktobrī tas bija pirmais Francijas kanāls, kas pārgāja uz krāsainās televīzijas standartu, un ieguva nosaukumu '''''deuxième chaîne couleur de l'ORTF'''''. Pēc ORTF izjukšanas 1974. gada beigās, 1975. gada 6. janvārī tika izveidota jauna valsts pārraides kompānija '''''Antenne 2''''' ('''A2'''). 1989. gada 2. augusta likums noteica abu sabiedrisko televīzijas kanālu — ''Antenne 2'' un ''[[France 3|France Région 3]]'' — kopīgu pārvaldības struktūru, vienlaikus saglabājot abu kanālu juridisko šķirtību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Création d'une société holding dont France 2 et France 3 seront les filiales |url=http://www.senat.fr/rap/l96-207/l96-20720.html |website=le site du Sénat |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20210731123106/http://www.senat.fr/rap/l96-207/l96-20720.html |archivedate={{dat|2021|07|31||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> Mērķis bija veicināt vienotu stratēģiju un nodrošināt programmu savietojamību starp abiem kanāliem, lai tiktu galā ar privāto mediju grupu [[TF1]] un [[Groupe M6|M6]] popularitātes pieaugumu un tematisko kanālu attīstību.<ref name="dictionnaire">{{grāmatas atsauce |last1=Dehée |first1=Yannick |last2=Chauveau |first2=Agnès |title=Dictionnaire de la télévision française |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=Nouveau Monde éditions |isbn=978-2-36583-809-2 |page=832 |url=https://books.google.fr/books?id=6p-MAgAAQBAJ&pg=PT437&dq=septembre+1992+france+2+france+t%C3%A9l%C3%A9vision |language=fr}}</ref> === ''France 2'' (kopš 1992. gada) === 1992. gada 7. septembrī ''Antenne 2'' un ''France Régions 3'' mainīja savus nosaukumus un kļuva attiecīgi par '''''France 2''''' un ''France 3''. Abus kanālus apvienoja jaunā organizācijā ''[[France Télévisions|France Télévision]]'', kurai nebija juridiska statusa.<ref name="dictionnaire" /><ref>{{ziņu atsauce |title=Chronologie de la politique de l'audiovisuel |url=http://www.vie-publique.fr/politiques-publiques/politique-audiovisuel/chronologie/ |work=vie-publique.fr |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20110224111317/http://www.vie-publique.fr/politiques-publiques/politique-audiovisuel/chronologie/ |archivedate={{dat|2011|02|24||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> Nosaukuma maiņa no ''Antenne 2'' uz ''France 2'' notika plkst. 6:30 no rīta.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Début de l'émission Télématin du 7 septembre 1992 |url=https://www.dailymotion.com/video/xtdqg0_telematin-7-septembre-1992_news |website=[[dailymotion.com]] |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20161013135350/https://www.dailymotion.com/video/xtdqg0_telematin-7-septembre-1992_news |archivedate={{dat|2016|10|13||bez}} |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> ''France 2'' vadība laikposmā no 1993. līdz 1996. gadam nolīga jaunus slavenību vadītājus-producentus, lai izklaides jomā konkurētu ar [[TF1]]. 2000. gada 1. augusta likums izveidoja holdinga sabiedrību ''[[France Télévisions]]'', kas apvienoja kanālus ''France 2'', ''France 3'' un ''[[France 5|La Cinquième]]''.<ref>{{ziņu atsauce |title=Les principales dispositions de la loi du 1er août 2000 |url=http://www.culturecommunication.gouv.fr/Politiques-ministerielles/Audiovisuel/Sous-Dossiers-thematiques/La-loi-n-2000-719-du-1er-aout-2000-modifiant-la-loi-n-86-1067-du-30-septembre-1986-relative-a-la-liberte-de-communication/Les-principales-dispositions-de-la-loi-du-1er-aout-2000 |work=culturecommunication.gouv.fr |agency=[[Francijas Kultūras ministrija]] |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20160809000000/http://www.culturecommunication.gouv.fr/Politiques-ministerielles/Audiovisuel/Sous-Dossiers-thematiques/La-loi-n-2000-719-du-1er-aout-2000-modifiant-la-loi-n-86-1067-du-30-septembre-1986-relative-a-la-liberte-de-communication/Les-principales-dispositions-de-la-loi-du-1er-aout-2000 |archivedate={{dat|2016|08|08||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=L’histoire |url=https://www.francetelevisions.fr/groupe/qui-sommes-nous/lhistoire-127 |website=France tv & vous |accessdate={{dat|2025|1|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250129091855/https://www.francetelevisions.fr/groupe/qui-sommes-nous/lhistoire-127 |archivedate={{dat|2025|1|29||bez}} |language=fr}}</ref> 2002. gada 7. janvārī ''France Télévisions'' prezentēja sabiedrībai savu jauno [[Korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]], kuras mērķis bija piešķirt kanāliem lielāku savstarpējo līdzību. ''France 2'' ieguva jaunu logotipu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nouvelle identité visuelle de France Télévisions |url=http://www.telesatellite.com/actu/3000-france-television-la-holding-publique-qui-coiffe-les-chaines-france-france.html |work=telesatellite.com |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20210731123109/http://www.telesatellite.com/actu/3000-france-television-la-holding-publique-qui-coiffe-les-chaines-france-france.html |archivedate={{dat|2021|07|31||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=France Télévision change d'image |url=http://tempsreel.nouvelobs.com/culture/20020107.OBS2076/france-television-change-d-image.html |work=Le Nouvel Obs |date={{dat|2002|1|7||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20211224072326/http://tempsreel.nouvelobs.com/culture/20020107.OBS2076/france-television-change-d-image.html |archivedate={{dat|2021|12|24||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> Laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ''France 2'' vadība un redakcija lika uzsvaru satura veidošanai par [[kultūra|kultūru]] un audiovizuālo jaunradi.<ref>{{ziņu atsauce |title=France 2 : la création et la culture pour seuls mots d’ordre |url=http://www.toutelatele.com/france-2-la-creation-et-la-culture-pour-seuls-mots-d-ordre-7762 |work=Toutelatele |date={{dat|2007|9|5||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20161016205619/http://www.toutelatele.com/france-2-la-creation-et-la-culture-pour-seuls-mots-d-ordre-7762 |archivedate={{dat|2016|10|16||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> Pieņemtais likums Nr. 2009-258 no 2009. gada 5. marta līdz 2010. gada 4. janvārim pārveidoja holdinga sabiedrību ''France Télévisions'' par sabiedrisko raidorganizāciju kopuzņēmumu, apvienojot un pārņemot aptuveni četrdesmit uzņēmumu. Turklāt likums apstiprināja reklāmas aizliegumu sabiedriskajā televīzijā laikposmā no plkst. 20:00 līdz 6:00, kas stājās spēkā no 2009. gada 5. janvāra. 2012. gada septembrī ''France Télévisions'' vadība paziņoja par ''France 2'', ''France 3'' un ''France Info'' redakcionālo komandu apvienošanu līdz 2015. gadam, lai "pielāgotos viedo tehnoloģiju laikmetam".<ref>{{ziņu atsauce |title=Vers une rédaction unifiée à France Télévisions |url=http://www.lepoint.fr/medias/vers-une-redaction-unifiee-a-france-televisions-12-09-2012-1505503_260.php |work=Le Point |date={{dat|2012|9|12||bez}} |archiveurl=https://archive.wikiwix.com/cache/20210731123124/http://www.lepoint.fr/medias/vers-une-redaction-unifiee-a-france-televisions-12-09-2012-1505503_260.php |archivedate={{dat|2021|07|31||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=La fusion des rédactions provoque des remous à France Télévisions |url=https://www.francetvinfo.fr/replay-radio/info-medias/la-fusion-des-redactions-provoque-des-remous-a-france-televisions_1737945.html |work=Franceinfo |date={{dat|2012|9|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241203022309/https://www.francetvinfo.fr/replay-radio/info-medias/la-fusion-des-redactions-provoque-des-remous-a-france-televisions_1737945.html |archivedate={{dat|2024|12|03||bez}} |language=fr |access-date={{dat|2025|01|29||bez}} }}</ref> == Pārraides == === Seriāli === * ''[[Astrid et Raphaëlle]]'' <small>(2019—pašlaik)</small> * "[[Alekss Igo]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 būs vērojamas Francijas krimināldrāmas |url=https://www.krusttevs.com/raksti/dzivesstils/re_ka/9001-ltv1_bus_verojamas_francijas_kriminaldramas_alekss_igo |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |work=krusttevs.com |date={{dat|2017|10|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250130130455/https://www.krusttevs.com/raksti/dzivesstils/re_ka/9001-ltv1_bus_verojamas_francijas_kriminaldramas_alekss_igo |archivedate={{dat|2025|1|30||bez}} |language=lv}}</ref> <small>(2014—2020)</small> * ''Caïn'' <small>(2012—2020)</small> * ''Cœur océan'' <small>(2006—2011)</small> * ''Fais pas ci, fais pas ça'' <small>(2007—2017)</small> * "Izmeklētāji"<ref>{{ziņu atsauce |title=Jauns franču detektīvseriāls "Izmeklētāji" |url=https://www.tv3.lv/izklaide/tv-jaunumi/jauns-francu-detektivserials-izmekletaji/ |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |work=tv3.lv |date={{dat|2023|12|4||bez}} |language=lv}}</ref> <small>(2013—2014)</small> * ''Made in France'' <small>(2025—pašlaik)</small> * "[[Nāve paradīzē]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nāve paradīzē |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1515/nave-paradize |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250602181901/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1515/nave-paradize }}</ref> (''Meurtres au paradis'')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=France TV - Replay et Direct tv des chaînes France Télévisions (ex Pluzz) |url=https://www.france.tv/france-2/meurtres-au-paradis/ |website=france.tv |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250130130730/https://www.france.tv/france-2/meurtres-au-paradis/ |archivedate={{dat|2025|1|30||bez}} |language=fr}}</ref> <small>(2011—pašlaik)</small> * "[[Nozieguma māksla]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Zaglis paliek zaglis, lai kur viņš ielauzies! Vai tā ir? Skatāties franču detektīvseriālā "Nozieguma māksla" TV3 Life! |url=https://www.tv3.lv/izklaide/zaglis-paliek-zaglis-lai-kur-vins-ielauzies-vai-ta-ir-skataties-francu-detektivseriala-nozieguma-maksla-tv3-life/ |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |work=tv3.lv |date={{dat|2021|5|11||bez}} |language=lv}}</ref> <small>(2017—pašlaik)</small> * ''Les Témoins'' <small>(2015—2017)</small> * "[[Kandisa Renuāra]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Seko līdzi seriāla "Kandisa Renuāra" jaunajai sezonai |url=https://www.tv3.lv/izklaide/tv-jaunumi/seko-lidzi-seriala-kandisa-renuara-jaunajai-sezonai/ |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |work=[[tv3.lv]] |date={{dat|2023|6|7||bez}} |language=lv}}</ref> <small>(2013—2023)</small> * "[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Šerifs / REplay.lv |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1647/serifs |website=replay.lsm.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241224095141/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1647/serifs |archivedate={{dat|2024|12|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|12|24||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Šerifs {{!}} The Dubbing Database {{!}} Fandom |url=https://dubdb.fandom.com/wiki/%C5%A0erifs |website=dubdb.fandom.com |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250130114432/https://dubdb.fandom.com/wiki/%C5%A0erifs |archivedate={{dat|2025|1|30||bez}} |language=en |date={{dat|2025|1|30||bez}}}}</ref> <small>(2013—2019)</small> * "[[Noziegumi tropos]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Jauns detektīvseriāls "Noziegumi tropos" |url=https://www.tv3.lv/izklaide/tv-jaunumi/jauns-detektivserials-noziegumi-tropos/ |accessdate={{dat|2025|1|30||bez}} |work=tv3.lv |date={{dat|2024|6|11||bez}} |language=lv}}</ref> <small>(2019—pašlaik)</small> * "[[Brižita Bardo (filma)|Brižita Bardo]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Brižita Bardo. Daudzsēriju biogrāfiska drāma 6. sērija / Ieraksts / REplay.lv |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/315149/brizita-bardo-daudzseriju-biografiska-drama-6-serija |website=replay.lsm.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240108201942/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/315149/brizita-bardo-daudzseriju-biografiska-drama-6-serija |archivedate={{dat|2024|1|8||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|1|8||bez}}}}</ref> <small>(2023)</small><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Brižita Bardo / Raidījums / LTV.LV |url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/brizita-bardo |website=ltv.lsm.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240108201813/https://ltv.lsm.lv/raidijumi/brizita-bardo |archivedate={{dat|2024|1|8||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|1|8||bez}}}}</ref> * ''La Crim''' <small>(1999—2006)</small> * ''P.J.'' <small>(1997—2009)</small> * ''Les Hommes de l'ombre'' <small>(2012—2016)</small> === Ziepju operas === * ''Cap des Pins'' <small>(1998—2000)</small> * ''Un si grand soleil'' <small>(2018—2024)</small> === Ziņas === * ''[[Complément d'enquête]]'' <small>(kopš 2001. gada)</small> * ''Consomag'' <small>(kopš 1965. gada)</small> * ''[[Envoyé spécial]]'' <small>(kopš 1990. gada)</small> * ''Expression directe'' * ''Faites entrer l'accusé'' * ''Journal'' * ''[[L'Émission politique]]'' * ''[[Télématin]]'' * ''[[Un œil sur la planète]]'' <small>(2002—2017)</small> * Francijas prezidenta vēlēšanu debates <small>(kopš 1988. gada)</small> === Teležurnāli === * ''[[30 millions d'amis]]'' <small>(2004—2006)</small> * ''Actuality'' <small>(2016—2017)</small> * ''C'est au programme'' <small>(1998—2019)</small> === Dokumentālie raidījumi === * ''Les pouvoirs extraordinaires du corps humain'' <small>(kopš 2012. gada)</small> * ''[[Rendez-vous en terre inconnue]]'' <small>(kopš 2006. gada)</small> * ''Secrets d'Histoire'' <small>(2007—2019)</small> * "Apokalipse: Hitlers" <small>(2011)</small> * "Apokalipse: Pasaules Kari 1945-1991" <small>(2019)</small> * "Apokalipse: Hitlera sagrāve" <small>(2023)</small> * "Apokalipse. D-diena Normandijā" <small>(2024)</small> === Sporta pārraides === * ''[[Coupe de la Ligue]]'' <small>(kopš 2020. gada)</small> * [[Francijas kauss futbolā]] <small>(kopš 2022. gada)</small> * [[Olimpiskās spēles]] * ''Stade 2'' <small>(1975—2019)</small> * ''[[Tour de France]]'' * ''[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Roland Garros]]'' * [[Deivisa kauss]] <small>(līdz 2018. gadam)</small> * Profesionālais restlings Francijā <small>(1960. gadi—1985. gada augusts)</small> === Izklaides šovi === * ''La Chance aux chansons'' <small>(1991—2000)</small> * ''[[Le plus grand cabaret du monde]]'' <small>(1998—2019)</small> * ''Les années bonheur'' <small>(2006—2019)</small> * ''Prodiges'' <small>(kopš 2014)</small> * ''[[Taratata]]'' <small>(kopš 1993)</small> * ''Vivement dimanche'' <small>(1998—2022)</small> * ''[[Drag Race France]]'' <small>(kopš 2022. gada)</small> * ''[[MasterChef France]]'' <small>(kopš 2022. gada)</small> === Spēļu šovi === {{columns-list|colwidth=25em| * ''Fort Boyard'' <small>(since 1990)</small> * ''[[N'oubliez pas les paroles!]]'' <small>(kopš 2007. gada)</small> * ''[[Tout le monde veut prendre sa place]]'' <small>(kopš 2006. gada)</small> * ''Chacun son tour'' <small>(kopš 2021. gada)</small> * ''60 secondes du Colisée'' <small>(2007)</small> * ''Les Bons génies'' <small>(1996)</small> * ''Avec ou sans joker'' <small>(2013)</small> * ''Carbone 14'' <small>(2006)</small> * ''Chéri(e), fais les valises !'' <small>(2011)</small> * ''Code de la route'' <small>(2003–2004; 2011)</small> * ''[[Des chiffres et des lettres]]'' <small>(1965–2006)</small> * ''Dingbats'' <small>(1992)</small> * ''En toutes lettres'' <small>(2009–2011)</small> * ''Et 1, et 2, et 3 !'' <small>(1999)</small> * ''Face à la bande'' <small>(2014)</small> * ''Intervilles'' <small>(2004–2005; 2013)</small> * ''[[Jeux sans frontières]]'' <small>(1965–1999)</small> * ''Joker'' <small>(2015–2016)</small> * ''[[La Cible]]'' <small>(2003–2007)</small> * ''La Gym des neurones'' <small>(2000–2002)</small> * ''La Part du lion'' <small>(2007)</small> * ''La télé est à vous !'' <small>(2009–2010)</small> * ''Le 4e Duel'' <small>(2008–2013)</small> * ''Le Brise-cœur'' <small>(2004)</small> * ''Le Coffre'' <small>(2003–2004)</small> * ''Le Cube'' <small>(2013)</small> * ''Le Grand Blind Test'' <small>(2003)</small> * ''Le Jeu'' <small>(1992–1993)</small> * ''Le Juste Euro'' <small>(2001–2002)</small> * ''Le Numéro gagnant'' <small>(2001–2002)</small> * ''Les Bons génies'' <small>(1996)</small> * ''Les Cinglés de la télé'' <small>(1999)</small> * ''Les Forges du désert'' <small>(1999–2000)</small> * ''Les Trésors du monde'' <small>(1994)</small> * ''Le Trophée Campus'' <small>(1995)</small> * ''Les Z'amours'' <small>(1995–2021)</small> * ''Millionnaire'' <small>(2004–2008)</small> * ''N'oubliez pas votre brosse à dents'' <small>(1994–1996)</small> * ''Passe à ton voisin'' <small>(1997)</small> * ''Pop Show'' <small>(2015–2016)</small> * ''Presto!'' <small>(2008–2011)</small> * ''Pyramide'' <small>(1991–2003; 2014–2015)</small> * ''Que le meilleur gagne'' <small>(1992–1995; 2012; 2014)</small> * ''Qui est le bluffeur ?'' <small>(2006)</small> * ''Qui est qui ?'' <small>(1996–2002)</small> * ''Réveillez vos méninges'' <small>(2010–2011)</small> * ''Seriez-vous un bon expert ?'' <small>(2011–2013)</small> * ''Slam'' <small>(2009)</small> * ''Tout vu tout lu'' <small>(2003–2006)</small> * ''Trivial Pursuit'' <small>(2002–2003)</small> * ''Un mot peut en cacher un autre'' <small>(2015–2016)</small> * ''Un pour tous'' <small>(1993)</small> * ''Volte-face'' <small>(2012)</small> }} === Sarunu šovi === * ''Amanda'' <small>(2016—2017)</small> * ''Ça commence aujourd'hui'' <small>(since 2018)</small> * ''Ça se discute'' <small>(1994—2009)</small> * ''Campus'' * ''Double je'' * ''Mots croisés'' * ''L'émission pour tous'' <small>(2014)</small> * ''On a tout essayé'' <small>(2000—2007)</small> * ''[[On n'est pas couché]]'' <small>(2006—2020)</small> * ''Thé ou Café'' <small>(1996—2018)</small> * ''Tout le monde en parle'' <small>(1998—2006)</small> * ''[[Toute une histoire]]'' <small>(2006—2016)</small> * ''On est en direct'' <small>(2020—2022)</small> === Muzikālie šovi === * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * ''Les victoires de la musique'' * ''Top of the pops'' == Logotipi == <gallery> Attēls:RTF_2_(1963-1964).png|(1963–1964) Attēls:ORTF2NB.svg|(1964–1967) Attēls:ORTF2C1.svg|(1967–1972) Attēls:ORTF 2 1974.png|(1972–1975) Attēls:Antenne2_1975.jpg|(1975–1983) Attēls:Antenne 2 ('77).svg|(1977–1983) Attēls:Antenne_2_(1983-1986).svg|(1983–1986) Attēls:Antenne 2 (1986-1987).svg|(1986–1987) Attēls:Antenne_2_(1987-1988).svg|(1987–1988) Attēls:Antenne_2_(1988-1990).svg|(1988–1990) Attēls:Antenne_2_(1990-1992).svg|(1990–1992) Attēls:Logo France 2 1992.svg|(1992–2002) Attēls:France 2 Logo 2002.svg|(2002–2008) Attēls:France 2 logo.png|(2008–2018) Attēls:France 2 HD.svg|''France 2'' HD logotips (2008–2016) Attēls:France 2 - logo 2018.svg|''France 2'' logotips kopš 2018. gada 29. janvāra Attēls:France 2 2018.svg|''France 2'' ētera logotips kopš 2018. gada 29. janvāra Attēls:France_2_UHD_(2024).png|''France 2'' UHD ētera logotips kopš 2024. gada 23. janvāra </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas televīzijas kanāli]] gde2cp0rz88znfb5mtqosbhxuupmqkq 0 591142 4548141 4490041 2026-11-11T08:23:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548141 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Savickis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ludza|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Juris Savickis''' (1946) ir latviešu [[inženieris]] un uzņēmējs, bijušais [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieks.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/20442/juris-savickis-par-motivaciju-darbam-vdk Juris Savickis par motivāciju darbam VDK]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2013. gada 12. novembrī</ref> Darbojies kā sporta funkcionārs, bijis [[Latvijas Tenisa savienība]]s prezidents un viens no [[hokejs|hokeja]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] izveidotājiem, tā padomes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1946. gada 17. septembrī [[Ludza|Ludzā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6168 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2025|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203024206/http://latgalesdati.du.lv/persona/6168}}</ref> 1964. gadā absolvēja mācības [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolā]] un pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] 1970. gadā ieguva inženiera-mehāniķa specialitāti un turpināja aspirantūras studijas Rīgas Politehniskā institūtā. No 1982. līdz 1985. gadam bija [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s 1. (izlūkošanas) daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, tad līdz 1989. gadam vadīja LPSR VDK 1. daļas 1. nodaļu.<ref>[http://lpra.vip.lv/vdk_pedas.htm VDK pēdas lielajā privatizācijā] Uldis DREIBLATS, [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 2000. gada jūnijā </ref> Līdztekus 1984. gadā absolvēja [[Maskava]]s Vadošo darbinieku kvalifikācijas celšanas universitātes starptautisko attiecību fakultāti un 1989. gadā Kvalifikācijas celšanas augstākos nozaru kursus Maskavā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/gaze-pusgadsimtam-13053594 Gāze pusgadsimtam] diena.lv 2007. gada 19. februārī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s kopš 1996. gadā kļuva par SIA "[[Itera Latvija]]" prezidentu, bija arī A/S "[[Latvijas gāze]]" padomes priekšsēdētāja vietnieks, A/S "[[Olainfarm]]" padomes priekšsēdētājs, A/S "Nordeka" padomes priekšsēdētājs, [[Latvijas Tenisa savienība]]s prezidents, [[Rīgas "Dinamo"]] kluba padomes priekšsēdētājs. Ar SIA "Glesum Investments" starpniecību [[Xiaomi Arēna]] vienīgais īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iekilatas-arena-riga-kapitaldalas-489831|title=Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-09-09|language=lv}}</ref> == Pagodinājumi == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda mecenāts == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Savickis, Juris}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]] 3ya2kuzx95kgikocod9rox8rwkhse0j 0 592756 4548042 4461288 2026-11-11T01:24:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548042 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Imantas iela|Imantas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Imantas iela |attēls = Бывшее Главное почтовое отделение - panoramio.jpg |attēla paraksts = Administratīva ēka krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 780 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Zaļā iela * [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] iela |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)|12A.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. minibusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]], [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30.]], [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Imantas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Imantas iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Ielas garums ir aptuveni 780 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un divas atdalītas brauktuves, ar divām joslām katrā virzienā. Pa Imantas ielu kursē vairāku maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#8769 |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401012039/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#8769 }}</ref> == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Zaļā iela''' ({{val|ru|Зелёная улица}}). 1934. gada 7. decembrī iela ieguva tagadējo nosaukumu '''Imantas iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju]] laikā, no 1962. līdz 1991. gadam, tā bija pārdēvēta par '''Kārļa Marksa ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu, parku un laukumu nosaukumos |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5521 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas tautas deputātu padomes valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}} |date={{dat|1991|9|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250326004608/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5521 }}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Imantas iela 47 (Daugavpils).jpg|274px|thumb|Imantas iela, 45 un 47]] {{Ārējie resursi |image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675c4 Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] |image2 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6574/ Otrā pasaules kara laikā iznīcināta māja] }} * Nr. 45 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1880. gadā, vietējās nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4771 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}}}}</ref> * Nr. 47 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē, vietējās nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4772 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}}}}</ref> * Ielas galā atrodas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]] un [[Daugavpils autoosta|pilsētas autoosta]]. == Ielu savienojumi == Imantas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] litcaz0s2d96uksy3u5lm6x22017f9d 0 593192 4547852 4545394 2026-11-10T17:13:04Z Meistars Joda 781 Aizsargāja "[[Huitens]]" ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs)) 4545394 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Huitens | Nosaukums2 = ''Хүйтэн оргил''<br/>友谊峰 | Photo = Ukok Plateau 2.jpg | Photo size = | Paraksts = Tavanbogdūla smailes no Ukoka plato puses | karte = Mongolija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = |latd = 49 |latm = 08 |lats = 45 |latNS = N |longd = 87 |longm = 49 |longs = 08 |longEW = E | Augstums = 4374 | Relatīvais_augstums = 2324 | Atrašanās vieta = {{MGL}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Tavanbogdūls]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1963 | Easiest route = | Listing = }} '''Huitens''' ({{val|mn|Хүйтэн оргил}} — ‘Aukstā virsotne’; {{val|zh|友谊峰}}, ''Yǒuyí Fēng'' — ‘Draudzības smaile’) ir [[kalns]] uz [[Mongolija]]s un [[Ķīna]]s robežas, [[Altajs|Altaja]] [[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]] masīva augstākā virsotne. Atrodas 2,6 km uz dienvidiem no Mongolijas, Ķīnas un [[Krievija]]s valsts robežu trijpunkta. Kalna augstums pēc ir {{nobr|4374 m}} vjl — Mongolijas augstākā virsotne.<ref>МОНГОЛ УЛС. ГАЗАРЗҮЙН АТЛАС. ''ГАЗРЫН ХАРИЛЦАА, ГЕОДЕЗИ, ЗУРАГ ЗҮЙН ГАЗАР. Улаанбаатар хот. 2004 он''</ref> vjl. Kalna austrumu nogāze Mongolijas teritorijā ietilpst 1996. gadā izveidotajā [[Altaja Tavanbogda nacionālais parks|Altaja Tavanbogda nacionālajā parkā]].<ref>[http://mongolaltai.mpa.gov.mn/sub/28/77 Алтай таван богд БЦГ]</ref> Pirmā zināmā virsotnes iekarošana notikusi 1963. gadā — to paveica Mongolijas valdības finansēta ekspedīcija. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mongolijas kalni]] [[Kategorija:Ķīnas kalni]] mc7joex1gp83s7uudk9ytfwkz9pzwt5 0 594651 4547834 4455405 2026-11-10T16:29:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547834 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Georgs Reinholds fon Tīzenhauzens.jpg|thumb|Georgs Reinholds fon Tīzenhauzens]] '''Georgs Reinholds fon Tīzenhauzens''' ({{val|de|Georg Reinhold von Tiesenhausen}}, 1650—1734) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks, [[Vidzemes landmaršals]], [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] parakstītājs (1710). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Vidzemes iekarošana 1710. gadā.jpg|thumb|Eduarda fon Tīzenhauzena apcerējums "Vidzemes iekarošana 1710. gadā"]] Dzimis 1650. gada decembrī [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieka Johana fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] un viņa sievas Katrīnas, dzimušas fon [[Brimmeri|Brimmeres]], ģimenē. Studēja [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitātē]] (1666), tad bija karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] galma junkurs (1668). Dienēja [[Holande]]s armijā, 1677. gadā bija [[Karēlija]]s dragūnu pulka [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]], tad [[Vīrija]]s dragūnu pulka [[rotmistrs]]. Mantoja Lakšu muižu (''Nachtigal'', 1678), vēlāk Grāves pusmuižu (''Grawenhof'') [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas draudzes novadā]]. 1687. gadā apprecējās ar [[Druvienas muiža]]s (''Druween'') īpašnieka meitu Annu Salomi Luīzi fon Kēnigu (''König''). [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā bija Tīzenhauzenu [[Vidzemes kavalērijas pulks|Vidzemes kavalērijas pulka]] [[majors]] (1700), tad [[pulkvežleitnants]] (1701). Pēc atvaļināšanas no karadienesta bija Vidzemes landmaršals, 1710. gadā [[Vidzemes bruņniecība]]s vārdā parakstīja [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktu. No 1711. līdz 1721. gadam bija [[Vidzemes landrāts]]. Miris 1734. gada 20. jūnijā.<ref name= "BBLD">[https://bbld.de/0000000410272413 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Literatūra == * [[Eduards Kaspars fon Tīzenhauzens]]. ''Die Eroberung Livlands durch den kaiserlich russischen General-Feldmarschall Grafen Scheremetjew im Jahre 1710, und die Lebensgeschichte des George Reinhold von Tiesenhausen, Landraths des Herzogthums Livland im Jahre, geb. 1650, gest. 1733'', 1856, ([https://web.archive.org/web/20211023113830/https://dspace.ut.ee/handle/10062/49762]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīzenhauzens, Georgs Reinholds fon}} [[Kategorija:1650. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1734. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Zviedru Vidzemes cilvēki]] llgx34po9xcy36wj8e5f6c0cgp7u8rf 0 594660 4548074 4469255 2026-11-11T03:56:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548074 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Iveta Mietule | vārds_orig = | attēls = Mietule.png | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Iveta Mietule 2025. gada martā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes rajons|Viļāni|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = ekonomika un uzņēmējdarbība | grāds = Dr.oec. | darba_vietas = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] | akad_amats = profesore | alma_mater = [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]<br />[[Latvijas Universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }}'''Iveta Mietule''' (dzimusi {{dat|1972|5|21}} [[Viļāni|Viļānos]], [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6361|title=Iveta Mietule|publisher=Latgales dati|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2026|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106061605/https://latgalesdati.du.lv/persona/6361}}</ref>) ir [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas]] profesore. Piedalījusies vairāk nekā 15 projektos un programmās, tostarp FRONTEX, [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]], [[ESF]], INTERREG, [[Erasmus+|ERASMUS]], Valsts pētījumu programmā, Latgales reģiona attīstības stratēģijas “Latgales stratēģija 2030” izstrādē.<ref name="rta">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija|publisher=rta.lv}}</ref> Bijusi [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s rektore. == Dzīvesgājums == 1996. gadā absolvējusi [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolu]], ieguvusi ekonomikas bakalaura grādu un profesionālo kvalifikāciju finanšu vadībā. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. 2009. gadā aizstāvējusi promocijas darbu "Personāla izmaksu uzskaites pilnveidošanas iespējas Latvijā" un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rta.lv/par-rta|title=Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – Tavs staRTA punkts RĒZEKNĒ!|website=rta.lv|access-date=2025-03-19}}</ref> 2012. gadā Iveta Mietule kļuva par [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]]s Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāni. No 2014. gada — profesores amatā. 2019. gadā 26. februārī viņu apstiprināja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektores amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-rta-rektore-akademijai-jabut-strategiskajam-elementam-ekonomikas-izaugsme.a308143/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Jaunā RTA rektore: Akadēmijai jābūt stratēģiskajam elementam ekonomikas izaugsmē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-19|language=lv}}</ref> 2025. gada 1. aprīļa Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju pievienoja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un Iveta Mietule kļuva par RTU Rēzeknes akadēmijas direktora p.i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/rezekne/kontakti-rezekne|title=Kontakti|publisher=RTU Rēzekne|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2026|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260202182519/https://www.rtu.lv/lv/rezekne/kontakti-rezekne}}</ref> == Zinātniski pētnieciskais darbs == Ivetas Mietules zinātniski pētnieciskais darbs saistīts ar cilvēkresursiem, reģionālo attīstību, augstāko izglītību un digitalizāciju. Viņa ir vairāk nekā 50 publikāciju un 3 monogrāfiju autore.<ref name="rta" /> === Monogrāfijas === * ''Communications skills for mentors and mentees in entepreneurship : theory and practice'' * "Iekšējā audita izvērtējums un pilnveidošanas iespēju analīze Latvijas valsts tiešajā pārvaldē un pašvaldībās" * "Latgales reģiona sociāli ekonomisko procesu izpēte" == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mietule, Iveta}} [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] 2kynjxwb7rhfvghhjjfjbikypnjkp9q 0 595200 4548046 4457139 2026-11-11T01:38:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548046 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Imperatora iela |attēls = Daugavpils, Imperatora iela - panoramio.jpg |attēla paraksts = Imperatora iela 2013. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 363 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Kareivju iela * Dvinskas iela * Možaiska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Imperatora iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielu]] pie Nikolaja vārtiem, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra ielu]] pie Aleksandra vārtiem. Imperatora ielas turpinājums ir [[Odu iela (Daugavpils)|Odu iela]]. Ielas garums ir 363 metri, visā garumā tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Imperatora ielu kursē [[13A. autobusu maršruts (Daugavpils)|13A.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Imperatora iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-13a-cietoksnis-autoosta#19691 |publisher=13A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404010905/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-13a-cietoksnis-autoosta#19691 }}</ref> Imperatora iela (līdz 1918. gadam {{val|ru|Императорская улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] tās nosaukums bija '''Kareivju iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to sauca par '''Dvinskas ielu''' ({{val|ru|Двинская улица}}), no 1957. gada — par '''Možaiska ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> par godu Krievijas kontradmirālim, lidaparātu izgudrotājam {{Starpviki saite|lv = Aleksandrs Možaiskis|lv_text = Aleksandram Možaiskim|val = en|val_title = Alexander Mozhaysky}}, un beidzot 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Imperatora iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|9||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250427200809/https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 }}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Вид со внутреннего двора Инженерного арсенала.jpg|273px|thumb|Inženieru arsenāls, iekšpagalms]] {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18589/ Veikals Imperatora ielā 2, 1935. gads] }} * Nr. 1 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4699 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — divstāvu artilērijas smēde, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4714 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 5 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4691 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī [[Jezuīti|jezuītu]] klostera ēka (pārbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē [[Daugavpils cietoksnis|cietokšņa]] vajadzībām), valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 38 Klosteris |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4713 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 8 — [[Inženieru arsenāls]], valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 50 Inženierarsenāls |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4718 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> Pašlaik ēkā atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-tehnikas-un-industriala-dizaina-centrs-inzenieru-arsenals/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> * Nr. 9 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4696 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|24||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Imperatora iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja iela]] * [[Mihaila iela]] * [[Komandanta iela]] (T veida krustojums) * [[Konstantīna iela]] * [[Hospitāļa iela]] (T veida krustojums) * [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]] * [[Odu iela (Daugavpils)|Odu iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] 4kxdy0chyyh1nlzglcvj5qdswz6a7d6 0 596174 4547914 4258298 2026-11-10T18:50:34Z ZANDMANIS 91184 4547914 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kulbirs Tapa | vārds_orig = ''Kulbir Thapa Magar''<br />''कुलवीर थापा मगर'' | attēls = Kulbir Thapa (IWM).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Palpas rajons]], [[Nepāla]] | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Nigalpani]], [[Palpas rajons]], [[Nepāla]] | tautība = [[Magari|magars]] | dzimums = V | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:India-Army-OR-6.svg|29px]] [[havildars]] | dienesta_laiks = 1907—1929 | valsts = [[Attēls:British Raj Red Ensign.svg|30px]] [[Britu Indija]] | struktūra = [[Attēls:Purported flag of the Royal Indian Army.svg|30px]] [[Britu Indijas Armija]] | nodarbošanās = karavīrs | vienība = 3. gurku strēlnieku pulks | komandēja = | kaujas ={{Tree list}} *[[Pirmais pasaules karš]] ** [[Losas kauja]] {{Tree list/end}} | apbalvojumi = [[Attēls:UK Victoria Cross ribbon bar.svg|35px]] [[Viktorijas krusts]]<br /> | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Kulbirs Tapa Magars''' ({{val|ne|कुलवीर थापा मगर}}; dzimis {{dat|1888|12|15}}, miris {{dat|1956|10|3}}) bija pirmais [[Nepāla]]s [[Gurkas|gurku]] karavīrs, kurš saņēmis [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]] — augstāko un prestižāko apbalvojumu par varonību kaujas laukā, ko var piešķirt [[Lielbritānija]]s un [[Nāciju Sadraudzība|Sadraudzības]] karavīriem. == Biogrāfija == Kulbirs Tapa Magars dzimis 1888. gada 15. decembrī [[Nepāla|Nepālā]] Palpas rajona Nigalpani ciemā Harija Gultes, [[Magari|Magaru]] tautas Tapa klana locekļa ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070310222143rn_1/faculty.winthrop.edu/haynese/india/medals/VC/1KThapa.html|title=Rifleman Kulbir Thapa|publisher=Winthrop University|date=|accessdate=2018-07-30}}</ref> 1907. gada 15. decembrī Tapa tika komandēts uz 1. bataljonu, 3. Gurku strēlnieku pulkā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma viņu pārcēla uz 2. bataljonu, kas Francijā [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] sastāvā ieradās 1914. gada septembrī. Tajā pašā gadā bataljons piedalījās Givenšī kaujā un 1915. gadā Nova Šapelas kaujā un Festuberas kaujā. 1915. gada 25. septembrī [[Losas kauja]]s laikā strēlnieks Tapa, pirmo reizi nokļūstot ienaidnieka apšaudē, tika ievainots un noklīda no nelielas karavīru grupas, kas bija iebrukusi vācu tranšejā pie Mokisāras. Izsprucis cauri dzeloņstiepļu žogiem, viņš aiz ienaidnieka frontes līnijas atrada smagi ievainotu Lesteršīras pulka 2. bataljona karavīru. Ievainotais vīrietis lūdza, lai Tapa pats glābjas, bet viņš palika kopā ar ievainoto karavīru visu to dienu un visu nākamo nakti. 26. septembra rītā biezas miglas aizsegā Tapa izveda karavīru cauri dzeloņstiepļu žogam un atstāja viņu drošā vietā, un pēc tam viņš atgriezās un izveda vēl divus gurku karavīrus no kaujas lauka. Tad Tapa atgriezās pie ievainotā karavīra un aiznesa viņu līdz britu pozīcijām, ejot gandrīz visu ceļu zem ienaidnieka uguns apšaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeana.eu/portal/en/record/2020601/contributions_5488.html|title=Kulbir Thapa («Tales of the V.C.»)|publisher=[[Europeana]]|date=|accessdate=2018-07-30|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731123533/https://www.europeana.eu/portal/en/record/2020601/contributions_5488.html|deadlink=}}</ref> 1915. gada 18. novembrī Tapa tika apbalvots ar nozīmīgo apbalvojumu — Viktorijas krustu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/29371/supplement/11447|title=Supplement 29371, page 11447|publisher=[[The London Gazette]]|date=1915-11-16|accessdate=2018-07-31|archive-date=2019-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190113144630/https://www.thegazette.co.uk/London/issue/29371/supplement/11447|deadlink=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/29371/supplement/11450|title=Supplement 29371, page 11450|publisher=The London Gazette|date=1915-11-16|accessdate=2018-07-31|archive-date=2018-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20180725220020/https://www.thegazette.co.uk/London/issue/29371/supplement/11450|deadlink=}}</ref> Viņš kļuva par pirmo no 13 Nepālas gurku karavīriem, kas saņēma Viktorijas krustu, ko bija atļauts piešķirt 1911. gadā, un pirmo no diviem gurkām, kas tika apbalvoti Pirmā pasaules kara laikā, kopā ar karavīru [[Karanbahadurs Ranu|Karanbahaduru Ranu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gurkhamuseum.org.np/history-of-gurkha/|title=History Of Gurkha|publisher=The Gurkha Museum|date=|accessdate=2018-07-30|archive-date=2018-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20180731123744/http://gurkhamuseum.org.np/history-of-gurkha/|deadlink=}}</ref> [[Attēls:Brave Gurkha Saves the Life of British Soldier.jpg|thumb|Tapas varoņdarbs]] Pēc atlabšanas no ievainojumiem 1916. gada 4. janvārī Tapa atkal pievienojās savam bataljonam, kas bāzējās Ēģiptē [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rajonā. Nākamajā dienā viņš tika paaugstināts dienesta pakāpē par ''naiku'' (kaprālis). Beigās Tapa atgriezās Indijā. 1917. gada 30. janvārī viņš saņēma Viktorijas krustu no Indijas ģenerālgubernatora lorda Čelmsforda parādes laikā pie viceprezidenta rezidences [[Deli]]. 1929. gadā Tapa atvaļinājās no militārā dienesta ''havildara'' (seržanta) dienesta pakāpē. Viņš bija precējies un viņam bija viens dēls. Kulbirs Tapa Magars nomira 1956. gada 3. oktobrī 67 gadu vecumā savā dzimtajā Nigalpani ciemā un tika apglabāts vietējā kapsētā. == Piemiņa == [[Attēls:Kulbir Thapa Aldershot 2021.jpg|thumb|Kulbira Tapas statuja attēlojot varoņdarbu, par ko viņš saņema Viktorijas krustu 1915. gadā]] Tapas saņemtie apbalvojumi ir izstādīti [[Gurku muzejs|Gurku muzejā]] [[Vinčestera]]s pilsētā, [[Hempšīra|Hempšīrā]], Anglijā. 1943. gadā mākslinieks Viljams Koldstrīms uzgleznoja Tapas portretu, kas tagad atrodas Londonā [[Impērijas kara muzejs|Impērijas kara muzejā]]. 2015. gadā Kentas hercogs un baronese Varsi atklāja bronzas piemiņas plāksni ar Tapas un Ranas vārdiem Lankasteras savrupnamā, un vēlāk to uzdāvināja Gurku muzejam uzstādīšanai viņu dzimtenē Nepālā. 2016. gadā Lielbritānijas pasta dienests ''Royal Mail'' izdeva [[pastmarka|pastmarku]] sēriju ar sešām piemiņas pastmarkām par Pirmo pasaules karu, no kurām vienā bija attēlots Tapa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.gov.uk/government/case-studies/ww1-nepalese-vc-recipient-kulbir-thapa/ Gov.uk tīmekļa vietnē] * [https://www.findagrave.com/memorial/8000137/kulbir-thapa Kulbirs Tapa] [[Find a Grave]] tīmekļa vietnē {{militārpersona-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tapa, Kulbirs}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nepālas militārpersonas]] [[Kategorija:Nepālas cilvēki]] fqceekqssryi5wc1sv9aa24u4y7barh 0 598817 4548053 4457260 2026-11-11T01:58:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548053 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Indras iela|Indras iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Indras iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 90 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Krāslavas šķērsiela |joslu skaits = |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = |cits = [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils dzelzceļa stacija]] }} '''Indras iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], tās centrālajā daļā, [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Indras iela sākas no [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas ielu]]. Pārnumuru ielas puse apbūvēta ar privātmājām, bet nepārnumuru pusē atrodas viena piecstāvu māja (Nr. 3). Indras ielas kopējais garums ir 90 metri. Visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Indras ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Alejas iela" ([[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] tramvajs).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Alejas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71034 |publisher=1. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404183933/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-1-butlerova-iela-stacija#71034 }}</ref> Indras iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz 1935. gadam tās nosaukums bija '''Krāslavas šķērsiela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu un laukumu nosaukumi Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|5|1||bez}} |date={{dat|1937|4|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> jo tā atrodas [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas ielas]] trases turpinājumā. Kopš 1935. gada Indras ielas nosaukums nav mainījies. == Ielu savienojumi == Indras iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Dagdas iela (Daugavpils)|Dagdas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] shvtuvmhksrkkk8kghed370o5kz8zxy 0 599071 4547995 4461253 2026-11-10T21:35:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547995 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Hekeļa iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (182).jpg |attēla paraksts = Skats no [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|kara aviācijas inženieru skolas]] pamestās ēkas jumta (2013) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 305 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Artilērijas iela * Ūdens iela * [[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Popova]] iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Hekeļa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja]] un [[Mihaila iela|Mihaila ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra ielu]]. Iela nosaukta Daugavpils cietokšņa arhitekta {{Starpviki saite|lv = Jegors Hekelis|lv_text = Jegora Hekeļa|val = ru|val_title = Гекель, Егор Фёдорович}} vārdā. Hekeļa iela apbūvēta ar 19. gadsimta kazarmu ēkam, kuras pašlaik pārsvarā netiek izmantoti. Ielas garums ir 305 metri, visā garumā tā klāta ar betona [[bruģis|bruģa]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 21 metrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība Hekeļa ielā atļauta abos virzienos. Posmā no Aleksandra ielas līdz Lidotāju ielai kursē [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi, bet pieturvietu šeit nav.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aleksandra iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19687 |publisher=21. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404143837/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19687 }}</ref> Hekeļa ielas sākotnējais nosaukums ir '''Artilērijas iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Артиллерийская улица}}). [[Latvijas PSR]] laikā to sauca par '''Ūdens ielu''' ({{val|ru|Водная улица}}), bet no 1957. gada — par '''[[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Popova]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Beidzot, 2007. gada 13. decembrī tā atguva nosaukumu '''Hekeļa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250427200809/https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — divstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4709 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — trīsstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 155 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4695 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> * Nr. 3 — tukšais zemesgabals, kur atradās [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|Daugavpils augstākās kara aviācijas inženieru skolas]] galvenais korpuss (1987, nojaukts 2019. gadā). * Nr. 4 — divstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4716 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Hekeļa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja iela]] * [[Mihaila iela]] * [[Komandanta iela]] (T veida krustojums) * [[Konstantīna iela]] / [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]] * [[Hospitāļa iela]] (T veida krustojums) * [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] i5xvkzcl5ka6s2oblk1orozoac8w7z0 0 599760 4547780 4481269 2026-11-10T13:23:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547780 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Forsythia_flower.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | kārta = Lamiales | kārta_lv = Panātru rinda | dzimta = Oleaceae | dzimta_lv = Olīvaugu dzimta | cilts = Oleeae | cilts_lv = Olīvu cilts | ģints = Forsythia | ģints_lv = Forsītijas | binomial = | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = [[Austrumāzija]], [[Dienvidaustrumeiropa]] | iedalījums = | kategorijas = nē }}'''Forsītijas''' (''Forsythia'') ir ģints ar 11 krūmu sugām [[Olīvaugu dzimta|olīvaugu dzimtā]]. Lielākā daļa forsītiju savvaļā sastopamas [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Japāna|Japānā]], bet viena suga arī [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331614-2|title=Forsythia Vahl {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-05-06|language=en|archive-date=2025-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250425135426/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331614-2}}</ref> Forsītijas parasti ir nelieli krūmi līdz 3 metru augstumam. Lapas pretējas un vienkāršas, 2—10 cm garas. Pirms lapu plaukšanas agrā pavasarī forsītijas zied dzelteniem ziediem. Katram ziedam 4 [[vainaglapa]]s, kas pie pamatnes saaugušas.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Wyman|first=D.|date=1950-04-14|title=The Forsythias|url=http://arnoldia.arboretum.harvard.edu/pdf/articles/1950-10--the-forsythias.pdf|journal=Arnoldia|volume=10|pages=9-16|access-date=2025-05-06|archive-date=2015-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20150609155124/http://arnoldia.arboretum.harvard.edu/pdf/articles/1950-10--the-forsythias.pdf}}</ref> Ziedi veidojas ziedkopās pa 1—3 ziediem.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eattheweeds.com/foraging-for-forsythia-2/|title=Forsythia|last=Deane|first=Green|website=Eat The Weeds and other things, too|access-date=2025-05-07|date=2011-08-31|language=en}}</ref> Ģints nosauka [[Skotija|skotu]] botāniķa [[Viljams Forsits|Viljama Forsita]] (''William Forsyth'') vārdā.<ref name=":2" /> == Sugas == * ''Forsythia europaea'' * ''Forsythia giraldiana'' * [[Vidējā forsītija|''Forsythia'' × ''intermedia'',]] vidējā forsītija, [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp ''F. suspensa'' and ''F. viridissima'', ļoti populārs košumkrūms dārzos un apstādījumos. * ''Forsythia japonica'' * ''Forsythia koreana'' * ''Forsythia likiangensis'' * ''Forsythia'' × ''mandschurica'' * ''Forsythia mira'' * ''Forsythia ovata'', olveida forsītija * ''Forsythia saxatilis'' * ''Forsythia suspensa'', nokarenā forsītija * ''Forsythia togashii'' * ''Forsythia velutina'' * ''Forsythia viridissima'', zaļā forsītija.<ref name=":0" /> == Izmantošana == Gan nokarenā (''F. suspensa)'', gan zaļā forsītija (''F. viridissima'') ir populāri [[Dārzs|dārza]] košumkrūmi, kuru spilgtie, dzeltenie ziedi parādās vēl pirms uzzied un sazaļo citi augi. Tomēr vēl plašāk audzēts tiek abu sugu hibrīds [[vidējā forsītija]] (''F. intermedia'') un dažādas tā [[šķirne]]s.<ref name=":1" /> Nokareno forsītiju izmanto [[Tradicionālā ķīniešu medicīna|tradicionālajā ķīniešu medicīnā]], kur tās augļiem un sēklām piedēvē iedarbību pret [[Drudzis|drudzi]], [[Apdegums|apdegumiem]] un [[Iekaisums|iekaisumu]]. Svaigie ziedi, lai gan rūgteni, ir ēdami. Tos var izmantot kā krāsainu piedevu salātiem.<ref name=":2" /> == Kopšana == Forsītijas ir ziemcietīgi, viegli audzējami un mazprasīgi krūmi. Tās panes dažādas augsnes, izņemot pārmitru augsni. Saulainākās vietās augošas forsītijas ziedēs bagātīgāk un krāšņāk. Pēc noziedēšanas krūmus var apgriezt, izgriežot vecākos, jau ziedējušus zarus, lai veicinātu krūma atjaunošanos un bagātāku ziedēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rhs.org.uk/plants/forsythia/growing-guide|title=How to grow forsythias / RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2025-05-07|language=en}}</ref> Forsītijas viegli pavairot ar [[Augu veģetatīvā pavairošana#Pavairošana ar spraudeņiem|zālainiem vai puskoksnainiem spraudeņiem]] aptuveni 10 cm garumā vai [[Augu veģetatīvā pavairošana#Pavairošana ar noliekteņiem|noliekņiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gardenersworld.com/how-to/grow-plants/grow-care-forsythia/|title=How to Grow and Care for Forsythia {{!}} BBC Gardeners World Magazine|website=www.gardenersworld.com|access-date=2025-05-07|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Olīvaugu dzimta]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] sefj64edk7ywxq6m6elioxn81p9hf2a 0 601456 4548045 4484066 2026-11-11T01:37:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548045 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Imdžarra | native_name = ''L-Imġarr'' | settlement_type = | image_skyline = Malte, Gozo, port de Mgarr & ferrys & Comino.jpg | image_caption = Imdžarras osta | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Audeša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 36 | latm = 01 | lats = 33 | latNS = N | longd = 14 | longm = 17 | longs = 43 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = | footnotes = }} [[Attēls:Prelucrare 3D pentru Mgarr, GOZO.jpg|thumb|Imdžarras reljefs]] '''Imdžarra''' ({{val|mt|L-Imġarr}}), arī '''Mdžarra''', ir [[Osta|ostas]] ciemats [[Malta]]s salā Audešā, tās dienvidaustrumos. Ciema vārds nācis no [[Arābu valoda|arābu valodas]] un nozīmē ostu. Uz Imdžarru paveras skats no Fortšambrejas nocietinājuma, ko 1749. gadā kalnā rietumos no ostas uzcēla [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa]] [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|ordeņa]] bruņinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm|title=Welcome to Mgarr, Gozo|last=Christopher Simpson - Maltassist, Malta|website=www.maltassist.co.uk|access-date=2025-05-27|archive-date=2007-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20070224004403/http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm}}</ref> Ievērojams tūrisma objekts ir arī Lurdas Dievmātes baznīca.<ref name=":0" /> == Vēsture == Imdžarras ciems izauga ap seklo ostu, kurai ir tāds pats nosaukums. [[Prāmis|Prāmju]] satiksme uz Maltas salu no šejienes darbojās jau 1241. gadā, bija uzsākta arī zvejniecība.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ghajnsielem.com/places/mgarr.html |title=Mgarr Harbour. Ghajnsielem Online |access-date={{dat|2013|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130228012657/http://www.ghajnsielem.com/places/mgarr.html }}</ref> Ostai bija neliels [[mols]], kas ļāva tur piestāt kuģīšiem ar nelielu iegrimi. Lai gan teritorija ap ostu turpmākajos gadsimtos pakāpeniski attīstījās, pašas ostas attīstība bija neliela līdz 1841. gadam, kad tika uzbūvēts mols, lai nodrošinātu ostai lielāku aizsardzību un ļautu tajā piestāt lielākiem kuģiem. Šis mols tika vairākkārt nostiprināts un paplašināts līdz 1906. gadam. Lielāks mols tika uzbūvēts laikā no 1929. līdz 1935. gadam, un vēl divi 1969. gadā; pēc pēdējā pabeigšanas ostas platība tika paplašināta līdz 121 400 kvadrātmetriem.<ref name=":1" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu lidmašīnas nogremdēja prāmi ''Royal Lady''. Vēl viena nelaime notika 1948. gadā, kad slikto laika apstākļu dēļ esošais prāmis nekursēja, bet Maltas salā strādājošie vietējie iedzīvotāji pierunāja kādu zvejnieku pārvest viņus uz Imdžarru. Laiva apgāzās, un noslīka 23 cilvēki.<ref name=":1" /> == Osta == Prāmju termināls 21. gadsimta sākumā tika pārbūvēts par 9,3 miljoniem eiro. Darbi sākās 2001. gadā un ilga septiņus gadus, terminālu atverot 2008. gada februārī. Ostā tagad ir vietas aptuveni 600 pasažieriem un 200 automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltamedia.com/artman2/publish/local/article_5125.shtml|title=New Gozo ferry terminal inaugurated at Mgarr [ MaltaMedia.com ]|website=www.maltamedia.com|access-date=2025-05-27|archive-date=2012-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20120314025118/http://www.maltamedia.com/artman2/publish/local/article_5125.shtml}}</ref> Jaunās ostas dizains būvniecības procesā tika mainīts, lai mazinātu tās vizuālo ietekmi uz apkārtējo ainavu. Termināla izmaksas celtniecības gaitā pieauga 13 reizes.<ref name=":1" /> Imdžarra ir lielākais zvejnieku ciemats salā. Papildus prāmju terminālam pilsētā atrodas arī jahtu piestātne Zeviekā, ostas austrumdaļā. 2010. gada maijā tika paziņots, ka jahtu piestātne tiks privatizēta. Darbība tika nodota ''Harbour Management Company Limited,'' kas bija iecerējusi attīstīt un modernizēt jahtu piestātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gozo.news/13514/privatisation-agreement-signed-for-gozos-mgarr-marina/|title=Privatisation agreement signed for Gozo's Mgarr Marina|last=News|first=Gozo|website=Gozo News|access-date=2025-05-28|date=2010-05-26|language=en|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222231341/https://gozo.news/13514/privatisation-agreement-signed-for-gozos-mgarr-marina/}}</ref> Glenīgles bārs, kas atrodas blakus sākotnējam molam ostā, tika uzbūvēts kā baraka prāmju pasažieriem 1732. gadā, un tam ir unikāls slīps jumts. No ostas ar prāmju satiksmi var nokļūt uz [[Čirkeva|Čirkevu]] un [[Valleta|Valletu]] Maltā, kā arī uz [[Komino|Kemnunas salu]]. Autobusi ļauj tālāk nokļūt [[Rabata (Malta)|Rabatā (Viktorijā)]] un [[Marsalforna|Marsalfornā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896|title=Gozo.gov.mt - Transport/Buses Schedule|website=www.gozo.gov.mt|access-date=2025-05-28|archive-date=2010-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20100820132150/http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] j4adxpif8oqo8qmalmabuirxiimiwhn 0 602499 4548059 4461320 2026-11-11T02:35:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548059 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Institūta iela|Institūta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Institūta iela |attēls = Старинный забор - panoramio.jpg |attēla paraksts = Skats uz Institūta ielu (apgaismota)<br> no [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielas]] puses |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 105 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Cargrades iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Institūta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Institūta iela sākas krustojumā ar [[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielu]], ved uz ziemeļrietumiem un beidzas krustojumā ar [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielu]]. Iela apbūvēta ar sabiedriskām un administratīvām ēkām. Tās nosaukums cēlies no [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts|skolotāju institūta]], kas kādreiz atradās šeit. Institūta ielas kopējais garums ir 105 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 13—14 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Cargrades iela''' ({{val|ru|Царьградская улица}}), tagadējās [[Jersika (ciems)|Jersikas]] vārdā. {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par '''Institūta ielu''', un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250329161639/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 1/3 — divas vēsturiskas ēkas (uz pašas ielas un pagalmā): ** sabiedriska ēka, uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sabiedriska ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4774 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> ** dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4773 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Ielas pārnumuru pusē atrodas bijusī pasta ēka (Saules iela 1/3), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasts, vēlāk skolotāju institūts |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4809 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Institūta ielas galā atrodas [[Dubrovina parks]]. == Ielu savienojumi == Institūta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] lejimhzz6z0lr25bn4tfotckyafahn6 10 603052 4548097 4545072 2026-11-11T05:20:59Z Biafra 13794 Stabilitātes frakcija izformēta. 4548097 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2025 |title = [[Rīgas dome (2025—2029)|Rīgas dome <small>(2025—2029)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)|Frakcijas]] |list1 = * [[Latvija pirmajā vietā]] (LPV; 13) * [[Progresīvie]] (P; 11) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (NA; 10) * [[Jaunā Vienotība]] (JV; 9) * [[Suverēnā vara]] un [[Apvienība Jaunlatvieši]] (SV/AJ; 8) * [[Apvienotais saraksts]] (AS; 4) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Viesturs Kleinbergs]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]], [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]], [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] |list1 = * [[Ringolds Balodis|Balodis]] * [[Vladislavs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]] * [[Deniss Kļukins|Kļukins]] * [[Kaspars Krištopans|Krištopans]] * [[Leonīds Loginovs|Loginovs]] * [[Māris Mežals|Mežals]] * [[Vitālijs Orlovs|Orlovs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Ozols]] * [[Karina Plaude|Plaude]] * [[Māris Ruks|Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks|Stendzenieks]] * [[Edvards Šlesers|E. Šlesers]] |group2 = [[Progresīvie|P]] |list2 = * [[Selīna Ābelniece|Ābelniece]] * [[Alija Āboliņa|Āboliņa]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Igors Kļaviņš|Kļaviņš]] * [[Marta Kotello|Kotello]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Aija Melle|Melle]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Mārtiņš Mieriņš|Mieriņš]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] |group3 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list3 = * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Ritvars Jansons|Jansons]] * [[Liāna Langa|Langa]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ansis Pūpols|Pūpols]] * [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]] * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Elīna Treija|Treija]] |group4 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list4 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Lauma Paegļkalna|Paegļkalna]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] * [[Inese Voika|Voika]] |group5 = [[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] |list5 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Vadims Baraņņiks|Baraņņiks]] * [[Anna Bondere|Bondere]] * [[Deniss Gorba|Gorba]] * [[Normunds Grostiņš|Grostiņš]] * [[Jānis Lauva|Lauva]] * [[Nataļja Ļebedeva|Ļebedeva]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] |group6 = [[Apvienotais saraksts|AS]] |list6 = * [[Edgars Bergholcs|Bergholcs]] * [[Romualds Ražuks|Ražuks]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Mārtiņš Šics|Šics]] |group7 = bez frakcijas |list7 = * [[Mairis Briedis|Briedis]] * [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Valērijs Petrovs|Petrovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Mārtiņš Eņģelis|Eņģelis]] * [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] * [[Jūlija Sohina|Sohina]] * [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]] * [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Ļubova Švecova|Švecova]] * [[Eduards Zivtiņš|Zivtiņš]] * [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)]] * [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] * [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2025]] </noinclude> hmnlmui69e2lwi7fwamy2ana8vvfwd3 0 603333 4548017 4461266 2026-11-10T22:39:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548017 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hospitāļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Hospitāļa iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 460 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Ģenerālmajora Činnova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Hospitāļa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Ielā ir pārsvarā vēsturiskā apbūve, kā arī dažas 20. gadsimta celtnes. Hospitāļa ielas kopējais garums ir aptuveni 460 metri. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Hospitāļa ielu nekursē. Hospitāļa iela ({{val|ru|Госпитальная улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] to dēvēja par '''Lazaretes ielu'''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=28 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |chapter=Valsts un Pašvaldības iestādes}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā ielu nosauca par '''Ģenerālmajora Činnova ielu''' ({{val|ru|улица Генерал-майора Чиннова}}), par godu padomju virsniekam {{Starpviki saite|lv = Ivans Činnovs|lv_text = Ivanam Činnovam|val = ru|val_title = Чиннов, Иван Иванович}}, kas gāja bojā 1944. gadā Latvijas teritorijā un apglabāts tagadējā [[Dubrovina parks|Dubrovina parkā]] Daugavpilī. 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Hospitāļa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250427200809/https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 }}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 2 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4697 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — divstāvu {{Starpviki saite|lv = Daugavpils Kara hospitālis|lv_text = Kara hospitālis|val = ru|val_title = Госпиталь (Динабургская крепость)}}, uzbūvēts pēc arhitekta Aleksandra Štauberta plāna 1827. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 40 Kara hospitālis |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4715 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> 1861. gadā hospitāļa ēkā tika ierīkota ziemas baznīca 100 cilvēkiem. No 1920. līdz 1940. gadam ēkā atradās Latvijas armijas kara slimnīca. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1994. gadam PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautajam Kara hospitālim bija 100 gultas vietu un 4 nodaļas: ķirurģiskā, terapeitiskā, dermatoveneroloģiskā un infekciju nodaļa. Hospitālis bija paredzēts Daugavpils militārā garnizona karavīru, kara veterānu un viņu ģimeņu locekļu ārstēšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hospitālis |url=https://dcdc.lpi.du.lv/category/hospitalis/ |website=Dcdc.lpi.du.lv |publisher=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|8|27||bez}} |date={{dat|2011|6|2||bez}}}}</ref> * Nr. 6 (spārns gar 2. Oficieru ielu) — divstāvu oficieru nams, uzbūvēts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 24 Oficieru nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4703 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> * Vidējā daļā blakus ielai atrodas cietokšņa centrālais skvērs. == Ielu savienojumi == Hospitāļa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] (T veida krustojums) * [[1. Oficieru iela]] * [[2. Oficieru iela]] * [[Hekeļa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] 362muk3oobx91lfqxj6aa5sf2dsb75y 2 603972 4547739 4547728 2026-11-10T12:01:13Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547739 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Voldemārs Gruzdups]] (1889—1938) — pulka komisārs (?); * [[Arnolds Indzers]] (1901—1937) — pulkvedis (?); * [[Eduards Kasvands]] (1889—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Kirhenšteins]] (1891—1938) — pulkvedis (?); * [[Vilhelms Kumelāns]] (1898—1952) — pulkvedis (?); * [[Jānis Lauciņš]] (1899—1938) — pulka komisārs (?); * [[Aleksandrs Lietavietis]] (1898—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Arnolds Linde]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Arturs Mednis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Nikolajs Miezis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Rihards Miške]] (1892—1938) — pulka komisārs (?); * [[Krišjānis Mūrnieks]] (1887—1942) — pulkvedis (?); * [[Jānis Neilands (virsnieks)|Jānis Neilands]] (?—?) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Augusts Nemme]] (1900—1963) — pulkvedis (?); * [[Eduards Ozoliņš (komisārs)|Eduards Ozoliņš]] (1898—1938) — pulka komisārs (?); * [[Heinrihs Paegle|Indriķis Paegle]] (1898—?) — pulkvedis (?); ejw85mmaaetdmgz142egdct32tdro3m 4547744 4547739 2026-11-10T12:13:32Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547744 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Voldemārs Gruzdups]] (1889—1938) — pulka komisārs (?); * [[Arnolds Indzers]] (1901—1937) — pulkvedis (?); * [[Eduards Kasvands]] (1889—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Kirhenšteins]] (1891—1938) — pulkvedis (?); * [[Vilhelms Kumelāns]] (1898—1952) — pulkvedis (?); * [[Jānis Lauciņš]] (1899—1938) — pulka komisārs (?); * [[Aleksandrs Lietavietis]] (1898—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Arnolds Linde]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Arturs Mednis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Nikolajs Miezis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Rihards Miške]] (1892—1938) — pulka komisārs (?); * [[Krišjānis Mūrnieks]] (1887—1942) — pulkvedis (?); * [[Jānis Neilands (virsnieks)|Jānis Neilands]] (?—?) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Augusts Nemme]] (1900—1963) — pulkvedis (?); * [[Eduards Ozoliņš (komisārs)|Eduards Ozoliņš]] (1898—1938) — pulka komisārs (?); * [[Heinrihs Paegle|Indriķis Paegle]] (1898—?) — pulkvedis (?); * [[Alberts Pakalns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Pandeo]] (1892—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Kārlis Pētersons (kara jurists)|Kārlis Pētersons]] (?—1938) — 1. ranga kara jurists (?); * [[Jēkabs Pols]] (1900—1938) — 1. ranga kara inženieris (1936); * [[Kristaps Punga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Purings]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Puriņš (SA pulkvedis)|Jānis Puriņš]] (1895—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Rauze]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Eižens Reijs]] (1890—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Rings]] (1903—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ādolfs Rone]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Fricis Salenieks]] (?—1938) — pulkvedis (?); * [[Pēteris Skrastiņš]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Teodors Spire]] (1898—1937) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Strazdiņš (pulkvedis)|Jānis Strazdiņš]] (1894—1963) — pulkvedis (?); * [[Teodors Verners Svikliņš|Teodors Svikliņš]] (?—1964) — pulkvedis (?); n9jkpx04k0erxdyihm4eu6qwslf9sux 4547750 4547744 2026-11-10T12:29:35Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547750 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Voldemārs Gruzdups]] (1889—1938) — pulka komisārs (?); * [[Arnolds Indzers]] (1901—1937) — pulkvedis (?); * [[Eduards Kasvands]] (1889—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Kirhenšteins]] (1891—1938) — pulkvedis (?); * [[Vilhelms Kumelāns]] (1898—1952) — pulkvedis (?); * [[Jānis Lauciņš]] (1899—1938) — pulka komisārs (?); * [[Aleksandrs Lietavietis]] (1898—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Arnolds Linde]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Arturs Mednis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Nikolajs Miezis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Rihards Miške]] (1892—1938) — pulka komisārs (?); * [[Krišjānis Mūrnieks]] (1887—1942) — pulkvedis (?); * [[Jānis Neilands (virsnieks)|Jānis Neilands]] (?—?) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Augusts Nemme]] (1900—1963) — pulkvedis (?); * [[Eduards Ozoliņš (komisārs)|Eduards Ozoliņš]] (1898—1938) — pulka komisārs (?); * [[Heinrihs Paegle|Indriķis Paegle]] (1898—?) — pulkvedis (?); * [[Alberts Pakalns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Pandeo]] (1892—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Kārlis Pētersons (kara jurists)|Kārlis Pētersons]] (?—1938) — 1. ranga kara jurists (?); * [[Jēkabs Pols]] (1900—1938) — 1. ranga kara inženieris (1936); * [[Kristaps Punga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Purings]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Puriņš (SA pulkvedis)|Jānis Puriņš]] (1895—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Rauze]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Eižens Reijs]] (1890—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Rings]] (1903—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ādolfs Rone]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Fricis Salenieks]] (?—1938) — pulkvedis (?); * [[Pēteris Skrastiņš]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Teodors Spire]] (1898—1937) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Strazdiņš (pulkvedis)|Jānis Strazdiņš]] (1894—1963) — pulkvedis (?); * [[Teodors Verners Svikliņš|Teodors Svikliņš]] (?—1964) — pulkvedis (?); * [[Jānis Štrāls]] (1900—1937) — pulkvedis (?); * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976) — pulkvedis (?); * [[Džons Tālbergs]] (1900—1938) — pulkvedis (?); * [[Johans Taube]] (1896—1938) — pulkvedis (?); * [[Dāvids Toms]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Ūdris]] (1899—1949) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Kārlis Ulpe]] (1900—1941) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Uzars]] (1898—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Veikins]] (1897—1979) — pulkvedis (?); * [[Fricis Vilmuts]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Mārtiņš Zanders]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Roberts Zilgalva]] (1890—1938) — pulkvedis (?); * [[Antons Zvirgzdiņš]] (1882—1938) — pulka komisārs (?); * [[Konstantīns Zvonarjovs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); 4yjle4xzsqn67can5sensb9a5b80a49 4547777 4547750 2026-11-10T13:17:40Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) */ 4547777 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== (Saraksts nepilnīgs, iztrūkst arī VD kapteiņi) * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Voldemārs Gruzdups]] (1889—1938) — pulka komisārs (?); * [[Arnolds Indzers]] (1901—1937) — pulkvedis (?); * [[Eduards Kasvands]] (1889—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Kirhenšteins]] (1891—1938) — pulkvedis (?); * [[Vilhelms Kumelāns]] (1898—1952) — pulkvedis (?); * [[Jānis Lauciņš]] (1899—1938) — pulka komisārs (?); * [[Aleksandrs Lietavietis]] (1898—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Arnolds Linde]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Arturs Mednis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Nikolajs Miezis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Rihards Miške]] (1892—1938) — pulka komisārs (?); * [[Krišjānis Mūrnieks]] (1887—1942) — pulkvedis (?); * [[Jānis Neilands (virsnieks)|Jānis Neilands]] (?—?) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Augusts Nemme]] (1900—1963) — pulkvedis (?); * [[Eduards Ozoliņš (komisārs)|Eduards Ozoliņš]] (1898—1938) — pulka komisārs (?); * [[Heinrihs Paegle|Indriķis Paegle]] (1898—?) — pulkvedis (?); * [[Alberts Pakalns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Pandeo]] (1892—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Kārlis Pētersons (kara jurists)|Kārlis Pētersons]] (?—1938) — 1. ranga kara jurists (?); * [[Jēkabs Pols]] (1900—1938) — 1. ranga kara inženieris (1936); * [[Kristaps Punga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Purings]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Puriņš (SA pulkvedis)|Jānis Puriņš]] (1895—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Rauze]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Eižens Reijs]] (1890—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Rings]] (1903—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ādolfs Rone]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Fricis Salenieks]] (?—1938) — pulkvedis (?); * [[Pēteris Skrastiņš]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Teodors Spire]] (1898—1937) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Strazdiņš (pulkvedis)|Jānis Strazdiņš]] (1894—1963) — pulkvedis (?); * [[Teodors Verners Svikliņš|Teodors Svikliņš]] (?—1964) — pulkvedis (?); * [[Jānis Štrāls]] (1900—1937) — pulkvedis (?); * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976) — pulkvedis (?); * [[Džons Tālbergs]] (1900—1938) — pulkvedis (?); * [[Johans Taube]] (1896—1938) — pulkvedis (?); * [[Dāvids Toms]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Ūdris]] (1899—1949) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Kārlis Ulpe]] (1900—1941) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Uzars]] (1898—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Veikins]] (1897—1979) — pulkvedis (?); * [[Fricis Vilmuts]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Mārtiņš Zanders]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Roberts Zilgalva]] (1890—1938) — pulkvedis (?); * [[Antons Zvirgzdiņš]] (1882—1938) — pulka komisārs (?); * [[Konstantīns Zvonarjovs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); tpiawh36dm82ijtnx0jscmlsrq8nyxf 4547784 4547777 2026-11-10T13:33:20Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Trūkstošie? */ 4547784 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Aleksandrs Lignavs]] (1875—1938) — ģenerālmajors (1917); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); ==== Literatūrā nepareizi atzīmēti kā ģenerāļi ==== * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — galma padomnieks (atbilstošs apakšpulkveža dienesta pakāpei); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — pulkvedis; === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi (Armijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori (Korpusa ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi (Divīzijas ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi (Brigādes ģenerāļi) u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (pulkvedis)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); ==== Kompolki (Pulkveži) u.c. atbilstošie (Papildus sekcija) ==== (Saraksts nepilnīgs, iztrūkst arī VD kapteiņi) * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Apinis]] (1893—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Ašnevics]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Viktors Banga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Barbars]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Pauls Barkāns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Gustavs Bārs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); * [[Konstantīns Basovs]] (1896—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ernests Bātis]] (1892—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Birkāns]] (1893—?) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Birkenfelds]] (1894—1967) — pulka komisārs (1936); * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — pulkvedis (?); * [[Jānis Brīvkalns]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Augusts Bukāns]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Bušmanis]] (1897—1938) — pulkvedis (?); * [[Žanis Caune]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Dains-Lunders]] (1895—1940) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Dambergs]] (1899—?) — pulkvedis (?); * [[Žanis Derbuts]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Dozītis]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Elsis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Gailītis (komisārs)|Jānis Gailītis]] (1897—1938) — pulka komisārs (?); * [[Voldemārs Galviņš]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Francis Grintāls]] (?—?) — pulkvedis (?); * [[Jūlijs Grodis]] (1899—1963) — pulkvedis (?); * [[Kārlis Grunde]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Voldemārs Gruzdups]] (1889—1938) — pulka komisārs (?); * [[Arnolds Indzers]] (1901—1937) — pulkvedis (?); * [[Eduards Kasvands]] (1889—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Kirhenšteins]] (1891—1938) — pulkvedis (?); * [[Vilhelms Kumelāns]] (1898—1952) — pulkvedis (?); * [[Jānis Lauciņš]] (1899—1938) — pulka komisārs (?); * [[Aleksandrs Lietavietis]] (1898—1937) — 2. ranga kapteinis (?); * [[Arnolds Linde]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Arturs Mednis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Nikolajs Miezis]] (1895—1938) — pulkvedis (?); * [[Rihards Miške]] (1892—1938) — pulka komisārs (?); * [[Krišjānis Mūrnieks]] (1887—1942) — pulkvedis (?); * [[Jānis Neilands (virsnieks)|Jānis Neilands]] (?—?) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Augusts Nemme]] (1900—1963) — pulkvedis (?); * [[Eduards Ozoliņš (komisārs)|Eduards Ozoliņš]] (1898—1938) — pulka komisārs (?); * [[Heinrihs Paegle|Indriķis Paegle]] (1898—?) — pulkvedis (?); * [[Alberts Pakalns]] (1898—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Pandeo]] (1892—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Kārlis Pētersons (kara jurists)|Kārlis Pētersons]] (?—1938) — 1. ranga kara jurists (?); * [[Jēkabs Pols]] (1900—1938) — 1. ranga kara inženieris (1936); * [[Kristaps Punga]] (1892—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Purings]] (1894—1938) — pulkvedis (?); * [[Jānis Puriņš (SA pulkvedis)|Jānis Puriņš]] (1895—?) — pulkvedis (?); * [[Aleksandrs Rauze]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Eižens Reijs]] (1890—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Jānis Rings]] (1903—1938) — pulka komisārs (?); * [[Ādolfs Rone]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Fricis Salenieks]] (?—1938) — pulkvedis (?); * [[Pēteris Skrastiņš]] (1897—1937) — pulkvedis (?); * [[Teodors Spire]] (1898—1937) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Strazdiņš (pulkvedis)|Jānis Strazdiņš]] (1894—1963) — pulkvedis (?); * [[Teodors Verners Svikliņš|Teodors Svikliņš]] (?—1964) — pulkvedis (?); * [[Jānis Štrāls]] (1900—1937) — pulkvedis (?); * [[Alberts Štrombergs]] (1900—1976) — pulkvedis (?); * [[Džons Tālbergs]] (1900—1938) — pulkvedis (?); * [[Johans Taube]] (1896—1938) — pulkvedis (?); * [[Dāvids Toms]] (1893—1938) — pulkvedis (?); * [[Rūdolfs Ūdris]] (1899—1949) — 1. ranga kara inženieris (?); * [[Kārlis Ulpe]] (1900—1941) — pulka komisārs (?); * [[Jānis Uzars]] (1898—1937) — pulkvedis (?); * [[Jānis Veikins]] (1897—1979) — pulkvedis (?); * [[Fricis Vilmuts]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Mārtiņš Zanders]] (1897—1938) — 1. ranga intendants (?); * [[Roberts Zilgalva]] (1890—1938) — pulkvedis (?); * [[Antons Zvirgzdiņš]] (1882—1938) — pulka komisārs (?); * [[Konstantīns Zvonarjovs]] (1892—1938) — pulkvedis (1936); ==== Trūkstošie? ==== * [[Kārlis Andersons (virsnieks)|Kārlis Andersons]] * [[Roberts Apinis]] * [[Augusts Ārends]] * [[Jānis Bērziņš (Padomju Savienības Varonis)|Jānis Bērziņš]] * [[Pēteris Baumanis]] * [[Augusts Jurevics]] * [[Alfrēds Kalniņš (virsnieks)|Alfrēds Kalniņš]] * [[Mārtiņš Kalniņš]] * [[Eduards Kusiņš]] * [[Emīls Larmanis]] * [[Jānis Rainbergs]] * [[Arturs Sproģis]] * [[Hansis Šponbergs]] * [[Roberts Varkalns]] * [[Jānis Vilhelms]] * [[Kārlis Žīgurs]] m3qwdrw1urjncpgeh8wabci0dguklbz 0 608559 4547751 4473029 2026-11-10T12:30:59Z Vylks 50297 4547751 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #094ca1 | nos = ''Real Oviedo'' | logo = [[Attēls:Real Oviedo logo.svg|100px]] | pilns = ''Real Oviedo, S.A.D.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Ovjedo}} | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrā divīzija]] | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 20. vieta [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] {{decrease}} | dib = 1926 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 26 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Estadio Carlos Tartiere]]'' | ietilp = 30 500 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Spānija}} [[Rauls Gonsaless]] | kapteinis = | mediji = [https://www.realoviedo.es/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | pattern_la1 = _oviedo2526h | pattern_b1 = _oviedo2526h | pattern_ra1 = _oviedo2526h | pattern_sh1 = _oviedo2526h | pattern_so1 = _lcfc1920h | leftarm1 = 0000DD | body1 = 0000DD | rightarm1 = 0000DD | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 0000DD | pattern_la2 = _oviedo2526a | pattern_b2 = _oviedo2526a | pattern_ra2 = _oviedo2526a | pattern_sh2 = _oviedo2526a | pattern_so2 = _oviedo2526a | leftarm2 = FFE200 | body2 = FFE200 | rightarm2 = FFE200 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _oviedo2526t | pattern_b3 = _oviedo2526t | pattern_ra3 = _oviedo2526t | pattern_sh3 = _oviedo2526t | pattern_so3 = _adidasonblackl | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = 000000 | socks3 = e1c67a | logo_izm = }} '''Ovjedo "Real"''' ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Ovjedo]] pilsētas, [[Astūrija|Astūrijas provincē]]. Klubs tika dibināts 1926. gadā. Pašlaik spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrajā divīzijā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Estadio Carlos Tartiere]]'' stadionā, kurā ir 30 500 skatītāju vietas. Kluba lielākais panākums ir trešā vieta Spānijas augstākajā līgā 1935., 1936. un 1963. gadā. ''Real Oviedo'' lielākā sāncensība ir ar citu Astūrijas komandu — [[Hihonas "Sporting"]]. == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (5): 1932—33, 1951—52, 1957—58, 1971—72, 1974—75 * '''Otrā B divīzija''' ** Čempioni (1): 2014—15 == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.realoviedo.es/}}{{Es ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{DEFAULTSORT:Oviedo}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Real Oviedo]] as94526zuhle4ihmi5p91903iihwaiw 0 612062 4547924 4401183 2026-11-10T19:12:41Z Biafra 13794 manuprāt šādi, bet vispār - viss labi bija ar to infokasti, manuprāt. 4547924 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = | virsklase_lv = | klase = Actinopterygii | klase_lv = Starspurzivis | kārta = Blenniiformes | kārta_lv = | dzimta = Pomacentridae | dzimta_lv = | ģints = Amphiprion | ģints_lv = Klaunzivis | suga = | suga_lv = | binomial = | kategorijas =nē }} '''Klaunzivis''' ({{val|la|Amphiprion}}) ir jūras [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints, kas pieder pie ''Pomacentridae'' dzimtas. == Simbioze == Šī zivju ģints ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar jūras [[Jūras anemones|anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]]<ref name="Colleye312">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 312—313</ref>, ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi. Klaunzivis veicina savu saimnieku izdzīvošanu, pasargājot tos no anemones ēdošām zivīm.<ref name="Fautin1991">{{Publikācijas atsauce|last=Fautin|first=D. G.|year=1991|title=The anemonefish symbiosis: what is known and what is not|url=https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19|journal=Symbiosis|volume=10|pages=23–46|access-date={{dat|2025|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012001056/https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19}}</ref> Citas priekšrocības, ko tās sniedz, ir [[Parazītisms|parazītu]] iznīcināšana, palielināta skābekļa plūsma, pateicoties zivju [[Spuras|spuru]] straujajām kustībām, un noderīgu [[Mikroorganismi|mikroorganism]]<nowiki/>u piesaistīšana ar klaunzivju atkritumiem.<ref name="Colleye312" /> Kad klaunzivs sastopas ar potenciāliem draudiem, tā atkāpjas taustekļu drošībā, un tā vienmēr atrodas sava saimnieka tuvumā.<ref name="Fautin1991" /> Savukārt anemones ir mazāk atkarīgas no klaunzivīm nekā zivis no tām, ko apliecina fakts, ka daudziem saimnieku sugu īpatņiem klaunzivju nav.<ref name="Fautin1991" /> Sākumā zivs viegli pieskaras anemonei, ļaujot tai iedzelt un noskaidrojot precīzu anemones [[Gļotas|gļotu]] sastāvu — šīs gļotas anemonei ir nepieciešamas, lai tā nedzeltu pati sev. Pēc tam klaunzivs atdarina šo sastāvu un var slēpties no ienaidniekiem starp anemones taustekļiem.<ref name="Fautin1991" /> == Izskats, dzīvesvieta == Zivju krāsa variē no tumši violetas līdz ugunīgi oranžai, sarkanai un dzeltenai. Klaunzivju garums atkarībā no sugas ir no 80 līdz 160 milimetriem. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi.<ref>Casas, L.; Parker, C. G.; Rhodes, J. S.; "Sex Change from Male to Female Active Feminization of the Brain, Behavior, and Gonads in Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 188</ref> Klaunzivis var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.<ref>Mutalipassi, M.; Tozzini, E. T.; Cellerino, A. "Age and Longevity" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} pp. 79—80</ref> Tās ir [[Visēdāji|visēdājas]] un galvenokārt barojas ar [[Planktons|planktonu]], kā arī ar anemones izdalītajiem atkritumiem. Barošanās aizņem lielāko daļu klaunzivju ikdienas aktivitāšu. Galvenokārt klaunzivis apdzīvo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Koraļļu rifs|koraļļu rifus]], no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Franču Polinēzija]]i un no [[Japāna]]s līdz [[Austrālija]]s austrumiem.<ref name="Colleye304">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 304—305</ref><ref>Hayashi, K.; Riemer, J. D. "Habitat Selection of Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 169</ref> Klaunzivju parazītu vidū ir [[Sūcējtārpi|trematodes]], [[nematodes]] un [[kāšgalvjtārpi]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhokhov|first=A. E.|last2=Thi|first2=H. V.|last3=Kieu|first3=O. L. T.|last4=Pugacheva|first4=M. N.|last5=Hai|first5=T. N. T.|year=2019|title=Parasites of anemonefish (Pomacentridae, Amphiprioninae) in the Gulf of Nha Trang, South China Sea, Vietnam|journal=Biology Bulletin|volume=46|issue=8|pages=791–803}}</ref> Klaunzivis var inficēties arī ar [[Vienšūņi|protozoju]] ''Brooklynella hostilis'', kas izraisa "klaunzivju slimību". Zivis ar šo slimību pārtrauc baroties, smagi elpo, elso, izdala biezas baltas gļotas un zaudē savas košās krāsas. Citi draudi populācijām ir [[Klimata pārmaiņas|globālā sasilšana]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Wilkerson|first=J. D.|year=1998|title=Clownfishes: A Guide to Their Captive Care, Breeding and Natural History|url=https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk|publisher=Microcosm|page=[https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk/page/110 111]|isbn=1-890087-04-1}}</ref> Klaunzivju atpazīstamie krāsu raksti un sociālā daba ir veicinājuši to popularitāti. Ir izteikts pieņēmums, ka 2003. gada [[Pixar|Disney/Pixar]] filma "[[Meklējot Nemo]]" ir veicinājusi klaunzivju nozvejas un iegādes pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emagazine.com/buying-nemo/|title=Buying Nemo|website=E The Environmental Magazine|access-date=15 May 2025|date=29 July 2004}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=McClenachan|first=L.|last2=Cooper|first2=A. B.|last3=Carpenter|first3=K. E.|last4=Dulvy|first4=N. K.|year=2012|title=Extinction risk and bottlenecks in the conservation of charismatic marine species|journal=Conservation Letters|volume=5|issue=1|pages=73–80}}</ref> == Sugas == * Amphiprion akallopisos Bleeker * Amphiprion akindynos Allen * Amphiprion allardi Klausewitz * Amphiprion bicinctus Rüppell * Amphiprion biaculeatus * Amphiprion chagosensis Allen * Amphiprion chrysogaster Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion chrysopterus Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion clarkii ium * Amphiprion frenatus Brevoort * Amphiprion fuscocaudatus Allen * Amphiprion latezonatus Waite * Amphiprion latifasciatus Allen * Amphiprion leucokranos Allen * Amphiprion mccullochi Whitley * Amphiprion melanopus Bleeker * Amphiprion nigripes Regan * Amphiprion ocellaris Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion omanensis Allen et Mee in Allen * Amphiprion percula * Amphiprion perideraion Bleeker * Amphiprion polymnus * Amphiprion rubacinctus Richardson * Amphiprion sandaracinos Allen * Amphiprion sebae Bleeker * Amphiprion thiellei Burgess * Amphiprion tricinctus Schultz et Welander in Schultz == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Amphiprion_ocellaris_(Clown_anemonefish)_Nemo.jpg Attēls:Diving_at_Siaes_Tunnel,_Palau.jpg Attēls:Amphiprion_mccullochi_pareja.jpg Attēls:Amphiprion_ephippium.jpg Attēls:Pink_Skunk_Clownfish,_Komodo.jpg Attēls:Amphiprion_sandaracinos_RLS.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zivis]] i129d81d480iuaj56i3w2rpw6qagbu2 4547925 4547924 2026-11-10T19:13:02Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Klaunzivs]] uz [[Klaunzivis]] 4547924 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = | virsklase_lv = | klase = Actinopterygii | klase_lv = Starspurzivis | kārta = Blenniiformes | kārta_lv = | dzimta = Pomacentridae | dzimta_lv = | ģints = Amphiprion | ģints_lv = Klaunzivis | suga = | suga_lv = | binomial = | kategorijas =nē }} '''Klaunzivis''' ({{val|la|Amphiprion}}) ir jūras [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints, kas pieder pie ''Pomacentridae'' dzimtas. == Simbioze == Šī zivju ģints ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar jūras [[Jūras anemones|anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]]<ref name="Colleye312">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 312—313</ref>, ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi. Klaunzivis veicina savu saimnieku izdzīvošanu, pasargājot tos no anemones ēdošām zivīm.<ref name="Fautin1991">{{Publikācijas atsauce|last=Fautin|first=D. G.|year=1991|title=The anemonefish symbiosis: what is known and what is not|url=https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19|journal=Symbiosis|volume=10|pages=23–46|access-date={{dat|2025|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012001056/https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19}}</ref> Citas priekšrocības, ko tās sniedz, ir [[Parazītisms|parazītu]] iznīcināšana, palielināta skābekļa plūsma, pateicoties zivju [[Spuras|spuru]] straujajām kustībām, un noderīgu [[Mikroorganismi|mikroorganism]]<nowiki/>u piesaistīšana ar klaunzivju atkritumiem.<ref name="Colleye312" /> Kad klaunzivs sastopas ar potenciāliem draudiem, tā atkāpjas taustekļu drošībā, un tā vienmēr atrodas sava saimnieka tuvumā.<ref name="Fautin1991" /> Savukārt anemones ir mazāk atkarīgas no klaunzivīm nekā zivis no tām, ko apliecina fakts, ka daudziem saimnieku sugu īpatņiem klaunzivju nav.<ref name="Fautin1991" /> Sākumā zivs viegli pieskaras anemonei, ļaujot tai iedzelt un noskaidrojot precīzu anemones [[Gļotas|gļotu]] sastāvu — šīs gļotas anemonei ir nepieciešamas, lai tā nedzeltu pati sev. Pēc tam klaunzivs atdarina šo sastāvu un var slēpties no ienaidniekiem starp anemones taustekļiem.<ref name="Fautin1991" /> == Izskats, dzīvesvieta == Zivju krāsa variē no tumši violetas līdz ugunīgi oranžai, sarkanai un dzeltenai. Klaunzivju garums atkarībā no sugas ir no 80 līdz 160 milimetriem. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi.<ref>Casas, L.; Parker, C. G.; Rhodes, J. S.; "Sex Change from Male to Female Active Feminization of the Brain, Behavior, and Gonads in Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 188</ref> Klaunzivis var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.<ref>Mutalipassi, M.; Tozzini, E. T.; Cellerino, A. "Age and Longevity" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} pp. 79—80</ref> Tās ir [[Visēdāji|visēdājas]] un galvenokārt barojas ar [[Planktons|planktonu]], kā arī ar anemones izdalītajiem atkritumiem. Barošanās aizņem lielāko daļu klaunzivju ikdienas aktivitāšu. Galvenokārt klaunzivis apdzīvo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Koraļļu rifs|koraļļu rifus]], no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Franču Polinēzija]]i un no [[Japāna]]s līdz [[Austrālija]]s austrumiem.<ref name="Colleye304">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 304—305</ref><ref>Hayashi, K.; Riemer, J. D. "Habitat Selection of Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 169</ref> Klaunzivju parazītu vidū ir [[Sūcējtārpi|trematodes]], [[nematodes]] un [[kāšgalvjtārpi]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhokhov|first=A. E.|last2=Thi|first2=H. V.|last3=Kieu|first3=O. L. T.|last4=Pugacheva|first4=M. N.|last5=Hai|first5=T. N. T.|year=2019|title=Parasites of anemonefish (Pomacentridae, Amphiprioninae) in the Gulf of Nha Trang, South China Sea, Vietnam|journal=Biology Bulletin|volume=46|issue=8|pages=791–803}}</ref> Klaunzivis var inficēties arī ar [[Vienšūņi|protozoju]] ''Brooklynella hostilis'', kas izraisa "klaunzivju slimību". Zivis ar šo slimību pārtrauc baroties, smagi elpo, elso, izdala biezas baltas gļotas un zaudē savas košās krāsas. Citi draudi populācijām ir [[Klimata pārmaiņas|globālā sasilšana]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Wilkerson|first=J. D.|year=1998|title=Clownfishes: A Guide to Their Captive Care, Breeding and Natural History|url=https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk|publisher=Microcosm|page=[https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk/page/110 111]|isbn=1-890087-04-1}}</ref> Klaunzivju atpazīstamie krāsu raksti un sociālā daba ir veicinājuši to popularitāti. Ir izteikts pieņēmums, ka 2003. gada [[Pixar|Disney/Pixar]] filma "[[Meklējot Nemo]]" ir veicinājusi klaunzivju nozvejas un iegādes pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emagazine.com/buying-nemo/|title=Buying Nemo|website=E The Environmental Magazine|access-date=15 May 2025|date=29 July 2004}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=McClenachan|first=L.|last2=Cooper|first2=A. B.|last3=Carpenter|first3=K. E.|last4=Dulvy|first4=N. K.|year=2012|title=Extinction risk and bottlenecks in the conservation of charismatic marine species|journal=Conservation Letters|volume=5|issue=1|pages=73–80}}</ref> == Sugas == * Amphiprion akallopisos Bleeker * Amphiprion akindynos Allen * Amphiprion allardi Klausewitz * Amphiprion bicinctus Rüppell * Amphiprion biaculeatus * Amphiprion chagosensis Allen * Amphiprion chrysogaster Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion chrysopterus Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion clarkii ium * Amphiprion frenatus Brevoort * Amphiprion fuscocaudatus Allen * Amphiprion latezonatus Waite * Amphiprion latifasciatus Allen * Amphiprion leucokranos Allen * Amphiprion mccullochi Whitley * Amphiprion melanopus Bleeker * Amphiprion nigripes Regan * Amphiprion ocellaris Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion omanensis Allen et Mee in Allen * Amphiprion percula * Amphiprion perideraion Bleeker * Amphiprion polymnus * Amphiprion rubacinctus Richardson * Amphiprion sandaracinos Allen * Amphiprion sebae Bleeker * Amphiprion thiellei Burgess * Amphiprion tricinctus Schultz et Welander in Schultz == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Amphiprion_ocellaris_(Clown_anemonefish)_Nemo.jpg Attēls:Diving_at_Siaes_Tunnel,_Palau.jpg Attēls:Amphiprion_mccullochi_pareja.jpg Attēls:Amphiprion_ephippium.jpg Attēls:Pink_Skunk_Clownfish,_Komodo.jpg Attēls:Amphiprion_sandaracinos_RLS.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zivis]] i129d81d480iuaj56i3w2rpw6qagbu2 4548102 4547925 2026-11-11T05:28:01Z Biafra 13794 4548102 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg | att_nosaukums = [[Klaunzivs]] (''Amphiprion ocellaris'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = | virsklase_lv = | klase = Actinopterygii | klase_lv = Starspurzivis | kārta = Blenniiformes | kārta_lv = | dzimta = Pomacentridae | dzimta_lv = | ģints = Amphiprion | ģints_lv = Klaunzivis | suga = | suga_lv = | binomial = | kategorijas =nē }} '''Klaunzivis''' ({{val|la|Amphiprion}}) ir jūras [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints, kas pieder pie ''Pomacentridae'' dzimtas. == Simbioze == Šī zivju ģints ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar jūras [[Jūras anemones|anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]]<ref name="Colleye312">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 312—313</ref>, ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi. Klaunzivis veicina savu saimnieku izdzīvošanu, pasargājot tos no anemones ēdošām zivīm.<ref name="Fautin1991">{{Publikācijas atsauce|last=Fautin|first=D. G.|year=1991|title=The anemonefish symbiosis: what is known and what is not|url=https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19|journal=Symbiosis|volume=10|pages=23–46|access-date={{dat|2025|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012001056/https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19}}</ref> Citas priekšrocības, ko tās sniedz, ir [[Parazītisms|parazītu]] iznīcināšana, palielināta skābekļa plūsma, pateicoties zivju [[Spuras|spuru]] straujajām kustībām, un noderīgu [[Mikroorganismi|mikroorganism]]<nowiki/>u piesaistīšana ar klaunzivju atkritumiem.<ref name="Colleye312" /> Kad klaunzivs sastopas ar potenciāliem draudiem, tā atkāpjas taustekļu drošībā, un tā vienmēr atrodas sava saimnieka tuvumā.<ref name="Fautin1991" /> Savukārt anemones ir mazāk atkarīgas no klaunzivīm nekā zivis no tām, ko apliecina fakts, ka daudziem saimnieku sugu īpatņiem klaunzivju nav.<ref name="Fautin1991" /> Sākumā zivs viegli pieskaras anemonei, ļaujot tai iedzelt un noskaidrojot precīzu anemones [[Gļotas|gļotu]] sastāvu — šīs gļotas anemonei ir nepieciešamas, lai tā nedzeltu pati sev. Pēc tam klaunzivs atdarina šo sastāvu un var slēpties no ienaidniekiem starp anemones taustekļiem.<ref name="Fautin1991" /> == Izskats, dzīvesvieta == Zivju krāsa variē no tumši violetas līdz ugunīgi oranžai, sarkanai un dzeltenai. Klaunzivju garums atkarībā no sugas ir no 80 līdz 160 milimetriem. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi.<ref>Casas, L.; Parker, C. G.; Rhodes, J. S.; "Sex Change from Male to Female Active Feminization of the Brain, Behavior, and Gonads in Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 188</ref> Klaunzivis var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.<ref>Mutalipassi, M.; Tozzini, E. T.; Cellerino, A. "Age and Longevity" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} pp. 79—80</ref> Tās ir [[Visēdāji|visēdājas]] un galvenokārt barojas ar [[Planktons|planktonu]], kā arī ar anemones izdalītajiem atkritumiem. Barošanās aizņem lielāko daļu klaunzivju ikdienas aktivitāšu. Galvenokārt klaunzivis apdzīvo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Koraļļu rifs|koraļļu rifus]], no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Franču Polinēzija]]i un no [[Japāna]]s līdz [[Austrālija]]s austrumiem.<ref name="Colleye304">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 304—305</ref><ref>Hayashi, K.; Riemer, J. D. "Habitat Selection of Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 169</ref> Klaunzivju parazītu vidū ir [[Sūcējtārpi|trematodes]], [[nematodes]] un [[kāšgalvjtārpi]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhokhov|first=A. E.|last2=Thi|first2=H. V.|last3=Kieu|first3=O. L. T.|last4=Pugacheva|first4=M. N.|last5=Hai|first5=T. N. T.|year=2019|title=Parasites of anemonefish (Pomacentridae, Amphiprioninae) in the Gulf of Nha Trang, South China Sea, Vietnam|journal=Biology Bulletin|volume=46|issue=8|pages=791–803}}</ref> Klaunzivis var inficēties arī ar [[Vienšūņi|protozoju]] ''Brooklynella hostilis'', kas izraisa "klaunzivju slimību". Zivis ar šo slimību pārtrauc baroties, smagi elpo, elso, izdala biezas baltas gļotas un zaudē savas košās krāsas. Citi draudi populācijām ir [[Klimata pārmaiņas|globālā sasilšana]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Wilkerson|first=J. D.|year=1998|title=Clownfishes: A Guide to Their Captive Care, Breeding and Natural History|url=https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk|publisher=Microcosm|page=[https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk/page/110 111]|isbn=1-890087-04-1}}</ref> Klaunzivju atpazīstamie krāsu raksti un sociālā daba ir veicinājuši to popularitāti. Ir izteikts pieņēmums, ka 2003. gada [[Pixar|Disney/Pixar]] filma "[[Meklējot Nemo]]" ir veicinājusi klaunzivju nozvejas un iegādes pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emagazine.com/buying-nemo/|title=Buying Nemo|website=E The Environmental Magazine|access-date=15 May 2025|date=29 July 2004}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=McClenachan|first=L.|last2=Cooper|first2=A. B.|last3=Carpenter|first3=K. E.|last4=Dulvy|first4=N. K.|year=2012|title=Extinction risk and bottlenecks in the conservation of charismatic marine species|journal=Conservation Letters|volume=5|issue=1|pages=73–80}}</ref> == Sugas == * Amphiprion akallopisos Bleeker * Amphiprion akindynos Allen * Amphiprion allardi Klausewitz * Amphiprion bicinctus Rüppell * Amphiprion biaculeatus * Amphiprion chagosensis Allen * Amphiprion chrysogaster Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion chrysopterus Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion clarkii ium * Amphiprion frenatus Brevoort * Amphiprion fuscocaudatus Allen * Amphiprion latezonatus Waite * Amphiprion latifasciatus Allen * Amphiprion leucokranos Allen * Amphiprion mccullochi Whitley * Amphiprion melanopus Bleeker * Amphiprion nigripes Regan * Amphiprion ocellaris Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion omanensis Allen et Mee in Allen * Amphiprion percula * Amphiprion perideraion Bleeker * Amphiprion polymnus * Amphiprion rubacinctus Richardson * Amphiprion sandaracinos Allen * Amphiprion sebae Bleeker * Amphiprion thiellei Burgess * Amphiprion tricinctus Schultz et Welander in Schultz == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Amphiprion_ocellaris_(Clown_anemonefish)_Nemo.jpg Attēls:Diving_at_Siaes_Tunnel,_Palau.jpg Attēls:Amphiprion_mccullochi_pareja.jpg Attēls:Amphiprion_ephippium.jpg Attēls:Pink_Skunk_Clownfish,_Komodo.jpg Attēls:Amphiprion_sandaracinos_RLS.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zivis]] csi7rhki310ltw1cocbmlsisy3f0llr 4548103 4548102 2026-11-11T05:30:56Z Biafra 13794 /* Simbioze */ 4548103 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg | att_nosaukums = [[Klaunzivs]] (''Amphiprion ocellaris'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = | virsklase_lv = | klase = Actinopterygii | klase_lv = Starspurzivis | kārta = Blenniiformes | kārta_lv = | dzimta = Pomacentridae | dzimta_lv = | ģints = Amphiprion | ģints_lv = Klaunzivis | suga = | suga_lv = | binomial = | kategorijas =nē }} '''Klaunzivis''' ({{val|la|Amphiprion}}) ir jūras [[Starspurzivis|starspurzivju]] ģints, kas pieder pie ''Pomacentridae'' dzimtas. == Simbioze == Šī zivju ģints ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar [[Jūras anemones|jūras anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]]<ref name="Colleye312">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 312—313</ref>, ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi. Klaunzivis veicina savu saimnieku izdzīvošanu, pasargājot tos no anemones ēdošām zivīm.<ref name="Fautin1991">{{Publikācijas atsauce|last=Fautin|first=D. G.|year=1991|title=The anemonefish symbiosis: what is known and what is not|url=https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19|journal=Symbiosis|volume=10|pages=23–46|access-date={{dat|2025|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2025|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251012001056/https://kuscholarworks.ku.edu/entities/publication/ed3447a6-e5c6-4e01-a398-d22b5cbe3b19}}</ref> Citas priekšrocības, ko tās sniedz, ir [[Parazītisms|parazītu]] iznīcināšana, palielināta skābekļa plūsma, pateicoties zivju [[Spuras|spuru]] straujajām kustībām, un noderīgu [[Mikroorganismi|mikroorganismu]] piesaistīšana ar klaunzivju atkritumiem.<ref name="Colleye312" /> Kad klaunzivs sastopas ar potenciāliem draudiem, tā atkāpjas taustekļu drošībā, un tā vienmēr atrodas sava saimnieka tuvumā.<ref name="Fautin1991" /> Savukārt anemones ir mazāk atkarīgas no klaunzivīm nekā zivis no tām, ko apliecina fakts, ka daudziem saimnieku sugu īpatņiem klaunzivju nav.<ref name="Fautin1991" /> Sākumā zivs viegli pieskaras anemonei, ļaujot tai iedzelt un noskaidrojot precīzu anemones [[Gļotas|gļotu]] sastāvu — šīs gļotas anemonei ir nepieciešamas, lai tā nedzeltu pati sev. Pēc tam klaunzivs atdarina šo sastāvu un var slēpties no ienaidniekiem starp anemones taustekļiem.<ref name="Fautin1991" /> == Izskats, dzīvesvieta == Zivju krāsa variē no tumši violetas līdz ugunīgi oranžai, sarkanai un dzeltenai. Klaunzivju garums atkarībā no sugas ir no 80 līdz 160 milimetriem. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi.<ref>Casas, L.; Parker, C. G.; Rhodes, J. S.; "Sex Change from Male to Female Active Feminization of the Brain, Behavior, and Gonads in Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 188</ref> Klaunzivis var nodzīvot vairāk nekā 20 gadus.<ref>Mutalipassi, M.; Tozzini, E. T.; Cellerino, A. "Age and Longevity" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} pp. 79—80</ref> Tās ir [[Visēdāji|visēdājas]] un galvenokārt barojas ar [[Planktons|planktonu]], kā arī ar anemones izdalītajiem atkritumiem. Barošanās aizņem lielāko daļu klaunzivju ikdienas aktivitāšu. Galvenokārt klaunzivis apdzīvo [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Koraļļu rifs|koraļļu rifus]], no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Franču Polinēzija]]i un no [[Japāna]]s līdz [[Austrālija]]s austrumiem.<ref name="Colleye304">Colleye, O.; Iwata, E.; Parmentier, E. "Clownfishes" in {{Harvnb|Frédérich|Parmentier|2016}} pp. 304—305</ref><ref>Hayashi, K.; Riemer, J. D. "Habitat Selection of Anemonefish" in {{Harvnb|Laudet|Ravasi|2023}} p. 169</ref> Klaunzivju parazītu vidū ir [[Sūcējtārpi|trematodes]], [[nematodes]] un [[kāšgalvjtārpi]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhokhov|first=A. E.|last2=Thi|first2=H. V.|last3=Kieu|first3=O. L. T.|last4=Pugacheva|first4=M. N.|last5=Hai|first5=T. N. T.|year=2019|title=Parasites of anemonefish (Pomacentridae, Amphiprioninae) in the Gulf of Nha Trang, South China Sea, Vietnam|journal=Biology Bulletin|volume=46|issue=8|pages=791–803}}</ref> Klaunzivis var inficēties arī ar [[Vienšūņi|protozoju]] ''Brooklynella hostilis'', kas izraisa "klaunzivju slimību". Zivis ar šo slimību pārtrauc baroties, smagi elpo, elso, izdala biezas baltas gļotas un zaudē savas košās krāsas. Citi draudi populācijām ir [[Klimata pārmaiņas|globālā sasilšana]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Wilkerson|first=J. D.|year=1998|title=Clownfishes: A Guide to Their Captive Care, Breeding and Natural History|url=https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk|publisher=Microcosm|page=[https://archive.org/details/clownfishesguide0000wilk/page/110 111]|isbn=1-890087-04-1}}</ref> Klaunzivju atpazīstamie krāsu raksti un sociālā daba ir veicinājuši to popularitāti. Ir izteikts pieņēmums, ka 2003. gada [[Pixar|Disney/Pixar]] filma "[[Meklējot Nemo]]" ir veicinājusi klaunzivju nozvejas un iegādes pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emagazine.com/buying-nemo/|title=Buying Nemo|website=E The Environmental Magazine|access-date=15 May 2025|date=29 July 2004}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=McClenachan|first=L.|last2=Cooper|first2=A. B.|last3=Carpenter|first3=K. E.|last4=Dulvy|first4=N. K.|year=2012|title=Extinction risk and bottlenecks in the conservation of charismatic marine species|journal=Conservation Letters|volume=5|issue=1|pages=73–80}}</ref> == Sugas == * Amphiprion akallopisos Bleeker * Amphiprion akindynos Allen * Amphiprion allardi Klausewitz * Amphiprion bicinctus Rüppell * Amphiprion biaculeatus * Amphiprion chagosensis Allen * Amphiprion chrysogaster Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion chrysopterus Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion clarkii ium * Amphiprion frenatus Brevoort * Amphiprion fuscocaudatus Allen * Amphiprion latezonatus Waite * Amphiprion latifasciatus Allen * Amphiprion leucokranos Allen * Amphiprion mccullochi Whitley * Amphiprion melanopus Bleeker * Amphiprion nigripes Regan * Amphiprion ocellaris Cuvier in Cuvier et Valenciennes * Amphiprion omanensis Allen et Mee in Allen * Amphiprion percula * Amphiprion perideraion Bleeker * Amphiprion polymnus * Amphiprion rubacinctus Richardson * Amphiprion sandaracinos Allen * Amphiprion sebae Bleeker * Amphiprion thiellei Burgess * Amphiprion tricinctus Schultz et Welander in Schultz == Galerija == <gallery mode="packed" heights="150px"> Attēls:Amphiprion_ocellaris_(Clown_anemonefish)_Nemo.jpg Attēls:Diving_at_Siaes_Tunnel,_Palau.jpg Attēls:Amphiprion_mccullochi_pareja.jpg Attēls:Amphiprion_ephippium.jpg Attēls:Pink_Skunk_Clownfish,_Komodo.jpg Attēls:Amphiprion_sandaracinos_RLS.jpg </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zivis]] lci9665raihxljcmp5nwzkd451pz00u 0 612106 4547927 4350468 2026-11-10T19:14:54Z Biafra 13794 4547927 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tojotomi Hidejosi | vārds_orig = 豊臣 秀吉 | attēls = Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1537 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Nagoja]] | m_gads = 1598 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Kioto]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[japāņi|japānis]] | nodarbošanās = [[samuraji|samurajs]], [[karavadonis]] un [[valstsvīrs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Toyotomi Hideyoshi Kaou.svg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Tojotomi Hidejosi''' ({{val|ja|豊臣 秀吉}}, {{izrunā|to.jo.to.mʲi çi.de(ꜜ).jo.ɕi}}; dzimis {{dat|1537|3|27}}, miris {{dat|1598|9|18}}) bija [[Japāņi|japāņu]] [[samuraji|samurajs]], [[karavadonis]] un [[valstsvīrs]], viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem līdzās [[Oda Nobunaga|Odam Nobunagam]] un [[Tokugava Iejasu|Tokugavam Iejasu]]. Viņš kļuva par dominējošu politisko un militāro spēku pēc sava kunga Odas Nobunagas nāves 1582. gadā, pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas procesa, kas bija sācies [[Sengoku periods|Sengoku periodā]]. Tojotomi Hidejosi izcēlās Odas Nobunagas dienestā, no zemnieku izcelsmes kļūdams par vienu no viņa redzamākajiem komandieriem. Pēc Odas Nobunagas bojāejas viņš sakāva pretiniekus un konsolidēja varu rietumu un centrālajā Japānā, ieņemot [[kampaks|kampaku]] (reģenta) un vēlāk [[taiko]] (bijušā reģenta) titulus, ''[[de facto]]'' kļūstot par valsts vadītāju. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas administratīvās un sociālās reformas — zemes uzmērīšana ([[kenči]]), zobenu medības ([[katanagari]]) un karavīru un zemnieku kārtu nošķīrums, kas nostiprināja centralizētu pārvaldi. Tojotomi Hidejosi vadīja arī lielus celtniecības projektus, piemēram, [[Osakas pils]] būvniecību, un viņa laikā attīstījās [[Azuči–Momojamas kultūra|Azuči—Momojamas laikmeta kultūra]]. Tomēr viņa militārās ekspansijas mēģinājumi [[Korejas pussala|Korejā]] (1592—1598) izrādījās neveiksmīgi un izsmēla valsts resursus. Tojotomi Hidejosi ar savu darbību noslēdza Sengoku periodu un ielika pamatus [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] ([[Edo periods|Edo perioda]]) izveidei, kas Japānā nodrošināja mieru un stabilitāti vairāk nekā divu gadsimtu garumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām personībām Japānas vēsturē, kura politiskā un institucionālā darbība noteica valsts attīstības virzienu turpmākajos gadsimtos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Japāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1537. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1598. gadā mirušie]] [[Kategorija:Samuraji]] bkx1paz8wvyhiggou63fg6fi5diqvxv 4547928 4547927 2026-11-10T19:17:24Z Biafra 13794 4547928 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tojotomi Hidejosi | vārds_orig = 豊臣 秀吉 | attēls = Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1537 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Nagoja]] | m_gads = 1598 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Kioto]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[japāņi|japānis]] | nodarbošanās = [[samuraji|samurajs]], [[karavadonis]] un [[valstsvīrs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Toyotomi Hideyoshi Kaou.svg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Tojotomi Hidejosi''' ({{val|ja|豊臣 秀吉}}, {{izrunā|to.jo.to.mʲi çi.de(ꜜ).jo.ɕi}}; dzimis {{dat|1537|3|27}}, miris {{dat|1598|9|18}}) bija [[Japāņi|japāņu]] [[samuraji|samurajs]], [[karavadonis]] un [[valstsvīrs]], viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem līdzās [[Oda Nobunaga|Odam Nobunagam]] un [[Tokugava Iejasu|Tokugavam Iejasu]]. Viņš kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga Odas Nobunagas nāves 1582. gadā, pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas procesa, kas bija sācies [[Sengoku periods|Sengoku periodā]]. Tojotomi Hidejosi izcēlās Odas Nobunagas dienestā, no zemnieku izcelsmes kļūdams par vienu no viņa redzamākajiem komandieriem. Pēc Odas Nobunagas bojāejas viņš sakāva pretiniekus un konsolidēja varu rietumu un centrālajā Japānā, ieņemot [[kampaks|kampaku]] (reģenta) un vēlāk [[taiko]] (bijušā reģenta) titulus, ''[[de facto]]'' kļūstot par valsts vadītāju. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas administratīvās un sociālās reformas — zemes uzmērīšana ([[kenči]]), zobenu medības ([[katanagari]]) un karavīru un zemnieku kārtu nošķīrums, kas nostiprināja centralizētu pārvaldi. Tojotomi Hidejosi vadīja arī lielus celtniecības projektus, piemēram, [[Osakas pils]] būvniecību, un viņa laikā attīstījās [[Azuči–Momojamas kultūra|Azuči—Momojamas laikmeta kultūra]]. Tomēr viņa militārās ekspansijas mēģinājumi [[Korejas pussala|Korejā]] (1592—1598) izrādījās neveiksmīgi un izsmēla valsts resursus. Tojotomi Hidejosi ar savu darbību noslēdza Sengoku periodu un ielika pamatus [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] ([[Edo periods|Edo perioda]]) izveidei, kas Japānā nodrošināja mieru un stabilitāti vairāk nekā divu gadsimtu garumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām personībām Japānas vēsturē, kura politiskā un institucionālā darbība noteica valsts attīstības virzienu turpmākajos gadsimtos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Japāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1537. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1598. gadā mirušie]] [[Kategorija:Samuraji]] e8cskvasumritxznggbhezglxkeusod 0 612150 4547930 4362720 2026-11-10T19:27:04Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4547930 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|thumb|1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]]]] '''Gotiskais raksts''' ({{val|de|Gebrochene Schrift}} — 'lauztais raksts') jeb '''fraktūra''' (no {{val|la|fractūra}} — 'lauzums') ir burtu stilu grupa, kas attīstījās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]] un bija plaši izplatīta no 12. līdz 17. gadsimtam. Tam raksturīgas lauztas līnijas, vertikāla burtu orientācija un blīvs rakstījuma izskats. Gotiskais raksts radās kā [[Senā Roma|romiešu]] [[Kvadrātraksts|kvadrātraksta]] un karolingu [[Minuskuls|minuskula]] stilistiska pārveide, pielāgota intensīvākai grāmatu un dokumentu rakstīšanai. Gotiskais raksts atstāja nozīmīgu iespaidu uz Eiropas [[tipogrāfija]]s vēsturi. Tas joprojām tiek izmantots mākslinieciskos un simboliskos nolūkos, īpaši [[Heraldika|heraldikā]], logotipos un reliģiskajos izdevumos. Dažos kontekstos tas tiek dēvēts arī par melnrakstu (''blackletter'').{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == Gotiskais raksts veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu. Sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] [[skriptorijs|skriptorijos]], bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā. Laika gaitā izveidojās vairāki gotiskā raksta paveidi, tostarp ''Textura'', ''Rotunda'', ''Schwabacher'' un ''Fraktura''. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. raktūra tika uzskatīta par īsti “vācu” rakstu. Savus darbus fraktūrā īespieda [[Mārtiņš Luters]], nostiprinot to kā “vācu raksta” normu. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī [[Latviešu valoda|latviešu]] rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais [[latīņu alfabēts]] jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon22.htm|title=2|website=valoda.ailab.lv|access-date=2025-10-20}}</ref> Līdz ar [[renesanse]]s [[Humānisms|humanisma]] idejām 15.—16. gadsimtā Eiropā sāka atgriezties pie atīkvas. Tomēr vācu zemēs gotiskais šrifts saglabājās vēl ilgi, un fraktūra kļuva par vācu rakstības standartu līdz pat 20. gadsimta vidum, līdz to 1941. gadā oficiāli aizliedza [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] valdība, pasludinot par “ebreju rakstu” (''Schwabacher Judenlettern'') — pēc 1939. gada radās praktiska problēma: fraktūra bija grūti lasāma un saprotama ārpus vāciski runājošām zemēm, tādēļ valdība nolēma pāriet uz antīkvu, lai atvieglotu [[propaganda]]s izplatīšanu okupētajās teritorijās un ārvalstīs. 1941. gada 3. janvārī Reihskanceleja izdeva slepenu rīkojumu ar nosaukumu “''Bekanntmachung über die Beendigung der Verwendung der gotischen Schriftarten''” (“Paziņojums par gotisko rakstu lietošanas izbeigšanu”). Rīkojumā bija teikts, ka “tā sauktie Schwabacher raksti” (t. i., fraktūra) “nav vācu raksti, bet ebreju izcelsmes”, tāpēc tos turpmāk aizliegts lietot valsts iestādēs, skolās un iespieddarbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uni-heidelberg.de/unimut/themen/fraktur-verbot.html|title=Verbot der Fraktur-Schrift durch die Nationalsozialisten von Janina Reibold - un!mut no. 206 - SoSe 2010|website=www.uni-heidelberg.de|access-date=2025-10-20}}</ref> Nacisti vēlējās saglabāt šķietamu konsekvenci — nevarēja atklāti teikt, ka atsakās no “vācu raksta” praktisku iemeslu dēļ, tāpēc izgudroja “ebreju izcelsmes” leģendu, lai aizliegums izskatītos loģisks viņu [[Antisemītisms|antisemītiskajā]] [[Ideoloģija|ideoloģijā]]. Pēc kara tās lietojums gandrīz pilnībā izzuda, saglabājoties vien dekoratīvā un simboliskā nozīmē — uz alus etiķetēm, laikrakstu logotipos (''[[Die Zeit]]'', [[Frankfurter Allgemeine Zeitung)|''Frankfurter Allgemeine Zeitung'')]] un [[Heraldika|heraldikā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstības]] 1qbtxwl9we28ggfdsa1fqcn0pdjracv 4547932 4547930 2026-11-10T19:29:46Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4547932 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|thumb|1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]]]] '''Gotiskais raksts''' ({{val|de|Gebrochene Schrift}} — 'lauztais raksts') jeb '''fraktūra''' (no {{val|la|fractūra}} — 'lauzums') ir burtu stilu grupa, kas attīstījās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]] un bija plaši izplatīta no 12. līdz 17. gadsimtam. Tam raksturīgas lauztas līnijas, vertikāla burtu orientācija un blīvs rakstījuma izskats. Gotiskais raksts radās kā [[Senā Roma|romiešu]] [[Kvadrātraksts|kvadrātraksta]] un karolingu [[Minuskuls|minuskula]] stilistiska pārveide, pielāgota intensīvākai grāmatu un dokumentu rakstīšanai. Gotiskais raksts atstāja nozīmīgu iespaidu uz Eiropas [[tipogrāfija]]s vēsturi. Tas joprojām tiek izmantots mākslinieciskos un simboliskos nolūkos, īpaši [[Heraldika|heraldikā]], logotipos un reliģiskajos izdevumos. Dažos kontekstos tas tiek dēvēts arī par melnrakstu (''blackletter'').{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == Gotiskais raksts veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu. Sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] [[skriptorijs|skriptorijos]], bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā. Laika gaitā izveidojās vairāki gotiskā raksta paveidi, tostarp ''Textura'', ''Rotunda'', ''Schwabacher'' un ''Fraktura''. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. raktūra tika uzskatīta par īsti “vācu” rakstu. Savus darbus fraktūrā īespieda [[Mārtiņš Luters]], nostiprinot to kā “vācu raksta” normu. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī [[Latviešu valoda|latviešu]] rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais [[latīņu alfabēts]] jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon22.htm|title=2|website=valoda.ailab.lv|access-date=2025-10-20}}</ref> Līdz ar [[renesanse]]s [[Humānisms|humānisma]] idejām 15.—16. gadsimtā Eiropā sāka atgriezties pie atīkvas. Tomēr [[Vācieši|vācu]] zemēs gotiskais šrifts saglabājās vēl ilgi, un fraktūra kļuva par vācu rakstības standartu līdz pat 20. gadsimta vidum, līdz to 1941. gadā oficiāli aizliedza [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] valdība, pasludinot par “ebreju rakstu” (''Schwabacher Judenlettern'') — pēc 1939. gada radās praktiska problēma: fraktūra bija grūti lasāma un saprotama ārpus vāciski runājošām zemēm, tādēļ valdība nolēma pāriet uz antīkvu, lai atvieglotu [[propaganda]]s izplatīšanu okupētajās teritorijās un ārvalstīs. 1941. gada 3. janvārī Reihskanceleja izdeva slepenu rīkojumu ar nosaukumu “''Bekanntmachung über die Beendigung der Verwendung der gotischen Schriftarten''” (“Paziņojums par gotisko rakstu lietošanas izbeigšanu”). Rīkojumā bija teikts, ka “tā sauktie Schwabacher raksti” (t. i., fraktūra) “nav vācu raksti, bet ebreju izcelsmes”, tāpēc tos turpmāk aizliegts lietot valsts iestādēs, skolās un iespieddarbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uni-heidelberg.de/unimut/themen/fraktur-verbot.html|title=Verbot der Fraktur-Schrift durch die Nationalsozialisten von Janina Reibold - un!mut no. 206 - SoSe 2010|website=www.uni-heidelberg.de|access-date=2025-10-20}}</ref> Nacisti vēlējās saglabāt šķietamu konsekvenci — nevarēja atklāti teikt, ka atsakās no “vācu raksta” praktisku iemeslu dēļ, tāpēc izgudroja “ebreju izcelsmes” leģendu, lai aizliegums izskatītos loģisks viņu [[Antisemītisms|antisemītiskajā]] [[Ideoloģija|ideoloģijā]]. Pēc kara tās lietojums gandrīz pilnībā izzuda, saglabājoties vien dekoratīvā un simboliskā nozīmē — uz alus etiķetēm, laikrakstu logotipos (''[[Die Zeit]]'', [[Frankfurter Allgemeine Zeitung)|''Frankfurter Allgemeine Zeitung'')]] un [[Heraldika|heraldikā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstības]] 9glxkmq3u5e0obovdx9lrzbahtgywnx 4548116 4547932 2026-11-11T06:21:01Z Kikos 3705 /* Vēsture */ nevar atgriezties pie tā, kas nav bijis. 4548116 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|thumb|1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]]]] '''Gotiskais raksts''' ({{val|de|Gebrochene Schrift}} — 'lauztais raksts') jeb '''fraktūra''' (no {{val|la|fractūra}} — 'lauzums') ir burtu stilu grupa, kas attīstījās [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Eiropa|Eiropā]] un bija plaši izplatīta no 12. līdz 17. gadsimtam. Tam raksturīgas lauztas līnijas, vertikāla burtu orientācija un blīvs rakstījuma izskats. Gotiskais raksts radās kā [[Senā Roma|romiešu]] [[Kvadrātraksts|kvadrātraksta]] un karolingu [[Minuskuls|minuskula]] stilistiska pārveide, pielāgota intensīvākai grāmatu un dokumentu rakstīšanai. Gotiskais raksts atstāja nozīmīgu iespaidu uz Eiropas [[tipogrāfija]]s vēsturi. Tas joprojām tiek izmantots mākslinieciskos un simboliskos nolūkos, īpaši [[Heraldika|heraldikā]], logotipos un reliģiskajos izdevumos. Dažos kontekstos tas tiek dēvēts arī par melnrakstu (''blackletter'').{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == Gotiskais raksts veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu. Sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] [[skriptorijs|skriptorijos]], bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā. Laika gaitā izveidojās vairāki gotiskā raksta paveidi, tostarp ''Textura'', ''Rotunda'', ''Schwabacher'' un ''Fraktura''. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. raktūra tika uzskatīta par īsti “vācu” rakstu. Savus darbus fraktūrā īespieda [[Mārtiņš Luters]], nostiprinot to kā “vācu raksta” normu. Uz tā pamata 16. gadsimtā iespieddarbos veidojās arī [[Latviešu valoda|latviešu]] rakstība, bet rokrakstos tika lietots parastais [[latīņu alfabēts]] jeb antīkva ar noapaļotiem burtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon22.htm|title=2|website=valoda.ailab.lv|access-date=2025-10-20}}</ref> Līdz ar [[renesanse]]s [[Humānisms|humānisma]] idejām 15.—16. gadsimtā Eiropā sāka attīstīties humānistu minuskulis vai [[antīkva]] (no ''litterae antiquae'' — ‘senie burti’), kurā nostiprinājās mūsdienu latīņu raksta no romiešu kapitālraksta patapināto lielo un no Karolingu minuskuļa ņemto mazo burtu dizains. Tomēr [[Vācieši|vācu]] zemēs gotiskais šrifts saglabājās vēl ilgi, un fraktūra kļuva par vācu rakstības standartu līdz pat 20. gadsimta vidum, līdz to 1941. gadā oficiāli aizliedza [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] valdība, pasludinot par “ebreju rakstu” (''Schwabacher Judenlettern'') — pēc 1939. gada radās praktiska problēma: fraktūra bija grūti lasāma un saprotama ārpus vāciski runājošām zemēm, tādēļ valdība nolēma pāriet uz antīkvu, lai atvieglotu [[propaganda]]s izplatīšanu okupētajās teritorijās un ārvalstīs. 1941. gada 3. janvārī Reihskanceleja izdeva slepenu rīkojumu ar nosaukumu “''Bekanntmachung über die Beendigung der Verwendung der gotischen Schriftarten''” (“Paziņojums par gotisko rakstu lietošanas izbeigšanu”). Rīkojumā bija teikts, ka “tā sauktie Schwabacher raksti” (t. i., fraktūra) “nav vācu raksti, bet ebreju izcelsmes”, tāpēc tos turpmāk aizliegts lietot valsts iestādēs, skolās un iespieddarbos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uni-heidelberg.de/unimut/themen/fraktur-verbot.html|title=Verbot der Fraktur-Schrift durch die Nationalsozialisten von Janina Reibold - un!mut no. 206 - SoSe 2010|website=www.uni-heidelberg.de|access-date=2025-10-20}}</ref> Nacisti vēlējās saglabāt šķietamu konsekvenci — nevarēja atklāti teikt, ka atsakās no “vācu raksta” praktisku iemeslu dēļ, tāpēc izgudroja “ebreju izcelsmes” leģendu, lai aizliegums izskatītos loģisks viņu [[Antisemītisms|antisemītiskajā]] [[Ideoloģija|ideoloģijā]]. Pēc kara tās lietojums gandrīz pilnībā izzuda, saglabājoties vien dekoratīvā un simboliskā nozīmē — uz alus etiķetēm, laikrakstu logotipos (''[[Die Zeit]]'', [[Frankfurter Allgemeine Zeitung)|''Frankfurter Allgemeine Zeitung'')]] un [[Heraldika|heraldikā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstības]] 5rma4eggetkioanaic9wmoskq9389an 0 612269 4547889 4520699 2026-11-10T18:20:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547889 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Grokipēdija (''Grokipedia'') | logo_attēls = | lapas_attēls = | lozungs = | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{vieta|ASV}} | īpašnieks = ''xAI'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2025|10|27}} | valodas = | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = [https://www.grokipedia.com/ grokipedia.com] }} '''Grokipēdija''' ({{val|en|Grokipedia}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] multimiljardiera [[Īlons Masks|Īlona Maska]] projekts — [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] atbalstīta [[Interneta enciklopēdija|tiešsaistes enciklopēdija]], kuras mērķis ir konkurēt ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], apsūdzot to politiskā un zinātniskā [[Angažētība|angažētībā]]. == Vēsture == Projekta faktiskā palaišana aizkavējās. Sākotnēji to paredzēja palaist 2025. gada 5. oktobrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/elon-musk-confirms-grokipedia-version-0-1-coming-soon-what-is-it-and-release-timeline-11759639892172.html|title=Elon Musk confirms Grokipedia Version 0.1 coming soon: What is it and release timeline|last=Choudhary|first=Govind|website=mint|access-date=2025-10-22|date=2025-10-05|language=en}}</ref><ref>[https://www.ndtv.com/world-news/what-is-grokipedia-elon-musk-to-unveil-wikipedia-competitor-in-two-weeks-9399157 NDTV. What Is Grokipedia? Elon Musk To Unveil Wikipedia Competitor In Two Weeks]</ref> pēc tam to atlika uz divām nedēļām, tomēr arī tad Grokipēdija vēl faktiski nestartēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Masks atlikšanu skaidroja ar nepieciešamību pārvarēt "aizspriedumus un politiskos naratīvus",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/technology/tech-news/elon-musk-delays-launch-of-wikipedias-ai-rival-grokipedia-to-purge-out/articleshow/124719781.cms|title=Elon Musk delays launch of Wikipedia’s AI rival Grokipedia ‘to purge out…’|work=The Times of India|access-date=2025-10-22|date=2025-10-21|issn=0971-8257}}</ref> solot palaist to nedēļas beigās (25.-26. oktobrī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panewslab.com/en/articles/de7fce77-33c4-49c9-8813-8fd3c508beee|title=Elon Musk: The release of Grokipedia v0.1 has been postponed to this weekend|website=Panews|access-date=2025-10-22|language=en-US}}</ref> Tā tika palaista 27. oktobrī un jau pirmajās dienās saturēja gandrīz miljonu rakstu, kuri galvenokārt bija saīsināti vai nedaudz pārveidoti kopēti no Vikipēdijas, taču nesaglabājot tās formatējumu un vietām laboti atbilstoši Maska uzskatiem vai vēlmēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/technology/2025/10/27/grokipedia-wikipedia-musk-/|title=Elon Musk launches a Wikipedia rival that extols his own ‘vision’|work=The Washington Post|access-date=2025-10-29|date=2025-10-27|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> Masks solīja līdz gada beigām samazināt Vikipēdijas kopēšanu rakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/siladityaray/2025/10/28/musk-takes-on-wikipedia-with-ai-generated-grokipedia-what-to-know/|title=Musk Launches ‘Grokipedia’—An AI-Generated Wikipedia Challenger|last=Ray|first=Siladitya|website=Forbes|access-date=2025-10-29|language=en}}</ref> Kopš 2026. gada 24. aprīļa Grokipēdijas atjaunošana ir pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capital.it/podcast/il-caffettino/stagione-2026-di-il-caffettino/grokipedia-non-si-aggiorna-da-mesi-e-nessuno-lo-sapeva/|title=Grokipedia non si aggiorna da mesi e nessuno lo sapeva|website=Radio Capital|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=it-IT}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=DiResta|first=Renée|last2=Robertson|first2=Ronald|date=2026-08-05|title=Grokipedia Stopped Reviewing Edits in April. It Didn’t Tell Anyone.|url=https://www.lawfaremedia.org/article/grokipedia-stopped-reviewing-edits-in-april.-it-didn-t-tell-anyone|journal=Lawfare|language=en}}</ref> == Kvalitāte un ideoloģija == Vikipēdijas dibinātājs [[Džimijs Veilss]] izteicās, ka [[LLM]], kā [[Grok]], pārāk bieži sacer halucinatīvus tekstus, lai tie varētu pilnvērtīgi aizstāt Vikipēdiju.<ref>[https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html [https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html] CNBC. Elon Musk’s Grokipedia is live. Wikipedia founder Jimmy Wales isn’t trembling: ‘LLMs are not good enough to write wiki entries]</ref> Tāpat uz šādām halucinācijām Grokipēdijas rakstā par sevi norādīja Vikipēdijas līdzdibinātājs un kritiķis [[Lerijs Sendžers]], kurš kopumā atbalsta projektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theprint.in/feature/is-grokipedia-really-a-neutral-wikipedia-elon-musk-wants-you-to-believe-it/2772190/|title=Is Grokipedia really a neutral Wikipedia? Elon Musk wants you to believe it|last=Baruah|first=Antara|website=ThePrint|access-date=2025-10-29|date=2025-10-28|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> Neraugoties uz ārējo Grokipēdijas kritiku par labējumu, pētījums 2025. gada novembrī parādīja Grokipēdiju kā kopumā kreisu, ar izņēmumiem reliģijas un vēstures tēmās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://threadreaderapp.com/thread/1998060923358253058.html|title=Thread by @TahaYasseri on Thread Reader App|website=threadreaderapp.com|access-date=2026-01-22}}</ref> izskaidrojot to ar sekošanu Vikipēdijas narratīviem.<ref name=":3">https://arxiv.org/html/2510.26899v3 How Similar Are Grokipedia and Wikipedia? A Multi-Dimensional Textual and Structural Comparison. Taha Yasseri, Saeedeh Mohammadi.</ref> Salīdzinošajos pētījumos par bibliogrāfisko atsauču izgūšanu ''Grok'' izcēlās kā viens no nedaudzajiem LLM modeļiem, kas nefabricēja atsauces, lai gan tā dotās atsauces bieži satur nepilnības vai pat tehniskas kļūdas. ''Grok 2'' demonstrēja augstu konsekvenci un minimālu ideoloģisko neobjektivitāti.<ref name=":3" /> Grokipēdijas raksti ir vidēji vairākas reizes garāki nekā angļu valodas Vikipēdijā, galvenokārt uz tēmas plašāka izklāsta rēķina.<ref name=":3" /> Atšķirībā no Vikipēdijas, pašreizējā Grokipēdijas versijā nav attēlu un nav iekšējo saišu. Šie trūkumi ievērojami apgrūtina Grokipēdijas rakstu pārlūkošanu un izpratni.<ref name=":3" /> == Ideja == Grokipēdija tika radīta ar deklarēto mērķi radīt objektīvu un ātrdarbīgu bezmaksas zināšanu bāzi. Atšķirībā no Vikipēdijas, kas ir atkarīga no brīvprātīgajiem redaktoriem un rakstu rediģēšana bieži ir ilgstoši konfliktējoša līdzsvara panākšanai,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://newcastillian.com/2025/10/22/grokipedia-vs-wikipedia-war-of-the-encyclopedias/|title=The War Of The Encyclopedias: New Kid Grokipedia vs Old School Wikipedia|last=Swemmer|first=Calvin|website=Newcastillian News|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-ZA|archive-date=2025-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20251027012858/https://newcastillian.com/2025/10/22/grokipedia-vs-wikipedia-war-of-the-encyclopedias/}}</ref> Grokipēdija izmanto [[xAI]] sarunbotu [[Grok]], lai nekavējoties iegūtu un pārbaudītu faktus. Šī mākslīgā intelekta vadītā sistēma spēj pārbaudīt milzīgu datu apjomu, piemēram, tīmekļa lapas un sociālo mediju ierakstus, lai nodrošinātu informācijas aktualitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Piemēram, jaunākās ziņas vai jauni atklājumi var parādīties gandrīz nekavējoties, atšķirībā no lēnākiem cilvēku rediģētiem atjauninājumiem Vikipēdijā. No otras puses, daudzu cilvēku rediģētā Vikipēdija ļauj sasniegt [[Konsensuss|konsensusu]], atmetot galējos vai vienkārši nepietiekami plaši kreisajos "uzticamajos avotos" publicētos viedokļus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theconversation.com/grokipedia-elon-musk-is-right-that-wikipedia-is-biased-but-his-ai-alternative-will-be-the-same-at-best-267557|title=Grokipedia: Elon Musk is right that Wikipedia is biased, but his AI alternative will be the same at best|last=Yasseri|first=Taha|website=The Conversation|access-date=2025-10-22|date=2025-10-15|language=en-US}}</ref> kamēr ''Grok'' ne reizi vien izcēlies ar radikālu bezalternatīvu viedokļu paušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/elon-musk-plans-to-take-on-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon Musk Plans to Take on Wikipedia With 'Grokipedia'|website=PCMAG|access-date=2025-10-22|date=2025-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magazin.hrt.hr/znanost-tehnologija/elon-musk-razvija-grokipediju-konkurenta-wikipediji-12360234|title=Elon Musk razvija Grokipediju, konkurenta Wikipediji|website=Hrvatska radiotelevizija|access-date=2025-10-22|language=hr}}</ref> Plāns paredzēja veidot sākotnējos tekstus uz Vikipēdijas rakstu bāzes, izmetot no tiem to, ko ''Grok'' atzīs par kļūdām vai neobjektivitāti,<ref name=":0">https://www.mexc.co/en-IN/news/grokipedia-by-elon-musk-set-to-debut-in-two-weeks/120520{{Novecojusi saite}} MEXC. Grokipedia by Elon Musk set to debut in two weeks</ref> vadoties no avotiem, kas arī bieži ir neobjektīvi.<ref name=":2" /> No pavasara lietotāji tika aicināti arī iestāties komūnā, lai pielabotu ''Grok'' darbības neizbēgamās kļūdas, tādējādi kontrole pār rakstiem būtu hibrīda — ''Grok'' un dzīvi moderatori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> == Fons == Jau agrāk bijuši mēģinājumi veidot Vikipēdijas labējos analogus, piemēram, [[Conservapedia]]. Tie visi cietuši neveiksmi sacensībā, lai gan daļa no tiem vēl pastāv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> 2025. gada 30. septembrī Īlons Masks sociālo mediju platformā [[Twitter|X (Twitter)]] ievietoja ierakstu: > “Mēs veidojam Grokipedia @xAI. Tas (...) ir nepieciešams solis ceļā uz xAI mērķi — izprast Visumu.”<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenews.com.pk/latest/1347757-elon-musk-to-replace-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon musk to replace ‘Wikipedia’ with ‘Grokipedia’|last=Baig|first=Hafsa Naeem|website=www.thenews.com.pk|access-date=2025-10-22|date=2025-10-01|language=en}}</ref> Masks pirms tam bija apsmējis Vikipēdiju par tās, viņaprāt, pārlieku kreiso ievirzi un kreisajiem nepatīkamu viedokļu noniecināšanu. Pēc paziņojuma kreisie mēdiji un lietotāji izteica bažas, ka Grokipēdija varētu sākt popularizēt labējos uzskatus.<ref>[https://cybernews.com/tech/elon-musk-grokipedia-launch/ Cybernews. Elon Musk to launch Grokipedia, a Wikipedia competitor. Should we be afraid?]</ref> Masks no savas puses izteicās, ka Grokipēdija tās augstākās kvalitātes dēļ aizstāšot Vikipēdiju, kura turklāt prasot aizdomīgi lielu ziedojumu finansējumu.<ref name=":1" /> ''Grok'' augstāku vērību piegriež tvītiem Maskam piederošajā X platformā, kura tiek uzskatīta par labējiem draudzīgāku. Maskam svarīga bija arī līguma noslēgšana ar valsti par viņa sarunbota lietošanu, sekojot [[OpenAI]] un [[Anthropic]] piemēram.<ref name=":0" /> Šī ''xAI'' komerciālā ievirze Vikipēdijas atbalstītājiem šķiet riskanta, jo finansiāla atkarība var ietekmēt Grokipēdijas saturu tāpat, kā Vikipēdijas saturu ietekmē tās redaktoru nevienlīdzīgās sociālās iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailygrail.com/2025/10/if-you-build-it-they-will-grok-elon-tries-to-replace-wikipedia/|title=If You Build It, They Will Grok? Elon Tries to Replace Wikipedia|last=junkie|first=red pill|website=The Daily Grail|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-AU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tiešsaistes enciklopēdijas]] [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] 3yinu0l9k5tqt3n68fs7ef2inq7vbuh 0 613414 4548110 4513791 2026-11-11T05:57:07Z Pirags 3757 /* Japānā */ precīzāk 4548110 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Andrejs Burtnieks | vārds_orig = | attēls = Jānis Ozoliņš-Burtnieks.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Andrievs un Anna Ozoliņi | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elvīra Buce <small>(pr. 1927, šķ. 1930. gados)</small> | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = diplomāts, skolotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[japāņu valoda|japāņu]] | periods = [[1914]]—[[1959]] | žanri = [[publicistika]], [[proza]], [[drāma]], [[dzeja]], [[literatūrzinātne]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Jānis Andrejs Burtnieks''', līdz 1927. gadam '''Jānis Andrejs Ozoliņš''' (1894—1959), bija [[Latvieši|latviešu]] diplomāts, skolotājs, rakstnieks, [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]] un politiskais teorētiķis. Pirmais [[Latvijas vēstnieks Japānā|Latvijas goda konsuls Japānā]] (1919—1921). Latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējā nacionālisma]] — [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvā nacionālisma]] (vēlākās [[Ugunskrusts (organizācija)|Ugunskrusta]] un [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] ideoloģijas) — idejiskais "krusttēvs" un pamatlicējs.<ref name=":4">Krēsliņš, 71. lpp.</ref> == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1894|2|14}} [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] Asotes pusmuižā zirgu puiša Andrieva Ozoliņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolā]] (1907—1909), [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] (1909—1913), pēc tam neilgu laiku [[Gustavs fon Gižickis|Gižicka]] mūzikas skolā [[Rīga|Rīgā]]. === Amerikā === 1913. gadā emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Filozofija|filozofiju]] [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] (1913—1916). Pēc absolvēšanas nodarbojās ar zinātnisko darbu, bija mēnešraksta "Prometejs" redaktors [[Sanfrancisko]] (1915—1917). Kā laikraksta vadītājs, veltīja rakstus [[Pjotrs Kropotkins|Pjotram Kropotkinam]] un [[Frīdrihs Nīče|Frīdriham Nīčem]],<ref>Krēsliņš, 88. lpp.</ref> simpatizēja [[Anarhisms|anarhismam]] un tā [[Revolūcija|revolucionārās]] nostādnēs ietvertajam naidam pret [[Liberālā demokrātija|liberālo demokrātiju]],<ref group="P">Identificējot demokrātiju kā pūļa varu jeb kā pūļa demokrātiju</ref> visspilgtāk to norādot savā apcerējumā "Demokrātija un viņas ideāli", kurā Ozoliņš izvērsti noraidīja demokrātijas pamatus un galvenos principus, kas pēc viņa domām apspieda [[Individuālisms|individuālismu]] un radīja postošo ietekmi uz sabiedrības garīgo attīstību ar centieniem izveidot "caurmēra cilvēku" un padarīt "mākslu paklausīt" par vienu no "galvenajām mākslām".<ref name=":5">Krēsliņš, 70. lpp.</ref><ref name=":6">Krēsliņš, 88.-89. lpp.</ref><ref group="P">Šāda parādība bija arī kopsakarīga [[Fašisms|fašisma]] pamatlicējam [[Benito Musolīni]], kura ideoloģiju ietekmēja [[Anarhosindikālisms|anarkosindikālisma]], galvenokārt [[Sindikālisms|sindikālista]] [[Žoržs Sorels|Žorža Sorela]], idejas</ref><ref name=":3">Krēsliņš, 89. lpp.</ref> Apcerējumu viņš noslēdza ar sekojošo spriedumu: {{Citāts|Taisnība, ka pasaule pastāv caur paklausību, bet tālāk viņa ir gājusi tikai caur nepaklausību, sacelšanos pret [[Konservatīvisms|konservatīvo]] un inerto vairākuma gribu, caur pūļa patiesības noārdīšanu, caur brīvu revolucionāru ārdīšanas darbu.<ref name=":6" />}} 1916. gadā [[Maskava]]s latviešu preses apskatnieks izteica spriedumu par Ozoliņa personalitāti: {{Citāts|vai katrā burtnīcā Burtnieks-Ozoliņš dēvē sevi par neatzītu ģēniju, kuram pretim stata trulo, aklo, melīgo pūli.<ref name=":5" />}} Vienlaikus, papildus saviem [[Demokrātijas kritika|antidemokrātiskajiem]] uzskatiem, Ozoliņš izrādīja neviennozīmīgu attieksmi pret [[ebreji]]em, salīdzinot ar vairāku citu [[Aktīvais nacionālisms|Aktīvo nacionālistu]] vēlāk pausto [[Antisemītisms|antisemītismu]].<ref group="P">Pēc tam, kad Ozoliņš redakcijā nosvītroja kāda autora raksta komentārus par ebreju, viņaprāt, nepārprotami lielo lomu [[strādnieku kustība|strādnieku kustībā]] "Prometejs" laikrakstā, autors Ozoliņam izsacījās, ka "Jūsu vieta ir kādā žīdu redakcijā"</ref><ref name=":3" /> === Japānā === [[Attēls:Kwansei Gakuin University ja 01.jpg|thumb|left|Nišinomijas Uegaharas studentu pilsētiņas pulksteņa tornis, Kvansei-Galuīnas augstskolas simbols]] 1917. gadā pārvācās uz [[Japānas Impērija|Japānu]], kur strādāja par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tokija|Tokijā]] (1917—1918), pēc tam par [[estētika]]s un [[angļu literatūra]]s pasniedzēju Kvansei-Galuīnas augstskolas ({{val|en|Kwansei Gakuin University}}) Literatūras departamentā. Viņš mudināja savus studentus ieņemt principiālu nostāju: {{Citāts|Jauniešiem vajadzētu uzskatīt sevi par īpaši laimīgiem šajā pasaules vēstures brīdī, jo tieši viņi ir īpaši aicināti veidot [[Versaļas līgums|jauno pasauli]].<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2018-4|title=Special Invitation: The Centennial of the Founding of Latvia |trans-title=Īpašs ielūgums: Latvijas dibināšanas simtgade|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-03}}</ref>}} [[Attēls:Takejiro tokonami2.jpg|thumb|"Kukusukai" dibinātājs Takedžiro Tokonami|150px]] Strādājot Japānā, Ozoliņš arī iepazinās un satuvinājās ar tās valdošajām politiskajām aprindām, tai skaitā ar Japānas [[Ultranacionālisms|radikālā nacionālisma]] kustību, galvenokārt ar organizāciju "Nacionālā esamība" jeb "Kukusukai" ({{val|ja|国粋会}}), ko 1919. gada beigās dibināja Takaši Hara ({{val|ja|原敬}}) valdības iekšlietu ministrs Takedžiro Tokonami ({{val|ja|床次竹二郎}}).<ref name=":3" /> Pēc vēsturnieka [[Uldis Krēsliņš|Ulda Krēsliņa]] spriedumiem, "Kukusukai" un citas japāņu radikālās nacionālistiskās organizācijas atstāja lielu ietekmi uz Ozoliņa piesliešanos [[Nacionālisms|nacionālismam]].<ref name=":5" /> Pēc [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|SULNP]] priekšsēdētāja [[Jānis Mazpolis|Jāņa Mazpoļa]] lūguma 1920. gada maijā,<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Ikeda|first=Yuko|date=2012-10|title=Missions Accomplished|trans-title=Misija izpildīta|url=https://ef.kwansei.ac.jp/cms/kwansei_en/archives/IanOzolin_revised.pdf|journal=Kwansei Gakuin Archives|language=angļu|accessdate=2026-04-07}}</ref> pateicoties savam statusam un sakariem,<ref name=":5" /> Ozoliņš kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas vēstnieks Japānā|diplomātisko un konsulāro aģentu Japānā]], [[Kobe|Kobē]]. Viņš ņēma aktīvu dalību vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā [[Tālo Austrumu Republika|Tālo Austrumu Republikā]], kad [[Antante|Sabiedrotie]] vēl joprojām [[Latvijas valsts atzīšana de iure|diplomātiski neatzina Latviju]] un, neskaitot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]], atteicās izsniegt vīzas latviešiem.<ref name=":1" /><ref group="P">Vēl lielākas simpātijas pret Latviju [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] izrādīja [[Tautu Savienība]]s jauno valstu uzņemšanas jeb t.s. 5 komisijas plenārsēdē 1920. gada 9. decembrī, kad tad tā vienīga no lielvalstīm bija balsojusi par Latvijas un abu pārējo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] uzņemšanu Tautu Savienībā, un 16. decembra kopējā sēdē, kurā Itālija kopā ar [[Portugāle|Portugāli]], [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Kādžāru dinastija|Persiju]] bija viena no dažām valstīm, kas nobalsoja par uzņemšanu</ref><ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/de-iure-atzisana-un-duelis-12683614|title=De iure atzīšana un duelis|last=Krēsliņš|first=Uldis|authorlink=Uldis Krēsliņš|website=www.diena.lv|access-date=2026-04-07|date=2006-01-28}}</ref> [[Attēls:Marquis Kimmochi Saionji (cropped)(2).jpg|thumb|Japānas bijušais ministru prezidents un valsts delegāts [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] marķīzs Kinmoči Sajondži|150px]] Būdams Latvijas goda konsuls, Ozoliņš popularizēja Latvijas neatkarību ārvalstu presē, strādāja laikrakstā "Japānas nedēļas hronika" ({{val|en|Japanese Weekly Chronicle}}), kur 1921. gada janvārī viņš arī rakstīja: {{Citāts|[...] vēlos norādīt, ka no visām “[[Sanitārais kordons|pierobežas valstīm]]”, kas kādreiz tika piespiedu kārtā pievienotas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]] un tagad ir atbrīvotas, Latvija ir viskonservatīvākā, kā arī visnacionālistiskākā. [...] Tas viss liecina par to, cik neticami, lai neteiktu neiespējami, ir [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiska sacelšanās]] Latvijā. [...] Ļaujiet man izteikt savu pārsteigumu, redzot, ka vērtīgā telpa “Hronikā” ir atvērta ļaunprātīgām pļāpām, ko sacepis [[Baltā emigrācija|krievu imperiālistu sindikāts]], kas tagad ievēro veģetāru diētu patīkamajā [[Parīze|Parīzes]] pilsētā.<ref name=":2" />}} Tā pašā gada jūlijā izdeva brošūru "Dzintarzeme" ({{val|en|Amber land}}; {{val|ja|琥珀の国}}),<ref name=":1" /> ko pirms izbraukšanas uz Latviju nosūtīja Japānas bijušajam ministru prezidentam, valsts delegātam [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un vienam no Japānas ietekmīgākajiem politiķiem — [[Marķīzs|marķīzam]] [[Kinmoči Sajondži]] ({{val|ja|西園寺公望}}).<ref group="P">Kā 1920. gada 30. jūnijā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijai]] ziņoja pats Ozoliņš, īsto varas spēku Japānā veidoja nevis Japānas valdība vai parlaments, bet Sajondži kopā ar citiem vadošajiem japāņu [[Militārisms|militāristiem]] un aristokrātiem jeb [[genro]] ({{val|ja|元老}}) — princi [[Aritomo Jamagata]] ({{val|ja|山縣有朋}}), marķīzu [[Kaoru Inouje]] ({{val|ja|井上馨}}), princi [[Masajoši Matsukata]] ({{val|ja|松方正義}}) un marķīzu [[Šigenobu Okuma]] ({{val|ja|大隈重信}})</ref><ref name=":5" /><ref name=":3" /> Pati Kvansei-Galuīnas augstskola dziļi nožēloja, ka Ozoliņš bija nolēmis atgriezties dzimtenē. Pēc literārā departamenta dekāna H. F. Vudsvorta ({{val|en|H. F. Woodsworth}}) un prezidenta K. Dž. L. Beita ({{val|en|C. J. L. Bates}}) rezolūcijas, Ozoliņam tika piešķirta universitātes pateicības zīme un 100 [[Japānas jena|jenas]]<ref group="P">Tolaik Japānā tā bija ievērojama summa</ref> kā atzinība par viņa labo ietekmi uz studentiem un ievērojamo akadēmisko zināšanu ieguldījumu. Viņš tika svinīgi pavadīts ar novēlējumiem veiksmīgai Latvijas attīstībai.<ref name=":1" /> === Atgriežoties Latvijā === 1921. gada vasarā kopā ar [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] [[Sibīrijas armija]]s bijušo [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]] [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfu Bangerski]] Ozoliņš atgriezās [[Latvija|Latvijā]],<ref name=":5" /> iespējams ceļā apstājoties [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]].<ref name=":4" /><ref group="P">Šajā laikā Itālijā jau strauji auga spēkā [[Benito Musolīni]] vadītās [[Itāļu kaujas grupas]] ({{val|it|Fasci Italiani di Combattimento}})</ref> No 1922. gada Ozoliņš bija lektors [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]] un [[Tautas augstskola|Latvijas Tautas universitātē]], lasīja lekcijas Latvju dramatiskajos kursos. Bija arī Angļu—amerikāņu koledžas direktors, Latvijas Jaunatnes savienības (LJS) Centrālās valdes loceklis. Jau 1922. gada maijā Ozoliņš uzstājās radnieciskās Latvijas Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) kongresā, kur viņš atbalstīja mēģinājumus apvienot LNJS ar LJS un konsolidēties lielākā un plašākā latviešu nacionālā organizācijā.<ref>Krēsliņš, 66. lpp.</ref> 1922. gada 28. jūlijā viņš pasniedza apsveikuma runu pie [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sūtniecības sakarā ar Latvijas ''de iure'' atzīšanu.<ref name=":4" /> Tajā pašā gadā viņš kandidēja [[1. Saeimas vēlēšanas]] no [[Latvijas Jaunzemnieku savienība]]s saraksta, bet netika ievēlēts. == Darbība Latvju Nacionālajā Klubā == [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] Ozoliņš ņēma dalību jaunas nacionālas organizācijas — [[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] (LNK) — pirmās dibināšanas sapulcē,<ref name=":4" /><ref name=":5" /> kas norisinājās 1922. gada 29. augustā.<ref>Krēsliņš, 73. lpp.</ref> Jau no paša sākuma tieši Ozoliņš bija minēts kā LNK dibinātājs un faktiskais vadītājs,<ref name=":4" /> un, sākot ar LNK otrās dibināšanas sapulces lēmumu 1922. gada 11. septembrī, arī kā LNK publiskais pārstāvis.<ref group="P">Ozoliņam formāli tika uzdota "publikas un preses pareiza informēšana kluba lietās"</ref><ref name=":5" /> Viens no kluba pirmajiem darbības aktiem bija apsveikuma telegrammas nosūtīšana [[Benito Musolīni]] 1922. gada novembrī, kurā LNK demonstratīvi apsveica Musolīni stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]].<ref name=":15">Krēsliņš, 67. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 37. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 92. lpp.</ref> LNK bija viena no dažām Latvijas sabiedrības grupām, kas neslēpa sajūsmu un vēlmi sekot fašistu piemēram.<ref group="P">Savukārt, notikusī valdības maiņa nemainīja Itālijas nostāju pret Latviju, ko [[Benito Musolīni]], kā jaunais Itālijas kabineta vadītājs un ārlietu ministrs, bija apstiprinājis pirmajā audiencē ar [[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas sūtni Itālijā]] [[Miķelis Valters|Miķeli Valteru]] 10. novembrī: "Latvija var vienmēr cerēt uz Itālijas draudzīgo atbalstu"</ref><ref name=":13" /> Ozoliņš publiski atbalstīja Itālijas sūtņa Latvijā, Džino Makjoro Vivalbas ({{val|it|Gino Macchioro Vivalba}}),<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 68. lpp.</ref><ref group="P">Pirmais Itālijas sūtnis Latvijā (1920—1923), kas Latvijas sabiedrībā bija atzīts un mīlēts, bet kurš no 1922. gada bija iesaistīts personālā drāmā ar savu sievu un [[Polijas Otrā republika|Polijas]] diplomātu [[Vīne|Vīnē]]</ref><ref name=":13" /> nomaiņu pret jaunu, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošu sūtni 1923. gada martā.<ref name=":15" /><ref>Krēsliņš, 87. lpp.</ref><ref group="P">Ar jauno sūtni domādams toreizējais Itālijas sūtnis [[Etiopijas impērija|Abesīnijā]] [[Renato Pjačentīni]] ({{val|it|Renato Piacentini}})</ref><ref name=":13" /> Jau mēnesi vēlāk 1923. gada aprīļa sākumā Ozoliņš, pārstāvot LNK, personīgi viesojās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]],<ref name=":4" /> kur kā LNK "viceprezidents" nodeva Musolīni LNK atzinības rakstu,<ref name=":10">Krēsliņš, 157.-158. lpp.</ref> nodibināja sakarus ar [[Fašistiskā Itālija|Itālijas fašistiem]] un tikās ar augstākajām [[Nacionālā fašistu partija|Nacionālās fašistu partijas]] amatpersonām,<ref name=":7">Krēsliņš, 94. lpp.</ref><ref>Krēsliņš, 90. lpp</ref> tai skaitā ar premjerministra kabineta šefu baronu Russo ({{val|it|Barone Russo}}),<ref group="P">Plašāk pazīstams kā Džakomo Pauluči no Kalboli ({{val|it|Giacomo Paulucci di Calboli}})</ref> kurš, pēc Ozoliņa paša apgalvojumiem, ļoti atzinīgi atsaucās par Latviju, atcerējās LNK novembrī sūtīto telegrammu un apsolīja audienci pie Musolīni, tiklīdz viņš atkal būšot [[Roma|Romā]].<ref name=":10" /> Līdz gada beigām LNK darbojās vairāki no vispazīstamākajiem Latvijas sabiedriskajiem darbiniekiem,<ref group="P">Tādi kā kluba formālais vadonis jeb virsaitis [[ģenerālis]] [[Pēteris Radziņš]], viens no [[Otrā atmoda|Otrās atmodas]] galvenajiem publicistiem [[Ernests Blanks]], latviešu "žurnālistikas tēvs" [[Pēteris Lasis]] u.c.</ref><ref>Krēsliņš, 157. lpp.</ref> un pirmajos gada svētkos 1923. gada 15. septembrī LNK pat saņēma apsveikumus no [[Jānis Čakste|Valsts prezidenta]] un [[Zigfrīds Anna Meierovics|Ministru prezidenta]], [[Alfrēds Birznieks|iekšlietu]] un [[Jānis Ducens|kara ministra]].<ref name=":7" /> Vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]] atzina, ka ne bez pamata paši LNK biedri deklarēja, ka: {{Citāts|Jau tagad mēs varam runāt, ka esam viena no visplašāk izplatītām organizācijām Latvijā.<ref name=":7" />}} Tajā pašā laikā Ozoliņš sāka izpelnīt augošu nepatiku no varas aprindām un [[LSDSP vēsture|kreisajiem sociāldemokrātiem]],<ref name=":11">Krēsliņš, 161. lpp.</ref> īpaši sakarā ar notikumiem 1923. gada 1. maijā, kad saistībā ar [[Darba svētki|Starptautisko strādnieku]] un [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]] notika sadursme starp [[Strādnieku sports un sargs|sociāldemokrātu pārstāvjiem]] un LNK.<ref>Krēsliņš, 93. lpp.</ref> Vēlāk 1923. gada 1. maija Izmeklēšanas komisijas materiālos bija gan pārmetumi Ozoliņa paustiem antidemokrātiskiem uzskatiem Amerikā, gan norādes uz Latvijas presē izteiktajiem, [[Fašisms|fašismam]] simpatizējošiem apgalvojumiem,<ref name=":11" /> un savā nopratināšanā viņš strikti atteicās minēt kādus skaitļus sakarā ar izmeklēšanas komisijas jautājumu par kluba biedru kopējo skaitu.<ref>Krēsliņš, 285. lpp.</ref> Arī kluba iekšienē ar Ozoliņa pārdomāto, izsvērto un atbildīgo neoficiālo vadību sāka konkurēt kluba jaunā, mazāk disciplinētā studentu paaudzes frakcija, kuru vadīja [[Indriķis Pone]]. Tā guva pārsvaru LNK centrālās valdes vēlēšanās 1923. gada 8. maijā.<ref name=":7" /> Apspriedē par valdes skaitlisko sastāvu, Ozoliņš, ejot pretī augošajam stingras centralizācijas un organizācijas vadošo personu loku sašaurināšanas principam, pasniedza priekšlikumu veidot valdi no 13 locekļiem, kas neļautu valdi viegli ietekmēt. Šis priekšlikums netika pieņemts, toties tika apstiprināts I. Pones ierosinājums par piecām amatpersonām.<ref>Krēsliņš, 260. lpp.</ref> Beigās Indriķis Pone tika ievēlēts par pirmo LNK priekšnieku, par viņu nobalsojot 25 no 26 klātesošajiem, kamēr par Ozoliņu bija nodotas tikai sešas balsis un pats Ozoliņš no valdes tika izstumts. Attiecības starp Ozoliņu un jauno LNK priekšnieku saīsinājās vēl vairāk, kad LNK valde tā paša gada vasarā pieņēma reglamentu, kura organizatoriskajiem punktiem Ozoliņš nepiekrita.<ref name=":7" /> Praktiskās un rakstura domstarpības starp Poni un Ozoliņu beidzot uzliesmoja LNK pilntiesīgo biedru sapulcē 1923. gada oktobrī.<ref name=":7" /><ref name=":8">Krēsliņš, 95. lpp</ref> Pēc tam, kad [[Pēteris Radziņš]] atteicās no LNK Virsaiša amata, ko LNK valde pamatoja ar laika trūkumu un militārās karjeras prioritizēšanu, Ozoliņš vērsās pret LNK valdi un īpaši I. Poni, vainojot tos alkohola lietošanā un nenobriedušā uzvedībā<ref group="P">Apgalvojot, ka Radziņš "nevēlas kopā strādāt ar jaunekļiem, kādi ir pašlaik valdē"</ref> un apgalvojot, ka tas bija īstais iemesls, kāpēc Radziņš pameta darbību LNK.<ref name=":8" /> Viņš aicināja Poni noņemt to priekšsēdētāja amata:{{Citāts|Nacionālajam klubam vienu reizi ir jāizšķiras vai nu par ģenerāli Radziņu, jeb studentu I. Poni.<ref name=":8" />}} Lai gan Pone atzinās dzeršanas rīkošanā, Ozoliņa protests izskatījās pārāk personīgo aizvainojumu balstīts, kā arī divdomīgs, jo Radziņš no pašas LNK formāli neizstājās,<ref>Krēsliņš, 158. lpp.</ref> un pārējie sapulces dalībnieki izvairījās tikpat atklāti kritizēt kluba priekšnieku, kas galīgi nobeidza Ozoliņa ambīcijas.<ref name=":8" /> Sapulcē pēc Revīzijas komisijas pārbaudes nosauca par nepatiesiem arī Ozoliņa izteiktos asos pārmetumus sakarā ar valdes vēlēšanu laikā izteikto pozīciju, kuros viņš apvainoja valdi ar vēlmi norobežoties, atstumjot no kopdarbības spējīgus, bet sev nevēlamus darbiniekus.<ref>Krēsliņš, 284. lpp.</ref> === Darbība pēc izdzīšanas no Latvju Nacionālā Kluba === Pēc izstumšanas no kluba, 1924. gada sākumā Ozoliņš savāca ap sevi līdzīgi domājošus LNK biedrus un aprīlī mēģināja nodibināt "Latvijas [[Fašisms|fašistu]] ordenis" vispirms kā biedrību, bet maijā kā politisku organizāciju. Tās statūtu raksturīgākā iezīme bija pseidoreliģisks [[misticisms]] gan simbolikā, gan amatpersonu un struktūrvienību organizācijā.<ref name=":9">Krēsliņš, 103. lpp</ref> Ordeņa priekšnieks bija [[Livonijas ordeņa mestri|lielmestrs]], nodaļas priekšnieks [[priors]], ordeņa padome kapituls, bet ordeņa valde krusta dome. Ordeņa biedrus statūti paredzēja saukt par brāļiem, kas apvienotos četrās biedru kategorijās: brāļi juniori (veicinātāji), brāļi seniori (aktīvie), noviči (kandidāti) un patroni (goda biedri). Biedru naudas tika nosauktas par artavām.<ref>Krēsliņš, 279. lpp.</ref> Kā struktūrvienības bija arī paredzētas ložas un konventi.<ref name=":9" /> Tiesības apglabāt mirušos biedrus pēc organizācijas īpaša apbedīšanas ceremoniāla paredzēja statūtu 50. punkts.<ref name=":14">Krēsliņš, 281. lpp.</ref> Kā simbolus ordeņa statūtu 5. punkts ar īpašu norādi par "reliģiskās simbolikas cildeno ētisko nozīmi" minēja bruņinieku ordeņu tradīcijai piederīgo ordeņa "patronu un pirmo brāli [[Erceņģelis Gabriels|Sv. Gabrielu]]" un ordeņa ģerboni — balta krusta zīmi melnā vairogā ar uzrakstu "[[In hoc signo vinces|Hoc signo vinces]]"<ref group="P">"Ar šo zīmi tu uzvarēsi" ir Latīņu frāze, ko pēc populāra mīta [[Konstantīns I]] ieraudzīja debesīs dienā pirms [[Milvija tilta kauja]]s 312. gadā</ref>.<ref name=":12">Krēsliņš, 281.-282. lpp.</ref> Organizācijas patrona izvēli pamatoja ar atsauci uz [[Svētie raksti|Svētajiem Rakstiem]], kur [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]] (9, 21) bija teikts:{{Citāts|Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku.<ref name=":12" />}} Abus reģistrācijas mēģinājumus noraidīja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]], galvenokārt pamatojoties uz "fašisma" lietošanu nosaukumā, atsaucoties uz fašismu kā [[Fašistiskā Itālija|Itālijas]] politisku parādību, kuras mērķis ir cīņa pret [[Sociālisms|sociālistiem]], kas nav pieņemama Latvijā, kur sociālistu, tas ir, [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|legālu partiju]], vardarbīga apkarošana ir aizliegta.<ref name=":9" /> lekšlietu ministrijas Preses un biedrību nodaļa noraidījumu arī pamatoja, balstoties uz atsevišķiem iesniegtā statūta punktiem. Viens no tiem bija 50. punkts, uz ko nodaļa norādīja, ka biedru apbedīšana nevar būt pretrunā ar tās konfesijas ceremoniju, kurai piederošā kapsētā notiek apglabāšana.<ref name=":14" /> 1924. gada maija beigās Ozoliņš vēl pēdējo reizi mēģināja Iekšlietu ministrijai iesniegt trešās politiskas organizācijas "Latvijas Patriotu ordenis" reģistrācijas lūgumu, kas nesaturēja vārdu "fašisms", tomēr arī tas tika noraidīts. Formālais ministrijas pamatojums bija tas, ka "likumos nav paredzēta ordeņu pastāvēšana Latvijā", bet, kā norāda vēsturnieks [[Uldis Krēsliņš]], faktiskais atteikumu cēlonis bija tieši Ozoliņa persona, kas pa šo laiku bija nonākusi sarežģītajās attiecībās ar varas aprindām.<ref group="P">[[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš]] norāda, ka 1924. gada septembrī ar gandrīz tiem pašiem statūtu parakstītājiem, bet jau bez paša Ozoliņa [[Rīgas apgabaltiesa]] reģistrēja jaunu organizāciju biedrību "Latvju Patriotu līga"</ref><ref name=":9" /> No 1926. līdz 1927. gadam bija laikraksta "Stāsti" redaktors. == Pēc okupācijas == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā nodarbojās ar vijoļu izgatavošanu. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Pēc kara strādāja [[ASV armija]]s un militārās pārvaldes iestādēs, bija [[Augsburga]]s tuvumā esošās Hohfeldes latviešu bēgļu nometnes vadītājs. Bija Augsburgas latviešu Ausekļa ģimnāzijas skolotājs [[Bavārija|Bavārijā]]. 1950. gadā devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz ASV, kur strādāja par tulkotāju. Miris {{dat|1959|9|27}} [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Apbedīts Fernklifas kapos Hārtsdeilā, Ņujorkā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/janis-andrejs-burtnieks|title=Jānis Andrejs Burtnieks|Author=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|authorlink=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2025-11-05|language=lv}}</ref> == Literārā darbība == Pirmie autora darbi tika publicēti 1914. gadā, dzīvojot [[Sanfrancisko]]. No 1917. gada līdz 1921. gadam dzīvojot [[Japānas Impērija|Japānā]], publicēja virkni grāmatu par Latvijas valsti, tās iekārtu, ģeogrāfiju, kultūru [[Angļu valoda|angļu]] un [[Japāņu valoda|japāņu]] valodās. Angļu valodā publicēja apceres par drāmas teoriju, latviešu un angļu, arī amerikāņu dzeju. Dzīvojot [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā, sarakstīja periodiku par japāņu mākslu, literatūru, suģestīvās dzejas estētiku un citiem jautājumiem.<ref name=":0" /> Viņš tika uzskatīts par valodas ģēniju un prata runāt sešpadsmit valodās.<ref name=":1" /> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā uzrakstīja grāmatu "Kremonas noslēpums" par vijoles toņa skanējuma kvalitātes problēmām. === Satīra === * "Cilvēks, kurš gribēja mīlēt" (1914), "Paērkšķa Viesuļa kalendārs 1914. gadam" * "Maldi un valgi" (1916) === Publikācijas === * Demokrātija un viņas ideāli (1915), Prometejs, Sanfrancisko<ref name=":6" /> * Facts about Latvia : the oldest European nation and one of the newly liberated states : compiled from the official reports presented to the Baltic Committee of the Peace Conference (1920). [[Londona|London]]. * Amber land or Latvia past and present : a handbook of useful information about the oldest European nation and one of the newly re-established states on the Baltic (1921). Kawase book store, [[Kobe]]. === Drāma === * "Šaha partija pie baltā troņa" (1925) * "Pazudušā dēla atgriešanās" (1926) === Proza === * "Karaļa dēls" (1926) === Dzejas krājumi === * "Tu un es" (1927) === Tulkojumi === * [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs, Ļevs]]. ''Prāts: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, [[Pēterburga]]. * Tolstojs, Ļevs. ''Vienošanās: dažādu rakstnieku domas'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Tolstojs, Ļevs. ''Vai cilvēkam vajag daudz zemes: stāsts'' (1908), Mēkss, Pēterburga * Zapolska, Gabriela. ''Vīrietis: skatu luga'' (1924), [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|J. Roze]], Rīga. === Izglītojoši mācību izdevumi === * ''Par dzīves jēgu un vērtību: populārs ievads dzīves un personības filozofijā vidusskolu un ārpusskolas jaunatnei'' (1926), Prometeja apgādiens, Rīga * ''Psiholoģijas piezīmes: III un IV klases kurss'' (1931), [[Rīgas Skolotāju institūts]], Rīga === Zinātniskie darbi === * "Amerikāņu literatūras vēsture" (1947), Latvju Domas, [[Augsburga]] * "Latvju dzejas vēsture" ({{val|en|"Latvian Poetry"}}) (1947), Augsburga == Literatūra == * Latvijas ārlietu dienesta darbinieki 1918—1991. Biogrāfiska vārdnīca. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Jēkabsons Ē.]], [[Valters Ščerbinskis|Ščerbinskis V.]] (sast.-ed.). Rīga: Zinātne, 2003. — 226-227. lpp. * [[Uldis Krēsliņš|Krēsliņš U.]] Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burtnieks, Jānis Andrejs}} [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Japāņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas dramaturgi]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas Jaunzemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 2arvbdckxyxp9v80xgcxi5ji0399u37 0 614355 4548133 4499556 2026-11-11T07:23:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548133 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jons Šļūpa | vārds_orig = ''Jonas Šliūpas'' | attēls = ŠliūpasJ.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = Lietuvas sūtnis Latvijā un Igaunijā (1919) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1861 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 7 | dz_vieta = Gruzdžu pagasta Rakandžu ciems, [[Kauņas guberņa]]<br />(tagad [[Šauļu rajona pašvaldība]], {{LTU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 6 | m_vieta = [[Berlīne]], [[Trešais reihs]]<br />(tagad {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[ārsts]], [[publicists]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jons Šļūpa''' ({{val|lt|Jonas Šliūpas}}; dzimis {{dat|1861|3|7}}, miris {{dat|1944|11|6}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] ārsts, aktīvists, nozīmīgs [[Lietuva]]s nacionālās atmodas dalībnieks un publicists. Pirmais Lietuvas sūtnis Latvijā (1919). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Representatives of the 2nd Lithuanian conference in Stockholm, 1917, Sweden.jpg|350px|thumb|Lietuviešu konferences delegāti Stokholmā (1917).]] [[Attēls:Map of Lithuania-Latvia by Šliūpas.jpg|thumb|Pirmā pasaules kara sākumā piedāvātās Latvijas-Lietuvas kopvalsts karte, kurā ietverta arī Austrumprūsija un daļa no Baltkrievijas (1915).]] Dzimis 1861. gadā Gruzdžu pagasta Rakandžu ciemā turīga [[Žemaitija]]s zemnieka Roka Šļūpas un viņa sievas Onas ģimenē tagadējās [[Šauļu rajona pašvaldība]]s teritorijā. Mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]] (1873–1880), tad studēja filoloģiju un tieslietas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]] (1880–1882) un dabaszinātnes [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]] (1882). Iesaistījās poļu sociālistu-revolucionāru kustībā, tādēļ viņu izslēdza no universitātes un trīs mēnešus turēja ieslodzījumā. 1883. gadā viņš kļuva par [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] dibinātā pirmā lietuviešu nacionālā laikraksta ''[[Aušra]]'' redaktoru [[Ragnīte|Ragnītē]] (tolaik [[Vācija|Vācijā]]). 1884. gada martā viņš nelegāli ieradās Kauņas guberņā Lietuvā, bet drīz vien bija spiests bēgt uz Jelgavu Kurzemes guberņā, tad caur [[Palanga]]s atgriezās Vācijā. 1884. gada maijā viņš no Hamburgas emigrēja un ASV, kur nodibināja [[Ņujorka]]s lietuviešu nedēļas laikrakstu ''Unija'', kurā rakstīja par lietuviešu vienotību ar latviešiem, par izglītību, brīvdomību un sociālismu. 1885. gadā viņš nodibināja savu spiestuvi, kas izdeva nedēļas laikrakstu ''Lietuviškasis balsas'' ("Lietuviešu balss"). Viņš pārtulkoja no vācu valodas un publicēja Kārļa Guckova (''Gutzkow'') 1842. gada vēsturisko drāmu par [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johanu Patkulu]],<ref>Patkul. Politisches Trauerspiel in 5 Aufzügen. In: Die Grenzboten. 1842, Jg. 2, I. Semester. Herbig, Leipzig 1842, S. 97–106</ref> kuru viņš notēloja kā latvieti, kurš cīnījās par savas tautas brīvību. 1888. gadā viņš pārcēlās uz [[Pensilvānija]]s štatu, bet 1889. gadā sāka studēt medicīnu [[Merilenda]]s Universitātē. Tā paša gada nogalē Šļūpa [[Baltimora|Baltimorā]] nodibināja "Lietuviešu zinātņu biedrību" (''Lietuvių mokslo draugystė'') un lasīja publiskas lekcijas. 1890. gadā viņam piešķīra ASV pilsonību un 1891. gadā viņš ieguva ārsta tiesības. 1892. gadā viņš sāka izdot mēnešrakstu ''Apšvieta'' ("Apgaismība"), 1892. gadā nedēļas laikrakstu ''Nauja gadynė'' ("Jaunā ēra") ar sociālistisku ievirzi. 1901. gadā kļuva par biedrības ''Aušra'' biedru, pēc [[1905. gada revolūcija]]s sākuma Lietuvā viņš 1905. gada maijā piedalījās Amerikas Lietuviešu Sociālistiskās partijas dibināšanā un kļuva par tās mantzini. 1906. gada februārī viņš Filadelfijā organizēja lietuviešu kongresu, kura rezolūcijā kā viena no prasībām bija Latvijas un Lietuvas apvienošana autonomā valstī.<ref>Jakštas, Juozas (1979). Dr. Jonas Šliūpas. Chicago: ''Akademinės skautijos leidykla''.</ref> 1910. gadā viņš sāka izdot mēnešrakstu ''Laisvoji mintis'' ("Brīvā doma"). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš 1914. gada beigās dibināja "Amerikas Lietuviešu Nacionālo līgu (''Amerikos lietuvių tautinė sandara''). 1915. gadā iznāca Šļūpas Lietuvas vēstures apcerējums angļu valodā, kurā viņš ierosināja dibināt Latviešu-lietuviešu republiku ar galvaspilsētu Viļņā, Rīgā vai Kēnigsbergā" (''a Letto-Lithuanian republic with a capital at Vilnius, Riga or Königsberg''). 1916. gadā viņš no [[Sanfrancisko]] devās uz Krievijas Impēriju, tad uz Stokholmu, kur 1917. gada oktobrī piedalījās [[Lietuvas Padome]]s konferencē. Stokholmā viņš dzīvoja līdz 1918. gada maijam un publicēja divas politiskas brošūras: "Lietuviešu-Latviešu Republika un Ziemeļu Tautu Savienība" (''Lietuvių-latvių respublika ir Šiaurės Tautų Sąjunga'') un "Lietuvas pagātne, tagadne un nākotne" (''Essay on the Past, Present, and Future of Lithuania''). Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Krievijas un Vācijas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada maijā viņš atgriezās ASV un cīnījās pret [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošanas piekritējiem. Lietuvas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā viņš ieradās Londonā un 22. maijā piedalījās [[1919. gada Parīzes miera konference]]s darbā un devās uz Lietuvu, kur 1919. gada augustā viņu iecēla par pirmo Lietuvas sūtni Latvijā. Jau 1919. gada decembrī viņš domstarpību dēļ atkāpās no šī amata, jo [[Zigfrīds Anna Meierovics]] atbalstīja militāro aliansi ar Poliju. 1921. gadā viņš sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību, bija dažādu Lietuvas akciju sabiedrību dibinātājs un akcionārs. Līdztekus no 1922. līdz 1923. gadam viņš bija skolotājs Biržu un Šauļu ģimnāzijās. 1923. gada 24. februārī viņš ieguva goda doktora nosaukumu un mācīja medicīnas vēsturi Lietuvas Universitātē Kauņā. Pēc sievas nāves 1929. gadā viņš apprecējās otro reizi. 1933. gada janvārī viņš kļuva par [[Palanga]]s pilsētas galvu un pūlējās to pārvērst par kūrortpilsētu. 1939. gada 1. jūlijā viņš pensionējās. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, miris 1944. gada 6. novembrī Berlīnē. == Piemiņa == 1989. gadā viņa bijušajā mājā Palangā iekārtoja memoriālo muzeju. == Darbi == * Szlupas, John. Lithuania in Retrospect and Prospect. New York, Lithuanian Press Association of America, 1915, p. 96. * Szlupas, John. Essay on the Past, Present and Future of Lithuania. Stockholm, Svenska Andelsförlaget, 1918 * Šliūpas, Jonas. Lietuvių-Latvių Respublika ir Šiaurės Tautų Sajunga. Stockholm, P. Palmquists Aktiebolag, 1918. == Literatūra == * Būtėnas, Julius. Aušrininkas dr. Jonas Šliūpas. Vilnius: Zara, 2004. * Jonas Šliūpas: knyga mokiniams. Kaunas: Šviesa, 1989. * Jakštas, Juozas. Dr. Jonas Šliūpas: Jo raštai ir tautinė veikla. Chicago: Akademinės skautijos leidykla, 1979. * Wolkovich-Valkavičius, William. “Jonas Šliūpas (1861-1944)—Physician-Activist, Writer—A Note.” Lituanus 48, no.1 (2002): 74-76. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20260117073125/https://scispace.com/pdf/lithuanians-in-the-shadow-of-three-eagles-vincas-kudirka-97hsbgjvb0.pdf Perrin, Charles C., "Lithuanians in the Shadow of Three Eagles: Vincas Kudirka, Martynas Jankus, Jonas Šliūpas and the Making of Modern Lithuania."] Dissertation, Georgia State University, 2013. doi: https://doi.org/10.57709/4335142 == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šļūpa, Jons}} [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Publicisti]] [[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Lietuviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Lietuvas politiķi]] mkrrf6njkqzn7gi4gpq2dedoycai64g 0 615260 4547770 4503138 2026-11-10T12:55:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547770 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Fizikālā terapija''' jeb '''fizikālās procedūras''' ir viens [[Fizioterapija|fizioterapeitiskās]] ārstēšanas veidiem un apzīmē ārstēšanu ar iekārtu pārveidotiem vai nepārveidotiem fiziskiem faktoriem, piemēram, no iekārtu radītajiem - [[Elektroterapija|elektroterapiju]], [[Ultraskaņa|ultraskaņu]], [[Magnētterapija|magnētterapiju]], [[Lāzerterapija|lāzerterapiju]], triecienviļņu terapiju u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/pakalpojumi/rehabilitacija/fizikala-terapija|title=Fizikālā terapija {{!}} "Veselības centrs 4"|website=vc4.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> No nepārveidotiem fiziskiem faktoriem biežākas ir [[Dūņas|dūņu]] aplikācijas, termoterapija (siltums/aukstums) un ūdens,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vca.lv/visi-pakalpojumi-vca/rehabilitacija/fizikala-terapija/fizikala-terapija.html|title=Fizikālā terapija|website=www.vca.lv|access-date=2025-12-08|language=lv|archive-date=2025-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20251006103829/https://www.vca.lv/visi-pakalpojumi-vca/rehabilitacija/fizikala-terapija/fizikala-terapija.html}}</ref> arī gaiss ([[aeroterapija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jaunkemeri.lv/pakalpojumi/rehabilitacija/rehabilitacijas-metodes/fizikala-terapija|title=Fizikālā terapija {{!}} "Jaunķemeri" - KRC|website=www.jaunkemeri.lv|access-date=2025-12-08}}</ref> Fizikālo terapiju Latvijā parasti rekomendē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsmed.lv/pakalpojumi/fizikala-terapija/|title=Fizikālā terapija|website=ARS medicīnas klīnika|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> Fizikālo terapiju izmanto dažādu slimību ārstēšanai, piemēram – [[osteohondroze]]s, reimatisku saslimšanu, [[Artrīts|artrīta]], locītavu, asinsvadu, elpošanas un gremošanas orgānu slimību ārstēšanai.<ref name=":0" /> To visbiežāk nozīmē kā papildu terapiju dažādu akūtu un hronisku slimību gadījumos, kā arī pēc traumām un operācijām, lai veicinātu pacienta atveseļošanos. Galvenokārt fizikālā terapija tiek izmantota sāpju un iekaisuma mazināšanai, asins un [[limfa]]s cirkulācijas uzlabošanai, audu atjaunošanās stimulācijai. Fizikālās terapijas metodes tiek izmantotas arī skaistumkopšanā ādas stāvokļa un audu tonusa uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://capitalclinicriga.lv/pakalpojumi/rehabillitacija/fizikala-terapija/|title=Fizikālā terapija: pamats rehabilitācijā {{!}} Capital Clinic Riga|website=https://capitalclinicriga.lv/|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> To bieži veic medicīnas personāls ar specifisku apmācību, bet ne vienmēr fizioterapeits (piemēram, fizikālās terapijas māsas). Fizikālā terapija principā nav piemērojama pacientiem ar [[Vēzis (slimība)|ļaundabīgiem audzējiem]], akūtu infekciju slimniekiem, pacientiem ar drudzi un temperatūru un pacientiem ar neskaidru diagnozi,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrcvaivari.lv/lv/fizikala-terapija|title=Fizikālā terapija {{!}} Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari|website=www.nrcvaivari.lv|access-date=2025-12-08|language=lv}}</ref> un ar to jābūt īpaši piesardzīgiem sirds slimniekiem ar izteiktu [[Aizdusa|aizdusu]], grūtniecēm, pacientiem pēc [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]], [[Epilepsija|epileptiķiem]], pacientiem ar izteiktu asiņošanu un asinsizplūdumiem, kā arī pacientiem ar neizārstētiem lūzumiem.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Medicīniskas procedūras]] kmit79ero6q78qe60uc61tnrzyff8kq 0 619960 4548016 4503259 2026-11-10T22:38:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548016 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Hosaina |official_name = ሆሣዕና |settlement_type = pilsēta |image_skyline = |imagesize = |image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px |image_map = |map_caption = |pushpin_map = Etiopija |pushpin_label_position = |pushpin_mapsize = |pushpin_map_caption = |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1 = [[Etiopijas administratīvais iedalījums|Kilils]] |subdivision_type2 = Zona |subdivision_name = {{ETH}} |subdivision_name1 = [[File:Flag of Central Ethiopia Regional State.svg|20px]] [[Centrālā Etiopija]] |subdivision_name2 = Hadija |established_title = |established_date = |established_title1 = |established_date1 = |government_type = |leader_title = |leader_name = |total_type = |area_magnitude = |area_total_km2 = |area_land_km2 = |area_urban_km2 = |area_metro_km2 = |population_as_of = 2007 |population_footnotes = |population_total = 69995 |population_urban = |population_metro = |population_density_km2 = | timezone = [[Aistrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=7|latm=33|lats= |latNS=N |longd=37|longm=51|longs= |longEW=E |elevation_footnotes= |elevation_m = 2177 |postal_code_type = |postal_code = |area_code = |website = |footnotes = }} '''Hosaina''' ({{val|am|ሆሣዕና}}, ''Hośa‘ina'') ir pilsēta [[Etiopija|Etiopijā]], [[Centrālā Etiopija|Centrālās Etiopijas]] pavalsts galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts vidusdaļā {{nobr|230 km}} no valsts galvaspilsētas [[Adisabeba]]s. 1929. gadā Hosainā apmetās protestantu misionāri un pilsēta kļuva par Etiopijas dienvidu daļas [[protestantisms|protestantisma]] centru — Centrālās Etiopijas pavalstī protestanti veido ap 37 % no iedzīvotājiem un ir otra lielākā konfesija, bet pilsētā vairāk kā 65 % iedzīvotāju ir protestanti. Pilsētā kopš 1970. gada atrodas Mekanes Jēzus baznīcas (luterāņu) sinode.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nai.uu.se/download/18.39fca04516faedec8b248df4/1580829012298/ORTHOS05.pdf |title=Local history of Ethiopia |access-date={{dat|2026|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2026|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260829163554/https://nai.uu.se/download/18.39fca04516faedec8b248df4/1580829012298/ORTHOS05.pdf}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Etiopijas pilsētas]] 7mua69g1oqi3o83j0smwx6t9bnyuc88 0 621087 4548175 4487290 2026-11-11T10:57:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548175 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1893 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Stukmaņu pagasts|Pļaviņas|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1938|09|17}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} }} '''Jānis Upmalis''' ('''Jānis Upmalis-Angarskis''', krievu: ''Ян Янович Упмал-Ангарский''; 1893—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[diplomāts]], [[Lielais terors|Lielā terora]] upuris. == Dzīvesgājums == Piedzima 1893. gadā [[Pļaviņas|Pļaviņās]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A3%D0%BF%D0%BC%D0%B0%D0%BB-%D0%90%D0%BD%D0%B3%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%AF%D0%BD_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Упмал-Ангарский Ян Янович (1893)|website=Открытый список}}</ref> 1920. gadā no oktobra līdz decembrim bija [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] pilnvarotais lietvedis [[Osmaņu impērija|Osmaņu Impērijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://turkey.mid.ru/ru/embassy/o_poslakh_sssr_rossii_v_turtsii/yan_yanovich_upmal_angarskiy/|title=Ян Янович Упмал-Ангарский|website=Посольство Российской Федерации в Турецкой Республике}}</ref>(diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs). Tikās ar Osmaņu Impērijas premjerministru [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafu Kemalu]] un pārrunās aicināja legalizēt komunistisko partiju [[Turcija|Turcijā]], kas arī tika izdarīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://d-clarence.livejournal.com/tag/%D1%82%D1%83%D1%80%D0%BA%D0%B8/|title=Дипломатический и внутриполитический гений Мустафы Кемаля на примере коммунистов|website=Живой Журнал|date=2.11.2019|access-date=23.01.2026|archive-date=08.03.2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260308224257/https://d-clarence.livejournal.com/tag/%D1%82%D1%83%D1%80%D0%BA%D0%B8/}}</ref> No 20. gadsimta 20. gadu beigām strādāja [[Padomju Savienība]]s un [[Dienvidamerika]]s tirdzniecības veicināšanas sabiedrībā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.historyrussia.org/ru/nodes/286888-soobschenie-sovetskoy-pechati-ob-uchrezhdenii-aktsionernogo-obschestva-locale-nil-yuzhamtorg-locale-nil-1-yanvarya-1928-g#mode/inspect/page/1/zoom/4|title=Сообщение советской печати об учреждении акционерного общества «Южамторг». 1 января 1928 г.|website=Электронная библиотека исторических документов}}</ref> "''Južamtorg''" [[Buenosairesa|Buenosairesā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/65612|title=Записка Народного Комиссара НКВД Г.Г. Ягоды с приложением протоколов допросов Т.В. Мешковского, Я.Я. Упмал-Ангарского, А.С. Аввян. 23 апреля 1936 г.|website=Исторические материалы}}</ref> Arestēts ne vēlāk kā 1936. gadā, vismaz divas reizes (1936. gada 22. aprīlī un 10. maijā) nopratināts [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|IeTK]] Valsts drošības galvenās pārvaldes Slepeni politiskajā nodaļā, cita starpā, par saistību ar agrāk arestēto [[Jānis Daumanis|Juri Gavēni]].<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://istmat.org/node/60575|title=Протокол допроса Упмал-Ангарского Яна Яновича от 10 мая 1936 г.|website=Электронная библиотека исторических документов}}</ref> Atrodams vēl viens Upmaļa aresta datums — 1938. gada 3. augusts. Pirms aresta strādāja pārtikas rūpniecības sistēmā. 1938. gada 17. septembrī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija|Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piesprieda Upmalim nāvessodu par dalību pretrevolucionārā teroristiskā organizācijā, kurš izpildīts tajā pašā dienā. [[Reabilitācija|Reabilitēts]] 1958. gadā<ref name=":0" />. == Atsauces == [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Pļaviņās dzimušie]] <references /> {{Cilvēks-aizmetnis}} 3ju4hdv74ia3ntt3eu09of043c2lz5p 0 624569 4547856 4547064 2026-11-10T17:31:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4547856 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Raša Sraka eltondo.jpg|thumb|Raša Sraka Vukoviča]] '''Raša Sraka Vukoviča''' ({{val|sl|Raša Sraka Vuković}}; dzimusi {{dat|1979|10|10}}, [[Ļubļana]]) ir slovēņu [[džudo]]iste, Eiropas čempione (2003), vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sr/rasa-sraka-1.html|title=RaÅ¡a Sraka Bio, Stats, and Results|website=Olympics at Sports-Reference.com|access-date=2026-03-01|language=en|archive-date=2020-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200418062602/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sr/rasa-sraka-1.html}}</ref> Plašāku atpazīstamību [[Pēcpadomju valstis|postpadomju telpā]] viņa ieguva 2019. gada augustā pēc tam, kad satīriskais izdevums ''IA Panorama'' publicēja izdomātu ziņu par viņas iecelšanu par [[Slovēnija]]s ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Krievijā. Vēlāk sportistes vārds kļuva par [[Interneta mīms|interneta mīmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ru/sport/20190815-rasha-sraka-stala-poslom-u-rosiyi-zmi-vybuhnuly-chergovym-fejkom/|title=Раша Срака стала послом в России: фейк или правда|website=fakty.com.ua|access-date=2026-03-01|date=2019-08-15|language=ru}}</ref> Startēja svara kategorijā līdz 70 kg. Augums — 174 cm. Laikposmā no 1999. līdz 2012. gadam pārstāvēja Slovēnijas bruņoto spēku sporta klubu. Džudo viņa nonāca nejauši, sākotnēji vēloties nodarboties ar cīņas mākslām. Ar džudo sāka nodarboties skolas 5. klasē. [[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēļu]] uzvarētāja 2001. gadā. Piedalījās [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Tāpat startēja [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur ceturtdaļfinālā piekāpās korejietei Hvanai Je-Seulai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sraka, Raša}} [[Kategorija:Slovēnijas sportistes]] [[Kategorija:Džudo]] kvqvmzx3pn0iu57vrw00c1j02xs2wjr 0 624662 4547808 4461122 2026-11-10T14:32:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547808 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Frīdrihs Veisenborns | birth_date = | birth_place = {{vieta|Saksijas-Koburgas un Gotas hercogiste|Tīringene|Gota|td=Vācija}} | death_date = | death_place = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils|td=Latvija}} | places = {{vieta|Latvija|Rīga}}<br />{{vieta|Latvija|Jēkabpils}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | field = [[ērģeles|ērģeļu]] būvēšana | works = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes kat. baznīcas]] ērģeles (1889)<ref name="Kalupe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/kalupe_main.htm|title=Kalupes katoļu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> | teachers = [[Augusts Martins]] | pupils = [[Mārtiņš Krēsliņš]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jēkabpils|language=lv|first=Anna Skaidrīte|last=Gailīte|year=2002|location=Rīga|publisher=SIA "Gandrs"|page=27|isbn=9984-593-13-4}}</ref> | dzimums = V }} '''Frīdrihs Veisenborns''' ({{val|de|Friedrich Weißenborn}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ērģeles|ērģeļu]] būvētājs, kurš darbojās 19. gadsimta otrajā pusē [[Krustpils|Krustpilī]]. == Dzīvesgājums == Frīdrihs Veisenborns dzimis [[Saksijas-Koburgas un Gotas hercogiste]]s galvaspilsētā [[Gota|Gotā]], kas atrodas mūsdienu [[Vācija]]s federālajā zemē [[Tīringene|Tīringenē]], kur arī sākotnēji apguva ērģeļbūvētāja amata prasmi un saņēmis atzinības rakstus par savu veikumu. Pēc tam kādu laiku strādājis pie ērģeļmeistara [[Augusts Martins|Augusta Martina]] [[Rīga|Rīgā]].<ref name="Grīners">{{Publikācijas atsauce|title=Eingesandt|journal=Rigasche Zeitung|author=Subates, Gārsenes un Asares mācītājs Grīners|year=1866|month=2|day=14|issue=36|language=de}}</ref> 1865. gadā Veisenborns atvēra savu darbnīcu [[Krustpils]] [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]]. Par mācekļiem pieņēmis vietējos, tautskolu beigušos un lasīt protošos jauniešus. Tā, piemēram, 1893. gadā Veisenborna darbnīcā vienlaikus strādāja trīs zeļļi. Savukārt, Biržu pagasta zemnieka Jura Krēsliņa dēlam [[Mārtiņš Krēsliņš|Mārtiņam]] pēc noteiktajiem mācekļa darbības gadiem Veisenborns sniedza atbalstu, lai arodu padziļināti apgūtu [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc atgriešanās no mācībām 1878. gadā Mārtiņš Krēsliņš atvēra atsevišķu darbnīcu Jēkabpilī, [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielā]].<ref name="Rumba">{{Publikācijas atsauce|title=Divi no Kurzemes guberņas|journal=Padomju Daugava|first=A.|last=Rumba|year=1983|month=6|date=18|issue=72|location=Jēkabpils|language=lv}}</ref> 1890. gada augustā saņēmis pirmo balvu [[Cēsis|Cēsu]] lauksaimniecības, tirdzniecības un rūpniecības izstādes mūzikas instrumentu nodaļā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Preisliste der landwirthschaftlichen Gewerbe und Industrie-Ausstellung zu Wenden, 3.—6. August 1890.|journal=Zeitung für Stadt und Land|year=1890|month=8|date=15|issue=184|location=Rīga|language=de}}</ref> Pratis [[vācu valoda|vācu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] un [[poļu valoda|poļu valodu]].<ref name="Rumba"/> == Darbi == Vienas no savdabīgākajām Veisenborna radītajām ērģelēm ar tādiem retiem reģistriem kā "Timpani" un "Zimbelstern" atrodas Kalupes baznīcā. Tām ir viens manuāls un 12 reģistru.<ref name="Jermaks">{{Publikācijas atsauce|title=Kā Jēkabpilī ērģeles būvēja|journal=Padomju Daugava|issue=89|first=R.|last=Jermaks|year=1981|month=7|date=28|location=Jēkabpils}}</ref> Frīdriha Veisenborna darināto ērģeļu uzskaitījums: * [[Asares baznīca|Asares luterāņu baznīca]]s ērģeles (1865);<ref name="Grīners"/> * [[Saukas luterāņu baznīca]]s ērģeles (1866);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/sauka_main.htm|title=Saukas luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu baznīca]]s ērģeles (1868);<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Kopsim vidi: dabu un pieminekļus|journal=Padomju Daugava|first=Jānis|last=Amats|year=1988|month=9|date=22|issue=112|location=Jēkabpils|language=lv}}</ref> * [[Dalbes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1870);<ref name="Latgales dati">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns, Friedrich Weißenborn|publisher=Latgales dati|language=lv|access-date={{dat|2025|03|13||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250528145746/https://latgalesdati.du.lv/persona/12888}}</ref> * [[Tukuma luterāņu baznīca]]s ērģeles (1871);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/tukums_lut_main.htm|title=Tukuma luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Lestenes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1873);<ref name="Latgales dati"/> * [[Ēveles luterāņu baznīca]]s ērģeles (1874);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/evele_main.htm|title=Ēveles luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Ķempju luterāņu baznīca]]s ērģeles (1888);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/kempji_main.htm|title=Ķempju luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Kalupes katoļu baznīca]]s ērģeles (1889);<ref name="Kalupe"/> * [[Barkavas katoļu baznīca]]s ērģeles (1890);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/barkava_main.htm|title=Barkavas luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Kihelkonnas baznīca|Kihelkonnas luterāņu baznīca]]s ērģeles (1890);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eestiorelid.eelk.ee/orel/130&paring=weissenborn|title=Kihelkonna Mihkli kiriku orel|publisher=Eesti orelid|language=et}}</ref> * [[Alsungas katoļu baznīca]]s ērģeles (1893);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/vesture-un-vestures-sovi/86-sv-mikela-alsungas-katolu-baznica/|title=Sv. Miķeļa Alsungas katoļu baznīca|publisher=Kurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Rozalimas katoļu baznīca]]s ērģeles (1893); * [[Bērzaunes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1895);<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Ein Tag, den der Herr gemacht hat. Kirchenjubiläum und Weihefest in Bersohn|journal=Rigasches Kirchenblatt|year=1895|month=9|date=29|issue=39|language=de}}</ref> * [[Mosēdas katoļu baznīca]]s ērģeles (1895); * [[Džūkstes luterāņu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms);<ref name="Jermaks"/> * [[Sāremā Jāni baznīca|Sāremā Jāni luterāņu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eestiorelid.eelk.ee/en/orel_en.php?id=136&paring=weissenborn|title=Saaremaa Jaani kiriku orel|publisher=Eesti orelid|language=et}}</ref> * [[Vecvārkavas katoļu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/vecvarkava_main.htm|title=Vecvārkavas katoļu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veisenborns, Frīdrihs}} [[Kategorija:Ērģeļbūvētāji]] o5hlyf2tgufkalwccxqiki18v4e7gcu 0 624672 4548138 4529542 2026-11-11T08:05:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548138 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Juris Gogulis gribuvasaru-lv (804) Original.jpg|thumb|Juris Gogulis]] '''Juris Gogulis''' (dzimis {{dat|1991|11|26}} Rīgā) ir latviešu horeogrāfs, dejas pedagogs un radošās video aģentūras ''Wind Films'' izveidotājs un līdzīpašnieks. == Karjera == Deju gaitām pievērsās 17 gadu vecumā. 2013. gadā nodibināja [[Olaines 1. vidusskola]]s jauniešu deju kolektīvu "Dzērve", kuru vadīja līdz 2018. gadam. 2018./2019.gada sezonu strādāja [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļēviča]] deju skolā "Dzirnas". 2010. gadā kopā ar domubiedriem dibināja [[Latvijas Universitāte]]s deju ansambli "Pērle"; 2019. gadā kļuva par ansambļa repetitoru. No 2019. gada ir pasaules latviešu deju kopas [[2x2]] vadītājs; piedalās [[Latvija]]s, [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētkos]]. 2024. gadā kļuva par Latvijas Nacionālā Kultūras centra Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/konsultativa-padome|title=Konsultatīvā padome {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2022. gada Ziemassvētku izrādes "Spuldzēs aizdegts prieks" horeogrāfs. TV projektu — koncertuzveduma "Ausa saule pār Latviju", bērnu [[Animācijas filma|animācijas]] raidījumu "Ucipuci"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/?doc=21184|title=Iemīļotais bērnu raidījums UCIPUCI turpmāk būs pieejams ar zīmju valodas tulkojumu - Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=www.lns.lv|access-date=2026-03-13|archive-date=2026-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260214105925/https://www.lns.lv/lat/?doc=21184}}</ref> un "[[Ričijs Rū]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/ricijs-ru-pie-skatitajiem-atgriezas-ar-jauna-formata-muzikalu-raidijumu-14332673|title=Ričijs Rū pie skatītājiem atgriežas ar jauna formāta muzikālu raidījumu|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> — režisors un producents. [[Dailes teātris|Dailes teātra]] dziesmuspēles "Tobāgo!" 2024.-2025. gada sezonas horeogrāfs-inscenētājs. 2025. gada dejas eposa "Düna" — ''Dziesma dejo. Deja skan''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/dziesma-dejo-deja-skan-stasts-par-to-no-skatitaju-41-rindas/|title=“Dziesma dejo. Deja skan” – stāsts par to no skatītāju 41. rindas|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2025-08-25|language=en}}</ref> — virsvadītājs [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]]. 2018. gada video darba "Es izjāju prūšu zemi" Ņujorkā autors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/personiba/juris-un-girts-nujorka-radija-klipu-es-izjaju-prusu-zemi.200967|title=Juris un Ģirts, Ņujorkā radīja klipu Es izjāju prūšu zemi|last=Nagle|first=Gunita|website=IR.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-10-17|language=lv}}</ref>. Latvijas Nacionālā teātra izrādes "Ferdinands un Luīze" (2021—2024) dalībnieks — riggeris (rež. [[Dita Lūriņa]]), Filmējies [[HBO]] miniseriālā "[[Katrīna Lielā (miniseriāls)|Katrīna Lielā]]" (rež. Filips Martins)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/miniseriala-katrina-ii-liela-pirmizrade-latvija-un-pasaule-notiks-vienlaikus.a333033/|title=Miniseriāla «Katrīna II Lielā» pirmizrāde Latvijā un pasaulē notiks vienlaikus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> un [[Vācija]]s / [[Austrija]]s TV seriālā "[[Sisi (seriāls)|Sisi]]". Pirmā augstākā izglītība iegūta 2013. gadā — kultūras tūrisma biznesa vadībā — Alberta koledžā. Laika posmā 2011. — 2015. ir [[Klinšu kāpšana|kāpšanas sienu un aktīvā tūrisma instruktors]]. 2017. gadā kā horeogrāfs absolvē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]]. Kā diplomizrādi izveido savu pirmo lielformāta darbu — dejas izrādi "Vēja stāsts",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dance.lv/latviesu-dejas-izrade-veja-stasts/|title=Latviešu dejas izrāde "Vēja stāsts"|website=DANCE.LV|access-date=2026-03-13|date=2018-04-05|language=en}}</ref> kuras pirmizrāde notika Dailes teātra lielajā zālē un tajā dejo 36 dejotāji no 11 dažādiem Rīgas tautas deju ansambļiem. 2018. gadā izrādi parādīja [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbaži|Limbažos]] un [[Līvāni|Līvānos]]. 2019. gadā to nominēja pirmajai Latvijas [[Dejas balva]]i kategorijās "Skatuviskās tautas dejas horeogrāfs/e" un "Skatuviskās tautas dejas uzvedums vai notikums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dejasbalva.lv/2017-2018/skatuviskas-tautas-dejas-uzvedums-vai-notikums/izrade-veja-stasts/|title=Izrāde “Vēja stāsts” {{!}} DEJAS BALVA|website=www.dejasbalva.lv|access-date=2026-03-01}}</ref> 2018. gada 18. novembra Līvānu koncertuzveduma horeogrāfs. Ir vadījis latviešu skatuviskās dejas meistarklases [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Indija|Indijā]]. Zināmākā skatuviskā deja ir "Sirmgalvis vecītis", kura tapa 2023. gadā un pirmizrādi piedzīvoja ASV Dziesmu un deju svētkos. Pirmā veidotā deja — "Kur deg mana uguntiņa" (2014), kas XVII Jaunrades deju konkursā ieguva 2. vietu. Dejas, kuras godalgotas Jaunrades deju konkursā 2025. un 2026. gadā — "Tilžas dancis", "Rullāti", "Cirļim, cirļim,", "Aiz kū munā galveņā" un "Zīlānu dancis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-noskaidroti-xxv-jaunrades-deju-konkursa-laureati|title=Valmierā noskaidroti XXV Jaunrades deju konkursa laureāti {{!}} Latvijas Nacionālais kultūras centrs|website=www.lnkc.gov.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> Citas zināmas dejas, kuras izpilda deju kolektīvi, ir "Izauga mātei brīnuma meitra", "Treis muoseņas", "Divi dienas mežā gāju" un "Vīna moza skaista dīna". 2024. gadā kā producents un režisors uzsāka plānot savu pirmo dokumentālo filmu "Sapņu ķērējs - Ņujorka" par latvietēm [[Ņujorka|Ņujorkā]]. 2026. gada septembrī parādījās filmas tīzeris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/kd/kinotv/tiek-uznemta-dokumentala-filma-par-latviesu-sievietem-nujorka|title=Tiek uzņemta dokumentālā filma par latviešu sievietēm Ņujorkā|website=Diena|access-date=2026-09-10|date=2026-09-03|language=lv|archive-date=2026-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20260910160901/https://diena.lv/raksts/kd/kinotv/tiek-uznemta-dokumentala-filma-par-latviesu-sievietem-nujorka}}</ref> 2025. gada pavasarī par godu Pērles 15. sezonas jubilejas svinībām, izveidoja [[Mūzikls (teātris)|muzikālu dejas izrādi]] "Iz zaļa zora",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/da-perle-atgriezas-ar-jaudigaku-versiju-skatuviskas-dejas-izradei-iz-zala-zora/|title=DA "Pērle" atgriežas ar jaudīgāku versiju skatuviskās dejas izrādei "Iz zaļa zora"|website=tv3.lv|access-date=2026-07-29|date=2026-02-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuru jubilejas uzveduma formātā izrādīja Līvānos un Rīgā ([[VEF Kultūras pils]]). 2026. gadā atrādīja neatkarīgo lielformāta dejas izrādi [[Liepāja|Liepājā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Preiļu novads|Preiļu novadā]], [[Ogre|Ogrē]], [[Ropažu novads|Ropažos]], [[Valmiera|Valmierā]] un [[Rīga|Rīgā]]. 2026. gada XVI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV deja "Kod īt iz balli" guva konkursa augstāko novērtējumu. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gogulis, Juris}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horeogrāfi]] btdf7vb4fws6exisru8kcroceduvfmg 0 625611 4548060 4546891 2026-11-11T02:36:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548060 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Inta Dobrāja | image = Inta Dobraja.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1940|1|14|}} | location = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]<br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2020|6|4|1940|1|14}} | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Inta Dobrāja''' (dzimusi {{dat|1940|1|14|}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2020|6|4|}})<ref name=":0">[https://sejas.tvnet.lv/6994034/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja TVnet. Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja]</ref> bija latviešu gleznotāja, kas galvenokārt bija pazīstama ar savām [[Klusā daba|klusajām dabām]] ar ziediem, [[Portrets|portretiem]] un [[Akts|aktiem]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/dobraja-inta/|title=Dobrāja Inta - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> == Biogrāfija == Inta piedzima kā Inta Vizbule strādnieku ģimenē 1940. gada 14. janvārī [[Rīga|Rīgā]],<ref name=":2">Burāne, Ingrīda (1995). ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums'' (in Latvian). Riga: Latvijas enciklopēdija. ISBN <bdi>5-89960-057-8</bdi>.</ref> bet viņas ģimenes saknes ir [[Nogale|Nogalē]], [[Talsu novads|Talsu novadā]], kur dzīvoja vecmāmiņa Emma Liepiņa un kur piedzima māte Jete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dizlaudis.mozello.lv/d/dobraja-inta/|title=Dižļaudis - Dobrāja Inta|website=dizlaudis.mozello.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> No pirmās līdz piektajai klasei Inta mācījās septiņgadīgajā skolā Nogalē. Vēlāk viņa mācījās [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] keramikas nodaļā (1954—1959).<ref name=":1" /> Apprecējās ar gleznotāju [[Kārlis Dobrājs|Kārli Dobrāju]]. 1967. gadā absolvēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu "Keramiķi" (vadītājs Eduards Kalniņš),<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://paintings.lv/artists/view/137|title=DOBRĀJA Inta - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.|website=paintings.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> lai gan saka studijas Pedagoģijas nodaļā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/52199711/muziba-aizsaukta-gleznotaja-inta-dobraja|title=Mūžībā aizsaukta gleznotāja Inta Dobrāja|website=Delfi|access-date=2026-03-13|date=2020-06-04|language=lv}}</ref> 1960. gadu beigās Inta Dobrāja kopā ar vīru un dažiem Mākslas akadēmijas absolventiem devās uz [[Daugavpils|Daugavpili]], lai tur dibinātu Mākslinieku savienības filiāli. Daugavpilī vadīja Pionieru nama mākslas studiju.<ref name=":4" /> Šajā laikā māksliniece radīja darbus, kas tieši attēloja bērnības iespaidus, piemēram, "Pasaka" (1968) un "Rotaļa" (1969).<ref name=":5">Millersone Guna. ''Viņa glezno gaismu'' // Talsu Vēstis, Nr.5 (2001. gada 13. janvāris), 6.lpp.</ref> Laikā no 1966. līdz 1970. gadam viņa strādāja rūpnīcā "[[Centība (rūpnīca)|Centība]]" un [[Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca|Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā]] par vecāko [[estētika]]s inženieri. Inta Dobrāja kopš 1970. gada bija LMS Jauno mākslinieku apvienības biedre<ref name=":4" /> un kopš 1972. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/inta-dobraja?u=2351|title=Latvijas Radošo savienību padome|last=padome|first=Latvijas Radošo savienību|website=makslinieki.lv|access-date=2026-03-13|language=latvian}}</ref> Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Nozīmīgākās personālizstādes ir notikušas Daugavpilī (1977, 1986, kopā ar K. Dobrāju), [[Straupe|Straupē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Limbaži|Limbažos]], [[Krāslava|Krāslavā]] (1986, kopā ar K. Dobrāju), Rīgā (1987), [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidavā]], [[Nogales muiža|Nogales muižā]] (1988). Māksliniece regulāri piedalījās nacionālās un starptautiskās izstādēs.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Darbi atrodas Latvijas un ārvalstu muzejos: [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s kolekcijā, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Daugavpils muzejs|Daugavpils muzejā]], [[Krāslavas muzejs|Krāslavas muzejā]], [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] [[Maskava|Maskavā]] ,<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja.a362583/|title=Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Dānijā, Francijā, Somijā, Itālijā, Japānā, Grieķijā, Zviedrijā, Izraēlā, Polijā, Igaunijā, Austrālijā un citviet.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manss.lv/dobraji.html|title=Mākslinieki|website=www.manss.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> Saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Kultūras ministrijas]] balvu konkursa izstādē par labāko vizuālās mākslas darbu (1981), kā arī [[PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstāde|PSRS TSSI]] sudraba medaļu par gleznu "Rīts" (1981).<ref name=":3" /> 2022. gadā realizēja [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] finansēto projektu Intas Dobrājas gleznu restaurācijai Daugavpils Novadpētniecības muzejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1753|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-13|archive-date=2025-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250717221538/https://latgalesdati.du.lv/persona/1753}}</ref> == Māksla == Intas Dobrājas glezniecība ir tuva klasiskajai tradīcijai — tai raksturīga tēmu un satura vienkāršība un harmonija.<ref name=":3" /> Dobrājas daiļrade balstīta uz Latvijas klasiskajai mākslai raksturīgo tonāli telpisko glezniecību.<ref name=":3" /> Galvenokārt gleznojusi ziedus, klusās dabas, aktus un figurālas kompozīcijas. Tajās dominē sievietes, kas attēlotas mājās, virtuvē, strādājot laukos vai kopā ar bērniem, kurām raksturīgas spēcīgas, noapaļotas formas.<ref name=":3" /> Nemīlējusi tumšos toņus,<ref name=":5" /> devusi priekšroku zemes toņu kolorītam un idealizēti sievišķīgai [[Reālisms|reālisma]] stilistikai.<ref name=":0" /><ref name=":6" /> === Zināmākās gleznas === ==== Figurālās gleznas ==== * ''Kartupeļu racēji'', 1980 * ''Biešu lauks'', 1985 * ''Laukui madonna'', 1986 ==== Portreti ==== * ''Jānis'', 1980 * ''Anete zilā'', 1986 * ''Pašportrets'' ''ārā'', 1988 ==== Kailfigūras ==== * ''Māte ar bērnu'', 1983 * ''Vakarā'', 1986 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] h8rqm46hsgajnlcgfk8ps7b42ltgxsi 4548107 4548060 2026-11-11T05:35:18Z Biafra 13794 1940. gada janvārī vēl nebija Latvijas PSR. 4548107 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Inta Dobrāja | image = Inta Dobraja.jpg | imagesize = 175px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1940|1|14|}} | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2020|6|4|1940|1|14}} | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Inta Dobrāja''' (dzimusi {{dat|1940|1|14|}} [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2020|6|4|}})<ref name=":0">[https://sejas.tvnet.lv/6994034/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja TVnet. Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja]</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[gleznotāja]], kas galvenokārt bija pazīstama ar savām [[Klusā daba|klusajām dabām]] ar ziediem, [[Portrets|portretiem]] un [[Akts|aktiem]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/dobraja-inta/|title=Dobrāja Inta - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA|website=www.antonia.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> == Biogrāfija == Inta piedzima kā Inta Vizbule strādnieku ģimenē 1940. gada 14. janvārī [[Rīga|Rīgā]],<ref name=":2">Burāne, Ingrīda (1995). ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums'' (in Latvian). Riga: Latvijas enciklopēdija. ISBN <bdi>5-89960-057-8</bdi>.</ref> bet viņas ģimenes saknes ir [[Nogale|Nogalē]], [[Talsu novads|Talsu novadā]], kur dzīvoja vecmāmiņa Emma Liepiņa un kur piedzima māte Jete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dizlaudis.mozello.lv/d/dobraja-inta/|title=Dižļaudis - Dobrāja Inta|website=dizlaudis.mozello.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> No pirmās līdz piektajai klasei Inta mācījās septiņgadīgajā skolā Nogalē. Vēlāk viņa mācījās [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas]] keramikas nodaļā (1954—1959).<ref name=":1" /> Apprecējās ar gleznotāju [[Kārlis Dobrājs|Kārli Dobrāju]]. 1967. gadā absolvēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu "Keramiķi" (vadītājs Eduards Kalniņš),<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://paintings.lv/artists/view/137|title=DOBRĀJA Inta - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.|website=paintings.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> lai gan saka studijas Pedagoģijas nodaļā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/52199711/muziba-aizsaukta-gleznotaja-inta-dobraja|title=Mūžībā aizsaukta gleznotāja Inta Dobrāja|website=Delfi|access-date=2026-03-13|date=2020-06-04|language=lv}}</ref> 1960. gadu beigās Inta Dobrāja kopā ar vīru un dažiem Mākslas akadēmijas absolventiem devās uz [[Daugavpils|Daugavpili]], lai tur dibinātu Mākslinieku savienības filiāli. Daugavpilī vadīja Pionieru nama mākslas studiju.<ref name=":4" /> Šajā laikā māksliniece radīja darbus, kas tieši attēloja bērnības iespaidus, piemēram, "Pasaka" (1968) un "Rotaļa" (1969).<ref name=":5">Millersone Guna. ''Viņa glezno gaismu'' // Talsu Vēstis, Nr.5 (2001. gada 13. janvāris), 6.lpp.</ref> Laikā no 1966. līdz 1970. gadam viņa strādāja rūpnīcā "[[Centība (rūpnīca)|Centība]]" un [[Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca|Vangažu dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā]] par vecāko [[estētika]]s inženieri. Inta Dobrāja kopš 1970. gada bija LMS Jauno mākslinieku apvienības biedre<ref name=":4" /> un kopš 1972. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/inta-dobraja?u=2351|title=Latvijas Radošo savienību padome|last=padome|first=Latvijas Radošo savienību|website=makslinieki.lv|access-date=2026-03-13|language=latvian}}</ref> Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Nozīmīgākās personālizstādes ir notikušas Daugavpilī (1977, 1986, kopā ar K. Dobrāju), [[Straupe|Straupē]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Limbaži|Limbažos]], [[Krāslava|Krāslavā]] (1986, kopā ar K. Dobrāju), Rīgā (1987), [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidavā]], [[Nogales muiža|Nogales muižā]] (1988). Māksliniece regulāri piedalījās nacionālās un starptautiskās izstādēs.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Darbi atrodas Latvijas un ārvalstu muzejos: [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s kolekcijā, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Daugavpils muzejs|Daugavpils muzejā]], [[Krāslavas muzejs|Krāslavas muzejā]], [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] [[Maskava|Maskavā]] ,<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-gleznotaja-inta-dobraja.a362583/|title=Mūžībā devusies gleznotāja Inta Dobrāja|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-13|language=lv}}</ref> privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Dānijā, Francijā, Somijā, Itālijā, Japānā, Grieķijā, Zviedrijā, Izraēlā, Polijā, Igaunijā, Austrālijā un citviet.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manss.lv/dobraji.html|title=Mākslinieki|website=www.manss.lv|access-date=2026-03-13}}</ref> Saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Kultūras ministrijas]] balvu konkursa izstādē par labāko vizuālās mākslas darbu (1981), kā arī [[PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstāde|PSRS TSSI]] sudraba medaļu par gleznu "Rīts" (1981).<ref name=":3" /> 2022. gadā realizēja [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] finansēto projektu Intas Dobrājas gleznu restaurācijai Daugavpils Novadpētniecības muzejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1753|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-13|archive-date=2025-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250717221538/https://latgalesdati.du.lv/persona/1753}}</ref> == Māksla == Intas Dobrājas glezniecība ir tuva klasiskajai tradīcijai — tai raksturīga tēmu un satura vienkāršība un harmonija.<ref name=":3" /> Dobrājas daiļrade balstīta uz Latvijas klasiskajai mākslai raksturīgo tonāli telpisko glezniecību.<ref name=":3" /> Galvenokārt gleznojusi ziedus, klusās dabas, aktus un figurālas kompozīcijas. Tajās dominē sievietes, kas attēlotas mājās, virtuvē, strādājot laukos vai kopā ar bērniem, kurām raksturīgas spēcīgas, noapaļotas formas.<ref name=":3" /> Nemīlējusi tumšos toņus,<ref name=":5" /> devusi priekšroku zemes toņu kolorītam un idealizēti sievišķīgai [[Reālisms|reālisma]] stilistikai.<ref name=":0" /><ref name=":6" /> === Zināmākās gleznas === ==== Figurālās gleznas ==== * ''Kartupeļu racēji'', 1980 * ''Biešu lauks'', 1985 * ''Laukui madonna'', 1986 ==== Portreti ==== * ''Jānis'', 1980 * ''Anete zilā'', 1986 * ''Pašportrets'' ''ārā'', 1988 ==== Kailfigūras ==== * ''Māte ar bērnu'', 1983 * ''Vakarā'', 1986 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] i3fl52yzapnnhzheqaxgazllj28kp7b 0 626492 4548031 4488636 2026-11-11T00:11:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548031 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ignats Čeksters | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1840 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Rundānu pagasts|td=Latvija|4s=Rundēnu pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 1914 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Pēterburgas guberņa|Pēterhofa|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p08r.png|50px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1867 — 1907 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}} | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Ignats Čeksters''' (1840—1914) bija [[Latvieši|latviešu]] kara topogrāfs, [[Krievijas Impērija]]s [[ģenerālmajors]] (1907). [[Latgaliešu nacionālā atmoda|Latgaliešu nacionālās atmodas]] atbalstītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/217 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2026|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260423074925/https://latgalesdati.du.lv/persona/217}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1840. gada 6. decembrī [[Rundēnu pagasts|Rundānu pagasta]] Novijdvoras ciemā. Mācījās [[Vitebska]]s ģimnāzijā, studēja [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātē]] (1863—1867), tad Kara topogrāfijas skolā. Dienēja militāro topogrāfu korpusā, tad strādāja Kara ministrijas Rietumu pierobežas triangulācijas direkcijā, veica [[Latgale|Latgales]] zemes mērīšanu. 1902. gadā viņu paaugstinājās [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē, 1907. ɡadā [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] pakāpē.<ref>[https://bioslovhist.spbu.ru/alumni/5119-cekster-ignatij-mihajlovic.html Чекстер Игнатий Михайлович]</ref> Miris no 1914. gada 16. septembrī [[Pēterhofa|Pēterhofā]]. == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (1895, 1880), * Sv. Annas ordenis, II, III šķira (1907, 1884). == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čeksters, Ignats}} [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu inženieri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]] p5ozmzdsc8pcvu0ts3rf9cjprnfmrvv 0 629039 4548047 4511006 2026-11-11T01:43:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548047 wikitext text/x-wiki '''Ina Šitere''' (dzimusi '''Ina Magone''' {{dat|1971|5|28}} [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]], [[Krievija]]) ir latviešu [[fotomodele]], māksliniece un uzņēmēja. 1989. gadā viņa kļuva par pirmo konkursa ''[[Mis Latvija]]'' uzvarētāju un pārstāvēja Latviju starptautiskajā konkursā [[Miss World 1989]] [[Honkonga|Honkongā]]. Pirmajā laulībā viņa bija pazīstama kā ''Ina Šenberga'', vēlāk — kā ''Ina Šitere'' ({{val|de|Ina Schitter}}). [[Attēls:Ina Magone, Miss Latvia 1989.jpg|thumb|Ina Magone, Mis Latvija 1989|251x251px]] == Dzīve == === Izcelsme un jaunība === Ina Magone dzimusi [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]] (toreiz — Sverdlovskā), [[Krievija|Krievijā]], taču jau pirmajā dzīves gadā atgriezās kopā ar māti [[Latvija|Latvijā]], tās dzimtajā [[Kurzeme|Kurzemē]]. Uzaugusi [[Saldus|Saldū]], kur mācījusies Saldus 2. vidusskolā. Vēlāk studēšanu turpinājusi [[Liepāja]]s Jāņa Raiņa 6. vidusskolā un [[Liepāja]]s Lietišķās mākslas vidusskolā (mūsdienās — PIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"). === Izglītība === No 1989. līdz 1993. gadam studēja Rīgas Mākslas koledžā lietišķās mākslas specialitātē. Vēlāk studēja [[Grācas Kārļa Frančeska universitāte|Grācas Karla Franča universitātē]] ([[Austrija]]) tulkošanas, mutiskās tulkošanas un kultūras vadības programmā. Runā latviešu, krievu, vācu, angļu un spāņu valodā; profesionāli strādājusi kā tulkotāja, mutiskā tulkotāja un projektu vadītāja starptautiskās organizācijās. == Mis Latvija 1989 == === Konkursa norise === 1989. gada 11. jūnijā [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] [[Rīga|Rīgā]] notika pirmais nacionālā mēroga skaistumkonkurss ''Mis Latvija'', ko organizēja Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs ''Forums''. Tas bija trešais skaistumkonkurss Latvijā kopumā — pēc ''Mis Rīga 1988'' un ''Mis Rīga 1989''.<ref>Tiļļa, Andris (2018. gada 11. aprīlī): [https://www.la.lv/skaistums-uz-izkersanu „30 gadi kopš skaistumkonkursa 'Mis Rīga'"]. LA.LV. Skatīts 2020. gada 22. jūlijā.</ref> Pieteikumu iesniedza vairāk nekā 700 dalībnieču no visas Latvijas. Pēc vairākām atlases kārtām finālā iekļuva 12 dalībnieces. Fināls tika translēts Latvijas PSR televīzijā tiešraidē.<ref>[https://timenote.info/lv/events/Latvijas-pirmais-skaistumkonkurss „Latvijas pirmais skaistumkonkurss"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250812084450/https://timenote.info/lv/events/Latvijas-pirmais-skaistumkonkurss |date={{dat|2025|08|12||bez}} }}. Timenote.info. Skatīts 2026. gadā.</ref> Konkurss organizēts laikā, kad Latvija vēl ietilpa [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|Latvijas PSR]] sastāvā, un norisinājās politiskās atmodas un nacionālās identitātes atjaunošanas kontekstā. === Rezultāti === Par pirmo ''Mis Latvija'' kļuva Ina Magone. Otrajā vietā ierindojās Lauma Zemzare (''Mis Rīga '89''; vēlāk piedalījās kā ''Miss PSRS'' konkursā ''Miss World 1990''), bet trešo vietu ieguva Evija Staļbovska (vēlāk piedalījās kā ''Miss Padomju Savienība'' konkursā ''Miss Universe 1990''). === Sadarbība ar "Forumu" === Pēc uzvaras Rīgas Jaunatnes centrs ''Forums'' noslēdza ar Inu Magoni gada sadarbības līgumu ar ikmēneša atalgojumu 219 rubļu apmērā. Programma ietvēra regulāras nodarbības vingrošanā, aerobikā, peldēšanā, dejās, korejiešu cīņas mākslā taekwondo, kā arī angļu valodas kursus. == Miss World 1989 == Kā konkursa uzvarētāja Ina Magone pārstāvēja Latviju 39. konkursā ''[[Miss World]]'', kas 1989. gada 22. novembrī notika [[Honkongas konvenciju un izstāžu centrs|Honkongas Konvenciju un izstāžu centrā]] [[Honkonga|Honkongā]]. Tā bija Latvijas pirmā dalība šajā konkursā.<ref>[https://www.missworld.com/news/introducing-miss-world-latvia-2025 „Introducing Miss World Latvia 2025"]. Miss World Organization. Skatīts 2025. gadā.</ref> Ina Magone konkursā piedalījās ar devīzi ''Beauty with a Purpose'' un uz Honkongu devās ar [[Latvijas PSR]] karogu.<ref>[https://laikraksts.com/raksti/rakstsFoto.php?kuraFoto=28812&KursRaksts=13971 Ina Magone ar Padomju Latvijas karogu Miss World 1989] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260214233532/https://www.laikraksts.com/raksti/rakstsFoto.php?kuraFoto=28812&KursRaksts=13971 |date={{dat|2026|02|14||bez}} }}. Laikraksts „Latvietis", Nr. 881, 2026. gada februāris.</ref> == Sabiedriskā un profesionālā darbība (1989–1991) == Pēc uzvaras konkursā Ina Magone pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]] un piedalījās reprezentācijas un sabiedrisko attiecību pasākumos Latvijā un ārvalstīs: [[Igaunija]] (Tallina), [[Krievija]] (Maskava), [[Somija]], [[Apvienotā Karaliste]] (Londona), Honkonga, Taivāna, [[Gruzija]], [[Polija]], [[Austrija]], [[Itālija]], [[Dānija]]. 1989. gada jūlijā piedalījās 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresā [[Haiko]] muižā ([[Somija|Somijā]]), kurā negaidīti piedalījās arī vairāk nekā 157 delegāti no Latvijas. Kongresa noslēgumā tika pieņemts memorands ar prasību atzīt Hitlera–Staļina paktu par nelikumīgu. 1990.–1991. gadā darbojās kā aģentūras ''Mis Latvija'' direktore kopā ar Bruno Birmani un Vladi Goldbergu. 1990. gada 12. maijā titulu ''Mis Latvija'' ieguva Velga Bražņevica, bet 1991. gadā — Inese Šlesere. == Karjera == === Modele un māksliniece === Pēc dalības skaistumkonkursos Ina Magone veidoja starptautisku karjeru kā [[fotomodele]], strādājot [[Eiropa|Eiropā]] (tostarp [[Madride|Madridē]]) un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ([[Lasvegasa|Lasvegasā]]). Paralēli viņa pievērsās vizuālajai mākslai un glezniecībai. Viņa darbojās arī kā radošā direktore modes jomā un kopā ar Džovanni Stefanelu (modeļu nama [[Stefanel]] dibinātāja meitu) izstrādāja projektu ''MusuMusu'' — galvassegu kolekciju, ko ražo sievietes [[Nepāla|Nepālā]] godīgas darba samaksas apstākļos. === Izstādes (izlase) === * 2005 — Veselības vadības institūts GmbH, [[Grāca]] * 2006 — Vernisāža „Meet at Interior for Romantics", [[Zalcburga]] * 2006 — „Lipizzbacher Kultur", Lipicbahas pils * 2007 — Galerija „Cēsu iela", [[Rīga]] * 2009 — Wine & Co, [[Grāca]] * 2010 — Galerija Steiner, [[Vīne]] * 2013 — Stift Pulgarn, [[Linca]] === Dalība mākslas plenēros === * 2016 — Jūrkalnes mākslas plenērs<ref>[https://www.ventspilnieks.lv/foto-video/video-jurkalne-aizvadits-jau-septitais-igo-rikotais-makslas-pleners/ „Video: Jūrkalnē aizvadīts jau septītais Igo rīkotais mākslas plenērs"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260519102305/https://www.ventspilnieks.lv/foto-video/video-jurkalne-aizvadits-jau-septitais-igo-rikotais-makslas-pleners/ |date={{dat|2026|05|19||bez}} }}. Ventspilnieks.lv.</ref> == Uzņēmējdarbība == S.IN GmbH ir [[Austrija|Austrijā]] reģistrēts uzņēmums, kas darbojas pasākumu organizēšanas, mārketinga konsultāciju un nekustamā īpašuma jomā. Uzņēmums apsaimnieko ''Schitterhof CAMPING WEISS'' [[Špīlberga|Špīlbergā]] ([[Štīrija|Štīrijā]]) — pasākumu kempingu [[Red Bull Ring|Red Bull Ringa]] sacensību laikā [[Formulas 1]] posmu norisē. == Personīgā dzīve == Pirmajā laulībā ar Ivaru Šenbergu 1992. gada 20. maijā piedzima dēls Gvido Šenbergs. Otrajā laulībā ar Ekkehadu Šiteru viņa pieņēma uzvārdu Šitere. == Ārējās saites == * [https://www.schitter.cc Ina & Ekkehards Šitere — personīgā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260409072259/https://www.schitter.cc/ |date={{dat|2026|04|09||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šitere, Ina}} [[Kategorija:Latviešu modeles]] [[Kategorija:Latviešu uzņēmējas]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes]] [[Kategorija:Liepājas cilvēki]] jg0lbu1q1t5dt11s07k5mw3vix4fhcf 0 635154 4547804 4492770 2026-11-10T14:19:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547804 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Iedvesmojoties no [[Indriķa hronika]]s (laika posms no 1180. gada līdz 1227. gadam) un [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākās atskaņu hronikas]], viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures"<ref>Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands nebst erklärendem Text, Lieferungen 1-2, Dorpatː Verlag C. A. Kluge, 1839. 1842.</ref> no sākotnēji iecerētā 50 attēlu albuma iznāca vienīɡi divi sējumi 1839. un 1842. ɡadā, kas saturēja desmit attēlus katrs ar skaidrojošo tekstu parf notikumiem starp 1156. un 1291. ɡadu. # Erste Landung der Bremer Kaufleute in der Düna. Anno 1156 (pirmajā sējumā, 1839) # Erste Heidentaufe in der Kirche zu Uexküll bei Riga. Anno 1186 (pirmajā sējumā, 1839) # Der Mönch Theoderich in Gefahr den Götzen geopfert zu werden. Anno 1192 (pirmajā sējumā, 1839) # Tod des Bischofs Berthold in der ersten Schlacht gegen die Liven. Anno 1198 (pirmajā sējumā, 1839) # Bischof Albert legt den Grundstein zur Stadt Riga. Anno 1201 (pirmajā sējumā, 1839) # Gefecht mit den Seeräubern der Insel Ösel. Anno 1203 (pirmajā sējumā, 1839) # Kaupo der Live wird Papst Innozenz III. vorgestellt. Anno 1203 (pirmajā sējumā, 1839) # Conrad von Meyendorff schlägt mit Hilfe der Semgallen die raubbeladenen Litauer. Anno 1205 (pirmajā sējumā, 1839) # Biblisches Schauspiel in Riga. Anno 1206 (pirmajā sējumā, 1839) # Wie der Sturm der Esten auf die lettische Burg Beverin zurückgeschlagen wird. Anno 1207 (pirmajā sējumā, 1839) # Vissewold, König von Gerzike, leistet Bischof Albert von Riga den Lehnseid. Anno 1209 (otrajā sējumā, 1842) # Die Abgesandten des Bischofs von Riga werden von den aufrührerischen Liven gefangengenommen. Anno 1212 (otrajā sējumā, 1842) # Der Sieg König Waldemars II. von Dänemark über die Esten bei Reval. Anno 1219 (otrajā sējumā, 1842) # Die Missionare fällen die heiligen Bäume der Esten. Anno 1220 (otrajā sējumā, 1842) # Die Belagerung und Erstürmung von Dorpat. Anno 1224 (otrajā sējumā, 1842) # Bischof Albert tauft die Bewohner von Ösel in Wolde. Anno 1227 (otrajā sējumā, 1842) # In Gegenwart Papst Gregors IX. nimmt Hermann von Salza zu Viterbo die Schwertbrüder in den Deutschen Orden auf. Anno 1237 (otrajā sējumā, 1842) # Alexander Newski siegt gegen den Deutschen Orden auf dem zugefrorenen Peipus. Anno 1244 (otrajā sējumā, 1842) # Johann von Tiesenhausen fällt mit der Ordensfahne in der unglücklichen Schlacht bei Ascheraden gegen die Litthauer. Anno 1279 (otrajā sējumā, 1842) # Sieg des Deutschen Ordens über die heidnischen Litauer am Fluss Schenen. 1291 (otrajā sējumā, 1842) === Attēli no pirmā sējuma (1156–1208) === <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|1) “Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|2) “Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|3) “Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|4) “Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|8) “[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|10) “Igauņu uzbrukuma latviešu [[Beverīna]]s pilij atvairīšana 1207. ɡadā” </gallery> === Attēli no otrā sējuma (1209–1291) === <gallery> Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|11) “Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|12) “Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|13) “Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie [[Rēvele]]s 1218. ɡadā” Igauņu Svētā koka nociršana 1220.JPG|14) “Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|15) “Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|16) “[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|17) Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] Ņevas Aleksandra uzvar Vācu ordeni uz aizsalušā Peipusa 1244.JPG|18) Ņevas Aleksandra uzvara pār Vācu ordeni uz aizsalušā Peipusa 1244. ɡadā TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|19) “Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” Baltazars Holte sakauj lietuviešus pie Skujenes upes 1291.JPG|20) Baltazars Holte sakauj lietuviešus pie Skujenes upes 1291. ɡadā </gallery> === Attēli no iecerētajiem sējumiem === <gallery> Kauja pret lietuviešiem ar Livonijas ordeņa karogu.JPG|“Vācu ordeņa brāļi sagūsta [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1360. ɡadā” Kauja pret lietuviešiem.JPG|“Heinrihs Vrēde izɡlābj ķēniņu Kārli IX [[Salaspils kauja]]s laikā 1605. gadā” </gallery> == Literatūra == [[attēls:Vilhelma Neimaņa grāmata par F.L. Maidelu 1897.jpeg|thumb|[[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] grāmata par F.L. Maidelu (1897)]] * WILHELM NEUMANN: [https://web.archive.org/web/20260710134031/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/4e766d07-74e6-4c63-b06a-365cc895a58f/content Friedrich Ludwig v. Maydell. Ein baltischer Maler], in: Rigasche Stadtblätter (1897), Nr. 32-35; * WILHELM NEUMANN: Baltische Maler und Bildhauer des XIX. Jahrhunderts. Biographische Skizzen mit den Bildnissen der Künstler und Reproductionen nach ihren Werken, Riga 1902, S. 39 ff.; * WILHELM NEUMANN: Lexikon baltischer Künstler, Riga 1908, S. 105 f. * WILHELM NEUMANN: Ein Künstlerlos, in: Aus alter Zeit. Kunst- und kulturgeschichtliche Miszel-len aus Livland, Estland und Kurland, Riga 1913, S. 109-126; * REIN LOODUS: Ludwig von Maydell raamatuillustraatorina, in: Tartu Riikliku Kunstimuuseumi almanahh 1 (1964), S. 63-74; * ANTS HEIN: Friedrich Ludwig von Maydell unter den Renovatoren der Revaler St.-Olai-Kirche 1828-1840, in: ANNE LÕUGAS (Hrsg.): Neli baltisaksa kunstnikku / Vier deutschbaltische Künstler. Carl Sigismund Walther, Friedrich Ludwig von Maydell, August Georg Wilhelm Pezold, Gustav Adolf Hippius, Tallinn 1994, S. 39-46; * EA JANSEN: Friedrich Ludwig von Maydells „Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostseeprovinzen Rußlands“, in: ANNE LÕUGAS (Hrsg.): Neli baltisaksa kunstnikku / Vier deutschbaltische Künstler. Carl Sigismund Walther, Friedrich Ludwig von Maydell, August Georg Wilhelm Pezold, Gustav Adolf Hippius, Tallinn 1994, S. 29-38, hier S. 36. * LINDA KALJUNDI, TIINA-MALL KREEM (Hrsg.): Friedrich Ludwig von Maydelli pildid Baltimaade ajaloost / Friedrich Ludwig von Maydells baltische Geschichte in Bildern / Friedrich Ludwig von Maydell’s Baltic History in Images, Tallinn 2013; * TIINA-MALL KREEM (Hrsg.): Kunstnik ja Kleio. Ajalugu ja kunst 19. sajandil / The Artist and Cleio. History and Art in the 19th Century / Der Künstler und Klio. Ge-schichte und Kunst im 19. Jahrhundert, Tallinn 2015. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] h87r14eylg9rjolkkwp0c71hnlljrxp 0 635915 4547779 4532957 2026-11-10T13:21:06Z ~2026-59613-12 153117 /* */ 4547779 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = huja | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Galveno varoni atveido aktieris [[Kārlis Arnolds Avots]]. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī, un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]] [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Uļa * [[Čulpana Hamatova]] — Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]] — Larions * [[Arturs Krūzkops]] — Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]] — Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]] — Pāvels * [[Alise Dzene]] — Maija * [[Madara Viļčuka]] — Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] k47qzw9nd9lmn4avdr2ac7jpew7i24i 4547795 4547779 2026-11-10T13:50:41Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59613-12|~2026-59613-12]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-53932-11 4532957 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Uļa | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Galveno varoni atveido aktieris [[Kārlis Arnolds Avots]]. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī, un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]] [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Uļa * [[Čulpana Hamatova]] — Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]] — Larions * [[Arturs Krūzkops]] — Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]] — Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]] — Pāvels * [[Alise Dzene]] — Maija * [[Madara Viļčuka]] — Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] 786qw3jhog1d62m4rvdewn11nrvf33v 4547797 4547795 2026-11-10T13:52:48Z Meistars Joda 781 rv 4547797 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Uļa | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Galveno varoni atveido aktieris [[Kārlis Arnolds Avots]]. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī, un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]] [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]]&nbsp;— Uļa * [[Čulpana Hamatova]]&nbsp;— Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]]&nbsp;— Lairons * [[Arturs Krūzkops]]&nbsp;— Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]]&nbsp;— Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]]&nbsp;— Pāvels * [[Alise Dzene]]&nbsp;— Maija * [[Madara Viļčuka]]&nbsp;— Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] pk2rnkuv2otjrz2g79y1ay5g9of2nwk 4547799 4547797 2026-11-10T13:54:39Z Meistars Joda 781 4547799 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Uļa | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Galveno varoni atveido aktieris [[Kārlis Arnolds Avots]]. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī, un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]] [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]]&nbsp;— Uļa * [[Čulpana Hamatova]]&nbsp;— Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]]&nbsp;— Larions * [[Arturs Krūzkops]]&nbsp;— Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]]&nbsp;— Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]]&nbsp;— Pāvels * [[Alise Dzene]]&nbsp;— Maija * [[Madara Viļčuka]]&nbsp;— Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] are9lxm011hlayv1f7rt0k5n4pjj59z 0 638093 4547973 4528012 2026-11-10T20:31:02Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Dāvids (personvārds)]] uz [[Dāvids (priekšvārds)]]: precīzāk..... 4528012 wikitext text/x-wiki '''Dāvids''' ir populārs vīriešu personvārds, kas cēlies no [[Senebreju valoda|senebreju]] vārda ''Dāwīḏ'' (דָּוִד), kura nozīme parasti tiek skaidrota kā "mīļotais" vai "iemīļotais". Vārds ir plaši izplatīts dažādās pasaules valstīs un saistīts ar [[Bībele|Bībelē]] aprakstīto [[Dāvids|Izraēlas ķēniņu Dāvidu]]. Latviešu [[kalendārs|kalendārā]] Dāvida vārdadiena ir [[29. decembris|29. decembrī]]. Cilvēki ar šo personvārdu: * [[Dāvids Sīmansons]] * [[Dāvids Geta]] * [[Dāvids (ķēniņš)]] * [[Dāvids Hilhens]] * [[Dāvids Bronšteins]] == Skatīt arī == * [[Latviešu vārdi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dāvids}} [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] npmcb5slg7p2c28q54o44kc5gjb7qdm 4547980 4547973 2026-11-10T20:33:53Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4547980 wikitext text/x-wiki '''Dāvids''' ir populārs vīriešu [[priekšvārds]], kas cēlies no [[Senebreju valoda|senebreju]] vārda ''Dāwīḏ'' (דָּוִד), kura nozīme parasti tiek skaidrota kā "mīļotais" vai "iemīļotais". Vārds ir plaši izplatīts dažādās pasaules valstīs un saistīts ar [[Bībele|Bībelē]] aprakstīto [[Dāvids (ķēniņš)|Izraēlas ķēniņu Dāvidu]]. Latviešu [[kalendārs|kalendārā]] Dāvida vārdadiena ir [[29. decembris|29. decembrī]]. Cilvēki ar šo personvārdu: * [[Dāvids Sīmansons]] * [[Dāvids Geta]] * [[Dāvids (ķēniņš)]] * [[Dāvids Hilhens]] * [[Dāvids Bronšteins]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] ko2nin34vwzsogc5wjt76twpa535stt 4547981 4547980 2026-11-10T20:35:17Z Baisulis 11523 + cita nozīme..... 4547981 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|priekšvārdu|Dāvids|Dāvids}} '''Dāvids''' ir populārs vīriešu [[priekšvārds]], kas cēlies no [[Senebreju valoda|senebreju]] vārda ''Dāwīḏ'' (דָּוִד), kura nozīme parasti tiek skaidrota kā "mīļotais" vai "iemīļotais". Vārds ir plaši izplatīts dažādās pasaules valstīs un saistīts ar [[Bībele|Bībelē]] aprakstīto [[Dāvids (ķēniņš)|Izraēlas ķēniņu Dāvidu]]. Latviešu [[kalendārs|kalendārā]] Dāvida vārdadiena ir [[29. decembris|29. decembrī]]. Cilvēki ar šo personvārdu: * [[Dāvids Sīmansons]] * [[Dāvids Geta]] * [[Dāvids (ķēniņš)]] * [[Dāvids Hilhens]] * [[Dāvids Bronšteins]] [[Kategorija:Vīriešu vārdi]] 2nynk6x6wlfgng5dstxwx040ig0d4dy 0 638891 4547798 4517375 2026-11-10T13:54:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547798 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Frančesko Farjoli | image = Francesco Farioli 2025.jpg | caption = Frančesko Farjoli 2025. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|10}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Barga}} | height = | currentclub = {{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 2021 | managerclubs1 = {{flaga|TUR}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]] | manageryears2 = 2021—2023 | managerclubs2 = {{flaga|TUR}} [[Alanyaspor]] | manageryears3 = 2023—2024 | managerclubs3 = {{flaga|FRA}} [[OGC Nice|Nice]] | manageryears5 = 2024—2025 | managerclubs5 = {{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] | manageryears6 = 2025—pašlaik | managerclubs6 = {{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] }} '''Frančesko Farjoli''' ({{val|it|Francesco Farioli}}; dzimis {{dat|1989|4|10}}) ir itāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]]. Kopš 2025. gada ir [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles ''Primeira Liga'']] kluba ''[[FC Porto|Porto]]'' galvenais treneris. == Karjera == F. Farjoli studēja filozofiju un vēlāk sporta zinātni [[Florences Universitāte|Florences Universitātē]]. Savu trenera karjeru viņš sāka Itālijas futbola klubā ''Margine Coperta'', kur viņš bija vārtsargu treneris no 2009. līdz 2011. gadam. Pēc tam viņš strādāja par vārtsargu treneri ''Fortis Juventus'' un ''[[Lucchese 1905|Lucchese]]'' komandās Itālijas C sērijā. Vēlāk Farjoli pievienojās ''Aspire'' akadēmijai [[Katara|Katarā]] kā Kataras U-16 izlases vārtsargu treneris. Viņš atgriezās Itālijā, lai 2017.—2018. gada sezonā strādātu par vārtsargu treneri ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' komandā [[Roberto De Dzerbi]] vadībā. Pēc tam viņš sekoja De Dzerbi uz ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'', kur no 2018. līdz 2020. gadam turpināja strādāt par vārtsargu treneri. Farjoli pirmā pieredze trenera asistenta darbā bija [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] klubā ''[[Alanyaspor]]'' 2020.—2021. gada sezonā Čagdaša Atana vadībā. 2021. gada 21. martā viņš tika iecelts par cita Turcijas Superlīgas kluba ''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theanalyst.com/articles/francesco-fariolis-revolution-at-fatih-karagumruk |title=Francesco Farioli’s Revolution at Fatih Karagümrük|language=en |date={{dat|2021|10|15|N|bez}} |website=theanalyst.com |accessdate={{dat|2026|9|4||bez}}}}</ref> Jau tā paša gada 31. decembrī viņš atgriezās ''Alanyaspor'', lai kļūtu par galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.alanyaspor.org.tr/Haber/francesco-farioli-aytemiz-alanyasporumuzda-31122021 |title=Francesco Farioli Aytemiz Alanyaspor'umuzda |language=tr |date={{dat|2021|12|31|N|bez}} |website=alanyaspor.org.tr |accessdate={{dat|2026|9|4||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211231103053/https://www.alanyaspor.org.tr/Haber/francesco-farioli-aytemiz-alanyasporumuzda-31122021}}</ref> {{dat|2023|2|27||bez}} viņš atstāja klubu pēc paša vēlēšanās. 2023. gada jūnijā viņš parakstīja līgumu uz diviem gadiem ar [[Francija]]s klubu ''[[OGC Nice|Nice]]'' un kļuva par tā galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogcnice.com/fr/article/124884/francesco-farioli-nouvel-entraineur-de-logc-nice.html |title=Francesco Farioli nouvel entraîneur de l’OGC Nice|language=fr |date={{dat|2023|6|30|N|bez}} |website=ogcnice.com|accessdate={{dat|2026|9|4||bez}}}}</ref> [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] ''Nice'' viņa vadībā ieguva 5. vietu ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un kvalificējās [[UEFA Eiropas līga]]i. 2024. gada maijā Farjoli tika iecelts par [[Nīderlande]]s kluba [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] galveno treneri, parakstot trīs gadu līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.ajax.nl/articles/francesco-farioli-new-ajax-head-coach |title=Francesco Farioli new Ajax head coach|language=en |date={{dat|2024|5|23|N|bez}} |website=ajax.nl|accessdate={{dat|2026|9|4||bez}}}}</ref> Lai gan ''Ajax'' piecas kārtas pirms ''[[Eredivisie]]'' sezonas beigām bija vadībā ar deviņiem punktiem, tā pazaudēja pārsvaru, viņus apsteidza ''[[PSV Eindhoven]]'', kas pēdējā dienā nodrošināja titulu. Sezonas beigās pēc abpusējas vienošanās Farjoli amatu atstāja. 2025. gada jūlijā viņš kļuva par ''[[FC Porto]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/porto-appoint-farioli-head-coach-2025-07-06/|title=Porto appoint Farioli as head coach|language=en |date={{dat|2025|7|6|N|bez}} |website=reuters.com|accessdate={{dat|2026|9|4||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā viņš aizveda komandu līdz Portugāles čempionu titulam, bet pats tika atzīts par sezonas labāko treneri līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ligaportugal.pt/news/27917/francesco-farioli-named-the-haier-manager-of-the-season|title=Francesco Farioli named the Haier Manager of the Season|language=en |date={{dat|2026|5|16|N|bez}} |website=ligaportugal.pt|accessdate={{dat|2026|9|4||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Porto'' * ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'': 2025—26 * Portugāles Superkauss: 2026 ;Individuālie * ''Primeira Liga'' sezonas labākais treneris: 2025—26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Farjoli, Frančesko}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] 1insmi8mbj2isk6r1g7tvjnl68ewyca 0 640780 4547740 4530252 2026-11-10T12:01:29Z Biafra 13794 4547740 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 290px | attēls = Amazinyomakhulu mallinsonia (holotips).jpg | att_nosaukums = ''Amazinyomakhulu mallinsonia'' (holotips) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | kārta = Onychodontiformes | kārta_lv = Onihodveidīgās | dzimta = Onychodontidae | dzimta_lv = Onihodontīdas | ģints = Amazinyomakhulu | binomial = <small>Gess & Ahlberg, 2026</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''''Amazinyomakhulu''''' ir [[Onihodveidīgās|onihodveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]]. Ģinti 2026. gadā izveidoja Dienvidāfrikas paleontologs Roberts Gess un zviedru paleontologs Pērs Albergs, aprakstot jauno sugu ''Amazinyomakhulu mallinsonia'' no Vaterlo fermas [[Lagerštets|lageršteta]] augšdevona nogulumiem ([[famenas stāvs]]) pie [[Makandu]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Nosaukums veidots no [[Isiķhosa]]s valodas, kas nozīmē "lielie zobi", norādot uz liela izmēra augšžokļa zobiem. Ģinti pārstāv vienīgā ''Amazinyomakhulu mallinsonia'' suga, kas nosaukta Klaida Malinsona vārdā, kurš finansēja pētījumu projektu. == Apraksts == Ģints apraksts pagaidām balstās uz vienīgo [[Augšžokļa kauls|augšžokļa kaulu]] (''maxilla'') ([[Holotips|holotipu]]). Līdzīgi citiem onihodveidīgajiem, augšzokļa kaulam ir cirvjveida forma, bet uz tā dorsālās malas atrodas atsevišķi apgabali kontaktam ar [[Zvīņkauls|zvīņkaulu]] un [[Preoperkulārais kauls|preoperkulāro kaulu]], turklāt kaulam nav nekādu [[Kvadrātjugālais kauls|kvadrātjugālā kaula]] pazīmju. Līdzīgi kā [[Strūniji|strūniju]] un [[Onihodi|onihodu]] ģints pārstāvjiem, augšžokļa kaula ventrālajai malai ir S-veida profils — izliekts priekšdaļā un ieliekts aizmugurējā daļā. Unikāla īpatnība, kas šo paraugu tuvina strūnijiem, ir kaula ļoti tievais priekšējais izaugums un augstā aizmugurējā plātne. Taču no strūnijiem to atšķir tas, ka pāreju starp priekšējo un aizmugurējo daļu raksturo daudz straujāks profila pacēlums un lielāks augstums, veidojot skaidri izteiktu pakāpienu. Turklāt, dorsālā pārklājuma apgabals ar zvīņkaulu ir būtiski garāks par preoperkulārā kaula pārklājuma apgabalu. [[Zobi]] ir lieli, bet to skaits ir būtiski mazāks, nekā citiem zināmajiem onihodveidīgajiem. Zobu pozīciju skaits nepārsniedz 19. Augšžokļa kaula virsma ir klāta ar daudzskaitlīgiem bultveidīgiem pauguriņiem, kas orientēti posterodorsālā virzienā.<ref>Gess, Robert W.; Ahlberg, Per E. (2026-01-07). "''High paleolatitude onychodont and rhizodont remains from the upper Famennian (Upper Devonian) Waterloo Farm lagerstätte of South Africa''". Journal of Vertebrate Paleontology.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Daivspurzivis]] q0xf5w23c68l5lre9cet989rh2n7emi 0 640977 4548020 4546430 2026-11-10T22:58:30Z ~2026-59584-08 153139 /* */ 4548020 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | name = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši | logo = | leader = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]] | colorcode = #6767ad | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | foundation = {{dat|2025}} | ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] | position = | international = | national = | european = ''nav'' | europarl = | colours = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] | merged = [[Suverēnā vara]]<br />[[Apvienība Jaunlatvieši]]<br />[[Latvijas Krievu savienība]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#6767ad}} | website = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | membership_year = 2026 | membership = 2318{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši'''<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=IT |first1=LURSOFT |title=SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, 40008361364 - par uzņēmumu |url=https://company.lursoft.lv/lv/suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi/40008361364 |website=Lursoft IT |publisher=Lursoft IT |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|10|10||bez}}}}</ref> ir 2025. gadā izveidojusies politisko partiju apvienība, ko veido partijas "[[Suverēnā vara]]", "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" un [[Latvijas Krievu savienība]]. Tās valdē darbojas partijas "Suverēnā vara" priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas "Apvienība Jaunlatvieši" valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partiju apvienība iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm. == Vēsture == Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> Vidzemē saraksta līdere bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,71% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 11,71 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | rowspan="7" | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]] | 18,51 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]] | 5,83 | {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]] | 5,64 | {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]] | 16,11 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]] | 11,24 | {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] rmuqctn3mg3zk757bzk6q9hc51svaon 4548161 4548020 2026-11-11T09:43:51Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-59584-08|~2026-59584-08]] ([[User talk:~2026-59584-08|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4548020 4548161 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | name = Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši | logo = | leader = [[Jūlija Stepaņenko]], [[Rūdolfs Brēmanis]] | colorcode = #6767ad | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | foundation = {{dat|2025}} | ideology = * [[konservatīvisms]] * [[populisms]] * [[eiroskepticisms]] | position = | international = | national = | european = ''nav'' | europarl = | colours = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] {{krāsa|#c71414}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] | merged = [[Suverēnā vara]]<br />[[Apvienība Jaunlatvieši]]<br />[[Latvijas Krievu savienība]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | website = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | membership_year = 2026 | membership = 2318{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši'''<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=IT |first1=LURSOFT |title=SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, 40008361364 - par uzņēmumu |url=https://company.lursoft.lv/lv/suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi/40008361364 |website=Lursoft IT |publisher=Lursoft IT |accessdate={{dat|2026|10|10||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|10|10||bez}}}}</ref> ir 2025. gadā izveidojusies politisko partiju apvienība, ko veido partijas "[[Suverēnā vara]]", "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" un [[Latvijas Krievu savienība]]. Tās valdē darbojas partijas "Suverēnā vara" priekšsēdētāja [[Jūlija Stepaņenko]] un partijas "Apvienība Jaunlatvieši" valdes locekļi [[Rūdolfs Brēmanis]], [[Edgars Dārznieks]] un [[Artūrs Klēbahs]]. Partiju apvienība iestājas par Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], [[konservatīvisms|konservatīvismu]] un [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] interesēm. == Vēsture == Partiju apvienība izveidojās pirms [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]]. Partiju apvienība savus sarakstus iesniedza visās 42 pašvaldībās. Apvienība ieguva pārstāvniecību septiņās pašvaldībās, tai skaitā [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur ieguva 8 mandātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.03.2025-partijas-suverena-vara-un-apvieniba-jaunlatviesi-apvienosies-pasvaldibu-velesanas.a590206/|title=Partijas «Suverēnā vara» un «Apvienība jaunlatvieši» apvienosies pašvaldību vēlēšanās|website=lsm.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> Arī [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] partijas iesniedza kopīgu sarakstu. Par partijas premjerministra kandidāti tika izvirzīta [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija arī Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta līdere.<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> Vidzemē saraksta līdere bija [[Karina Sprūde]], Latgalē — [[Vjačeslavs Stepaņenko]], Kurzemē — [[Edgars Dārznieks]] un Zemgalē — [[Andrejs Pagors]]. Partiju apvienība vēlēšanās ieguva 11,71% vēlētāju atbalstu un 15 vietas [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cvk.lv/saeima-2026-rezultati|title=15. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=cvk.lv|access-date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 11,71 | {{Infobox political party/seats|15|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | rowspan="7" | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas]] | 18,51 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas]] | 5,83 | {{Infobox political party/seats|1|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas]] | 5,64 | {{Infobox political party/seats|1|19|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas]] | 16,11 | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#6767ad}} | |- | [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas]] | 11,24 | {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#6767ad}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] tar4qbvingugk7darfe088c55lqwbg6 0 641405 4547959 4547613 2026-11-10T20:16:55Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4547959 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Kristīne Prauliņa | Attēls = | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas gads un vecums|1992||}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[soulmūzika]], [[džezs]], [[gospelis]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Soulful Crew Records]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|''[[The Soulful Crew]]''|[[Latvijas Radio bigbends]]|[[Raimonds Pauls]]|''[[Very Cool People]]''}} | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Kristīne Prauliņa''' (dzimusi {{dat|1992}} [[Rīga|Rīgā]], Latvijā) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]] un mūzikas autore. Viņa galvenokārt izpilda [[Džezs|džeza]], [[Soulmūzika|soula]] un [[Gospelis|gospeļa]] kora mūziku. Plašāku atpazīstamību Kristīne ieguva pēc izdotā albuma ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] “Melns Ar Baltu”, kā arī uzstājoties koncertos kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un uzvarot starptautiskā festivāla konkursā ''Riga Jazz Stage''. == Biogrāfija un muzikālā darbība == Kristīne Prauliņa savu mūzikas karjeru aizsāka 2003. gadā Rīgas Gospelkorī, kur apguva blūza, gospeļa un soulmūzikas pamattehnikas. 2013. gadā ''Ghetto Games'' rīkotajā “Ghetto faktors” Kristīne uzvarēja 1. sezonā (vēlāk šajā konkursā darbojās kā vokālā mentore) un ieguva ''Grand Prix'' balvu starptautiskā džeza vokālistu konkursā ''Riga Jazz Stage''. Neilgi pēc tam Kristīne sāka sadarbību ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] un [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], kura divos albumos piedalījusies kā dziedātāja.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gammabalva.lv/musician/kristine-praulina|title=GAMMA|website=GAMMA|access-date=2026-10-12}}</ref> Kā soliste Kristīne ir aktīvi koncertējusi gan Latvijā, gan ārzemēs ar Latvijas Radio Bigbendu (tai skaitā Ņujorkā, Vašingtonā, Briselē, u.c.), Raimondu Paulu, Māra Briežkalna kvintetu, fanka grupu ''[[Very Cool People]]'', orģinālmūzikas sastāvu ''Alaska Dreamers'', savu džeza kvintetu ''The Soulful Crew'' un citiem mūzikas sastāviem.<ref name=":1" /> 2014. gadā Kristīne sadarbībā ar Raimondu Paulu izdeva savu pirmo albumu “Melns Ar Baltu”, kurā ir piedalījusies arī ''[[Sinfonietta Rīga]]'' stīgu grupa. Turpinot sadarbību ar Maestro Raimondu Paulu, 2018. gadā Kristīne izldeva albumu “Kontrasti”, kur dzirdams ir arī Latvijas Radio Bigbends.<ref name=":1" /> 2017. gadā dibināts ''Kristine Praulina & The Soulful Crew''. 2018. gada vasarā ierakstīts un jau oktobrī izdots grupas pirmais mini albums ''A Warmer October''. 2019. gada martā grupa izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Kopā”, kuram tapa arī videoklips. 2020. gada aprīlī izdota grupas dziesma ''Mountains'' ar videoklipu par ieraksta procesu, kas veidots sadarbībā ar Rīgas Gospelkori. 2023. gadā izdots ''Kristine Praulina & The Soulful Crew'' albums ''Textures'', kurš guva pašmāju mūzikas kritiķu atzinību. 2024. gadā izdoti singli “Jā, bet!” un “Tev Piestāv”. 2025. gadā izdots topošā albuma singls “Soulrietā”.<ref name=":1" /> 2026. gadā Kristīne vada Rīgas Gospelkori, kas ir divkārtējs ''World Choir'' konkursa zelta medaļas uzvarētājs un aktīvi strādā ar savu grupu ''The Soulful Crew'' un piedalās Latvijas Radio bigbenda koncerttūrēs. Paralēli darbojas kā solo māksliniece.<ref name=":1" /> == Mūzikas stils == Kristīnes Prauliņas mūzika seko džeza, soula un gospeļa žanram. Dažās dziesmās ir jūtama arī [[Ritmblūzs|R&B]] ietekme. Kristīnes orģinālmūzikā skartas mīlestības un dzīves jēgas tēmas, kā arī atbilžu meklēšana jautājumos kā cilvēka identitāte, pašapziņa un sava vieta pasaulē.{{Nepieciešama atsauce}} == Balvas == * ''Riga Jazz Stage 2014 Grand Prix'' uzvarētāja, starptautiskajā džeza vokālistu konkursā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmma.lv/kristine-praulina|title=Kristīne Prauliņa - Izpildītāji|website=Latvijas Mūzikas menedžmenta aģentūra|access-date=2026-10-12|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911221302/http://www.lmma.lv/kristine-praulina}}</ref> * 1. sezonas “Ghetto faktors” uzvarētāja, ''Ghetto Games'' pasākumā.<ref name=":2" /> == Diskogrāfija == === Solokarjera === ==== Albumi ==== * ''Textures'' (2023) — kā ''Kristine Praulina and The Soulful Crew'' * ''A Warmer October'' (2018) * ''Snowman's Express'' (2018) kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un ''[[Very Cool People]]'' * “Kontrasti” (2018) kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] un [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] * “Melns Ar Baltu” (2014) kopā ar Raimondu Paulu un Sinfonettas Rīgas stīgu grupu * “Koncertprogramma Pa Apli” ''Live'' (2020) ''Very Cool People'' & [[ansis]] & [[Edavārdi]] ==== Singli ==== * “Soulrietā” (2025) * “Jā, bet!” (2024) * “Tev Piestāv” (2024) * ''Change of Perspective'' (2023) * “Ziemā” (2022) * ''Groove With Me'' (2020) * “Kopā” (2019) ==== Dziesmas kā galvenajai māksliniecei ==== * ''Keep me'' (2023) kopā ar Rīgas Gospelkori * ''The Little Drummer Boy'' (2020) kopā ar [[Ralfs Eilands|Ralfu Eilandu]] un ''[[Very Cool People]]'' * “Mazais Bundzinieks” (2020) kopā ar Ralfu Eilandu un ''Very Cool People'' * ''Mountains'' (2020) kopā ar Rīgas Gospelkori * ”Netīri Trauki” (2019) kopā ar [[Edavārdi]] * ''Come Along'' (2019) kopā ar ''Very Cool People'' * “Kamēr Latvijā būs” (2018) kopā ar [[Latvijas Radio bigbends|Latvijas Radio Bigbendu]] * ''We Should Dance'' (2018) kopā ar ''Very Cool People'' === Sadarbība ar citiem māksliniekiem === * “1979” (2023) [[Ozols (reperis)|Ozols]] (albums) * “Pazudušais dēls” (2023) Ozols (singls) * ”Īstas Acis” (2017) [[Edavārdi]] (albums) * ''Caution! Contains Words!'' (2019) ''[[Very Cool People]]'' (albums) * ”Labirints” (2019) ''Very Cool People'' (singls) * “Pa Apli” (2018) ''Very Cool People'' (singls) * ”1 000 000. Uvertīra” (2018) [[Arturs Skutelis]] un Tvērumi (singls) * ''Funkology'' (2015) ''Very Cool People'' (albums) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Prauliņa, Kristīne}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīga dzimušie]] ibq0yx6rh6msq9wacsowvibcyxul4va 0 641432 4548082 4543600 2026-11-11T04:36:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548082 wikitext text/x-wiki <!-- Tulkots un pielāgots no angļu Vikipēdijas raksta JID, versija https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=JID&oldid=1373225132 . Autori: oriģināla labojumu vēsture. Licence: CC BY-SA 4.0. Šo avotu norādi arī saglabāšanas kopsavilkumā. -->{| class="infobox" style="width:22em; float:right; clear:right; margin:0 0 1em 1em; border:1px solid #a2a9b1; background:#f8f9fa; font-size:90%;" ! colspan="2" style="text-align:center; font-size:140%; background:#e6e6fa;" |JID | colspan="2" style="text-align:center;" |[[Attēls:JID12345.webp|246x246px|JID]] JID |- ! scope="row" |Pilnais vārds |Destin Choice Route |- ! scope="row" |Dzimis |1989. gada 31. oktobrī |- ! scope="row" |Dzimšanas vieta |[[Atlanta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |- ! scope="row" |Nodarbošanās |Reperis, dziesmu autors |- ! scope="row" |Žanrs |[[Hiphops]] |- ! scope="row" |Darbības gadi |Kopš 2010. gada |- ! scope="row" |Ierakstu kompānijas |Dreamville, Interscope |- ! scope="row" |Apvienības |Spillage Village, Zoink Gang |- ! scope="row" |Tīmekļa vietne |[http://jidsv.com jidsv.com] |} '''JID''' (rakstīts arī '''J.I.D'''; īstajā vārdā ''Destin Choice Route'', dzimis 1989. gada 31. oktobrī) ir amerikāņu reperis.<ref name="avots1">[https://www.vibe.com/2017/03/dreamville-jid-interview-never-story-album-jcole-music/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots2">[https://web.archive.org/web/20220511171651/https://centralsauce.com/spillage-village Welcome to Spillage Village: Members, Origins, &#x26; Music]. Angļu valodā.</ref> Viņš dzimis un uzaudzis Atlantā. 2017. gadā viņš noslēdza līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville Records, kas darbojas Interscope Records paspārnē.<ref name="avots26">[https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records J. Cole Signs J.I.D. To Dreamville Records] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250808110919/https://hiphopdx.com/news/j-cole-signs-j-i-d-to-dreamville-records/ |date={{dat|2025|08|08||bez}} }}. Angļu valodā.</ref> 2010. gadā viņš kopā ar EarthGang izveidoja muzikālo apvienību Spillage Village. Vēlāk viņš kopā ar Smino, Buddy un Guapdad 4000 izveidoja hiphopa apvienību Zoink Gang.<ref name="avots3">[https://www.complex.com/music/2019/07/keanu-beats-australian-producer-dreamville-jcole-migos/ Interview: Keanu Beats is the Producer Reppin for Australia on Revenge Of The Dreamers III]. Angļu valodā.</ref> Kur mūzikas kritiķi atzinīgi vērtējuši viņa repa izpildījumu un vārdu spēles.<ref name="avots7">[https://hiphopdx.com/reviews/id.3329/title.review-j-i-d-s-dicaprio-2-serves-up-a-creative-cocktail-of-rapping Review: J.I.D.'s DiCaprio 2 Serves Up A Creative Cocktail Of Rapping]. Angļu valodā.</ref> JID ieguva atpazīstamību pēc vairāku patstāvīgi izdotu projektu, tostarp ''Route of All Evil'' (2012), ''Para Tu'' (2013) un ''DiCaprio'' (2015), izdošanas. Viņa debijas studijas albums ''The Never Story'' (2017), kurā iekļauts singls “Never”, saņēma pozitīvu kritiķu atzinību.<ref name="avots4">[http://2dopeboyz.com/2015/01/26/jid-dicaprio-spillage-village/ Spillage Village's J.I.D. Drops DiCaprio EP]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots5">[http://www.xxlmag.com/rap-music/new-music/2017/03/j-i-d-releases-the-never-story-project/ J.I.D Releases The Never Story Project]. Angļu valodā.</ref> Arī otrais albums ''DiCaprio 2'' (2018), kuram pirms relīzes izdošanas tika izdoti singli “151 Rum” un “Off Deez” kopā ar J. Cole tā popularizēšanai. 2021. gada singls “Enemy”, kas ierakstīts kopā ar Imagine Dragons un izmantots Netflix seriāla Arcane sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100.<ref name="avots48">[https://www.billboard.com/artist/imagine-dragons/ Imagine Dragons. Billboard]. Angļu valodā.</ref> Trešais un ceturtais albums - ''The Forever Story'' (2022) un ''God Does Like Ugly'' (2025) - ieguva pozitīvu kritiķu atzinību un debitēja Billboard 200 pirmajā piecpadsmitniekā. Pirmā albuma iekļautais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iekļuva singlu topa pirmajā četrdesmitniekā un otrais albums tika nominēts labākā repa albuma kategorijā 68. Grammy balvu pasniegšanā.<ref name="avots73">[https://www.nytimes.com/2026/02/01/arts/music/grammys-winners-list-2026.html Grammys 2026: Winners List]. Angļu valodā.</ref> == Bērnība un jaunība == JID piedzima 1989. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecāki ir Carl Louis Route Jr. un Kathy Jean Route.<ref name="avots8">[http://hamptonpirates.com/roster.aspx?rp_id=1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.</ref> Skatuves vārds JID radies no vecmāmiņas dotas iesaukas, kas saistīta ar viņa nemierīgo uzvedību; angļu valodā to raksturo vārds “jittery”.<ref name="avots10">[https://web.archive.org/web/20181001202246/https://www.hotnewhiphop.com/jid/profile/ J.I.D. HotNewHipHop]. Angļu valodā.</ref> Bērnībā viņš klausījās Sly and the Family Stone un Earth, Wind & Fire, bet vēlāk pievērsās 20. gadsimta 90. gadu Ņujorkas hiphopam, tostarp Jay-Z, Nas un Mobb Deep mūzikai. == Muzikālā karjera == <big>2010 - 2016 karjeras sākums</big> 2010. gada 18. maijā JID izdeva savu pirmo miksteipu ''Cakewalk''. Arī tā paša gada sākumā viņš kopā ar EarthGang, Hollywood JB un Jordxn Bryant bija izveidojis repa apvienību Spillage Village.<ref name="avots2" /> Otrais miksteips ''Cakewalk 2'' iznāca 2011. gada 29. jūnijā. Tam 2012. gada 25. jūnijā sekoja iepriekš minētais''Route of All Evil'', kurā piedalījās tolaik vēl mazpazīstamie EarthGang un Stillz. Laiku pirms viņš sāka saņemt uzaicinājumus uzstāties koncertos, JID finansēja savu muzikālo darbību, strādājot zvanu centros un piegādājot picas.<ref name="avots17">[https://web.archive.org/web/20180616003437/http://clashmusic.com/features/notes-from-the-road-jid-interviewed Notes From The Road: J.I.D Interviewed]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots18">[http://indy.livemixtapes.com/mixtapes/17683/jid_route_of_all_evil_lp.html J.I.D – Route Of All Evil LP]. Angļu valodā.</ref> 2013. gada 22. oktobrī iznāca miksteips ''Para Tu, bet to izņēma no interneta, jo, bijis ļoti jūtīgs pret savu mākslu, bet kad vēlāk fani to atrada un tas ieguva pozitīvas kritikas, To atkārtoti izdeva 2017. gada 29. decembrī.<ref name="avots19">[http://mauricegarland.com/2013/11/j-i-d-para-tu-album/ J.I.D. MauriceGarland]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots20">[http://www.allmusic.com/artist/jid-mn0003368290 J.I.D. AllMusic]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots21">[https://www.hotnewhiphop.com/75682-stream-jids-previously-unreleased-para-tu-mixtape-new-mixtape J.I.D. surprises fans with an official version of Para Tu]. Angļu valodā.</ref>'' 2014. gadā pēc Spillage Village pirmā projektu ''Bears Like This'' iznākšanas JID kopā ar EarthGang un Bas iesildīja Ab-Soul koncerttūrē - These Days Tour. 2015. gada 26. janvārī viņš izdeva savu pirmo minialbumu ''DiCaprio EP''.<ref name="avots22">[https://www.vice.com/en/article/jid-dicaprio-ep-premiere-interview/ J.I.D. Wants You to Think Differently About Atlanta Rap and His DiCaprio EP Might Help]. Angļu valodā.</ref> Tā paša gada 6. jūlijā Spillage Village izdeva otro miksteipu ''Bears Like This Too''.<ref name="avots23">[https://www.vice.com/en/article/spillage-village-bears-like-this-too-ep-premiere/ This New Spillage Village EP Is About to Trigger a Worldwide Weed Shortage]. Angļu valodā.</ref> 2016. gada 2. decembrī Spillage Village izdeva ''Bears Like This Too Much'', kurā piedalījās J. Cole un Bas, savukārt producentu vidū bija pazīstami vārdi kā - Mac Miller, Ducko Mcfli, Childish Major un J. Cole.<ref name="avots24">[http://www.thefader.com/2016/12/02/spillage-village-bears-like-this-too-much-ep Atlanta-Based Collective Spillage Village Releases Bears Like This Too Much EP]. Angļu valodā.</ref> <big>2017: The Never Story</big> 2017. gada 20. februārī tika paziņots, ka JID noslēdzis līgumu ar J. Cole ierakstu kompāniju Dreamville. Vispirms tika izdots singls “Never”, bet 10. martā iznāca pilnmetrāžas albums ''The Never Story''. Tajā piedalījās EarthGang, 6LACK un Mereba. Starp albuma producentiem bija J. Cole, Hollywood JB, Christo un Childish Major.<ref name="avots25">[http://hiphopdx.com/editorials/id.3666/title.who-is-j-i-d-5-things-to-know-about-j-coles-new-artist Who Is J.I.D? 5 Things To Know About J. Cole's New Artist]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots26" /> Vēlāk viņš izdeva videoklipus vēl trim albuma dziesmām: “D/vision”, “Hereditary” un “EdEddnEddy”. 2017. gadā JID iesildīja J. Cole veica koncerttūri - 4 Your Eyez Only Tour kura tika aizvadīta Ziemeļamerikas un Eiropas apgabalos.<ref name="avots27">[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-cole-4-your-eyez-only-tour-dates/ J. Cole Reveals 4 Your Eyez Only World Tour Dates]. Angļu valodā.</ref> 10. oktobrī viņš kopā ar Cozz, Kodie Shane un Ali Tomineek piedalījās kopīgā repa priekšnesumā jeb cypher BET Hip Hop Awards ceremonijā.<ref name="avots28">[https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek 2017 BET Hip Hop Awards Cypher: J.I.D, Cozz, Kodie Shane &#x26; Ali Tomineek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241203004639/https://hiphopdx.com/videos/id.26271/title.2017-bet-hip-hop-awards-cypher-j-i-d-cozz-kodie-shane-ali-tomineek |date={{dat|2024|12|03||bez}} }}. Angļu valodā.</ref> Novembrī JID un EarthGang devās kopīgā tūrē - Never Had Shit Tour, kurā bija viesmākslinieki kā - Lute, Chaz French un Mereba. Tūre iekļāva 15 koncertus Ziemeļamerikā un 2018. gadā turpinājās ar 19 koncertiem Eiropā.<ref name="avots29">[http://www.xxlmag.com/news/2018/03/j-i-d-earthgang-never-had-shit-euro-tour-dates/ J.I.D and EarthGang Share Never Had Sh!t Euro Tour Dates]. Angļu valodā.</ref> 13. decembrī iznāca Foster the People dziesmas “Pay the Man” remikss ar JID un Saba piedalīšanos.<ref name="avots30">[https://www.hotnewhiphop.com/76531-jid-and-saba-team-up-for-foster-the-peoples-pay-the-man-remix-new-song J.I.D. &#x26; Saba Team Up For Foster The People's Pay The Man Remix]. Angļu valodā.</ref> <big>2018 - 2020: DiCaprio2</big> 2018. gada jūnijā JID tika iekļauts žurnāla XXL jauno reperu izlasē Freshman Class un parādījās uz žurnāla vāka.<ref name="avots31">[http://www.xxlmag.com/news/2018/06/2018-xxl-freshman-cover/ XXL 2018 Freshman Class Revealed]. Angļu valodā.</ref> Jūlijā viņš piedalījās Denzel Curry dziesmā “Sirens” no albuma ''Ta13oo''. Tika paziņots arī par plānotu sadarbību kopā ar Mac Miller un Thundercat, taču pēc Mac Miller nāves sadarbību atcēla.<ref name="avots32">[http://www.xxlmag.com/news/2018/07/mac-miller-swimming-tour/ Mac Miller Shares the Swimming Tour Dates with Thundercat &#x26; J.I.D]. Angļu valodā.</ref> 18. septembrī iznāca otrā albuma pirmais singls “151 Rum”.<ref name="avots33">[https://www.youtube.com/watch?v=k_TbOH8iE4U J.I.D – 151 Rum]. Angļu valodā.</ref> 3. oktobrī JID izpildīja dziesmu “Working Out” platformas A COLORS SHOW ierakstā.<ref name="avots34">[https://www.hotnewhiphop.com/118996-jid-sets-the-jazz-bar-ablaze-on-working-out-new-song J.I.D Sets The Jazz Bar Ablaze On Working Out]. Angļu valodā.</ref> Savā dzimšanas dienā viņš paziņoja par otro albumu ''DiCaprio 2'' un tā izdošanas datumu - 2018. gada 26. novembri. Momentu pēc tā tika publiskots dziesmu saraksts.<ref name="avots35">[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-album-cover-release-date/ J.I.D Shares DiCaprio 2 Album Cover and Release Date]. Angļu valodā.</ref> 6. novembrī iznāca albuma otrais oficiālais singls “Off Deez” ar J. Cole.<ref name="avots36">[https://www.hotnewhiphop.com/132820-jid-and-j-coles-insane-collaboration-off-deez-drops-tomorrow-news J.I.D &#x26; J. Cole's Insane Collaboration Off Deez Drops Tomorrow]. Angļu valodā.</ref> Albumā piedalījās arī A$AP Ferg, 6LACK, Ella Mai, BJ the Chicago Kid, Method Man un Joey Bada$$. Tā producēšanu galvenokārt veica Christo, Hollywood JB, J. Cole un Elite.<ref name="avots37">[http://www.xxlmag.com/news/2018/11/j-i-d-dicaprio-2-tracklist-album-producer-credits/ J.I.D Drops DiCaprio 2 Album Tracklist and Production Credits]. Angļu valodā.</ref> ''DiCaprio 2'' iznāca 26. novembrī un saņēma pozitīvas recenzijas.<ref name="avots38">[https://www.thefader.com/2018/11/26/jid-dicaprio-2 J.I.D. shares DiCaprio 2]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots39">[https://www.stereogum.com/2023799/j-i-d-dicaprio-2-review/franchises/album-of-the-week/ Album Of The Week: J.I.D DiCaprio 2]. Angļu valodā.</ref> JID paziņoja par tūres Catch Me If You Can pirmo posmu, tas iekļāva 34 koncertus, sākot no 2019. gada janvāra.<ref name="avots40">[https://www.hotnewhiphop.com/138768-jid-announces-dates-for-catch-me-if-you-can-tour-news J.I.D Announces Dates For Catch Me If You Can Tour]. Angļu valodā.</ref> Iesildošie mākslinieki bija Reason, Hardo un Lou the Human. 2019. gadā JID piedalījās Dreamville kopīgajā albumā ''Revenge of the Dreamers III''.<ref name="avots43">[https://pitchfork.com/news/listen-to-j-coles-dreamvilles-new-album-ft-kendrick-lamar-vince-staples-and-more/ Listen to J. Cole's Dreamville's New Album Ft. Kendrick Lamar, Vince Staples, and More]. Angļu valodā.</ref> 2020. gadā kā Spillage Village dalībnieks viņš piedalījās singlos “End of Daze” un “Baptize” no apvienības ceturtā albuma ''Spilligion''.<ref name="avots44">[https://www.hotnewhiphop.com/276131-spillage-village-dropping-new-single-end-of-days-this-week-news Spillage Village Dropping New Single End Of Days This Week]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots45">[https://web.archive.org/web/20200915111954/https://www.hotnewhiphop.com/dreamville-announces-spillage-village-album-spilligion-drops-this-month-news.117478.html?_amp Dreamville Announces Spillage Village Album Spilligion Drops This Month]. Angļu valodā.</ref> <big>2021 - 2024: The Forever Story un sadarbība ar Metro Boomin</big> JID piedalījās Doja Cat dziesmā “Options” no viņas trešā albuma ''Planet Her'', kas tika nominēts Grammy balvai.<ref name="avots46">[https://www.vulture.com/2021/06/doja-cat-planet-her-tracklist-release-date.html Doja Cat Has Ariana Grande, the Weeknd, JID, and More Orbiting Planet Her]. Angļu valodā.</ref> Vēlāk viņš sadarbojās ar Imagine Dragons dziesmā “Enemy”.<ref name="avots47">[https://ourgenerationmusic.com/editorials/jid-the-forever-story/ Everything we know about JID's The Forever Story]. Angļu valodā.</ref> Tā sasniedza piekto vietu Billboard Hot 100<ref name="avots48" />.<ref name="avots49">[https://www.hotnewhiphop.com/413645-jid-earns-his-first-ever-top-10-hit-on-billboard-hot-100-news J.I.D. Earns His First-Ever Top 10 Hit On Billboard Hot 100]. Angļu valodā.</ref> 2021. gada laikā JID publicēja norādes par topošo trešo albumu ''The Forever Story''.<ref name="avots47" /> Albuma pirmais singls “Surround Sound”, kurā piedalās 21 Savage un Baby Tate, iznāca 2022. gada 14. janvārī.<ref name="avots50">[https://www.complex.com/music/jid-21-savage-baby-tate-surround-sound-video J.I.D Drops Video for Surround Sound f/ 21 Savage and Baby Tate]. Angļu valodā.</ref> 31. martā iznāca Dreamville miksteips ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'', kurā JID piedalījās dziesmās “Stick” un “Barry From Simpson”.<ref name="avots51">[https://www.thefader.com/2022/03/31/j-cole-dreamville-dj-drama-gangsta-grillz-mixtape J. Cole and Dreamville drop new mixtape with DJ Drama]. Angļu valodā.</ref> 9. augustā viņš izdeva albuma otro singlu “Dance Now” ar Kenny Mason sadarbību.<ref name="avots52">[https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art# JID Shares New Single Dance Now &#x26; The Forever Story Album Cover Art] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220818172748/https://hiphopdx.com/news/id.72412/title.jid-dance-now-the-forever-story-release-date-cover-art |date={{dat|2022|08|18||bez}} }}. Angļu valodā.</ref> ''The Forever Story'' iznāca 2022. gada 26. augustā. Tajā piedalījās Kenny Mason, EarthGang, 21 Savage, Baby Tate, Lil Durk, Ari Lennox, Yasiin Bey, Lil Wayne, Johntá Austin, Ravyn Lenae un Eryn Allen Kane.<ref name="avots53">[https://www.complex.com/music/jid-the-forever-story JID Drops New Album The Forever Story f/ Lil Durk, 21 Savage, Lil Wayne, and More]. Angļu valodā.</ref> 8. septembrī JID uzstājās NPR šovā - Tiny Desk Concert.<ref name="avots54">[https://www.npr.org/2022/09/08/1116915958/jid-tiny-desk-concert JID: Tiny Desk Concert. NPR]. Angļu valodā.</ref> 2023. gada 28. martā producents Metro Boomin publicēja Twitter fotogrāfiju no studijas kopā ar JID, ieraksta parakstā dodot mājienu par gaidāmu kopīgu mūziku.<ref name="avots55">[https://x.com/MetroBoomin/status/1640809655239692308?lang=en Metro Boomin ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.</ref> JID vēlāk atbildē Twitter apstiprināja kopalbuma tapšanu.<ref name="avots56">[https://x.com/JIDsv/status/1640814358329544707?s=20 J.I.D ieraksts, 2023. gada 28. marts]. Angļu valodā.</ref> Tas iesaukts par “JIDtro”, apvienojot abu mākslinieku vārdus.<ref name="avots57">[https://x.com/nfr_podcast/status/1644107198161666048?s=20 NFR Podcast ieraksts, 2023. gada 6. aprīlis]. Angļu valodā.</ref> Tikmēr JID kopā ar Offset piedalījās dziesmā “Danger (Spider)” no Metro Boomin veidotā filmas Spider-Man: Across the Spider-Verse skaņu celiņa. 2023. gada 1. septembrī JID izdeva savu trešo minialbumu ''Blakkboyz Present Half Doin Dope/Van Gogh'' ar Lil Yachty un BabyTron piedalīšanos.<ref name="avots58">[https://www.stereogum.com/2234934/lil-yachty-jid-half-doin-dope-feat-babytron-van-gogh/music/ Lil Yachty &#x26; JID Team Up As BlakkBoyz, Share New Songs Half Doin' Dope (Feat. BabyTron) &#x26; Van Gogh]. Angļu valodā.</ref> 13. oktobrī viņš kopā ar Conway the Machine piedalījās Westside Gunn dziesmā “Mamas PrimeTime” no albuma And Then You Pray for Me. 9. novembrī viņa izpildījums bija dzirdams videospēles Like a Dragon Gaiden: The Man Who Erased His Name ievadā. 2024. gada 12. jūlijā iznāca Eminem albums ''The Death of Slim Shady (Coup de Grâce)'', kura dziesmā “Fuel” piedalījās JID. 20. septembrī viņš arī piedalījās Katy Perry dziesmā “Artificial” no albuma 143. <big>Kopš 2025 gada: God Does Like Ugly</big> 2025. gada 18. aprīlī JID izdeva gaidāmā ceturtā studijas albuma ''God Does Like Ugly'' pirmo singlu “WRK”. Tas bija viņa pirmais solo komerciālais izdevums kopš 2022. gada albuma ''The Forever Story''. Vēlāk kopā ar albuma reklāmas video tika paziņots tā izdošanas datums - 8. augusts.<ref name="avots59">[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/j-i-d-new-album-god-does-like-ugly-release-date-1235966210/ J.I.D. Announces New Album God Does Like Ugly]. Angļu valodā.</ref> 4. jūlijā JID izdeva ''GDLU (Preluxe)'', par ko iepriekš bija paziņojis YouTube publicētā brīvrunu priekšnesumā.<ref name="avots60">[https://www.stereogum.com/2313990/jid-announces-new-mixtape-out-tomorrow-shares-beau-32-freestyle/music/ JID Announces New Mixtape Out Tomorrow, Shares Beau &#x26; 32 (Freestyle)]. Angļu valodā.</ref> Minialbumā piedalījās Eminem, Lil Yachty un 6LACK. Tas kalpoja kā ievads gaidāmajam albumam ''God Does Like Ugly'' un ietvēra četras dziesmas, kas sākotnēji bija paredzētas albumam, bet tā fināla versijā netika iekļautas.<ref name="avots61">[https://hypebeast.com/2025/7/jid-gdlu-preluxe-god-does-like-ugly-mixtape-album-release-info-lil-yachty-eminem-6lack JID Gears Up for God Does Like Ugly With GDLU (Preluxe)]. Angļu valodā.</ref> ''God Does Like Ugly'' iznāca 8. augustā Dreamville un Interscope paspārnē. Tajā piedalījās Westside Gunn, Clipse, Vince Staples, Ciara, EarthGang, Don Toliver, Ty Dolla Sign, 6LACK, Jessie Reyez, Baby Kia, Mereba un Pastor Troy.<ref name="avots63">[https://www.hotnewhiphop.com/935327-jid-god-does-like-ugly-tracklist-hip-hop-news JID Reveals The Tracklist For God Does Like Ugly With Some Twists]. Angļu valodā.</ref> Albums saņēma pozitīvas atsauksmes.<ref name="avots64">[https://www.metacritic.com/music/god-does-like-ugly/jid Critic Reviews for God Does Like Ugly. Metacritic]. Angļu valodā.</ref> Nākamajā dienā iznāca paplašināta Preluxe versija, kurā bija iekļautas arī visas ''GDLU (Preluxe)'' dziesmas. == Daiļrade == <big>Muzikālās ietekmes</big> JID pirmā saskare ar mūziku bija vecāku klasiskās fanka un soulmūzikas plašu kolekcija.<ref name="avots65">[http://www.xxlmag.com/news/2017/02/j-i-d-interview-the-break/ The Break Presents: J.I.D]. Angļu valodā.</ref> Kā nozīmīgākos iedvesmas avotus savai darbībai viņš nosaucis Lil Wayne, Sly and the Family Stone, D’Angelo, Wu-Tang Clan, Jay-Z, Earl Sweatshirt un Little Dragon.<ref name="avots66">[https://web.archive.org/web/20171204095302/http://www.rollingstone.com/music/features/jid-meet-the-j-cole-signed-rapper-from-east-atlanta-w480169 J.I.D.: Meet the J. Cole-Signed Rapper Against Happy Trappers]. Angļu valodā.</ref> Viņš arī ir paudis apbrīnu par Atlantas apvienībām OutKast un Goodie Mob, minot tās kā personīgus iedvesmas avotus.<ref name="avots67">[https://www.youtube.com/shorts/cKW_Z3CQrZs J.I.D on Outkast's Influence and Legacy. Rock and Roll Hall of Fame]. Angļu valodā.</ref><ref name="avots68">[https://www.hotnewhiphop.com/196970-jid-praises-battle-rappers-and-teases-goodie-mob-freestyles-with-nardwuar-news J.I.D. Praises Battle Rappers &#x26; Teases Goodie Mob Freestyles With Nardwuar]. Angļu valodā.</ref> Intervijās viņš atklājis, ka nāk no tā paša rajona, no kura ir viņa ilggadējais partneris Gucci Mane.<ref name="avots69">[https://www.billboard.com/music/rb-hip-hop/dreamville-jid-the-never-story-vibe-7718186/ Dreamville's J.I.D Has No Problem Going At J. Cole's Neck In The Name Of Rap]. Angļu valodā.</ref> == Diskogrāfija == <big>Studijas Albumi</big> * ''The Never Story'' (2017) * ''DiCaprio 2'' (2018) * ''The Forever Story'' (2022) * ''God Does Like Ugly'' (2025) <big>Kopīgie albumi un projekti</big> * ''Revenge of the Dreamers III'' - ar Dreamville (2019) * ''Spilligion'' - ar Spillage Village un EarthGang (2020) * ''D-Day: A Gangsta Grillz Mixtape'' - ar Dreamville (2022) == Koncerttūres == <big>Kā galvenajam māksliniekam</big> * Never Had Shit Tour - kopā ar EarthGang (2017–2018) * Catch Me If You Can Tour (2019) * Luv Is 4ever Tour - kopā ar Smino (2023) * Forever & A Day Tour (2023) * God Does Like World Tours (2025–2026) <big>Kā iesildošajam māksliniekam</big> * Elephant Eyes Tour - Omen (2015) * Too High to Riot Tour - Bas (2016) * I Told You Tour - Tory Lanez (2016) * 4 Your Eyez Only Tour - J. Cole (2017) * The Swimming Tour - Mac Miller (2018; atcelta) * Confessions of a Dangerous Mind Tour - Logic (2019) * American Dream Tour - 21 Savage (2024) == Balvas un nominācijas == {| class="wikitable sortable" !Gads !Balva !Kategorija !Darbs !Rezultāts |- |2020 |Grammy |Labākais repa izpildījums |“Down Bad” kopā ar J. Cole, Bas, EarthGang un Young Nudy |Nominācija <ref name="avots72">[https://www.grammy.com/grammys/artists/jid251829 Artist – J.I.D. Grammy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231207165053/https://www.grammy.com/ |date={{dat|2023|12|07||bez}} }}. Angļu valodā.</ref> |- |2020 |Grammy |Labākais repa albums |''Revenge of the Dreamers III'' |Nominācija <ref name="avots72" /> |- |2022 |Grammy |Gada albums |''Planet Her (Deluxe)'', kā viesmāksliniekam |Nominācija <ref name="avots72" /> |- |2022 |Berlin Music Video Awards |Labākais operatora darbs |“Surround Sound” |Nominācija |- |2023 |Berlin Music Video Awards |Labākais stāstījums |“Money” |Nominācija |- |2026 |Grammy |Labākais melodiskā repa izpildījums |“Wholeheartedly” kopā ar Ty Dolla Sign un 6LACK |Nominācija <ref name="avots73" /> |- |2026 |Grammy |Labākais repa albums |''God Does Like Ugly'' |Nominācija <ref name="avots73" /> |} == Atsauces == <references> <ref name="avots6">[https://www.hotnewhiphop.com/167791-jid-signs-worldwide-publishing-deal-ahead-of-dicaprio-2-release-news J.I.D Signs Worldwide Publishing Deal Ahead Of DiCaprio 2 Release]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots11">[https://www.youtube.com/watch?v=8RG9ylS5XLQ Dreamville's J.I.D Opens About His Childhood & Journey to Dreamville]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots12">[https://djbooth.net/features/2020-03-12-jid-interview-power-of-perseverance JID Is a Living Testament to the Power of Perseverance: Interview]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots13">[https://theithacan.org/life-culture/review-jid-returns-to-the-music-scene-with-a-great-story/ Review: JID returns to the music scene with a great story]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots14">[https://hamptonpirates.com/sports/football/roster/destin-route/1241 Destin Route – Football. Hampton University Athletics]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots15">[https://www.youtube.com/watch?v=Ufhmika13TM&t=79 J.I.D Explains How He Met J Cole and Got Signed]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots16">[https://centralsauce.com/jid-biography The Rise of J.I.D: From Never Had Shit to Rollie on the Wrist] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230301155959/https://centralsauce.com/jid-biography |date={{dat|2023|03|01||bez}} }}. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots41">[https://cornellsun.com/2019/02/10/video-stomping-fans-at-j-i-d-show-crack-ceiling-below-ithaca-college-venue-floor/ Stomping Fans at J.I.D Show Crack Ceiling Below Ithaca College Venue Floor]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots42">[https://www.hotnewhiphop.com/170024-jid-announces-new-string-of-catch-me-if-you-can-tour-dates-news J.I.D. Announces New String Of Catch Me If You Can Tour Dates]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots62">[https://www.hotnewhiphop.com/926052-jid-eminem-animals-pt-i-stream JID & Eminem Tear Up The Beat Like Animals On Their Latest Collaboration]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots70">[https://www.ajc.com/politics/politics-blog/warnock-ossoff-appeal-to-young-voters-at-hip-hop-focused-dekalb-rally/MS26WGIE2JA4DEHU2EIOP3C2ME/ Warnock, Ossoff appeal to young voters at hip-hop focused DeKalb rally]. Angļu valodā.</ref> <ref name="avots71">[https://www.rollingstone.com/music/music-album-reviews/jid-god-does-like-ugly-review-1235403955/ JID Is a New Father and Uneasy Messiah]. Angļu valodā.</ref> </references> == Ārējās saites == * [http://jidsv.com Oficiālā tīmekļa vietne] {{#ifeq:{{NAMESPACE}}||[[Kategorija:ASV reperi]]}} ko58znntycpthql6v00haf2sqg9dh38 0 641490 4547936 4535251 2026-11-10T19:37:25Z Biafra 13794 4547936 wikitext text/x-wiki '''Balsstiesību likums (1965)''' ({{val-en|Voting Rights Act of 1965}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] federālais [[likums]], kas tika pieņemts 1965. gada 6. augustā, lai novērstu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Diskriminācija|diskrimināciju]] vēlēšanās un nodrošinātu pilsoņu [[Balsstiesības|balsstiesību]] ievērošanu. Likumu parakstīja [[ASV prezidents]] [[Lindons Džonsons]], un tas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem ASV pilsonisko tiesību kustības sasniegumiem. Likuma galvenais mērķis bija īstenot [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija|ASV Konstitūcijas]] 15. labojumā noteikto aizliegumu ierobežot balsstiesības rases vai ādas krāsas dēļ. Tas īpaši ietekmēja [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] politiskās tiesības ASV dienvidu štatos, kur ilgstoši tika izmantoti dažādi administratīvi un juridiski šķēršļi viņu dalībai vēlēšanās.<ref name="Archives">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archives.gov/milestone-documents/voting-rights-act |title=Voting Rights Act (1965) |publisher=National Archives |language=en |access-date=2026-10-13}}</ref> == Vēsture == === Priekšvēsture === Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] beigām 1865. gadā ASV tika atcelta [[Verdzība ASV|verdzība]], bet 1870. gadā ratificētais Konstitūcijas 15. labojums aizliedza liegt pilsoņiem balsstiesības rases, ādas krāsas vai iepriekšējā verdzības statusa dēļ. Tomēr daudzos dienvidu štatos tika ieviesti ierobežojumi, kas faktiski liedza lielai daļai afroamerikāņu piedalīties vēlēšanās. Šādi ierobežojumi ietvēra lasītprasmes pārbaudes, vēlēšanu nodokļus, sarežģītas vēlētāju reģistrācijas procedūras un citas diskriminējošas prasības. Dažviet vēlētāju reģistrāciju kavēja arī draudi un vardarbība. Šīs prakses bija saistītas ar [[Džima Krova likumi|Džima Krova likumu]] sistēmu, kas nostiprināja rasu segregāciju ASV dienvidu štatos.<ref name="DOJ">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/crt/history-federal-voting-rights-laws |title=History of Federal Voting Rights Laws |publisher=United States Department of Justice |language=en |access-date=2026-10-13}}</ref> 20. gadsimta 50. un 60. gados pilsonisko tiesību kustība pastiprināja centienus panākt vienlīdzīgas balsstiesības. Aktīvisti, tostarp [[Mārtins Luters Kings|Mārtins Luters Kings jaunākais]], organizēja demonstrācijas, vēlētāju reģistrācijas kampaņas un protesta akcijas pret diskrimināciju. === Selmas gājieni un likuma pieņemšana === Viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas veicināja likuma pieņemšanu, bija [[Selmas–Montgomerijas gājieni]] [[Alabama|Alabamas]] štatā 1965. gada martā. Protestu dalībnieki pieprasīja nodrošināt afroamerikāņu balsstiesības un izbeigt diskriminējošo vēlētāju reģistrācijas praksi. 1965. gada 7. martā miermīlīgos demonstrantus, kuri mēģināja šķērsot Edmunda Petusa tiltu Selmā, vardarbīgi apturēja Alabamas štata policija. Šis notikums kļuva pazīstams kā ''Asiņainā svētdiena'' ({{val-en|Bloody Sunday}}). Televīzijā demonstrētie vardarbības kadri izraisīja plašu sabiedrības sašutumu un palielināja politisko spiedienu uz federālo valdību.<ref name="DOJ"/> 1965. gada 15. martā prezidents Lindons Džonsons uzrunāja [[Amerikas Savienoto Valstu Kongress|ASV Kongresu]], aicinot pieņemt jaunu balsstiesību aizsardzības likumu. Pēc debatēm Kongresā likumprojekts tika apstiprināts, un 1965. gada 6. augustā Džonsons to parakstīja [[Baltais nams|Baltajā namā]], klātesot pilsonisko tiesību kustības pārstāvjiem.<ref name="Congress">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archives.gov/legislative/features/voting-rights-1965 |title=Congress and the Voting Rights Act of 1965 |publisher=National Archives |language=en |access-date=2026-10-13}}</ref> == Galvenie noteikumi == Balsstiesību likums ieviesa vairākus mehānismus rasu diskriminācijas novēršanai vēlēšanu procesā. Likuma galvenie noteikumi bija: * Diskriminācijas aizliegums — likuma 2. pants aizliedza vēlēšanu noteikumus un praksi, kas ierobežo pilsoņu balsstiesības rases vai ādas krāsas dēļ. * Lasītprasmes pārbaužu ierobežošana — noteiktās teritorijās tika apturēta lasītprasmes pārbaužu un līdzīgu prasību izmantošana vēlētāju reģistrācijā. * Federālā uzraudzība — federālajai valdībai tika piešķirtas pilnvaras nosūtīt pārstāvjus vēlētāju reģistrācijas un vēlēšanu procesa uzraudzībai. * Iepriekšējas apstiprināšanas prasība — noteiktiem štatiem un pašvaldībām pirms vēlēšanu noteikumu maiņas bija jāsaņem federālās valdības vai tiesas apstiprinājums. * Tiesiskās aizsardzības mehānismi — federālajām institūcijām tika piešķirtas plašākas iespējas vērsties pret diskriminējošu vēlēšanu praksi.<ref name="Archives"/><ref name="Congress"/> Īpaši nozīmīgs bija likuma 5. pants, kas noteica, ka teritorijām ar vēsturiski diskriminējošu vēlēšanu praksi pirms vēlēšanu procedūru izmaiņu ieviešanas bija jāsaņem apstiprinājums no ASV Tieslietu ministrijas vai federālās tiesas Vašingtonā. Šī sistēma bija paredzēta, lai nepieļautu jaunu diskriminējošu noteikumu ieviešanu.<ref name="Section5">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.justice.gov/crt/about-section-5-voting-rights-act |title=About Section 5 of the Voting Rights Act |publisher=United States Department of Justice |language=en |access-date=2026-10-13}}</ref> == Ietekme == Likuma pieņemšana būtiski palielināja afroamerikāņu iespējas piedalīties vēlēšanās, īpaši ASV dienvidu štatos. Saskaņā ar ASV Nacionālā arhīva datiem līdz 1965. gada beigām vēlētāju sarakstos bija reģistrējušies aptuveni 250 000 jaunu afroamerikāņu vēlētāju, no kuriem aptuveni trešdaļu reģistrēja federālie pārstāvji.<ref name="Archives"/> Turpmākajos gados pieauga afroamerikāņu vēlētāju aktivitāte un politiskā pārstāvniecība pašvaldībās, štatu likumdevējos un Kongresā. Likums veicināja arī plašākas pārmaiņas ASV politiskajā sistēmā, jo samazināja štatu un pašvaldību iespējas izmantot vēlēšanu procedūras rasu diskriminācijas īstenošanai. Balsstiesību likums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ASV pilsonisko tiesību likumiem, jo tas nodrošināja federālus mehānismus konstitucionāli garantēto balsstiesību aizsardzībai.<ref name="DOJ"/> == Grozījumi un tiesvedība == Kopš 1965. gada likums ir vairākkārt grozīts un papildināts. Nozīmīgi grozījumi tika pieņemti 1970., 1975., 1982. un 2006. gadā. Tie pagarināja atsevišķu federālās uzraudzības mehānismu darbību un paplašināja aizsardzību pret diskrimināciju.<ref name="DOJ"/> 1975. gada grozījumi paredzēja papildu aizsardzību valodu minoritāšu pārstāvjiem, tostarp noteiktos apstākļos nodrošinot vēlēšanu materiālus citās valodās. Savukārt 1982. gada grozījumi precizēja likuma 2. pantu, ļaujot konstatēt diskriminējošas vēlēšanu prakses sekas arī bez nepieciešamības pierādīt apzinātu diskriminācijas nodomu.<ref name="DOJ"/> 2013. gada 25. jūnijā [[ASV Augstākā tiesa]] lietā ''Shelby County v. Holder'' atzina par antikonstitucionālu likuma 4. panta daļu, kurā bija noteikta formula teritoriju pakļaušanai īpašai federālajai uzraudzībai. Šis spriedums būtiski ierobežoja 5. pantā paredzētās iepriekšējās apstiprināšanas sistēmas praktisko piemērošanu, jo bez jaunas Kongresa apstiprinātas formulas iepriekš aptvertajām teritorijām vairs nebija automātiski jāsaņem federāls apstiprinājums vēlēšanu noteikumu izmaiņām.<ref name="Archives"/> Neraugoties uz šīm izmaiņām, likuma 2. pants un citas tā normas turpināja būt spēkā, un Balsstiesību likums saglabāja nozīmīgu lomu ASV vēlēšanu tiesību sistēmā. == Skatīt arī == * [[Lindons Džonsons]] * [[Rasu segregācija]] * [[Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.archives.gov/milestone-documents/voting-rights-act Voting Rights Act (1965)] — ASV Nacionālais arhīvs. * [https://www.justice.gov/crt/history-federal-voting-rights-laws History of Federal Voting Rights Laws] — ASV Tieslietu ministrija. * [https://www.archives.gov/legislative/features/voting-rights-1965 Congress and the Voting Rights Act of 1965] — ASV Nacionālais arhīvs. [[Kategorija:ASV likumi]] b1xq0d2ysb4i6s2tty8vkpxnsjgx4xp 0 641839 4547752 4537763 2026-11-10T12:31:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4547752 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Fetišu dārzs | attēls = 1 FetishuDarzs.jpg | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[animācijas filma]] | režisors = [[Kārlis Vītols]] | producents = Kārlis Vītols | scenārija autors = Kārlis Vītols | galvenajās lomās = | mūzika = Kārlis Vītols | operators = | montāža = Kārlis Vītols | studija = ''[[Studija Kokles]]'' | izplatītājs = ''[[Studija Urga]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2007|05|05}} | ilgums = 10 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = bez dialogiem | budžets = }} '''"Fetišu dārzs"''' ir 2007. gadā izdota [[Latvija]]s [[animācija]]s īsfilma. Filmas režisors, scenārists un mākslinieks [[Kārlis Vītols]]. Tā ir Kārļa nenaratīvās animācijas triloģijas pirmais darbs (otrā filma "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]", trešā "[[Beigas (filma)|Beigas]]"). 2006. gada oktobrī [[Liepāja]]s Karostas laicīgās mākslas galerijā “K.Māksla?” varēja apskatīt Kārļa Vītola personālizstādi “Fetišu dārzs”. Līdzās gleznām tika eksponēts konceptuāli vienojošais [[animācija]]s darbs. Gleznās bija attēloti abstrakti mūsdienu [[popkultūra]]s elki, kurus sabiedrība ir fetišizējusi, piemēram, lielo sportu, vieglās narkotikas, digitālo kultūru un citus. Toties izstādē iekļautie animācijas darbi — stāsti par mākslinieku radītāju, analizējot [[20. gadsimts|20. gadsimta]] fenomenu – jaunrades kultu.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/karla-vitola-personalizstade-fetisu-darzs-karosta/ Liepājniekiem: Kārļa Vītola personālizstāde “Fetišu dārzs” Karostā]</ref> == Sižets == [[Attēls:3 FetishuDarzs.jpg|thumb|left|240px|Kadrs no filmas Fetišu dārzs]] Stāsts ir par kādu gleznotāju, kurš pazaudējis savu dārzu un meklē ieeju tajā. Viņš sāk rāpties apkārt dzīvžogam, ceļā atrodot dīvainus [[Fetišisms|fetišus]]. Viņš nenojauš, ka tādējādi veic rituālu, kā rezultātā dārza vidienē rodas viņa gleznas. Kad galvenais varonis visbeidzot ir atradis veidu, kā iekļūt dārzā, viņš pats jau ir pārvērties par savu fetišu. Filma analizē, no kādiem abstraktiem komponentiem sastāv mākslas darbs, un kādus fetišus kultivē pats mākslinieks, lai radītu savu mākslas darbu.<ref>[https://www.apollo.lv/5688421/tiks-demonstreta-makslinieka-karla-vitola-animacijas-filmu-programma Tiks demonstrēta mākslinieka Kārļa Vītola animācijas filmu programma]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://jauns.lv/raksts/zinas/168626-religija-sekss-un-nave-karla-vitola-animacijas-filmas Reliģija, sekss un nāve Kārļa Vītola animācijas filmās] (''latviski'') *[https://www.lma.lv/aktuali/club-kino-piedava-makslinieka-karla-vitola-animacijas-filmu-programmu- Klubā «Kino» Kārļa Vītola animācijas filmas] (''latviski'') *[https://web.archive.org/web/20261019202128/https://studijakokles.com/index.php/film-the-end/ Studija Kokles: Animated Film The End] (''angliski'') [[Kategorija:2007. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:2007. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] 2syf0xjul960llbzs9vdwl50y4hujcf 10 642012 4547903 4547279 2026-11-10T18:37:52Z Kikos 3705 4547903 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Šaka Hafons]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]] ([[Hallasans]]) * [[Ēģipte]] ([[Katrīnas kalns|Katrīnas k.]]) * [[Filipīnas]] ([[Apo]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Indija]] ([[Kančendžanga]]) * [[Indonēzija]] ([[Džaja]]/[[Kerinči]]) * [[Irāna]] ([[Demāvends]]) * [[Irāka]] ([[Čīhī Derē]]) * [[Izraēla]] ([[Merons]]) * [[Japāna]] ([[Fudzi]]) * [[Jemena]] ([[Nebī Šueibs]]) * [[Jordānija]] ([[Umm ed Dāmī]]) * [[Kambodža]] ([[Aorals]]) * [[Katara]] ([[Kurein Aba el Bauls]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Kirgizstāna]] ([[Dženiša smaile|Dženiša sm.]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Kuveita]] ([[306]]) * [[Ķīna]] ([[Džomolungma]]) * [[Laosa]] ([[Bia]]) * [[Libāna]] ([[Kurnetesauda]]) * [[Malaizija]] ([[Kinabalu]]) * [[Maldīvija]] ([[Villingili]]) * [[Mjanma]] ([[Khakaborazi]]) * [[Mongolija]] ([[Huitens]]) * [[Nepāla]] ([[Džomolungma]]) * [[Omāna]] ([[Šamss]]) * [[Pakistāna]] ([[K2]]) * [[Saūda Arābija]] ([[Sūda]]) * [[Singapūra]] ([[Timahs]]) * [[Sīrija]] ([[Šeihs (kalns)|Šeihs]]) * [[Šrilanka]] ([[Pidurutalāgala]]) * [[Tadžikistāna]] ([[Ismoila Somonī smaile|Ismoila Somonī sm.]]) * [[Taizeme]] ([[Inthanons]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]) * [[Turkmenistāna]] ([[Airibobo]]) * [[Uzbekistāna]] ([[Hazrati Sultons]])<!-- ??? --> * [[Vjetnama]] ([[Fansipans]]) * [[Ziemeļkoreja]] ([[Pektusans]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Ķīnas Republika]] ([[Jušaņs]]) * [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] ([[Nābī Jūniss]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Honkonga]] ([[Damaošaņs]]) * [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] ([[Djegogarsija]]) * [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] ([[Sautailenda]]) * [[Makao]] ([[Tanšaņs]]) * [[Ziemsvētku Sala]] ([[Marihils]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Āzijas, teritorijas Āzijas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Āzijas navigācijas veidnes]] </noinclude> s50ofhlywi4748e2yavzfkdbvpbphoq 4547908 4547903 2026-11-10T18:43:32Z Kikos 3705 Atcēlu [[Special:Contributions/Kikos|Kikos]] ([[User talk:Kikos|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4547903 4547908 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Šaka Hafons]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]] ([[Hallasans]]) * [[Ēģipte]] ([[Katrīnas kalns|Katrīnas k.]]) * [[Filipīnas]] ([[Apo]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Indija]] ([[Kančendžanga]]) * [[Indonēzija]] ([[Džaja]]/[[Kerinči]]) * [[Irāna]] ([[Demāvends]]) * [[Irāka]] ([[Čīhī Derē]]) * [[Izraēla]] ([[Merons]]) * [[Japāna]] ([[Fudzi]]) * [[Jemena]] ([[Nebī Šueibs]]) * [[Jordānija]] ([[Umm ed Dāmī]]) * [[Kambodža]] ([[Aorals]]) * [[Katara]] ([[Kurein Aba el Bauls]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Kirgizstāna]] ([[Dženiša smaile|Dženiša sm.]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Kuveita]] ([[306]]) * [[Ķīna]] ([[Džomolungma]]) * [[Laosa]] ([[Bia]]) * [[Libāna]] ([[Kurnetesauda]]) * [[Malaizija]] ([[Kinabalu]]) * [[Maldīvija]] ([[Villingili]]) * [[Mjanma]] ([[Khakaborazi]]) * [[Mongolija]] ([[Huitens]]) * [[Nepāla]] ([[Džomolungma]]) * [[Omāna]] ([[Šamss]]) * [[Pakistāna]] ([[K2]]) * [[Saūda Arābija]] ([[Sūda]]) * [[Singapūra]] ([[Timahs]]) * [[Sīrija]] ([[Hermons (kalns)|Hermons]]) * [[Šrilanka]] ([[Pidurutalāgala]]) * [[Tadžikistāna]] ([[Ismoila Somonī smaile|Ismoila Somonī sm.]]) * [[Taizeme]] ([[Inthanons]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]) * [[Turkmenistāna]] ([[Airibobo]]) * [[Uzbekistāna]] ([[Hazrati Sultons]])<!-- ??? --> * [[Vjetnama]] ([[Fansipans]]) * [[Ziemeļkoreja]] ([[Pektusans]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Ķīnas Republika]] ([[Jušaņs]]) * [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] ([[Nābī Jūniss]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Honkonga]] ([[Damaošaņs]]) * [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] ([[Djegogarsija]]) * [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] ([[Sautailenda]]) * [[Makao]] ([[Tanšaņs]]) * [[Ziemsvētku Sala]] ([[Marihils]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Āzijas, teritorijas Āzijas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Āzijas navigācijas veidnes]] </noinclude> jrzqjyqi1ztpiql8lu9gnz805ce57r2 0 642381 4547939 4541660 2026-11-10T19:42:13Z Biafra 13794 4547939 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džordžs Vornels | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''George Varnell'' | attēls = George Varnell.jpeg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Maršals Vornels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|10|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Čikāga}} | mir_dat = {{dat|1967|2|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sietla}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Maršals Vornels''' ({{val|en|George Marshall Varnell}}; dzimis {{dat|1882|10|8}}, miris {{dat|1967|2|4}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], [[Gonzagas Universitāte]]s pirmais [[Basketbols|basketbola]] [[treneris]], koledžas futbola spēlētājs, treneris un tiesnesis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/79152 |title=George Varnell |work=Olympedia |access-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/george-varnell |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 30. oktobris |title=George VARNELL |accessdate=2026. gada 30. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiena]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējienā]], abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja 4. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |title=George Varnell Olympic Results |access-date=2026. gada 30. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20110519115434/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/va/george-varnell-1.html |archive-date=2026. gada 30. oktobris}}</ref> 1925. gadā viņš pārcēlās uz [[Sietla|Sietlu]], kur līdz pat iešanai pensijā 1966. gadā strādāja par laikraksta ''The Seattle Times'' sporta redaktoru un redaktora biedru. Dzīvojot Sietlā, Varnels dedzīgi atbalstīja Vašingtonas "Huskies" airēšanas komandu un atspoguļoja tās gaitas vairākas desmitgades, tostarp ziņojot par 1936. gada komandu, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Trešais reihs|Vācijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vornels, Džordžs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 0lwn0p05oz5hu7m5y9wemk6hl86wfyf 0 642619 4547794 4547379 2026-11-10T13:47:57Z Meistars Joda 781 4547794 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.mfa.gov.lv | title = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija — Diplomātiskais korpuss | publisher = Ārlietu ministrija | access-date = 2026-11-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-akcente-arvalstu-goda-konsulu-nozimi-latvijas-diplomatisko-attiecibu-veidosana|title=Valsts prezidents akcentē ārvalstu goda konsulu nozīmi Latvijas diplomātisko attiecību veidošanā {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents. Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.vestnesis.lv/op/2026/196.39 | title = Latvijas Vēstnesis — Oficiālais paziņojums par ģerboni | access-date = 2026-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[LASAP]]) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] bg0032jqsleh69bvsxfwr0wkbc67lpk 4547857 4547794 2026-11-10T17:33:26Z Meistars Joda 781 4547857 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.mfa.gov.lv | title = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija — Diplomātiskais korpuss | publisher = Ārlietu ministrija | access-date = 2026-11-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-akcente-arvalstu-goda-konsulu-nozimi-latvijas-diplomatisko-attiecibu-veidosana|title=Valsts prezidents akcentē ārvalstu goda konsulu nozīmi Latvijas diplomātisko attiecību veidošanā {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents. Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.vestnesis.lv/op/2026/196.39 | title = Latvijas Vēstnesis — Oficiālais paziņojums par ģerboni | access-date = 2026-11-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. Latvijas Reklāmas asociācjas<ref>https://www.leta.lv/photo/printpreview/455BF54A-294A-4A51-A119-1D90E68FF29F/</ref>, [[LASAP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/uzsakta-pirma-lasap-mentoringa-programma-jaunajiem-profesionaliem|title=Uzsākta pirmā “LASAP mentoringa programma jaunajiem profesionāļiem”|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2026-11-10|date=2020-02-05|language=lv}}</ref>) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] pgmd91kbpldlzzdsvdfuyueodlusmal 4547894 4547857 2026-11-10T18:25:22Z Meistars Joda 781 4547894 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/jic-mekle-alternativu-tns-bmf-tv-auditorijas-petijumiem-158043|title=JIC meklē alternatīvu TNS/BMF TV auditorijas pētījumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2026-11-09|date=2005-05-05}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riseba.lv/wp-content/uploads/2023/10/2018_2019_lv.pdf|title=Studiju virziena "Informācijas un komunikācijas zinātnes" akreditācijas pašnovērtējuma ziņojums|website=RISEBA|access-date=2026-11-09}}</ref> Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. Latvijas Reklāmas asociācjas<ref>https://www.leta.lv/photo/printpreview/455BF54A-294A-4A51-A119-1D90E68FF29F/</ref>, [[LASAP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/uzsakta-pirma-lasap-mentoringa-programma-jaunajiem-profesionaliem|title=Uzsākta pirmā “LASAP mentoringa programma jaunajiem profesionāļiem”|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2026-11-10|date=2020-02-05|language=lv}}</ref>) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 6bm1y5pkic8x1v0tcra521caf2xk5wb 4547895 4547894 2026-11-10T18:26:00Z Meistars Joda 781 noņēmu [[Kategorija:Latvijas cilvēki]]; pievienoju [[Kategorija:Latvijas diplomāti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4547895 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021), kā arī darbojies [[Inovācija|inovāciju]] un tehnoloģiju attīstības pamatnostādņu kontekstā. == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/jic-mekle-alternativu-tns-bmf-tv-auditorijas-petijumiem-158043|title=JIC meklē alternatīvu TNS/BMF TV auditorijas pētījumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2026-11-09|date=2005-05-05}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riseba.lv/wp-content/uploads/2023/10/2018_2019_lv.pdf|title=Studiju virziena "Informācijas un komunikācijas zinātnes" akreditācijas pašnovērtējuma ziņojums|website=RISEBA|access-date=2026-11-09}}</ref> Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. Latvijas Reklāmas asociācjas<ref>https://www.leta.lv/photo/printpreview/455BF54A-294A-4A51-A119-1D90E68FF29F/</ref>, [[LASAP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/uzsakta-pirma-lasap-mentoringa-programma-jaunajiem-profesionaliem|title=Uzsākta pirmā “LASAP mentoringa programma jaunajiem profesionāļiem”|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2026-11-10|date=2020-02-05|language=lv}}</ref>) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] 07aup7jdja9vcloi22jm1c27mejkzbb 4547897 4547895 2026-11-10T18:29:36Z Egilus 27634 /* Izglītība un zinātniskā darbība */ Noņēmu tukšu frāzi MI stilā 4547897 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021). == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/jic-mekle-alternativu-tns-bmf-tv-auditorijas-petijumiem-158043|title=JIC meklē alternatīvu TNS/BMF TV auditorijas pētījumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2026-11-09|date=2005-05-05}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riseba.lv/wp-content/uploads/2023/10/2018_2019_lv.pdf|title=Studiju virziena "Informācijas un komunikācijas zinātnes" akreditācijas pašnovērtējuma ziņojums|website=RISEBA|access-date=2026-11-09}}</ref> Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. Latvijas Reklāmas asociācjas<ref>https://www.leta.lv/photo/printpreview/455BF54A-294A-4A51-A119-1D90E68FF29F/</ref>, [[LASAP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/uzsakta-pirma-lasap-mentoringa-programma-jaunajiem-profesionaliem|title=Uzsākta pirmā “LASAP mentoringa programma jaunajiem profesionāļiem”|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2026-11-10|date=2020-02-05|language=lv}}</ref>) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] c9gpfzq1lfc759s74joaw10v8anwvd2 0 642748 4547937 4545206 2026-11-10T19:39:01Z Biafra 13794 4547937 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Emīls Braitkroics | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Emil Breitkreutz'' | attēls = Emil Breitkreutz.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Emīls Viljams Braitkroics | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|11|16}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Viskonsīna|Voso}} | mir_dat = {{dat|1972|3|2}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sangabriela}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{karogs|ASV}} }} (USA) {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} }} '''Emīls Viljams Braitkroics''' ({{val|en|Emil William Breitkreutz}}; dzimis {{dat|1883|11|16}}, miris {{dat|1972|3|2}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], vidējo distanču skrējējs. Izcīnījis bronzas medaļu 1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78145 |title=Emil Breitkreutz |work=Olympedia |access-date=2026. gada 6. novembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/emil-breitkreutz |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |title=Emil BREITKREUTZ |accessdate=2026. gada 6. novembris}}</ref> Mācoties [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] kā inženierzinātņu students, Braitkreics 1904. gadā pārstāvēja [[Milvoki Sporta klubs|Milvoki sporta klubu]] ''(Milwaukee AC)''. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš izcīnīja bronzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru skriešanā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/emil-breitkreutz-1.html |title=Emil Breitkreutz Olympic Results |access-date=2026. gada 6. novembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074323/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/br/emil-breitkreutz-1.html |archive-date=2026. gada 6. novembris}}</ref> 1907. gadā viņš kļuva par pirmo Dienvidkalifornijas Universitātes vīriešu [[Basketbols|basketbola]] komandas galveno treneri. Vēlāk darbojās kā sporta funkcionārs — bija ASV [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) vieglatlētikas tiesnesis un AAU Volejbola komitejas priekšsēdētājs, aktīvi veicinot [[volejbols|volejbola]] iekļaušanu olimpiskajā programmā. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Braitkroics, Emīls}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] tbhh6v5zx3sdiu80nle4h2a6flky4ym 0 642830 4547882 4547300 2026-11-10T18:15:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4547882 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Pāvels Čuprunovs''' ({{val|ru|Павел Чупрунов}}; dzimis {{dat|1993|6|28}})<ref>[https://elections.istra-da.ru/election/102600/ Sanktpēterburgas 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksts], ieraksts «Чупрунов Павел Вячеславович» (krievu valodā).</ref> ir [[Krievija]]s opozīcijas politiķis un sabiedriskais aktīvists. Viņš tiesā panāca 2019. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā [[Sanktpēterburga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref name="velesanas">[https://www.kommersant.ru/doc/4889987 «Команда Черной речки» идет на штурм «Ланского»]. ''Коммерсантъ'', 08.07.2021.</ref> 2022. gadā viņš saņēma patvērumu [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="patverums">[https://www.kommersant.ru/doc/5459654 Убежище с правом на ошибку]. ''Коммерсантъ'', 14.07.2022.</ref> == Politiskā darbība == 2018. gada rudenī Čuprunovs izstrādāja galda spēles "Krievija bez Putina" (''Россия без Путина'') pirmo versiju. Intervijā Lietuvas ziņu portālam ''15min'' viņš skaidroja, ka meklējis protesta formu, kurā cilvēki varētu piedalīties, nepulcējoties uz ielas. Līdz 2019. gada septembrim viņš Sanktpēterburgā bija sarīkojis trīs šīs spēles turnīrus.<ref>[https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/pasaulis/rusijos-politine-kultura-kelia-stalo-zaidimais-sudalyvave-turnyre-zmones-ateina-i-mitingus-57-1201590 Eglė Krištopaitytė. Politinę kultūrą kelia stalo žaidimais: sužaidę „Rusiją be Putino“ žmonės ateina į mitingus]. ''15min'', 13.09.2019.</ref> 2019. gadā partija "[[Taisnīgā Krievija]]" izvirzīja Čuprunovu par deputāta kandidātu Sanktpēterburgas pašvaldībā "Čornaja Rečka". Tiesa uzdeva vēlēšanu komisijai viņu reģistrēt par kandidātu.<ref>[https://www.sueddeutsche.de/politik/russland-putin-wahlen-proteste-1.4588935 Es gibt nur einen wirklichen Wähler, und der heißt Wladimir Putin]. Silke Bigalke. ''Süddeutsche Zeitung'', 07.09.2019.</ref> Tomēr komisija viņa vārdu vēlēšanu zīmē neiekļāva.<ref name="velesanas"/> 2019. gada 8. oktobrī Čuprunovs piedalījās Saeimas deputāšu [[Inese Voika|Ineses Voikas]] un [[Juta Strīķe|Jutas Strīķes]] rīkotā diskusijā. Tajā apsprieda šķēršļus opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas pašvaldību vēlēšanās.<ref>[https://appc.lv/lv/jaunumi/appc-valdes-priekssedetajs-tiekas-ar-krievijas-opozicijas-parstavjiem/ APPC valdes priekšsēdētājs tiekas ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem]. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, 08.10.2019.</ref> Čuprunovs vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā. 2020. gada janvārī tiesa atcēla rezultātus pašvaldības otrajā vēlēšanu apgabalā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4240801 Отменены итоги выборов в округе МО «Черная речка»]. ''Коммерсантъ'', 31.01.2020.</ref> Tā paša gada augustā Sanktpēterburgas pilsētas tiesa šo lēmumu atstāja spēkā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4443680 Эхо грубого вмешательства]. Олег Дилимбетов. ''Коммерсантъ'', 06.08.2020.</ref> Pieci ievēlētie deputāti zaudēja mandātus.<ref name="velesanas"/> Atkārtotās vēlēšanas notika 2021. gada septembrī. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem visas piecas vietas ieguva partijas "Vienotā Krievija" kandidāti.<ref>[https://paperpaper.io/papernews/2021/9/22/v-peterburgskih-municipalitetah-av/ В петербургских муниципалитетах «Автово» и «Ланское» прошли перевыборы. Победили единороссы и «Справедливая Россия»]. ''Бумага'', 22.09.2021.</ref> == Dzīve un darbība Zviedrijā == 2021. gadā Čuprunovs iesniedza patvēruma pieteikumu [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Zviedrijas Migrācijas pārvalde pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka viņš var saņemt aizsardzību Krievijā. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, un 2022. gadā migrācijas tiesa to mainīja un piešķīra viņam patvērumu.<ref name="patverums"/><ref>[https://www.svt.se/nyheter/utrikes/rysk-putin-kritiker-far-skydd-i-sverige Rysk Putin-kritiker får skydd i Sverige]. ''SVT Nyheter'', 16.07.2022.</ref> 2023. gadā Čuprunovs bija viens no Krievijas opozīcijas kustības ''Vesna'' vadītājiem. Apmeklējot Norvēģiju, viņš intervijā pauda atbalstu ieroču piegādēm [[Ukraina]]i un sankcijām pret [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvinātiem cilvēkiem.<ref>[https://www.dagsavisen.no/nyheter/russisk-aktivist-konkrete-individer-ma-fa-svi/5434842 Hennika Lillo-Stenberg, Åsne Gullikstad. Russisk aktivist: — Konkrete individer må få svi]. ''Dagsavisen'', 04.03.2023.</ref> 2026. gada augustā Čuprunovs bija Zviedrijā darbojošās krievu pretkara komitejas pārstāvis.<ref>[https://yle.fi/a/74-20239994 Saana Uosukainen. Venäläinen pariskunta pidätettiin Ruotsissa]. ''Yle'', 08.08.2026.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čuprunovs, Pāvels}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] 905bvuugworylcu23h7d4lr4uoos4hy 0 642966 4547875 4547299 2026-11-10T18:02:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-US → =en (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4547875 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Poltergeists | operators = | attēls = Poltergeist (1982).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Toubi Hūpers]] | producents = * [[Stīvens Spīlbergs]] * [[Frenks Māršals (kinorežisors)|Frenks Māršals]] | scenārijs = * Stīvens Spīlbergs * [[Maikls Graiss]] * [[Marks Viktors]] | aktieri = * [[Džobeta Viljamsa]] * [[Kreigs Nelsons]] * [[Beatrise Streita]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''Poltergeist'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''SLM Production Group'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM/UA Entertainment Co.]]'' * ''United International Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1982|6|4}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10,7 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|121,7 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Poltergeist-(1982)|title=Poltergeist (1982) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2026|11|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' | imdb = }} '''"Poltergeists"''' ({{Val|en|Poltergeist}}) ir 1982. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Toubi Hūpers]], bet scenārija autori ir [[Stīvens Spīlbergs]], [[Maikls Graiss]] un [[Marks Viktors]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džobeta Viljamsa]], [[Kreigs Nelsons]] un [[Beatrise Streita]]. Filma stāsta par piepilsētas ģimeni, kuras jaunāko meitu nolaupa spoki. Tā kā Spīlbergs nevarēja režisēt citu filmu, kamēr viņš filmēja filmu "[[Citplanētietis]]" (1982), Hūpers tika izvēlēts, pamatojoties uz viņa veiksmīgo darbu filmās "[[Motorzāģa slaktiņš Teksasā]]" (1974) un ''[[The Funhouse]]'' (1981). Viedokļi par Spīlberga iesaistes līmeni filmā atšķiras, taču ir skaidrs, ka viņš bieži atradās uzņemšanas laukumā filmēšanas laikā un viņam bija ievērojama radošā kontrole. Šī iemesla dēļ daži ir teikuši, ka Spīlbergs būtu jāuzskata par filmas līdzrežisoru vai pat galveno režisoru, lai gan Spīlbergs, gan Hūpers to ir nolieguši.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.blumhouse.com/2017/07/14/confirmation-who-really-directed-poltergeist/|title=Confirmation? Who Really Directed POLTERGEIST?|work=Blumhouse.com|access-date=2026-11-09|date=2017-07-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloody-disgusting.com/news/3459069/mick-garris-delivers-final-word-poltergeist-controversy-tobe-directed-movie/|title=Mick Garris Delivers Final Word on 'Poltergeist' Controversy; "Tobe Directed That Movie"|last=Squires|first=John|website=Bloody Disgusting!|access-date=2026-11-09|date=2017-09-14|language=en}}</ref> Filmas "Poltergeists" pirmizrāde notika {{Dat|1982|6|4|5=bez}}. Filma guva lielus kritiskus un komerciālus panākumus, kļūstot par 1982. gada astoto pelnošāko filmu. "Poltergeistu" nominēja trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] un mūsdienās to uzskata par šausmu žanra klasiku. Filmai iznāca divi turpinājumi ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' (1986) un ''[[Poltergeist III]]'' (1988), kā arī [[Poltergeists (2015. gada filma)|2015. gada rīmeiks]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Stīvens Spīlbergs}} [[Kategorija:1982. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] fsrvhgw2y9okqrfr8k4kr53l8rx9wkl 4547878 4547875 2026-11-10T18:08:47Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4547878 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Poltergeists | operators = | attēls = Poltergeist (1982).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Toubi Hūpers]] | producents = * [[Stīvens Spīlbergs]] * [[Frenks Māršals (kinorežisors)|Frenks Māršals]] | scenārijs = * Stīvens Spīlbergs * [[Maikls Graiss]] * [[Marks Viktors]] | aktieri = * [[Džobeta Viljamsa]] * [[Kreigs Nelsons]] * [[Beatrise Streita]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''Poltergeist'' | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''SLM Production Group'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM/UA Entertainment Co.]]'' * ''United International Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1982|6|4}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|10,7 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|121,7 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Poltergeist-(1982)|title=Poltergeist (1982) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2026|11|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' | imdb = }} '''"Poltergeists"''' ({{Val|en|Poltergeist}}) ir 1982. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Toubi Hūpers]], bet scenārija autori ir [[Stīvens Spīlbergs]], [[Maikls Graiss]] un [[Marks Viktors]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džobeta Viljamsa]], [[Kreigs Nelsons]] un [[Beatrise Streita]]. Filma stāsta par piepilsētas ģimeni, kuras jaunāko meitu nolaupa spoki. Tā kā Spīlbergs nevarēja režisēt citu filmu, kamēr viņš filmēja filmu "[[Citplanētietis]]" (1982), par filmas režisoru izvēlējās Hūperu, pamatojoties uz viņa veiksmīgo darbu filmās "[[Motorzāģa slaktiņš Teksasā]]" (1974) un ''[[The Funhouse]]'' (1981). Viedokļi par Spīlberga iesaistes līmeni filmā atšķiras, taču ir skaidrs, ka viņš bieži atradās uzņemšanas laukumā filmēšanas laikā un viņam bija ievērojama radošā kontrole. Šī iemesla dēļ daži ir teikuši, ka Spīlbergs būtu jāuzskata par filmas līdzrežisoru vai pat galveno režisoru, lai gan Spīlbergs, gan Hūpers to ir nolieguši.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.blumhouse.com/2017/07/14/confirmation-who-really-directed-poltergeist/|title=Confirmation? Who Really Directed POLTERGEIST?|work=Blumhouse.com|access-date=2026-11-09|date=2017-07-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloody-disgusting.com/news/3459069/mick-garris-delivers-final-word-poltergeist-controversy-tobe-directed-movie/|title=Mick Garris Delivers Final Word on 'Poltergeist' Controversy; "Tobe Directed That Movie"|last=Squires|first=John|website=Bloody Disgusting!|access-date=2026-11-09|date=2017-09-14|language=en}}</ref> Filmas "Poltergeists" pirmizrāde notika {{Dat|1982|6|4|5=bez}}. Filma saņēma lielu kritiķu atzinību un guva komerciālus panākumus, kļūstot par 1982. gada astoto pelnošāko filmu. "Poltergeistu" nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i trīs kategorijās un mūsdienās to uzskata par šausmu žanra klasiku. Filmai izdoti divi turpinājumi ''[[Poltergeist II: The Other Side]]'' (1986) un ''[[Poltergeist III]]'' (1988), kā arī [[Poltergeists (2015. gada filma)|2015. gada rīmeiks]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Stīvens Spīlbergs}} [[Kategorija:1982. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] pe799nitk3zezfh6qy2wirqgwifxzdz 0 642968 4547886 4547311 2026-11-10T18:19:23Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4547886 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Putns ar kristāla spalvu | operators = [[Vitorio Storāro]] | attēls = Bird-with-crystal-plumage.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, trilleris, mistērija | režisors = [[Dario Ardžento]] | producents = | scenārijs = Dario Ardžento | aktieri = * [[Tonijs Musante]] * [[Sūzija Kendala]] * [[Enriko Marija Salerno]] * [[Eva Renci]] * [[Umberto Raho]] | mūzika = [[Ennio Morrikone]] | oriģinālnos = ''L'uccello dalle piume di cristallo'' | studija = * ''Seda Spettacoli S.p.A.'' * ''CCC Film GmbH'' | montāža = | izplatītājs = * ''Titanus'' * ''Constantin Film'' | izdošana = {{Filmas datums|1970|2|27}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = * {{ITA}} * {{FRG}} | valoda = * [[Itāļu valoda|itāļu]] * [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Putns ar kristāla spalvu"''' ({{Val|it|L'uccello dalle piume di cristallo}}) ir 1970. gada [[Itālija]]s un [[Rietumvācija]]s ''[[giallo]]'' [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Dario Ardžento]], kuram tā ir pirmā režisētā filma. Filmā galvenās lomas atveido [[Tonijs Musante]], [[Sūzija Kendala]], [[Enriko Marija Salerno]], [[Eva Renci]] un [[Umberto Raho]]. Filma stāsta par amerikāņu rakstnieku [[Roma|Romā]], kurš ir aculiecinieks sērijveida slepkavai, kurš uzbrūk jaunām sievietēm, un cenšas atklāt slepkavas identitāti, pirms viņš kļūst par tā nākamo upuri. Filmas "Putns ar kristāla spalvu" pirmizrāde notika {{Dat|1970|2|27|5=bez}} un tā guva komerciālus panākumus un saņēma kritiķu atzinību, tai skaitā palīdzot popularizēt ''giallo'' žanru. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Vācijas filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Dario Ardžento filmas]] 9q4gel4ilfxpt4y21f2enqu4iu14b86 0 642973 4547893 4547331 2026-11-10T18:24:12Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4547893 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Seven Days in May'' | operators = | attēls = Sevendays moviep.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = politiskais trilleris | režisors = [[Džons Frankenheimers]] | producents = | scenārijs = [[Rods Sērlings]] | aktieri = * [[Bērts Lankasters]] * [[Kērks Daglass]] * [[Fredriks Mārčs]] * [[Eiva Gārdnere]] * [[Edmonds O'Braiens]] * [[Mārtins Bolsams]] | mūzika = [[Džerijs Goldsmits]] | oriģinālnos = ''Seven Days in May'' | studija = * ''Seven Arts Productions'' * ''Joel Productions Inc.'' * ''John Frankenheimer Productions'' * ''Cayuga Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1964|2|12}} | ilgums = 118 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|2,2 miljoni}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Seven Days in May''''' ir 1964. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politiskā [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Džons Frankenheimers]], bet scenārija autors ir [[Rods Sērlings]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bērts Lankasters]], [[Kērks Daglass]], [[Fredriks Mārčs]], [[Eiva Gārdnere]], [[Edmonds O'Braiens]] un [[Mārtins Bolsams]]. Filma balstīta uz Flečera Nībela un Čārlza Beilija 1962. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filma stāsta par militāri politisku sazvērestību, lai pārņemtu ASV valdību pēc tam, kad prezidents parakstījis kodolieroču atbruņošanās līgumu ar Padomju Savienību. Filmas ''Seven Days in May'' pirmizrāde notika {{Dat|1964|2|12|5=bez}} un to izplatīja ''[[Paramount Pictures]]''. Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijās "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" (O'Braiens) un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]". == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džons Frankenheimers}} [[Kategorija:1964. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Politiskie trilleri]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Džona Frankenheimera filmas]] sbaf1kwev1y6z7setnqk46y26kixswd 0 642978 4547843 4547401 2026-11-10T16:52:12Z Kikos 3705 4547843 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Sūda | Photo = Al Sawda peak.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Saūda Arābija | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=18|latm=16|lats=00|latNS=N | longd=42|longm=22|longs=06|longEW=E | Augstums = 3207 | Relatīvais_augstums = 3015 | Atrašanās vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Asīra}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Asīra kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Sūda''' ({{val|ar|جَبَلُ ٱلسُّودَة}}, ''Jabal as-Sūda'') ir kalns [[Saūda Arābija]]s dienvidrietumos. Atrodas [[Asīra kalni|Asīra kalnu]] grēdā un tiek uzskatīts par grēdas un visas valsts augstākā virsotne. Administratīvi atrodas [[Asīra]]s reģionā netālu no tā centra [[Abha]]s. Kalnu klāj blīvas kadiķu audzes, veidojot dabisku mežu. 2023. gadā netālu no kalna virsotnes 3015 m augstumā uzsākta luksusa tūrisma centra ''Soudah Peaks'' būvniecība, kurā jau 2033. gadā plānots uzņemt 2 miljonus tūristu gadā.<ref>[https://www.arabnews.com/node/2380196/business-economy "Saudi crown prince launches 'Soudah Peaks' masterplan". ''Arab News''.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas kalni]] mow12jlrwmmh0gyy2nwu5egfvqujow9 0 643001 4547830 4547485 2026-11-10T15:54:37Z ZANDMANIS 91184 /* Piemēri */ 4547830 wikitext text/x-wiki [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|thumb|Nezināmā karavīra kaps – Vestminsteras abatija – Londona, Anglija – 2010. gada 9. novembris]] '''Nezināmā kareivja kaps''' ir [[piemineklis]], kas veltīts nezināma kareivja dienestam un visu [[kritis kaujā|karā kritušo]] [[karavīrs|karavīru]] kopīgajai piemiņai. Šādi kapi atrodas daudzās valstīs un parasti ir nozīmīgi [[nacionālais piemineklis|nacionālie pieminekļi]]. Vēstures gaitā daudzi karavīri ir gājuši bojā karā, un viņu mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās iecere godināt šos karavīrus ar vienotu kapavietu, kurā guldīts viena šāda neidentificēta karavīra ķermenis. == Piemēri == Nezināmo karavīru kapi no visas pasaules un dažādiem kariem: {| class="wikitable" |- ! width=16% | Valsts ! width=21% | Piemineklis ! width=16% | Vieta ! Attēls ! Apraksts |- | {{Albānija}} | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Tirāna)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[Tirāna]] | [[File:Unknown Soldier (Statue) (BLGU Spring School 2013) 02.JPG|100px]] |Uzcelts, lai pieminētu karavīrus, kuri gāja bojā Otrā pasaules kara laikā |- | rowspan=2|{{Argentīna}} | [[Buenosairesas metropoles katedrāle|Metropoles katedrāle]] | [[Buenosairesa]] | [[File:Catedral Metropolitana de Buenos Aires - 20130309 153515.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps — [[Argentīnas neatkarības karš]] |- | [[Nacionālā karoga memoriāls]] | [[Rosario]] | [[File:La llama de Rosario 2018.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra kaps |- | {{flag|Angola}} | Nezināmā karavīra kaps [[Luanda|Luandā]] | [[Luanda]] | [[File:Monument_of_the_Unknown_Soldier_in_Luanda.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra piemineklis Luandā |- | {{Armēnija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Erevāna)|Nezināmā karavīra kaps Uzvaras parkā]] | [[Erevāna]] | [[File:Victory Park3, Yerevan 16.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps; iemūžina [[Padomju Savienība]]s uzvaru Otrajā pasaules karā |- | {{Austrālija}} | [[Austrālijas kara memoriāls]] | [[Kanbera]] | [[File:Southern view of the Tomb of the Unknown Soldier at the AWM in December 2018.jpg|100px]] |Nezināmā Austrālijas karavīra kaps Austrālijas Kara memoriālā Kanberā. |- | {{Austrija}} | ''Outer Palace Gate'' [[Heldenplatz|Varoņu laukumā]] | [[Vīne]] | [[File:Äußeres Burgtor (13761) IMG 0413.jpg|100px]] | 1818. gadā celtajos neoklasicisma stila vārtos, kas ved uz Hofburgu — bijušo imperatora pili. |- | rowspan=2 | {{Bangladeša}} | [[Nacionālais mocekļu memoriāls|Jatiyo Smriti Soudho]] | [[Savāra Upazila]] | [[File:Sriti shoud.jpeg|100px]] | Nacionālais mocekļu memoriāls (''Jatiyo Sriti Shoudhor'') ir Bangladešas nacionālais piemineklis tiem, kuri atdeva savas dzīvības 1971. gada Bangladešas atbrīvošanas karā; daudzi no viņiem ir apglabāti masu kapos šajā parkā. Piemineklis atrodas Savarā, aptuveni 35 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Dakas. Tā autors ir Sajeds Mainuls Hosains. |- | [[Shikha Onirban vai ''Mūžīgā uguns'']] | [[Daka]] |[[File:Eternal Flame (শিখা অনির্বাণ) - panoramio.jpg|100px]] | „Shikha Onirban” tika uzcelts, lai godinātu to [[Bangladešas bruņotie spēki|Bangladešas bruņoto spēku]] karavīru drosmi un upurus, kuri krita 1971. gada [[Bangladešas atbrīvošanas karš|Bangladešas atbrīvošanas karā]]. |- | {{Beļģija}} | [[Kongresa kolonna]] | [[Brisele]] | [[File:Pedestal of the Congress Column - panoramio.jpg|100x100px]] | Nezināmā kareivja kaps objekta pamatnē. |- | {{Bolīvija}} | [[Monumento al Soldado Desconocido]] | [[Lapasa]] | | Nezināmā kareivja kaps – šīs vietas centrālais elements. |- | rowspan=2 | {{Brazīlija}} | [[Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem]], Flamengo Parkā | [[Riodežaneiro]] | [[File:Pracinhas-CCBY.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps uz pieminekļa platformas. |- | [[Pistoijas Brazīliešu militārā kapsēta |Brazīlijas piemineklis un Otrā pasaules kara Nezināmā kareivja kaps]] | [[Pistoija]], Itālija | [[File:Pistoia sacrario dell esercito brasiliano 4.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja piemiņas kaps ar pieminekļa paviljonu. |- | rowspan=2 | {{Bulgārija}} | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Sofija)|Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Sofija]] | [[File:Unknown-soldier-sofia-1.jpg|100px]] |piemineklis, kas uzcelts par piemiņu krievu–turku karā kritušajiem karavīriem; tajā ir arī zeme no [[Stara Zagora]]s (kur notika slaktiņš) un [[Šipkas kauja|Šipkas pārejas kaujas]] vietas |- | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Haskova) | Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Haskova]]<ref>{{cite web |url=http://haskovo-online.com/content/view/12/8/lang,en/ |title=The Unknown Soldier Memorial in Haskovo}}</ref> | | |- | rowspan=2 | {{Kanāda}} | [[Kanādas Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]] pie [[Valsts kara memoriāls (Kanāda)|Valsts kara memoriāla]] | [[Otava]] | [[File:Tomb of the Unknown Soldier - Tombe du Soldat inconnu.jpg|100px]] | Kaps atrodas blakus Nacionālajam kara memoriālam Konfederācijas laukumā Otavā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Kanādas karavīra mirstīgās atliekas; sākotnēji viņš bija apglabāts netālu no [[Kauja par Vimī kori|Vimi grēdas]].<ref>{{cite web |url=http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |title=National War Memorial |publisher=ottawakiosk.com |access-date=21 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20090518005323/http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |archive-date=18 May 2009 }}</ref> |- | Nezināmā kareivja kaps [[Nacionālais kara memoriāls (Ņūfaundlenda)|Nacionālajā kara memoriālā]] | [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]] | [[File:Nfwarmemorial.jpg|100px]] | Kaps atrodas pie Nacionālā kara memoriāla Sentdžonsā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Karaliskā Ņūfaundlendas pulka karavīra mirstīgās atliekas, kuras tika pārvestas no Bomonamelas Ņūfaundlendas memoriāla.<ref name = "Repatriation of NFLD Son"> {{Cite news | last1 = Gillis | first1 = Heather | last2 = Moore | first2 = Mike | title = Someone's Son: Learn about the reaptriation of Newfoundland's Unknown Solder | work = CBC News | publisher = Canadian Broadcasting Corporation | location = Toronto/St. John's | date = 29 June 2024 | url = https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | access-date = 1 July 2024 | archive-url = https://web.archive.org/web/20240630122556/https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | archive-date = 30 June 2024 | url-status = }}</ref> |- | rowspan=4 | {{Čīle}} | [[Bakedano laukums|Ģenerāļa Manuela Bakedano laukums]] | [[Santjago]] |[[File:Estatua en Av Providencia.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[La Moneda]] (Pilsonības laukums), | Santjago |[[File:Plaza Ciudadania1.jpg|100px]] | Satur Peru atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Miris 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Morro de Arika]] kripta (''Morro de Arica Crypt''), | [[Arika]] |[[File:AricaMorroWarMonument.jpg|centre|100px]] | Satur 1998. gadā atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Gājis bojā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Nezināmā jūrnieka piemineklis]] | | | Piemineklis, kas uzcelts par godu jūrniekiem, kuri cīnījās un gāja bojā Ikikes kaujā — jūras kaujā pie Čīles krastiem |- | {{Ķīna}} | [[Tautas varoņu piemineklis]] |[[Pekina]] | [[File:Jinianbei.jpg|100px]] | Piemineklis (nevis kaps vai [[kenotafs]]), kas uzcelts par godu ķīniešu varoņiem, kuri gājuši bojā laika posmā no 19. gadsimta 40. gadiem (Pirmā opija kara) līdz 1949. gadam (Ķīnas Tautas Republikas dibināšanai) un kuri atdevuši savas dzīvības daudzajās cīņās, pretojoties ienaidniekiem — gan iekšējiem, gan ārējiem —, lai panāktu nācijas neatkarību un tautas brīvību. |- | {{Kolumbija}} | Pie Nacionālā administratīvā centra uz [[Plaza y Monumento de los Caídos]] | [[Bogota]] | [[File:Momunento a los Caídos.JPG|Plaza y Monumento de los Caídos.|100px]] | |- | {{Horvātija}} | [[Horvātu nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Osijeka]] | [[File:Spomenik u Osijeku.jpg|100px]] | |- | {{Čehija}} | [[Vitkovas nacionālais memoriāls|Nacionālais memoriāls]] [[Vítkovas kalns|Vitkovas kalnā]] | [[Prāga]] | [[File:Praha, Vítkov, památník.JPG|100px]] | Satur tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis Zborovas kaujā, kā arī tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis kaujā par Duklas pāreju; šī vieta ir daļa no plašāka memoriāla, kas veltīts visiem čehoslovāku karavīriem. |- | {{Dominikāna}} | [[Santodomingo karoga laukums]] | | [[File:Arco de la plaza de la bandera.jpg|100px]] | Laukuma arkā atrodas tāda krituša karavīra kaps, kura vārds nav zināms un kurš piedalījās Dominikānas neatkarības karā. |- | rowspan=2 | {{flag|Ēģipte}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Ēģipte)|Nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Kaira]] | [[File:Nasrcity.jpg|100px]] | Ietver arī prezidenta [[Anvars Sadats|Anvara Sādāta]] kapenes. |- | [[Aleksandrijas Jūras nezināmā kareivja piemineklis]] | | [[File:Monument of the Navy Unknown Soldier in Alexandria (6).jpg|100px]] | |- | {{Igaunija}} | [[Tallinas brāļu kapi]] | [[Tallina]] | [[File:Bronze Soldier of Tallinn, 2007.jpg|100px]] | |- | {{Somija}} | [[Hietaniemi kapsēta]] | [[Helsinki]] | [[File:Hietaniemi Cemetery (fi. Hietaniemen hautausmaa), Helsinki, Finland.jpg|100px]] | Kara kapsētas centrā atrodas Nezināmā karavīra un maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Kārļa Gustava Emīla Mannerheima]] kapavietas. |- | {{Francija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Parīze)|Nezināmā karavīra kaps]] zem [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]s | [[Parīze]] | [[File:Paris Arc de Triomphe de l'Étoile Grabmal des Unbekannten Soldaten 2.jpg|100px]] |Pirmais Nezināmā karavīra kaps (kopā ar [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)|Vestminsteras abatiju Londonā]]) |- | {{Gambija}} | Nezināmā karavīra kaps zem [[Arka 22|Arkas 22]] | [[Bandžula]] | [[File:Banjuljuly22b.JPG|100px]] | |- | {{Gruzija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Tbilisi)|Nezināmā karavīra kaps]] | | [[File:Vake Park.jpg|100px]] | Atrodas Vakes parkā |- | {{Vācija}} | ''[[Unter den Linden]]'' | [[Berlīne]] | [[File:Berlin, Neue Wache, exterior view, may 2006.jpg|100px]] |19. gadsimta sardzes mājā atrodas ''[[Neue Wache]]''. |- | {{Grieķija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Atēnas)|Nezināmā karavīra kaps]] Sintagmas laukumā | [[Atēnas]] | [[File:Οι Εύζωνες, φρουρούν το Μνημείο του Αγνώστου Στρατιώτη.jpg|100px]] | * Kenotafs, kas atrodas Atēnās, Sintagmas laukumā, iepretim Grieķijas parlamenta ēkai. Uz atbalsta sienas ir iegravēti divi citāti no Tukidīda aprakstītās Perikla runas bēru ceremonijā: Μία κλίνη κενὴ φέρεται ἐστρωμένη τῶν ἀφανῶν ("... un tiek nesta viena tukša gulta, — tiem, kas pazuduši bez vēsts") un Ἀνδρῶν ἐπιφανῶν πᾶσα γῆ τάφος ("Visa zeme ir slavenu vīru kaps"). Uzraksti atrodas abpus centrālajam bareljefam, kurā attēlots mirstošs hoplīts. Uz pieminekļa iegravēti to kaujas lauku nosaukumi, kuros grieķi ir cīnījušies kopš neatkarības iegūšanas. * Pieminekli diennakti apsargā Prezidenta gvardes karavīri — evzoni. |- | {{Ungārija}} | [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukums]] | [[Budapešta]] | [[File:Heroes Square Budapest 2010 01.jpg|100px]] |Varoņu piemiņas akmens (''Hősök emlékköve'') ir zems akmens kenotafs, ko ieskauj dekoratīva dzelzs ķēde. Kenotafs ir veltīts "to varoņu piemiņai, kuri atdeva savas dzīvības par mūsu tautas brīvību un mūsu nacionālo neatkarību". |- | {{Indija}} | [[Amar Jawan Jyoti]] | [[Ņūdeli]] | [[File:India Gate Delhi s-47.jpg|100px]] | Zem Indijas vārtu arkas kopš 1971. gada deg ''Amar Jawan Jyoti'' ("Nemirstīgā karavīra liesma"), kas iezīmē Nezināmā karavīra kapavietu. Pats piemineklis ir melna marmora kenotafs, uz kura novietota šautene (ar stobru uz leju), ko vainago karavīra ķivere. Katrā kenotafa pusē zelta burtiem hindi valodā (devanāgarī rakstībā) ir iegravēti vārdi "Amar Jawan" ("Nemirstīgais karavīrs"). Katru gadu Indijas Republikas dienā Indijas premjerministrs kopā ar bruņoto spēku atsevišķo atzaru štābu priekšniekiem godina valsts kritušos karavīrus. |- | {{Indonēzija}} | [[Pandu kara kapsēta|Nīderlandiešu kara kapsēta Pandu]] | [[Banduna]] | [[File:Kembangkuning.jpg|100px]] | Goda lauks ir piemineklis nezināmajam karavīram. Tāpat ''Kembang Kuning'' nīderlandiešu kara kapsētā [[Surabaja|Surabajā]] atrodas Nezināmā (nīderlandiešu) jūrnieka kaps.<ref>[http://www.ogs.nl/docs/NetherlandswarcemeteriesIndonesia.pdf "Netherlands war cemeteries in Indonesia", Netherlands War Graves Foundation]</ref> |- | rowspan="3" | {{Irāna}} | [[Čizara]] | [[Teherāna]] | [[File:Chizar tombs 01.jpg|100px]] | Irānā publiskās vietās ir apglabāti nezināmi karavīri. Čizara ir lielākā no šīm vietām. |- | [[Behešte Zara]] | [[Teherāna]] | [[File:Beheshte Zahra Cemetery 4508.jpg|100px]] | |- | Nezināmā karavīra parks | [[Teherāna]] | [[File:مقبره شهدای گمنام پارک گلریز.jpg|100px]] | |- | {{Irāka}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Bagdāde)|Nezināmā karavīra piemineklis]] lielajā svinību laukumā | Zauras parks, [[Bagdāde]] | | Zauras parkā atrodas trīs pieminekļi, kas veltīti kritušajiem Irākas karavīriem: Nezināmā karavīra piemineklis, Uzvaras arka (pabeigta 1989. gadā) un Al-Šahīda piemineklis (pazīstams arī kā Mocekļu piemineklis; pabeigts 1983. gadā). Nezināmā karavīra piemineklis tika uzcelts laikposmā no 1979. līdz 1982. gadam; tas aizstāja agrāku Nezināmā karavīra pieminekli, kas 1959. gadā bija uzcelts citā vietā, taču tika demontēts, kad tika atklāts pašreizējais piemineklis. |- | {{Izraēla}} | [[Izraēlas mocekļu Nacionālā piemiņas zāle]], [[Hercla kalns|Hercla kalnā]] | [[Jeruzaleme]] | [[File:חניכת היכל הזכרון הממלכתי 1738.jpg|100px]] | Mūžīgās uguns piemineklis nezināmajiem karavīriem. |- | {{Itālija}} | [[Piazza Venezia]] | [[Roma]] | [[File:VittorianoMiliteIgnoto2-SteO153.jpg|100px]] | [[Nezināmā karavīŗa kaps (Itālija)|''Milite Ignoto'' kaps]] pie Altare della Patria (Vittoriano). |- | rowspan=4 | {{Japāna}} | [[Čidorigafuči nacionālā kapsēta]] | [[Tokija]] | [[File:Chidorigafuchi National Cemetery 20130805 3.jpg|100px]] | |- | [[Ryozen Kannon]] | [[Kioto]] | [[File:Ryozen Kannon Memorial to Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | ''[[Sekai Mumei Senshi no Haka|Pasaules nezināmā kareivja kaps]]'' | [[Ogose]] | | |- | [[Dai Heiwa Kinen Tō]] | [[Tondabajaši]] | [[File:Torre da Paz.jpg|100px]] | |- | {{Jordānija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Amāna]] | | Avots: [https://www.flickr.com/photos/aladdinataha/13011821754/] |- | {{Libāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Libāna)|Nezināmā kareivja kaps Libānā]] | [[Beirūta]], Mathafa | | Nezināmā karavīra kaps Libānā atspoguļo Libānas bruņoto spēku izveidi un neatkarību no Francijas armijas 1943. gadā. Kapā tiek pieminēti arī Austrumu leģiona un Levantes armijas karavīri [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Francijas Libānas mandāta]] laikā no 1920. līdz 1943. gadam. Vidū kenotafs ietver Libānas ciedra koku, ko ieskauj laurs; galvenais romiešu leģionu simbols. Ap ciedra koku un lauru arābu valodā rakstīts: "Slava un nemirstība mūsu mocekļu varoņiem". Aiz kenotafa ir oriģinālās romiešu kolonnas. |- | {{Lietuva}} | [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vienotības laukums]] | [[Kauņa]] | [[File:Kaunas. Paminklas zuvusiems uz laisve. 2007-04-06.jpg|100px]] | „Nezināmā kareivja” kaps ar to karavīru mirstīgajām atliekām, kuri krita 1919. gada Lietuvas–Padomju karā. |- | {{Malaizija}} | [[Nacionālais monuments (Malaizija)|Nacionālais monuments]] | [[Kualalumpura]] | [[File:Tugu negara.jpg|100px]] | Pabeigts 1966. gadā, lai godinātu tos, kuri krita cīņās pret Japānas īstenoto okupāciju laikā pirms Malaizijas neatkarības iegūšanas (Otrajā pasaules karā), kā arī cīņās pret Malajas Nacionālās atbrīvošanas armiju tā dēvētā "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā. Kompleksā ietilpst arī piemineklis (kenotafs) no laika pirms neatkarības iegūšanas – tas tika pārvietots no savas sākotnējās atrašanās vietas tuvāk Kualalumpuras vecpilsētai, un tas veltīts Pirmā pasaules kara, Otrā pasaules kara un "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā kritušajiem. |- | {{Malta}} |[[Nezināmā karavīra piemineklis (Valleta)|Nezināmā karavīra piemineklis]], [[Aplenkuma zvana kara memoriāls]] | [[Valleta]] | [[File:Ricasoli fort from Barrakka gardens view.jpg|100px]] | |- | {{Maurīcija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Kurepipe]] | | |- | {{Maroka}} | Nezināmā karavīra kaps zem Hasana torņa | [[Rabāta]] | | |- | {{Namībija}} | [[Varoņu Akrs (Namībija)|Varoņu Akrs]] | [[Vindhuka]] | [[File:Namibia Heroes Acre (92343).jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kapā atrodas zeme no [[Kasingas kauja|Kasingas]] un Ošatotvas — vietām, kas saistītas ar [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības karu]]. |- | {{Jaunzēlande}} | [[Jaunzēlandes Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]], [[Valsts kara memoriāls (Jaunzēlande)|Valsts kara memoriāls]] | [[Velingtona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior June 2012.JPG|100px]] |2004. gada 6. novembrī no ''Caterpillar Valley'' kapsētas tika ekshumētas kāda nezināma Jaunzēlandes karavīra mirstīgās atliekas, kuras vēlāk guldīja Nezināmā karavīra kapā Velingtonā, Jaunzēlandē. Viņš simbolizē vairāk nekā 18 000 Jaunzēlandes bruņoto spēku karavīru, kuri zaudēja dzīvību Pirmā pasaules kara laikā. Viņa sākotnējo apbedījuma vietu — 14. iecirkņa A rindas 27. kapavietu — iezīmē īpašs kapakmens. |- | {{Nigērija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Ērgļa laukums]], [[Abudža]]. | [[File:NationalCenotaph.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra statuja, Ērgļa laukumā, [[Abudža]], agrāk atradās Idumotas rajonā netālu no [[Lagosa]]s ar nosaukumu [[karavīrs Idumota]], vēlāk kaps tika pārvietots uz Abudžu. |- | rowspan=2 | {{Peru}} | [[Bolivara laukums (Lima)|Bolivara laukums]] | rowspan=2 | [[Lima]] | [[File:Congreso del Perú.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Lima)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[File:MINISTRO VALAKIVI PRESIDIÓ CEREMONIA POR 135 ANIVERSARIO DE LAS BATALLAS DE SAN JUAN Y MIRAFLORES (24252453782).jpg|100px]] | Atrodas pie [[Morro Solar]] zemesraga. |- | {{Filipīnas}} | [[Varoņu brāļu kapi (Tagiga)|Libingan ng mga Bayani]] | [[Tagiga]] | [[File:2716Fort Bonifacio, Taguig City 05.jpg|100px]] | Šeit atrodas to filipīniešu karavīru mirstīgās atliekas, kuri iestājās militārajā dienestā un piedalījās Filipīnu revolūcijā, [[Filipīniešu—amerikāņu karš|Filipīnu–Amerikas karā]] un Otrajā pasaules karā. |- | {{Polija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Varšava)|Nezināmā karavīra kaps]], Maršala Jozefa Pilsudska laukums | [[Varšava]] | [[File:IWarszawajh1.jpg|100px]] | Izveidots kā daļa no Saksijas pils arkādes; pils tika iznīcināta 1944. gadā vāciešu darbības rezultātā. Šeit atrodas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gājis bojā laikposmā no 1918. līdz 1920. gadam. |- | {{Portugāle}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Portugāle)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Bataljas klosteris]] | [[File:Mosteiro da Batalha Tombs of unknown soldiers.jpg|100px]] |Atrodas Bataljas klostera Kapitulu zālē. Tajā dus divu nezināmu Pirmā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas – viens no Flandrijas kaujas laukiem un otrs no Āfrikas karadarbības zonas –, kuri tika guldīti zemes klēpī 1921. gada 6. aprīlī.<ref>{{Cite web |date=2022-10-23 |title=Batalha Portugal: The Complete Guide to Visiting Batalha |url=https://wetravelportugal.com/batalha-portugal/ |access-date=2023-11-05 |website=We Travel Portugal |language=en-US}}</ref> |- | {{vieta|Ķīnas Republika}} | [[Nacionālo revolucionāro mocekļu svētnīca]] | [[Taipeja]] | [[File:45072-Taipei (27785996573).jpg|100px]] | Šī vieta, kas tika pabeigta 1969. gadā, pašlaik ir Ķīnas Republikas nozīmīgākais memoriāls nacionālajiem mocekļiem, kā arī vieta, ko bieži apmeklē ārvalstu viesi, lai godinātu kritušos varoņus. Mocekļu iekļaušana memoriālā notiek saskaņā ar sarakstu, ko sastādījusi Ķīnas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija un apstiprinājis prezidents. Memoriālā atrodas aptuveni 390 000 bojāgājušo piemiņas plāksnītes; viņi gājuši bojā dažādos konfliktos, tostarp Siņhai revolūcijā, Otrajā revolūcijā, Konstitūcijas aizsardzības kustībā, Ziemeļu gājienā, Dzjanu–Gui karā, Centrālā līdzenuma kara laikā, Otrajā Ķīnas–Japānas karā, Ķīnas pilsoņu karā, kā arī pirmajā un otrajā Taivānas šauruma krīzē. |- | {{Turcija}} | [[Čanakales upuru memoriāls]] | [[Galipoli]] | [[File:Çanakkale Şehitleri Anıtı.JPG|100px]] | Uzcelts nezināmajiem Čanakales frontes karavīriem [[Galipoli kauja]]s laikā Pirmā pasaules kara laikā. Atvērts 1960. gada 20. augustā. |- | {{Rumānija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Rumānija)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Karola Parks]] | [[Bukareste]] | [[File:RO B Tomb Unknown Soldier Bucharest.jpg|100px]] | |- | {{Krievija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Maskava)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Aleksandra dārzs]] | [[Maskava]] | [[File:2019-07-26-Moscow-3182-Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | {{Serbija}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis]] Avala kalnā | [[Belgrada]] | [[File:Monument to the Unknown Hero Avala1.jpg|100px]] | Piemineklis tika uzcelts vietā, kur tika apglabāts kāds nezināms serbu Pirmā pasaules kara karavīrs. |- | {{Slovēnija}} | Piemineklis nezināmam franču karavīram, Franču revolūcijas laukums | [[Ļubļana]] | [[File:Napoleonov spomenik - panoramio.jpg|100px]] | |- | {{Somālija}} | [[Daljirka Dahsoon|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Mogadišu]] | [[File:Somalia Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | Piemineklis, kas uzcelts par godu kritušajiem Somālijas bruņoto spēku karotājiem un ir pazīstams arī kā ''Daljirka Dahsoon''. |- | rowspan="2" | {{Spānija}} | [[Piemineklis par Spāniju kritušajiem]], [[Plaza de la Lealtad]] | [[Madride]] | [[File:Monumento a los Caídos por España - SW.jpg|100px]] |Plaši pazīstams kā ''Obelisco'' ("Obelisks"), tas uzcelts tajā pašā vietā, kur ģenerālis [[Joahims Mirats|Žoakims Mirā]] pēc 1808. gada 2. maija sacelšanās pavēlēja sodīt ar nāvi daudzus spāņus. Sākotnēji atklāts 1840. gada 2. maijā, 1985. gada 22. novembrī to no jauna atklāja Spānijas karalis [[Huans Karloss I]], godinot kritušo spāņu piemiņu. Monumenta priekšpusē nepārtraukti deg ar gāzi darbināma mūžīgā uguns. |- |[[Fossar de les Moreres|Kara memoriāls]], Fossar de les Moreres | [[Barselona]] |[[File:Fossar de les Moreres 01.JPG|100px]] |Memoriāls atrodas blakus ''Santa Maria del Mar'' baznīcai, laukuma vidū, kas pēc Barselonas krišanas 1714. gadā – [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] laikā – kalpoja par masu kapavietu. Tam ir īpaša nozīme katalāņu nacionālismā kā simbolam tiem, kuri cīnījās pret Burboniem, lai nosargātu Katalonijas likumus un brīvības. Mūsdienās uz metāla konstrukcijas, kas rotāta ar uzrakstiem, deg mūžīgā uguns, godinot nezināmos karavīrus, kuri krita, aizstāvot pilsētu un valsti. |- | {{Sīrija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Damaska)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Damaska]] | [[File:Tomb_of_the_Unknown_Soldier_Damascus.png|100px]] |''Nezināmā kareivja kaps'' (arābu: ضريح الجندي المجهول) ir kara piemineklis, kas veltīts kaujās kritušajiem Sīrijas karavīriem. Katru gadu — Mocekļu dienā (6. maijā) — to apmeklē Sīrijas prezidents. Piemineklī ir iegravēti divi Korāna panti:<blockquote>Nedomājiet, ka tie, kas krituši Dieva ceļā, ir miruši. Nē, viņi ir dzīvi un saņem uzturu pie sava Kunga; viņi priecājas par Dieva dāvātajām veltēm un līksmo par tiem, kas vēl nav viņiem pievienojušies (šajā svētlaimē), — jo pār viņiem nav ne baiļu, ne arī iemesla skumt.</blockquote> |- | rowspan=2 | {{Ukraina}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Kijiva)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Mūžīgās slavas parks]] | [[Kijiva]] | [[File:Kiev's unknown soldier.jpg|100px]] | |- | [[Piemineklis nezināmam jūrniekam]], [[Ševčenko parks (Odesa)|Ševčenko parks]] | [[Odesa]] | [[File:Odessa Denkmal des unbekannten Matrosen.jpg|100px]] | |- | {{Apvienotā Karaliste}} | [[Nezināmā kareivja kaps (Londona)|Nezināmais karavīrs]], [[Vestminsteras abatija]] | [[Londona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|100px]] | Pirmais Nezināmā kareivja kaps (kopā ar kapu pie Triumfa arkas Parīzē) |-{{anchor|United States}} | rowspan="5" | {{ASV}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Arlingtonas nacionālā kapsēta)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Defense.gov photo essay 080614-A-0193C-015.jpg|100px]] | <ref>{{cite web |url=https://www.arlingtoncemetery.mil/Explore/Tomb-of-the-Unknown-Soldier |title=Tomb of the Unknown Soldier |publisher=[[Arlington National Cemetery]] |access-date=November 11, 2018 }}</ref> |- | [[Nezināmā ASV Neatkarības kara karavīra kaps]], [[Vašingtona skvērs (Filadelfija)|Vašingtona skvērs]] | [[Filadelfija]] | [[File:Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier-27527.jpg|100px]] | |- | [[Amerikas revolūcijas Nezināmā karavīra kaps]] | [[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrija]] |[[File:Old Presbyterian Meeting House (Alexandria, VA) - Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier.JPG|100px]] | |- | [[Piemineklis ASV Pilsoņu kara nezināmajiem karavīriem]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Civil War Unknowns Memorial - E side - Arlington National Cemetery - 2011.JPG|100px]] | Satur 2111 nezināmu Savienības un Konfederācijas karavīru mirstīgās atliekas no Pilsoņu kara kaujas laukiem. |- | [[Nezināmā ASV Konfederācijas karavīra kaps]] Bovuarā | [[Biloksi]] | [[File:Beauvoir Confederate States Unknown Soldier Tomb.jpg|100px]] | |- | {{Urugvaja}} | El Entrevero [[Fabini laukums|Fabini laukumā]] | [[Montevideo]] | [[File:Entrevero3.JPG|100px]] | Tas tika atklāts 1967. gadā par godu Austrumu revolūcijai, un tajā spāņu valodā iegravēts uzraksts: "Tēvzeme godina savus anonīmos varoņus, kuri lauku vientulībā zaudēja dzīvību, upurējoties savu ideālu vārdā." |- | {{Uzbekistāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Taškenta)|Nezināmā karavīra kaps]] [[Mustakilika laukums|Mustakilika laukumā]] | [[Taškenta]] | [[File:Independence square in Tashkent, Motherland figure.jpg|alt=|100x100px]] | 1975. gadā izveidotais Nezināmā kareivja kaps ir veltīts uzbeku karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. |- | {{Venecuēla}} | Nezināmā karavīra kaps Karabobo laukā, [[Valensija (Venecuēla)|Valensijā]] | [[Carabobo]] | [[File:Arco de Carabobo.JPG|100px]] | Satur Venecuēlas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1824. gadā Ajakučo kaujas laikā. |- | {{Vjetnama}} | [[Vjetnamas kara memoriāls Hanojā|Varoņu mocekļu piemineklis]] | [[Hanoja]] | | Veltīts [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] kritušajiem. |- | {{Zimbabve}} | Nezināmā karavīra piemineklis [[Nacionālajā varoņu laukums (Zimbabve)|Nacionālajā varoņu laukumā]] | [[Harare]] | [[File:Heroes Acre Monument, Harare, Zimbabwe.jpg|100px]] | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Unknown Soldier}} * [http://www.copernicus.org.pl/veterans/22.html Copernicus Organization, World Veterans Federation, "Tombs of the Unknown Soldier in Central and Eastern Europe" by Prof. Michał Chilczuk, Chairman, Working Group on Central and Eastern Europe, SCEA] * {{cite web |url =http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |website =Vivaboo.com |title=Tomb of the Unknown Soldier Around The World (History) |archiveurl =https://web.archive.org/web/20111209124626/http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |archivedate =2011-12-09 |url-status =}} [[Kategorija:Kapi]] l7tp68jzjw38tg0b57n1pdy2jh01xqy 4547831 4547830 2026-11-10T15:59:17Z ZANDMANIS 91184 /* Piemēri */ 4547831 wikitext text/x-wiki [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|thumb|Nezināmā karavīra kaps – Vestminsteras abatija – Londona, Anglija – 2010. gada 9. novembris]] '''Nezināmā kareivja kaps''' ir [[piemineklis]], kas veltīts nezināma kareivja dienestam un visu [[kritis kaujā|karā kritušo]] [[karavīrs|karavīru]] kopīgajai piemiņai. Šādi kapi atrodas daudzās valstīs un parasti ir nozīmīgi [[nacionālais piemineklis|nacionālie pieminekļi]]. Vēstures gaitā daudzi karavīri ir gājuši bojā karā, un viņu mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās iecere godināt šos karavīrus ar vienotu kapavietu, kurā guldīts viena šāda neidentificēta karavīra ķermenis. == Piemēri == Nezināmo karavīru kapi no visas pasaules un dažādiem kariem: {| class="wikitable" |- ! width=16% | Valsts ! width=21% | Piemineklis ! width=16% | Vieta ! Attēls ! Apraksts |- | {{Albānija}} | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Tirāna)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[Tirāna]] | [[File:Unknown Soldier (Statue) (BLGU Spring School 2013) 02.JPG|100px]] |Uzcelts, lai pieminētu karavīrus, kuri gāja bojā Otrā pasaules kara laikā |- | rowspan=2|{{Argentīna}} | [[Buenosairesas metropoles katedrāle|Metropoles katedrāle]] | [[Buenosairesa]] | [[File:Catedral Metropolitana de Buenos Aires - 20130309 153515.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps — [[Argentīnas neatkarības karš]] |- | [[Nacionālā karoga memoriāls]] | [[Rosario]] | [[File:La llama de Rosario 2018.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra kaps |- | {{flag|Angola}} | Nezināmā karavīra kaps [[Luanda|Luandā]] | [[Luanda]] | [[File:Monument_of_the_Unknown_Soldier_in_Luanda.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra piemineklis Luandā |- | {{Armēnija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Erevāna)|Nezināmā karavīra kaps Uzvaras parkā]] | [[Erevāna]] | [[File:Victory Park3, Yerevan 16.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps; iemūžina [[Padomju Savienība]]s uzvaru Otrajā pasaules karā |- | {{Austrālija}} | [[Austrālijas kara memoriāls]] | [[Kanbera]] | [[File:Southern view of the Tomb of the Unknown Soldier at the AWM in December 2018.jpg|100px]] |Nezināmā Austrālijas karavīra kaps Austrālijas Kara memoriālā Kanberā. |- | {{Austrija}} | ''Outer Palace Gate'' [[Heldenplatz|Varoņu laukumā]] | [[Vīne]] | [[File:Äußeres Burgtor (13761) IMG 0413.jpg|100px]] | 1818. gadā celtajos neoklasicisma stila vārtos, kas ved uz Hofburgu — bijušo imperatora pili. |- | rowspan=2 | {{Bangladeša}} | [[Nacionālais mocekļu memoriāls|Jatiyo Smriti Soudho]] | [[Savāra Upazila]] | [[File:Sriti shoud.jpeg|100px]] | Nacionālais mocekļu memoriāls (''Jatiyo Sriti Shoudhor'') ir Bangladešas nacionālais piemineklis tiem, kuri atdeva savas dzīvības 1971. gada Bangladešas atbrīvošanas karā; daudzi no viņiem ir apglabāti masu kapos šajā parkā. Piemineklis atrodas Savarā, aptuveni 35 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Dakas. Tā autors ir Sajeds Mainuls Hosains. |- | [[Shikha Onirban vai ''Mūžīgā uguns'']] | [[Daka]] |[[File:Eternal Flame (শিখা অনির্বাণ) - panoramio.jpg|100px]] | „Shikha Onirban” tika uzcelts, lai godinātu to [[Bangladešas bruņotie spēki|Bangladešas bruņoto spēku]] karavīru drosmi un upurus, kuri krita 1971. gada [[Bangladešas atbrīvošanas karš|Bangladešas atbrīvošanas karā]]. |- | {{Beļģija}} | [[Kongresa kolonna]] | [[Brisele]] | [[File:Pedestal of the Congress Column - panoramio.jpg|100x100px]] | Nezināmā kareivja kaps objekta pamatnē. |- | {{Bolīvija}} | [[Monumento al Soldado Desconocido]] | [[Lapasa]] | | Nezināmā kareivja kaps – šīs vietas centrālais elements. |- | rowspan=2 | {{Brazīlija}} | [[Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem]], Flamengo Parkā | [[Riodežaneiro]] | [[File:Pracinhas-CCBY.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kaps uz pieminekļa platformas. |- | [[Pistoijas Brazīliešu militārā kapsēta |Brazīlijas piemineklis un Otrā pasaules kara Nezināmā kareivja kaps]] | [[Pistoija]], Itālija | [[File:Pistoia sacrario dell esercito brasiliano 4.jpg|100px]] | Nezināmā kareivja piemiņas kaps ar pieminekļa paviljonu. |- | rowspan=2 | {{Bulgārija}} | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Sofija)|Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Sofija]] | [[File:Unknown-soldier-sofia-1.jpg|100px]] |piemineklis, kas uzcelts par piemiņu krievu–turku karā kritušajiem karavīriem; tajā ir arī zeme no [[Stara Zagora]]s (kur notika slaktiņš) un [[Šipkas kauja|Šipkas pārejas kaujas]] vietas |- | [[Piemineklis nezināmajam kareivim (Haskova) | Piemineklis nezināmajam kareivim]] | [[Haskova]]<ref>{{cite web |url=http://haskovo-online.com/content/view/12/8/lang,en/ |title=The Unknown Soldier Memorial in Haskovo}}</ref> | | |- | rowspan=2 | {{Kanāda}} | [[Kanādas Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]] pie [[Valsts kara memoriāls (Kanāda)|Valsts kara memoriāla]] | [[Otava]] | [[File:Tomb of the Unknown Soldier - Tombe du Soldat inconnu.jpg|100px]] | Kaps atrodas blakus Nacionālajam kara memoriālam Konfederācijas laukumā Otavā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Kanādas karavīra mirstīgās atliekas; sākotnēji viņš bija apglabāts netālu no [[Kauja par Vimī kori|Vimi grēdas]].<ref>{{cite web |url=http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |title=National War Memorial |publisher=ottawakiosk.com |access-date=21 April 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20090518005323/http://www.ottawakiosk.com/panos/sparks_street_4.html |archive-date=18 May 2009 }}</ref> |- | Nezināmā kareivja kaps [[Nacionālais kara memoriāls (Ņūfaundlenda)|Nacionālajā kara memoriālā]] | [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]] | [[File:Nfwarmemorial.jpg|100px]] | Kaps atrodas pie Nacionālā kara memoriāla Sentdžonsā. Tajā atrodas Pirmā pasaules kara Karaliskā Ņūfaundlendas pulka karavīra mirstīgās atliekas, kuras tika pārvestas no Bomonamelas Ņūfaundlendas memoriāla.<ref name = "Repatriation of NFLD Son"> {{Cite news | last1 = Gillis | first1 = Heather | last2 = Moore | first2 = Mike | title = Someone's Son: Learn about the reaptriation of Newfoundland's Unknown Solder | work = CBC News | publisher = Canadian Broadcasting Corporation | location = Toronto/St. John's | date = 29 June 2024 | url = https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | access-date = 1 July 2024 | archive-url = https://web.archive.org/web/20240630122556/https://www.cbc.ca/news/canada/newfoundland-labrador/newfoundland-unknown-soldier-documentary-1.7239610 | archive-date = 30 June 2024 | url-status = }}</ref> |- | rowspan=4 | {{Čīle}} | [[Bakedano laukums|Ģenerāļa Manuela Bakedano laukums]] | [[Santjago]] |[[File:Estatua en Av Providencia.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[La Moneda]] (Pilsonības laukums), | Santjago |[[File:Plaza Ciudadania1.jpg|100px]] | Satur Peru atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Miris 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Morro de Arika]] kripta (''Morro de Arica Crypt''), | [[Arika]] |[[File:AricaMorroWarMonument.jpg|centre|100px]] | Satur 1998. gadā atrastas karavīra mirstīgās atliekas. Gājis bojā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Nezināmā jūrnieka piemineklis]] | | | Piemineklis, kas uzcelts par godu jūrniekiem, kuri cīnījās un gāja bojā Ikikes kaujā — jūras kaujā pie Čīles krastiem |- | {{Ķīna}} | [[Tautas varoņu piemineklis]] |[[Pekina]] | [[File:Jinianbei.jpg|100px]] | Piemineklis (nevis kaps vai [[kenotafs]]), kas uzcelts par godu ķīniešu varoņiem, kuri gājuši bojā laika posmā no 19. gadsimta 40. gadiem (Pirmā opija kara) līdz 1949. gadam (Ķīnas Tautas Republikas dibināšanai) un kuri atdevuši savas dzīvības daudzajās cīņās, pretojoties ienaidniekiem — gan iekšējiem, gan ārējiem —, lai panāktu nācijas neatkarību un tautas brīvību. |- | {{Kolumbija}} | Pie Nacionālā administratīvā centra uz [[Plaza y Monumento de los Caídos]] | [[Bogota]] | [[File:Momunento a los Caídos.JPG|Plaza y Monumento de los Caídos.|100px]] | |- | {{Horvātija}} | [[Horvātu nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Osijeka]] | [[File:Spomenik u Osijeku.jpg|100px]] | |- | {{Čehija}} | [[Vitkovas nacionālais memoriāls|Nacionālais memoriāls]] [[Vítkovas kalns|Vitkovas kalnā]] | [[Prāga]] | [[File:Praha, Vítkov, památník.JPG|100px]] | Satur tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis Zborovas kaujā, kā arī tāda nezināma čehoslovāku karavīra mirstīgās atliekas, kurš kritis kaujā par Duklas pāreju; šī vieta ir daļa no plašāka memoriāla, kas veltīts visiem čehoslovāku karavīriem. |- | {{Dominikāna}} | [[Santodomingo karoga laukums]] | | [[File:Arco de la plaza de la bandera.jpg|100px]] | Laukuma arkā atrodas tāda krituša karavīra kaps, kura vārds nav zināms un kurš piedalījās Dominikānas neatkarības karā. |- | rowspan=2 | {{flag|Ēģipte}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Ēģipte)|Nezināmā karavīra piemineklis]] | [[Kaira]] | [[File:Nasrcity.jpg|100px]] | Ietver arī prezidenta [[Anvars Sadats|Anvara Sādāta]] kapenes. |- | [[Aleksandrijas Jūras nezināmā kareivja piemineklis]] | | [[File:Monument of the Navy Unknown Soldier in Alexandria (6).jpg|100px]] | |- | {{Igaunija}} | [[Tallinas brāļu kapi]] | [[Tallina]] | [[File:Bronze Soldier of Tallinn, 2007.jpg|100px]] | |- | {{Somija}} | [[Hietaniemi kapsēta]] | [[Helsinki]] | [[File:Hietaniemi Cemetery (fi. Hietaniemen hautausmaa), Helsinki, Finland.jpg|100px]] | Kara kapsētas centrā atrodas Nezināmā karavīra un maršala [[Karls Gustavs Mannerheims|Kārļa Gustava Emīla Mannerheima]] kapavietas. |- | {{Francija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Parīze)|Nezināmā karavīra kaps]] zem [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]s | [[Parīze]] | [[File:Paris Arc de Triomphe de l'Étoile Grabmal des Unbekannten Soldaten 2.jpg|100px]] |Pirmais Nezināmā karavīra kaps (kopā ar [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)|Vestminsteras abatiju Londonā]]) |- | {{Gambija}} | Nezināmā karavīra kaps zem [[Arka 22|Arkas 22]] | [[Bandžula]] | [[File:Banjuljuly22b.JPG|100px]] | |- | {{Gruzija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Tbilisi)|Nezināmā karavīra kaps]] | | [[File:Vake Park.jpg|100px]] | Atrodas Vakes parkā |- | {{Vācija}} | ''[[Unter den Linden]]'' | [[Berlīne]] | [[File:Berlin, Neue Wache, exterior view, may 2006.jpg|100px]] |19. gadsimta sardzes mājā atrodas ''[[Neue Wache]]''. |- | {{Grieķija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Atēnas)|Nezināmā karavīra kaps]] Sintagmas laukumā | [[Atēnas]] | [[File:Οι Εύζωνες, φρουρούν το Μνημείο του Αγνώστου Στρατιώτη.jpg|100px]] | * Kenotafs, kas atrodas Atēnās, Sintagmas laukumā, iepretim Grieķijas parlamenta ēkai. Uz atbalsta sienas ir iegravēti divi citāti no Tukidīda aprakstītās Perikla runas bēru ceremonijā: Μία κλίνη κενὴ φέρεται ἐστρωμένη τῶν ἀφανῶν ("... un tiek nesta viena tukša gulta, — tiem, kas pazuduši bez vēsts") un Ἀνδρῶν ἐπιφανῶν πᾶσα γῆ τάφος ("Visa zeme ir slavenu vīru kaps"). Uzraksti atrodas abpus centrālajam bareljefam, kurā attēlots mirstošs hoplīts. Uz pieminekļa iegravēti to kaujas lauku nosaukumi, kuros grieķi ir cīnījušies kopš neatkarības iegūšanas. * Pieminekli diennakti apsargā Prezidenta gvardes karavīri — evzoni. |- | {{Ungārija}} | [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukums]] | [[Budapešta]] | [[File:Heroes Square Budapest 2010 01.jpg|100px]] |Varoņu piemiņas akmens (''Hősök emlékköve'') ir zems akmens kenotafs, ko ieskauj dekoratīva dzelzs ķēde. Kenotafs ir veltīts "to varoņu piemiņai, kuri atdeva savas dzīvības par mūsu tautas brīvību un mūsu nacionālo neatkarību". |- | {{Indija}} | [[Amar Jawan Jyoti]] | [[Ņūdeli]] | [[File:India Gate Delhi s-47.jpg|100px]] | Zem Indijas vārtu arkas kopš 1971. gada deg ''Amar Jawan Jyoti'' ("Nemirstīgā karavīra liesma"), kas iezīmē Nezināmā karavīra kapavietu. Pats piemineklis ir melna marmora kenotafs, uz kura novietota šautene (ar stobru uz leju), ko vainago karavīra ķivere. Katrā kenotafa pusē zelta burtiem hindi valodā (devanāgarī rakstībā) ir iegravēti vārdi "Amar Jawan" ("Nemirstīgais karavīrs"). Katru gadu Indijas Republikas dienā Indijas premjerministrs kopā ar bruņoto spēku atsevišķo atzaru štābu priekšniekiem godina valsts kritušos karavīrus. |- | {{Indonēzija}} | [[Pandu kara kapsēta|Nīderlandiešu kara kapsēta Pandu]] | [[Banduna]] | [[File:Kembangkuning.jpg|100px]] | Goda lauks ir piemineklis nezināmajam karavīram. Tāpat ''Kembang Kuning'' nīderlandiešu kara kapsētā [[Surabaja|Surabajā]] atrodas Nezināmā (nīderlandiešu) jūrnieka kaps.<ref>[http://www.ogs.nl/docs/NetherlandswarcemeteriesIndonesia.pdf "Netherlands war cemeteries in Indonesia", Netherlands War Graves Foundation]</ref> |- | rowspan="3" | {{Irāna}} | [[Čizara]] | [[Teherāna]] | [[File:Chizar tombs 01.jpg|100px]] | Irānā publiskās vietās ir apglabāti nezināmi karavīri. Čizara ir lielākā no šīm vietām. |- | [[Behešte Zara]] | [[Teherāna]] | [[File:Beheshte Zahra Cemetery 4508.jpg|100px]] | |- | Nezināmā karavīra parks | [[Teherāna]] | [[File:مقبره شهدای گمنام پارک گلریز.jpg|100px]] | |- | {{Irāka}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis (Bagdāde)|Nezināmā karavīra piemineklis]] lielajā svinību laukumā | Zauras parks, [[Bagdāde]] | | Zauras parkā atrodas trīs pieminekļi, kas veltīti kritušajiem Irākas karavīriem: Nezināmā karavīra piemineklis, Uzvaras arka (pabeigta 1989. gadā) un Al-Šahīda piemineklis (pazīstams arī kā Mocekļu piemineklis; pabeigts 1983. gadā). Nezināmā karavīra piemineklis tika uzcelts laikposmā no 1979. līdz 1982. gadam; tas aizstāja agrāku Nezināmā karavīra pieminekli, kas 1959. gadā bija uzcelts citā vietā, taču tika demontēts, kad tika atklāts pašreizējais piemineklis. |- | {{Izraēla}} | [[Izraēlas mocekļu Nacionālā piemiņas zāle]], [[Hercla kalns|Hercla kalnā]] | [[Jeruzaleme]] | [[File:חניכת היכל הזכרון הממלכתי 1738.jpg|100px]] | Mūžīgās uguns piemineklis nezināmajiem karavīriem. |- | {{Itālija}} | [[Piazza Venezia]] | [[Roma]] | [[File:VittorianoMiliteIgnoto2-SteO153.jpg|100px]] | [[Nezināmā karavīŗa kaps (Itālija)|''Milite Ignoto'' kaps]] pie Altare della Patria (Vittoriano). |- | rowspan=4 | {{Japāna}} | [[Čidorigafuči nacionālā kapsēta]] | [[Tokija]] | [[File:Chidorigafuchi National Cemetery 20130805 3.jpg|100px]] | |- | [[Ryozen Kannon]] | [[Kioto]] | [[File:Ryozen Kannon Memorial to Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | ''[[Sekai Mumei Senshi no Haka|Pasaules nezināmā kareivja kaps]]'' | [[Ogose]] | | |- | [[Dai Heiwa Kinen Tō]] | [[Tondabajaši]] | [[File:Torre da Paz.jpg|100px]] | |- | {{Jordānija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Amāna]] | | Avots: [https://www.flickr.com/photos/aladdinataha/13011821754/] |- | {{Libāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Libāna)|Nezināmā kareivja kaps Libānā]] | [[Beirūta]], Mathafa | | Nezināmā karavīra kaps Libānā atspoguļo Libānas bruņoto spēku izveidi un neatkarību no Francijas armijas 1943. gadā. Kapā tiek pieminēti arī Austrumu leģiona un Levantes armijas karavīri [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija|Francijas Libānas mandāta]] laikā no 1920. līdz 1943. gadam. Vidū kenotafs ietver Libānas ciedra koku, ko ieskauj laurs; galvenais romiešu leģionu simbols. Ap ciedra koku un lauru arābu valodā rakstīts: "Slava un nemirstība mūsu mocekļu varoņiem". Aiz kenotafa ir oriģinālās romiešu kolonnas. |- | {{Lietuva}} | [[Vītauta Dižā kara muzejs|Vienotības laukums]] | [[Kauņa]] | [[File:Kaunas. Paminklas zuvusiems uz laisve. 2007-04-06.jpg|100px]] | „Nezināmā kareivja” kaps ar to karavīru mirstīgajām atliekām, kuri krita 1919. gada Lietuvas–Padomju karā. |- | {{Malaizija}} | [[Nacionālais monuments (Malaizija)|Nacionālais monuments]] | [[Kualalumpura]] | [[File:Tugu negara.jpg|100px]] | Pabeigts 1966. gadā, lai godinātu tos, kuri krita cīņās pret Japānas īstenoto okupāciju laikā pirms Malaizijas neatkarības iegūšanas (Otrajā pasaules karā), kā arī cīņās pret Malajas Nacionālās atbrīvošanas armiju tā dēvētā "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā. Kompleksā ietilpst arī piemineklis (kenotafs) no laika pirms neatkarības iegūšanas – tas tika pārvietots no savas sākotnējās atrašanās vietas tuvāk Kualalumpuras vecpilsētai, un tas veltīts Pirmā pasaules kara, Otrā pasaules kara un "Malajas ārkārtas stāvokļa" laikā kritušajiem. |- | {{Malta}} |[[Nezināmā karavīra piemineklis (Valleta)|Nezināmā karavīra piemineklis]], [[Aplenkuma zvana kara memoriāls]] | [[Valleta]] | [[File:Ricasoli fort from Barrakka gardens view.jpg|100px]] | |- | {{Maurīcija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Kurepipe]] | | |- | {{Maroka}} | Nezināmā karavīra kaps zem Hasana torņa | [[Rabāta]] | | |- | {{Namībija}} | [[Varoņu Akrs (Namībija)|Varoņu Akrs]] | [[Vindhuka]] | [[File:Namibia Heroes Acre (92343).jpg|100px]] | Nezināmā kareivja kapā atrodas zeme no [[Kasingas kauja|Kasingas]] un Ošatotvas — vietām, kas saistītas ar [[Namībijas neatkarības karš|Namībijas neatkarības karu]]. |- | {{Jaunzēlande}} | [[Jaunzēlandes Nezināmā karavīra kaps|Nezināmā karavīra kaps]], [[Valsts kara memoriāls (Jaunzēlande)|Valsts kara memoriāls]] | [[Velingtona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior June 2012.JPG|100px]] |2004. gada 6. novembrī no ''Caterpillar Valley'' kapsētas tika ekshumētas kāda nezināma Jaunzēlandes karavīra mirstīgās atliekas, kuras vēlāk guldīja Nezināmā karavīra kapā Velingtonā, Jaunzēlandē. Viņš simbolizē vairāk nekā 18 000 Jaunzēlandes bruņoto spēku karavīru, kuri zaudēja dzīvību Pirmā pasaules kara laikā. Viņa sākotnējo apbedījuma vietu — 14. iecirkņa A rindas 27. kapavietu — iezīmē īpašs kapakmens. |- | {{Nigērija}} | Nezināmā karavīra kaps | [[Ērgļa laukums]], [[Abudža]]. | [[File:NationalCenotaph.jpg|100px]] | Nezināmā karavīra statuja, Ērgļa laukumā, [[Abudža]], agrāk atradās Idumotas rajonā netālu no [[Lagosa]]s ar nosaukumu [[karavīrs Idumota]], vēlāk kaps tika pārvietots uz Abudžu. |- | rowspan=2 | {{Peru}} | [[Bolivara laukums (Lima)|Bolivara laukums]] | rowspan=2 | [[Lima]] | [[File:Congreso del Perú.JPG|100px]] | Satur karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1881. gadā Klusā okeāna kara laikā. |- | [[Piemineklis nezināmajam karavīram (Lima)|Piemineklis nezināmajam karavīram]] | [[File:MINISTRO VALAKIVI PRESIDIÓ CEREMONIA POR 135 ANIVERSARIO DE LAS BATALLAS DE SAN JUAN Y MIRAFLORES (24252453782).jpg|100px]] | Atrodas pie [[Morro Solar]] zemesraga. |- | {{Filipīnas}} | [[Varoņu brāļu kapi (Tagiga)|Libingan ng mga Bayani]] | [[Tagiga]] | [[File:2716Fort Bonifacio, Taguig City 05.jpg|100px]] | Šeit atrodas to filipīniešu karavīru mirstīgās atliekas, kuri iestājās militārajā dienestā un piedalījās Filipīnu revolūcijā, [[Filipīniešu—amerikāņu karš|Filipīnu–Amerikas karā]] un Otrajā pasaules karā. |- | {{Polija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Varšava)|Nezināmā karavīra kaps]], Maršala Jozefa Pilsudska laukums | [[Varšava]] | [[File:IWarszawajh1.jpg|100px]] | Izveidots kā daļa no Saksijas pils arkādes; pils tika iznīcināta 1944. gadā vāciešu darbības rezultātā. Šeit atrodas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gājis bojā laikposmā no 1918. līdz 1920. gadam. |- | {{Portugāle}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Portugāle)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Bataljas klosteris]] | [[File:Mosteiro da Batalha Tombs of unknown soldiers.jpg|100px]] |Atrodas Bataljas klostera Kapitulu zālē. Tajā dus divu nezināmu Pirmā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas – viens no Flandrijas kaujas laukiem un otrs no Āfrikas karadarbības zonas –, kuri tika guldīti zemes klēpī 1921. gada 6. aprīlī.<ref>{{Cite web |date=2022-10-23 |title=Batalha Portugal: The Complete Guide to Visiting Batalha |url=https://wetravelportugal.com/batalha-portugal/ |access-date=2023-11-05 |website=We Travel Portugal |language=en-US}}</ref> |- | {{vieta|Ķīnas Republika}} | [[Nacionālo revolucionāro mocekļu svētnīca]] | [[Taipeja]] | [[File:45072-Taipei (27785996573).jpg|100px]] | Šī vieta, kas tika pabeigta 1969. gadā, pašlaik ir Ķīnas Republikas nozīmīgākais memoriāls nacionālajiem mocekļiem, kā arī vieta, ko bieži apmeklē ārvalstu viesi, lai godinātu kritušos varoņus. Mocekļu iekļaušana memoriālā notiek saskaņā ar sarakstu, ko sastādījusi Ķīnas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija un apstiprinājis prezidents. Memoriālā atrodas aptuveni 390 000 bojāgājušo piemiņas plāksnītes; viņi gājuši bojā dažādos konfliktos, tostarp Siņhai revolūcijā, Otrajā revolūcijā, Konstitūcijas aizsardzības kustībā, Ziemeļu gājienā, Dzjanu–Gui karā, Centrālā līdzenuma kara laikā, Otrajā Ķīnas–Japānas karā, Ķīnas pilsoņu karā, kā arī pirmajā un otrajā Taivānas šauruma krīzē. |- | {{Turcija}} | [[Čanakales upuru memoriāls]] | [[Galipoli]] | [[File:Çanakkale Şehitleri Anıtı.JPG|100px]] | Uzcelts nezināmajiem Čanakales frontes karavīriem [[Galipoli kauja]]s laikā Pirmā pasaules kara laikā. Atvērts 1960. gada 20. augustā. |- | {{Rumānija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Rumānija)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Karola Parks]] | [[Bukareste]] | [[File:RO B Tomb Unknown Soldier Bucharest.jpg|100px]] | |- | {{Krievija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Maskava)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Aleksandra dārzs]] | [[Maskava]] | [[File:2019-07-26-Moscow-3182-Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | |- | {{Serbija}} | [[Nezināmā karavīra piemineklis]] Avala kalnā | [[Belgrada]] | [[File:Monument to the Unknown Hero Avala1.jpg|100px]] | Piemineklis tika uzcelts vietā, kur tika apglabāts kāds nezināms serbu Pirmā pasaules kara karavīrs. |- | {{Slovēnija}} | Piemineklis nezināmam franču karavīram, Franču revolūcijas laukums | [[Ļubļana]] | [[File:Napoleonov spomenik - panoramio.jpg|100px]] | |- | {{Somālija}} | [[Daljirka Dahsoon|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Mogadišu]] | [[File:Somalia Tomb of the Unknown Soldier.jpg|100px]] | Piemineklis, kas uzcelts par godu kritušajiem Somālijas bruņoto spēku karotājiem un ir pazīstams arī kā ''Daljirka Dahsoon''. |- | rowspan="2" | {{Spānija}} | [[Piemineklis par Spāniju kritušajiem]], [[Plaza de la Lealtad]] | [[Madride]] | [[File:Monumento a los Caídos por España - SW.jpg|100px]] |Plaši pazīstams kā ''Obelisco'' ("Obelisks"), tas uzcelts tajā pašā vietā, kur ģenerālis [[Joahims Mirats|Žoakims Mirā]] pēc 1808. gada 2. maija sacelšanās pavēlēja sodīt ar nāvi daudzus spāņus. Sākotnēji atklāts 1840. gada 2. maijā, 1985. gada 22. novembrī to no jauna atklāja Spānijas karalis [[Huans Karloss I]], godinot kritušo spāņu piemiņu. Monumenta priekšpusē nepārtraukti deg ar gāzi darbināma mūžīgā uguns. |- |[[Fossar de les Moreres|Kara memoriāls]], Fossar de les Moreres | [[Barselona]] |[[File:Fossar de les Moreres 01.JPG|100px]] |Memoriāls atrodas blakus ''Santa Maria del Mar'' baznīcai, laukuma vidū, kas pēc Barselonas krišanas 1714. gadā – [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] laikā – kalpoja par masu kapavietu. Tam ir īpaša nozīme katalāņu nacionālismā kā simbolam tiem, kuri cīnījās pret Burboniem, lai nosargātu Katalonijas likumus un brīvības. Mūsdienās uz metāla konstrukcijas, kas rotāta ar uzrakstiem, deg mūžīgā uguns, godinot nezināmos karavīrus, kuri krita, aizstāvot pilsētu un valsti. |- | {{Sīrija}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Damaska)|Nezināmā karavīra kaps]] | [[Damaska]] | [[File:Tomb_of_the_Unknown_Soldier_Damascus.png|100px]] |''Nezināmā kareivja kaps'' (arābu: ضريح الجندي المجهول) ir kara piemineklis, kas veltīts kaujās kritušajiem Sīrijas karavīriem. Katru gadu — Mocekļu dienā (6. maijā) — to apmeklē Sīrijas prezidents. Piemineklī ir iegravēti divi Korāna panti:<blockquote>Nedomājiet, ka tie, kas krituši Dieva ceļā, ir miruši. Nē, viņi ir dzīvi un saņem uzturu pie sava Kunga; viņi priecājas par Dieva dāvātajām veltēm un līksmo par tiem, kas vēl nav viņiem pievienojušies (šajā svētlaimē), — jo pār viņiem nav ne baiļu, ne arī iemesla skumt.</blockquote> |- | rowspan=2 | {{Ukraina}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Kijiva)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Mūžīgās slavas parks]] | [[Kijiva]] | [[File:Kiev's unknown soldier.jpg|100px]] | |- | [[Piemineklis nezināmam jūrniekam]], [[Ševčenko parks (Odesa)|Ševčenko parks]] | [[Odesa]] | [[File:Odessa Denkmal des unbekannten Matrosen.jpg|100px]] | |- | {{Apvienotā Karaliste}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Londona)|Nezināmais karavīrs]], [[Vestminsteras abatija]] | [[Londona]] | [[File:Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg|100px]] | Pirmais Nezināmā kareivja kaps (kopā ar kapu pie Triumfa arkas Parīzē) |-{{anchor|United States}} | rowspan="5" | {{ASV}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Arlingtonas nacionālā kapsēta)|Nezināmā karavīra kaps]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Defense.gov photo essay 080614-A-0193C-015.jpg|100px]] | <ref>{{cite web |url=https://www.arlingtoncemetery.mil/Explore/Tomb-of-the-Unknown-Soldier |title=Tomb of the Unknown Soldier |publisher=[[Arlington National Cemetery]] |access-date=November 11, 2018 }}</ref> |- | [[Nezināmā ASV Neatkarības kara karavīra kaps]], [[Vašingtona skvērs (Filadelfija)|Vašingtona skvērs]] | [[Filadelfija]] | [[File:Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier-27527.jpg|100px]] | |- | [[Amerikas revolūcijas Nezināmā karavīra kaps]] | [[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrija]] |[[File:Old Presbyterian Meeting House (Alexandria, VA) - Tomb of the Unknown Revolutionary War Soldier.JPG|100px]] | |- | [[Piemineklis ASV Pilsoņu kara nezināmajiem karavīriem]], [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta]] | [[Ārlingtonas apgabals]] | [[File:Civil War Unknowns Memorial - E side - Arlington National Cemetery - 2011.JPG|100px]] | Satur 2111 nezināmu Savienības un Konfederācijas karavīru mirstīgās atliekas no Pilsoņu kara kaujas laukiem. |- | [[Nezināmā ASV Konfederācijas karavīra kaps]] Bovuarā | [[Biloksi]] | [[File:Beauvoir Confederate States Unknown Soldier Tomb.jpg|100px]] | |- | {{Urugvaja}} | El Entrevero [[Fabini laukums|Fabini laukumā]] | [[Montevideo]] | [[File:Entrevero3.JPG|100px]] | Tas tika atklāts 1967. gadā par godu Austrumu revolūcijai, un tajā spāņu valodā iegravēts uzraksts: "Tēvzeme godina savus anonīmos varoņus, kuri lauku vientulībā zaudēja dzīvību, upurējoties savu ideālu vārdā." |- | {{Uzbekistāna}} | [[Nezināmā karavīra kaps (Taškenta)|Nezināmā karavīra kaps]] [[Mustakilika laukums|Mustakilika laukumā]] | [[Taškenta]] | [[File:Independence square in Tashkent, Motherland figure.jpg|alt=|100x100px]] | 1975. gadā izveidotais Nezināmā kareivja kaps ir veltīts uzbeku karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. |- | {{Venecuēla}} | Nezināmā karavīra kaps Karabobo laukā, [[Valensija (Venecuēla)|Valensijā]] | [[Carabobo]] | [[File:Arco de Carabobo.JPG|100px]] | Satur Venecuēlas karavīra mirstīgās atliekas, kurš gāja bojā 1824. gadā Ajakučo kaujas laikā. |- | {{Vjetnama}} | [[Vjetnamas kara memoriāls Hanojā|Varoņu mocekļu piemineklis]] | [[Hanoja]] | | Veltīts [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] kritušajiem. |- | {{Zimbabve}} | Nezināmā karavīra piemineklis [[Nacionālajā varoņu laukums (Zimbabve)|Nacionālajā varoņu laukumā]] | [[Harare]] | [[File:Heroes Acre Monument, Harare, Zimbabwe.jpg|100px]] | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Unknown Soldier}} * [http://www.copernicus.org.pl/veterans/22.html Copernicus Organization, World Veterans Federation, "Tombs of the Unknown Soldier in Central and Eastern Europe" by Prof. Michał Chilczuk, Chairman, Working Group on Central and Eastern Europe, SCEA] * {{cite web |url =http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |website =Vivaboo.com |title=Tomb of the Unknown Soldier Around The World (History) |archiveurl =https://web.archive.org/web/20111209124626/http://www.vivaboo.com/tomb-of-the-unknown-soldier/ |archivedate =2011-12-09 |url-status =}} [[Kategorija:Kapi]] 9g0uvldkvl81aa83pnp65wdca07rq98 1 643015 4547741 2026-11-10T12:05:43Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{ping|Votre Provocateur}} vai nebūtu tā, ka šis raksts drīzāk ir [[Noslīkšana]]? --~~~~ 4547741 wikitext text/x-wiki {{ping|Votre Provocateur}} vai nebūtu tā, ka šis raksts drīzāk ir [[Noslīkšana]]? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 14.05 (EET) 9wrxuiwktq2nycs08qytkhirt3ohjfc 0 643016 4547760 2026-11-10T12:43:21Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Franciska Preisa]] 4547760 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Franciska Preisa]] 6tbkb5xf9z7bti0rdykd5oe5pe0g3b1 3 643017 4547778 2026-11-10T13:18:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547778 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=JT2133}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 15.18 (EET) l92r1l56remf266z3odeywdzx2kttr3 6 643018 4547792 2026-11-10T13:46:58Z Meistars Joda 781 Foto no Valda Tilgaļa personīgā arhīva 4547792 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Foto no Valda Tilgaļa personīgā arhīva == Licence == {{PD-autors}} fxjzt0njw89w6ycjx6wxjteow7zpghp 3 643019 4547796 2026-11-10T13:52:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547796 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Tezinas.lv}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 15.52 (EET) 0wfsgmh9l4ys88auy2blykywv9qgfq9 0 643020 4547847 2026-11-10T17:08:16Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547847 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|130}} {{Gads citos kalendāros|130}} '''130. gads''' ({{Rom sk gadam|130}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ietilpa [[2. gadsimts|2. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Kvints Fabijs Katullīns]] (''Quintus Fabius Catullinus'') un [[Marks Flāvijs Apers]] (''Marcus Flavius Aper'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-empire.net/people/list-of-roman-consuls |title=List of Roman Consuls by Year |website=Roman Empire |language=en}}</ref> * [[Romas imperators]] [[Adriāns]] turpina savu otro lielo ceļojumu pa impērijas austrumu provincēm. Viņš apmeklē [[Jūdejas province|Jūdeju]], kur tiek īstenoti plāni par [[Jeruzaleme]]s pārveidošanu par romiešu koloniju [[Ēlija Kapitolīna|Ēliju Kapitolīnu]] (''Aelia Capitolina''). Pilsētas nosaukums saistīts ar imperatora [[Ēliju dzimta|Ēliju dzimtu]] un [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru Kapitolīnu]]. Daļa vēsturnieku, pamatojoties uz arheoloģiskajiem un numismātiskajiem atradumiem, kolonijas oficiālo dibināšanu datē ar 130. gadu, savukārt citi tās izveidošanu saista ar laiku pēc [[Bar Kohbas sacelšanās]] apspiešanas 135. gadā. Pilsētas pārveidošana par romiešu koloniju kļūst par vienu no nozīmīgākajiem romiešu un [[ebreji|ebreju]] attiecību saasinājuma cēloņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/jj.3919387 |title=Aelia Capitolina in Context: Roman Policy in Judaea in the Time of Hadrian |author=Hofman, Miriam Ben Zeev |publisher=Peeters Publishers |year=2023 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/obo/9780195393361-0264 |title=Aelia Capitolina |author=Weksler-Bdolah, Shlomit |work=Oxford Bibliographies |publisher=Oxford University Press |year=2019 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/archaeology-of-the-holy-land/aelia-capitolina-hadrianic-jerusalem-135-to-ca-300-ce/05246FF68BBC47061F8F81F7BAADD4D8 |title=Aelia Capitolina (Hadrianic Jerusalem) (135 to ca. 300 C.E.) |author=Magness, Jodi |work=The Archaeology of the Holy Land |publisher=Cambridge University Press |year=2012 |language=en}}</ref> * Vasarā Adriāns ierodas [[Ēģipte (Romas province)|Ēģiptē]], kur apmeklē [[Aleksandrija|Aleksandriju]]. Imperatora vizīte tiek atzīmēta ar īpašu [[monēta|monētu]] emisiju, kuras reversā attēlota Aleksandrijas personifikācija, sveicot Adriānu. Monētas datētas ar imperatora valdīšanas 15. gadu (130./131. gadu). Vizītes laikā Adriāns iepazīstas ar Ēģiptes reliģiskajām tradīcijām un vēstures pieminekļiem, bet vēlāk kopā ar savu svītu dodas ceļojumā pa [[Nīla|Nīlu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cngcoins.com/Coin.aspx?CoinID=394403 |title=Egypt, Alexandria. Hadrian. AD 117–138. Drachm, dated RY 15 (AD 130/131) |publisher=Classical Numismatic Group |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Historia_Augusta/Hadrian/1%2A.html |title=The Life of Hadrian |work=Historia Augusta |publisher=University of Chicago |language=en}}</ref> * Adriāns kopā ar savu tuvu pavadoni [[Antinojs|Antinoju]] (''Antinous'') piedalās [[lauva|lauvu]] medībās Ēģiptes rietumu tuksneša apvidū pie Aleksandrijas. Šīs medības vēlāk tiek attēlotas literāros darbos, tostarp dzejnieka [[Pankrats|Pankrata]] (''Pancrates'') sacerētā poēmā, kuras fragmenti saglabājušies [[Oksirrinha]]s papirusos. Literārajā attēlojumā Adriāns un Antinojs kopīgi stājas pretī lauvai, taču atsevišķas poēmas detaļas uzskatāmas par māksliniecisku notikuma interpretāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.persee.fr/doc/bsnaf_0081-1181_2018_num_2012_1_12375 |title=Le monnayage d'Antinoüs |journal=Bulletin de la Société nationale des Antiquaires de France |language=fr}}</ref> * Oktobrī ceļojuma laikā pa Nīlu mīklainos apstākļos noslīkst imperatora Adriāna tuvais pavadonis Antinojs, jauns [[Bitīnija]]s izcelsmes grieķis. Viņa nāves apstākļi nav droši zināmi — antīkajos avotos izteikti pieņēmumi par nelaimes gadījumu, pašnāvību vai brīvprātīgu reliģisku upurēšanos. Antinoja nāve dziļi ietekmē Adriānu, kurš vēlāk veicina viņa pielūgsmi kā dievišķai personai. Antinoja kults izplatās dažādās Romas impērijas provincēs, īpaši tās austrumu daļā.<ref name="AntinousOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780199381135.013.498 |title=Antinous (2), companion of Hadrian, d. 130 CE |author=Spawforth, Antony |work=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fitzmuseum.cam.ac.uk/explore-our-collection/highlights/GR1001937 |title=Bust of Antinous as Dionysos |publisher=Fitzwilliam Museum, University of Cambridge |language=en}}</ref> * [[30. oktobris|30. oktobrī]] Adriāns Ēģiptē, Nīlas austrumu krastā, dibina [[Antinoopole|Antinoopoli]] (''Antinoöpolis'') par godu mirušajam Antinojam. Pilsēta tiek izveidota netālu no viņa bojāejas vietas, iepretim senajai [[Hermopole]]i. Tās plānojums veidots pēc [[Senā Grieķija|sengrieķu]] pilsētu parauga, paredzot taisnas ielas, sabiedriskās celtnes un reliģiskos kompleksus. Jaunās pilsētas iedzīvotājiem tiek piešķirtas vairākas juridiskas un nodokļu priekšrocības, lai veicinātu apdzīvotību. Antinoopole vēlāk kļūst par nozīmīgu reģionālu administratīvo un reliģisko centru.<ref name="AntinoopolisOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780199381135.013.496 |title=Antinoöpolis |author=Cockle, Walter Eric Harold |work=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |year=2016 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hermopolis.gwi.uni-muenchen.de/antinoopolis_eng/ |title=Antinoopolis |author=Berndl, Michael |publisher=Ludwig-Maximilians-Universität München |year=2024 |language=en}}</ref> * Novembrī Adriāns kopā ar savu dzīvesbiedri [[Vibija Sabīna|Vibiju Sabīnu]] (''Vibia Sabina'') apmeklē [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbas]] Augšēģiptē un apskata [[Memnona kolosi|Memnona kolosus]] — divas monumentālas [[Amenhoteps III|Amenhotepa III]] akmens statujas. Viens no kolosiem senatnē bijis slavens ar noslēpumainu skaņu, kas dažkārt atskanējusi saullēktā. Imperatora svītas dalībniece un dzejniece [[Jūlija Balbilla]] (''Iulia Balbilla'') par godu vizītei sacer četrus dzejoļus [[grieķu valoda|grieķu valodā]], kas tiek iegravēti uz viena no kolosiem. Šie uzraksti ir saglabājušies un sniedz vērtīgas ziņas par imperatora ceļojumu, laikmeta kultūru un literatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1525/ca.2008.27.2.334 |title=Greek Verse Inscriptions in Roman Egypt: Julia Balbilla's Sapphic Voice |journal=Classical Antiquity |year=2008 |volume=27 |issue=2 |pages=334–358 |publisher=University of California Press |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/549657039 |title=Iulia Balbilla |work=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Austrumu Haņu dinastija]]s imperatora [[Šuņs|Šuņa]] (''Han Shundi'', 漢順帝) valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Jundzjaņa'' (''Yongjian'', 永建) piektajam gadam. Šī ēra sākusies 126. gadā un tiek izmantota līdz 132. gadam. Imperatora valdīšanas laikā Haņu dinastijas pārvalde turpina centienus nostiprināt varu impērijas provincēs un saglabāt sakarus ar [[Centrālāzija]]s valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=38059 |title=漢順帝 |website=Chinese Text Project |language=zh}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://depts.washington.edu/silkroad/texts/hhshu/hou_han_shu.html |title=The Han Histories |publisher=University of Washington |language=en}}</ref> * Pavasarī Ķīnas galvaspilsētas [[Lojana]]s apkārtnē sākas [[sausums]], kas ietekmē lauksaimniecību. Vēstures hronikās minēta arī [[siseņi|siseņu]] savairošanās galvaspilsētas apvidū un divpadsmit impērijas administratīvajās vienībās. Šīs dabas katastrofas atspoguļotas ķīniešu vēstures avotos, tostarp “[[Vēlāko Haņu grāmata|Vēlāko Haņu grāmatā]]” (''Hou Hanshu'', 後漢書) un hronikā ''[[Dzidži tundzjaņ]]'' (''Zizhi Tongjian'', 資治通鑑).<ref name="Zizhi130">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.xuoda.com/ls/zztjf/051.htm |title=資治通鑑·卷五十一·漢紀四十三 |work=Zizhi Tongjian |language=zh}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://db.history.go.kr/ancient/level.do?levelId=ko_021_0640_0040 |title=後漢書 志第十五 五行 三 — 順帝永建五年 |publisher=National Institute of Korean History |language=zh}}</ref> * Haņu dinastijas galmā izceļas skandāls, kad ievērojamā karavadoņa [[Baņs Čao|Baņa Čao]] (''Ban Chao'', 班超) mazdēls [[Baņs Ši]] (''Ban Shi'', 班始) nogalina savu dzīvesbiedri, imperatora Šuņa tanti, Jiņčenas princesi (''Princess Yincheng'', 陰城公主). Pēc notikušā Baņs Ši tiek notiesāts uz nāvi. Saskaņā ar hroniku ''Dzidži tundzjaņ'' nāvessods izpildīts 130. gada oktobrī, un sodīti arī viņa ģimenes locekļi. Notikums atspoguļo dinastijas galma iekšējos konfliktus un stingro sodu sistēmu.<ref name="Zizhi130" /> == Dzimušie == * [[15. decembris|15. decembrī]] — [[Lūcijs Vērs]] (''Lucius Verus''; miris [[169. gads|169. gadā]]) — [[Romas imperators]], kurš no 161. līdz 169. gadam valdīja kopā ar [[Marks Aurēlijs|Marku Aurēliju]]. Dzimis kā Lūcijs Cejonijs Komods (''Lucius Ceionius Commodus''), vēlāk adoptēts imperatora [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] ģimenē. Viņa valdīšanas laikā Romas impērija karoja ar [[Partas valsts|Partas valsti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-emperors.sites.luc.edu/lverus.htm |title=Lucius Verus (161–169 A.D.) |author=Peacock, Phoebe B. |work=De Imperatoribus Romanis: An Online Encyclopedia of Roman Emperors |publisher=Loyola University Chicago |language=en}}</ref> * [[Gajs Avidijs Kasijs]] (''Gaius Avidius Cassius''; miris [[175. gads|175. gadā]]) — romiešu karavadonis un valstsvīrs, dzimis aptuveni 130. gadā. Vēlāk kļuva par vienu no ievērojamākajiem Romas impērijas austrumu provinču karavadoņiem un piedalījās karā pret Partas valsti. 175. gadā, izplatoties nepatiesām ziņām par imperatora Marka Aurēlija nāvi, pasludināja sevi par imperatoru, taču pēc neilga laika tika nogalināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780199381135.013.1017 |title=Avidius Cassius, Gaius |author=Birley, Anthony R. |work=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |year=2016 |language=en}}</ref> == Mirušie == * Oktobrī — [[Antinojs]] (''Antinous''; dzimis ap [[110. gads|110. gadu]]) — Bitīnijas izcelsmes grieķu jauneklis un Romas imperatora Adriāna tuvs pavadonis. Noslīka Nīlā imperatora ceļojuma laikā Ēģiptē. Pēc viņa nāves Adriāns veicināja Antinoja godināšanu kā dievišķotai personai, un viņa tēls kļuva par vienu no pazīstamākajiem Romas impērijas 2. gadsimta tēlniecībā.<ref name="AntinousOxford" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.museivaticani.va/content/museivaticani/en/collezioni/musei/museo-gregoriano-egizio/sala-iii--ricostruzione-del-serapeo-del-canopo-di-villa-adriana/statua-di-osiri-antinoo.html |title=Statue of Osiris-Antinous |publisher=Vatican Museums |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:130. gads| ]] ayixw3i7gnvqj03b3o76kuerj2x1h1d 0 643021 4547848 2026-11-10T17:09:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[130. gads]] 4547848 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[130. gads]] hfgc9ygd4apvf56np9clye18i7xqidl 14 643022 4547849 2026-11-10T17:10:09Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|130}} [[Kategorija:130. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0130]] 4547849 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|130}} [[Kategorija:130. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0130]] lxa1kylaucjwbnbqxr7wrad5sz9q0ok 0 643023 4547854 2026-11-10T17:27:13Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Kapsētas infokaste | name = Nezināmā karavīra kaps | native_name = ''The Unknown Warrior'' | image = Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg | imagesize = | caption = Nezināmā karavīra kaps | map_type = Lielbritānija#Londona | map_size = | map_caption = | established = {{dat|1920|11|11}} | country = | location = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Vestminsteras abatija}} | coordinates = | latd... 4547854 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Nezināmā karavīra kaps | native_name = ''The Unknown Warrior'' | image = Tomb of the Unknown Warrior - Westminster Abbey - London, England - 9 Nov. 2010.jpg | imagesize = | caption = Nezināmā karavīra kaps | map_type = Lielbritānija#Londona | map_size = | map_caption = | established = {{dat|1920|11|11}} | country = | location = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Vestminsteras abatija}} | coordinates = | latd = 51 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 00 | longm = 07 | longs = 39 | longEW = W | type = [[Nezināmā karavīra kaps]] | style = | owner = | size = | interments = 1 | website = | findagrave = | political = }} '''Nezināmais karavīrs''' ({{val|en|The Unknown Warrior}}) ir neidentificēts [[Britu Impērija|Lielbritānijas impērijas]] bruņoto spēku pārstāvis, kurš [[Kritis kaujā|gājis bojā]] [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontē]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Viņš ir apglabāts [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]]; šī apbedījuma vieta ir pazīstama arī kā '''Nezināmā karavīra kaps'''. Viņam tika sarīkotas valsts bēres, un viņš tika apglabāts 1920. gada 11. novembrī — vienlaikus ar līdzīgu [[Francija]]s nezināmā karavīra apbedīšanu pie [[Triumfa arka (Parīze)|Triumfa arka]]s Francijā. Šie kapi kļuva par pirmajiem [[Nezināmā karavīra kaps|nezināmā karavīra apbedījumu]] piemēriem, kā arī par pirmo veidu, kā godināt Pirmā pasaules kara laikā kritušos, kuru identitāte palikusi nezināma. Oficiāli apglabātais varēja būt dienējis sauszemes spēkos, kara flotē vai gaisa spēkos (tādēļ izmantots apzīmējums "karotājs", nevis "karavīrs"), kā arī nācis no jebkuras tā laika Lielbritānijas impērijas daļas. Tomēr [[Nacionālais armijas muzejs]] norāda, ka Apvienotās Karalistes valdība iepriekš bija apstiprinājusi, ka apglabātais ir bijis karavīrs un, visticamāk, nācis no [[Britu salas|Britu salām]], nevis no kādas citas impērijas daļas.<ref>{{Cite web |title=The mysterious story of the Unknown Warrior |url=https://www.nam.ac.uk/explore/unknown-warrior-mystery-solved |access-date=14 July 2024 |website=[[National Army Museum]] |language=en}}</ref> == Vēsture == [[File:The Unknown Warrior at Westminster Abbey, November 1920 Q31514.jpg|thumb|Nezināmā karavīra zārks, kas 1920. gadā pirms apbedīšanas bija izstādīts abatijā.|left]] Ideja par Nezināmā kararavīra kapu radās mācītājam Deividam Railtonam, kurš, būdams armijas kapelāns Rietumu frontē, ieraudzīja [[kaps|kapu]], kura augšpusē atradās primitīvs krusts ar zīmuli iegravētiem vārdiem "Nezināms britu karavīrs". 1920. gadā viņš uzrakstīja vēstuli Vestminsteras katedrāles dekānam, ierosinot, lai neidentificētais britu karavīrs no kaujas lauka Francijā tiktu apglabāts ar pienācīgu ceremoniju Vestminsteras abatijā "starp karaļiem", lai pārstāvētu simtiem tūkstošu kritušo impērijas karavīru. Šo ideju entuziastiski atbalstīja abatijas dekāns un premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]]. ===Atlase, transportēšana un ceremonija === [[File:SECR PMV 132.jpg|thumb|„Cavell” vagons – vagons, kurā tika vests Nezināmā karavīra mirstīgās atliekas – pirms restaurācijas 2010. gadā.]] Piemiņas pasākuma organizēšana tika uzticēta [[Džordžs Kerzons|Kedlestonas markīzam Kerzonam]]. Piemērotas mirstīgās atliekas tika izraktas no dažādiem kaujas laukiem un nogādātas Senpolas pie Ternozas kapelā netālu no [[Arasa]]s, Francijā, 1920. gada 7. novembra naktī. Mirstīgās atliekas saņēma mācītājs Džordžs Kendals, Brigadieris L.D. Vaiats un atvaļinātais pulkvežleitnants Gels no Kapu reģistrācijas un izmeklēšanas biroja iegāja kapelā vieni. Mirstīgās atliekas tika nestas uz nestuvēm un apsegtas ar Nāciju Sadraudzības karogiem, virsniekiem nezinot, no kura kaujas lauka katrs mirušais tika izņemts. Brigadieris Vaiats, aizvērtām acīm, uzlika roku uz viena no zārkiem. Divi virsnieki ievietoja izvēlēto mirušo vienkāršā zārkā un aizzīmogoja to. Atlikušās mirstīgās atliekas pēc tam pārapbedīšanai aizveda mācītājs Kendals. Ķermeņi tika rūpīgi atlasīti, tāpēc, visticamāk, Nezināmais karotājs bija karavīrs, kas dienēja Lielbritānijas pirmskara regulārajā armijā, nevis jūrnieks, lidotājs vai impērijas ierēdnis. Zārks visu nakti palika kapelā, un 8. novembra pēcpusdienā mācītāja Kendala pavadībā tas tika pārvests apsardzē no Senpolas uz viduslaiku pils seno citadeli [[Buloņa|Buloņā]]. Šim notikumam pils bibliotēka tika pārveidota par kapelu, un Francijas 8. kājnieku pulka rota, kas nesen tika apbalvota ar [[Goda Leģiona ordenis|Goda leģiona ordeni]], visu nakti stāvēja goda sardzē pie zārka. Nākamajā rītā divi apbedīšanas biroja darbinieki iegāja pils bibliotēkā un ievietoja zārku konteinerā, kas bija izgatavots no pie [[Hemptonkortas pils]] audzētiem [[ozols|ozoliem]]. Konteiners bija nostiprināts ar dzelzs saiti, un tam bija piestiprināts viduslaiku krustneša zobens, ko karalis personīgi izvēlējās no karaliskās kolekcijas. Virs zobena bija dzelzs vairogs ar uzrakstu "Britu karotājs, kurš kritis Lielajā karā 1914.–1918. gadā par karali un valsti". Konteiners tika ievietots franču militārajā furgonā, ko vilka seši melni zirgi. Tajā rītā plkst. 10:30 zvanīja Buloņas baznīcas zvani, un daudzas franču kavalērijas trompetes un franču kājnieku taures nospēlēja "Aux Champs" ("Pēdējais postenis"). Pēc tam [[jūdze|jūdzi]] gara procesija tūkstoš vietējo skolēnu vadībā un franču karaspēka vienības pavadībā devās lejup uz ostu. Krastmalā maršals [[Ferdinands Fošs]] salutēja zārkam, pirms tas tika uznests pa trapu uz britu eskadras mīnu kuģa "Verdun". Pusdienlaikā "Verdun" pacēla enkuru un pievienojās sešu karakuģu eskortam. Kad flotile, kas nesa zārku, tuvojās [[Dovera]]i, no pils par godu viņiem tika izšauts 19 lielgabalu feldmaršala saluts. Zārks tika izkrauts 10. novembrī Doveras piejūras dzelzceļa stacijas rietumu dokos. Nezināmā kareivja mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Londonu vispārējā vagonā Nr. 132. Šo vagonu vēlāk saglabāja Kentas un Austrumsaseksas dzelzceļš. Vilciens Viktorijas stacijas 8. platformā ieradās tajā pašā vakarā plkst. 20.32 un palika tur pa nakti. Šo vietu atzīmē piemiņas plāksne Viktorijas stacijā, un katru gadu 10. novembrī starp 8. un 9. platformu notiek neliels piemiņas dievkalpojums. 1920. gada 11. novembra rītā zārku novietoja Karaliskās zirgu artilērijas lielgabala ratos un seši zirgi to vilka cauri milzīgam, klusam iedzīvotāju pūlim. Kortežam aizejot, [[Haidparks|Haidparkā]] atskanēja vēl viens feldmaršala salūts. Korteža maršruts veda caur Haidparka stūri, gar Mallu uz Vaitholu, kur atrodas [[Kenotafs]] — simbolisks tukšs kaps, ko svinīgi atklāja karalis [[Džordžs V]]. Kortežam uz Vestminsteras abatiju sekoja karalis, karaliskā ģimene un ministri. Zārku ienesa abatijas rietumu nefā, garām goda sardzei, kas sastāvēja no 100 [[Viktorijas krusts|Viktorijas krusta]] kavalieriem. Goda viesu vidū bija aptuveni 100 sieviešu, no kurām katra karā bija zaudējusi savu vīru un visus dēlus. Katra sieviete, kas bija pārcietusi šīs grūtības un pieteikusies vietai starp goda viesiem, to saņēma. Pēc tam zārks tika apglabāts nefa tālākajā rietumu galā, tikai dažas pēdas no ieejas, augsnē, kas atvesta no visiem galvenajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem, un pārklāts ar zīda segu. Bruņoto spēku locekļi stāvēja sardzē, kamēr desmitiem tūkstošu sērotāju klusi gāja tam garām. Ceremonija kļuva par kolektīvu sēru formu nepieredzētā mērogā. Pēc tam kaps tika pārklāts ar melnu Beļģijas marmora plāksni (vienīgo kapakmeni abatijā, pa kuru aizliegts staigāt), kas bija iegravēta ar misiņu, kas iegūts no munīcijas, un uzrakstu kuru sastādīja Vestminsteras abats Herberts Edvards Rails. <center> ZEM ŠĪ AKMENS ATRODAS BRITU KARAVĪRA,<br>KURA VĀRDS VAI DIENESTA PAKĀPE NAV ZINĀMA,<br>MIRSTĪGĀS ATLIEKAS,<br>KAS ATVESTAS NO FRANCIJAS,<br>LAI APGLABĀTU STARP ŠĪS ZEMES SLAVENĀKAJIEM VĪRIEM,<br>UN ŠEIT APGLABĀTS PAMIERA DIENĀ, 1920. GADA 11. NOVEMBRĪ,<br> VIŅA MAJESTĀTES KARAĻA DŽORDŽA V,<br> VIŅA MINISTRU,<br>VIŅA BRUŅOTO SPĒKU KOMANDIERU<br>UN LIELASTAUTAS DRAUDZES KLĀTBŪTNĒ.<br> ŠĀDI TIEK PIEMINĒT DAUDZI NO TIEM,<br>KURI LIELĀ KARA LAIKĀ (1914.–1918. gads) ATDEVA VISDĀRGĀKO,<br>KO CILVĒKS VAR DOT — SAVU DZĪVĪBU. PAR DIEVU.<br> PAR KARALI UN VALSTI.<br> PAR SAVĀM MĪĻOTAJĀM MĀJĀM UN IMPĒRIJU.<br> SVĒTĀS TAISNĪBAS UN BRĪVĪBAS CELŠANU VISĀ PASAULĒ.<br> VIŅU APGLABĀJA KOPĀ AR ĶĒNIŅIEM,<br> JO VIŅŠ BIJA IZDARĪJIS<br> LABU DARBU DIEVAM UN SAVĀM MĀJĀM. </center> Ap galveno tekstu ir vēl četri uzraksti: <center> KUNGS, VIŅŠ ZINA, KA VIŅI IR VIŅA BĒRNI (augšā) <br> NEZINĀMI UN LABI PAZĪSTAMI, MIRUŠI UN REDZ, KĀ MĒS DZĪVOJAM (pa kreisi) <br> NAV NEVIENAM LIELĀKAS MĪLESTĪBAS PAR ŠO, KA CILVĒKS ATDOD SAVU DZĪVĪBU PAR SAVIEM DRAUGIEM (pa labi) <br> KRISTŪ VISI DZĪVI (apakšā) </center> === Tālākā vēsture === [[File:CavellVanQEIIJ60.jpg|thumb|Nezināmā karavīra zārka kopija; "Cavell Van" vagona iekšpuse, Bodiamā.]] Gadu vēlāk, 1921. gada 17. oktobrī, [[ASV]] ģenerālis [[Džons Peršings]] piešķīra Nezināmajam kareivim augstāko ASV apbalvojumu par varonību — [[Goda medaļa|Goda medaļu]], un tā tagad karājas pie staba blakus kapam. Atbildot uz to, 1921. gada 11. novembrī ASV Nezināmajam kareivim tika piešķirts Viktorijas krusts. Kad [[Elizabete Bousa-Laiona|Elizabete Bousa-Laiona]] 1923. gada 26. aprīlī apprecējās ar topošo karali [[Džordžs VI Vindzors|Džordžu VI]], viņa pa ceļam uz abatiju nolika uz kapa pušķi sava brāļa Fergusa piemiņai, kurš krita Losas kaujā 1915. gadā. Turpmāk karaliskās līgavas, kas precējās abatijā, nolika savus pušķus uz kapa nākamajā dienā pēc kāzām, pēc tam, kad bija uzņemtas visas oficiālās fotogrāfijas. 2011. gada 30. aprīlī, dienu pēc Kembridžas hercoga [[Viljams, Velsas princis|Viljama]] un hercogienes [[Katrīna, Velsas princese|Katrīnas]] kāzām, līgavas pušķis tika nolikts uz šī kapa. Pirms savas nāves 2002. gadā karaliene Elizabete, Karaliene Māte (tā pati, kas pirmā nolika savu kāzu pušķi pie kapa) izteica vēlēšanos, lai vainags no viņas bērēm tiktu novietots Nezināmā kareivja kapā. Viņas meita, karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]], piepildīja viņas vēlēšanos nākamajā dienā pēc bērēm. == Saistītie pieminekļi == Kopš 1920. gada ir uzcelti trīs Nezināmajam karavīram veltīti pieminekļi: * Senpolas kapelā, kur tika izvēlēts Nezināmais karavīrs. * Doveras ostas kruīzu terminālī, kur Nezināmā karavīra mirstīgās atliekas tika iznestas krastā. * Viktorijas stacijā Londonā, kur Nezināmā karavīra pīšļi tika apglabāti līdz viņa apbedīšanai 11. novembrī. == Literatūra == * Gavaghan, Michael. ''The Story of the British Unknown Warrior''. 1995. ISBN 978-0952446408 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Tomb of the Unknown Warrior in Westminster Abbey}} * [http://www.westminster-abbey.org/our-history/people/unknown-warrior The Unknown Warrior (Westminster Abbey)] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/8353648.stm What is the Grave of the Unknown Warrior?] – The Dean of Westminster Abbey, the Very Reverend Dr John Hall explains its significance * [http://www.lms-patriot.org.uk The LMS-Patriot Project] * [http://www.pritzkermilitary.org/whats_on/pritzker-military-presents/neil-hanson-unknown-soldiers/ Hanson discusses ''Unknown Soldiers: The Story of the Missing of the First World War''] at the [[Pritzker Military Museum & Library]] [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Kapi]] lptyj62z1km8deu0ap4yrn1u41sp4h3 0 643024 4547880 2026-11-10T18:09:57Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Strādnieku sports un sargs]] 4547880 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strādnieku sports un sargs]] kq9r8742nwdvmg34caoojhehd996h0o 0 643025 4547884 2026-11-10T18:15:39Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Pāvels Čuprunovs]] 4547884 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pāvels Čuprunovs]] rwk3panjcil9g1e30m6uq8qog164vkt 0 643026 4547888 2026-11-10T18:19:51Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Putns ar kristāla spalvu]] 4547888 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Putns ar kristāla spalvu]] qrlzv877z6slrh3tznahuxp7p0ehnxp 0 643027 4547899 2026-11-10T18:33:22Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Grēdas infokaste |nosaukums = Asīra kalni |attēls = Living on the verge of Habala Valley.jpg |attēla_platums = |paraksts = Habalas ieleja Asīra kalnos | pushpin_map = Saūda Arābija | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = y | map_size = | map_label = | label_position = |lat_dir =N |lat_deg =12|lat_min =24|lat_sec = |l... 4547899 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Asīra kalni |attēls = Living on the verge of Habala Valley.jpg |attēla_platums = |paraksts = Habalas ieleja Asīra kalnos | pushpin_map = Saūda Arābija | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = y | map_size = | map_label = | label_position = |lat_dir =N |lat_deg =12|lat_min =24|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =102|lon_min =47|lon_sec = |region = Āzija |CoordScale = |kontinents = [[Āzija]] |novietojums = |valstis = {{KSA}} |ģeo_apgabals = [[Arābijas pussala]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = [[Saravāts]] |sastāv = |garums = ~500 |platums = 60—100 |kalns = [[Sūda]] |augstums = 3207 |pilsētas = [[Abha]], [[Bāha]] |kategorijas = nē }} '''Asīra kalni''' ({{val|ar|جِبَال عَسِيْر}}, ''Jibāl ʿAsīr'' — ‘Sarežģītie kalni’) ir kalniene [[Arābijas pussala]]s dienvidrietumos, administratīvi ietilpst [[Saūda Arābija]]s [[Mekas mintaka|Mekas]], [[Bāhas mintaka|Bāhas]] un [[Asīra]]s reģionos. Stiepjas apmēram 500 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā paralēli [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] krastam, no kura to atdala [[Tihāma]]s zemiene. Asīra kalni tiek uzskatīti par daļu no plašākās [[Saravāts|Saravāta]] kalnienes; ziemeļrietumos pie [[Tāifa]]s tie pāriet [[Hidžāzs|Hidžāza]] kalnos, bet dienvidos no [[Abha]]s pāriet Jemenas kalnienē. Asīra kalnos ļoti šķēršļots reljefs ar daudzām nelielām grēdām, ko šķir plašas aizas un nelieli līdzenumi. Asīra augstākā virsotne [[Sūda]] (3207 m vjl) ir arī valsts augstākā virsotne. Kalni veidoti galvenokārt no nogulumiežiem, kaļķakmens, smilšakmens un mālainā slānekļa. Asīra kalnos klimatu ietekmē [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] [[musons]], kā rezultātā šeit ir novērojami augstākie nokrišņi valstī (600—1000 mm) un relatīvi bagātīga augu valsts.<ref>[https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at1321 "Southwestern Arabian montane woodlands". Terrestrial Ecoregions. ''World Wildlife Fund.'']</ref> Ielejās attīstīta lauksaimniecība — audzē kviešus, kafiju, kokvilnu, ingveru, dārzeņus. Attīstīta lopkopība (liellopi, aitas, kazas, kamieļi). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Saūda Arābijas ģeogrāfija]] qzbfwbnvj7o61kih8i2qqe2j8j9spgp 0 643028 4547905 2026-11-10T18:42:42Z Pirags 3757 jauna lpp 4547905 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā — naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadām kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks [[Indriķis Pone]]. == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1922. gadā nodibināja paramilitāru organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] kkov34plp3qgg9470g8bxku093ndd7n 4547906 4547905 2026-11-10T18:43:06Z Pirags 3757 4547906 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā — naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadām kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]]. == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1922. gadā nodibināja paramilitāru organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 5cws4d1d3npkt5lzt8gwtf85tcypckp 4547910 4547906 2026-11-10T18:45:44Z Pirags 3757 4547910 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā — naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadām kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rgīa], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1922. gadā nodibināja paramilitāru organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 2x10ler11h8n9ahp72g9ld6wsqt2bdf 4547911 4547910 2026-11-10T18:46:17Z Pirags 3757 4547911 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā — naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadām kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1922. gadā nodibināja paramilitāru organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] k4ul3dge9589fbtsnz4mvu7c8jbi92b 4547913 4547911 2026-11-10T18:49:43Z Meistars Joda 781 4547913 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1922. gadā nodibināja paramilitāru organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas Latvju Nacionālā kluba biedrs E. Leimanis nogalināja SSS sportistu A. Mosaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] adsbs779bq2ki8fqnw6ycy55d6pu1kj 4547945 4547913 2026-11-10T19:55:40Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4547945 wikitext text/x-wiki '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 0uj38r1k2zpb8732j09h679gbi3ebi6 4547948 4547945 2026-11-10T20:00:08Z Pirags 3757 +bilde 4547948 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] rb50tyyagdu5yrv44x1yu1mfoh8wj5v 4547963 4547948 2026-11-10T20:19:32Z Pirags 3757 4547963 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un pirmais priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] irdlljkxl0uxp0mnrhxtb855gp95j3u 4547982 4547963 2026-11-10T20:35:47Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4547982 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un pirmais priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. Latvju Nacionālā kluba dibināšanas sapulce norisinājās 1922. gada 29. augustā, tā dibinātājs un faktiskais vadītājs bija [[Jānis Andrejs Ozoliņš]], kurš LNK vārdā apsveica [[Musolīni]] ar stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 30hypeo92bxhv0pqm1cpb4xfn8z4lki 4547985 4547982 2026-11-10T20:37:24Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4547985 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] '''''Latvju Nacionālais Klubs''''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— naciķi) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un pirmais priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. Latvju Nacionālā kluba dibināšanas sapulce norisinājās 1922. gada 29. augustā, tā dibinātājs bija [[Jānis Andrejs Ozoliņš]], kurš LNK vārdā apsveica [[Musolīni]] ar stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 66n8ch4sbpfrp9lwfmzgn1b0c5267mw 0 643029 4547907 2026-11-10T18:43:10Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Emīlija Trofimenko | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[saspēles vadītāja]] |... 4547907 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Emīlija Trofimenko | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[saspēles vadītāja]] | kar_sāk = 2023 | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | numurs = | līga = [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|BSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2023—2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT juniores]] | kl_sez 2 = 2025—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Emīlija Trofimenko''' (dzimusi {{dat|2007|02|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē[[saspēles vadītāja]]s pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. Jaunatnes basketbolā trenējusies RBJSS Rīdzene komandā pie treneres Anitas Mikāles un pārstāvējusi to [[LJBL]]. 2023. gada Eiropas U-16 čempionātā bija iekļauta Latvijas izlases sastāvā un trenera Matīsa Rožlapas vadītajā komandā spēlēja vidēji 16,3 minūtes spelē, gūstot vidēji 5,5 punktus. Komanda turnīru noslēdza 11. vietā. Pieaugušo basketbolā E. Trofimenko debitēja komandas [[TTT juniores]] sastāvā 2023. gadā, bet kopš 2025. gada viņa pārtāv citu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]] spēlējošu komandu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. 2026.—2027. gada sezonā viņa ir kļuvusi par vienu no komandas līderēm un rezultatīvākajām spēlētājām. Novembrī uzvarētā spēlē pret ''[[Alytaus Gut.lt]]'' (67—64) viņa guva 26 punktus, kas kļuva par spēlētājas rezultativitātes rekordu pieaugušo basketbolā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trofimenko, Emīlija}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 9fgpk2p23yk4yiwsnpp1m1rb4f6axij 4547912 4547907 2026-11-10T18:48:57Z Biafra 13794 +atsauces 4547912 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Emīlija Trofimenko | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[saspēles vadītāja]] | kar_sāk = 2023 | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | numurs = | līga = [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|BSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2023—2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT juniores]] | kl_sez 2 = 2025—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Emīlija Trofimenko''' (dzimusi {{dat|2007|02|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē[[saspēles vadītāja]]s pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. Jaunatnes basketbolā trenējusies RBJSS Rīdzene komandā pie treneres Anitas Mikāles un pārstāvējusi to [[LJBL]]. 2023. gada Eiropas U-16 čempionātā bija iekļauta Latvijas izlases sastāvā un trenera Matīsa Rožlapas vadītajā komandā spēlēja vidēji 16,3 minūtes spelē, gūstot vidēji 5,5 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273436/emilija-trofimenko|title=Emilija Trofimenko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-11-10|language=en}}</ref> Komanda turnīru noslēdza 11. vietā. Pieaugušo basketbolā E. Trofimenko debitēja komandas [[TTT juniores]] sastāvā 2023. gadā, bet kopš 2025. gada viņa pārtāv citu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]] spēlējošu komandu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. 2026.—2027. gada sezonā viņa ir kļuvusi par vienu no komandas līderēm un rezultatīvākajām spēlētājām. Novembrī uzvarētā spēlē pret ''[[Alytaus Gut.lt]]'' (67—64) viņa guva 26 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurobasket.com/Lithuania/news/1040748/WBBL-Round-8-Regular-Season-Neptunas-are-upset-by-TTT-Riga?women=1&utm_source=chatgpt.com|title=WBBL Round 8 (Regular Season): Neptunas are upset by TTT Riga|last=eurobasket.com}}</ref> kas kļuva par spēlētājas rezultativitātes rekordu pieaugušo basketbolā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trofimenko, Emīlija}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 7vkexpv1i79rxybj0ctng7m47hrv4ag 4547929 4547912 2026-11-10T19:19:19Z Edgars2007 9590 4547929 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Emīlija Trofimenko | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[saspēles vadītāja]] | kar_sāk = 2023 | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | numurs = | līga = [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|BSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2023—2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT juniores]] | kl_sez 2 = 2025—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Emīlija Trofimenko''' (dzimusi {{dat|2007|02|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[saspēles vadītāja]]s pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. Jaunatnes basketbolā trenējusies RBJSS Rīdzene komandā pie treneres Anitas Mikāles un pārstāvējusi to [[LJBL]]. 2023. gada Eiropas U-16 čempionātā bija iekļauta Latvijas izlases sastāvā un trenera Matīsa Rožlapas vadītajā komandā spēlēja vidēji 16,3 minūtes spelē, gūstot vidēji 5,5 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273436/emilija-trofimenko|title=Emilija Trofimenko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-11-10|language=en}}</ref> Komanda turnīru noslēdza 11. vietā. Pieaugušo basketbolā E. Trofimenko debitēja komandas [[TTT juniores]] sastāvā 2023. gadā, bet kopš 2025. gada viņa pārtāv citu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]] spēlējošu komandu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. 2026.—2027. gada sezonā viņa ir kļuvusi par vienu no komandas līderēm un rezultatīvākajām spēlētājām. Novembrī uzvarētā spēlē pret ''[[Alytaus Gut.lt]]'' (67—64) viņa guva 26 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurobasket.com/Lithuania/news/1040748/WBBL-Round-8-Regular-Season-Neptunas-are-upset-by-TTT-Riga?women=1&utm_source=chatgpt.com|title=WBBL Round 8 (Regular Season): Neptunas are upset by TTT Riga|last=eurobasket.com}}</ref> kas kļuva par spēlētājas rezultativitātes rekordu pieaugušo basketbolā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trofimenko, Emīlija}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] qwlobzzzwq47c0l2vkq27tn18bbrvr1 4547940 4547929 2026-11-10T19:47:48Z Biafra 13794 +atsauce 4547940 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Emīlija Trofimenko | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|26}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 170 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[saspēles vadītāja]] | kar_sāk = 2023 | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | numurs = | līga = [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|BSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2023—2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[TTT juniores]] | kl_sez 2 = 2025—pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Emīlija Trofimenko''' (dzimusi {{dat|2007|02|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[saspēles vadītāja]]s pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvija]]s klubu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. Jaunatnes basketbolā trenējusies RBJSS Rīdzene komandā pie treneres Anitas Mikāles un pārstāvējusi to [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://u18v.basket.lv/nosaukti-u18-un-u16-izlasu-sastavi-baltijas-juras-kausa-izcinai/|title=Nosaukti U18 un U16 izlašu sastāvi Baltijas jūras kausa izcīņai|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u18v|access-date=2026-11-10|date=2023-01-02|language=lv}}</ref> 2023. gada Eiropas U-16 čempionātā bija iekļauta Latvijas izlases sastāvā un trenera [[Matīss Rožlapa|Matīsa Rožlapas]] vadītajā komandā spēlēja vidēji 16,3 minūtes spelē, gūstot vidēji 5,5 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273436/emilija-trofimenko|title=Emilija Trofimenko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-11-10|language=en}}</ref> Komanda turnīru noslēdza 11. vietā. Pieaugušo basketbolā E. Trofimenko debitēja komandas [[TTT juniores]] sastāvā 2023. gadā, bet kopš 2025. gada viņa pārtāv citu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]] spēlējošu komandu [[RSU (sieviešu basketbola komanda)|RSU]]. 2026.—2027. gada sezonā viņa ir kļuvusi par vienu no komandas līderēm un rezultatīvākajām spēlētājām. Novembrī uzvarētā spēlē pret ''[[Alytaus Gut.lt]]'' (67—64) viņa guva 26 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurobasket.com/Lithuania/news/1040748/WBBL-Round-8-Regular-Season-Neptunas-are-upset-by-TTT-Riga?women=1&utm_source=chatgpt.com|title=WBBL Round 8 (Regular Season): Neptunas are upset by TTT Riga|last=eurobasket.com}}</ref> kas kļuva par spēlētājas rezultativitātes rekordu pieaugušo basketbolā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Trofimenko, Emīlija}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] fm2d8zaqia574fuz39u6lolsbywhgtk 0 643030 4547909 2026-11-10T18:43:35Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Emīlija Trofimenko]] 4547909 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīlija Trofimenko]] s515zo8ytkzsn3rik9v5vnkw8r9m45x 14 643031 4547915 2026-11-10T18:51:18Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Military people of Nepal}} [[Kategorija:Militārpersonas pēc valsts|Nep]] [[Kategorija:Nepālas cilvēki|Nep]] 4547915 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Military people of Nepal}} [[Kategorija:Militārpersonas pēc valsts|Nep]] [[Kategorija:Nepālas cilvēki|Nep]] 3hto6lju3468crsp90bh51875octmfw 0 643033 4547938 2026-11-10T19:40:45Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Džordžs Vornels]] 4547938 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džordžs Vornels]] bhj9w2tbu9sis4z0mqaat08zjitw88y 0 643034 4547942 2026-11-10T19:49:26Z Ilzebarkevica2 145449 Jauna lapa: '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neoeklektiskā panka, indīmūzikas un šlāgera apvienojumu.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ans... 4547942 wikitext text/x-wiki '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neoeklektiskā panka, indīmūzikas un šlāgera apvienojumu.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks jeb Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai festivāls !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="3" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks jeb Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] slqaiim9np8xf91v69z5nhvkhyw21mp 4547944 4547942 2026-11-10T19:50:51Z Ilzebarkevica2 145449 /* Dalībnieki */ 4547944 wikitext text/x-wiki '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neoeklektiskā panka, indīmūzikas un šlāgera apvienojumu.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks jeb Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai festivāls !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="3" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] q8md8nl2npoe1otqs1wxhdeddnyzvpm 4547951 4547944 2026-11-10T20:08:21Z Ilzebarkevica2 145449 /* Dalība konkursos un festivālos */ Pievienota dalība “Aristotelī 2024” un Valmieras pilsētas svētkos 2026. gadā, ar atsaucēm. 4547951 wikitext text/x-wiki '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neoeklektiskā panka, indīmūzikas un šlāgera apvienojumu.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks jeb Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā plkst. 17.30 “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] qf75vt1p1rug7k0ksvf5o3x9vs7m187 4547964 4547951 2026-11-10T20:19:35Z Egilus 27634 {{maznozīmīgs}}, turklāt vietām neizlabots MI stils. 4547964 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neoeklektiskā panka, indīmūzikas un šlāgera apvienojumu.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks jeb Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā plkst. 17.30 “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] o271bu29t0pfb7mj7syktkmw2kyq4es 4547971 4547964 2026-11-10T20:28:28Z Ilzebarkevica2 145449 Precizēts stila pašapzīmējums un Mārtiņa Rutka vārds; pievienotas oficiālās YouTube un Facebook saites. 4547971 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā plkst. 17.30 “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] 0mznuci9kp2h3j2z9dxfc0uv51anagx 4547972 4547971 2026-11-10T20:29:22Z Ilzebarkevica2 145449 /* Dalība konkursos un festivālos */ 4547972 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa izveide bija saistīta ar gaidāmo kroga slēgšanu; “Aptieka” darbību beidza 2019. gada janvārī. Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] 1wm425ae3ynwj9olqyhmzdsoi4esngm 4547975 4547972 2026-11-10T20:31:32Z Ilzebarkevica2 145449 4547975 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas bēru ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa sākotnējais nosaukums bija "Aptiekas ansamblis", bet pēc kroga “Aptieka” slēgšanas 2019. gada janvārī nosaukums tika mainīts uz "Aptiekas bēru ansamblis". Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] i3dmycmeh5q2kkonllxnt8nffigsx0s 4547977 4547975 2026-11-10T20:31:40Z Sojsliks 153130 /* */ Labojums grupas nosaukuma rakstībā 4547977 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas Bēru Ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa sākotnējais nosaukums bija "Aptiekas ansamblis", bet pēc kroga “Aptieka” slēgšanas 2019. gada janvārī nosaukums tika mainīts uz "Aptiekas bēru ansamblis". Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] 2espz90sssjq8cmj23ddqk0brvwge6q 4547978 4547977 2026-11-10T20:33:49Z Ilzebarkevica2 145449 Ilzebarkevica2 pārvietoja lapu [[Aptiekas bēru ansamblis]] uz [[Aptiekas Bēru Ansamblis]] 4547977 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas Bēru Ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā Vecrīgas krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa sākotnējais nosaukums bija "Aptiekas ansamblis", bet pēc kroga “Aptieka” slēgšanas 2019. gada janvārī nosaukums tika mainīts uz "Aptiekas bēru ansamblis". Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju Latvijas Radio intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “Radio Naba” un Latvijas Universitātes Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti.<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” Valmierā. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā NRA izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “Ratniekos”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” Liepājā. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] 2espz90sssjq8cmj23ddqk0brvwge6q 4547987 4547978 2026-11-10T20:39:04Z Ilzebarkevica2 145449 Pievienotas iekšējās saites uz atbilstošiem Vikipēdijas rakstiem par medijiem, Latvijas Universitāti un vietām. 4547987 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Aptiekas Bēru Ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā [[Vecrīga|Vecrīgas]] krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa sākotnējais nosaukums bija "Aptiekas ansamblis", bet pēc kroga “Aptieka” slēgšanas 2019. gada janvārī nosaukums tika mainīts uz "Aptiekas bēru ansamblis". Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju [[Latvijas Radio]] intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “[[Latvijas Radio 6|Radio Naba]]” un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti]].<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” [[Valmiera|Valmierā]]. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā [[Neatkarīgā Rīta Avīze|NRA]] izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “[[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekos]]”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” [[Liepāja|Liepājā]]. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] k6h3aqsan2359o9savrk2u578r7smjq 0 643035 4547946 2026-11-10T19:58:12Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Latvju Nacionālais Klubs]] 4547946 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Latvju Nacionālais Klubs]] r8vbnrgx9fcwbqgel2mj65sylvu107c 0 643036 4547965 2026-11-10T20:21:19Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547965 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|752}} {{Gads citos kalendāros|752}} '''752. gads''' ({{Rom sk gadam|752}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Rietumeiropa === * [[Franku valsts]] karalis [[Pipins Īsais]] sāk karagājienu [[Septimānija]]s reģionā mūsdienu [[Francija]]s dienvidos, lai paplašinātu [[Karolingu dinastija]]s varu un atgūtu teritorijas, kuras kopš 8. gadsimta sākuma atradušās [[Andalusa]]s musulmaņu valdnieku kontrolē. Saskaņā ar “[[Anjānas hronika|Anjānas hroniku]]” (''Chronicon Anianense'') vietējais [[vestgoti|vestgotu]] dižciltīgais [[Ansemunds]] nodod frankiem vairākas pilsētas — [[Nīma|Nīmu]], [[Magelona|Magelonu]], [[Agda|Agdu]] un [[Bezjē]]. Šo pilsētu pāriešana franku pārvaldībā nostiprina Pipina ietekmi Septimānijas ziemeļaustrumu daļā un veicina turpmāku Karolingu ekspansiju uz dienvidiem.<ref name="Kalkbrenner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.18148/tmh/2020.2.2.29 |title=719–759: The Chronicon Anianense on the Beginning and End of Muslim Rule over Septimania |author=Kalkbrenner, Till |journal=Transmediterranean History |year=2020 |volume=2 |issue=2 |publisher=University of Konstanz |language=en}}</ref> * Pipina Īsā karaspēks sāk [[Narbonna]]s aplenkumu. Pilsēta ir viens no pēdējiem nozīmīgajiem musulmaņu varas centriem uz ziemeļiem no [[Pireneji]]em, un tās aizsardzībā piedalās gan musulmaņu garnizons, gan vietējie iedzīvotāji. Frankiem neizdodas pilsētu ieņemt, jo aizstāvji spēj pretoties aplenkumam un saņemt apgādi pa jūru. Cīņa par Narbonnu turpinās vairākus gadus, līdz 759. gadā pilsēta nonāk franku kontrolē pēc vienošanās ar vietējo vestgotu aristokrātiju. Narbonnas iegūšana vēlāk nostiprina Franku valsts varu gandrīz visā Septimānijā.<ref name="Kalkbrenner" /> === Britu salas === * [[Veseksa]]s karalis [[Kutrēds|Kutrēds]] sakauj [[Mersija]]s karaļa [[Etelbalts|Etelbalta]] karaspēku kaujā pie Bērfordas (''Beorhford''), kas tradicionāli tiek saistīta ar mūsdienu [[Bērforda|Bērfordu]] [[Oksfordšīra|Oksfordšīrā]]. Saskaņā ar “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hroniku]]” kauja notiek Kutrēda valdīšanas divpadsmitajā gadā, un Mersijas valdnieks tiek piespiests bēgt. Uzvara mazina Mersijas politisko ietekmi pār Veseksu un nostiprina Rietumsaksijas karalistes patstāvību. Tomēr kaujas precīza norises vieta nav droši noteikta, un daļa pētnieku pieļauj, ka hronikas ieraksts varētu būt saistīts ar agrākām militārām sadursmēm, kas notikušas ap 750. gadu.<ref name="ASC752">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxon-chronicle.com/ASC_Manuscript_E_Bodleian_MS_Laud_636.php |title=Anglo-Saxon Chronicle, Manuscript E: Entry for AD 752 |website=The Anglo-Saxon Chronicle |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=seek&query=752 |title=752: Cuthred of Wessex defeats Æthelbald of Mercia at Beorhford |website=Early-Medieval-England.net |language=en}}</ref> * Mūsdienu [[Skotija]]s teritorijā notiek kauja starp [[pikti|piktu]] valdnieku spēkiem [[Asreta]]s apvidū, ko senie avoti saista ar [[Kirkina]]s reģionu. “[[Tigernaha annāles]]” (''Annals of Tigernach'') vēsta, ka savstarpējā konfliktā iet bojā viens no piktu vadoņiem, [[Bruide]] (''Bruidhi mac Maelchú''). Kauja atspoguļo politiskās nesaskaņas piktu valdnieku starpā laikā, kad to karalistes pakāpeniski tiek apvienotas spēcīgāku valdnieku pakļautībā.<ref name="Tigernach752">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100002A/text014.html |title=The Annals of Tigernach, Annal T752 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> === Itālija un pāvestība === * [[15. marts|15. martā]] [[Roma|Romā]] mirst [[pāvests]] [[Zaharijs]], kurš vadījis [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]] kopš 741. gada. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājušās pāvestības diplomātiskās attiecības ar [[Franku valsts|Franku valsti]], un 751. gadā viņš atbalstījis Pipina Īsā kļūšanu par franku karali, aizstājot pēdējo [[Merovingu dinastija]]s valdnieku [[Hilderiks III|Hilderiku III]]. Zaharija nāve notiek laikā, kad [[langobardi|langobardu]] ekspansija Itālijā nopietni apdraud Romas drošību un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] atlikušos valdījumus Apenīnu pussalā.<ref name="VaticanPopes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father.html |title=Pontiffs |publisher=The Holy See |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/zachary-pope-st |title=Zachary, Pope, St. |work=New Catholic Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> * Ap [[23. marts|23. martu]] par Zaharija pēcteci tiek ievēlēts romiešu garīdznieks [[Stefans (ievēlētais pāvests)|Stefans]] (''Stephanus''). Tomēr dažas dienas pēc ievēlēšanas viņu piemeklē smaga saslimšana, un [[26. marts|26. martā]] viņš mirst, nepaspējis saņemt [[bīskaps|bīskapa]] iesvētīšanu. Tā kā saskaņā ar tālaika baznīcas kārtību pontifikāts sākās pēc iesvētīšanas, Stefans mūsdienu oficiālajā pāvestu sarakstā netiek ieskaitīts. Vēsturiskajos pāvestu sarakstos viņa statusa atšķirīgā interpretācija ir izraisījusi neskaidrības vēlāk valdījušo pāvestu ar vārdu Stefans numerācijā.<ref name="StephenElect">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14288b.htm |title=Pope Stephen II |author=Mann, Horace |work=Catholic Encyclopedia |year=1912 |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[26. marts|26. martā]] par pāvestu kļūst [[Stefans II]], kurš vada baznīcu līdz 757. gadam. Viņš pārņem pāvesta amatu sarežģītā politiskajā situācijā, kad [[langobardi|langobardu]] karalis [[Aistulfs]] pēc [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhāta]] galvaspilsētas [[Ravenna]]s ieņemšanas 751. gadā cenšas pakļaut arī [[Romas hercogiste|Romas hercogisti]]. Stefans II sāk diplomātiskus centienus panākt mieru ar langobardiem un meklē atbalstu pie Bizantijas imperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]]. Vēlāk pāvests vēršas pēc palīdzības pie franku karaļa Pipina Īsā, izveidojot savienību, kas kļūst par vienu no priekšnoteikumiem [[Pāvesta valsts]] izveidei 756. gadā.<ref name="StephenII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14288c.htm |title=Pope Stephen (II) III |author=Mann, Horace |work=Catholic Encyclopedia |year=1912 |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref name="VaticanPopes" /> * Langobardu karalis Aistulfs pastiprina spiedienu uz Romu, pieprasot tās politisko pakļaušanos un atzīt langobardu varu Itālijas centrālajā daļā. Pāvests Stefans II cenšas novērst militāru konfliktu ar sarunām un finansiāliem maksājumiem, taču panāktās vienošanās izrādās nestabilas. Bizantijas imperators Konstantīns V, kura valdīšanas laikā impērija ir iesaistīta militāros konfliktos austrumu pierobežā, nespēj nodrošināt Romai pietiekamu militāro aizsardzību. Šī situācija veicina pāvestības pakāpenisku politisko orientēšanos uz Franku valsti.<ref name="StephenII" /> === Abāsīdu kalifāts === * [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] valdnieks [[As-Safāhs]] (''Abu al-Abbas al-Saffah'', {{val|ar|أبو العباس السفاح}}), kurš 750. gadā pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu dinastijas]] gāšanas kļuvis par pirmo Abāsīdu kalifu, turpina jaunās dinastijas varas nostiprināšanu [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. Ap 752. gadu kalifs pārvieto savu rezidenci uz [[Anbāra]]s apkārtni mūsdienu [[Irāka|Irākā]], kur tiek veidots jauns valdnieka rezidences un militārās pārvaldes centrs. Tas ir viens no vairākiem agrīnajiem Abāsīdu administratīvajiem centriem, kuri pazīstami ar nosaukumu Hāšimīja (''al-Hashimiyya'', {{val|ar|الهاشمية}}). Šīs pārmaiņas atspoguļo kalifāta politiskā centra pārvietošanos no [[Sīrija]]s uz Irāku, kas 762. gadā veicina [[Bagdāde]]s dibināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://isamveri.org/pdfdrg/D195119/2008/2008_AZZAWIS.pdf |title=Symbolisms in the Planning of the Round City of al-Manṣūr (Madīnat al-Salām) in Baghdād |author=Al-Azzawi, Ṣubhī |work=International Symposium on Baghdad (Madīnat al-Salām) in the Islamic Civilization |year=2008 |publisher=Marmara University and IRCICA |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras [[Tjaņbao]] (''Tianbao'', {{val|zh|天寶}}) vienpadsmitajam gadam. Impērijas ziemeļaustrumu pierobežā karavadonis [[Aņs Lušaņs]] organizē jaunu karagājienu pret [[kitaņi|kitaņu]] ciltīm, lai atriebtos par iepriekšējā gada militāro sakāvi. 752. gada pavasarī saskaņā ar ķīniešu vēstures hroniku ''[[Dzidži tundzjaņ]]'' karagājienam tiek mobilizēti aptuveni {{sk|200000}} karavīru, tostarp kājnieki un jātnieki no dažādām impērijas pierobežas tautām. Tomēr šī karagājiena turpmākā norise un iznākums vēstures avotos nav pietiekami dokumentēti. Aņs Lušaņs vēlāk kļūst par 755. gadā sāktās [[Aņa Lušaņa sacelšanās]] galveno vadītāju.<ref name="KhitanHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://helda.helsinki.fi/server/api/core/bitstreams/526a4869-b84c-4b93-869f-b71e627d25aa/content |title=Historical Development of the Pre-Dynastic Khitan |author=Xu, Elina-Qian |year=2005 |publisher=University of Helsinki |type=Doctoral dissertation |language=en}}</ref> * [[Japāna|Japānā]], [[Nara]]s pilsētā, tiek sarīkota svinīga [[Vairocana]]s [[Buda]]s monumentālās bronzas statujas iesvētīšanas ceremonija [[Todaidzi]] templī. Ceremonija notiek valdīšanas ēras ''Tenpjō-šōhō'' ({{val|ja|天平勝宝}}) ceturtā gada ceturtā mēneša devītajā dienā pēc tālaika Japānas kalendāra. Tās galvenie atbalstītāji ir bijušais imperators [[Šomu|Šomu]] un viņa dzīvesbiedre [[Komjo]], bet reliģisko ceremoniju vada Indijas izcelsmes budistu mūks [[Bodhisēna]]. Saskaņā ar vēsturiskajām ziņām ceremonijā piedalās aptuveni {{sk|10000}} [[budistu mūks|budistu mūku]], kā arī augstākās galma amatpersonas. Ceremonijas laikā simboliski tiek atvērtas Budas statujas acis, iezīmējot tās reliģiskās iesvētīšanas noslēgumu. Šis notikums kļūst par vienu no nozīmīgākajiem [[budisms Japānā|budisma vēstures notikumiem Japānā]] un nostiprina Todaidzi tempļa lomu valsts reliģiskajā un kultūras dzīvē.<ref name="TodaijiHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.todaiji.or.jp/en/history/ |title=History of Tōdai-ji Temple |publisher=Tōdai-ji Temple |language=en}}</ref><ref name="NaraMuseum">{{Tīmekļa atsauce |url=https://shosointen-glossary.narahaku.go.jp/daibutsu-kaigen-e_daibutsu-kaigen-kuyo/ |title=Consecration Ceremony of the Great Buddha |publisher=Nara National Museum |language=en}}</ref> * Todaidzi templī notikušās Lielās Budas iesvētīšanas ceremonijas priekšmeti, tostarp galma tērpu rotājumi, rakstāmpiederumi, rituālās virves un tradicionālā ''[[gigaku]]'' ({{val|ja|伎楽}}) teātra maskas, tiek saglabāti ar templi saistītajā ''[[Šosoin]]'' (''Shōsō-in'', {{val|ja|正倉院}}) dārgumu krātuvē. Daļa šo priekšmetu saglabājusies līdz mūsdienām un ir nozīmīgs avots 8. gadsimta Japānas galma kultūras, amatniecības un starptautisko kultūras sakaru izpētei.<ref name="NaraMuseum" /> == Dzimušie == * [[Irēna (Bizantijas imperatore)|Irēna]] ({{gree|Εἰρήνη}}; mirusi [[803. gads|803. gadā]]) — [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperatore, dzimusi [[Atēnas|Atēnās]] aptuveni 752. gadā. No 780. gada valdīja kā sava nepilngadīgā dēla [[Konstantīns VI|Konstantīna VI]] reģente, bet no 797. līdz 802. gadam bija patstāvīga impērijas valdniece. Viņas valdīšanas laikā 787. gadā notika [[Otrais Nīkajas koncils]], kurā tika atjaunota [[ikona (svētbilde)|ikonu]] godināšana, nosodot [[ikonoklasms|ikonoklasmu]]. Precīzs Irēnas dzimšanas gads nav zināms, un dažādos vēstures avotos tas tiek datēts ar laikposmu no aptuveni 750. līdz 756. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/irena |title=Irena |work=Hrvatska enciklopedija |publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža |language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/irene-byzantine-empress |title=Irene, Byzantine Empress |work=New Catholic Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> * [[Al Madāinī]] (''al-Madāʾinī'', {{ara|المدائني}}; miris ap [[843. gads|843. gadu]]) — irāņu izcelsmes [[arābu valoda|arābu valodā]] rakstošs vēsturnieks un literāts, kura pilnais vārds bija Abū al Hasans Alī ibn Muhammads. Dzimis aptuveni 752. vai 753. gadā, iespējams, [[Basra|Basrā]]. Vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem agrīnā [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu perioda]] vēsturniekiem, kura darbi aptvēra [[islāma vēsture|islāma vēsturi]], [[ģenealoģija|ģenealoģiju]] un [[Irāna]]s un [[Horāsāna]]s vēsturi. Viņam piedēvēti vairāk nekā 200 darbu, no kuriem lielākā daļa nav saglabājusies. Dzimšanas datējums balstīts uz vēlākos avotos saglabātām ziņām un nav uzskatāms par pilnīgi drošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/mada%CA%BEeni-%CA%BFali-b-mo%E1%B8%A5ammad/ |title=MADĀʾENI, ʿALI B. MOḤAMMAD |author=Lindstedt, Ilkka |work=Encyclopaedia Iranica |year=2021 |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[15. marts|15. martā]] — [[Zaharijs]] (''Zacharias''; dzimis ap [[679. gads|679. gadu]]) — [[pāvests]] no 741. līdz 752. gadam. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājās pāvestības diplomātiskās attiecības ar Franku valsti un tika atbalstīta Karolingu dinastijas nākšana pie varas. Viņš bija pēdējais grieķu izcelsmes pāvests pirms vairāku gadsimtu pārtraukuma.<ref name="VaticanPopes" /> * [[26. marts|26. martā]] — [[Stefans (ievēlētais pāvests)|Stefans]] (''Stephanus''; dzimšanas gads nav zināms) — romiešu garīdznieks, kurš tika ievēlēts par pāvestu pēc Zaharija nāves, taču nomira pirms iesvētīšanas. Viņš nav iekļauts mūsdienu oficiālajā pāvestu sarakstā, lai gan atsevišķos vēsturiskajos sarakstos agrāk tika uzskaitīts kā Stefans II.<ref name="StephenElect" /><ref name="VaticanPopes" /> * [[Teudeburs]] (''Teudebur'', ''Teudubr mac Beli''; dzimšanas gads nav zināms) — britu [[Altkluta]]s karalistes valdnieks mūsdienu [[Skotija]]s rietumu daļā. Viņa valdīšana tradicionāli tiek datēta ar 8. gadsimta pirmo pusi, un “Tigernaha annālēs” viņa nāve pieminēta 752. gadā. Altklutas karalistes politiskais centrs atradās pie mūsdienu [[Dambārtona]]s, [[Klaida]]s upes apkārtnē.<ref name="Tigernach752" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites ==“” {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:752. gads| ]] cmia9xc8kh45yrvum5rci2iz36z88fl 4547967 4547965 2026-11-10T20:22:11Z Treisijs 347 4547967 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|752}} {{Gads citos kalendāros|752}} '''752. gads''' ({{Rom sk gadam|752}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Rietumeiropa === * [[Franku valsts]] karalis [[Pipins Īsais]] sāk karagājienu [[Septimānija]]s reģionā mūsdienu [[Francija]]s dienvidos, lai paplašinātu [[Karolingu dinastija]]s varu un atgūtu teritorijas, kuras kopš 8. gadsimta sākuma atradušās [[Andalusa]]s musulmaņu valdnieku kontrolē. Saskaņā ar “[[Anjānas hronika|Anjānas hroniku]]” (''Chronicon Anianense'') vietējais [[vestgoti|vestgotu]] dižciltīgais [[Ansemunds]] nodod frankiem vairākas pilsētas — [[Nīma|Nīmu]], [[Magelona|Magelonu]], [[Agda|Agdu]] un [[Bezjē]]. Šo pilsētu pāriešana franku pārvaldībā nostiprina Pipina ietekmi Septimānijas ziemeļaustrumu daļā un veicina turpmāku Karolingu ekspansiju uz dienvidiem.<ref name="Kalkbrenner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.18148/tmh/2020.2.2.29 |title=719–759: The Chronicon Anianense on the Beginning and End of Muslim Rule over Septimania |author=Kalkbrenner, Till |journal=Transmediterranean History |year=2020 |volume=2 |issue=2 |publisher=University of Konstanz |language=en}}</ref> * Pipina Īsā karaspēks sāk [[Narbonna]]s aplenkumu. Pilsēta ir viens no pēdējiem nozīmīgajiem musulmaņu varas centriem uz ziemeļiem no [[Pireneji]]em, un tās aizsardzībā piedalās gan musulmaņu garnizons, gan vietējie iedzīvotāji. Frankiem neizdodas pilsētu ieņemt, jo aizstāvji spēj pretoties aplenkumam un saņemt apgādi pa jūru. Cīņa par Narbonnu turpinās vairākus gadus, līdz 759. gadā pilsēta nonāk franku kontrolē pēc vienošanās ar vietējo vestgotu aristokrātiju. Narbonnas iegūšana vēlāk nostiprina Franku valsts varu gandrīz visā Septimānijā.<ref name="Kalkbrenner" /> === Britu salas === * [[Veseksa]]s karalis [[Kutrēds|Kutrēds]] sakauj [[Mersija]]s karaļa [[Etelbalts|Etelbalta]] karaspēku kaujā pie Bērfordas (''Beorhford''), kas tradicionāli tiek saistīta ar mūsdienu [[Bērforda|Bērfordu]] [[Oksfordšīra|Oksfordšīrā]]. Saskaņā ar “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hroniku]]” kauja notiek Kutrēda valdīšanas divpadsmitajā gadā, un Mersijas valdnieks tiek piespiests bēgt. Uzvara mazina Mersijas politisko ietekmi pār Veseksu un nostiprina Rietumsaksijas karalistes patstāvību. Tomēr kaujas precīza norises vieta nav droši noteikta, un daļa pētnieku pieļauj, ka hronikas ieraksts varētu būt saistīts ar agrākām militārām sadursmēm, kas notikušas ap 750. gadu.<ref name="ASC752">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxon-chronicle.com/ASC_Manuscript_E_Bodleian_MS_Laud_636.php |title=Anglo-Saxon Chronicle, Manuscript E: Entry for AD 752 |website=The Anglo-Saxon Chronicle |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=seek&query=752 |title=752: Cuthred of Wessex defeats Æthelbald of Mercia at Beorhford |website=Early-Medieval-England.net |language=en}}</ref> * Mūsdienu [[Skotija]]s teritorijā notiek kauja starp [[pikti|piktu]] valdnieku spēkiem [[Asreta]]s apvidū, ko senie avoti saista ar [[Kirkina]]s reģionu. “[[Tigernaha annāles]]” (''Annals of Tigernach'') vēsta, ka savstarpējā konfliktā iet bojā viens no piktu vadoņiem, [[Bruide]] (''Bruidhi mac Maelchú''). Kauja atspoguļo politiskās nesaskaņas piktu valdnieku starpā laikā, kad to karalistes pakāpeniski tiek apvienotas spēcīgāku valdnieku pakļautībā.<ref name="Tigernach752">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100002A/text014.html |title=The Annals of Tigernach, Annal T752 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> === Itālija un pāvestība === * [[15. marts|15. martā]] [[Roma|Romā]] mirst [[pāvests]] [[Zaharijs]], kurš vadījis [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]] kopš 741. gada. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājušās pāvestības diplomātiskās attiecības ar [[Franku valsts|Franku valsti]], un 751. gadā viņš atbalstījis Pipina Īsā kļūšanu par franku karali, aizstājot pēdējo [[Merovingu dinastija]]s valdnieku [[Hilderiks III|Hilderiku III]]. Zaharija nāve notiek laikā, kad [[langobardi|langobardu]] ekspansija Itālijā nopietni apdraud Romas drošību un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] atlikušos valdījumus Apenīnu pussalā.<ref name="VaticanPopes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father.html |title=Pontiffs |publisher=The Holy See |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/zachary-pope-st |title=Zachary, Pope, St. |work=New Catholic Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> * Ap [[23. marts|23. martu]] par Zaharija pēcteci tiek ievēlēts romiešu garīdznieks [[Stefans (ievēlētais pāvests)|Stefans]] (''Stephanus''). Tomēr dažas dienas pēc ievēlēšanas viņu piemeklē smaga saslimšana, un [[26. marts|26. martā]] viņš mirst, nepaspējis saņemt [[bīskaps|bīskapa]] iesvētīšanu. Tā kā saskaņā ar tālaika baznīcas kārtību pontifikāts sākās pēc iesvētīšanas, Stefans mūsdienu oficiālajā pāvestu sarakstā netiek ieskaitīts. Vēsturiskajos pāvestu sarakstos viņa statusa atšķirīgā interpretācija ir izraisījusi neskaidrības vēlāk valdījušo pāvestu ar vārdu Stefans numerācijā.<ref name="StephenElect">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14288b.htm |title=Pope Stephen II |author=Mann, Horace |work=Catholic Encyclopedia |year=1912 |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[26. marts|26. martā]] par pāvestu kļūst [[Stefans II]], kurš vada baznīcu līdz 757. gadam. Viņš pārņem pāvesta amatu sarežģītā politiskajā situācijā, kad [[langobardi|langobardu]] karalis [[Aistulfs]] pēc [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarhāta]] galvaspilsētas [[Ravenna]]s ieņemšanas 751. gadā cenšas pakļaut arī [[Romas hercogiste|Romas hercogisti]]. Stefans II sāk diplomātiskus centienus panākt mieru ar langobardiem un meklē atbalstu pie Bizantijas imperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]]. Vēlāk pāvests vēršas pēc palīdzības pie franku karaļa Pipina Īsā, izveidojot savienību, kas kļūst par vienu no priekšnoteikumiem [[Pāvesta valsts]] izveidei 756. gadā.<ref name="StephenII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14288c.htm |title=Pope Stephen (II) III |author=Mann, Horace |work=Catholic Encyclopedia |year=1912 |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref name="VaticanPopes" /> * Langobardu karalis Aistulfs pastiprina spiedienu uz Romu, pieprasot tās politisko pakļaušanos un atzīt langobardu varu Itālijas centrālajā daļā. Pāvests Stefans II cenšas novērst militāru konfliktu ar sarunām un finansiāliem maksājumiem, taču panāktās vienošanās izrādās nestabilas. Bizantijas imperators Konstantīns V, kura valdīšanas laikā impērija ir iesaistīta militāros konfliktos austrumu pierobežā, nespēj nodrošināt Romai pietiekamu militāro aizsardzību. Šī situācija veicina pāvestības pakāpenisku politisko orientēšanos uz Franku valsti.<ref name="StephenII" /> === Abāsīdu kalifāts === * [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] valdnieks [[As-Safāhs]] (''Abu al-Abbas al-Saffah'', {{val|ar|أبو العباس السفاح}}), kurš 750. gadā pēc [[Umajādu kalifāts|Umajādu dinastijas]] gāšanas kļuvis par pirmo Abāsīdu kalifu, turpina jaunās dinastijas varas nostiprināšanu [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. Ap 752. gadu kalifs pārvieto savu rezidenci uz [[Anbāra]]s apkārtni mūsdienu [[Irāka|Irākā]], kur tiek veidots jauns valdnieka rezidences un militārās pārvaldes centrs. Tas ir viens no vairākiem agrīnajiem Abāsīdu administratīvajiem centriem, kuri pazīstami ar nosaukumu Hāšimīja (''al-Hashimiyya'', {{val|ar|الهاشمية}}). Šīs pārmaiņas atspoguļo kalifāta politiskā centra pārvietošanos no [[Sīrija]]s uz Irāku, kas 762. gadā veicina [[Bagdāde]]s dibināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://isamveri.org/pdfdrg/D195119/2008/2008_AZZAWIS.pdf |title=Symbolisms in the Planning of the Round City of al-Manṣūr (Madīnat al-Salām) in Baghdād |author=Al-Azzawi, Ṣubhī |work=International Symposium on Baghdad (Madīnat al-Salām) in the Islamic Civilization |year=2008 |publisher=Marmara University and IRCICA |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras [[Tjaņbao]] (''Tianbao'', {{val|zh|天寶}}) vienpadsmitajam gadam. Impērijas ziemeļaustrumu pierobežā karavadonis [[Aņs Lušaņs]] organizē jaunu karagājienu pret [[kitaņi|kitaņu]] ciltīm, lai atriebtos par iepriekšējā gada militāro sakāvi. 752. gada pavasarī saskaņā ar ķīniešu vēstures hroniku ''[[Dzidži tundzjaņ]]'' karagājienam tiek mobilizēti aptuveni {{sk|200000}} karavīru, tostarp kājnieki un jātnieki no dažādām impērijas pierobežas tautām. Tomēr šī karagājiena turpmākā norise un iznākums vēstures avotos nav pietiekami dokumentēti. Aņs Lušaņs vēlāk kļūst par 755. gadā sāktās [[Aņa Lušaņa sacelšanās]] galveno vadītāju.<ref name="KhitanHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://helda.helsinki.fi/server/api/core/bitstreams/526a4869-b84c-4b93-869f-b71e627d25aa/content |title=Historical Development of the Pre-Dynastic Khitan |author=Xu, Elina-Qian |year=2005 |publisher=University of Helsinki |type=Doctoral dissertation |language=en}}</ref> * [[Japāna|Japānā]], [[Nara]]s pilsētā, tiek sarīkota svinīga [[Vairocana]]s [[Buda]]s monumentālās bronzas statujas iesvētīšanas ceremonija [[Todaidzi]] templī. Ceremonija notiek valdīšanas ēras ''Tenpjō-šōhō'' ({{val|ja|天平勝宝}}) ceturtā gada ceturtā mēneša devītajā dienā pēc tālaika Japānas kalendāra. Tās galvenie atbalstītāji ir bijušais imperators [[Šomu|Šomu]] un viņa dzīvesbiedre [[Komjo]], bet reliģisko ceremoniju vada Indijas izcelsmes budistu mūks [[Bodhisēna]]. Saskaņā ar vēsturiskajām ziņām ceremonijā piedalās aptuveni {{sk|10000}} [[budistu mūks|budistu mūku]], kā arī augstākās galma amatpersonas. Ceremonijas laikā simboliski tiek atvērtas Budas statujas acis, iezīmējot tās reliģiskās iesvētīšanas noslēgumu. Šis notikums kļūst par vienu no nozīmīgākajiem [[budisms Japānā|budisma vēstures notikumiem Japānā]] un nostiprina Todaidzi tempļa lomu valsts reliģiskajā un kultūras dzīvē.<ref name="TodaijiHistory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.todaiji.or.jp/en/history/ |title=History of Tōdai-ji Temple |publisher=Tōdai-ji Temple |language=en}}</ref><ref name="NaraMuseum">{{Tīmekļa atsauce |url=https://shosointen-glossary.narahaku.go.jp/daibutsu-kaigen-e_daibutsu-kaigen-kuyo/ |title=Consecration Ceremony of the Great Buddha |publisher=Nara National Museum |language=en}}</ref> * Todaidzi templī notikušās Lielās Budas iesvētīšanas ceremonijas priekšmeti, tostarp galma tērpu rotājumi, rakstāmpiederumi, rituālās virves un tradicionālā ''[[gigaku]]'' ({{val|ja|伎楽}}) teātra maskas, tiek saglabāti ar templi saistītajā ''[[Šosoin]]'' (''Shōsō-in'', {{val|ja|正倉院}}) dārgumu krātuvē. Daļa šo priekšmetu saglabājusies līdz mūsdienām un ir nozīmīgs avots 8. gadsimta Japānas galma kultūras, amatniecības un starptautisko kultūras sakaru izpētei.<ref name="NaraMuseum" /> == Dzimušie == * [[Irēna (Bizantijas imperatore)|Irēna]] ({{gree|Εἰρήνη}}; mirusi [[803. gads|803. gadā]]) — [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperatore, dzimusi [[Atēnas|Atēnās]] aptuveni 752. gadā. No 780. gada valdīja kā sava nepilngadīgā dēla [[Konstantīns VI|Konstantīna VI]] reģente, bet no 797. līdz 802. gadam bija patstāvīga impērijas valdniece. Viņas valdīšanas laikā 787. gadā notika [[Otrais Nīkajas koncils]], kurā tika atjaunota [[ikona (svētbilde)|ikonu]] godināšana, nosodot [[ikonoklasms|ikonoklasmu]]. Precīzs Irēnas dzimšanas gads nav zināms, un dažādos vēstures avotos tas tiek datēts ar laikposmu no aptuveni 750. līdz 756. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/irena |title=Irena |work=Hrvatska enciklopedija |publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža |language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/irene-byzantine-empress |title=Irene, Byzantine Empress |work=New Catholic Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> * [[Al Madāinī]] (''al-Madāʾinī'', {{ara|المدائني}}; miris ap [[843. gads|843. gadu]]) — irāņu izcelsmes [[arābu valoda|arābu valodā]] rakstošs vēsturnieks un literāts, kura pilnais vārds bija Abū al Hasans Alī ibn Muhammads. Dzimis aptuveni 752. vai 753. gadā, iespējams, [[Basra|Basrā]]. Vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem agrīnā [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu perioda]] vēsturniekiem, kura darbi aptvēra [[islāma vēsture|islāma vēsturi]], [[ģenealoģija|ģenealoģiju]] un [[Irāna]]s un [[Horāsāna]]s vēsturi. Viņam piedēvēti vairāk nekā 200 darbu, no kuriem lielākā daļa nav saglabājusies. Dzimšanas datējums balstīts uz vēlākos avotos saglabātām ziņām un nav uzskatāms par pilnīgi drošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/mada%CA%BEeni-%CA%BFali-b-mo%E1%B8%A5ammad/ |title=MADĀʾENI, ʿALI B. MOḤAMMAD |author=Lindstedt, Ilkka |work=Encyclopaedia Iranica |year=2021 |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[15. marts|15. martā]] — [[Zaharijs]] (''Zacharias''; dzimis ap [[679. gads|679. gadu]]) — [[pāvests]] no 741. līdz 752. gadam. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājās pāvestības diplomātiskās attiecības ar Franku valsti un tika atbalstīta Karolingu dinastijas nākšana pie varas. Viņš bija pēdējais grieķu izcelsmes pāvests pirms vairāku gadsimtu pārtraukuma.<ref name="VaticanPopes" /> * [[26. marts|26. martā]] — [[Stefans (ievēlētais pāvests)|Stefans]] (''Stephanus''; dzimšanas gads nav zināms) — romiešu garīdznieks, kurš tika ievēlēts par pāvestu pēc Zaharija nāves, taču nomira pirms iesvētīšanas. Viņš nav iekļauts mūsdienu oficiālajā pāvestu sarakstā, lai gan atsevišķos vēsturiskajos sarakstos agrāk tika uzskaitīts kā Stefans II.<ref name="StephenElect" /><ref name="VaticanPopes" /> * [[Teudeburs]] (''Teudebur'', ''Teudubr mac Beli''; dzimšanas gads nav zināms) — britu [[Altkluta]]s karalistes valdnieks mūsdienu [[Skotija]]s rietumu daļā. Viņa valdīšana tradicionāli tiek datēta ar 8. gadsimta pirmo pusi, un “Tigernaha annālēs” viņa nāve pieminēta 752. gadā. Altklutas karalistes politiskais centrs atradās pie mūsdienu [[Dambārtona]]s, [[Klaida]]s upes apkārtnē.<ref name="Tigernach752" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:752. gads| ]] jk1nfylpisgdmetu4e8z1blld4uq8i5 0 643037 4547968 2026-11-10T20:22:30Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[752. gads]] 4547968 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[752. gads]] 8mwdd0766yhfwqtl0jkfvelc8vhg5h0 3 643038 4547969 2026-11-10T20:23:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547969 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Sojsliks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 22.23 (EET) e49eb5sh2nbxsbzavpk22ca4bsrzbsj 14 643039 4547970 2026-11-10T20:24:28Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|752}} [[Kategorija:750. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0752]] 4547970 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|752}} [[Kategorija:750. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0752]] ojzc91cx33ktdk5sdggnhec4grbvbmz 0 643040 4547974 2026-11-10T20:31:02Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Dāvids (personvārds)]] uz [[Dāvids (priekšvārds)]]: precīzāk..... 4547974 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dāvids (priekšvārds)]] bgldvnsc13yumr7gsu0upoanvmrj91f 0 643041 4547979 2026-11-10T20:33:49Z Ilzebarkevica2 145449 Ilzebarkevica2 pārvietoja lapu [[Aptiekas bēru ansamblis]] uz [[Aptiekas Bēru Ansamblis]] 4547979 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aptiekas Bēru Ansamblis]] r9z7ppli9y1cbnxjj8xymtbvxi59v2f 0 643042 4547983 2026-11-10T20:36:38Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Jānis Andrejs Burtnieks]] 4547983 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis Andrejs Burtnieks]] 3xcpse4z9e0qxke9s9vsappfuyhl59a 3 643043 4547990 2026-11-10T20:50:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4547990 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Pianistipopjazz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 22.50 (EET) 4a9z9j8a9e2q4135n0aic9z4vlbecfh 0 643044 4547997 2026-11-10T21:41:20Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4547997 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|746}} {{Gads citos kalendāros|746}} '''746. gads''' ({{Rom sk gadam|746}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Rietumeiropa === * [[Franku valsts]]s [[Austrāzija]]s [[majordoms]] Karlomans, [[Kārlis Martels|Kārļa Martela]] vecākais dēls un [[Pipins Īsais|Pipina Īsā]] brālis, sasauc [[alemāņi|alemāņu]] dižciltīgo sapulci Kanštatē (''Cannstatt''), mūsdienu [[Štutgarte]]s teritorijā. Sapulces laikā tiek apcietināti un nogalināti daudzi alemāņu aristokrātijas pārstāvji, kurus apsūdz līdzdalībā [[Alemannijas hercogiste]]s hercoga Teudebalda un [[Bavārijas hercogiste]]s hercoga [[Odilons (Bavārijas hercogs)|Odilona]] sacelšanās kustībā pret franku varu. Notikums vēsturē pazīstams kā [[Kanštates asiņainā tiesa]] (''Blutgericht zu Cannstatt''). Vēsturnieki nav vienisprātis, vai alemāņu dižciltīgie tika sagūstīti ar viltu vai pēc militāras sadursmes, kā arī nav droši nosakāms nogalināto skaits.<ref name="Cannstatt">{{Tīmekļa atsauce |url=https://hls-dhs-dss.ch/de/articles/026837/2003-07-24/ |title=Gerichtstag von Cannstatt |author=Tremp, Ernst |work=Historisches Lexikon der Schweiz |year=2003 |language=de}}</ref><ref name="Karlmann">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/sfz70331.html |title=Karlmann |author=Schieffer, Theodor |work=Neue Deutsche Biographie |volume=11 |year=1977 |pages=272–274 |language=de}}</ref> * Pēc Kanštates asiņainās tiesas tiek likvidēta līdzšinējā alemāņu hercogu patstāvīgā vara, un [[Alemannija]] tiek ciešāk iekļauta Franku valsts pārvaldes sistēmā. Karlomans un viņa brālis Pipins Īsais nostiprina [[Karolingu dinastija]]s kontroli pār teritoriju, kuras pārvaldīšanā arvien lielāku nozīmi iegūst franku valdniekiem pakļautie [[grāfs|grāfi]]. Šīs pārmaiņas būtiski ietekmē turpmāko [[Švābija]]s un mūsdienu [[Vācija]]s dienvidrietumu daļas politisko attīstību.<ref name="Cannstatt" /><ref name="Karlmann" /> * Karlomans un Pipins Īsais turpina nostiprināt savu varu [[Akvitānija|Akvitānijā]], kur iepriekšējos gados notikušas sadursmes ar vietējiem valdniekiem. Pēc hercoga [[Hunoalds I|Hunoalda I]] atkāpšanās 745. gadā franku valdnieki cenšas panākt Akvitānijas aristokrātijas pakļaušanos. Lai gan tiek atjaunota nomināla franku virsvara, reģions saglabā ievērojamu patstāvību, un turpmākajās desmitgadēs konflikti starp vietējiem hercogiem un Karolingu valdniekiem turpinās.<ref name="Karlmann" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Gazetteer/Places/Europe/Italy/_Texts/HODIHI/2d_edition/8/5*.html |title=Italy and Her Invaders, Book VIII, Chapter V |author=Hodgkin, Thomas |publisher=Oxford University Press |language=en}}</ref> === Britu salas === * [[Anglija]]s dienvidaustrumos mirst [[Eseksa]]s karalis Selreds (''Selered''), kurš valdījis pār [[austrumsakši|austrumsakšu]] karalisti aptuveni kopš 709. gada. Viņa nāve pieminēta “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]]”. Selreda valdīšanas laikā Eseksa atradusies spēcīgās [[Mersija]]s karalistes politiskajā ietekmē un nav bijusi pilnīgi neatkarīga. Saskaņā ar vēlākajiem valdnieku sarakstiem Selreda pēctecis, iespējams, bijis Svitreds (''Swithred''), tomēr tālaika avoti nesniedz nepārprotamu informāciju par varas pārmantošanas apstākļiem.<ref name="EssexKings">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/ref:odnb/52340 |title=East Saxons, kings of the (act. late 6th cent.–c.820) |author=Yorke, Barbara |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=get&from=740&to=756&type=chron |title=Timeline: 740–756 |website=Early-Medieval-England.net |language=en}}</ref> === Itālija === * [[Langobardu karaliste]]s karalis Račiss (''Ratchis''), kurš valda kopš 744. gada, papildina [[langobardu tiesības|langobardu likumu krājumu]] ar jauniem noteikumiem. Likumu papildinājumi tradicionāli datēti ar 745. vai 746. gadu. Tajos uzsvērts tiesnešu pienākums taisnīgi izskatīt lietas, aizliegta kukuļņemšana un noteikta kārtība, kādā iedzīvotājiem jāmeklē tiesiskā aizsardzība. Karalis īpašu uzmanību pievērš arī valsts robežu kontrolei, paredzot stingrākus noteikumus ceļotājiem un personām, kuras šķērso kalnu pārejas [[Alpi|Alpos]]. Šie likumi turpina langobardu rakstīto tiesību tradīciju, kuras pamatus 643. gadā nostiprināja karaļa [[Rotari]] izdotais likumu krājums.<ref name="LombardLaws">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/j.ctt3fh8kw.8 |title=The Laws of King Ratchis |work=The Lombard Laws |publisher=University of Pennsylvania Press |year=1973 |pages=215–226 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/fmst-2025-0003/html |title=Mobility, Trade and Control at the Frontier Zones of the Carolingian Empire (8th–9th Centuries AD) |journal=Frühmittelalterliche Studien |year=2025 |language=en}}</ref> === Austrumromas impērija === * [[Austrumromas impērija|Bizantijas imperators]] [[Konstantīns V]] turpina karadarbību pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātu]], izmantojot tā iekšējos politiskos konfliktus. Imperatora karaspēks iebrūk [[Sīrija]]s ziemeļu daļā un ieņem Germanikeju (''Germanikeia''), mūsdienu [[Kahramanmaraša]]s apkārtnē [[Turcija|Turcijā]]. Pēc pilsētas ieņemšanas daļa vietējo kristiešu iedzīvotāju tiek pārvietota uz [[Trāķija|Trāķiju]], kur viņi tiek nometināti impērijas pārvaldītajās teritorijās. Šāda pārvietošanas politika ir daļa no Konstantīna V centieniem nostiprināt Austrumromas impērijas pozīcijas [[Balkānu pussala|Balkānos]] un nodrošināt apdzīvotību stratēģiski nozīmīgos pierobežas apgabalos.<ref name="Wilkinson">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.socionauki.ru/upload/socionauki.ru/journal/seh/2022_1/002_Wilkinson.pdf |title=The Power Configurations of the Central Civilization |author=Wilkinson, David |journal=Social Evolution & History |year=2022 |language=en}}</ref> * [[Vidusjūra]]s austrumu daļā notiek [[Keramaijas kauja]], kurā Austrumromas impērijas flote sakauj Umajādu kalifāta kuģus, kas ieradušies no [[Aleksandrija]]s [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Kauja tradicionāli datēta ar 746. gadu un saistīta ar [[Kipra]]s piekrasti, lai gan precīza Keramaijas ostas atrašanās vieta nav zināma. Bizantiešu karakuģi negaidīti uzbrūk arābu flotei un iznīcina lielāko daļu tās kuģu. Vēsturnieks [[Teofans Apliecinātājs]] savā hronikā apgalvo, ka no aptuveni tūkstoš arābu kuģiem izglābušies tikai trīs, tomēr šis skaitlis mūsdienu historiogrāfijā tiek uzskatīts par pārspīlētu. Citi vēstures avoti min ievērojami mazāku arābu kuģu skaitu. Uzvara ievērojami mazina Umajādu kalifāta flotes aktivitāti Vidusjūras austrumu daļā.<ref name="Keramaia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/44170285 |title=The Byzantine Attack on Damietta in 853 and the Egyptian Navy in the 9th Century |author=Kubiak, Władysław B. |journal=Byzantion |year=1970 |volume=40 |issue=1 |pages=45–66 |language=en}}</ref><ref name="Cyprus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.6092/1593-2214/401 |title=Two Hegemonies, One Island: Cyprus as a “Middle Ground” Between the Byzantines and the Arabs (650–850 A.D.) |author=Zavagno, Luca |journal=Reti Medievali Rivista |year=2013 |volume=14 |issue=2 |pages=3–32 |language=en}}</ref> * [[Sicīlija|Sicīlijā]] un [[Kalabrija|Kalabrijā]] izplatās smaga [[mēris|mēra epidēmija]], kas kļūst par vienu no pēdējiem lielajiem [[Justiniāna mēris|Justiniāna mēra pandēmijas]] uzliesmojumiem. Slimības izplatīšanos 745.–746. gadā apraksta vēlākie bizantiešu vēsturnieki, tostarp Teofans Apliecinātājs un [[Nikefors I (Konstantinopoles patriarhs)|Konstantinopoles patriarhs Nikefors]]. Epidēmija pa Vidusjūras tirdzniecības un satiksmes ceļiem izplatās uz [[Grieķija]]s dienvidu daļu, [[Monemvasija|Monemvasiju]] un [[Egejas jūra]]s salām. 747. gadā tā sasniedz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur izraisa ļoti lielu mirstību un būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Epidēmijas pieredze vēlāk tiek atspoguļota bizantiešu reliģiskajā un vēsturiskajā literatūrā.<ref name="PlagueTurner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/S006824540001577X |title=The Politics of Despair: The Plague of 746–747 and Iconoclasm in the Byzantine Empire |author=Turner, David |journal=Annual of the British School at Athens |year=1990 |volume=85 |pages=419–434 |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref><ref name="PlagueMarjanovic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zenodo.org/records/3736598 |title=Memories of Plague in Late 8th and Early 9th Century Byzantine Historiography |author=Marjanović, Dragoljub |journal=Acta historiae medicinae, stomatologiae, pharmaciae, medicinae veterinariae |year=2019 |volume=38 |pages=8–20 |language=en}}</ref> === Umajādu kalifāts === * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātā]] turpinās [[Trešā fitna|Trešās fitnas]] laikā izraisītie pilsoņu kari un sacelšanās. Kalifs [[Marvāns II]] cenšas atjaunot centrālās valdības kontroli pār [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un citām teritorijām, kurās nostiprinājušies viņa pretinieki. Viens no ievērojamākajiem sacelšanās vadītājiem ir haridžītu karavadonis Ad Dahāks ibn Kaiss aš Šaibānī, kura atbalstītāji kontrolē plašas teritorijas ap [[Mosula|Mosulu]] un [[Nisibisa|Nisibisu]]. Sacelšanās dalībnieki apvieno reliģisko opozīciju kalifam ar politisku neapmierinātību par Umajādu dinastijas valdīšanu.<ref name="DahhakPBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D01/F50.htm |title=al-Dahhak 1 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref> * Augustā vai septembrī kalifa Marvāna II karaspēks sakauj Ad Dahāka ibn Kaisa aš Šaibānī vadītos [[haridžīti|haridžītu]] spēkus [[Kafartutas kauja|Kafartutas kaujā]] Augšmezopotāmijā, aptuveni starp [[Dara (Mezopotāmija)|Daru]] un Kafartutu. Kaujas laikā sacelšanās vadonis iet bojā, un viņa karaspēks cieš smagus zaudējumus. Pārdzīvojušie nemiernieki atkāpjas pāri [[Tigra]]i, un sacelšanās turpinās jaunu vadītāju vadībā. Marvāna II uzvara uz laiku nostiprina Umajādu varu reģionā, tomēr kalifāta iekšējā nestabilitāte saglabājas un vēlāk veicina [[Abāsīdu revolūcija|Abāsīdu revolūcijas]] panākumus 750. gadā.<ref name="DahhakPBE" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.routledge.com/The-First-Dynasty-of-Islam-The-Umayyad-Caliphate-AD-661-750/Hawting/p/book/9780415240736 |title=The First Dynasty of Islam: The Umayyad Caliphate AD 661–750 |author=Hawting, Gerald R. |publisher=Routledge |year=2000 |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras [[Tjaņbao]] (''Tianbao'', {{val|zh|天寶}}) piektajam gadam. Impērijas galvaspilsēta ir [[Čanana]], kas šajā laikā ir viens no lielākajiem politiskajiem un kultūras centriem pasaulē. Sjuaņdzuna galmā ievērojamu ietekmi saglabā galvenais ministrs [[Li Liņfu]], kura darbība saistīta ar valsts pārvaldes centralizāciju un politisko konkurentu ierobežošanu. Vienlaikus arvien lielāku militāro un politisko nozīmi iegūst impērijas pierobežas karaspēka komandieri, kuru rīcībā atrodas ievērojami militārie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Xuanzong-emperor-of-Tang-dynasty |title=Xuanzong |work=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> * [[Japāna|Japānā]] imperatora [[Šomu]] valdīšanas laikā turpinās valsts atbalstīta [[budisms|budisma]] institūciju attīstība un lielu reliģisko celtņu būvniecība. [[Nara]]s pilsētā imperators Šomu, bijusī imperatore [[Genšo]] un imperatore [[Komjo]] apmeklē Kinšodži (''Kinshōji'') templi, kas vēlāk kļūst par daļu no [[Todaidzi]] tempļu kompleksa. Saskaņā ar vēstures hroniku “[[Šoku Nihongi]]” (''Shoku Nihongi'', {{val|ja|続日本紀}}) svinīgā reliģiskā ceremonijā par godu Budam tiek aizdedzinātas vairāk nekā {{sk|15700}} eļļas lampas. Šādi rituāli atspoguļo imperatora galma ciešo saikni ar budismu un gatavošanos monumentālās [[Vairocana]]s Budas statujas izveidei, kas tiek iesvētīta 752. gadā.<ref name="ShokuNihongi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mapsofages.com/en/s/shoku_nihongi/ |title=Shoku Nihongi (Continued Chronicles of Japan) |website=Maps of Ages |language=en}}</ref> * Japānas ziemeļu piekrastē, [[Deva (Japānas province)|Devas provincē]], ierodas vairāk nekā 1100 cilvēku no [[Bohajas valsts]] un ar to saistītajām [[Tieli]] kopienām. Saskaņā ar hroniku “Šoku Nihongi” viņi ierodas pa jūru un tiek uzņemti vietējās pārvaldes uzraudzībā. Japānas amatpersonas nodrošina atbraucējus ar apģērbu un pārtiku, bet vēlāk organizē viņu atgriešanos dzimtenē. Šis notikums ir viens no agrīnajiem dokumentētajiem piemēriem plašiem iedzīvotāju kontaktiem starp Japānu un Bohajas valsti, kas atradās mūsdienu [[Ķīna]]s ziemeļaustrumu, [[Krievija]]s Tālo Austrumu un [[Korejas pussala]]s ziemeļu daļā.<ref name="ShokuNihongi" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://contents.history.go.kr/front/hm/view.do?levelId=hm_035_0010 |title=일본과의 경제 교류 |publisher=National Institute of Korean History |language=ko}}</ref> === Centrālamerika === * Aptuveni [[15. augusts|15. augustā]] [[maiji|maiju]] pilsētvalstī [[Naranho]] (''Naranjo''), mūsdienu [[Gvatemala]]s teritorijā, pie varas nāk valdnieks Kaks Jipijs Čans Čāks (''K’ahk’ Yipiiy Chan Chaak''). Viņa valdīšanas sākums tiek saistīts ar Naranho 20. stēlā saglabātu hieroglifu uzrakstu. Pētnieki Saimons Mārtins un Nikolajs Grūbe par ticamāko valdnieka inaugurācijas datumu uzskata 746. gada 15. augustu, tomēr uzraksts ir daļēji bojāts un tajā saglabājies tikai nepilnīgs [[maiju kalendārs|maiju kalendāra]] datējums. Tāpēc notikuma precīzs datums nav pilnīgi drošs. Jaunā valdnieka nākšana pie varas notiek pēc tam, kad 744. gadā Naranho cieta smagu sakāvi karā pret [[Tikala|Tikalu]], kas būtiski vājināja pilsētvalsts politisko ietekmi.<ref name="MayaKings">Martin, Simon; Grube, Nikolai (2008). ''Chronicle of the Maya Kings and Queens: Deciphering the Dynasties of the Ancient Maya''. 2. izdevums. Thames &amp; Hudson, 78.–79. lpp. ISBN 978-0-500-28726-2.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://peabody.harvard.edu/naranjo |title=Naranjo Vols. 2.1–2.3 |publisher=Peabody Museum of Archaeology and Ethnology, Harvard University |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Gao Čunveņs]] ({{val|zh|高崇文}}; miris [[809. gads|809. gadā]]) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis un valstsvīrs. Dzimis 746. gadā, Tjaņbao valdīšanas ēras piektajā gadā. Vēlāk kļuva par ievērojamu militāro komandieri un 806. gadā vadīja veiksmīgu karagājienu pret Sičuaņas reģionā sacēlušos militāro pārvaldnieku [[Liu Pi]]. Par nopelniem impērijas dienestā saņēma Nanpinas kņaza titulu. Viņa dzīvesgājums dokumentēts Tanu dinastijas vēsturiskajos avotos un saglabātajos kapu uzrakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.3785/j.issn.1008-942X.CN33-6000/C.2022.11.291 |title=An Explorative Study on the Life of Gao Chongwen Through Textual Research in History, Biography, Stela Inscription, and Monumental Writing |author=Lu Yanxin |journal=Journal of Zhejiang University (Humanities and Social Sciences) |year=2023 |volume=53 |issue=10 |pages=89–103 |language=en}}</ref> * [[Huejguo]] ({{val|zh|惠果}}; miris [[805. gads|805. gadā]]) — ķīniešu [[budistu mūks]] un viens no nozīmīgākajiem [[ezotēriskais budisms|ezotēriskā budisma]] skolotājiem Tanu dinastijas laikā. Vēlāk darbojās [[Čanana]]s Cjinluna templī un kļuva par [[Amoghavadžra]]s mācības turpinātāju. Viņa ievērojamākais skolnieks bija japāņu mūks [[Kūkajs]], kurš pēc atgriešanās Japānā izveidoja [[Šingon]] budisma skolu. Huejguo darbībai bija būtiska nozīme ezotēriskā budisma tradīciju izplatībā Austrumāzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/obo/9780195393521-0088 |title=Kūkai |author=Pinte, Klaus |work=Oxford Bibliographies |publisher=Oxford University Press |year=2010 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nichirenlibrary.org/en/dic/Content/H/74 |title=Hui-kuo |work=Dictionary of Buddhism |publisher=The Soka Gakkai |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[Selreds]] (''Selered''; dzimšanas gads nav zināms) — [[Eseksa]]s karalis, kurš valdīja aptuveni no 709. līdz 746. gadam. Viņa valdīšanas laikā Eseksas karaliste atradās [[Mersija]]s politiskajā ietekmē. Saskaņā ar “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hroniku]]” Selreds tika nogalināts 746. gadā, taču viņa nāves apstākļi nav zināmi.<ref name="EssexKings" /> * [[Ad Dahāks ibn Kaiss aš Šaibānī]] (dzimšanas gads nav zināms) — [[haridžīti|haridžītu]] reliģiskās un militārās sacelšanās vadītājs [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifātā]]. Viņa karaspēks kontrolēja ievērojamas teritorijas [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] un apdraudēja kalifa Marvāna II varu. Nogalināts 746. gada augustā vai septembrī [[Kafartutas kauja|Kafartutas kaujā]].<ref name="DahhakPBE" /> * [[Floriberts (Ljēžas bīskaps)|Floriberts]] (''Floribertus''; dzimšanas gads nav zināms) — [[Ljēžas bīskaps]] [[Franku valsts|Franku valstī]], svētā [[Hūberts no Ljēžas|Hūberta]] dēls un pēctecis bīskapa amatā. Viņa nāve tradicionāli datēta ar 746. gadu. Floriberts tiek godināts kā [[svētais]] [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcā]], un viņa piemiņas diena ir [[27. aprīlis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/135894336.html |title=Floribert |work=Deutsche Biographie |language=de}}</ref> * [[Genbo]] ({{val|ja|玄昉}}; dzimšanas gads nav zināms) — [[Japāna|japāņu]] [[budistu mūks]] un [[Hosso]] budisma skolas pārstāvis. 717. gadā devās uz [[Ķīna|Ķīnu]], kur apguva budisma filozofiju un reliģiskās tradīcijas. 735. gadā atgriezās Japānā, atvedot vairākus tūkstošus budistu rakstu sējumu. Vēlāk ieguva ievērojamu ietekmi imperatora Šomu galmā, taču pēc politiskajiem konfliktiem 745. gadā tika nosūtīts uz [[Kanzeondži]] templi [[Kjūsjū]] salā, kur nākamajā gadā nomira. Genbo darbībai bija nozīmīga loma Ķīnas budisma tekstu un mācību izplatīšanā Japānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://shosointen-glossary.narahaku.go.jp/genbo/ |title=Genbō |work=The Exhibition of Shōsō-in Treasures Glossary |publisher=Nara National Museum |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://knmdb.kyohaku.go.jp/eng/2907.html |title=Fragmentary Volume of Senju Sengen Daranikyo Sutra (Also Known as Genbogankyo) |publisher=Kyoto National Museum |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:746. gads| ]] 19fvpe818le4pbnu3c5raecagz4m7qt 0 643045 4547998 2026-11-10T21:42:08Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[746. gads]] 4547998 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[746. gads]] jpnmgd3ewvbsreb84vttz13f048xfcy 14 643046 4547999 2026-11-10T21:42:52Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|746}} [[Kategorija:740. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0746]] 4547999 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|746}} [[Kategorija:740. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0746]] rhj18fu4qd16u75u2ws0sdx24foshrn 3 643047 4548002 2026-11-10T21:46:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548002 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Egg gtgtgtggt}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. novembris, plkst. 23.46 (EET) n2db4debpyzm58t9n44j5lxiwcxomdb 3 643048 4548006 2026-11-10T21:50:55Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Instanttequila]] uz [[Dalībnieka diskusija:Guoyi ma]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Instanttequila|Instanttequila]]" to "[[Special:CentralAuth/Guoyi ma|Guoyi ma]]" 4548006 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Guoyi ma]] cpiqejcuh5xl2tlt8hlb0xqoamht06n 0 643049 4548012 2026-11-10T22:15:22Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548012 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|733}} {{Gads citos kalendāros|733}} '''733. gads''' ({{Rom sk gadam|733}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Britu salas === * [[Mersija]]s karalis [[Etelbalts]] ieņem [[Somertona]]s apmetni [[Veseksa]]s teritorijā, mūsdienu [[Somerseta]]s grāfistē [[Anglija|Anglijā]]. Notikums minēts “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]]”, kurā teikts, ka Etelbalts ieņēmis Somertonu. Pilsētas ieņemšana ir daļa no Mersijas ekspansijas, kuras rezultātā tās politiskā ietekme 8. gadsimta pirmajā pusē aptver lielu daļu anglosakšu karalistu Anglijas dienvidos un vidienē. Lai gan hronikā nav aprakstīta militārās operācijas gaita, Somertonas ieņemšana parasti tiek interpretēta kā Mersijas varas nostiprināšanās Veseksas pierobežā. Etelbalts turpina valdīt Mersijā līdz 757. gadam.<ref name="ASC733">{{Tīmekļa atsauce |url=https://avalon.law.yale.edu/medieval/ang08.asp |title=The Anglo-Saxon Chronicle: Eighth Century |publisher=Yale Law School, Avalon Project |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxon-chronicle.com/ASC_Manuscript_A_Parker.php |title=Anglo-Saxon Chronicle, Manuscript A: Entry for AD 733 |website=The Anglo-Saxon Chronicle |language=en}}</ref> * [[14. augusts|14. augustā]] [[Britu salas|Britu salās]] novērojams izteikts [[Saules aptumsums]], kas aprakstīts vairākos [[anglosakši|anglosakšu]] vēstures avotos. “Anglosakšu hronikā” minēts, ka Saule aptumšojusies, savukārt [[Bēda Godājamais|Bēdas Godājamā]] vēstures darba turpinājumā norādīts, ka aptumsums noticis ap dienas trešo stundu un Saules disks izskatījies kā tumšs vairogs. Saskaņā ar mūsdienu astronomiskajiem aprēķiniem 733. gada 14. augustā noticis [[gredzenveida Saules aptumsums]], kura centrālā josla šķērsojusi arī Britu salu ziemeļu daļu. Šis ir viens no pazīstamākajiem agrīno viduslaiku Eiropas rakstītajos avotos dokumentētajiem astronomiskajiem notikumiem.<ref name="EclipseNASA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEcat5/SE0701-0800.html |title=Catalog of Solar Eclipses: 0701 to 0800 |author=Espenak, Fred; Meeus, Jean |publisher=NASA Goddard Space Flight Center |language=en}}</ref><ref name="ASC733" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eclipse.gsfc.nasa.gov/SENL/SENL200308.pdf |title=Solar Eclipse Newsletter, August 2003 |publisher=NASA Goddard Space Flight Center |year=2003 |language=en}}</ref> * [[Nortambrija]]s karalistē no amata tiek atcelts [[Heksama]]s bīskaps Aka (''Acca''), viens no ievērojamākajiem agrīno viduslaiku Anglijas garīdzniekiem. Viņš bijis [[Vilfrīds no Jorkas|Vilfrīda no Jorkas]] līdzgaitnieks un pēc Vilfrīda nāves 709. gadā kļuvis par Heksamas bīskapu. Aka veicinājis baznīcu celtniecību, reliģiskās mākslas attīstību un liturģiskās mūzikas pilnveidošanu Nortumbrijā. Viņa atcelšana minēta “Anglosakšu hronikā”, taču tās iemesli nav skaidri zināmi. Daļa vēsturnieku notikumu saista ar politiskajām nesaskaņām Nortambrijas valdnieku starpā un pieļauj, ka bīskapa atcelšana varētu būt notikusi jau 732. gadā. Aka mirst 737. gadā un vēlāk tiek godināts kā [[svētais]].<ref name="ASC733" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://havg.org/visitor-guide/accas-cross/ |title=Acca's Cross |publisher=Hexham Abbey |language=en}}</ref> * [[Īrija]]s ziemeļrietumos turpinās militāri konflikti starp [[Uī Nīli|Uī Nīlu]] (''Uí Néill'') dinastijas atzariem — [[Kenela Konaila]] un [[Kenela Eogaina]]. Saskaņā ar “[[Olsteras annāles|Olsteras annālēm]]” (''Annals of Ulster'') pie Magītas (''Mag Itha'') notiek kauja, kurā [[Aeds Alāns]] (''Áed Allán''), Kenela Eogaina valdnieks, sakauj Kenela Konaila spēkus. Kaujā iet bojā Konaings, Kongala dēls, un vairāki citi dižciltīgie. Sadursme ir daļa no ilgstošās cīņas par politisko virsvadību Īrijas ziemeļos, kuras gaitā Kenela Eogaina valdnieki pakāpeniski nostiprina savu ietekmi.<ref name="Ulster733">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100001A/text303.html |title=The Annals of Ulster: Year U733 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> * [[Dalriada]]s karalistē, kas aptver [[Skotija]]s rietumu piekrasti un daļu Īrijas ziemeļaustrumu teritorijas, turpinās valdnieku savstarpējās cīņas. Saskaņā ar “Olsteras annālēm” Dungals (''Dúngal mac Selbaig''), agrākā Dalriadas valdnieka Selbaha dēls, iebrūk [[Tori sala|Tori salā]] (''Tory Island'') pie Īrijas ziemeļrietumu piekrastes un ar varu aizved no tās Bruidi (''Bruide''). Tajā pašā karagājienā viņš iebrūk arī Inis Kuirenrigi (''Inis Cuirenrigi'') salā. Notikums liecina par Dalriadas valdnieku aktīvu iesaistīšanos Īrijas politiskajos un militārajos konfliktos. Tajā pašā gadā par Kenela Loairna (''Cenél Loairn'') valdnieku kļūst Muiredahs, Ainbkelaha dēls (''Muiredach mac Ainbcellaig'').<ref name="Ulster733" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fasg.org/projects/henryproject/data/eoch0003.htm |title=Eochaid mac Echach |author=Baldwin, Stewart |website=The Henry Project |language=en}}</ref> === Franku valsts === * [[Franku valsts]]s [[majordoms]] [[Kārlis Martels]] turpina nostiprināt savu politisko varu pēc 732. gadā gūtās uzvaras pār musulmaņu karaspēku [[Puatjē kauja (732)|Puatjē kaujā]]. Ap 733. gadu viņš sāk aktīvāk iejaukties [[Burgundija]]s un [[Provansa]]s politiskajās norisēs, cenšoties pakļaut vietējos valdniekus un ierobežot reģionālās aristokrātijas patstāvību. Turpmākajos gados viņš nomaina vairākas vietējās amatpersonas pret sev uzticamiem sabiedrotajiem. Šie pasākumi veicina Franku valsts varas centralizāciju un nostiprina [[Karolingu dinastija]]s ietekmi teritorijās, kuras līdz tam saglabājušas ievērojamu autonomiju.<ref name="MartelLarousse">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.larousse.fr/encyclopedie/personnage/Charles_Martel/112818 |title=Charles Martel |work=Encyclopédie Larousse |language=fr}}</ref> * Kārlis Martels ap 733. gadu atsāk karadarbību pret [[frīzi|frīzu]] valdniekiem pie [[Ziemeļjūra]]s. Franku ekspansijas mērķis ir nostiprināt kontroli pār [[Frīzija]]s teritorijām un ierobežot vietējo valdnieku patstāvību. Šīs militārās kampaņas turpinās 734. gadā, kad franki sakauj frīzu karaspēku [[Bornas kauja|Bornas kaujā]] (''Battle of the Boarn''). Pēc frīzu sakāves ievērojama daļa reģiona nonāk ciešākā Franku valsts pakļautībā, un tiek veicināta [[kristietība]]s izplatīšanās frīzu apdzīvotajās zemēs. Atsevišķu militāro operāciju precīzs datējums nav pilnīgi drošs, taču vēsturnieki tās saista ar 733.–734. gadu.<ref name="MartelLarousse" /> === Itālija un pāvestība === * Ap 732.–733. gadu [[Langobardu karaliste]]s karalis [[Liutprands]] nostiprina savu varu [[Benevento hercogiste|Benevento hercogistē]] mūsdienu [[Itālija]]s dienvidos. Viņš atceļ vietējos valdniekus, tostarp uzurpatoru Audelaisu (''Audelais''), un par hercogu ieceļ savu radinieku Gregoriju (''Gregorio''). Jaunais hercogs apprecas ar Liutpranda radinieci Giselbergu un apmēram septiņus gadus pārvalda Benevento hercogisti, uzturot ciešas politiskās attiecības ar langobardu karali. Vēstures avotos Gregorija varas sākums tiek datēts ar 732. vai 733. gadu. Šīs pārmaiņas nostiprina langobardu valdnieka ietekmi Itālijas dienvidos, kur vietējās hercogistes iepriekš centušās saglabāt ievērojamu patstāvību.<ref name="GregorioTreccani">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.treccani.it/enciclopedia/gregorio-duca-di-benevento/ |title=Gregorio duca di Benevento |work=Enciclopedia Treccani |language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iris.unisa.it/handle/11386/4899895 |title=Liutprando e il Ducato di Benevento |author=Galdi, Amalia |publisher=Università degli Studi di Salerno |year=2025 |language=it}}</ref> === Austrumromas impērija === * [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]] imperatora [[Leons III (Bizantijas imperators)|Leona III]] valdīšanas laikā turpinās konflikts ar [[Romas pāvests|Romas pāvestību]] par [[ikonoklasms|ikonoklasmu]] un baznīcas īpašumu pārvaldību. Tradicionālajā historiogrāfijā ar 732.–733. gadu tiek saistīta imperatora rīcība, atņemot pāvestībai ienākumus no īpašumiem [[Sicīlija|Sicīlijā]] un [[Kalabrija|Kalabrijā]], kā arī nododot vairākas līdz tam Romai pakļautas bīskapijas [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] jurisdikcijā. Tomēr šo pārmaiņu precīzs datējums un savstarpējā saistība ir vēsturnieku diskusiju priekšmets. Jaunākajos pētījumos tiek argumentēts, ka Illīrijas baznīcu pakļaušana Konstantinopolei notikusi jau 7. gadsimta beigās, bet pāvesta īpašumu pārņemšana Sicīlijā un Kalabrijā — tikai 8. gadsimta vidū. Tādēļ visas šīs pārmaiņas nav droši attiecināmas uz 733. gadu.<ref name="Brandes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1515/mill-2025-0009 |title=The Illyricum orientale after the Sixth Century |journal=Millennium |year=2025 |publisher=De Gruyter Brill |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.persee.fr/doc/mefr_1123-9883_2004_num_116_2_9334 |title=Les empereurs isauriens et la confiscation des patrimoines pontificaux d’Italie du Sud |author=Prigent, Vivien |journal=Mélanges de l'École française de Rome |year=2004 |volume=116 |issue=2 |language=fr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/papers-of-the-british-school-at-rome/article/abs/il-conflitto-fra-leone-iii-isaurico-e-il-papato-fra-il-725-e-il-733-e-il-definitivo-inizio-del-medioevo-a-roma-unipotesi-in-discussione/2774E626107D265A94AF68FAEC5BF4C7 |title=Il conflitto fra Leone III Isaurico e il papato fra il 725 e il 733 |author=Marazzi, Federico |journal=Papers of the British School at Rome |publisher=Cambridge University Press |language=it}}</ref> * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēks karavadoņa [[Muāvija ibn Hišāms|Muāvijas ibn Hišāma]] vadībā īsteno kārtējo karagājienu pret Austrumromas impēriju [[Anatolija|Anatolijā]]. Saskaņā ar bizantiešu vēsturnieka [[Teofans Apliecinātājs|Teofana Apliecinātāja]] hroniku musulmaņu spēki sasniedz [[Paflagonija]]s reģionu pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dienvidu piekrastes un pēc laupīšanas un iedzīvotāju sagūstīšanas atkāpjas. Šis karagājiens ir viens no regulārajiem musulmaņu iebrukumiem Austrumromas impērijas teritorijā, kas 8. gadsimta pirmajā pusē rada pastāvīgus draudus Anatolijas pilsētām un lauku apvidiem. Arābu un bizantiešu avotos atsevišķu karagājienu datējumi dažkārt atšķiras, tomēr Teofana hronoloģijā iebrukums Paflagonijā attiecināts uz 733. gadu.<ref name="PBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D56/F34.htm |title=Mu'awiya 4 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.routledge.com/Arab-Byzantine-Relations-in-Early-Islamic-Times/Bonner/p/book/9780860787198 |title=Arab-Byzantine Relations in Early Islamic Times |editor=Bonner, Michael |publisher=Ashgate |year=2004 |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras [[Kajjuaņa]] (''Kaiyuan'', {{val|zh|開元}}) divdesmit pirmajam gadam. Impērijas ziemeļaustrumos turpinās militārie konflikti ar [[Bohajas valsts|Bohajas valsti]], kuras valdnieks [[Mu (Bohajas valdnieks)|Mu]] (''Da Wuyi'', {{val|zh|大武藝}}) iepriekšējā gadā uzbrucis Tanu dinastijas ostas pilsētai [[Dendžou]] (''Dengzhou'') pie [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]]. 733. gadā Tanu dinastijas karaspēks iesaistās kaujās pret Bohajas spēkiem, kā arī ar tiem saistītajiem [[kitaņi|kitaņu]] un [[tjurki|tjurku]] karaspēkiem. Sadursmes notiek pie Mado kalna (''Madosan'') un Pinlu (''Pinglu'') pierobežas reģionā. Šie konflikti ir daļa no plašākas cīņas par politisko un militāro ietekmi [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] un Korejas pussalas ziemeļu daļā.<ref name="BalhaeWar">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.23037/dyn.2023..80.005 |title=732~733 Development Process and Military Power of Balhae and Tang War |author=Moon, Yoon-su |journal=Journal of Northeast Asian History |year=2023 |issue=80 |pages=163–207 |publisher=Northeast Asian History Foundation |language=ko}}</ref> * 733. gada ziemā [[Silla]]s karaliste, kas atrodas [[Korejas pussala]]s dienvidu daļā, pēc Tanu dinastijas imperatora Sjuaņdzuna lūguma organizē karagājienu pret Bohajas valsti. Sillas karaspēks virzās uz ziemeļiem, cenšoties apdraudēt Bohajas dienvidu pierobežu un ierobežot tās militāro darbību pret Tanu impēriju. Karagājiena laikā iestājas spēcīga snigšana, kas apgrūtina karaspēka pārvietošanos un apgādi. Sillas spēki nespēj sasniegt izvirzītos militāros mērķus un ir spiesti atkāpties. Saskaņā ar mūsdienu pētnieku rekonstrukcijām šajā karagājienā varētu būt piedalījušies aptuveni {{sk|30000}} karavīru, taču precīzs skaits nav zināms. Notikums atspoguļo Tanu dinastijas un Sillas militāro sadarbību pret Bohajas valsti.<ref name="BalhaeWar" /> * [[Japāna|Japānā]], imperatora [[Šomu]] valdīšanas laikā, tiek izveidots [[Akitas cietoksnis]] (''Akita-jō'', {{val|ja|秋田城}}) [[Honsju]] salas ziemeļu daļā, mūsdienu [[Akita (pilsēta)|Akitas]] pilsētas teritorijā. Cietoksnis tiek uzcelts 733. gadā kā daļa no Japānas valsts ziemeļu pierobežas militārās un administratīvās aizsardzības sistēmas. Tā galvenais uzdevums ir nostiprināt imperatora galma kontroli pār teritorijām, kurās dzīvo [[emiši]] (''Emishi'') — dažādas Japānas ziemeļu daļas iedzīvotāju kopienas, kas vēl nav pilnībā pakļautas centrālajai valdībai. Turpmākajos gadsimtos Akitas cietoksnis kļūst par nozīmīgu militāro, administratīvo un tirdzniecības centru, kas nodrošina sakarus starp Japānas centrālajiem apgabaliem un tās ziemeļu pierobežu.<ref name="AkitaFort">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mlit.go.jp/tagengo-db/en/R6-00001.html |title=The Port Area Centuries Ago: Akita Fort, the Northern Outpost of Yamato Rule |publisher=Japan Tourism Agency |year=2024 |language=en}}</ref> * Japānā tiek pabeigta “Izumo provinces apraksta” (''Izumo no kuni fudoki'', {{val|ja|出雲国風土記}}) sastādīšana — viens no senākajiem saglabātajiem Japānas reģionālajiem ģeogrāfiskajiem un vēsturiskajiem aprakstiem. Darbs tapis pēc imperatora galma 713. gadā izdotā rīkojuma apkopot ziņas par valsts provincēm, to dabas apstākļiem, apdzīvotajām vietām, vietvārdu izcelsmi, saimniecību un vietējām tradīcijām. Saskaņā ar paša darba noslēguma ierakstu tas pabeigts valdīšanas ēras ''Tenpjō'' ({{val|ja|天平}}) piektā gada otrā mēneša trīsdesmitajā dienā. Apraksts ietver ziņas par Izumo provinces kalniem, upēm, piekrasti, svētnīcām, leģendām un [[dzelzs]] ieguvi. Tas ir viens no retajiem ''fudoki'' žanra darbiem, kas gandrīz pilnībā saglabājies līdz mūsdienām, un ir nozīmīgs avots [[Naras periods|Naras perioda]] Japānas vēstures un ģeogrāfijas pētniecībā.<ref name="IzumoRecord">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mlit.go.jp/tagengo-db/en/R5-00290.html |title=A Record of Ancient Izumo |publisher=Japan Tourism Agency |year=2023 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jmapps.ne.jp/kokugakuin/det.html?data_id=78822 |title=Fudoki |publisher=Kokugakuin University Digital Museum |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Donnhads Midi]] (''Donnchad Midi''; miris [[797. gads|797. gadā]]) — [[Īrija|īru]] valdnieks, vēlāk [[Īrijas augstais karalis]] no aptuveni 770. līdz 797. gadam. Dzimis 733. gadā, kā norādīts “Olsteras annālēs”. Viņš piederēja Uī Nīlu dinastijas dienvidu atzaram [[Klans Holmains|Klanam Holmainam]] (''Clann Cholmáin'') un bija valdnieka Domnala, Murhada dēla (''Domnall mac Murchada''), pēctecis. Viņa valdīšanas laikā nostiprinājās [[Mīde]]s karalistes ietekme Īrijas vidienē, un turpinājās cīņas starp dažādām īru valdnieku dinastijām.<ref name="DonnchadODNB">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/ref:odnb/50108 |title=Donnchad mac Domnaill (733–797), high-king of Ireland |author=Doherty, Charles |work=Oxford Dictionary of National Biography |publisher=Oxford University Press |year=2004 |language=en}}</ref><ref name="Ulster733" /> * [[Džunnins]] ({{val|ja|淳仁天皇}}; miris [[765. gads|765. gadā]]) — [[Japānas imperators]], kurš valdīja no 758. līdz 764. gadam. Dzimis 733. gadā kā princis Oi (''Ōi''), imperatora [[Temmu]] mazdēls. Pēc imperatores [[Kokena|Kokenas]] atteikšanās no troņa 758. gadā viņš kļuva par Japānas 47. imperatoru tradicionālajā valdnieku secībā. Viņa valdīšanas laikā ievērojamu politisko ietekmi ieguva galma augstmanis [[Fudživara no Nakamaro]]. Pēc politiskā konflikta 764. gadā Džunnins tika atcelts no troņa un izsūtīts uz [[Avadzi sala|Avadzi salu]], kur nākamajā gadā nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://id.ndl.go.jp/auth/ndlna/00623922 |title=淳仁天皇, 733–765 |publisher=National Diet Library, Japan |language=ja}}</ref> * [[Lu Ju]] ({{val|zh|陸羽}}; miris [[804. gads|804. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] rakstnieks un [[tēja]]s pētnieks, viens no ievērojamākajiem tējas kultūras attīstības veicinātājiem [[Tanu dinastija]]s laikā. Dzimis 733. gadā. Viņa nozīmīgākais darbs ir “Tējas kanons” (''Cha Jing'', {{val|zh|茶經}}), kas sastādīts 8. gadsimta otrajā pusē un tiek uzskatīts par vienu no senākajiem sistemātiskajiem tējas audzēšanas, apstrādes un pagatavošanas aprakstiem. Darbā aplūkotas tējas šķirnes, ražošanas paņēmieni, ūdens kvalitāte, tējas trauki un dzeršanas tradīcijas. Lu Ju vēlāk iegūst goda apzīmējumu “Tējas svētais”, un viņa darbība būtiski ietekmē tējas kultūras izplatību Ķīnā un citās Austrumāzijas zemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chinaheritagequarterly.org/features.php?issue=029&searchterm=029_li.inc |title=Tea Drinking and Ceramic Tea Bowls: An Overview through Dynastic History |author=Li, Baoping |journal=China Heritage Quarterly |issue=29 |year=2012 |publisher=Australian National University |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chinaheritagequarterly.org/features.php?issue=029&searchterm=029_ceresa.inc |title=Tea Drinking in China |journal=China Heritage Quarterly |issue=29 |year=2012 |publisher=Australian National University |language=en}}</ref> == Mirušie == * [[Eohads maks Ehdašs]] (''Eochaid mac Echdach''; dzimšanas gads nav zināms) — [[Dalriada]]s karalis mūsdienu [[Skotija]]s rietumu daļā, kurš valdīja aptuveni no 726. līdz 733. gadam. Viņš nāca pie varas pēc iepriekšējā valdnieka Dungala atcelšanas. Viņa valdīšanas laikā turpinājās cīņas starp Dalriadas valdnieku dzimtām un kaimiņu [[pikti|piktu]] valdniekiem. Eohada nāve 733. gadā minēta “[[Tigernaha annāles|Tigernaha annālēs]]”, kur viņš nosaukts par Dalriadas karali. Viņa dēls [[Aeds Fins]] vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Dalriadas valdniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fasg.org/projects/henryproject/data/eoch0003.htm |title=Eochaid mac Echach |author=Baldwin, Stewart |website=The Henry Project |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100002A.html |title=The Annals of Tigernach |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> * [[Li Juaņhuns]] ({{val|zh|李元紘}}; dzimšanas gads nav zināms) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un augsta ranga ierēdnis, kurš imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšanas laikā ieņēma [[kanclers|kanclera]] amatu. Viņš ieguva ievērojamu reputāciju kā administratīvo reformu un taupīgas valsts pārvaldes atbalstītājs. Li Juaņhuns tika iecelts par kancleru 726. gadā, bet vēlāk zaudēja savu politisko ietekmi galma iekšējo konfliktu rezultātā. Viņš nomira 733. gadā. Ziņas par viņa darbību saglabājušās Tanu dinastijas vēstures avotos, tostarp “[[Jaunā Tanu grāmata|Jaunajā Tanu grāmatā]]” (''Xin Tang Shu'', {{val|zh|新唐書}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=792481 |title=李元紘 Li Yuanhong |website=Chinese Text Project |language=en}}</ref> * [[Muhammads al Bākirs]] ({{ara|محمد الباقر}}; dzimis ap [[676. gads|676.]] vai [[677. gads|677. gadu]]) — [[islāms|islāma]] reliģiskais domātājs un piektais [[šiītu islāms|divpadsmitnieku šiītu]] [[imāms]], [[pravietis Muhameds|pravieša Muhameda]] pēcnācējs. Viņš dzīvoja [[Medīna|Medīnā]] un bija pazīstams ar savām zināšanām [[Korāns|Korāna]] interpretācijā, [[hadīts|hadītu]] tradīcijā un islāma tiesībās. Saskaņā ar vienu no tradicionālajiem datējumiem viņš nomira 114. [[hidžras kalendārs|hidžras]] gada zulhidžas mēnesī, kas atbilst 733. gada sākumam. Tomēr vēstures avotos sastopami arī citi nāves datējumi, tostarp 732., 735. un 736. gads. Viņa darbībai bija nozīmīga loma šiītu reliģiskās domas attīstībā, un viņa pēctecis imāma amatā bija dēls [[Džafars as Sādiks]].<ref name="BaqirIslam">{{Tīmekļa atsauce |url=https://islamansiklopedisi.org.tr/muhammed-el-bakir |title=Muhammed el-Bâkır |work=TDV İslâm Ansiklopedisi |publisher=Türkiye Diyanet Vakfı |language=tr}}</ref><ref name="BaqirIranica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/baqer-abu-jafar-mohammad/ |title=BĀQER, ABŪ JAʿFAR MOḤAMMAD |author=Madelung, Wilferd |work=Encyclopaedia Iranica |year=1988 |language=en}}</ref> * [[Jamanoue no Okura]] ({{val|ja|山上憶良}}; dzimis ap [[660. gads|660. gadu]]) — [[Japāna|japāņu]] dzejnieks un valsts ierēdnis [[Naras periods|Naras periodā]]. Viņš piedalījās Japānas diplomātiskajā misijā uz [[Ķīna|Ķīnu]] 8. gadsimta sākumā un vēlāk ieņēma vairākus administratīvus amatus Japānas provincēs. Viņa dzeja saglabājusies japāņu klasiskās dzejas antoloģijā “[[Manjōšū]]” (''Man'yōshū'', {{val|ja|万葉集}}), un tajā bieži aplūkotas nabadzības, novecošanas, ģimenes un cilvēka dzīves pārejošuma tēmas. Viņa pēdējie zināmie darbi datēti ar 733. gadu, un tradicionāli tiek pieņemts, ka viņš miris šajā gadā vai neilgi pēc tā. Precīzs nāves datums nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kotobank.jp/word/山上憶良-144270 |title=山上憶良 |work=日本大百科全書 (Nipponica) |publisher=Shogakukan |language=ja}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:733. gads| ]] pizz138z62ymesfq2wde65ia6k5grfm 0 643050 4548013 2026-11-10T22:16:13Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[733. gads]] 4548013 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[733. gads]] 822mtrzp26a1w6zuercn3ot0urs8ujo 14 643051 4548014 2026-11-10T22:16:45Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|733}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0733]] 4548014 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|733}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0733]] de7hy556ojzeaom1m25950l8gxy04vs 0 643052 4548094 2026-11-11T05:13:12Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Horasāna]] 4548094 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Horasāna]] 1dpb0rqd9ln9ayge0bsyggza94oqgzp 0 643053 4548096 2026-11-11T05:20:43Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548096 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|731}} {{Gads citos kalendāros|731}} '''731. gads''' ({{Rom sk gadam|731}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Britu salas === * [[13. janvāris|13. janvārī]] mirst [[Kenterberijas arhibīskaps]] [[Bērtvalds]] (''Berhtwald''), kurš vadījis [[Anglija]]s baznīcu kopš 692. gada. Viņš bija viens no pirmajiem anglosakšu izcelsmes Kenterberijas arhibīskapiem un valdīšanas laikā centās nostiprināt Kenterberijas arhibīskapijas autoritāti pār citām Anglijas bīskapijām. Viņa darbības laikā turpinājās strīdi par baznīcas jurisdikciju, īpaši ar [[Jorka]]s un [[Nortambrija]]s garīdzniecību. Bērtvalda nāvi apraksta [[Bēda Godājamais]] savā darbā “[[Angļu tautas baznīcas vēsture]]” (''Historia ecclesiastica gentis Anglorum''), norādot, ka arhibīskaps amatā pavadījis 37 gadus, sešus mēnešus un četrpadsmit dienas.<ref name="Bede731">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ccel.org/ccel/bede/history/history.v.v.xxii.html |title=Bede's Ecclesiastical History of England, Book V, Chapter XXIII |author=Bede |publisher=Christian Classics Ethereal Library |language=en}}</ref><ref name="CambridgeBishops">{{Tīmekļa atsauce |url=https://kemble.robinson.cam.ac.uk/episcopal-succession/ |title=Episcopal Succession |publisher=University of Cambridge, Kemble: The Anglo-Saxon Charters Website |language=en}}</ref> * [[10. jūnijs|10. jūnijā]] par jauno Kenterberijas arhibīskapu tiek iesvētīts [[Tatvīns]] (''Tatwine''), kurš iepriekš bijis garīdznieks [[Bredona]]s klosterī [[Mersija]]s karalistē. Viņa iesvētīšanā piedalās četri bīskapi — Vinčesteras bīskaps Daniels, Londonas bīskaps Ingvalds, Ličfīldas bīskaps Aldvīns un Ročesteras bīskaps Aldvulfs. Bēda Godājamais raksturo Tatvīnu kā dievbijīgu, gudru un Svētajos Rakstos izglītotu garīdznieku. Viņa iecelšana amatā notiek laikā, kad Mersijas karalis [[Etelbalts]] ievērojami paplašinājis savu politisko ietekmi Anglijas dienvidu un vidienes karalistēs. Vēsturnieki pieļauj, ka Tatvīna ievēlēšanā nozīmīga loma bijusi arī Mersijas valdnieka atbalstam.<ref name="Bede731" /><ref name="Tatwine">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14465a.htm |title=St. Tatwin |author=Burton, Edwin |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |year=1912 |language=en}}</ref><ref name="CambridgeBishops" /> * [[Nortambrija]]s karalistē [[Bēda Godājamais]] pabeidz vienu no nozīmīgākajiem agrīno viduslaiku Eiropas vēstures darbiem — “[[Angļu tautas baznīcas vēsture|Angļu tautas baznīcas vēsturi]]” (''Historia ecclesiastica gentis Anglorum''). Darbs sarakstīts [[latīņu valoda|latīņu valodā]] piecās grāmatās un aptver [[Britu salas|Britānijas]] vēsturi no [[Senā Roma|romiešu]] laikiem līdz 731. gadam, īpašu uzmanību pievēršot [[kristietība]]s izplatībai [[anglosakši|anglosakšu]] karalistēs. Tajā apkopoti valdnieku, bīskapu un misionāru dzīves apraksti, baznīcas vēstures notikumi, kā arī ziņas par dažādām Britu salu tautām. Bēda izmanto gan agrākus rakstiskos avotus, gan laikabiedru sniegto informāciju. Darba tapšanas vieta ir [[Džerova]]s klosteris, kur Bēda pavada lielāko daļu savas dzīves. “Angļu tautas baznīcas vēsture” kļūst par vienu no svarīgākajiem avotiem 6.–8. gadsimta Anglijas vēstures pētniecībā un veicina gadu skaitīšanas sistēmas, kas balstīta uz [[Jēzus Kristus]] dzimšanu, izplatību Eiropas historiogrāfijā.<ref name="BedeCambridge">{{Tīmekļa atsauce |url=https://medieval.lib.cam.ac.uk/catalogue/University%20Library/MS-KK-00005-00016 |title=Cambridge, University Library, MS Kk.5.16 — The Moore Bede |publisher=University of Cambridge, Medieval Manuscripts in Cambridge Libraries |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bl.uk/stories/blogs/posts/bede-the-greatest-hits |title=Bede: The Greatest Hits |author=Lawton, Becky |publisher=British Library |year=2016 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ccel.org/ccel/bede/history.html |title=Bede's Ecclesiastical History of England |publisher=Christian Classics Ethereal Library |language=en}}</ref> === Franku valsts un Pireneju pussala === * [[Akvitānija]]s hercogs [[Odons Lielais]] (''Eudo'') cenšas nostiprināt savas teritorijas drošību pret [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēka iebrukumiem no [[Andalusa]]s, kas kopš 711. gada kontrolē lielu daļu [[Pireneju pussala]]s. Saskaņā ar “[[754. gada hronika|754. gada hroniku]]” (''Chronica muzarabica'') Odons noslēdz politisku savienību ar [[berberi|berberu]] izcelsmes musulmaņu pārvaldnieku Munuzu (''Munnuz''), kurš pārvalda teritorijas [[Pireneji|Pireneju]] apkārtnē un nonācis konfliktā ar Andalusas centrālo pārvaldi. Savienība tiek nostiprināta ar Munuzas laulībām ar Odona meitu. Hronika šos notikumus saista ar 731. gadu, tomēr atsevišķu notikumu precīza secība un datējums nav pilnīgi droši. Munuzas sacelšanās vēlāk tiek apspiesta, bet Odona attiecības ar musulmaņu valdniekiem kļūst par nozīmīgu apstākli pirms 732. gada [[Puatjē kauja]]s.<ref name="Munnuz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.18148/tmh/2019.1.1.11 |title=731: The Chronica muzarabica on the Marriage of the Berber Munnuz with the Daughter of Eudo, dux of Aquitaine |author=König, Daniel G. |journal=Transmediterranean History |year=2019 |volume=1 |issue=1 |publisher=University of Konstanz |language=en}}</ref> === Itālija un pāvestība === * [[11. februāris|11. februārī]] [[Roma|Romā]] mirst [[Romas pāvests|pāvests]] [[Gregors II]], kurš vadījis [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]] kopš 715. gada. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājušās pāvestības attiecības ar [[Franku valsts|Franku valsti]], un ar viņa atbalstu [[Bonifācijs (misionārs)|Bonifācijs]] īstenojis kristīgās misijas [[Ģermānija]]s teritorijā. Gregora II valdīšanu īpaši ietekmējis konflikts ar [[Austrumromas impērija|Bizantijas imperatoru]] [[Leons III (Bizantijas imperators)|Leonu III]] par [[ikonoklasms|ikonoklasmu]] — reliģisko attēlu godināšanas aizliegšanu. Pāvests iebildis pret imperatora iejaukšanos baznīcas iekšējās lietās un centies saglabāt Romas baznīcas patstāvību, vienlaikus izvairoties no pilnīga politisko attiecību sarāvuma ar Austrumromas impēriju.<ref name="GregoryII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father/gregorio-ii.html |title=Gregory II |publisher=The Holy See |language=en}}</ref> * [[18. marts|18. martā]] par pāvestu tiek iesvētīts [[Gregors III]], kurš kļūst par 90. Romas Katoļu baznīcas pāvestu. Viņš ir Sīrijas izcelsmes garīdznieks, kurš dzimis kristiešu ģimenē un vēlāk pārcēlies uz Romu. Gregors III par pāvestu ievēlēts jau februārī, neilgi pēc sava priekšgājēja Gregora II nāves, taču viņa iesvētīšana notiek tikai pēc vairākām nedēļām. Viņš ir viens no pēdējiem pāvestiem, kuru ievēlēšanai nepieciešams [[Ravennas eksarhāts|Ravennas eksarha]] apstiprinājums. Gregora III pontifikāts turpinās līdz 741. gadam, un tā laikā pāvestība arvien aktīvāk aizstāv savu reliģisko un politisko patstāvību pret Austrumromas impērijas imperatora prasībām.<ref name="GregoryIII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father/gregorio-iii.html |title=Gregory III |publisher=The Holy See |language=en}}</ref><ref name="GregoryCatholic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/06789a.htm |title=Pope St. Gregory III |author=Mann, Horace |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |year=1909 |language=en}}</ref> * [[1. novembris|1. novembrī]] [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]] Romā tiek sasaukta baznīcas [[sinode]], kurā pāvests Gregors III un sapulcējušies garīdznieki nosoda [[ikonoklasms|ikonoklasma]] politiku. Sinode aizstāv [[Jēzus Kristus|Kristus]], [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] un [[svētais|svēto]] attēlu godināšanu, kā arī vēršas pret reliģisko attēlu iznīcināšanu. Šis lēmums ir vērsts pret imperatora Leona III atbalstīto ikonoklasma kustību Bizantijas impērijā. Vēsturiskajos avotos minētas arī citas 731. gada pāvesta iniciatīvas ikonoklasma jautājumā, tostarp vēstules imperatoram un agrāka garīdznieku sapulce. Sinodes norises galvenais avots ir ''[[Liber Pontificalis]]'', savukārt tās sākuma datējumu ar 1. novembri atbalsta vairāki mūsdienu vēsturnieki. Sinodes lēmumi padziļina reliģisko konfliktu starp [[Roma|Romu]] un [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas turpmākajās desmitgadēs ietekmē baznīcas jurisdikcijas un politiskās attiecības Itālijā.<ref name="Iconoclasm">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1553/medievalworlds_no9_2019s160 |title=Resenting Byzantine Iconoclasm. Its Early Reception in Italy through an Inscription from Corteolona |author=Dell’Acqua, Francesca; Gantner, Clemens |journal=Medieval Worlds |year=2019 |volume=9 |pages=160–186 |language=en}}</ref><ref name="GregoryCatholic" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ucrisportal.univie.ac.at/de/publications/the-pergula-of-pope-gregory-iii-731-741-in-the-basilica-of-saint-/ |title=The pergula of Pope Gregory III (731–741) in the Basilica of Saint Peter: Rome and Ravenna at the Onset of the Image Controversy |author=Gantner, Clemens; Dell’Acqua, Francesca |publisher=University of Vienna |language=en}}</ref> === Kaukāzs un Umajādu kalifāts === * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēks pēc iepriekšējā gadā piedzīvotās sakāves karā ar [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganātu]] atjauno kontroli pār lielu daļu [[Azerbaidžāna]]s teritorijas. 730. gadā hazāru karaspēks bija iebrucis kalifāta ziemeļu pierobežā, sakāvis musulmaņu spēkus pie [[Ardabīla]]s un izpostījis plašas teritorijas. Kalifs [[Hišāms ibn Abd al Maliks]] organizē pretuzbrukumu, lai atjaunotu kalifāta varu reģionā un novērstu turpmākus hazāru iebrukumus. Līdz 731. gadam Umajādu spēkiem izdodas atgūt iepriekš zaudētās teritorijas un pārcelt karadarbību uz hazāru kontrolētajiem apgabaliem [[Kaukāzs|Kaukāza]] ziemeļu daļā. Konflikts turpinās arī nākamajos gados, īpaši cīņās par [[Derbenta]]s un apkārtējo kalnu pāreju kontroli. Šie karagājieni ir daļa no ilgstošajiem [[arābu–hazāru kari]]em, kuros abas valstis cenšas nostiprināt savu ietekmi stratēģiski nozīmīgajā Kaukāza reģionā.<ref name="Cobb">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/CHOL9780521838238.008 |title=The Empire in Syria, 705–763 |author=Cobb, Paul |work=The New Cambridge History of Islam, Volume 1: The Formation of the Islamic World |editor=Robinson, Chase F. |year=2010 |pages=226–268 |publisher=Cambridge University Press |language=en}}</ref> * Ap 731. gadu Umajādu karavadonis [[Maslama ibn Abd al Maliks]] īsteno karagājienu pret [[hazāri]]em Kaukāzā, cenšoties nostiprināt kalifāta kontroli pār [[Derbenta|Derbentu]], kas arābu avotos pazīstama kā Bāb al Abvāba. Pilsēta atrodas šaurā piekrastes joslā starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un Kaukāza kalniem, tādēļ ir viens no nozīmīgākajiem militārajiem un tirdzniecības ceļiem starp [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzu]] un ziemeļu stepēm. Saskaņā ar arābu vēsturnieka [[Al Balāzurī]] aprakstu Maslamas karaspēks ieņem pilsētas cietoksni, kurā uzturējies hazāru garnizons, un organizē tā aizsardzības nostiprināšanu. Pēc pilsētas ieņemšanas tajā tiek nometināti karavīri no [[Sīrija]]s. Atsevišķi avoti šo karagājienu datē ar 731. vai 732. gadu, tāpēc precīzs Derbentas ieņemšanas datums nav pilnīgi drošs.<ref name="Cobb" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.islam.museum/en/event/maslama-khazar-campaign/ |title=Maslama ibn Abd al-Malik's Khazar Campaign and the Taking of al-Bab |website=Islam Museum |language=en}}</ref> === Centrālāzija === * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] austrumu pierobežā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pastiprinās karadarbība ar [[tjurgeši]]em — [[tjurki|tjurku]] cilšu apvienību, kuras valdnieks ir kagans [[Suluks]]. Tjurgešu karaspēks kopā ar vietējiem [[Sogdiāna]]s valdniekiem aplenc [[Samarkanda|Samarkandu]], kas ir viens no nozīmīgākajiem musulmaņu varas centriem reģionā. Pilsētas garnizona komandieris Savra ibn al Hurrs (''Sawra ibn al-Hurr'') lūdz palīdzību [[Horasāna]]s pārvaldniekam Džunaidam ibn Abd ar Rahmānam (''Junayd ibn Abd al-Rahman al-Murri''), kurš tajā laikā atrodas [[Balha|Balhā]]. Džunaids organizē karaspēka pārvietošanu pāri [[Amudarja]]i un dodas Samarkandas virzienā. Viņš izvēlas īsāko ceļu cauri [[Zeravšanas grēda]]s kalnu pārejām, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu aplenkto pilsētu. Šis lēmums noved pie vienas no smagākajām Umajādu karaspēka sakāvēm Centrālāzijas karagājienu vēsturē.<ref name="Hoyland">{{Tīmekļa atsauce |url=https://almuslih.org/wp-content/uploads/2024/11/Hoyland-R-In-Gods-Path-min.pdf |title=In God's Path: The Arab Conquests and the Creation of an Islamic Empire |author=Hoyland, Robert G. |year=2015 |pages=183–186 |publisher=Oxford University Press |language=en}}</ref><ref name="Gibb">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pahar.in/pahar/Books%20and%20Articles/Central%20Asia/1923%20Arab%20Conquests%20in%20Central%20Asia%20by%20Gibb%20s.pdf |title=The Arab Conquests in Central Asia |author=Gibb, Hamilton A. R. |year=1923 |publisher=Royal Asiatic Society |language=en}}</ref> * Jūlijā [[Takhtakaračas kalnu pāreja|Takhtakaračas kalnu pārejā]], mūsdienu [[Uzbekistāna]]s teritorijā, notiek [[Kalnu pārejas kauja]], kurā tjurgešu kaganāta karaspēks Suluka vadībā uzbrūk Džunaida komandētajiem Umajādu spēkiem. Kauja ilgst aptuveni trīs dienas un notiek sarežģītā kalnainā apvidū, kas ierobežo arābu karaspēka manevrēšanas iespējas. Lai glābtu Džunaida spēkus, no Samarkandas ierodas aptuveni {{sk|12000}} karavīru liela vienība Savras ibn al Hurra vadībā. Palīgspēki cieš ļoti smagus zaudējumus, un kaujā iet bojā arī pats komandieris. Džunaidam ar atlikušajiem spēkiem izdodas sasniegt Samarkandu, tomēr Umajādu karaspēks zaudē lielu daļu savu karavīru. Sakāve būtiski vājina musulmaņu militāro varu Sogdiānā un uz vairākiem gadiem aptur tās ekspansiju Centrālāzijas austrumu daļā. Vēsturnieki kauju uzskata par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem arābu un tjurku militārajās attiecībās 8. gadsimtā.<ref name="Hoyland" /><ref name="Gibb" /> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras [[Kajjuaņa]] (''Kaiyuan'', {{val|zh|開元}}) deviņpadsmitajam gadam. Imperatora valdīšanas laikā Tanu dinastija saglabā plašu politisko un saimniecisko ietekmi Austrumāzijā un Centrālāzijā, un tās galvenie administratīvie centri atrodas [[Čanana|Čananā]] un [[Luojana|Luojanā]]. 731. gadā imperators atkārtoti apmeklē Luojanu, kas ir viena no nozīmīgākajām impērijas rezidencēm. Valsts pārvaldē nozīmīgu lomu joprojām ieņem augsta ranga ierēdņi un bijušie [[kanclers|kancleri]], kuru savstarpējā konkurence ietekmē galma politisko dzīvi. Šajā gadā mirst divi ievērojami Tanu dinastijas valstsvīri — [[Džans Jue]] un [[Juaņs Cjaņjao]], kuri vairākus gadus darbojušies imperatora Sjuaņdzuna pārvaldē.<ref name="ZhangYue">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=603597 |title=張說 Zhang Yue |website=Chinese Text Project |language=en}}</ref><ref name="YuanQianyao">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&remap=gb&res=544537 |title=源乾曜 |website=Chinese Text Project |language=zh}}</ref> * [[9. februāris|9. februārī]] mirst Tanu dinastijas valstsvīrs, dzejnieks un vēsturnieks [[Džans Jue]] (張說), kurš imperatoru [[Žuidzuns|Žuidzuna]] un Sjuaņdzuna valdīšanas laikā vairākkārt ieņēmis kanclera amatu. Džans Jue bijis viens no ievērojamākajiem imperatora galma literātiem un piedalījies valsts pārvaldes un militārās organizācijas reformu īstenošanā. Viņš īpaši atbalstījis profesionāla karaspēka attīstību, lai mazinātu iepriekšējās obligātā militārā dienesta sistēmas trūkumus. Viņa nāve minēta “[[Vecā Tanu grāmata|Vecajā Tanu grāmatā]]” (''Jiu Tang Shu'', 舊唐書), kur tā datēta ar Kajjuaņa ēras astoņpadsmitā gada divpadsmito mēnesi, kas pēc kalendāra pārrēķina atbilst 731. gada 9. februārim.<ref name="ZhangYue" /> * [[Japāna|Japānā]] imperatora [[Šomu]] valdīšanas laikā turpinās [[Naras periods|Naras perioda]] valsts pārvaldes un galma kultūras attīstība. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Tenpjō'' ({{val|ja|天平}}) trešajam gadam. Viena no ievērojamākajām galma personībām šajā laikā ir dzejnieks un valstsvīrs [[Otomo no Tabito]] (大伴旅人), kurš iepriekš vadījis [[Dadzajfu]] pārvaldi [[Kjusju]] salā. Pēc atgriešanās galvaspilsētā [[Nara|Narā]] viņš 730. gadā iecelts augstā valsts amatā, bet 731. gadā saņem otro galma rangu. Drīz pēc tam Otomo no Tabito mirst. Viņš pazīstams arī kā viens no ievērojamākajiem agrīnajiem japāņu dzejniekiem, kura sacerējumi iekļauti dzejas antoloģijā “[[Manjošū]]” (''Man'yōshū'', 万葉集). Viņa dzejoļos bieži atspoguļotas dzīves pārejošuma, vecuma, vientulības un ģimenes attiecību tēmas. Otomo no Tabito darbība kļūst par nozīmīgu posmu japāņu klasiskās dzejas attīstībā.<ref name="Tabito">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dainihonshi.org/en/retsuden/v/121/ |title=Biographies XLVIII: Generals of the Mutsu and Dewa Frontier |work=Dainihonshi in English |language=en}}</ref><ref name="Manyoshu">{{Tīmekļa atsauce |url=https://d-museum.kokugakuin.ac.jp/eos/detail/?id=8627 |title=Man'yōshū |publisher=Kokugakuin University Digital Museum |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Abd ar Rahmāns I]] ({{ara|عبد الرحمن بن معاوية}}; miris [[788. gads|788. gadā]]) — [[Umajādu dinastija]]s pārstāvis, vēlāk [[Kordovas emirāts|Kordovas emirāta]] dibinātājs un pirmais emīrs, kurš valdīja no 756. līdz 788. gadam. Dzimis [[Damaska|Damaskā]] 731. gadā. Pēc [[Abāsīdu revolūcija]]s un Umajādu dinastijas gāšanas 750. gadā viņš aizbēga no Sīrijas un pēc vairāku gadu ceļojumiem ieradās [[Andalusa|Andalusā]]. 756. gadā viņš sakāva vietējos pretiniekus un nodibināja neatkarīgu Umajādu valdnieku dinastiju Pireneju pussalā. Viņa valdīšanas laikā [[Kordova (Spānija)|Kordova]] kļuva par nozīmīgu politisko un kultūras centru musulmaņu pārvaldītajā [[Pireneju pussala|Pireneju pussalas]] daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.enciklopedija.hr/clanak/abdur-rahman |title=Abdur-Rahman |work=Hrvatska enciklopedija |publisher=Leksikografski zavod Miroslav Krleža |language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Abd-al-Rahman-I |title=ʿAbd al-Raḥmān I |work=Encyclopaedia Britannica |language=en}}</ref> * [[Abū Jūsufs]] ({{ara|أبو يوسف}}; miris [[798. gads|798. gadā]]) — [[islāms|islāma]] jurists un [[hanafītu tiesību skola]]s pārstāvis, dzimis aptuveni 731. gadā [[Kūfa|Kūfā]]. Viņš bija ievērojamā islāma tiesību zinātnieka [[Abū Hanīfa]]s skolnieks un vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem islāma tiesību sistēmas attīstības veicinātājiem. [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] laikā viņš ieņēma augstākā tiesneša amatu un darbojās kalifa [[Hārūns ar Rašīds|Hārūna ar Rašīda]] galmā. Viņa pazīstamākais darbs ir “Zemes nodokļa grāmata” (''Kitāb al-Kharāj''), kurā aplūkoti valsts nodokļi, zemes īpašumi, valsts pārvaldes pienākumi un taisnīgas nodokļu iekasēšanas principi. Šis darbs ir viens no svarīgākajiem agrīnās islāma ekonomiskās un tiesiskās domas avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/abu-yusuf |title=Abū Yūsuf |work=Encyclopedia of Religion |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref> * [[Otomo no Otomaro]] ({{val|ja|大伴弟麻呂}}; miris [[809. gads|809. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] karavadonis un valstsvīrs [[Naras periods|Naras perioda]] beigās un [[Heianas periods|Heianas perioda]] sākumā. Dzimis 731. gadā saskaņā ar tradicionālo datējumu, lai gan atsevišķos avotos minēts arī 727. gads. Vēlāk viņš kļuva par vienu no galvenajiem Japānas ziemeļu pierobežas karaspēka komandieriem un piedalījās karagājienos pret [[emiši]] kopienām. 794. gadā imperators [[Kammu]] viņam piešķīra militāro titulu ''sei-i taishōgun'' (征夷大将軍), un Otomaro tiek uzskatīts par pirmo vēstures avotos droši dokumentēto šī titula saņēmēju. Vēlāk tituls kļuva pazīstams saīsinātajā formā [[sjoguns]] un tika izmantots Japānas militāro valdnieku apzīmēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kotobank.jp/word/大伴弟麻呂-1060929 |title=大伴弟麻呂 |work=デジタル版 日本人名大辞典+Plus |publisher=Kōdansha |language=ja}}</ref> == Mirušie == * [[13. janvāris|13. janvārī]] — [[Bērtvalds]] (''Berhtwald''; dzimis aptuveni 7. gadsimta vidū) — [[Kenterberijas arhibīskaps]] no 692. līdz 731. gadam. Viņa darbības laikā nostiprinājās Kenterberijas arhibīskapijas nozīme [[Anglija]]s baznīcas organizācijā. Bērtvalds tiek uzskatīts par pirmo nepārtrauktās anglosakšu izcelsmes Kenterberijas arhibīskapu pēctecības sākuma pārstāvi.<ref name="Bede731" /><ref name="CambridgeBishops" /> * [[9. februāris|9. februārī]] — [[Džans Jue]] (張說; dzimis ap [[667. gads|667. gadu]]) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs, dzejnieks, vēsturnieks un bijušais imperatora kanclers. Viņš vairākkārt ieņēma augstus valsts pārvaldes amatus, piedalījās militārās sistēmas reformās un bija viens no ievērojamākajiem Kajjuaņa ēras literātiem.<ref name="ZhangYue" /> * [[11. februāris|11. februārī]] — [[Gregors II]] (dzimis ap [[669. gads|669. gadu]]) — [[Romas pāvests]] no 715. līdz 731. gadam. Viņa pontifikāta laikā nostiprinājās [[Romas Katoļu baznīca|Romas baznīcas]] attiecības ar [[Franku valsts|Franku valsti]] un tika atbalstīta kristīgo misionāru darbība Ģermānijā. Viņš aktīvi iebilda pret Austrumromas imperatora Leona III īstenoto ikonoklasma politiku.<ref name="GregoryII" /> * [[31. augusts|31. augustā]] vai septembra sākumā — [[Otomo no Tabito]] ({{val|ja|大伴旅人}}; dzimis [[665. gads|665. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] valstsvīrs, karavadonis un dzejnieks. Viņš ieņēma vairākus augstus amatus imperatora galmā, tostarp vadīja Dadzajfu pārvaldi [[Kjusju]] salā. Viņa dzejoļi saglabājušies antoloģijā “[[Manjōšū]]”, un viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Naras perioda literātiem. Atšķirības viņa nāves dienas norādē saistītas ar japāņu vēsturiskā kalendāra datumu pārrēķinu.<ref name="Tabito" /><ref name="Manyoshu" /> * [[22. decembris|22. decembrī]] — [[Juaņs Cjaņjao]] (源乾曜; dzimšanas gads nav zināms) — [[Tanu dinastija]]s valstsvīrs, kurš imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšanas laikā vairākkārt ieņēma kanclera amatu. Viņš bija pazīstams ar savu administratīvo pieredzi un piedalījās valsts pārvaldes darbā Kajjuaņa ēras laikā. Saskaņā ar ķīniešu vēstures avotiem 731. gadā viņš smagas slimības dēļ nespēja pavadīt imperatoru uz Lojanu un palika Čananā, kur gada beigās nomira. Pēc nāves viņam tika piešķirti augsti goda tituli, un imperators Sjuaņdzuns izsludināja divu dienu pārtraukumu galma darbībā, lai godinātu mirušā valstsvīra piemiņu.<ref name="YuanQianyao" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:731. gads| ]] nysic5mszmrmmcono4laogtci3mssh7 0 643054 4548098 2026-11-11T05:21:31Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[731. gads]] 4548098 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[731. gads]] h9sp2azt7ieful2t86yrm833kne3gbw 14 643055 4548099 2026-11-11T05:21:59Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|731}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0731]] 4548099 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|731}} [[Kategorija:730. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0731]] 4ym5tnurhk3n7mo80wndax1j2pvfhpa 0 643056 4548105 2026-11-11T05:32:46Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Inta Dobrāja]] 4548105 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Inta Dobrāja]] negpxoki9rd6bqgunoh942hi64qytjf 0 643059 4548187 2026-11-11T11:35:57Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{cita nozīme|kalnu|amerikāņu aktieri|Marks Hermons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hermons | Photo = Hermonsnow.jpg | Photo size = | Paraksts = Hermona masīvs ziemā | karte = Libāna#Sīrija#Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=24|lats=58|latNS=N | longd=35|longm=51|longs=27|longEW=E | Augstums = 2814 | Relatīvais_augstums = 1804 | Atrašanās vieta = {{vieta|L... 4548187 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu|amerikāņu aktieri|Marks Hermons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hermons | Photo = Hermonsnow.jpg | Photo size = | Paraksts = Hermona masīvs ziemā | karte = Libāna#Sīrija#Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=24|lats=58|latNS=N | longd=35|longm=51|longs=27|longEW=E | Augstums = 2814 | Relatīvais_augstums = 1804 | Atrašanās vieta = {{vieta|Libāna}}<br/>{{vieta|Sīrija}}<br/>{{vieta|Izraēla}} ([[Golānas augstienes]]) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Antilibāns]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hermons''' ({{val|ar|הר חרמון}}, ''Har Ḥermon'') vai '''Šeihs''' ({{val|ar|جبل الشيخ}}, ''Jabal ash Shaykh'') ir kalns [[Antilibāns|Antilibāna]] grēdā, tā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|49|Antilibāns}}</ref> Administratīvi atrodas uz [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s robežas to starptautiskajā izpratnē un kalns ir Sīrijas augstākā virsotne. 1967. gadā [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Hermona masīva dienviddaļu okupēja [[Izraēla]]s karaspēks. Mūsdienās daļa kalna ar tā augstāko virsotni atrodas [[ANO]] miera uzturēšanas spēku UNDOF zonā un šeit atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais ANO spēku postenis ''Hermon Hotel''.<ref>[https://undof.unmissions.org/sites/default/files/GJ%20144%20ready.pdf "Mt Hermon – UNDOF's Vital Ground" (PDF). Golan: The UNDOF Journal]</ref> Kalna Izraēlas okupētajā daļā ierīkots slēpošanas kūrorts.<ref>[http://www.globes.co.il/serveen/globes/docview.asp?did=1000608394&fid=1725 "Mount Hermon Ski Resort opens a month earlier than usual after this week's heavy snow", Omer Rabin's reports on "Globes]</ref> Kalna nosaukumam ir [[semītu valodas|semītu]] sakne ''ḥrm'' — ‘aizliegtais’. Kalns zināms kopš seniem laikiem uz minēts jau [[šumeri|šumeru]] [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]. Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāku reliģiju tempļu paliekas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Libānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Sīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] 9s3xrrkyqrb4f8wgypwogxpyfwbcq3k 4548188 4548187 2026-11-11T11:36:20Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Hermons (kalns)]] uz [[Hermons]]: pamatnozīme 4548187 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu|amerikāņu aktieri|Marks Hermons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hermons | Photo = Hermonsnow.jpg | Photo size = | Paraksts = Hermona masīvs ziemā | karte = Libāna#Sīrija#Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=24|lats=58|latNS=N | longd=35|longm=51|longs=27|longEW=E | Augstums = 2814 | Relatīvais_augstums = 1804 | Atrašanās vieta = {{vieta|Libāna}}<br/>{{vieta|Sīrija}}<br/>{{vieta|Izraēla}} ([[Golānas augstienes]]) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Antilibāns]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hermons''' ({{val|ar|הר חרמון}}, ''Har Ḥermon'') vai '''Šeihs''' ({{val|ar|جبل الشيخ}}, ''Jabal ash Shaykh'') ir kalns [[Antilibāns|Antilibāna]] grēdā, tā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|49|Antilibāns}}</ref> Administratīvi atrodas uz [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s robežas to starptautiskajā izpratnē un kalns ir Sīrijas augstākā virsotne. 1967. gadā [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Hermona masīva dienviddaļu okupēja [[Izraēla]]s karaspēks. Mūsdienās daļa kalna ar tā augstāko virsotni atrodas [[ANO]] miera uzturēšanas spēku UNDOF zonā un šeit atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais ANO spēku postenis ''Hermon Hotel''.<ref>[https://undof.unmissions.org/sites/default/files/GJ%20144%20ready.pdf "Mt Hermon – UNDOF's Vital Ground" (PDF). Golan: The UNDOF Journal]</ref> Kalna Izraēlas okupētajā daļā ierīkots slēpošanas kūrorts.<ref>[http://www.globes.co.il/serveen/globes/docview.asp?did=1000608394&fid=1725 "Mount Hermon Ski Resort opens a month earlier than usual after this week's heavy snow", Omer Rabin's reports on "Globes]</ref> Kalna nosaukumam ir [[semītu valodas|semītu]] sakne ''ḥrm'' — ‘aizliegtais’. Kalns zināms kopš seniem laikiem uz minēts jau [[šumeri|šumeru]] [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]. Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāku reliģiju tempļu paliekas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Libānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Sīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] 9s3xrrkyqrb4f8wgypwogxpyfwbcq3k 4548193 4548188 2026-11-11T11:39:52Z Egilus 27634 4548193 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu|amerikāņu aktieri|Marks Hermons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hermons | Photo = Hermonsnow.jpg | Photo size = | Paraksts = Hermona masīvs ziemā | karte = Libāna#Sīrija#Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=24|lats=58|latNS=N | longd=35|longm=51|longs=27|longEW=E | Augstums = 2814 | Relatīvais_augstums = 1804 | Atrašanās vieta = {{vieta|Libāna}}<br/>{{vieta|Sīrija}}<br/>{{vieta|Izraēla}} ([[Golānas augstienes]]) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Antilibāns]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hermons''' ({{val|ar|הר חרמון}}, ''Har Ḥermon'') vai '''Šeihs''' ({{val|ar|جبل الشيخ}}, ''Jabal ash Shaykh'') ir kalns [[Antilibāns|Antilibāna]] grēdā, tā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|49|Antilibāns}}</ref> Administratīvi atrodas uz [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s robežas to starptautiskajā izpratnē un kalns ir Sīrijas augstākā virsotne. 1967. gadā [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Hermona masīva dienviddaļu okupēja [[Izraēla]]s karaspēks. Mūsdienās daļa kalna ar tā augstāko virsotni atrodas [[ANO]] miera uzturēšanas spēku UNDOF zonā un šeit atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais ANO spēku postenis ''Hermon Hotel''.<ref>[https://undof.unmissions.org/sites/default/files/GJ%20144%20ready.pdf "Mt Hermon – UNDOF's Vital Ground" (PDF). Golan: The UNDOF Journal]</ref> Kalna Izraēlas okupētajā daļā ierīkots slēpošanas kūrorts.<ref>[http://www.globes.co.il/serveen/globes/docview.asp?did=1000608394&fid=1725 "Mount Hermon Ski Resort opens a month earlier than usual after this week's heavy snow", Omer Rabin's reports on "Globes]</ref> Kalna nosaukumam ir [[semītu valodas|semītu]] sakne ''ḥrm'' — ‘aizliegtais’. Kalns zināms kopš seniem laikiem uт minēts jau [[šumeri|šumeru]] [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]. Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāku reliģiju tempļu paliekas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Libānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Sīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] 7xvsreg4xhf3o2jzgia4vmndsi4bsmx 4548194 4548193 2026-11-11T11:40:43Z Egilus 27634 4548194 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kalnu|amerikāņu aktieri|Marks Hermons}} {{Kalna infokaste | Nosaukums = Hermons | Photo = Hermonsnow.jpg | Photo size = | Paraksts = Hermona masīvs ziemā | karte = Libāna#Sīrija#Izraēla | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=33|latm=24|lats=58|latNS=N | longd=35|longm=51|longs=27|longEW=E | Augstums = 2814 | Relatīvais_augstums = 1804 | Atrašanās vieta = {{vieta|Libāna}}<br/>{{vieta|Sīrija}}<br/>{{vieta|Izraēla}} ([[Golānas augstienes]]) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Antilibāns]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Hermons''' ({{val|ar|הר חרמון}}, ''Har Ḥermon'') vai '''Šeihs''' ({{val|ar|جبل الشيخ}}, ''Jabal ash Shaykh'') ir kalns [[Antilibāns|Antilibāna]] grēdā, tā augstākā virsotne.<ref>{{PZT|49|Antilibāns}}</ref> Administratīvi atrodas uz [[Libāna]]s un [[Sīrija]]s robežas to starptautiskajā izpratnē un kalns ir Sīrijas augstākā virsotne. 1967. gadā [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Hermona masīva dienviddaļu okupēja [[Izraēla]]s karaspēks. Mūsdienās daļa kalna ar tā augstāko virsotni atrodas [[ANO]] miera uzturēšanas spēku UNDOF zonā un šeit atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais ANO spēku postenis ''Hermon Hotel''.<ref>[https://undof.unmissions.org/sites/default/files/GJ%20144%20ready.pdf "Mt Hermon – UNDOF's Vital Ground" (PDF). Golan: The UNDOF Journal]</ref> Kalna Izraēlas okupētajā daļā ierīkots slēpošanas kūrorts.<ref>[http://www.globes.co.il/serveen/globes/docview.asp?did=1000608394&fid=1725 "Mount Hermon Ski Resort opens a month earlier than usual after this week's heavy snow", Omer Rabin's reports on "Globes]</ref> Kalna nosaukumam ir [[semītu valodas|semītu]] sakne ''ḥrm'' — ‘aizliegtais’. Kalns zināms kopš seniem laikiem un minēts jau [[šumeri|šumeru]] [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]. Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāku reliģiju tempļu paliekas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Libānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Sīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] q1xb8uwy94xfngwoeaniuibk75txdf4 0 643060 4548189 2026-11-11T11:36:20Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Hermons (kalns)]] uz [[Hermons]]: pamatnozīme 4548189 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hermons]] cq2dmpeo8zh3h6k3ve9dn2x316vrufm 0 643061 4548191 2026-11-11T11:37:39Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Hermons]] 4548191 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hermons]] cq2dmpeo8zh3h6k3ve9dn2x316vrufm 0 643062 4548192 2026-11-11T11:37:57Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Hermons]] 4548192 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hermons]] cq2dmpeo8zh3h6k3ve9dn2x316vrufm